Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–2027. gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Rīkojuma projektsPlāna projekts (Plāns "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija 2022.-2027. gadam")Plāna projekts (P1. Notekūdeņu dūņu izmantošanas tiesiskais regulējums)Plāna projekts (P2. Esošā situācija notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas jomā)Plāna projekts (P3. ES valstu pieredze notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā)Plāna projekts (P4. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģijas alternatīvu analīze)Plāna projekts (P5. Stratēģijas ilgtspējas raksturojums)MK sēdes protokollēmuma projekts
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Latvijā trūkst vienotas pieejas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai. Šobrīd katrs sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas savu pieeju dūņu apstrādei, pārstrādei un utilizācijai, kas noved pie sadrumstalotas un slikti pārskatāmas sistēmas. Lai novērstu riskus, ka dūņu neefektīvas apsaimniekošanas vai ilgstošas uzglabāšanas dēļ var tikt nodarīt kaitējums videi, jāizveido vienota, labi regulēta dūņu apstrādes sistēma, kas ne tikai nodrošinātu, ka visas dūņas tiek atbilstoši pārstrādātas, bet arī būtu ekonomiski pēc iespējas izdevīgāka un atbilstu aprites ekonomikas principiem.
Mērķa apraksts
Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģijas mērķis ir izveidot sistēmu, kuras ietvaros pilnīgi visas Latvijā radušās sadzīves un komunālo notekūdeņu dūņas tiktu nogādātas dūņu apsaimniekošanas centros, atbilstoši apstrādātas, pārstrādātas un izlietotas, nodrošinot resursu atgriešanos apritē atbilstoši aprites ekonomikas principiem. Tiktu izslēgta dūņu apglabāšana atkritumu poligonos (izņemot gadījumus, ja dūņas piesārņojuma dēļ klasificējas kā bīstamie atkritumu), ilgstoša glabāšana vai nekontrolēta nonākšana vidē.
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
25.10.2022. - 25.11.2022.
Informācija
.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Laura Jukāme - Ķerus (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
24.10.2022. 08:57
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Kristaps Kalniņš - SIA "Smiltenes NKUP"
Pārskatot izstrādāto plānu atbalstām dūņu savakšanu, apstrādi un pārstrādi organizēt katras Novada pašvaldības centraližetajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Pretēji plānā izstrādātajām 27 dūņu pārstrādes vietām.
01.11.2022. 21:36
Sandra Bērziņa - Latvijas Pašvaldību savienība
1. Stratēģijā kā optimālā notekūdeņu dūņu utilizācijas alternatīva ir izvirzīta to iestrāde augsnē, cita starpā pamatojot, ka notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem tiešā tuvumā ir pietiekamas lauksaimniecības zemes, kur būtu iespējama to iestrāde. Tomēr trūkst uz esošās situācijas faktiem balstīta pētījuma par pašreizējo dūņu utilizēšanu lauksamniecības zemēs. 4. pielikuma 130. lpp. sadaļā "Notekūdeņu dūņu utilizācijas izmaksu salīdzinājums dažādu centralizācijas alternatīvu gadījumā" risināts jautājums par nepieciešamo lauksamniecības platību apmēru, lai utilizētu visas pārstrādātās dūņas, kas šādā gadījumā ir nepareizs, jo dūņu utilizācija tiks pakārtota lauksaimnieku vēlmēm, nevis otrādi. Šādā situācijā iespējama dūņu uzkrāšana lielos apjomos un ilgstoša to uzglabāšana. Iespējams, nepieciešama pārdomāta normatīvā regulējuma izstrāde, grozījumu veikšana esošajā regulējumā, kā arī izskatāma kompensāciju mehānisma ieviešanas iespējamība, kas sekmētu lauksaimnieku ieinteresētību dūņu izmantošanai lauksaimniecības zemju mēslošanā. Vienlaikus nav vērtēts, kādas notekūdeņu dūņu utilizācijas alternatīvas būtu iespējamas, ja pārstrādātajām dūņām nebūs pieprasījuma, un lauksaimniecības zemju īpašnieki tomēr atteiksies izmantot tās kā mēslošanas līdzekli lauksaimniecības zemēs.
2. Izvērtējot Stratēģijā analizētās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas alternatīvas, nevar tikt izslēgta A2. Alternatīva: notekūdeņu dūņu apsaimniekošana lauksaimniecības organizāciju infrastruktūrā, kas ir būtiski notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (turpmāk – NAI), kur ir ierobežota teritorija un dūņu apsaimniekošana rada negatīvu ietekmi uz sabiedrību. Tai pat laikā A2 alternatīva tiešā veidā ir saistīta ar B1 alternatīvu, kas ir viens no optimālākajiem dūņu izmantošanas veidiem.
3. Būtiski ir meklēt citas, efektīvas un inovatīvas notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes un utilizēšanas metodes, kas būtu izmantojamas teritorijās ar ierobežotām lauksaimnieciskās ražošanas platībām.
4. Iepazīstoties ar Stratēģijā piedāvāto 27 dūņu pārstrādes centru modeli ar galveno pārstrādes metodi - aukstā fermentēšana un/vai kompostēšana, pašvaldības vērš uzmanību uz to, ka metode nenodrošina notekūdeņu dūņu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Kompostēšanas un aukstās fermentēšanas pārstrādes metodes nenodrošina notekūdeņu dūņās esošo mikroplastmasas, medikamentu atliekvielu, noturīgo organisko piesārņotāju, potenciāli bīstamo ķīmisko savienojumu, bioakumulatīvo toksīnu un citu ekotoksisku savienojumu piesārņojuma samazinājumu. Veiktās investīcijas minēto pārstrādes centru izveidē var izrādīties nelietderīgi izmantotas un nepietiekamas, lai sasniegtu Eiropas Savienības vides politikas mērķus, kā arī, lai izpildītu jau tuvākā laikā plānotās izmaiņas normatīvajos aktos, kas tieši un pastarpināti attiecas uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, ķīmisko vielu izmantošanu un augsnes aizsardzību. Eiropas Komisija veic Notekūdeņu dūņu direktīva (1986) 86/278/EEC izvērtēšanas procesu. Arī citos Eiropas Savienības vides politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā Eiropas Savienības Augsnes stratēģijā 2030. gadam, Aprites ekonomikas rīcības plānā, Ķīmisko vielu stratēģija ilgtspējīgā ceļā uz vidi bez toksiskām vielām, Eiropas Savienības rīcības plānā “Ceļā uz gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojumu” ir paredzēts pasākumu kopums augsnes piesārņojuma samazināšanai, tai skaitā no notekūdeņu dūņu un to pārstrādes produktu izmantošanas.
5. Iepazīstoties ar izstrādātajiem dokumentiem, sevišķi Stratēģijas 4. pielikumu “Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģijas alternatīvu analīze”, secināms, ka par pamatu analīzei un secinājumiem ir ņemta Valsts statistikas pārskatā «2-Ūdens» iekļautā informācija par notekūdeņu dūņām un aprēķinos izmantotas specializētas datorprogrammas, nevis analizēta reālā situācija. Arī Stratēģijas plānā 2.7.2. tabulā “Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas SVID analīze: administratīvie aspekti” tiek teikts: “Valsts statistikas pārskatā «2-Ūdens» iekļautā informācija par notekūdeņu dūņām daļā pārskatu atšķiras no faktiskās situācijas”. Pārskatā iekļaujamā informācija nesniedz pilnvērtīgu informāciju notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas novērtēšanai.
6.Stratēģijā pamatots izvēlētais apsaimniekošanas modelis, ka visu Latvijas notekūdeņu dūņu savākšanu un pārstrādi nodrošinās 27 notekūdeņu dūņu pārstrādes centros ar atbilstošu infrastruktūru un tehnoloģisko risinājumu uzstādīšanu. Tomēr vienlaikus nevar apgalvot, ka veiktie aprēķini, uz kuriem tiek balstīti secinājumi, pilnībā atbilst faktiskajai situācijai. Tikai individuāli vērtējot katras notekūdeņu attīrīšanas iekārtas kapacitāti, tehnoloģiskās iespējas, izvietojumu, veicot detalizētus aprēķinus, būs iespējams izvēlēties ekonomiski pamatotāko, efektīvāko risinājumu dūņu pārvietošanai, apsaimniekošanai pašvaldības administratīvajā teritorijā. Tādējādi Stratēģijā būtu jāparedz, ka pašvaldībai un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir rīcības brīvība, izstrādājot konkrētai administratīvajai teritorijai atbilstošu, ekonomiski izdevīgu dūņu loģistikas un pārstrādes plānu, neizslēdzot iespēju izmantot lokālus dūņu apsaimniekošanas risinājumus (piemēram, apsaimniekošana lauksaimniecības organizāciju infrastruktūrā), ja tie ir ekonomiski pamatoti un nerada papildu riskus videi.
7.Stratēģijas potenciālo finanšu instrumentu un atbalsta mehānismu novērtējums nesniedz pārliecību, ka Stratēģija izvirzīto mērķu sasniegšanai līdz 2027.gadam būtu iespējams rast nepieciešamo finansējumu. Pašreizējie pasaules notikumi liek arī pašvaldībām pārskatīt akūti svarīgas prioritātes, un paredzama finansiāli saspringta situāciju vairāku gadu garumā. Tādējādi papildus pienākumu uzlikšana pašvaldībai, kā arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam izraisa nopietnas bažas par pašvaldību spēju finansēt Stratēģijas īstenošanu, īpaši atbilstošas infrastruktūras izveidi, bez mērķtiecīgas finansiālās palīdzības no valsts un/vai ES puses. Iesakām Stratēģijā peredzēt arī iespēju veidot publikās – privātās partnerības projektus.
8.Neatkarīgi no izvēlētā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeļa, Stratēģijas ieviešana neizbēgami ietekmēs gan sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu, gan atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tarifus, primāri būtiski ietekmējot notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojuma tarifu. Attiecībā uz iepriekš minēto ir svarīgi ne tikai precizēt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, bet arī domāt un izšķirties par ekonomiskiem atbalsta instrumentiem, kurus pašvaldības normatīvajos aktos noteiktā kārtībā būtu tiesīgas izmantot, lai vismaz daļēji segtu komunālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās radīto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas faktiskās izmaksas. Viens no iespējamiem risinājumiem būtu no dabas resursu nodokļa maksājumiem iegūto pašvaldības pamatbudžeta līdzekļu izmantošanas iespēju pārskatīšana/papildināšana, Dabas resursu nodokļa likuma 29. pantā paredzot, ka pašvaldības pamatbudžeta līdzekļus, kas iegūti no dabas resursu nodokļa maksājumiem, var novirzīt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksu daļējai segšanai/ kompensēšanai. Analoģisks risinājums būtu nepieciešams arī attiecībā uz decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas pakalpojumiem. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas faktiskās izmaksas lielākajā daļā gadījumu pārsniedz mājsaimniecību faktisko maksātspēju par sniegtiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas pakalpojumiem.
9. Stratēģijā ļoti vispārīgi tiek minēta problēmsituācija, kas saistīta ar vēsturisko dūņu lauku apsaimniekošanu. Piemēram, notekūdeņu dūņas no Daugavpils pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām kopš 1986.gada līdz 2012. gadam tika izvestas uz dūņu laukiem „Križi”, Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā. 13 dūņu kartēs uzglabājās 86 750 m3 sadzīves notekūdeņu attīrīšanas dūņu. Lai novērstu dūņu lauku negatīvo ietekmi uz vidi, dūņu lauku apsaimniekotāja SIA “Daugavpils ūdens” jau ilgstoši mēģina risināt problēmsituāciju, pastāvīgi meklējot dažādus finansējuma avotus, ar kuru palīdzību varētu veikt dūņu lauku revitalizāciju, tomēr līdz šim nesekmīgi. Sākotnēji tika plānots pakāpeniski nodot apstrādātās dūņas zemnieku saimniecībām lauksaimniecībā izmantojamo zemju mēslošanai, tomēr šis pasākums neguva atbalstu no lauksaimnieku puses. Secīgi tika uzsākta dūņu lauku teritorijas revitalizācija, izmantojot fitoremediācijas metodi. Šobrīd fitoremediācijas metodes rezultāti viennozīmīgi neliecina par efektīvajiem rezultātiem dūņu daudzuma samazināšanai teritorijā. Pielietojamo fitoremediācijas metodi nevar uzskatīt par metodi, kas nodrošinās teritorijas attīrīšanu un atveseļošanu līdz tādai pakāpei, ka turpmāk vide netiktu apdraudēta, jo tā ir laikietilpīga metode. Avārija dūņu laukos “Križi”, vidē noplūstost 14 000 m3 dūņu, apliecina to, ka piesārņotā vieta rada būtiskus draudus vides kvalitātei. Līdz ar to kā prioritāte ir izvirzāms jautājums par resursu piesaistīšanu, lai īstenotu minētā objekta sanācijas pasākumus. Iepriekšminētā problēmsituācija ir uzskatāma par prioritāru vides problēmu ne vien Daugavpils pilsētā un Augšdaugavas novadā, bet arī valsts mērogā. Līdz ar to Stratēģijā ir akcentējama vēsturiski uzkrāto notekūdeņu dūņu problēmsituācija un norādāmi iespējamie to apsaimniekošanas risinājumi.
