Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Klimata likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Šobrīd lielākā daļa no klimata politikas jomas normām ir ietvertas likumā “Par piesārņojumu”, kas aptver vairākas ar vides politiku saistītas jomas – prasības piesārņojošo darbību veicējiem, prasības gaisa aizsardzības jomā, prasības klimata pārmaiņu politikas jomā, prasības piesārņoto vietu sanācijai, vides kvalitātes normatīvus un to ieviešanas programmas, kā arī citus jautājumus. Spēkā esošajā likumā ietvertais regulējums rada grūtības tā piemērošanā, jo normas ir attiecināmas uz dažādu subjektu loku, līdz ar to rodas dažādas interpretācijas un pārpratumu iespējas, kā arī nav pilnībā skaidrs spēkā esošā likuma tvērums. Ņemot vērā to, ka iepriekšminētās jomas pašas par sevi ir vides aizsardzībai valstiski nozīmīgas jomas VARAM pieņēma lēmumu izstrādāt trīs atsevišķus likumus - piesārņojošo darbību jomā, klimata politikas jomā un gaisa aizsardzības jomā. Papildus, piesārņoto vietu pārvaldības jautājumus un vides kvalitātes normatīvu regulējumu paredzēts integrēt Vides aizsardzības likumā.
Atsevišķas klimata politikas jomas tiesību normas šobrīd ir iekļautas arī likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Normu izdalīšana divos dažādos tiesību aktos ir veicinājis klimata politikas normu sadrumstalotību. Ņemot vērā ES dalībvalstu un citu valstu labo praksi un piemēru, ka, viena politikas tiesību akta izstrāde palīdzētu efektīvi ieviest klimata politiku un sasniegt klimata politikas mērķus, sistēmas sakārtošana, veidojot vienu likumu klimata jomā, būtu nozīmīgs solis Latvijai.
Klimata politikas joma ir valstiski nozīmīga joma un ietver dažādus pasākumus, kas valstij, komersantiem un iedzīvotājiem ir jāveic, lai veicinātu Latvijas saistību izpildi klimata politikas jomā samazinot SEG emisijas, veicinot oglekļa dioksīda piesaisti kā arī, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā un, lai Latvija sniegtu savu devumu klimata pārmaiņu ierobežošanā pasaulē. Kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka, ja vien SEG emisijas netiks nekavējoties un lielā mērā samazinātas, neviens no šiem mērķiem nebūs sasniedzams.
Atsevišķas klimata politikas jomas tiesību normas šobrīd ir iekļautas arī likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Normu izdalīšana divos dažādos tiesību aktos ir veicinājis klimata politikas normu sadrumstalotību. Ņemot vērā ES dalībvalstu un citu valstu labo praksi un piemēru, ka, viena politikas tiesību akta izstrāde palīdzētu efektīvi ieviest klimata politiku un sasniegt klimata politikas mērķus, sistēmas sakārtošana, veidojot vienu likumu klimata jomā, būtu nozīmīgs solis Latvijai.
Klimata politikas joma ir valstiski nozīmīga joma un ietver dažādus pasākumus, kas valstij, komersantiem un iedzīvotājiem ir jāveic, lai veicinātu Latvijas saistību izpildi klimata politikas jomā samazinot SEG emisijas, veicinot oglekļa dioksīda piesaisti kā arī, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā un, lai Latvija sniegtu savu devumu klimata pārmaiņu ierobežošanā pasaulē. Kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka, ja vien SEG emisijas netiks nekavējoties un lielā mērā samazinātas, neviens no šiem mērķiem nebūs sasniedzams.
Mērķa apraksts
Klimata likums ir juridiskais ietvars Latvijas klimata politikai. Tajā apkopotas visas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanās saistītās tiesību normas.
Jau šobrīd virkne klimata pārmaiņu normu, kā piemēram, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ETS) regulēšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) monitorings, ir iekļauti likumā “Par piesārņojumu”. Tomēr ņemot vērā šā likuma plašo tvērumu un klimata pārmaiņu jautājuma aktualitāti, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā klimata likumprojektu, lai pārņemtu klimata pārmaiņu normas no likuma “Par piesārņojumu” un būtiski papildinātu un uzlabotu esošo likumdošanu.
Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Parīzes nolīguma saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.
ES klimata politikas ietvaros Latvijai SEG emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam ES ETS neiekļautajiem sektoriem (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) ir kopumā 17%. Kā arī līdz 2050. gadam Latvijai ir jāsasniedz klimatneitralitāte. Šo saistību izpildei ir nepieciešama efektīva nacionāla klimata politika un stingrs juridisks pamats.
Jau šobrīd virkne klimata pārmaiņu normu, kā piemēram, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ETS) regulēšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) monitorings, ir iekļauti likumā “Par piesārņojumu”. Tomēr ņemot vērā šā likuma plašo tvērumu un klimata pārmaiņu jautājuma aktualitāti, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā klimata likumprojektu, lai pārņemtu klimata pārmaiņu normas no likuma “Par piesārņojumu” un būtiski papildinātu un uzlabotu esošo likumdošanu.
Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Parīzes nolīguma saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.
ES klimata politikas ietvaros Latvijai SEG emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam ES ETS neiekļautajiem sektoriem (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) ir kopumā 17%. Kā arī līdz 2050. gadam Latvijai ir jāsasniedz klimatneitralitāte. Šo saistību izpildei ir nepieciešama efektīva nacionāla klimata politika un stingrs juridisks pamats.
Politikas jomas
Klimata pārmaiņas
Teritorija
Visa Latvia
Norises laiks
04.09.2023. - 18.09.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Indra Levite (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
04.09.2023. 13:52
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Valdis Veidelis - Privātpersona
Labdien!
