Noteikumu projekts

PAZIŅOJUMS:
VRAA informē, ka saistībā ar tehniskiem darbiem 21.02.2024 laikā no plkst. 21:00 līdz plkst. 23:30 var būt traucēta vienotās pieteikšanās moduļa darbība. To laikā portālā īslaicīgi var būt traucēti vai nepieejami e-Identitātes apliecināšanas un parakstīšanās pakalpojumi ar eID, eParaksts kartēm un mobilo lietotni eParaksts mobile.
22-TA-2118
Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, prognožu un pielāgošanas klimata pārmaiņām ziņošanas sistēmas
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
53. panta otrās daļas 1. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma;
1.2.
siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības, kā arī ziņošanas un uzraudzības kārtību nacionālās sistēmas ietvaros;
1.3.
kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta nacionālā sistēma ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām.
2.
Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1.
inventarizācija – darbību kopums, lai sagatavotu nacionālo inventarizācijas ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī apkopotu datus par SEG emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti vienotā ziņošanas tabulas formātā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija), Kioto protokola, Parīzes nolīguma, 2018. gada 11. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – Regula 2018/1999) un 2020. gada 7. augusta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208, par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 (turpmāk – Regula 2020/1208) prasībām;
2.2.
SEG prognožu sagatavošana – darbību kopums, lai aprēķinātu SEG prognozes, ņemot vērā nozaru rādītāju prognozes, valsts rīcībpolitikas un pasākumus atbilstoši konvencijas, Kioto protokola, Parīzes nolīguma, Regulas 2018/1999 un Regulas 2020/1208 prasībām;
2.3.
nacionālais inventarizācijas ziņojums – informācijas apkopojums par aprēķinātajām SEG emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, to nenoteiktībām, izmantotajiem emisiju faktoriem, pamatdatiem un pieņēmumiem, kā arī iesaistītajām institūcijām;
2.4.
ziņojums par SEG prognozēm – informācijas apkopojums par aprēķinātajām SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognozēm, par aprēķinos izmantotajiem rādītājiem, rīcībpolitikām un pasākumiem, kas apkopoti noteiktā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas, Kioto protokola, Parīzes nolīguma un Regulas 2020/1208 prasībām;
2.5.
darbību dati – vēsturiskie dati par darbībām, kas rada antropogēnās SEG emisijas vai oglekļa dioksīda piesaisti noteiktā laikposmā (piemēram, no energoresursu izmantošanas, saražotā tērauda daudzuma, izmantotā bitumena daudzuma, zemes platībām, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām, kaļķu un minerālmēslu lietošanas, atkritumu radīšanas);
2.6.
primārie dati – sākotnējie dati, kuri tiek sagatavoti, izmantojot statistikas datus un nozares politikas attīstības tendences un mērķrādītājus;
2.7.
sekundārie dati – dati, kurus iegūst, izmantojot primāros datus, pētījumu galarezultātu apkopojumus un pārskatus un pēc nepieciešamības lietojot datu apstrādes un analīzes rīkus un mērķrādītājus;
2.8.
emisijas faktors – lielums, kas nosaka SEG emisijas vai oglekļa dioksīda piesaistes daudzumu uz vienu darbības vienību;
2.9.
nenoteiktība – informācijas trūkums par mainīgā parametra patieso lielumu, ko var izteikt kā varbūtības īpatsvaru, kas savukārt raksturo parametra vērtības iespējamo diapazonu un varbūtību;
2.10.
galvenās kategorijas – kategorijas, kurām  SEG inventarizācijā ir būtiska ietekme uz SEG emisiju un piesaistes absolūto līmeni, SEG emisiju un piesaistes tendencēm vai SEG emisiju un piesaistes nenoteiktību, būtiskākie oglekļa dioksīda piesaistes un SEG emisiju avoti (piemēram, oglekļa dioksīda piesaiste dzīvo augu biomasā meža zemēs, oglekļa dioksīda emisijas no dabasgāzes sadedzināšanas);
2.11.
nozaru eksperti - deleģēti eksperti no nacionālajā inventarizācijas sistēmā iesaistītajām institūcijām.
II.Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālā sistēma
3.
SEG inventarizācijas nacionālo sistēmu (turpmāk – inventarizācijas nacionālā sistēma) pilnveido  un koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
4.