10. Attiecībā uz dūņu pārstrādes alternatīvu novērtējumu, ņemot vērā dūņu smaku potenciālu, būtiska uzmanība pievēršama tam, vai pie plānotajiem dūņu centriem ir iespējas veikt dūņu pārstrādi un kur ir dūņu centra atrašanas vieta. Pašvaldības kopumā neatbalsta 27 dūņu pārstrādes centra modeli, uzskatot, ka katra konkrētā situācija ir jāizvērtē kopā ar pašvaldībām. Ņemot vērā, ka pašvaldībām viena no autonomajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem kanalizācijas komunālos pakalpojumus, primāri par dūņu centru izveidi un to atrašanās vietu būtu jālemj pašvaldību līmenī. Neizprotami ir arī tas, ka nav ņemti vērā (analizēti ir) jau izveidotie citu jomu reģioni: atkritumu apsaimniekošanas reģions un administratīvi teritoriālās reformas novadu veidošanas rezultāti, bet veidoti jauni: “Notekūdeņu dūņu centru reģioni”. Stratēģijas ietvaros nav detalizēti apskatīta un analizēta ražošanas notekūdeņu dūņu apsaimniekošana, tāpēc uzskatām, ka analīze un centru izveide nav izstrādāta atbilstoši faktiskajiem datiem un pašvaldībām finansiāli labvēlīgā redzējumā.
Piemēram:
Jelgavas valstspilsēta neatbalsta Stratēģijā ieplānoto dūņu centra izveidi pie SIA “Jelgavas ūdens” apsaimniekotajām Jelgavas valstspilsētas NA, balstoties uz šādiem apsvērumiem:
NAI atrodas tuvu (~ 400 m) dzīvojamajiem rajoniem un NAI tuvumā esošajā lidlauka industriālajā teritorijā atbilstoši Pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem plānots veicināt inovatīvo/augsto tehnoloģiju uzņēmumu piesaisti, ka nerada būtiskus piesārņojuma riskus.
Tajā pat laikā koncentrējot dūņu apsaimniekošanu dūņu centros, būtiska problēma ir transporta kustības organizācija, jo pie NAI transports var piekļūt tikai šķērsojot blīvi apdzīvotus pilsētas rajonus, kas jau dotajā brīdī rada smaku problēmas, izvedot dūņas no NAI.
C1 alternatīvā Jelgavas NAI, kā vienā no plānotajiem dūņu centriem nav pieejama teritorija notekūdeņu dūņu izturēšanai 12 mēnešus 0,4 m biezumā.
C2 alternatīvā dūņu kompostēšana ir saistīta ar būtiskām smaku emisijām, ko praktiski nav iespējams novērst ar smaku novēršanas sistēmām.
NAI tiešā tuvumā atrodas NATURA 2000 teritorija “Lielupes palienes pļavas”, tostarp dabas lieguma teritoriju plānots paplašināt par vēl par 55,69 ha, kā kompensējošās teritorijas blakus NAI, lai īstenotu transporta pārvada (tilta) izbūvi pār Lielupi un Driksas upi Jelgavas pilsētā.
Ar Ministru kabineta 2019. gada 22. oktobrī rīkojumu Nr. 526 "Par Jelgavas pilsētas pašvaldības paredzētās darbības - transporta pārvada (tilta) izbūves pār Lielupi un Driksas upi Jelgavas pilsētā – īstenošanu" noteikts, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības paredzētā darbība - transporta pārvada (tilta) izbūve pār Lielupi un Driksas upi - ir vienīgais risinājums pilsētas satiksmes organizācijas, kā arī pilsētas ziemeļu daļas sociālās un ekonomiskās attīstības nodrošināšanai. Jaunais transporta pārvads robežosies ar NAI teritoriju.
Attiecībā uz Notekūdeņu dūņu apstrādes un centralizācijas alternatīvām, pašvaldība neatbalsta ne vienu no tām, jo visas, kā centrs ir noteikta Jelgava. Pašvaldības ieskatā, izvērtējot alternatīvas, nav ņemti vērā ilgtspējīgas attīstības principi un lietderības apsvērumi, kur līdzsvarotas gan vides, gan sociālās, gan ekonomiskās intereses un dūņu apstrādes centra izvietošanas samērīgumu ar pilsētas teritoriju un tās iespējamajiem attīstības virzieniem. Iebildumi balstīti uz jau iepriekšminētajiem apsvērumiem: NAI atrašanās vieta tuvu blīvi apdzīvotām teritorijām, NAI teritorija ir ierobežota, kur nav iespējams veikt atbilstošu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, piekļuve NAI ir tikai caur blīvi apdzīvotām teritorijām; dūņu apsaimniekošana jebkuras alternatīvas gadījumā ir saistīta ar smaku emisijām un no tā izrietošiem sabiedrības iebildumiem.
Pašvaldība nenoliedz, ka jebkuram SPS, kurs apsaimnieko NAI ar CE virs 10000 ir atbilstoša infrastruktūra un personāls, tomēr jāņem vērā, ka jebkuru darbību ar dūņu apsaimniekošanu veikšanai ir nepieciešama atbilstošas ietilpības teritorija, dūņu pārstrādes process ir laikietilpīgs, kas saistīts ar daudziem vides riskiem – noplūdes vidē un smakas. Pašvaldības ieskatā darbības ar dūņu apsaimniekošanu pēc iespējas veicamas tālāk no blīvi apdzīvotām vietām, mazinot ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem.
Gulbenes novada pašvaldība lūdz pārskatīt izveidoto centru priekšlikumus, iekļaujot Gulbeni kā vienu no reģionālajiem dūņu pārstrādes centriem, jo apstiprinot esošo Stratēģijas versiju, būtiski ietekmēs ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu un novada lauksaimniekiem, dārgo izmaksu dēļ, tiks liegta iespēja izmantot pārstrādātās dūņas lauksaimniecības zemju ielabošanai.
Pašvaldība sniedz informāciju, kāpēc Gulbenes novadā ir jāveido dūņu pārstrādes centrs:
Gulbenes novads līdz teritoriālajai reformai bija 5.lielākais Latvijas novads pēc teritorijas un arī šodien tā platība - 1872 km2 jeb 187 119 ha, kas ir lielāka par dūņu centru uz kuru būtu dūņas jāved, kā norādīts Stratēģijā;
35% jeb 65 488,5 ha no visas novada teritorijas aizņem lauksaimniecības zemes, kuras apstrādā 335 (2022.gads) lauksaimniecības uzņēmēji. Saskaņā ar 4.5.16.tabulu Gulbenes NAI nepieciešami 80 ha, bet pēc LAD datu bāzes rādiusā ir nepieciešami 16 361ha, kas ir 205 reizes vairāk. Ja salīdzina ar Stratēģijā plānoto centru, tad Gulbenes novadam ir daudzas reizes vairāk nepieciešamo zemju platību. Un ņemot vērā pašreizējo situāciju ar degvielas cenām, Gulbenes novada lauksaimnieki, uzreiz tiek “izslēgti” no dūņu izmantošanas, jo to izmaksas pārsniegs minerālo mēslojumu izmaksas.
Novadā uz 1.01.2022. deklarēti 20265 iedzīvotāju, kas ilgstoši ir vairāk kā blakus novados.
Ūdens ieguvi, attīrīšanu un apgādi, notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu visā Gulbenes novadā - gan pilsētā, gan 13 pagastos nodrošina SIA “Gulbenes Energo Serviss” (turpmāk - Sabiedrība). SIA „Gulbenes Energo Serviss” kapitāla daļu turētājs pilnā apmērā ir Gulbenes novada pašvaldība. Līdz ar apjoma pieaugumu, no 2020.gada 12.marta Sabiedrība tika iekļauta ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā ar Nr.U10155 un darbības teritoriju. Sabiedrība apkalpo un uztur Gulbenes pilsētas un novada ūdenssaimniecības ražošanas objektus:
• 30 atdzelžošanas stacijas;
• 25 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas;
• 34 kanalizācijas sūkņu stacijas;
• 34 artēziskie urbumi;
• 30 ūdensapgādes sistēmas ar kopējo ūdensapgādes inženiertīklu garumu ⁓ 125km;
• 25 kanalizācijas sistēmas ar kopējo kanalizācijas inženiertīklu garumu ⁓ 97km.
Pašvaldībai nav nepieciešams jauns pakalpojuma sniedzējs. Līdz ar to nav nepieciešamas papildus izmaksas veidojot jaunu SPS .
Novadā atrodas Malienas atkritumu poligons - Sadzīves atkritumu poligons "Kaudzītes", ar bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai kompostēšanas laukumu (platība 3335,1 m2, ietilpība 4900,2 t/g), kurā atļauts kompostēt bioloģiski noārdāmos atkritumus. Radīto kompostu atļauts izmantot kā pārklājamo materiālu atkritumu apglabāšanas krātuvē. Kaut “Stratēģijas alternatīvu analīzē “ 7.lpp. minēts, ka” Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēma šobrīd nevar piedāvāt gatavu un uzreiz izmantojamu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas risinājumu, bet nododot notekūdeņu dūņas pārstrādei esošajos kompostēšanas laukumos, situāciju notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas jomā būtiski neuzlabos, jo pārstrādei nododamo notekūdeņu dūņu apjoms būtu neliels. Vienlaikus atkritumu apsaimniekošanas jomā ir sagaidāmas būtiskas izmaiņas, kas var mainīt kopējo situāciju un samazināt iespējas notekūdeņu dūņas apsaimniekot atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.” Pašvaldība precizē, ka saražoto dūņu apjoms ir neliels un kompostēšanas laukums veic savas funkcijas atbilstoši izsniegtajai atļaujai. Un vēlamies precizēt, ka AP Kaudzītes kapitāl daļu turētāji ir: Alūksnes novada pašvaldība – 28.226 %, Balvu novada pašvaldība – 26.61399 %, Gulbenes novada pašvaldība – 28.226 %, Madonas novada pašvaldība – 16.93402 % un arī šobrīd šīs pašvaldības nogādā atkritumu uz poligonu.
“Stratēģijas alternatīvu analīzē “ 8. lpp. minēts, ka “Novērtējot iespējas notekūdeņu dūņas apsaimniekot, izmantojot dažādu lauksaimnieku organizāciju īpašumā esošās biogāzes stacijas, secināts, ka jau šobrīd būtiska daļa Latvijas notekūdeņu dūņu tiek apstrādātas biogāzes stacijās Papildus būtiska lauksaimnieku organizāciju priekšrocība ir plašu lauksaimniecībā izmantojamo zemju pieejamība pārstrādāto notekūdeņu dūņu gala utilizācijai – iestrādei augsnē”. Attēlā Nr. 1.1.2.attēls. Biogāzes staciju izvietojums Latvijā ir norādīts, ka Gulbenes novadā atrodas biogāzes ražošanas uzņēmums SIA "AGRO Cemeri", Litenes pagastā, uz kuru SIA “Gulbenes Energo Serviss” pašreiz nogādā dūņas un iegūtais digestāts tiek nodots vietējiem (Litenes pagasta) lauksaimniekiem. Daudzi Gulbenes novada lauksaimnieki arī vēlētos izmantot digestātu, bet dārgo transporta izmaksu dēļ to neizmanto. Līdz ar to 4.5. pielikuma 4.7.4. un 4.7.5. un 4.7.6 tabulās norādītie izmaksu aprēķini par biogāzes staciju celtniecību izmaksām ir neprecīzi. Šo aprēķinu vietā lietderīgāk būtu veikt analīzi jau esošajām 4.2.2. attēlā biogāzēm.
“Stratēģijas alternatīvu analīzē “ 20. lpp. minēts, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr. 362 prasībām, Latvijā ir iespējami vairāki notekūdeņu dūņu pārstrādes risinājumi, kas nodrošina notekūdeņu dūņu sagatavošanu iestrādei augsnē. Ekonomiskākie un izmaksu ziņā efektīvākie, kā arī tehnoloģiski vieni no vienkāršākajiem notekūdeņu dūņu pārstrādes veidi ir: a)mehāniski atūdeņotu (apstrādātu) notekūdeņu dūņu izturēšana 12 mēnešus; b)mehāniski atūdeņotu (apstrādātu) notekūdeņu dūņu kompostēšana; c)iebiezinātu vai mehāniski atūdeņotu (apstrādātu) notekūdeņu dūņu mezofilā anaerobā sadalīšana - biogāzes ražošana. 2022.gada 26.septembrī pašvaldība nodeva ekspluatācijā “Zaļo un dārza atkritumu kompostēšanas laukumu”, kurā ir izbūvēta ūdensnecaurlaidīgu virsmas segums (asfaltbetons), lai nepieļautu gruntsūdeņu un pazemes ūdeņu piesārņošanu, kā arī nodrošinātu mehānismu un transporta pārvietošanos. Kompostēšanas laukuma piesārņojošā darbība: apglabāšanas, uzglabāšanas vai kompostēšanas vietas tādām notekūdeņu dūņām, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav pielīdzināmas bīstamajiem atkritumiem. Pašvaldība ir apsvērusi iespēju pilnveidot izbūvēto kompostēšanas laukumu atbilstoši ar sienām un jumtu, lai varētu 12 mēnešus tur uzturēt dūņas. Jāpiemin, ka laukums atrodas nepilna 550 m attālumā no attīrīšanas iekārtām “Asarīši”.