Kur var iepazīties ar likumprojekta zinātnisko pamatojumu?
Ņemot vērā likumprojekta iespējami būtisko ietekmi uz valsts tautsaimniecību, vai šo zinātnisko pamatojumu ir caurskatījuši un par patiesu un objektīvu apstiprinājuši mūsu - latviešu - zinātnieki un citi nozari pārzinoši eksperti? Ja tādi ir - kas ir šie cilvēki?
Priekšlikums - pievienot zinātnisko pierādījumu un izvērtējumu likumprojektam.
Paldies jau iepriekš,
Valdis
Kur var iepazīties ar likumprojekta zinātnisko pamatojumu?
Ņemot vērā likumprojekta iespējami būtisko ietekmi uz valsts tautsaimniecību, vai šo zinātnisko pamatojumu ir caurskatījuši un par patiesu un objektīvu apstiprinājuši mūsu - latviešu - zinātnieki un citi nozari pārzinoši eksperti? Ja tādi ir - kas ir šie cilvēki?
Priekšlikums - pievienot zinātnisko pierādījumu un izvērtējumu likumprojektam.
Paldies jau iepriekš,
Valdis
06.09.2023. 15:12
Gatis Greblis - Gatis Greblis
Kur un kā var piedalîties publiskā apspriešanā, un vai Čudara kungs pastāstīs, kādas tieši izmaiņas ir gaidāmas?
06.09.2023. 18:08
Fiziska persona
1. Ierobežot mežu izciršanas apjomus Latvijas teritorijā, samazināsies CO2 īpatsvars - https://uzladets.lv/fakti-par-kokiem/ .
2. Aizliegt Latvijas debesīs atrasties lidmašīnām, kuras izplata gāzveida "sliedes" (hymtrale), jo nav skaidrs un nav skaidrots Latvijas sabiedrībai - ko izkaisa gaisā, kā interesēs to dara, kas to dara, un kurš ir izsniedzis sabiedrības labklājības vārdā atļauju veikt šādus lidojumus, piesārņojot Latvijas gaisu.
3. Uzdot Latvijas zinātniekiem - latviešiem veikt neatkarīgas (bez ietekmes no citām valstīm) no ārzemēm saņemtās ziņas par piesārņojuma rašanās iemesliem, jo pastāv liela varbūtība, ka salīdzinoši tīrajā Latvijā var nebūt tik lieli piesārņojuma riski kā citās valstīt un metropolēs, un iespējams, ka dažādu, vietējiem apstākļiem neatbilstošu, bet ārzemēs aprobētu risinājumu automātiska pieņemšana var radīt tieši kaitīgumu nevis labumu.
4. Pilnīgi visas jaunās normas balstītas tikai uz zinātniskiem faktiem, nevis pseudo-zinātnisku vai kādu personu materiālo interešu nodrošināšanai organizētām vēlmēm.
2. Aizliegt Latvijas debesīs atrasties lidmašīnām, kuras izplata gāzveida "sliedes" (hymtrale), jo nav skaidrs un nav skaidrots Latvijas sabiedrībai - ko izkaisa gaisā, kā interesēs to dara, kas to dara, un kurš ir izsniedzis sabiedrības labklājības vārdā atļauju veikt šādus lidojumus, piesārņojot Latvijas gaisu.
3. Uzdot Latvijas zinātniekiem - latviešiem veikt neatkarīgas (bez ietekmes no citām valstīm) no ārzemēm saņemtās ziņas par piesārņojuma rašanās iemesliem, jo pastāv liela varbūtība, ka salīdzinoši tīrajā Latvijā var nebūt tik lieli piesārņojuma riski kā citās valstīt un metropolēs, un iespējams, ka dažādu, vietējiem apstākļiem neatbilstošu, bet ārzemēs aprobētu risinājumu automātiska pieņemšana var radīt tieši kaitīgumu nevis labumu.
4. Pilnīgi visas jaunās normas balstītas tikai uz zinātniskiem faktiem, nevis pseudo-zinātnisku vai kādu personu materiālo interešu nodrošināšanai organizētām vēlmēm.
06.09.2023. 18:30
Fiziska persona
Nelaut izcirst mežus! Mazāk ražot plastmasas pudeles, maisiņus un visādus citādus iepakojumus, kuri netiek pienācīgi pārstrādāti un piesārņo mūsu vidi!
06.09.2023. 18:47
Inta Putāne
NORAIDĪTS BEZ AKCEPTA !
06.09.2023. 19:32
Elīna Dugnese-Upeniece
Noraidīts viss bez akcepta. Nav zinātniska pamatojuma. Nav veikti ne pētījumi, ne analīze. Nav pietiekoši informācijas.
06.09.2023. 20:03
Privātpersona
Noraidīt pilnīgi visu nez akcenta
06.09.2023. 20:07
Fiziska persona
NORAIDĪTS BEZ AKCEPTA !
06.09.2023. 20:08
Fiziska persona
Beigt izcirst mežus, kuru rezultātā gaiss tiks attīrīts! Beigt ražot plastmasas pudeles utt.! Beigt smidzināt gaisa telpā ķīmiskās vielas, kuras nodara vislielāko kaitējumu dabai! Aizliegt atrasties gaisa telpā privātajām lidmašīnām!