Inventarizācijas nacionālajā sistēmā iesaistītās atbildīgās ministrijas ir Satiksmes ministrija, Zemkopības ministrija, Veselības ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
5.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs):
5.1.
katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 1.1. apakšpunktā minēto informāciju par darbību datiem;
5.2.
katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem;
5.3.
katru gadu līdz 15. decembrim sagatavo SEG emisiju aprēķinus par kurināmā sadedzināšanu stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās, nesadedzināšanas darbībām ar fosilajiem šķidrajiem un cietajiem kurināmā veidiem, rūpniecisko procesu, fluorogļūdeņražu, perfluorogļūdeņražu un sēra heksafluorīda lietošanas un šķīdinātāju un dažādu ķīmisko vielu izmantošanas darbībām, kā arī atkritumu apsaimniekošanas darbībām, ņemot vērā šo noteikumu 1. , 2. un 3. pielikumu, Regulu 2018/1999, Regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
5.4.
sagatavo nacionālo inventarizācijas ziņojumu angļu valodā atbilstoši Regulā 2020/1208 noteiktajam saturam, ņemot vērā šo noteikumu 5.3. , 12.2. , 20.2. un 20.2. apakšpunktā norādīto informāciju. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā ietver:
5.4.1.
aprakstu par SEG emisijām, oglekļa dioksīda piesaisti un to aprēķiniem no 1990. gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2), kā arī par jebkurām veiktajām izmaiņām aprēķinos;
5.4.2.
aprakstus, atsauces un informācijas avotus par specifiskām metodoloģijām, pieņēmumiem, emisijas faktoriem un darbību datiem;
5.4.3.
galveno kategoriju aprēķinus un aprakstu;
5.4.4.
informāciju par nenoteiktību aprēķiniem;
5.4.5.
informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūrām;
5.4.6.
aprakstu par nacionālo sistēmu un tās izmaiņām;
5.5.
atbilstoši kompetencei sagatavo informāciju par rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulu. Informāciju sagatavo Eiropas Komisijas noteiktajā formā;
5.6.
atbilstoši kompetencei sagatavo informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju sagatavo Eiropas Komisijas noteiktajā formātā saskaņā ar Regulas 2020/1208 IX pielikumu;
5.7.
aizpilda šo noteikumu 4. pielikumu un Regulas 2020/1208 VII, VIII un X pielikumu;
5.8.
katru gadu līdz 30. decembrim iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā šo noteikumu 5.4., 5.5., 5.6. un 5.7. apakšpunktā minēto informāciju;
5.9.
apkopo SEG inventarizācijas aptuvenos datus atbilstoši Regulas 2020/1208 7. pantam un Regulas 2020/1208 VI pielikumam, ņemot vērā šo noteikumu 6.3., 12.3., 19.3., un 20.2. apakšpunktā minēto informāciju, un katru gadu līdz 15. jūlijam iesniedz to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;
5.10.
uztur un administrē integrēto datubāzi klimata pārmaiņas izraisošo un gaisu piesārņojošo vielu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķināšanai (turpmāk – integrētā datubāze);
5.11.
katru gadu līdz 1. augustam sadarbībā ar šo noteikumu 12., 20. un 21. punktā minētajām institūcijām sagatavo inventarizācijas uzlabojuma plānu, kurā ietver informāciju par īstermiņa un ilgtermiņa plānotajiem uzlabojumiem un iesniedz to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
6.
Centrālā statistikas pārvalde:
6.1.
apkopo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā un Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2., un 3. tabulā un 2. pielikuma 12., 13. tabulās minēto informāciju par darbību datiem un to aprakstus, kā arī atbilstoši kompetencei aizpildītu šo noteikumu 4. pielikumu;
6.2.
katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem;
6.3.
sagatavo un katru gadu līdz 15. jūnijam iesniedz par iepriekšējo gadu:
6.3.1.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā aptuveno energobilanci un pieejamos darbību datus par rūpniecības un produktu lietošanas sektoru;
6.3.2.
Fizikālās enerģētikas institūtā aptuveno energobilanci;
6.3.3.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē pieejamos darbību datus par lauksaimniecības sektoru;
6.3.4.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silavā" pieejamos darbību datus par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru.
7.
Komersanti, kas nodarbojas ar cementa ražošanu (NACE 2. red. kods 23.51), čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanu (NACE 2. red. kods 24.10), notekūdeņu dūņu gāzes ražošanu un kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu (NACE 2. red. kods 35), un kuru kopējā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par  100 MW, katru gadu līdz 1. maijam iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā šo noteikumu 2. pielikuma 1., 2., 7,  9., 10. un 11. tabulā minēto informāciju par darbību datiem un SEG emisiju aprēķiniem un to aprakstus.
8.
Komersanti, kas nodarbojas ar dabasgāzes transportēšanu pa pārvades un sadales tīkliem un uzglabāšanu, sagatavo un katru gadu līdz 5. janvārim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā par iepriekšējā gada 12 mēnešu vidējos rādītāju saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 6. tabulu un līdz 1. aprīlim iesniedz datus saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 3., 4. un 5. tabulu.