SIA “Gulbenes Energo Serviss” attīrīšanas iekārtas “Asarīši” ir piemēroti dūņu centra izveidei, jo atrodas ārpus apdzīvotas vietas, 7,872 ha lielā platība, Valsts reģionālā ceļa P36 – Rēzekne - Gulbene malā, pa kuru dūņas var nogādāt neiebraucot pilsētā un apdzīvotās vietās, tuvākā apkārtnē ir daudz lauksaimniecības zemju platības. NAI ir atbilstoša infrastruktūra, (esoši dūņu uzglabāšanas baseini ar ierīkotu drenāžas sistēmu, kurus ar salīdzinoši mazākām izmaksām, izveidojot jumtu un sienas, var izmantot dūņu uzglabāšanai ), atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Aprēķinot izmaksas dūņu transportēšanai uz Alūksni: aptuveni 3000 m3/gadā, 7 m3 ir vienas reizes aizvestais apjoms, 90 km viens dūņu transportēšanas brauciens (aplis), viena km izmaksas 1,50 EUR (minēts Stratēģijā, bet šobrīd jau izmaksas ir lielākas), un kopējās izmaksas sastāda aptuveni 57 800 EUR/gadā. Šādas papildus izmaksas palielinātu novada iedzīvotāju ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu, kas pašvaldībai nav pieņemams.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Gulbenes novada pašvaldība lūdz izvērtēt Stratēģijā veikt grozījumus un iekļaut reģionālā centra izveidi Gulbenē, vai sniegt pamatojumu, kāpēc tas nav iespējams.
Mārupes novada pašvaldība sadarbībā ar SIA “Babītes siltums” un SIA “IsMade”, izstrādā Tehniski ekonomisko pamatojumu (turpmāk-TEP) ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībai Mārupes novada Babītes un Salas pagastos. Šobrīd TEP izstrāde jau ir noslēguma stadijā un TEP ietvertie risinājumi un priekšlikumi tiek saskaņoti ar pašvaldību. Viens no priekšlikumiem ir nepieciešamie risinājumi saistībā ar Piņķu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI), kas šobrīd ir lielākais dūņu radītājs novadā un to attīrīšanas kapacitāte jau ir sasniegta, tādēļ tiek vērtēta alternatīva par Piņķu NAI pārslēgšanu, sadarbībā ar SIA “Rīgas ūdens” un SIA “Jūrmalas ūdens” notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūru un nepieciešamiem papildus ieguldījumiem. Tādējādi aicinām ņemt vērā, provizoriski veidojot un aprēķinot notekūdeņu dūņu pārstrādes centru apjomus un jaudas, ka arī notekūdeņi no Piņķu NAI nākotnē tiks novadīti uz Daugavgrīvas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu un šobrīd decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieku skaitu (Mārupes novadā vairāk kā 2000 mājsaimniecības), kuriem ir pieejama centralizēta kanalizācijas sistēma un tai pakāpeniski šie lietotāji pieslēgsies, līdz ar to palielinot nepieciešamo dūņu apjomu, ir jāmeklē efektīvs tehnoloģiskais risinājums BAS “Daugavgrīva” notekūdeņu dūņu pārstrādes laukos un infrastruktūras nodrošinājums, mazinot smaku piesārņojumu.
Cēsu novada pašvaldība savos attīstības dokumentos nav plānojusi un neplāno dūņu pārstrādes centra izveidi, līdz ar to neatbalsta 27 dūņu pārstrādes centra modeli, kas paredz katrā novadā vienu dūņu pārstrādes centru. Cēsu pilsētā notekūdens attīrīšanas iekārtu teritorijā centru nav iespējams izveidot, jo tā ir periodiski applūstoša teritorija. Jaunu piesārņojošu vietu- dūņu pārstrādes centru pašvaldības plānošanas dokumenti neparedz. Pašvaldība uzskata, ka lietderīgāk un finansiāli ekonomiskāk dūņu pārstrādi veikt 5 dūņu pārstrādes centros, kur vienu no pārstrādes centriem paredzēt Vidzemē Daibes poligonā, kurā jau ir izveidota infrastruktūra bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai - kompostēšanas laukums, kas pēc tehniskajiem parametriem varētu būt piemērots arī notekūdeņu dūņu, kā bioloģiski noārdāma ražošanas atlikuma kompostēšanai, kā arī tas izvietots attālināti no apdzīvotām vietām, lai smakas netraucētu iedzīvotājiem.
Valmieras novada pašvaldības administratīvajā teritorijā (Valmieras pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā vai Valmieras pilsētai pieguļošā teritorijā) nav objektīvi pamatotu iespēju izveidot un izvietot notekūdeņu dūņu pārstrādes centru. Tātad, attiecībā uz konkrēto stratēģijā noteikto un izvēlēto notekūdeņu dūņu pārstrādes centra izveides un izvietošanas vietu Valmieras pilsētā vai tai pieguļošā teritorijā nebūs iespējams nodrošināt stratēģijas ieviešanu un ir jādomā par alternatīvu risinājumu. Pašvaldība, izvērtējot stratēģijā ietvertos notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas principus, plānoto konceptuālo pieeju un modeli, kopsakarā ar normatīvajos aktos pašvaldībām noteikto kompetenci un funkcijām komunālo pakalpojumu (centralizētā ūdensapgāde, centralizētā notekūdeņu savākšana un attīrīšana, decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas organizācija) un atkritumu apsaimniekošanas organizācijas jomā, konstatē un secina:
saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām pašvaldībām sadarbībā ar publisko iepirkumu vai publisko iepirkumu un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju normatīvajos aktos noteiktos termiņos noteiktām atkritumu kategorijām, tai skaitā bioloģiskiem atkritumiem, ir jānodrošina atsevišķa dalīta savākšana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un reģenerācija;
Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona sadzīves atkritumu poligonā “Daibe” būvniecības procesā ir objekta “Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas “Daibe”” izbūve. Būvniecības darbus plānots pabeigt 2023. gada decembrī.
Pašvaldības vērtējumā, lai veicinātu ilgtspējīgāku un efektīvāku notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, stratēģijā piedāvātā 27 notekūdeņu dūņu pārstrādes centru modeļa vietā būtu lietderīgi un pamatoti īstenot alternatīvo 5 notekūdeņu dūņu pārstrādes centru modeli, paredzot, ka viens no notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem tiek izvietos sadzīves atkritumu poligonā “Daibe”. Tādējādi, veidojot sasaisti ar reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru un veicinot lietderīgāku, efektīvāku esošās infrastruktūras izmantošanu, ilgtermiņā līdzsvarojot notekūdeņu dūņu pārstrādes izmaksas, neveidojot jaunas piesārņojošās darbības vietas vai mazinot/ nepalielinot esošo piesārņojošo darbību radītās ietekmes, būvniecības procesā esošās bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas paredzētos tehnoloģiskos risinājumus bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei papildinot ar tehniski un ekonomiski pamatotiem papildus tehnoloģiskiem risinājumiem, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku arī notekūdeņu dūņu kā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi un reģenerāciju. Vienlaikus pēc iespējas centralizējot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas un institucionālo pārvaldību kopumā, tādējādi nodrošinot Stratēģijā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu un izpildi.
SIA Rīgas ūdens: stratēģijas izstrādes ietvaros atsevišķi tiek izdalīta notekūdeņu bioloģiskā attīrīšanas stacija “Daugavgrīva” (turpmāk – BAS “Daugavgrīva”), kas attīra Rīgas un Pierīgas apdzīvoto vietu notekūdeņus, saražojot lielu daudzumu notekūdeņu dūņu. BAS “Daugavgrīva” ieviešamie tehnoloģiskie risinājumi nebūtu ekonomiski pamatoti pārējām NAI valstī. Stratēģijas izstrādes procesā nav pievērsta pastiprināta uzmanība notekūdeņu dūņu kvalitātes kritērijiem, kas attiektos uz tādu piesārņojuma veidu kā farmaceitiskās vielas un mikroplastmasas klātbūtne. Nav izvērtētas alternatīvas, ja stratēģijas izstrādes procesā tiek mainīta Direktīva 86/278/EEK.
Izstrādātā stratēģija sniedz vispārēju informāciju par esošo situāciju un “iezīmē” varbūtējos attīstības scenārijus īstermiņā un ilgtermiņā dotajai nozarei. Izstrādājot varbūtējos scenārijus un veicot alternatīvu analītiku, apsvērumi konkrēto lēmumu pieņemšanai ir pieņemti vadoties no pieejamās informācijas literatūrā, kur analizētas priekšrocības un trūkumi apskatītai dūņu apstrādes tehnoloģijai, turklāt to izvēlēm nav dots pamatojums. Uzskatām, ka ir jāpārskata stratēģija, pielietojot tehniskajai nozarei pieņemamu metodi, tādu kā analītiskās hierarhijas procesa analītiku atbalsta metodi lēmumu pieņemšanai nozarei, kura balstās uz konkrētu apstrādājamo dūņu sausnas masu, (CAPEX, EUR), (OPEX, EUR) un sastāv no sekojošiem analītiskajiem blokiem, turklāt katram no tiem piešķirot savu ietekmes lielumu punktu veidā, kas raksturīgs apstrādājamai dūņu sausnes masai, šādi:
1. Tehniskais kritērijs, piemēram, dūņu materiāla stabilizācija, enerģijas atgūšana no produkta, iekārtas, biogēnu atgūšana, iegūts produkts ar komerciālu pielietojumu, CAPEX, OPEX, transportēšana un uzglabāšana, siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisija, nepieciešama priekšattīrīšana;
2. Vides aspekti, piemēram, toksiskie produkti apstrādes procesā, smakas, metālu koncentrācijas produktā un apstrādes šķidrumos;
3. Sociāli-ekonomiskie aspekti, piemēram, sabiedrības akcepts un ietekme, ekspluatācijas izmaksas, investīcijas, enerģijas patēriņu ekonomija, darbaspēks ar attiecīgo izglītību.
Stratēģijā plānotais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis neparedz tiešas darbības SEG emisiju samazināšanai. SEG emisiju samazināšana tikai daļēji izskatīta kā dūņu transportēšana un kā augsni uzlabojošo produktu aizstāšana un dūņu iestrāde augsnē. Metāna emisiju mazināšana visu notekūdeņu dūņu pārstrādes centru izveidē ir aprakstīta formāli, un izmantojot dūņu pārstrādes alternatīvu C1 izturēšana 12 mēnešus, kas ir atvērts apstrādes process, uzskatāms, ka tas būtu galvenais metāna emisijas avots. Arī Vides pārskata SVID analīzē atzīts, ka stratēģijas vājā puse ir SEG emisiju radīšana. Stratēģija un Vides pārskats būtu jāpapildina ar SEG emisiju apmēra novērtējumu un analīzi, t.sk. salīdzinot to visām notekūdeņu dūņu pārstrādes alternatīvām.
Stratēģija ir "īslaicīgs" problemātikas risinājums, kas neietver virkni Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un Latvijas Republikas (turpmāk – LR) nostādņu dotās nozares attīstībā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Tai būtu jāietver arī Rīgas saražotie dūņu apjomi (Rīgas dūņu pārstrādes centrs), kā arī jāpārskata paredzamie dūņu centri un tur apstrādājamo dūņu apjomi (pamatojoties uz sausnas tonnu gadā) Latvijas Republikā, ņemot vērā:
1. Klimatneitralitātes mērķus 2030. un 2050. gadā (ES regula, LR stratēģija, u.c.);
2. Atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas mērķus (ES direktīva) +32%, biodegviela +14% 2030.gadā;
3. Enerģijas patēriņa samazināšanu (ES direktīva);
4. ES taksonomijas prasības ilgtspējīgai saimnieciskai darbībai notekūdeņu attīrīšanas nozarē (ES regulas);
5. Plānotās klimatneitrālās notekūdeņu attīrīšanas ietaises (ES direktīvas projekts);
6. Plānotos paaugstinātos AER mērķus +45% un biogāzes ražošanas palielināšanu līdz 2030.gadam (ES direktīvas projekts un REPowerEU).
Ņemot vērā augstāk minēto, stratēģijas vīzija “Visas notekūdeņu dūņas Latvijā ir atbilstoši pārstrādātas un izmantotas videi drošā veidā, ievērojot aprites ekonomikas principus” un mērķi būtu jāpapildina attiecībā uz energoefektivitāti, AER ražošanu un klimata pārmaiņu mazināšanu.
Kaut arī stratēģijas ieviešanās plānā 1.5. Uzdevumā: Izveidot notekūdeņu dūņu pārstrādes centru infrastruktūru ir uzrādīts sasniedzamais rezultāta rādītājs – izveidota un pilnvērtīgi aprīkota 26+1 notekūdeņu dūņu centru infrastruktūra, norādītājās izmaksās nav ietvertas izmaksas Rīgas dūņu pārstrādes centra pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai.
Detalizētāki SIA Rīgas ūdens priekšlikumi vēstulē nosūtīti VARAM.
2. Izvērtējot Stratēģijā analizētās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas alternatīvas, nevar tikt izslēgta A2. Alternatīva: notekūdeņu dūņu apsaimniekošana lauksaimniecības organizāciju infrastruktūrā, kas ir būtiski notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (turpmāk – NAI), kur ir ierobežota teritorija un dūņu apsaimniekošana rada negatīvu ietekmi uz sabiedrību. Tai pat laikā A2 alternatīva tiešā veidā ir saistīta ar B1 alternatīvu, kas ir viens no optimālākajiem dūņu izmantošanas veidiem.
3. Būtiski ir meklēt citas, efektīvas un inovatīvas notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes un utilizēšanas metodes, kas būtu izmantojamas teritorijās ar ierobežotām lauksaimnieciskās ražošanas platībām.