06.09.2023. 20:18
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu!Ir pamats domāt,ka ES regulas vērstas uz Latvijas valsts tautsaimniecības iznīcināšanu!Nav veikti neatkarīgu ekspertu pētījumi par Latvijas gaisa piesārņojumu.Mūsu valstī nav milzīgu koncernu,kuri piesārņo dabu,radot neatgriezenisku kaitējumu dabai.Lūdzu pārskatīt savus lēmumus un likuma pieņemšanā būt atbildīgiem pret Latvijas valsts pastāvēšanu un tautsaimniecības saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm.Aicinu likuma virzītāju uzņemties pilnu atbildību ,arī materiālo,ja šī likuma pieņemšana nodarīs neatgriezenisku kaitējumu unLatvijas tautsaimniecībai.
06.09.2023. 20:34
Fiziska persona
Nekādas globālās sasilšanas nenotiek.
No tā izriet, ka šim likumam nav nekādas jegas. Kārtēja naudas sūkšana no ES, nevajadzīgas ministrijas "darbības" tēlošana un Latvijas iedzīvotāju nodokļu lieka tērēšana.
PRET.
No tā izriet, ka šim likumam nav nekādas jegas. Kārtēja naudas sūkšana no ES, nevajadzīgas ministrijas "darbības" tēlošana un Latvijas iedzīvotāju nodokļu lieka tērēšana.
PRET.
06.09.2023. 21:06
Fiziska persona
Kategoriski nepiekrītu likumam!
1."Klimata pārmaiņām" nav nekāda zinātniskā pamata, vienīgi politiskie mērķi (totālā kontrole, lokdauni, cilvēktiesību ierobežojumi, iedzīvotāju skaita samazināšana. lhttps://www.lobservateur.com/2023/08/20/experts-say-climate-change-is-a-hoax/
2. Pieprasu nekavējoties pārtraukt un aizliegt ķīmisko vielu izsmidzinašanu gaisā Latvijā ("chemtrails"), kas mākslīgi veido siltumnīcefektu!
3. Pieprasu aizliegt pārmērīgu meža izciršanu, jo mežs ir vislielākais CO2 patērētājs un O2 avots (fotosintēzes process). Samazinot CO2, mēs neļaujam mežam "elpot"!
4. Aizliegt lauksaimniecības iznīcināšanu!
5. Aizlikt klimatisko ieroci HAARP un DEW (Direct Energy Weapon)!
1."Klimata pārmaiņām" nav nekāda zinātniskā pamata, vienīgi politiskie mērķi (totālā kontrole, lokdauni, cilvēktiesību ierobežojumi, iedzīvotāju skaita samazināšana. lhttps://www.lobservateur.com/2023/08/20/experts-say-climate-change-is-a-hoax/
2. Pieprasu nekavējoties pārtraukt un aizliegt ķīmisko vielu izsmidzinašanu gaisā Latvijā ("chemtrails"), kas mākslīgi veido siltumnīcefektu!
3. Pieprasu aizliegt pārmērīgu meža izciršanu, jo mežs ir vislielākais CO2 patērētājs un O2 avots (fotosintēzes process). Samazinot CO2, mēs neļaujam mežam "elpot"!
4. Aizliegt lauksaimniecības iznīcināšanu!
5. Aizlikt klimatisko ieroci HAARP un DEW (Direct Energy Weapon)!
06.09.2023. 21:46
Ervins Lavrinovičs
Labdien. Esmu - Pret likumu jebkādās tā formās.
Paskaidrojot savu viedokli
1.Par likuma “kvalitāti” liecina 1 panta 2 punkts, kur ir uzskaitītas siltumnīcefekta gāzes un starp daudzām “indēm” neatradās vieta pašai būtiskākajai no siltumnīcas gāzēm - ūdens tvaikam (H2O), kurš veido, atkarībā no koncentrācijas 65-85% no siltumnīcas gāzu efektiem. Līdz ar to ir apšaubāma to ekspertu ekspertīze, kuri ir veikuši šā likuma zinātnisko ekspertīzi, novērtējumu uz vidi, un tautsaimniecību. Lūdzu publicēt ekspertu viedokli uz kuru pamata tiek pieņemts šāds likums. Publicētas ir tikai EU direktīvas, kuras ir tikai birokrātu viedoklis.
2. Es pieņemu ka Latvijas Republiku veidojošo pilsoņu kopums, vēlas dzīvot tīrā, sakārtotā, pārtikušā vidē, bet šis te likums, to neveicina, tieši otrādi, tas veicina deindustrializāciju, un depopulāciju, jo praktiski visas Latvijā ražojošās nozares tiks apliktas ar kārtējo “desmito tiesu” kā tas izriet piemēram - no 1 pielikuma.
3. Latvijas pilsoņu kopuma pārstāvjiem jāsaprot, ka birokrātiskie šķēršļu vienīgā pievienota vērtība ir neuzbūvēts uzņēmums, vai neapstrādāts lauks, kas nekādi nerada pārticību, tieši otrādi, nostāda mūs nevienlīdzīgos konkurences priekšā.
4. Latvijas Universitātes raksts par klimata pārmaiņām un cilvēka ietekmi uz to.
https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/27593/
Paskaidrojot savu viedokli
1.Par likuma “kvalitāti” liecina 1 panta 2 punkts, kur ir uzskaitītas siltumnīcefekta gāzes un starp daudzām “indēm” neatradās vieta pašai būtiskākajai no siltumnīcas gāzēm - ūdens tvaikam (H2O), kurš veido, atkarībā no koncentrācijas 65-85% no siltumnīcas gāzu efektiem. Līdz ar to ir apšaubāma to ekspertu ekspertīze, kuri ir veikuši šā likuma zinātnisko ekspertīzi, novērtējumu uz vidi, un tautsaimniecību. Lūdzu publicēt ekspertu viedokli uz kuru pamata tiek pieņemts šāds likums. Publicētas ir tikai EU direktīvas, kuras ir tikai birokrātu viedoklis.