9.
Komersanti, kas nodarbojas ar biogāzes ražošanu, izņemot atkritumu poligona gāzes ražošanu, katru gadu līdz 1. maijam iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā apkopošanai šo noteikumu 2. pielikuma 8. tabulā minēto informāciju par biogāzes ražošanu.
10.
Zāļu valsts aģentūra sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā šo noteikumu 3. pielikumā minēto informāciju par darbību datiem iepriekšējā kalendāra gadā.
11.
Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 1.1.b. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
12.
Fizikālās enerģētikas institūts sagatavo un katru gadu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā:
12.1.
līdz 1. novembrim šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 2. punktā minēto informāciju par darbību datiem;
12.2.
līdz 15. decembrim:
12.2.1.
SEG emisiju aprēķinus par transporta sektoru, apkopotus vienotā ziņošanas tabulas formātā, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikumā minēto informāciju, Regulu 2018/1999, Regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
12.2.2.
SEG emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā Regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
12.2.3.
atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formātā;
12.2.4.
atbilstoši kompetencei informāciju par rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 2., un 3.  tabulu. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formātā;
12.3.
līdz 5. jūlijam SEG inventarizācijas aptuvenos datus par transporta sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.3.2. apakšpunktā minēto informāciju.
13.
Lauksaimniecības datu centrs sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
14.
Lauku atbalsta dienests sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par iepriekšējā gada darbību datiem.
15.
Valsts meža dienests sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
16.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
17.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
18.
Centrālā statistikas pārvalde sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru un Valsts vides dienestu sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
19.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sagatavo un katru gadu iesniedz:
19.1.
līdz 1. oktobrim Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. un 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem;
19.2.
līdz 15. decembrim Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā:
19.2.1.
SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķinus par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju, Regulu 2018/1999, Regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
19.2.2.
oglekļa dioksīda piesaistes un SEG emisiju aprēķinus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites kategorijās, kas noteiktas 2018. gada 30. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk - Regulā 2018/841), ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju, Regulu 2018/1999 un īstenošanas Regulu 2020/1208;
19.2.3.
atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā saskaņā ar īstenošanas Regulas 2020/1208 11. pantu;
19.3.
līdz 5. jūlijam SEG inventarizācijas aptuvenos datus par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.3.3. apakšpunktā minēto informāciju.
20.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte sagatavo un katru gadu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā:
20.1.
līdz 15. decembrim:
20.1.1.
SEG emisiju aprēķinus par lauksaimniecības sektoru, apkopotus vienotā ziņošanas tabulas formātā, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. punktā norādīto informāciju, Regulu 2018/1999, Regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
20.1.2.
SEG emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā Regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
20.1.3.
atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formātā;
20.2.
līdz 5. jūlijam SEG inventarizācijas aptuvenos datus par lauksaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.3.4. apakšpunktā minēto informāciju.
21.
Šo noteikumu 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19. un 20. punktā minētās institūcijas katru gadu līdz 15. decembrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā informāciju par darbību datu un SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes iespējamajām nenoteiktībām (procentos). Informāciju iesniedz atbilstoši Regulas 2020/1208 X pielikumā norādītajam formātam.
22.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija regulāri:
22.1.
veic nepieciešamās darbības, lai pilnveidotu inventarizācijas nacionālo sistēmu, un koordinē šo noteikumu 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19. un 20. punktā minēto institūciju darbību inventarizācijas sagatavošanā;
22.2.
izskata apkopoto SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datu atbilstību apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumiem 18/CMA.1; 5/CMA.3;
22.3.
izskata nacionālā inventarizācijas ziņojuma atbilstību Regulai 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktam;
22.4.
apkopo informāciju par indikatoriem atbilstoši Regulas 2020/1208 XI pielikumam;
22.5.
izskata un, ja nepieciešams, papildina inventarizācijas uzlabojumu plānu, kā arī nosūta sagatavoto inventarizācijas uzlabojumu plānu saskaņošanai un apstiprināšanai šo noteikumu 4. punktā minētajām institūcijām;
22.6.
izskata aptuveno SEG inventarizāciju;
22.7.
ja nepieciešams, pieaicina ekspertus emisijas faktoru un Latvijas apstākļiem specifisko parametru noteikšanā;
22.8.
koordinē starptautiskās pārbaudes, tai skaitā atbilžu sagatavošanu un to iesniegšanu.
III.Siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma
23.
SEG prognožu sagatavošanas nacionālo sistēmu (turpmāk – prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma) koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
24.