4. Iepazīstoties ar Stratēģijā piedāvāto 27 dūņu pārstrādes centru modeli ar galveno pārstrādes metodi - aukstā fermentēšana un/vai kompostēšana, pašvaldības vērš uzmanību uz to, ka metode nenodrošina notekūdeņu dūņu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Kompostēšanas un aukstās fermentēšanas pārstrādes metodes nenodrošina notekūdeņu dūņās esošo mikroplastmasas, medikamentu atliekvielu, noturīgo organisko piesārņotāju, potenciāli bīstamo ķīmisko savienojumu, bioakumulatīvo toksīnu un citu ekotoksisku savienojumu piesārņojuma samazinājumu. Veiktās investīcijas minēto pārstrādes centru izveidē var izrādīties nelietderīgi izmantotas un nepietiekamas, lai sasniegtu Eiropas Savienības vides politikas mērķus, kā arī, lai izpildītu jau tuvākā laikā plānotās izmaiņas normatīvajos aktos, kas tieši un pastarpināti attiecas uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, ķīmisko vielu izmantošanu un augsnes aizsardzību. Eiropas Komisija veic Notekūdeņu dūņu direktīva (1986) 86/278/EEC izvērtēšanas procesu. Arī citos Eiropas Savienības vides politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā Eiropas Savienības Augsnes stratēģijā 2030. gadam, Aprites ekonomikas rīcības plānā, Ķīmisko vielu stratēģija ilgtspējīgā ceļā uz vidi bez toksiskām vielām, Eiropas Savienības rīcības plānā “Ceļā uz gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojumu” ir paredzēts pasākumu kopums augsnes piesārņojuma samazināšanai, tai skaitā no notekūdeņu dūņu un to pārstrādes produktu izmantošanas.
5. Iepazīstoties ar izstrādātajiem dokumentiem, sevišķi Stratēģijas 4. pielikumu “Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģijas alternatīvu analīze”, secināms, ka par pamatu analīzei un secinājumiem ir ņemta Valsts statistikas pārskatā «2-Ūdens» iekļautā informācija par notekūdeņu dūņām un aprēķinos izmantotas specializētas datorprogrammas, nevis analizēta reālā situācija. Arī Stratēģijas plānā 2.7.2. tabulā “Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas SVID analīze: administratīvie aspekti” tiek teikts: “Valsts statistikas pārskatā «2-Ūdens» iekļautā informācija par notekūdeņu dūņām daļā pārskatu atšķiras no faktiskās situācijas”. Pārskatā iekļaujamā informācija nesniedz pilnvērtīgu informāciju notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas novērtēšanai.
6.Stratēģijā pamatots izvēlētais apsaimniekošanas modelis, ka visu Latvijas notekūdeņu dūņu savākšanu un pārstrādi nodrošinās 27 notekūdeņu dūņu pārstrādes centros ar atbilstošu infrastruktūru un tehnoloģisko risinājumu uzstādīšanu. Tomēr vienlaikus nevar apgalvot, ka veiktie aprēķini, uz kuriem tiek balstīti secinājumi, pilnībā atbilst faktiskajai situācijai. Tikai individuāli vērtējot katras notekūdeņu attīrīšanas iekārtas kapacitāti, tehnoloģiskās iespējas, izvietojumu, veicot detalizētus aprēķinus, būs iespējams izvēlēties ekonomiski pamatotāko, efektīvāko risinājumu dūņu pārvietošanai, apsaimniekošanai pašvaldības administratīvajā teritorijā. Tādējādi Stratēģijā būtu jāparedz, ka pašvaldībai un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir rīcības brīvība, izstrādājot konkrētai administratīvajai teritorijai atbilstošu, ekonomiski izdevīgu dūņu loģistikas un pārstrādes plānu, neizslēdzot iespēju izmantot lokālus dūņu apsaimniekošanas risinājumus (piemēram, apsaimniekošana lauksaimniecības organizāciju infrastruktūrā), ja tie ir ekonomiski pamatoti un nerada papildu riskus videi.
7.Stratēģijas potenciālo finanšu instrumentu un atbalsta mehānismu novērtējums nesniedz pārliecību, ka Stratēģija izvirzīto mērķu sasniegšanai līdz 2027.gadam būtu iespējams rast nepieciešamo finansējumu. Pašreizējie pasaules notikumi liek arī pašvaldībām pārskatīt akūti svarīgas prioritātes, un paredzama finansiāli saspringta situāciju vairāku gadu garumā. Tādējādi papildus pienākumu uzlikšana pašvaldībai, kā arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam izraisa nopietnas bažas par pašvaldību spēju finansēt Stratēģijas īstenošanu, īpaši atbilstošas infrastruktūras izveidi, bez mērķtiecīgas finansiālās palīdzības no valsts un/vai ES puses. Iesakām Stratēģijā peredzēt arī iespēju veidot publikās – privātās partnerības projektus.
8.Neatkarīgi no izvēlētā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeļa, Stratēģijas ieviešana neizbēgami ietekmēs gan sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu, gan atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tarifus, primāri būtiski ietekmējot notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojuma tarifu. Attiecībā uz iepriekš minēto ir svarīgi ne tikai precizēt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, bet arī domāt un izšķirties par ekonomiskiem atbalsta instrumentiem, kurus pašvaldības normatīvajos aktos noteiktā kārtībā būtu tiesīgas izmantot, lai vismaz daļēji segtu komunālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās radīto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas faktiskās izmaksas. Viens no iespējamiem risinājumiem būtu no dabas resursu nodokļa maksājumiem iegūto pašvaldības pamatbudžeta līdzekļu izmantošanas iespēju pārskatīšana/papildināšana, Dabas resursu nodokļa likuma 29. pantā paredzot, ka pašvaldības pamatbudžeta līdzekļus, kas iegūti no dabas resursu nodokļa maksājumiem, var novirzīt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksu daļējai segšanai/ kompensēšanai. Analoģisks risinājums būtu nepieciešams arī attiecībā uz decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas pakalpojumiem. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas faktiskās izmaksas lielākajā daļā gadījumu pārsniedz mājsaimniecību faktisko maksātspēju par sniegtiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas pakalpojumiem.
9. Stratēģijā ļoti vispārīgi tiek minēta problēmsituācija, kas saistīta ar vēsturisko dūņu lauku apsaimniekošanu. Piemēram, notekūdeņu dūņas no Daugavpils pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām kopš 1986.gada līdz 2012. gadam tika izvestas uz dūņu laukiem „Križi”, Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā. 13 dūņu kartēs uzglabājās 86 750 m3 sadzīves notekūdeņu attīrīšanas dūņu. Lai novērstu dūņu lauku negatīvo ietekmi uz vidi, dūņu lauku apsaimniekotāja SIA “Daugavpils ūdens” jau ilgstoši mēģina risināt problēmsituāciju, pastāvīgi meklējot dažādus finansējuma avotus, ar kuru palīdzību varētu veikt dūņu lauku revitalizāciju, tomēr līdz šim nesekmīgi. Sākotnēji tika plānots pakāpeniski nodot apstrādātās dūņas zemnieku saimniecībām lauksaimniecībā izmantojamo zemju mēslošanai, tomēr šis pasākums neguva atbalstu no lauksaimnieku puses. Secīgi tika uzsākta dūņu lauku teritorijas revitalizācija, izmantojot fitoremediācijas metodi. Šobrīd fitoremediācijas metodes rezultāti viennozīmīgi neliecina par efektīvajiem rezultātiem dūņu daudzuma samazināšanai teritorijā. Pielietojamo fitoremediācijas metodi nevar uzskatīt par metodi, kas nodrošinās teritorijas attīrīšanu un atveseļošanu līdz tādai pakāpei, ka turpmāk vide netiktu apdraudēta, jo tā ir laikietilpīga metode. Avārija dūņu laukos “Križi”, vidē noplūstost 14 000 m3 dūņu, apliecina to, ka piesārņotā vieta rada būtiskus draudus vides kvalitātei. Līdz ar to kā prioritāte ir izvirzāms jautājums par resursu piesaistīšanu, lai īstenotu minētā objekta sanācijas pasākumus. Iepriekšminētā problēmsituācija ir uzskatāma par prioritāru vides problēmu ne vien Daugavpils pilsētā un Augšdaugavas novadā, bet arī valsts mērogā. Līdz ar to Stratēģijā ir akcentējama vēsturiski uzkrāto notekūdeņu dūņu problēmsituācija un norādāmi iespējamie to apsaimniekošanas risinājumi.
10. Attiecībā uz dūņu pārstrādes alternatīvu novērtējumu, ņemot vērā dūņu smaku potenciālu, būtiska uzmanība pievēršama tam, vai pie plānotajiem dūņu centriem ir iespējas veikt dūņu pārstrādi un kur ir dūņu centra atrašanas vieta. Pašvaldības kopumā neatbalsta 27 dūņu pārstrādes centra modeli, uzskatot, ka katra konkrētā situācija ir jāizvērtē kopā ar pašvaldībām. Ņemot vērā, ka pašvaldībām viena no autonomajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem kanalizācijas komunālos pakalpojumus, primāri par dūņu centru izveidi un to atrašanās vietu būtu jālemj pašvaldību līmenī. Neizprotami ir arī tas, ka nav ņemti vērā (analizēti ir) jau izveidotie citu jomu reģioni: atkritumu apsaimniekošanas reģions un administratīvi teritoriālās reformas novadu veidošanas rezultāti, bet veidoti jauni: “Notekūdeņu dūņu centru reģioni”. Stratēģijas ietvaros nav detalizēti apskatīta un analizēta ražošanas notekūdeņu dūņu apsaimniekošana, tāpēc uzskatām, ka analīze un centru izveide nav izstrādāta atbilstoši faktiskajiem datiem un pašvaldībām finansiāli labvēlīgā redzējumā.
Piemēram:
Jelgavas valstspilsēta neatbalsta Stratēģijā ieplānoto dūņu centra izveidi pie SIA “Jelgavas ūdens” apsaimniekotajām Jelgavas valstspilsētas NA, balstoties uz šādiem apsvērumiem:
NAI atrodas tuvu (~ 400 m) dzīvojamajiem rajoniem un NAI tuvumā esošajā lidlauka industriālajā teritorijā atbilstoši Pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem plānots veicināt inovatīvo/augsto tehnoloģiju uzņēmumu piesaisti, ka nerada būtiskus piesārņojuma riskus.
Tajā pat laikā koncentrējot dūņu apsaimniekošanu dūņu centros, būtiska problēma ir transporta kustības organizācija, jo pie NAI transports var piekļūt tikai šķērsojot blīvi apdzīvotus pilsētas rajonus, kas jau dotajā brīdī rada smaku problēmas, izvedot dūņas no NAI.
C1 alternatīvā Jelgavas NAI, kā vienā no plānotajiem dūņu centriem nav pieejama teritorija notekūdeņu dūņu izturēšanai 12 mēnešus 0,4 m biezumā.
C2 alternatīvā dūņu kompostēšana ir saistīta ar būtiskām smaku emisijām, ko praktiski nav iespējams novērst ar smaku novēršanas sistēmām.
NAI tiešā tuvumā atrodas NATURA 2000 teritorija “Lielupes palienes pļavas”, tostarp dabas lieguma teritoriju plānots paplašināt par vēl par 55,69 ha, kā kompensējošās teritorijas blakus NAI, lai īstenotu transporta pārvada (tilta) izbūvi pār Lielupi un Driksas upi Jelgavas pilsētā.
Ar Ministru kabineta 2019. gada 22. oktobrī rīkojumu Nr. 526 "Par Jelgavas pilsētas pašvaldības paredzētās darbības - transporta pārvada (tilta) izbūves pār Lielupi un Driksas upi Jelgavas pilsētā – īstenošanu" noteikts, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības paredzētā darbība - transporta pārvada (tilta) izbūve pār Lielupi un Driksas upi - ir vienīgais risinājums pilsētas satiksmes organizācijas, kā arī pilsētas ziemeļu daļas sociālās un ekonomiskās attīstības nodrošināšanai. Jaunais transporta pārvads robežosies ar NAI teritoriju.
Attiecībā uz Notekūdeņu dūņu apstrādes un centralizācijas alternatīvām, pašvaldība neatbalsta ne vienu no tām, jo visas, kā centrs ir noteikta Jelgava. Pašvaldības ieskatā, izvērtējot alternatīvas, nav ņemti vērā ilgtspējīgas attīstības principi un lietderības apsvērumi, kur līdzsvarotas gan vides, gan sociālās, gan ekonomiskās intereses un dūņu apstrādes centra izvietošanas samērīgumu ar pilsētas teritoriju un tās iespējamajiem attīstības virzieniem. Iebildumi balstīti uz jau iepriekšminētajiem apsvērumiem: NAI atrašanās vieta tuvu blīvi apdzīvotām teritorijām, NAI teritorija ir ierobežota, kur nav iespējams veikt atbilstošu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, piekļuve NAI ir tikai caur blīvi apdzīvotām teritorijām; dūņu apsaimniekošana jebkuras alternatīvas gadījumā ir saistīta ar smaku emisijām un no tā izrietošiem sabiedrības iebildumiem.
Pašvaldība nenoliedz, ka jebkuram SPS, kurs apsaimnieko NAI ar CE virs 10000 ir atbilstoša infrastruktūra un personāls, tomēr jāņem vērā, ka jebkuru darbību ar dūņu apsaimniekošanu veikšanai ir nepieciešama atbilstošas ietilpības teritorija, dūņu pārstrādes process ir laikietilpīgs, kas saistīts ar daudziem vides riskiem – noplūdes vidē un smakas. Pašvaldības ieskatā darbības ar dūņu apsaimniekošanu pēc iespējas veicamas tālāk no blīvi apdzīvotām vietām, mazinot ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem.
Gulbenes novada pašvaldība lūdz pārskatīt izveidoto centru priekšlikumus, iekļaujot Gulbeni kā vienu no reģionālajiem dūņu pārstrādes centriem, jo apstiprinot esošo Stratēģijas versiju, būtiski ietekmēs ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu un novada lauksaimniekiem, dārgo izmaksu dēļ, tiks liegta iespēja izmantot pārstrādātās dūņas lauksaimniecības zemju ielabošanai.