2. Es pieņemu ka Latvijas Republiku veidojošo pilsoņu kopums, vēlas dzīvot tīrā, sakārtotā, pārtikušā vidē, bet šis te likums, to neveicina, tieši otrādi, tas veicina deindustrializāciju, un depopulāciju, jo praktiski visas Latvijā ražojošās nozares tiks apliktas ar kārtējo “desmito tiesu” kā tas izriet piemēram - no 1 pielikuma.
3. Latvijas pilsoņu kopuma pārstāvjiem jāsaprot, ka birokrātiskie šķēršļu vienīgā pievienota vērtība ir neuzbūvēts uzņēmums, vai neapstrādāts lauks, kas nekādi nerada pārticību, tieši otrādi, nostāda mūs nevienlīdzīgos konkurences priekšā.
4. Latvijas Universitātes raksts par klimata pārmaiņām un cilvēka ietekmi uz to.
https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/27593/
06.09.2023. 22:00
Fiziska persona
PRET! Kārtējā afēra,kas balstās uz meliem un feik zinātni. Naudas pumpētava tikai un cilvēku dzīves bojāšana uz slimu pārbagātu nojūgušos psihopātu murgu realizāciju,bīdīšanu. Sponsorētā zinātne? āksti
06.09.2023. 22:00
Fiziska persona
Kurš nesīs atbildību, ja apstiprinātais un pieņemtais likumprojekts, ilgtermiņā, nesīs negatīvas sekas tautsaimniecības attīstībā?
06.09.2023. 22:06
Fiziska persona
NORAIDĪT BEZ AKCEPTA !!!
06.09.2023. 22:12
Fiziska persona
Papētiet vēsturi, kā globālisti ar žurnāla TIME starpniecību ir "stāstījuši" mums vairāk kā 50 gadus par globālo atdzišanu, bet tagad aktuāla globālā sasilšana. Mūsu Zemē, uz kuras dzīvojam , tā nepārtraukti maina savu klimatu un to neviens nepierādīs, ka cilvēks pie tā vainīgs. Tad jau var vulkānus vainot pie klimata sasilšanas, jo tas vienā izvirdumā rada simtu reižu vairāk CO2.
Kārtējā afēra pret cilvēci, kas balstīta uz meliem. Klimata likumu - NORAIDĪT BEZ AKCEPTA.
Kārtējā afēra pret cilvēci, kas balstīta uz meliem. Klimata likumu - NORAIDĪT BEZ AKCEPTA.
06.09.2023. 22:55
Mihails Popovs
Я протв
06.09.2023. 23:08
Fiziska persona
Noraidu. Nav informacijas par Latvijā esošo zinātnieku viedokli, kur var iepazīties nav minēts.
06.09.2023. 23:09
Fiziska persona
NORAIDĪTS BEZ AKCEPTA!!!!
06.09.2023. 23:28
Fiziska persona
Noraidīt bez akcepta! Šāds likums vērsts tikai un vienīgi uz Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības iznīcību.
06.09.2023. 23:28
Fiziska persona
Neatbalstīt iesniegto likumprojektu.
06.09.2023. 23:49
Fiziska persona
PRET
Uz meliem balstīts nezinātnisks (pasūtītāju apmaksāts), politisks pieņēmums.
Klimats varbūt arī mainās, bet ir bijis ledus laikmets, kur cilvēks nebija, ir bijis ļoti karsts un atkal cilvēks nebija, tāpēc cilvēks ir pārāk maziņš, lai globāli iespaidotu visu planētu... planētas temperatūru mainīt par 10 grādiem cilvēks nespēj...vēl jo mazāk to spēj govs purkšķi
Likums ir tikpat bezjēdzīgs kā jaunveidotā ministrija.
NORAIDU!!!
Nekāda globālā sasilšana nenotiek!
Uz meliem balstīts nezinātnisks (pasūtītāju apmaksāts), politisks pieņēmums.
Klimats varbūt arī mainās, bet ir bijis ledus laikmets, kur cilvēks nebija, ir bijis ļoti karsts un atkal cilvēks nebija, tāpēc cilvēks ir pārāk maziņš, lai globāli iespaidotu visu planētu... planētas temperatūru mainīt par 10 grādiem cilvēks nespēj...vēl jo mazāk to spēj govs purkšķi
Likums ir tikpat bezjēdzīgs kā jaunveidotā ministrija.
NORAIDU!!!
Nekāda globālā sasilšana nenotiek!
07.09.2023. 00:00
Fiziska persona
Pret! Nav pamatots!
07.09.2023. 00:10
Fiziska persona
Noraidīts bez akcepta
07.09.2023. 06:39
Fiziska persona
Kategoriski noraidīt likumu!
1."Klimata pārmaiņām" nav nekāda zinātniskā pamata, vienīgi politiskie mērķi (totālā kontrole, lokdauni, cilvēktiesību ierobežojumi, iedzīvotāju skaita samazināšana.
2. Pieprasu nekavējoties pārtraukt un aizliegt ķīmisko vielu izsmidzinašanu gaisā Latvijā ("chemtrails"), kas mākslīgi veido siltumnīcefektu!
3. Pieprasu aizliegt pārmērīgu meža izciršanu, jo mežs ir vislielākais CO2 patērētājs un O2 avots (fotosintēzes process). Samazinot CO2, mēs neļaujam mežam "elpot"!
1."Klimata pārmaiņām" nav nekāda zinātniskā pamata, vienīgi politiskie mērķi (totālā kontrole, lokdauni, cilvēktiesību ierobežojumi, iedzīvotāju skaita samazināšana.