Prognožu sagatavošanas nacionālajā sistēmā iesaistītās ministrijas ir Satiksmes ministrija, Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Finanšu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
25.
Prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma ietver ilgtermiņa SEG emisiju prognožu aprēķināšanu, klimata rīcībpolitikas ietekmes novērtēšanu un ziņošanu atbilstoši konvencijas, Parīzes nolīguma, Regulas 2018/1999 18. un 39. panta, kā arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030. gadam noteikto mērķu un klimatneitralitātes mērķa (līdz 2050. gadam) sasniegšanas novērtējumu. Prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas dalībnieki ir Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava". Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas dalībniekiem izveido un uztur ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmu SEG emisiju prognožu aprēķināšanai un klimata rīcībpolitikas vērtēšanai. Par pamatu ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmai tiek izmantota enerģētikas un klimata modelēšanas sistēma.
26.
Ekonomikas ministrija sagatavo un līdz 2024. gada 30. aprīlim un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:
26.1.
turpmāko 30 gadu makroekonomisko rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktu;
26.2.
šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minēto makroekonomisko rādītāju prognožu sagatavošanā izmantotā prognožu scenārija izvēles pamatojumu un aprakstu.
27.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu sagatavo un līdz 2024. gada 1. septembrim un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:
27.1.
enerģētikas un būvniecības nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
27.2.
primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
28.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu izstrādā un uztur enerģētikas un klimata modelēšanas sistēmu atbilstoši regulas Nr. 2018/1999 3., 9. un 14. panta nosacījumiem, tai skaitā, lai aprēķinātu šo noteikumu 27. punktā minētās prognozes, novērtētu rīcībpolitiku un pasākumu ietekmi un Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030. gadam noteikto mērķu sasniegšanu un to pārskatīšanas nepieciešamību, kā arī lai īstenotu regulas Nr. 2018/1999 17., 18., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26. un 27. pantā noteiktās monitoringa un ziņošanas prasības.
29.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti izveido un uztur ekonomikas modelēšanas sistēmu, lai noteiktu identificēto ekonomikas un klimata mērķu sasniegšanas ekonomisko ietekmi.
30.
Satiksmes ministrija sagatavo un līdz 2024. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:
30.1.
transporta nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
30.2.
primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
31.
Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu Silava sagatavo un līdz 2024. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:
31.1.
lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
31.2.
primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
32.
Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti  izveido un uztur Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli, lai prognozētu nozares attīstības rādītājus un SEG prognozes, kā arī noteiktu sociālekonomiskās un klimata politikas ietekmes.
33.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" izveido un uztur modelēšanas sistēmu saimnieciskās darbības, tajā skaitā, zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un meža apsaimniekošanas scenāriju ietekmes uz SEG emisijām prognozēšanai, kurā nodrošināta sasaiste ar SEG inventarizācijas sistēmu, izmantojot Meža resursu monitoringa datus un citas SEG inventarizācijas darbību datu kopas. 
34.
Valsts vides dienests sadarbībā ar Vides pārraudzības valsts biroju sagatavo un līdz 2024. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā  apsaimniekotu mitrāju rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.
35.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz 2024. gada 1. maijam un turpmāk reizi divos gados nosūta Satiksmes ministrijai, Zemkopības ministrijai, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram un Fizikālās enerģētikas institūtam šo noteikumu 26. punktā minētās makroekonomikas rādītāju prognozes. Minētās prognozes izmanto nozaru rādītāju prognožu sagatavošanā.
36.
Fizikālās enerģētikas institūts sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo:
36.1.
sekundāros datus un SEG emisiju prognožu aprēķinus enerģētikas, rūpniecisko procesu un transporta sektoriem, izmantojot šo noteikumu 26., 27. un 30. punktā minēto informāciju;
36.2.
SEG prognožu, rīcībpolitikas un pasākumu aprakstu atbilstoši regulas Nr. 2018/1999 un regulas Nr. 2020/1208, kā arī konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei. Līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu minēto aprakstu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā integrētās datubāzes noteiktajā formātā.
37.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo:
37.1.
sekundāros datus un SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognožu aprēķinus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites kategorijās, kas noteiktas Regulā 2018/841, izmantojot šo noteikumu 31. punktā un 5. pielikumā minēto informāciju;
37.2.
SEG prognožu, rīcībpolitiku un pasākumu aprakstu atbilstoši Regulas 2018/1999 un Regulas 2020/1208, kā arī konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei. Līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu minēto aprakstu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā integrētās datubāzes noteiktajā formātā.
38.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo:
38.1.
sekundāros datus un prognožu aprēķinus SEG emisijām no lauksaimniecības darbībām, izmantojot šo noteikumu 31. punktā un 5. pielikumā minēto informāciju;
38.2.