Pašvaldība sniedz informāciju, kāpēc Gulbenes novadā ir jāveido dūņu pārstrādes centrs:
Gulbenes novads līdz teritoriālajai reformai bija 5.lielākais Latvijas novads pēc teritorijas un arī šodien tā platība - 1872 km2 jeb 187 119 ha, kas ir lielāka par dūņu centru uz kuru būtu dūņas jāved, kā norādīts Stratēģijā;
35% jeb 65 488,5 ha no visas novada teritorijas aizņem lauksaimniecības zemes, kuras apstrādā 335 (2022.gads) lauksaimniecības uzņēmēji. Saskaņā ar 4.5.16.tabulu Gulbenes NAI nepieciešami 80 ha, bet pēc LAD datu bāzes rādiusā ir nepieciešami 16 361ha, kas ir 205 reizes vairāk. Ja salīdzina ar Stratēģijā plānoto centru, tad Gulbenes novadam ir daudzas reizes vairāk nepieciešamo zemju platību. Un ņemot vērā pašreizējo situāciju ar degvielas cenām, Gulbenes novada lauksaimnieki, uzreiz tiek “izslēgti” no dūņu izmantošanas, jo to izmaksas pārsniegs minerālo mēslojumu izmaksas.
Novadā uz 1.01.2022. deklarēti 20265 iedzīvotāju, kas ilgstoši ir vairāk kā blakus novados.
Ūdens ieguvi, attīrīšanu un apgādi, notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu visā Gulbenes novadā - gan pilsētā, gan 13 pagastos nodrošina SIA “Gulbenes Energo Serviss” (turpmāk - Sabiedrība). SIA „Gulbenes Energo Serviss” kapitāla daļu turētājs pilnā apmērā ir Gulbenes novada pašvaldība. Līdz ar apjoma pieaugumu, no 2020.gada 12.marta Sabiedrība tika iekļauta ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā ar Nr.U10155 un darbības teritoriju. Sabiedrība apkalpo un uztur Gulbenes pilsētas un novada ūdenssaimniecības ražošanas objektus:
• 30 atdzelžošanas stacijas;
• 25 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas;
• 34 kanalizācijas sūkņu stacijas;
• 34 artēziskie urbumi;
• 30 ūdensapgādes sistēmas ar kopējo ūdensapgādes inženiertīklu garumu ⁓ 125km;
• 25 kanalizācijas sistēmas ar kopējo kanalizācijas inženiertīklu garumu ⁓ 97km.
Pašvaldībai nav nepieciešams jauns pakalpojuma sniedzējs. Līdz ar to nav nepieciešamas papildus izmaksas veidojot jaunu SPS .
Novadā atrodas Malienas atkritumu poligons - Sadzīves atkritumu poligons "Kaudzītes", ar bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai kompostēšanas laukumu (platība 3335,1 m2, ietilpība 4900,2 t/g), kurā atļauts kompostēt bioloģiski noārdāmos atkritumus. Radīto kompostu atļauts izmantot kā pārklājamo materiālu atkritumu apglabāšanas krātuvē. Kaut “Stratēģijas alternatīvu analīzē “ 7.lpp. minēts, ka” Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēma šobrīd nevar piedāvāt gatavu un uzreiz izmantojamu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas risinājumu, bet nododot notekūdeņu dūņas pārstrādei esošajos kompostēšanas laukumos, situāciju notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas jomā būtiski neuzlabos, jo pārstrādei nododamo notekūdeņu dūņu apjoms būtu neliels. Vienlaikus atkritumu apsaimniekošanas jomā ir sagaidāmas būtiskas izmaiņas, kas var mainīt kopējo situāciju un samazināt iespējas notekūdeņu dūņas apsaimniekot atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.” Pašvaldība precizē, ka saražoto dūņu apjoms ir neliels un kompostēšanas laukums veic savas funkcijas atbilstoši izsniegtajai atļaujai. Un vēlamies precizēt, ka AP Kaudzītes kapitāl daļu turētāji ir: Alūksnes novada pašvaldība – 28.226 %, Balvu novada pašvaldība – 26.61399 %, Gulbenes novada pašvaldība – 28.226 %, Madonas novada pašvaldība – 16.93402 % un arī šobrīd šīs pašvaldības nogādā atkritumu uz poligonu.
“Stratēģijas alternatīvu analīzē “ 8. lpp. minēts, ka “Novērtējot iespējas notekūdeņu dūņas apsaimniekot, izmantojot dažādu lauksaimnieku organizāciju īpašumā esošās biogāzes stacijas, secināts, ka jau šobrīd būtiska daļa Latvijas notekūdeņu dūņu tiek apstrādātas biogāzes stacijās Papildus būtiska lauksaimnieku organizāciju priekšrocība ir plašu lauksaimniecībā izmantojamo zemju pieejamība pārstrādāto notekūdeņu dūņu gala utilizācijai – iestrādei augsnē”. Attēlā Nr. 1.1.2.attēls. Biogāzes staciju izvietojums Latvijā ir norādīts, ka Gulbenes novadā atrodas biogāzes ražošanas uzņēmums SIA "AGRO Cemeri", Litenes pagastā, uz kuru SIA “Gulbenes Energo Serviss” pašreiz nogādā dūņas un iegūtais digestāts tiek nodots vietējiem (Litenes pagasta) lauksaimniekiem. Daudzi Gulbenes novada lauksaimnieki arī vēlētos izmantot digestātu, bet dārgo transporta izmaksu dēļ to neizmanto. Līdz ar to 4.5. pielikuma 4.7.4. un 4.7.5. un 4.7.6 tabulās norādītie izmaksu aprēķini par biogāzes staciju celtniecību izmaksām ir neprecīzi. Šo aprēķinu vietā lietderīgāk būtu veikt analīzi jau esošajām 4.2.2. attēlā biogāzēm.
“Stratēģijas alternatīvu analīzē “ 20. lpp. minēts, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr. 362 prasībām, Latvijā ir iespējami vairāki notekūdeņu dūņu pārstrādes risinājumi, kas nodrošina notekūdeņu dūņu sagatavošanu iestrādei augsnē. Ekonomiskākie un izmaksu ziņā efektīvākie, kā arī tehnoloģiski vieni no vienkāršākajiem notekūdeņu dūņu pārstrādes veidi ir: a)mehāniski atūdeņotu (apstrādātu) notekūdeņu dūņu izturēšana 12 mēnešus; b)mehāniski atūdeņotu (apstrādātu) notekūdeņu dūņu kompostēšana; c)iebiezinātu vai mehāniski atūdeņotu (apstrādātu) notekūdeņu dūņu mezofilā anaerobā sadalīšana - biogāzes ražošana. 2022.gada 26.septembrī pašvaldība nodeva ekspluatācijā “Zaļo un dārza atkritumu kompostēšanas laukumu”, kurā ir izbūvēta ūdensnecaurlaidīgu virsmas segums (asfaltbetons), lai nepieļautu gruntsūdeņu un pazemes ūdeņu piesārņošanu, kā arī nodrošinātu mehānismu un transporta pārvietošanos. Kompostēšanas laukuma piesārņojošā darbība: apglabāšanas, uzglabāšanas vai kompostēšanas vietas tādām notekūdeņu dūņām, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav pielīdzināmas bīstamajiem atkritumiem. Pašvaldība ir apsvērusi iespēju pilnveidot izbūvēto kompostēšanas laukumu atbilstoši ar sienām un jumtu, lai varētu 12 mēnešus tur uzturēt dūņas. Jāpiemin, ka laukums atrodas nepilna 550 m attālumā no attīrīšanas iekārtām “Asarīši”.
SIA “Gulbenes Energo Serviss” attīrīšanas iekārtas “Asarīši” ir piemēroti dūņu centra izveidei, jo atrodas ārpus apdzīvotas vietas, 7,872 ha lielā platība, Valsts reģionālā ceļa P36 – Rēzekne - Gulbene malā, pa kuru dūņas var nogādāt neiebraucot pilsētā un apdzīvotās vietās, tuvākā apkārtnē ir daudz lauksaimniecības zemju platības. NAI ir atbilstoša infrastruktūra, (esoši dūņu uzglabāšanas baseini ar ierīkotu drenāžas sistēmu, kurus ar salīdzinoši mazākām izmaksām, izveidojot jumtu un sienas, var izmantot dūņu uzglabāšanai ), atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Aprēķinot izmaksas dūņu transportēšanai uz Alūksni: aptuveni 3000 m3/gadā, 7 m3 ir vienas reizes aizvestais apjoms, 90 km viens dūņu transportēšanas brauciens (aplis), viena km izmaksas 1,50 EUR (minēts Stratēģijā, bet šobrīd jau izmaksas ir lielākas), un kopējās izmaksas sastāda aptuveni 57 800 EUR/gadā. Šādas papildus izmaksas palielinātu novada iedzīvotāju ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu, kas pašvaldībai nav pieņemams.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Gulbenes novada pašvaldība lūdz izvērtēt Stratēģijā veikt grozījumus un iekļaut reģionālā centra izveidi Gulbenē, vai sniegt pamatojumu, kāpēc tas nav iespējams.
Mārupes novada pašvaldība sadarbībā ar SIA “Babītes siltums” un SIA “IsMade”, izstrādā Tehniski ekonomisko pamatojumu (turpmāk-TEP) ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībai Mārupes novada Babītes un Salas pagastos. Šobrīd TEP izstrāde jau ir noslēguma stadijā un TEP ietvertie risinājumi un priekšlikumi tiek saskaņoti ar pašvaldību. Viens no priekšlikumiem ir nepieciešamie risinājumi saistībā ar Piņķu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI), kas šobrīd ir lielākais dūņu radītājs novadā un to attīrīšanas kapacitāte jau ir sasniegta, tādēļ tiek vērtēta alternatīva par Piņķu NAI pārslēgšanu, sadarbībā ar SIA “Rīgas ūdens” un SIA “Jūrmalas ūdens” notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūru un nepieciešamiem papildus ieguldījumiem. Tādējādi aicinām ņemt vērā, provizoriski veidojot un aprēķinot notekūdeņu dūņu pārstrādes centru apjomus un jaudas, ka arī notekūdeņi no Piņķu NAI nākotnē tiks novadīti uz Daugavgrīvas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu un šobrīd decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieku skaitu (Mārupes novadā vairāk kā 2000 mājsaimniecības), kuriem ir pieejama centralizēta kanalizācijas sistēma un tai pakāpeniski šie lietotāji pieslēgsies, līdz ar to palielinot nepieciešamo dūņu apjomu, ir jāmeklē efektīvs tehnoloģiskais risinājums BAS “Daugavgrīva” notekūdeņu dūņu pārstrādes laukos un infrastruktūras nodrošinājums, mazinot smaku piesārņojumu.
Cēsu novada pašvaldība savos attīstības dokumentos nav plānojusi un neplāno dūņu pārstrādes centra izveidi, līdz ar to neatbalsta 27 dūņu pārstrādes centra modeli, kas paredz katrā novadā vienu dūņu pārstrādes centru. Cēsu pilsētā notekūdens attīrīšanas iekārtu teritorijā centru nav iespējams izveidot, jo tā ir periodiski applūstoša teritorija. Jaunu piesārņojošu vietu- dūņu pārstrādes centru pašvaldības plānošanas dokumenti neparedz. Pašvaldība uzskata, ka lietderīgāk un finansiāli ekonomiskāk dūņu pārstrādi veikt 5 dūņu pārstrādes centros, kur vienu no pārstrādes centriem paredzēt Vidzemē Daibes poligonā, kurā jau ir izveidota infrastruktūra bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai - kompostēšanas laukums, kas pēc tehniskajiem parametriem varētu būt piemērots arī notekūdeņu dūņu, kā bioloģiski noārdāma ražošanas atlikuma kompostēšanai, kā arī tas izvietots attālināti no apdzīvotām vietām, lai smakas netraucētu iedzīvotājiem.
Valmieras novada pašvaldības administratīvajā teritorijā (Valmieras pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā vai Valmieras pilsētai pieguļošā teritorijā) nav objektīvi pamatotu iespēju izveidot un izvietot notekūdeņu dūņu pārstrādes centru. Tātad, attiecībā uz konkrēto stratēģijā noteikto un izvēlēto notekūdeņu dūņu pārstrādes centra izveides un izvietošanas vietu Valmieras pilsētā vai tai pieguļošā teritorijā nebūs iespējams nodrošināt stratēģijas ieviešanu un ir jādomā par alternatīvu risinājumu. Pašvaldība, izvērtējot stratēģijā ietvertos notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas principus, plānoto konceptuālo pieeju un modeli, kopsakarā ar normatīvajos aktos pašvaldībām noteikto kompetenci un funkcijām komunālo pakalpojumu (centralizētā ūdensapgāde, centralizētā notekūdeņu savākšana un attīrīšana, decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas organizācija) un atkritumu apsaimniekošanas organizācijas jomā, konstatē un secina:
saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām pašvaldībām sadarbībā ar publisko iepirkumu vai publisko iepirkumu un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju normatīvajos aktos noteiktos termiņos noteiktām atkritumu kategorijām, tai skaitā bioloģiskiem atkritumiem, ir jānodrošina atsevišķa dalīta savākšana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un reģenerācija;
Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona sadzīves atkritumu poligonā “Daibe” būvniecības procesā ir objekta “Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas “Daibe”” izbūve. Būvniecības darbus plānots pabeigt 2023. gada decembrī.