2. Pieprasu nekavējoties pārtraukt un aizliegt ķīmisko vielu izsmidzinašanu gaisā Latvijā ("chemtrails"), kas mākslīgi veido siltumnīcefektu!
3. Pieprasu aizliegt pārmērīgu meža izciršanu, jo mežs ir vislielākais CO2 patērētājs un O2 avots (fotosintēzes process). Samazinot CO2, mēs neļaujam mežam "elpot"!
07.09.2023. 07:28
Fiziska persona
Es, Esmu. Es Esmu. Es Esmu, pret jebkādām klimata manipulācijām . Es Esmu pret koku izciršanu.
pārtraukt nekavējoties ķīmijas izsmidzināšanu debesīs, okeānos , mežos un pļavās !!!
pārtraukt jebkādu ķīmisku iejaukšanos, DaBā un Cilvēkā!!!
Pārtraukt HARP antēnu darbību!!!
Publiskot visas iesaistītās un atbildīgās kompānijas , amatpersonas un patiesā labuma guvējus .
pārtraukt nekavējoties ķīmijas izsmidzināšanu debesīs, okeānos , mežos un pļavās !!!
pārtraukt jebkādu ķīmisku iejaukšanos, DaBā un Cilvēkā!!!
Pārtraukt HARP antēnu darbību!!!
Publiskot visas iesaistītās un atbildīgās kompānijas , amatpersonas un patiesā labuma guvējus .
07.09.2023. 07:35
Jurģis Ābele
Pēc akadēmisko zinåtnieku aplēsēm, cilvēku ietekme ir 0,016 %apmērā, līdz ar to nav ekonomiska pamatojuma jebkādiem regulējumiem klimata jomā. Pārmaiņas dabā ir cikliskas un neizbēgamas, tādējādi tam ir jāpiemērojas.
07.09.2023. 07:45
Dzintars Osemļjaks
Esmu pret klimata izmaiņu nepamatotiem likumprojektiem. Nav pētījumu un pierādījumu, kas un kā maina siltuma izdalīšanos atmosfērā, ka tik ļoti ietekmētu cilvēku veselību! Nepieļaujot izcirst tik lielā daudzumā mežu, būs labāks rezultāts vides un klimata izmaiņām. Nepieļaut un kontrolēt izgāzt mēslainēs Latvijā ķīmiskos atkritumus, kuri tiek ievesti paslepus.
07.09.2023. 08:10
Fiziska persona
Labdien. Esmu - Pret likumu jebkādās tā formās.
Paskaidrojot savu viedokli
1.Par likuma “kvalitāti” liecina 1 panta 2 punkts, kur ir uzskaitītas siltumnīcefekta gāzes un starp daudzām “indēm” neatradās vieta pašai būtiskākajai no siltumnīcas gāzēm - ūdens tvaikam (H2O), kurš veido, atkarībā no koncentrācijas 65-85% no siltumnīcas gāzu efektiem. Līdz ar to ir apšaubāma to ekspertu ekspertīze, kuri ir veikuši šā likuma zinātnisko ekspertīzi, novērtējumu uz vidi, un tautsaimniecību. Lūdzu publicēt ekspertu viedokli uz kuru pamata tiek pieņemts šāds likums. Publicētas ir tikai EU direktīvas, kuras ir tikai birokrātu viedoklis.
2. Es pieņemu ka Latvijas Republiku veidojošo pilsoņu kopums, vēlas dzīvot tīrā, sakārtotā, pārtikušā vidē, bet šis te likums, to neveicina, tieši otrādi, tas veicina deindustrializāciju, un depopulāciju, jo praktiski visas Latvijā ražojošās nozares tiks apliktas ar kārtējo “desmito tiesu” kā tas izriet piemēram - no 1 pielikuma.
3. Latvijas pilsoņu kopuma pārstāvjiem jāsaprot, ka birokrātiskie šķēršļu vienīgā pievienota vērtība ir neuzbūvēts uzņēmums, vai neapstrādāts lauks, kas nekādi nerada pārticību, tieši otrādi, nostāda mūs nevienlīdzīgos konkurences priekšā.
4. Latvijas Universitātes raksts par klimata pārmaiņām un cilvēka ietekmi uz to.
https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/27593/
07.09.2023. 08:18
Lauris Neikšāns
Nepietiekami un nepārliecinoši zinātniskie pierādījumi.
07.09.2023. 08:25
Fiziska persona
Polnīgi noraidu šo priekšlikumu. Nav zinātnisku pētījumu un pierādījumu.
07.09.2023. 08:30
Kristīne Kaļčeva
Esmu pret.
Vēlos redzēt kritisku analīzi zinātniskajiem pētījumiem ar datiem un atsaucēm,ja vien mūsu deputāti bez augstākās izglītības to ir spējīgi sniegt.
Sniegtā informācija ir pārāk virspusēja un nekonkrēta,vēlos redzēt konkrētus soļus kādi tiks veikti kādās nozarēs, kādos laika termiņos un kādi ir plānotie rezultāti no šīm aktivitātēm.
Vēlos redzēt kritisku analīzi zinātniskajiem pētījumiem ar datiem un atsaucēm,ja vien mūsu deputāti bez augstākās izglītības to ir spējīgi sniegt.
Sniegtā informācija ir pārāk virspusēja un nekonkrēta,vēlos redzēt konkrētus soļus kādi tiks veikti kādās nozarēs, kādos laika termiņos un kādi ir plānotie rezultāti no šīm aktivitātēm.