SEG prognožu, rīcībpolitikas un pasākumu aprakstu atbilstoši Regulas 2018/1999 un Regulas 2020/1208, kā arī konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei. Līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu minēto aprakstu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā integrētās datubāzes noteiktajā formātā.
39.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs:
39.1.
sagatavo un līdz 2024. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā primāros datus – atkritumu saimniecības un notekūdeņu apsaimniekošanas nozares rādītāju prognozes saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
39.2.
sagatavo sekundāros datus un SEG emisiju prognožu aprēķinus  fluorogļūdeņražu, perfluorogļūdeņražu un sēra heksafluorīda lietošanas un šķīdinātāju un citu ķīmisko vielu izmantošanas darbībām un atkritumu apsaimniekošanas darbībām, izmantojot šo noteikumu 26. punktā minēto informāciju;
39.3.
sagatavo un līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā SEG prognožu, rīcībpolitikas un pasākumu aprakstu rūpniecisko procesu, fluorogļūdeņražu, perfluorogļūdeņražu un sēra heksafluorīda lietošanas un šķīdinātāju un citu ķīmisko vielu izmantošanas darbībām un atkritumu apsaimniekošanas darbībām atbilstoši Regulas Nr. 2018/1999 un Regulas Nr. 2020/1208, kā arī konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei;
39.4.
uztur un administrē integrētās datubāzes SEG prognožu daļu;
39.5.
sagatavo ziņojuma projektu par rīcībpolitiku, pasākumiem un SEG prognozēm, izmantojot nozaru ekspertu sagatavoto informāciju atbilstoši šo noteikumu 36., 37., 38., 39. punktam un 48.2. un 48.3. apakšpunktam un veic šo noteikumu IV sadaļā minētās kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras;
39.6.
šo noteikumu 39.5. apakšpunktā minēto ziņojuma projektu līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;
39.7.
iestrādā šo noteikumu 39.6. apakšpunktā minētajā ziņojuma projektā priekšlikumus, kas saņemti no šo noteikumu 24. punktā minētajām ministrijām, un līdz 2024. gada 15. novembrim un turpmāk reizi divos gados iesniedz precizēto ziņojumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;
39.8.
pamatojoties uz šo noteikumu 39.5. apakšpunktā minēto informāciju, sagatavo divu gadu pārskatu saskaņā ar konvencijas, Kioto protokola un Parīzes nolīguma prasībām, veic šo noteikumu IV nodaļā noteiktās kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu iesniedz pārskatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;
39.9.
pamatojoties uz šo noteikumu 39.5. apakšpunktā minēto informāciju, sagatavo nacionālā ziņojuma projektu saskaņā ar konvencijas 12. pantu, veic šo noteikumu IV nodaļā noteiktās  kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un līdz 2024.gada 1. septembrim un turpmāk katru ceturto gadu iesniedz nacionālā ziņojuma projektu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;
39.10.
iestrādā šo noteikumu 39.8. apakšpunktā minētajā pārskatā un 39.9. apakšpunktā minētajā ziņojumā priekšlikumus, kas saņemti no šo noteikumu 24. punktā minētajām ministrijām, un līdz attiecīgā gada 20. decembrim precizēto pārskatu un ziņojumu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
40.
Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu sagatavo jutīguma analīzes rezultātus ziņotajām SEG emisiju prognozēm kopā ar īsu paskaidrojumu par parametru izmaiņām atbilstoši Regulā Nr. 2018/1999 un Regulā 2020/1208 noteiktajām prasībām, minētos rezultātus iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
41.
Fizikālās enerģētikas institūts līdz 2023. gada 30. janvārim un turpmāk katru otro gadu, sadarbojoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava", izstrādā un atjauno SEG emisiju prognozēšanas ilgtermiņa scenārijus līdz 2050. gadam un turpmākajiem gadiem un novērtē Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030. gadam un Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam noteikto SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu sasniegšanas progresu.
42.
Lai izpildītu šo noteikumu 40. punktā noteikto uzdevumu, līdz 2024. gada 1. novembrim un turpmāk katru otro gadu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā SEG prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem, kā arī plānoto rīcībpolitiku un pasākumu aprakstu atbilstoši konvencijai, tās Parīzes nolīgumam un Regulas Nr. 2018/1999 17. un 18. pantam.
43.
Katru gadu, sākot ar 2023.gadu līdz 1. jūlijam Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija, Finanšu ministrija un Satiksmes ministrija sniedz informāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai sagatavotu šo noteikumu 44.5. apakšpunktā minēto ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu, kas attiecas uz informāciju par iepriekšējā gada finansiālo un tehnoloģisko atbalsta sniegšanu attīstības valstīm, kas ir saistīts ar klimata pārmaiņu jomu.