Pašvaldības vērtējumā, lai veicinātu ilgtspējīgāku un efektīvāku notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, stratēģijā piedāvātā 27 notekūdeņu dūņu pārstrādes centru modeļa vietā būtu lietderīgi un pamatoti īstenot alternatīvo 5 notekūdeņu dūņu pārstrādes centru modeli, paredzot, ka viens no notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem tiek izvietos sadzīves atkritumu poligonā “Daibe”. Tādējādi, veidojot sasaisti ar reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru un veicinot lietderīgāku, efektīvāku esošās infrastruktūras izmantošanu, ilgtermiņā līdzsvarojot notekūdeņu dūņu pārstrādes izmaksas, neveidojot jaunas piesārņojošās darbības vietas vai mazinot/ nepalielinot esošo piesārņojošo darbību radītās ietekmes, būvniecības procesā esošās bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas paredzētos tehnoloģiskos risinājumus bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei papildinot ar tehniski un ekonomiski pamatotiem papildus tehnoloģiskiem risinājumiem, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku arī notekūdeņu dūņu kā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi un reģenerāciju. Vienlaikus pēc iespējas centralizējot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas un institucionālo pārvaldību kopumā, tādējādi nodrošinot Stratēģijā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu un izpildi.
SIA Rīgas ūdens: stratēģijas izstrādes ietvaros atsevišķi tiek izdalīta notekūdeņu bioloģiskā attīrīšanas stacija “Daugavgrīva” (turpmāk – BAS “Daugavgrīva”), kas attīra Rīgas un Pierīgas apdzīvoto vietu notekūdeņus, saražojot lielu daudzumu notekūdeņu dūņu. BAS “Daugavgrīva” ieviešamie tehnoloģiskie risinājumi nebūtu ekonomiski pamatoti pārējām NAI valstī. Stratēģijas izstrādes procesā nav pievērsta pastiprināta uzmanība notekūdeņu dūņu kvalitātes kritērijiem, kas attiektos uz tādu piesārņojuma veidu kā farmaceitiskās vielas un mikroplastmasas klātbūtne. Nav izvērtētas alternatīvas, ja stratēģijas izstrādes procesā tiek mainīta Direktīva 86/278/EEK.
Izstrādātā stratēģija sniedz vispārēju informāciju par esošo situāciju un “iezīmē” varbūtējos attīstības scenārijus īstermiņā un ilgtermiņā dotajai nozarei. Izstrādājot varbūtējos scenārijus un veicot alternatīvu analītiku, apsvērumi konkrēto lēmumu pieņemšanai ir pieņemti vadoties no pieejamās informācijas literatūrā, kur analizētas priekšrocības un trūkumi apskatītai dūņu apstrādes tehnoloģijai, turklāt to izvēlēm nav dots pamatojums. Uzskatām, ka ir jāpārskata stratēģija, pielietojot tehniskajai nozarei pieņemamu metodi, tādu kā analītiskās hierarhijas procesa analītiku atbalsta metodi lēmumu pieņemšanai nozarei, kura balstās uz konkrētu apstrādājamo dūņu sausnas masu, (CAPEX, EUR), (OPEX, EUR) un sastāv no sekojošiem analītiskajiem blokiem, turklāt katram no tiem piešķirot savu ietekmes lielumu punktu veidā, kas raksturīgs apstrādājamai dūņu sausnes masai, šādi:
1. Tehniskais kritērijs, piemēram, dūņu materiāla stabilizācija, enerģijas atgūšana no produkta, iekārtas, biogēnu atgūšana, iegūts produkts ar komerciālu pielietojumu, CAPEX, OPEX, transportēšana un uzglabāšana, siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisija, nepieciešama priekšattīrīšana;
2. Vides aspekti, piemēram, toksiskie produkti apstrādes procesā, smakas, metālu koncentrācijas produktā un apstrādes šķidrumos;
3. Sociāli-ekonomiskie aspekti, piemēram, sabiedrības akcepts un ietekme, ekspluatācijas izmaksas, investīcijas, enerģijas patēriņu ekonomija, darbaspēks ar attiecīgo izglītību.
Stratēģijā plānotais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis neparedz tiešas darbības SEG emisiju samazināšanai. SEG emisiju samazināšana tikai daļēji izskatīta kā dūņu transportēšana un kā augsni uzlabojošo produktu aizstāšana un dūņu iestrāde augsnē. Metāna emisiju mazināšana visu notekūdeņu dūņu pārstrādes centru izveidē ir aprakstīta formāli, un izmantojot dūņu pārstrādes alternatīvu C1 izturēšana 12 mēnešus, kas ir atvērts apstrādes process, uzskatāms, ka tas būtu galvenais metāna emisijas avots. Arī Vides pārskata SVID analīzē atzīts, ka stratēģijas vājā puse ir SEG emisiju radīšana. Stratēģija un Vides pārskats būtu jāpapildina ar SEG emisiju apmēra novērtējumu un analīzi, t.sk. salīdzinot to visām notekūdeņu dūņu pārstrādes alternatīvām.
Stratēģija ir "īslaicīgs" problemātikas risinājums, kas neietver virkni Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un Latvijas Republikas (turpmāk – LR) nostādņu dotās nozares attīstībā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Tai būtu jāietver arī Rīgas saražotie dūņu apjomi (Rīgas dūņu pārstrādes centrs), kā arī jāpārskata paredzamie dūņu centri un tur apstrādājamo dūņu apjomi (pamatojoties uz sausnas tonnu gadā) Latvijas Republikā, ņemot vērā:
1. Klimatneitralitātes mērķus 2030. un 2050. gadā (ES regula, LR stratēģija, u.c.);
2. Atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas mērķus (ES direktīva) +32%, biodegviela +14% 2030.gadā;
3. Enerģijas patēriņa samazināšanu (ES direktīva);
4. ES taksonomijas prasības ilgtspējīgai saimnieciskai darbībai notekūdeņu attīrīšanas nozarē (ES regulas);
5. Plānotās klimatneitrālās notekūdeņu attīrīšanas ietaises (ES direktīvas projekts);
6. Plānotos paaugstinātos AER mērķus +45% un biogāzes ražošanas palielināšanu līdz 2030.gadam (ES direktīvas projekts un REPowerEU).
Ņemot vērā augstāk minēto, stratēģijas vīzija “Visas notekūdeņu dūņas Latvijā ir atbilstoši pārstrādātas un izmantotas videi drošā veidā, ievērojot aprites ekonomikas principus” un mērķi būtu jāpapildina attiecībā uz energoefektivitāti, AER ražošanu un klimata pārmaiņu mazināšanu.
Kaut arī stratēģijas ieviešanās plānā 1.5. Uzdevumā: Izveidot notekūdeņu dūņu pārstrādes centru infrastruktūru ir uzrādīts sasniedzamais rezultāta rādītājs – izveidota un pilnvērtīgi aprīkota 26+1 notekūdeņu dūņu centru infrastruktūra, norādītājās izmaksās nav ietvertas izmaksas Rīgas dūņu pārstrādes centra pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai.
Detalizētāki SIA Rīgas ūdens priekšlikumi vēstulē nosūtīti VARAM.
25.11.2022. 10:58
Latvijas Darba devēju konfederācija
LDDK vērš uzmanību, ka Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģijā 2022. – 2027. gadam nav ietverts tāds notekūdeņu dūņu pārstrādes un utilizācijas veids, kas būtu īstenojams uz komercdarbības un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības principiem, kas nav atbalstāmi.
LDDK ieskatā tirgū ir jābūt brīvai konkurencei, projektu realizācijai ir jāpiesaista privātās investīcijas. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas tirgum nevajadzētu būt ierobežotam ar ekskluzīvu valsts un pašvaldību biznesu. LDDK atbalsta brīvu konkurenci un apsaimniekošanas pakalpojuma izvēli pēc saimnieciski izdevīgākā principa publisko iepirkumu procesā.
LDDK vērš uzmanību, ka līdz šim par notekūdeņu dūņu utilizāciju notekūdeņu apsaimniekošanas iestādes rīkoja izsoles, kurās uzņēmumi par noteiktu samaksu piedāvāja utilizēt dūņas. Daļa no izsoļu dalībniekiem ir zemnieki, kas par samaksu (saņem naudu par dūņu utilizācijas pakalpojumu) pieņēma dūņas un iestrādāja augsnē atbilstoši spēkā esošajiem MK noteikumiem.
Stratēģijā paredzēts, ka nākotnē notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas centri no dūņu tirdzniecības gūs ieņēmumus, nevis samaksās par utilizācijas pakalpojumu. LDDK ieskatā tas neatbilst tirgus situācijai, jo neviens nepirks ķīmiski neviennozīmīgās dūņas, ja tirgū pastāv virkne alternatīvu lauku bagātināšanas iespēju, ko piedāvā privātie komersanti: 1) substrāti no biogāzes ražotnēm; 2) minerālmēsli; 3) mēslojums no lopkopības, utml.
LDDK ieskatā šāda valsts un pašvaldību komersantu kā publisko tiesību subjektu iesaistīšanās biznesā radīs konkurences kropļojumus, kas nav pieļaujami.
LDDK ieskatā tirgū ir jābūt brīvai konkurencei, projektu realizācijai ir jāpiesaista privātās investīcijas. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas tirgum nevajadzētu būt ierobežotam ar ekskluzīvu valsts un pašvaldību biznesu. LDDK atbalsta brīvu konkurenci un apsaimniekošanas pakalpojuma izvēli pēc saimnieciski izdevīgākā principa publisko iepirkumu procesā.
LDDK vērš uzmanību, ka līdz šim par notekūdeņu dūņu utilizāciju notekūdeņu apsaimniekošanas iestādes rīkoja izsoles, kurās uzņēmumi par noteiktu samaksu piedāvāja utilizēt dūņas. Daļa no izsoļu dalībniekiem ir zemnieki, kas par samaksu (saņem naudu par dūņu utilizācijas pakalpojumu) pieņēma dūņas un iestrādāja augsnē atbilstoši spēkā esošajiem MK noteikumiem.
Stratēģijā paredzēts, ka nākotnē notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas centri no dūņu tirdzniecības gūs ieņēmumus, nevis samaksās par utilizācijas pakalpojumu. LDDK ieskatā tas neatbilst tirgus situācijai, jo neviens nepirks ķīmiski neviennozīmīgās dūņas, ja tirgū pastāv virkne alternatīvu lauku bagātināšanas iespēju, ko piedāvā privātie komersanti: 1) substrāti no biogāzes ražotnēm; 2) minerālmēsli; 3) mēslojums no lopkopības, utml.
LDDK ieskatā šāda valsts un pašvaldību komersantu kā publisko tiesību subjektu iesaistīšanās biznesā radīs konkurences kropļojumus, kas nav pieļaujami.
25.11.2022. 14:11
Sandra Bērziņa
Latvijas Pašvaldību savienība papildus pievieno Smiltenes novada pašvaldības viedokli:
Saistībā ar to, ka Eiropas Savienībā vēl tiek izstrādāta nākamā Dūņu direktīva, Smiltenes novada pašvaldība vēlētos rosināt izvērtēt vai ir īstais laiks veikt investīcijas un mainīt esošo stratēģiju Latvijā līdz spēkā stāsies jaunā Notekūdeņu Dūņu Direktīva. Kas arī ļaus labāk izvērtēt un saprast kādā veidā nepieciešams apstrādāt notekūdeņu dūņas. Līdz Direktīvas spēkā stāšanās laikam būtu nepieciešams veikt padziļinātu izpēti par dūņu un lauksaimniecības zemju stāvokli uz mikroplastmasām, farmācijas vielām, kas nonāk notekūdeņu dūņās un bīstamajām vielām.
Veidojot stratēģiju nepieciešams izvērtēt ne tikai kapitālieguldījumus, kas ir nepieciešami, lai izveidotu izvelēto modeli, bet arī izmaksas, kas būs jāsedz regulāri pakalpojuma saņēmējiem (ar to saprotot ne tikai notekūdeņu apsaimniekotājus, bet arī mājsaimniecības, kuras tas ietekmēs caur tarifu) pēc infrastruktūras izveides un viņu iespējas segt šīs izmaksas. Tai skaitā palielinot centralizēto pakalpojumu pieejamību un cilvēku vēlmi izmantot šos pakalpojumus. Jo pie pārāk augstas pakalpojuma cenas samazināsies pakalpojumu lietotāju skaits, radot lielākus draudus lokāliem vides piesārņojumiem. Kā arī ir nepieciešams izvērtēt cik daudzās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās jau ir infrastruktūra dūņu apstrādei. Kādi ieguldījumi būtu nepieciešams, lai tās uzlabotu vai atjaunotu un cik daudzās vietās būtu jāizbūvē nepieciešamā infrastruktūra dūņu apstrādei.
Aplūkojot 2017.-2019. gadā veiktās dūņu analīzes uz prioritārajām un bīstamajām vielām[1] , kur tika konstatēts notekūdeņu dūņās esošo bīstamo vielu, farmācijā izmantoto vielu sastāvs un daudzums:
Vidējā bisfenola A koncentrācija bija 0,126 mg/kg;
Vidējā nonifenolu koncentrācija 0,218 mg/kg;
Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) koncentrācija ir 0,11 mg/kg sausnas;
Vidējā polihlorēto dioksīnu/furānu un duioksīniem līdzīgo bifenilu koncentrācijas ir 1,25 ng TEF/kg sausnas;
Polihlorēto bifenilu (nekoplanāro PHB) koncentrācija dūņās ir 0,0029 mg/kg sausnas;
Amoksicilīns netika konstatēts;
Azitromicīns tika konstatēts robežās no 3,8-58,5 µg/kg;
Ciprofloksacīns tika konstatēts robežās no 12,2-138 µg/kg;
Eritromicīns netika konstatēts;
Klaritromicīns netika konstatēts.