07.09.2023. 08:54
Jānis Lapšāns - Jānis
Visi zin,ka tad kad sunim Nav ko darīt , tad viņš laiza pautus, šeit ir tā pati darbība, tikai ierēdņu izpildījumā. Pilnīgi noteikti esmu pret šo, bezjēdzīgi iztērēts laiks un nauda algās, tur nevajag likumu, lai ietekmētu šo, jāmainās ir cilvēku domāšanai.
07.09.2023. 09:10
Vadims Kozlovskis - Tautas Cilvēks
Noraidu bez akcepta.
Nepamatots zinātniski, vērsts graut ekonomisku bez tā sagrautu tautas labklājību, veicināt korupciju augstāko amatpersonu vidū.
Nepamatots zinātniski, vērsts graut ekonomisku bez tā sagrautu tautas labklājību, veicināt korupciju augstāko amatpersonu vidū.
07.09.2023. 09:19
Fiziska persona
Esmu kategoriski pret šo likumprojektu.
Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Rūpniecība ir sagrauta, tam klāt arī domegrāfiskā katastrofa, kas tik pieņemas spēkā. Nav nekāda pamatojuma uzskatīt, ka valdošajam režīmam ir nodomi Latvijā attīstīt rūpniecību vai apturēt demogrāfisko katastrofu.
Latvijā nav nekādu pazīmju par būtiskām klimata pārmaiņām, ja neskaita nepieciešamību arvien agrāk pieslēgt apkuri rudenī un arvien vēlāk atslēgt apkuri pavasarī. Latvija neietekmē klimati, salīdzinot ar lielvalstīm.
Ja šī likuma rezultātā tiks sagrautas Latvijas tautsaimniecības paliekas, vai tiks sagrauta latviešu tautas spējas nodrošināt sev mājokli, apkuri, ūdeni un iztiku, tad tā būs katra par likumu balsojošā politiķa un likuma sagatvošanā atbildīgo ierēdņu personīgā atbildība.
Uzskatu, šis likumprojekts ir diversija pret latviešu tautu.
Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Rūpniecība ir sagrauta, tam klāt arī domegrāfiskā katastrofa, kas tik pieņemas spēkā. Nav nekāda pamatojuma uzskatīt, ka valdošajam režīmam ir nodomi Latvijā attīstīt rūpniecību vai apturēt demogrāfisko katastrofu.
Latvijā nav nekādu pazīmju par būtiskām klimata pārmaiņām, ja neskaita nepieciešamību arvien agrāk pieslēgt apkuri rudenī un arvien vēlāk atslēgt apkuri pavasarī. Latvija neietekmē klimati, salīdzinot ar lielvalstīm.
Ja šī likuma rezultātā tiks sagrautas Latvijas tautsaimniecības paliekas, vai tiks sagrauta latviešu tautas spējas nodrošināt sev mājokli, apkuri, ūdeni un iztiku, tad tā būs katra par likumu balsojošā politiķa un likuma sagatvošanā atbildīgo ierēdņu personīgā atbildība.
Uzskatu, šis likumprojekts ir diversija pret latviešu tautu.
07.09.2023. 09:22
Uldis Ļebedevs
Noraidīt pilnīgi visu,bez akcepta.Nav nekāda ne zinātniska ,ne praktiska pamatojuma.
07.09.2023. 09:45
Fiziska persona
Nepiekritu, nav zinatniska pamatojuma
07.09.2023. 10:07
Fiziska persona
Esmu pret šo likumprojektu
07.09.2023. 10:56
Fiziska persona
Nepiekrītu. Nav zinātniskā pamatojuma.
07.09.2023. 11:11
Tija Gertzone
PRET! Nav nekāda zinātniska pamatojuma
07.09.2023. 11:15
Kārlis Irbe
Protams, ka ir svarīgi rūpēties par vidi un pēc iespējas samazināt piesārņojumu, bet CO2 emisijas aplikšanai ar nodokli nav zinātniska pamatojama, tā ir ideoloģiski pamatota. Un mērķtiecīgi tiecoties pēc tā saucamās klimata neitralitātes var nonākt situācijā, kad tautsaimniecība Latvijā tiek izpostīta un Latvija grimst dziļā nabadzībā, kā rezultātā iedzīvotājiem iztikšanas jautājumu kļūs daudzkārt svarīgāki par vides jautājumiem un rezultātā vidē cietīs vēl vairāk. Šāda likuma vietā būtu jākoncentrējas uz AES būvniecību, lai padarītu enerģiju lētu, stabilu un pieejamu. Jo lēta un pieejama enerģija ceļ kopējo labklājību. Jo labklājīgāka sabiedrība, jo tā vairāk domā par vidi kurā dzīvo. Tāpēc šis likums būtu noraidāms!
07.09.2023. 11:22
Fiziska persona
Noraidu bez akcepta, esmu kategoriski pret šo likumprojektu.
Nav pietiekami analizēta, izpētīta un izvērtēta likumprojekta iespējami būtiskā ietekme uz valsts tautsaimniecību
Nav informācijas par Latvijā esošo neatkarīgu zinātnieku viedokli, kur var iepazīties nav minēts.
Šāda likuma vietā būtu jākoncentrējas uz AES būvniecību, lai padarītu enerģiju lētu, stabilu un pieejamu.
Nav pietiekami analizēta, izpētīta un izvērtēta likumprojekta iespējami būtiskā ietekme uz valsts tautsaimniecību
Nav informācijas par Latvijā esošo neatkarīgu zinātnieku viedokli, kur var iepazīties nav minēts.
Šāda likuma vietā būtu jākoncentrējas uz AES būvniecību, lai padarītu enerģiju lētu, stabilu un pieejamu.