44.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:
44.1.
šo noteikumu 39.5. apakšpunktā minēto ziņojumu līdz 2023. gada 5. oktobrim un turpmāk katru otro gadu nosūta izskatīšanai šo noteikumu 24. punktā minētajām ministrijām. Izskatīšanas termiņu nosaka 20 darba dienas;
44.2.
šo noteikumu 39.8. apakšpunktā minēto pārskatu un 39.9. apakšpunktā minēto ziņojumu līdz 2024. gada 5. novembrim nosūta izskatīšanai šo noteikumu 24. punktā minētajām ministrijām. Izskatīšanas termiņu nosaka 20 darba dienas;
44.3.
līdz 2023. gada 1. martam un pēc tam ik pēc diviem gadiem nodrošina Ekonomikas ministrijai informāciju par SEG emisiju prognozēm saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1999 18. pantu, lai novērtētu nacionālajā enerģētikas un klimata plānā izvirzīto mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanu;
44.4.
līdz 2023. gada 31. jūlijam un pēc tam ik gadu sagatavo ziņojumu par izsoļu ieņēmumu izmantojumu saskaņā ar Regulas 2018/1999 19. pantu un Regulas 2020/1208 II pielikumu;
44.5.
līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik gadu sagatavo ziņojumu par attīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu saskaņā ar Regulas 2018/1999 19. pantu un Regulas 2020/1208 6.pantu un II, IV, V pielikumu.
IV.Inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības
45.
Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru (turpmāk – kvalitātes procedūras) programma (turpmāk – kvalitātes programma) nodrošina inventarizācijas un SEG prognožu atbilstību konvencijas un Parīzes nolīguma kvalitātes standartiem un ir saistoša visām šo noteikumu 4., 5., 6., 12., 20., 21., 24., 36., 37., 38. un 39. punktā minētajām institūcijām.
46.
Kvalitātes programmu izstrādā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un šo noteikumu 66. un 68. punktā minēto darba grupu ekspertiem triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Pēc saskaņošanas ar šo noteikumu 65. punktā minēto uzraudzības komiteju kvalitātes programmu ar rīkojumu apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Kvalitātes programmu publicē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļvietnē un aktualizē ne retāk kā reizi piecos gados.
47.
Kvalitātes programmā ietver informāciju par:
47.1.
ikgadējai inventarizācijai un SEG prognožu sagatavošanai noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem;
47.2.
vispārējām un specifiskām kvalitātes pārbaudes procedūrām un to īstenošanas formām;
47.3.
kvalitātes procedūru veidlapu aizpildīšanu;
47.4.
uzlabojumu plāna izstrādi;
47.5.
dokumentēšanas un arhivēšanas kārtību.
48.
Pamatojoties uz kvalitātes programmu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs katru gadu inventarizācijai un katru otro gadu prognozēm sagatavo kvalitātes plānu. Kvalitātes plānu saskaņo ar šo noteikumu 5., 12., 20., 21., 24., 36., 37., 38. un 39. punktā minētajām institūcijām. Kvalitātes plānā iekļauj:
48.1.
kvalitātes kontroles procedūras;
48.2.
kvalitātes nodrošināšanas procedūras;
48.3.
instrukcijas ikgadējās inventarizācijas un SEG prognožu sagatavošanai;
48.4.
laika grafiku kvalitātes procedūru veikšanai un norāda atbildīgās institūcijas;
48.5.
dokumentēšanas un arhivēšanas procedūras.
49.
Kvalitātes programma un kvalitātes plāns ir saistošs visām inventarizācijas un SEG prognožu sagatavošanā iesaistītajām institūcijām.
50.
Pamatojoties uz pēdējās inventarizācijas starptautiskajiem un nacionālajiem izvērtējumiem, nozaru eksperti sagatavo un katru gadu līdz 15. maijam iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā plānotos uzlabojumus, nepieciešamos pētījumus un to pamatojumu kopējā inventarizācijas uzlabojumu plāna apkopošanai. Uzlabojumu plāna gala versiju Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs katru gadu līdz 1. oktobrim nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
51.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzrauga un koordinē inventarizācijas un SEG prognožu kvalitātes kontroli un kvalitātes nodrošināšanu, kā arī inventarizācijas nacionālās sistēmas un prognožu nacionālās sistēmas darbību un efektivitāti.