Bīstamo vielu daudzumi nepārsniedza pat visstingrākās citu valstu prasības, parādot to, ka Latvijā notekūdeņu dūņas tiek apstrādātas pietiekoši labi.
Šobrīd Latvijas likumdošanā nav noteikts, ka šīs vielas būtu jāpārbauda notekūdeņu dūņās, līdz ar to tās netiek iekļautas notekūdeņu dūņu kvalitātes apliecībā un ir grūti spriest par situāciju katrās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kur tiek apstrādātas, sagatavotas un uzglabātas notekūdeņu dūņas. Līdz ar to arī pierādīt dūņu nekaitīgumu cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai un lauksaimniecības zemju stāvoklim ir daudz sarežģītāk. Nav noteikti konkrēti parametri, kas būtu jāanalizē un kādām būtu jābūt robežvērtībām, lai uzskatītu, ka notekūdeņu dūņas nav kaitīgas iestrādei lauksaimniecības zemēs.
Mikrobioloģiskā piesārņojuma samazināšana ir būtisks aspekts, jo nav veikti pētījumi kā mainoties klimatiskajiem apstākļiem aukstā fermentēšana nodrošina mikrobioloģisko organismu samazināšanu. Līdz šim tika uzskatīts, ka aukstā fermentēšana nodrošina pietiekamu mikrobioloģisko organismu samazināšanu, lai dūņas varētu izmanto lauksaimniecības zemēs. Tai skaitā ļoti augstu higenizācijas prasību ieviešana prasītu ļoti apjomīgus kapitālieguldījumus notekūdeņu dūņu pārstrādes tehnoloģijās un ievērojamas papildus izmaksas šo tehnoloģiju ekspluatēšanai, kas sadārdzinātu pakalpojuma tarifu radot draudus par pakalpojuma lietotāju vēlmi atteikties no centralizētas kanalizācijas pakalpojumiem.
Būtu nepieciešams arī veikti padziļināti pētījumi par komposta veidošanu no notekūdeņu dūņām. Latvijā veiktajā pētījumā kompostā netika atrasti farmaceitisko vielu atlikumi, kas ļautu izmantot kompostu lauksaimniecības zemēs, ja pierādītu arī to, ka ir iespējams pilnībā samazināt mikrobioloģisko piesārņojumu. Tas arī palīdzētu piepildīt aprites ekonomikas un izstrādes procesā esošās Notekūdeņu Dūņu Direktīvas[2] izvirzītās prasības, ka tiek palielināts dūņu daudzums, ko izmanto lauksaimniecības zemēs un nebūtu jāpalielina piesārņojuma daudzumi, kas tiek apglabāti atkritumu poligonos vai uzkrāti dūņu novietnēs.
Mikroplastmasu piesārņojuma samazināšanas darbību plāns[3] tiek vēl izstrādāts, pagaidām vēršot uzmanību uz piesārņojuma samazināšanu pie ražotāja. Līdz ar to nav norādīts, ka tas būs jāsamazina notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Bet tā kā nav vēl ne kas konkrēti noteikts nevajadzētu pārsteigties un ieviesties jaunas dārgas tehnoloģijas, kas iespējams nemaz nebūs nepieciešamas.
Lai labāk saprastu situāciju būtu jāveic arī lauksaimniecības augsnes analīzes vietās, kur jau tiek izmantotas notekūdeņu dūņas un vietās, kur tās nav bijušas izmantotas. Tas ļautu saprast situāciju kādos daudzumos ir bīstamās vielas, farmācijas vielu atlikumi, mokroplastmasas un metāli. No analīžu rezultātiem arī būtu vieglāk salīdzināt Latviju un citas Eiropas valstis, kuras ir atteikušās vai plāno atteikties no notekūdeņu dūņu izmantošanas lauksaimniecības zemēs.
Smiltenes novada pašvaldība šobrīd neatbalsta ne izstrādāto notekūdeņu dūņu stratēģijas plāna[4] modeli par 26+1 dūņu pārstrādes centriem, nedz arī piedāvāto alternatīvo risinājumu par 5 pārstrādes centriem, jo nav objektīva pamatojuma pilnīgam notekūdeņu dūņu izmantošanas lauksaimniecībā aizliegumam, kā arī metodikas pie kādas un kādu vielu koncentrācijas varam runāt par kaitējumu videi. Līdz šim prakse, ka notekūdeņu dūņas no mazākām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tiek nogādātas Novada centrālajās NAI un apstrādātas tur, tālāk tās nododot lauksaimniekam, nav pretrunā ar spēkā esošo Notekūdeņu Dūņu Direktīvu[5], un plānā izstrādāto metodiku, par to kā būtu jāorganizē dūņu apstrāde. Izmaiņas esošajā darbībā būtu atbalstāmas tikai ar pamatojumu par vides stāvokļa uzlabošanu vai par ekonomiski izdevīgāku variantu priekš pakalpojuma saņēmēja nepasliktinot vides stāvokli. Šobrīd mūsuprāt stratēģija lielā mērā balstīta uz daudziem pieņēmumiem gan par piesārņojuma līmeni, gan par nākotnes regulējuma ekspektācijām un būtu precizējama pēc atbilstošu monitoringa un pētniecības pasākumu veikšanas, atbilstoši reāli konstatētiem rādītājiem.
[1] Atsauce uz “Esošās situācijas izvērtējums par notekūdeņu dūņu apjomu, kvalitāti, pārstrādi un izmantošanu Latviju.” LŪKA 2021.
[2] Atsauce uz “Notekūdeņu Dūņu Direktīvas mērķiem”
[3] Atsauce uz “Mikroplastmasu piesārņojuma samazināšanas darbību plānu”
[4] Atsauce uz “Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija 2022.-2027. gadam”
[5] Atsauce uz “Notekūdeņu Dūņu Direktīvu 86/278/EEC”
Saistībā ar to, ka Eiropas Savienībā vēl tiek izstrādāta nākamā Dūņu direktīva, Smiltenes novada pašvaldība vēlētos rosināt izvērtēt vai ir īstais laiks veikt investīcijas un mainīt esošo stratēģiju Latvijā līdz spēkā stāsies jaunā Notekūdeņu Dūņu Direktīva. Kas arī ļaus labāk izvērtēt un saprast kādā veidā nepieciešams apstrādāt notekūdeņu dūņas. Līdz Direktīvas spēkā stāšanās laikam būtu nepieciešams veikt padziļinātu izpēti par dūņu un lauksaimniecības zemju stāvokli uz mikroplastmasām, farmācijas vielām, kas nonāk notekūdeņu dūņās un bīstamajām vielām.
Veidojot stratēģiju nepieciešams izvērtēt ne tikai kapitālieguldījumus, kas ir nepieciešami, lai izveidotu izvelēto modeli, bet arī izmaksas, kas būs jāsedz regulāri pakalpojuma saņēmējiem (ar to saprotot ne tikai notekūdeņu apsaimniekotājus, bet arī mājsaimniecības, kuras tas ietekmēs caur tarifu) pēc infrastruktūras izveides un viņu iespējas segt šīs izmaksas. Tai skaitā palielinot centralizēto pakalpojumu pieejamību un cilvēku vēlmi izmantot šos pakalpojumus. Jo pie pārāk augstas pakalpojuma cenas samazināsies pakalpojumu lietotāju skaits, radot lielākus draudus lokāliem vides piesārņojumiem. Kā arī ir nepieciešams izvērtēt cik daudzās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās jau ir infrastruktūra dūņu apstrādei. Kādi ieguldījumi būtu nepieciešams, lai tās uzlabotu vai atjaunotu un cik daudzās vietās būtu jāizbūvē nepieciešamā infrastruktūra dūņu apstrādei.
Aplūkojot 2017.-2019. gadā veiktās dūņu analīzes uz prioritārajām un bīstamajām vielām[1] , kur tika konstatēts notekūdeņu dūņās esošo bīstamo vielu, farmācijā izmantoto vielu sastāvs un daudzums:
Vidējā bisfenola A koncentrācija bija 0,126 mg/kg;
Vidējā nonifenolu koncentrācija 0,218 mg/kg;
Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) koncentrācija ir 0,11 mg/kg sausnas;
Vidējā polihlorēto dioksīnu/furānu un duioksīniem līdzīgo bifenilu koncentrācijas ir 1,25 ng TEF/kg sausnas;
Polihlorēto bifenilu (nekoplanāro PHB) koncentrācija dūņās ir 0,0029 mg/kg sausnas;
Amoksicilīns netika konstatēts;
Azitromicīns tika konstatēts robežās no 3,8-58,5 µg/kg;
Ciprofloksacīns tika konstatēts robežās no 12,2-138 µg/kg;
Eritromicīns netika konstatēts;
Klaritromicīns netika konstatēts.
Bīstamo vielu daudzumi nepārsniedza pat visstingrākās citu valstu prasības, parādot to, ka Latvijā notekūdeņu dūņas tiek apstrādātas pietiekoši labi.
Šobrīd Latvijas likumdošanā nav noteikts, ka šīs vielas būtu jāpārbauda notekūdeņu dūņās, līdz ar to tās netiek iekļautas notekūdeņu dūņu kvalitātes apliecībā un ir grūti spriest par situāciju katrās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kur tiek apstrādātas, sagatavotas un uzglabātas notekūdeņu dūņas. Līdz ar to arī pierādīt dūņu nekaitīgumu cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai un lauksaimniecības zemju stāvoklim ir daudz sarežģītāk. Nav noteikti konkrēti parametri, kas būtu jāanalizē un kādām būtu jābūt robežvērtībām, lai uzskatītu, ka notekūdeņu dūņas nav kaitīgas iestrādei lauksaimniecības zemēs.
Mikrobioloģiskā piesārņojuma samazināšana ir būtisks aspekts, jo nav veikti pētījumi kā mainoties klimatiskajiem apstākļiem aukstā fermentēšana nodrošina mikrobioloģisko organismu samazināšanu. Līdz šim tika uzskatīts, ka aukstā fermentēšana nodrošina pietiekamu mikrobioloģisko organismu samazināšanu, lai dūņas varētu izmanto lauksaimniecības zemēs. Tai skaitā ļoti augstu higenizācijas prasību ieviešana prasītu ļoti apjomīgus kapitālieguldījumus notekūdeņu dūņu pārstrādes tehnoloģijās un ievērojamas papildus izmaksas šo tehnoloģiju ekspluatēšanai, kas sadārdzinātu pakalpojuma tarifu radot draudus par pakalpojuma lietotāju vēlmi atteikties no centralizētas kanalizācijas pakalpojumiem.
Būtu nepieciešams arī veikti padziļināti pētījumi par komposta veidošanu no notekūdeņu dūņām. Latvijā veiktajā pētījumā kompostā netika atrasti farmaceitisko vielu atlikumi, kas ļautu izmantot kompostu lauksaimniecības zemēs, ja pierādītu arī to, ka ir iespējams pilnībā samazināt mikrobioloģisko piesārņojumu. Tas arī palīdzētu piepildīt aprites ekonomikas un izstrādes procesā esošās Notekūdeņu Dūņu Direktīvas[2] izvirzītās prasības, ka tiek palielināts dūņu daudzums, ko izmanto lauksaimniecības zemēs un nebūtu jāpalielina piesārņojuma daudzumi, kas tiek apglabāti atkritumu poligonos vai uzkrāti dūņu novietnēs.
Mikroplastmasu piesārņojuma samazināšanas darbību plāns[3] tiek vēl izstrādāts, pagaidām vēršot uzmanību uz piesārņojuma samazināšanu pie ražotāja. Līdz ar to nav norādīts, ka tas būs jāsamazina notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Bet tā kā nav vēl ne kas konkrēti noteikts nevajadzētu pārsteigties un ieviesties jaunas dārgas tehnoloģijas, kas iespējams nemaz nebūs nepieciešamas.
Lai labāk saprastu situāciju būtu jāveic arī lauksaimniecības augsnes analīzes vietās, kur jau tiek izmantotas notekūdeņu dūņas un vietās, kur tās nav bijušas izmantotas. Tas ļautu saprast situāciju kādos daudzumos ir bīstamās vielas, farmācijas vielu atlikumi, mokroplastmasas un metāli. No analīžu rezultātiem arī būtu vieglāk salīdzināt Latviju un citas Eiropas valstis, kuras ir atteikušās vai plāno atteikties no notekūdeņu dūņu izmantošanas lauksaimniecības zemēs.
Smiltenes novada pašvaldība šobrīd neatbalsta ne izstrādāto notekūdeņu dūņu stratēģijas plāna[4] modeli par 26+1 dūņu pārstrādes centriem, nedz arī piedāvāto alternatīvo risinājumu par 5 pārstrādes centriem, jo nav objektīva pamatojuma pilnīgam notekūdeņu dūņu izmantošanas lauksaimniecībā aizliegumam, kā arī metodikas pie kādas un kādu vielu koncentrācijas varam runāt par kaitējumu videi. Līdz šim prakse, ka notekūdeņu dūņas no mazākām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tiek nogādātas Novada centrālajās NAI un apstrādātas tur, tālāk tās nododot lauksaimniekam, nav pretrunā ar spēkā esošo Notekūdeņu Dūņu Direktīvu[5], un plānā izstrādāto metodiku, par to kā būtu jāorganizē dūņu apstrāde. Izmaiņas esošajā darbībā būtu atbalstāmas tikai ar pamatojumu par vides stāvokļa uzlabošanu vai par ekonomiski izdevīgāku variantu priekš pakalpojuma saņēmēja nepasliktinot vides stāvokli. Šobrīd mūsuprāt stratēģija lielā mērā balstīta uz daudziem pieņēmumiem gan par piesārņojuma līmeni, gan par nākotnes regulējuma ekspektācijām un būtu precizējama pēc atbilstošu monitoringa un pētniecības pasākumu veikšanas, atbilstoši reāli konstatētiem rādītājiem.