07.09.2023. 11:36
Fiziska persona
Kategoriski nepiekritu likumam. Partrauciet izsmidzinat kimiju gaisa. Partrauciet masveida mezus izcirst. Aizliegt klimata ieroci HAARP pielietot.
07.09.2023. 11:45
Cilvēks
Kategoriski PRET šāda likuma izstrādāšanu un izludināšanu. Pamatojums par klimata neitralitāti nav zinātniski pamatots, bet gan finansiāli pamatots no ieinteresētajām organizācijām.
07.09.2023. 12:08
Dainis Ledājs
KATEGORISKI Iebilstu sasteigtai likuma izskatīšanai. Laikā kad ASV, Ķīna un Krievija pat nav pievienojkušās akmeņogļu izmantošanas aizlieguma līgumam, Latvijas iedzīvotāju EKO-terorizēšanai nav ne zinātniska, ne ekonomiska pamatojuma. PĀRTRAUKT EKOgenocīdu un EKObiznesmeņu iniciētu likumu lobēšanu!
07.09.2023. 12:11
Fiziska persona
ES kā dzīvs Cilvēks, pamatojoties uz Visuma un dievišķās enerģijas likumiem, NORAIDU šādu klimata ietekmēšanas likumu!
Daba ir dzīva un Ne-cilvēkiem nebūs to ķīmiski un māklsīgi ietekmēt!
AIZLIEDZU, AIZLIEDZU, AIZLIEDZU tāda likuma izstrādi un pieņemšanu!
Daba ir dzīva un Ne-cilvēkiem nebūs to ķīmiski un māklsīgi ietekmēt!
AIZLIEDZU, AIZLIEDZU, AIZLIEDZU tāda likuma izstrādi un pieņemšanu!
07.09.2023. 12:11
Vija Rumpāne
Noraidu šo likumprojektu visos tā punktos.Tas ir kaitniecisks Latvijas lauksaimniecībai un tautai. Nekāda klimata sasilšana nenotiek.Tas ir ciklisks dabas parādības.Beidziet tautai melot un izpildīt psihopātu vēlmes.
07.09.2023. 12:16
Sintija Bembere - Fiziska persona
Nav zinātniska pamatojuma. Nav veikti ne pētījumi, ne analīze. Nav pietiekoši informācijas.
Noraidīt.
Noraidīt.
07.09.2023. 12:47
Fiziska persona
Pret !
07.09.2023. 13:01
Fiziska persona
KATEGORISKI NORAIDU!
07.09.2023. 13:15
Fiziska persona
NORAIDĪTS !
07.09.2023. 13:24
Lūcija Altmane
Esmu pret!
07.09.2023. 14:36
Irina Berežnaja
Pret!
07.09.2023. 14:42
Valters Jekševics
KATEGORISKI PRET ŠO!
UN LIKVIDĒT KLIMATA MINISTRIJU. Šī ministrija nekādā veidā Latviju nepadara labāku un ekonomiski spējīgāku.
Kā jau šobrīd redzam- bezjēdzīga naudas un cilvēku resursu izšķiešana.
UN LIKVIDĒT KLIMATA MINISTRIJU. Šī ministrija nekādā veidā Latviju nepadara labāku un ekonomiski spējīgāku.
Kā jau šobrīd redzam- bezjēdzīga naudas un cilvēku resursu izšķiešana.
07.09.2023. 15:09
Gatis Bezbailis
Iebildums par 5.panta 2.punktu:
Zemes izmantošana nav nozare.
Zemes izmantošanas maiņa arī nav nozare.
Iebildums par likuma 3.panta 1.punktu, ka likuma subjekts ir operators, kurš saskaņā ar likuma 1.panta 23.apakšpunktu ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē iekārtu, vai fiziska vai juridiska persona, kam ir ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas tehnisko funkcionēšanu. Par kādu iekārtu iet runa? Vai , piemēram, gludeklis ir iekārta?
7.panta 4.punkts, kas nosaka, ka Latvijas Republikai ir tiesības pārdot gada emisijas sadales vienības, kas nav vai potenciāli netiks izmantotas, lai nodrošinātu Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju saistību izpildi ir pretrunā ar Valsts interesēm, jo ir skaidrs, ka Latvija, kurā ražošanas apjomi ir bezcerīgi zemi būs kā mērķis citām ES Dalībvalstīm, kuras rada nesalīdzināmi lielāku vides piesārņojumu. Zinot Valsts ekonomisko stāvokli, ir skaidrs, ka šāds likuma punkts paver iespējas emisijas sadales vienības pārdot un spiest Latvijas sabiedrību atteikties no jebkādas rūpnieciskās ražošanas, lauksaimnieciskās darbības utt., kas nav pieņemami. Šāda pārdošana ir jāaizliedz.
Lūgums ietvert informāciju anotācijā – vai Latvijai šobrīd ir jāsamazina ražošanas apjomi, lai nepārpildītu piešķirtās emisijas sadales vienības, norādīt – kāds ir stāvoklis šobrīd, kad likumprojekts tiek virzīts.
Zemes izmantošana nav nozare.
Zemes izmantošanas maiņa arī nav nozare.
Iebildums par likuma 3.panta 1.punktu, ka likuma subjekts ir operators, kurš saskaņā ar likuma 1.panta 23.apakšpunktu ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē iekārtu, vai fiziska vai juridiska persona, kam ir ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas tehnisko funkcionēšanu. Par kādu iekārtu iet runa? Vai , piemēram, gludeklis ir iekārta?