V.Nacionālā sistēma ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām
52.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Veselības ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju, Kultūras ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Tieslietu ministriju un iestādēm sākot ar 2023. gadu un turpmāk reizi divos gados sagatavo ziņojumu par Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām iesniegšanai Eiropas Komisijā un konvencijas sekretariātā saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1999 19. panta 1. punktu un atbilstoši Regulas 2020/1208 4. panta un Parīzes nolīguma līgumslēdzējpušu lēmumu 18/CMA.1.
53.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringu atbilstoši Regulas 2020/1208 4. panta un 1. pielikuma prasībām un šo noteikumu 7. pielikuma 1. un 2. tabulai. Klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa rādītāji var tikt precizēti pēc nepieciešamības.
54.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs līdz 2023. gada 15. janvārim un turpmāk reizi divos gados sagatavo un iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai aprakstu par klimata pārmaiņu monitoringa rādītājiem saskaņā ar 7. pielikuma 1. tabulu. 
55.
Dabas aizsardzības pārvalde, Centrālās statistikas pārvalde, Nacionālais Veselības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts augu aizsardzības dienests, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Valsts meža dienests, Lauku atbalsta dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Satiksmes ministrija, AS "Sadales tīkli", Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests līdz 2023. gada 15. janvārim un turpmāk katru gadu sagatavo un iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa rādītājus saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikuma 2. tabulu.
56.
Līdz 2023. gada 15. janvārim un turpmāk katru gadu Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija, Veselības ministrija, Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Tieslietu ministrija iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par iepriekšējā kalendārajā gadā:
56.1.
īstenotajiem pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem;
56.2.
piešķirto finansējumu pielāgošanās pasākumiem;
56.3.
izstrādātajām nozaru pielāgošanās stratēģijām un plāniem.
57.
Līdz 2023. gada 15. janvārim un turpmāk katru gadu pašvaldības iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par iepriekšējā kalendārajā gadā izstrādātajām pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijām un plāniem un īstenotajiem pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem.
VI.Ziņošanas kārtība
58.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ievieto:
58.1.
Eiropas Vides aģentūras uzturētā ziņošanas e-platformā:
58.1.1.
katru gadu līdz 15. janvārim:
58.1.1.1.
sākotnējos SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus, kas apkopoti vienotā ziņošanas tabulas formātā atbilstoši Regulas 2018/1999 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunkta prasībām;
58.1.1.2.
sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kurā ietverta informācija no 1990. gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2);
58.1.1.3.
aizpildītus Regulas 2020/1208 VII, VIII, IX, X un XI pielikumus;
58.1.1.4.
informāciju par ziņoto emisiju saskanību ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas datiem saskaņā ar Regulas 2020/1208 XII pielikumu.
58.1.2.
katru gadu līdz 15. martam:
58.1.2.1.
pilnīgus un atjauninātus inventarizācijas datus;
58.1.2.2.
aizpildītu Regulas 2020/1208  VII, VIII, IX, X un XI pielikumus, ja tajos bija nepieciešams izdarīt izmaiņas pēc 15. janvāra.
58.1.3.
katru gadu līdz 30. septembrim kvantitatīvo un kvalitatīvo informāciju par finansiālo un tehnoloģisko atbalstu attīstības valstīm saskaņā ar Regulas 2020/1208 6. pantu un III, IV, V pielikumiem, kas tiek apkopota vienotā ziņošanas tabulas formātā;
58.1.4.
sākot ar 2023. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 15. martam ziņojumu par SEG prognozēm, rīcībpolitiku un pasākumiem saskaņā ar Regulas 2020/1208 36., 37. un 38. pantu;
58.1.5.
katru gadu līdz 31. jūlijam SEG inventarizācijas aptuvenos datus par iepriekšējo kalendāra gadu (x – 1) atbilstoši Regulas 2020/1208 7. pantam;
58.1.6.
katru gadu līdz 9. jūlijam, ja nepieciešams, ziņojumu par SEG prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas uzlabojumiem atbilstoši  Regulas 2020/1208 36. pantam;
58.1.7.
sākot ar 2024. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 31. decembrim šo noteikumu 39.8. apakšpunktā minēto divu gadu pārskatu saskaņā ar regulu Nr. 2018/1999;
58.1.8.
sākot ar 2025. gadu un turpmāk katru ceturto gadu līdz 31. decembrim šo noteikumu 39.9. apakšpunktā minēto nacionālo ziņojumu saskaņā ar regulu Nr. 2018/1999;
58.1.9.
sākot ar 2023. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 15. martam ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām saskaņā ar Regulu 2018/1999;
58.1.10.
sākot ar 2023. gadu un turpmāk katru gadu līdz 31. jūlijam ziņojumu par izsoļu ieņēmumu izmantojumu saskaņā ar Regulas 2018/1999 19. pantu un Regulas 2020/1208 II pielikumu.