[1] Atsauce uz “Esošās situācijas izvērtējums par notekūdeņu dūņu apjomu, kvalitāti, pārstrādi un izmantošanu Latviju.” LŪKA 2021.
[2] Atsauce uz “Notekūdeņu Dūņu Direktīvas mērķiem”
[3] Atsauce uz “Mikroplastmasu piesārņojuma samazināšanas darbību plānu”
[4] Atsauce uz “Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija 2022.-2027. gadam”
[5] Atsauce uz “Notekūdeņu Dūņu Direktīvu 86/278/EEC”
25.11.2022. 14:18
Andrejs Briedis - Nodibinājums "Latvijas Dabas fonds"
Par plānu "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija 2022.-2027. gadam"
Latvijas Dabas fonds ir iepazinies ar plānu "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija 2022.-2027. gadam" (turpmāk – Plāns) un to pavadošiem dokumentiem. Mūsu vērtējums un priekšlikumi:
1) Mūsuprāt, Plānā kopumā nav veikts pietiekams izvērtējams par tā īstenošanas iespējamām sekām vides un ekosistēmu jomā. Ignorējot šos jautājumus, mērķi tiek virzīti uz: “Izstrādāt vadlīnijas notekūdeņu dūņu atbilstošai apstrādei, komposta sagatavošanai, izmantošanai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, degradētu teritoriju rekultivācijā” (Plāna 2.1. uzdevums 3.2. tabulā). Tajā pašā laikā Plāna izstrādātāji, apzinot citu valstu pieredzi, ir konstatējuši, ka virknē ES valstu pieņemts lēmums pakāpeniski atteikties no notekūdeņu dūņu izmantošanas lauksaimniecībā, izvirzot prasības, kuras ietver raudzēšanu ar specifisku priekšapstrādi (CAMBI un līdzīgi procesi), žāvēšanu, dedzināšanu, vai vismaz pasterizāciju. No šī saprotams, ka valstis savā līdzšinējā pieredzē ir pārliecinājušās, ka notekūdeņu dūņu izmantošana radījusi nopietnas problēmas augsnes un ūdeņu vides jomā, kas novedušas pie ievērojamu lauksaimniecības platību neatgriezeniskas degradācijas[1]. Tas izpaužas arī kā būtiski sašaurinātas audzējamo kultūru izvēles iespējas pastāvošā mikrobioloģiskā vai cita piesārņojuma dēļ. Šādā situācijā nav izprotama Plānā ietvertā atziņa par nepieciešamību veicināt notekūdeņu dūņu plašāku izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Mūsuprāt, pētījumiem, kas vēlāk varētu tikt izmantoti nozares politikas veidošanā, būtu jāizmanto citu valstu labākā pieredze un jāveicina izvairīšanās no tur pieļautajām kļūdām. Šādā kontekstā nav skaidrs, kādēļ Latvijai tiek rekomendēta mazattīstītu valstu notekūdeņu dūņu izmantošanas prakse, nemaz necenšoties uzstādīt augstākus vides standartus un progresīvāko atziņu ieviešanu praksē. Īpaši aktuāli tas ir, ņemot vērā faktu, ka pētījuma dati[2] liecina, ka Latvijas NAI notekūdeņu dūņu mikrobioloģiskais piesārņojums ir augstāks nekā pieļaujamais mikrobioloģiskais piesārņojums valstīs, kurās tas ir ierobežots vai noteikts likumdošanas aktos.
2) Kategoriski iebilstam pret Plānā ietverto piedāvājumu veicināt notekūdeņu dūņu izmantošanu mežsaimniecībā. Šādā gadījumā pastāv ne tikai vides piesārņojuma riski, bet sagaidāmas arī neatgriezeniskas izmaiņas dabiskās ekosistēmās. Jo īpaši tas attiecas uz mežaudzēm nabadzīgās augsnēs, kur tieši augu barības vielu zemās koncentrācijas ir viens no priekšnoteikumiem tam, lai dabiskās ekosistēmas spētu pastāvēt. Vēlamies norādīt, ka tādiem barības vielām nabadzīgiem biotopu veidiem kā 4030 Sausi virsāji, 9010 Veci vai dabiski boreāli meži un 91T0 Ķērpjiem bagāti priežu meži jau šobrīd aizsardzības stāvoklis valstī ir nelabvēlīgs[3].
3) Vēlamies norādīt, ka izstrādātajā Plānā nav ievēroti piesardzības principi, kas ļautu izvairīties no nopietnas augsnes piesārņošanas ar smagajiem metāliem. Ņemot vērā, ka smago metālu koncentrācijām dūņās raksturīgs lēcienveida būtisks pieaugums (sk. piem. niķeļa un hroma koncentrācija 2. pielikuma 12. tabulā), uzskatām, ka šos rādītājus būtu nepieciešams atspoguļot dūņu kvalitātes apliecības datos un tikai tad varētu lemt par dūņu izmantošanu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai degradēto platību rekultivācijā. Ņemot vērā smago metālu koncentrācijas svārstību neviendabību un lielo amplitūdu, pastāv ievērojama varbūtība, ka izlases veida kontroles šādus pieaugumus var nekonstatēt. Šajā gadījumā uzskatām, ka vispirms būtu nepieciešams sakārtot normatīvo aktu regulējumu, tai skaitā nosakot maksimāli pieļaujamos bīstamo vielu piesārņojuma sliekšņus un to atbilstošu un reprezentatīvu monitoringu. Līdz šo jautājumu sakārtošanai notekūdeņu dūņu izmantošana lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai degradēto platību rekultivācijā nebūtu pieļaujama, jo rada nekontrolētus riskus augsnes ekosistēmām un cilvēku veselībai.
4) Uzskatām, ka Plāna ieviešana nebūtu pieļaujama, pirms nav izstrādāts normatīvo aktu regulējums, kas nosaka pieļaujamās mikroplastmasas un farmaceitisko vielu koncentrācijas notekūdeņu dūņās. Uz risku, kas izriet no šīm vielām, norādīts Plāna ietekmes SVID analīzes draudu un vājo pušu aprakstā, tomēr nekādi risinājumi Plānā netiek paredzēti. Uzskatām, ka mikroplastmasa[4] un farmaceitiskās vielas var radīt būtisku kaitējumu videi un cilvēku veselībai, tādēļ, pirms atbilstoša Eiropas Savienības un Latvijas regulējuma izstrādes un ieviešanas, notekūdeņu dūņu izmantošana lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, degradētu teritoriju rekultivācijā nebūtu pieļaujama.
[1] https://www.theguardian.com/environment/2022/may/08/us-cropland-may-be-contaminated-forever-chemicals-study
[2] J. Zviedris, J. Jansons, A. Kazimiraitis, R. Vītoliņš, D. Grīntāle, S. Dejus (2021) Esošās situācijas izvērtējums par notekūdeņu dūņu apjomu, kvalitāti, pārstrādi un izmantošanu Latvijā, biedrība Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija, LIFE GoodWater IP projekta nodevums, Rīga, 135.lpp
[3] https://www.daba.gov.lv/lv/media/5696/download
[4] https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0048969721056898
Latvijas Dabas fonds ir iepazinies ar plānu "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija 2022.-2027. gadam" (turpmāk – Plāns) un to pavadošiem dokumentiem. Mūsu vērtējums un priekšlikumi:
1) Mūsuprāt, Plānā kopumā nav veikts pietiekams izvērtējams par tā īstenošanas iespējamām sekām vides un ekosistēmu jomā. Ignorējot šos jautājumus, mērķi tiek virzīti uz: “Izstrādāt vadlīnijas notekūdeņu dūņu atbilstošai apstrādei, komposta sagatavošanai, izmantošanai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, degradētu teritoriju rekultivācijā” (Plāna 2.1. uzdevums 3.2. tabulā). Tajā pašā laikā Plāna izstrādātāji, apzinot citu valstu pieredzi, ir konstatējuši, ka virknē ES valstu pieņemts lēmums pakāpeniski atteikties no notekūdeņu dūņu izmantošanas lauksaimniecībā, izvirzot prasības, kuras ietver raudzēšanu ar specifisku priekšapstrādi (CAMBI un līdzīgi procesi), žāvēšanu, dedzināšanu, vai vismaz pasterizāciju. No šī saprotams, ka valstis savā līdzšinējā pieredzē ir pārliecinājušās, ka notekūdeņu dūņu izmantošana radījusi nopietnas problēmas augsnes un ūdeņu vides jomā, kas novedušas pie ievērojamu lauksaimniecības platību neatgriezeniskas degradācijas[1]. Tas izpaužas arī kā būtiski sašaurinātas audzējamo kultūru izvēles iespējas pastāvošā mikrobioloģiskā vai cita piesārņojuma dēļ. Šādā situācijā nav izprotama Plānā ietvertā atziņa par nepieciešamību veicināt notekūdeņu dūņu plašāku izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Mūsuprāt, pētījumiem, kas vēlāk varētu tikt izmantoti nozares politikas veidošanā, būtu jāizmanto citu valstu labākā pieredze un jāveicina izvairīšanās no tur pieļautajām kļūdām. Šādā kontekstā nav skaidrs, kādēļ Latvijai tiek rekomendēta mazattīstītu valstu notekūdeņu dūņu izmantošanas prakse, nemaz necenšoties uzstādīt augstākus vides standartus un progresīvāko atziņu ieviešanu praksē. Īpaši aktuāli tas ir, ņemot vērā faktu, ka pētījuma dati[2] liecina, ka Latvijas NAI notekūdeņu dūņu mikrobioloģiskais piesārņojums ir augstāks nekā pieļaujamais mikrobioloģiskais piesārņojums valstīs, kurās tas ir ierobežots vai noteikts likumdošanas aktos.
2) Kategoriski iebilstam pret Plānā ietverto piedāvājumu veicināt notekūdeņu dūņu izmantošanu mežsaimniecībā. Šādā gadījumā pastāv ne tikai vides piesārņojuma riski, bet sagaidāmas arī neatgriezeniskas izmaiņas dabiskās ekosistēmās. Jo īpaši tas attiecas uz mežaudzēm nabadzīgās augsnēs, kur tieši augu barības vielu zemās koncentrācijas ir viens no priekšnoteikumiem tam, lai dabiskās ekosistēmas spētu pastāvēt. Vēlamies norādīt, ka tādiem barības vielām nabadzīgiem biotopu veidiem kā 4030 Sausi virsāji, 9010 Veci vai dabiski boreāli meži un 91T0 Ķērpjiem bagāti priežu meži jau šobrīd aizsardzības stāvoklis valstī ir nelabvēlīgs[3].
3) Vēlamies norādīt, ka izstrādātajā Plānā nav ievēroti piesardzības principi, kas ļautu izvairīties no nopietnas augsnes piesārņošanas ar smagajiem metāliem. Ņemot vērā, ka smago metālu koncentrācijām dūņās raksturīgs lēcienveida būtisks pieaugums (sk. piem. niķeļa un hroma koncentrācija 2. pielikuma 12. tabulā), uzskatām, ka šos rādītājus būtu nepieciešams atspoguļot dūņu kvalitātes apliecības datos un tikai tad varētu lemt par dūņu izmantošanu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai degradēto platību rekultivācijā. Ņemot vērā smago metālu koncentrācijas svārstību neviendabību un lielo amplitūdu, pastāv ievērojama varbūtība, ka izlases veida kontroles šādus pieaugumus var nekonstatēt. Šajā gadījumā uzskatām, ka vispirms būtu nepieciešams sakārtot normatīvo aktu regulējumu, tai skaitā nosakot maksimāli pieļaujamos bīstamo vielu piesārņojuma sliekšņus un to atbilstošu un reprezentatīvu monitoringu. Līdz šo jautājumu sakārtošanai notekūdeņu dūņu izmantošana lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai degradēto platību rekultivācijā nebūtu pieļaujama, jo rada nekontrolētus riskus augsnes ekosistēmām un cilvēku veselībai.
4) Uzskatām, ka Plāna ieviešana nebūtu pieļaujama, pirms nav izstrādāts normatīvo aktu regulējums, kas nosaka pieļaujamās mikroplastmasas un farmaceitisko vielu koncentrācijas notekūdeņu dūņās. Uz risku, kas izriet no šīm vielām, norādīts Plāna ietekmes SVID analīzes draudu un vājo pušu aprakstā, tomēr nekādi risinājumi Plānā netiek paredzēti. Uzskatām, ka mikroplastmasa[4] un farmaceitiskās vielas var radīt būtisku kaitējumu videi un cilvēku veselībai, tādēļ, pirms atbilstoša Eiropas Savienības un Latvijas regulējuma izstrādes un ieviešanas, notekūdeņu dūņu izmantošana lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, degradētu teritoriju rekultivācijā nebūtu pieļaujama.
[1] https://www.theguardian.com/environment/2022/may/08/us-cropland-may-be-contaminated-forever-chemicals-study
[2] J. Zviedris, J. Jansons, A. Kazimiraitis, R. Vītoliņš, D. Grīntāle, S. Dejus (2021) Esošās situācijas izvērtējums par notekūdeņu dūņu apjomu, kvalitāti, pārstrādi un izmantošanu Latvijā, biedrība Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija, LIFE GoodWater IP projekta nodevums, Rīga, 135.lpp
[3] https://www.daba.gov.lv/lv/media/5696/download
[4] https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0048969721056898
25.11.2022. 19:22