58.2.
konvencijas sekretariāta ziņošanas portālos:
58.2.1.
katru gadu līdz 15. aprīlim nacionālo inventarizācijas ziņojumu – apkopotus SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus vienotā ziņošanas tabulas formātā;
58.2.2.
sākot ar 2023. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 31. decembrim šo noteikumu 39.8. apakšpunktā minēto divu gadu pārskatu saskaņā ar konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumiem 2/CP.17, 18/CMA.1;
58.2.3.
sākot ar 2025. gadu un turpmāk katru ceturto gadu līdz 31. decembrim šo noteikumu 39.9. apakšpunktā minēto nacionālo ziņojumu saskaņā ar konvencijas 12. pantu.
59.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija divu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas izvērtējums par SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, nosūta izvērtējumu šo noteikumu 5., 6., 11., 19. un 20. punktā minētajām institūcijām. Piecu darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas attiecīgās institūcijas elektroniski iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā priekšlikumus SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datu un sākotnējā nacionālā inventarizācijas ziņojuma precizēšanai.
60.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 20. janvārim nosūta šo noteikumu 4. un 6. punktā minētajām institūcijām nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 5. punktā minētajiem nosacījumiem. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ievieto nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu savā mājas lapā sabiedriskai komentēšanai.
61.
Šo noteikumu 4. un 6. punktā minētās institūcijas 20 darbdienu laikā pēc nacionālā inventarizācijas ziņojuma projekta saņemšanas iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā priekšlikumus un atzinumu par nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu.
62.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas izvērtējumu par SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kā arī šo noteikumu 46. punktā minētos priekšlikumus un atzinumus, šo noteikumu 5., 12., 20. un 21. punktā minētās institūcijas precizē nacionālo inventarizācijas ziņojumu un SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus.
63.
Ja, izvērtējot nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus, konvencijas sekretariātam rodas iebildumi vai priekšlikumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar šo noteikumu 5., 12., 20. un 21. punktā minētajām institūcijām 14 darba dienu laikā pēc minētā izvērtējuma saņemšanas izdara nepieciešamos precizējumus un iesniedz tos konvencijas sekretariātā.
64.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs publicē nacionālā inventarizācijas ziņojuma, SEG datu, ziņojumu par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm gala versijas un ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām savās tīmekļvietnēs.
VII.Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas uzraudzība
65.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā izveido SEG inventarizācijas un prognozēšanas uzraudzības komiteju (turpmāk – uzraudzības komiteja). Uzraudzības komitejā iekļauj šo noteikumu 4. un 24. punktā minēto institūciju, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvjus.
66.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 30. jūnijam rīko inventarizācijas ekspertu darba grupas sanāksmi, kurā analizē aprēķinos izmantotās metodes, kvalitātes plānu, nepieciešamos uzlabojumus, problēmas un citus jautājumus.
67.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina trešās puses iesaistīšanu inventarizācijas, tai skaitā nacionālā inventarizācijas ziņojuma un SEG datu (kas apkopoti vienotā ziņošanas tabulas formātā), kvalitātes izvērtēšanā saskaņā ar kvalitātes programmu.
68.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, sākot ar 2023. gadu, katru gadu līdz 5. septembrim rīko ekspertu darba grupai, kura iesaistīta ziņojuma sagatavošanā par rīcībpolitiku, pasākumiem un SEG prognozēm, sanāksmi, kurā analizē aprēķinos izmantotās metodes, kvalitātes plānu, nepieciešamos uzlabojumus, problēmas un citus jautājumus.
VIII.Noslēguma jautājums
69.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumus Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi  (Latvijas Vēstnesis 2017, 249 nr.; 2021, 130 nr.).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-2118 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-2118 Nr]
Informācija par nepieciešamajiem datiem un indikatoriem
2.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-2118 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-2118 Nr]
Komersantu iesniedzamie dati par iepriekšējo kalendāra gadu
3.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-2118 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-2118 Nr]
Zāļu valsts aģentūras iesniedzamie dati par iepriekšējo kalendāra gadu
4.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-2118 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-2118 Nr]
Formāts, kādā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un Centrālā statistikas pārvalde sagatavo informāciju par enerģētikas sektora datu saskaņu
5.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-2118 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-2118 Nr]
Prognozētie rādītāji 2025., 2030., 2035., 2040., 2050. gada un turpmākajiem gadiem prognožu sagatavošanai*
6.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-2118 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-2118 Nr]
Atbalsts attīstības valstīm
7.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-2118 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-2118 Nr]
Plānotie rādītāji ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām sagatavošanai un klimata pārmaiņu monitoringa sistēmas aktualizēšanai