7.panta 4.punkts, kas nosaka, ka Latvijas Republikai ir tiesības pārdot gada emisijas sadales vienības, kas nav vai potenciāli netiks izmantotas, lai nodrošinātu Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju saistību izpildi ir pretrunā ar Valsts interesēm, jo ir skaidrs, ka Latvija, kurā ražošanas apjomi ir bezcerīgi zemi būs kā mērķis citām ES Dalībvalstīm, kuras rada nesalīdzināmi lielāku vides piesārņojumu. Zinot Valsts ekonomisko stāvokli, ir skaidrs, ka šāds likuma punkts paver iespējas emisijas sadales vienības pārdot un spiest Latvijas sabiedrību atteikties no jebkādas rūpnieciskās ražošanas, lauksaimnieciskās darbības utt., kas nav pieņemami. Šāda pārdošana ir jāaizliedz.
Lūgums ietvert informāciju anotācijā – vai Latvijai šobrīd ir jāsamazina ražošanas apjomi, lai nepārpildītu piešķirtās emisijas sadales vienības, norādīt – kāds ir stāvoklis šobrīd, kad likumprojekts tiek virzīts.
07.09.2023. 16:56
Fiziska persona
Kategoriski nepiekrītu likumam!
1."Klimata pārmaiņām" nav zinātniskā pamata, vienīgi politiski mērķi (totālā kontrole, lokdauni, cilvēktiesību ierobežojumi, iedzīvotāju skaita samazināšana, dabas resursu iznīcināšana).
2. Pieprasu nekavējoties pārtraukt un aizliegt ķīmisko vielu izsmidzinašanu gaisā Latvijā ("chemtrails"), kas mākslīgi veido klimatisko apstākļu izmaiņas un ietekmē Cilvēku veselību, radot elpceļu u.c. saslimšanas!
3. Pieprasu aizliegt pārmērīgu meža izciršanu ! Mežs ir vislielākais CO2 patērētājs un O2 avots (fotosintēzes process). Samazinot CO2, mēs neļaujam mežam "elpot"!
4. Aizliegt lauksaimniecības iznīcināšanu, izmantojot klimata izmaiņu ietekmējošas tehnoloģijas !
5. Aizliegt klimatisko ieroci HAARP un DEW (Direct Energy Weapon) !
1."Klimata pārmaiņām" nav zinātniskā pamata, vienīgi politiski mērķi (totālā kontrole, lokdauni, cilvēktiesību ierobežojumi, iedzīvotāju skaita samazināšana, dabas resursu iznīcināšana).
2. Pieprasu nekavējoties pārtraukt un aizliegt ķīmisko vielu izsmidzinašanu gaisā Latvijā ("chemtrails"), kas mākslīgi veido klimatisko apstākļu izmaiņas un ietekmē Cilvēku veselību, radot elpceļu u.c. saslimšanas!
3. Pieprasu aizliegt pārmērīgu meža izciršanu ! Mežs ir vislielākais CO2 patērētājs un O2 avots (fotosintēzes process). Samazinot CO2, mēs neļaujam mežam "elpot"!
4. Aizliegt lauksaimniecības iznīcināšanu, izmantojot klimata izmaiņu ietekmējošas tehnoloģijas !
5. Aizliegt klimatisko ieroci HAARP un DEW (Direct Energy Weapon) !
07.09.2023. 17:05
Fiziska persona
Noraidu,tā ir kārtējā globālistu ''klimata afēra'' ar nopirktu pseidozinātnieku ''pētījumiem''.Parādiet oficiālos pētījumus Latvijā par klimata izmaiņām,pamatojiet NULLES CO2 murgus,ja CO2 ir visas dzīvības pamatā,tātad līdz 2050 gadam ir jaiznīcina visa dzīvība uz planētas. RODAS jautājums : JŪS SAPROTAT KO JŪS DARĀT???
07.09.2023. 18:07
Fiziska persona
Šim likumprojektam ir aizdomīgi mērķi, un nesaprotami tā pamatojumi. Šis projekts nebūs apstiprināts.
Es esmu pret tādiem likumprojektiem.
Es esmu pret tādiem likumprojektiem.
07.09.2023. 18:09
Vija Paupe
Pilnībā noraidu likumprojektu kā maldinošu, nepamatotu dokumentu, kur nav ņemta vērā ne Latvijas teritorijas specifika, ne tas, ka lielrūpniecība šeit jau sen kā likvidēta, kopš iestāšanās ES draudzīgajā saimē, ka mūsu teritorijā nav ogļraktuves, ka pasaules prakse jau pierādījusii gan vēja parku kaitīgo ietekmi uz dabu un cilvēkiem, gan elektromobiļu piesārņojošo utilizāciju. Pilnīgi pietiekoši ar jau esošajiem likumiem, kurus var papildināt ar izmaiņām, kas būtu nepieciešamas tieši Latvijas teritorijas specifikai. Vajadzētu likvidēt arī steigā jaunizcepto Klimata ministriju un optimizēt lielo klerku armiju, jo mūsu valsts izceļas brāligo ES tautu saimē ar vislielāko ierēdniecības procentu strādājošo vidū.
07.09.2023. 21:04
Kristīne Mainole-Paševiča
Noraidīts viss bez akcepta. Nav zinātniska pamatojuma. Nav veikti pētījumi, analīze.
07.09.2023. 21:18
Fiziska persona
Noraidīts!!!
Nav nekāda zinātniska pamatojuma, kārtējā afēra.
Nav nekāda zinātniska pamatojuma, kārtējā afēra.
07.09.2023. 21:20
Fiziska persona
Klimats mainās ,kopš pastāv pasaule!Tāpēc problēmas ir jārisina ,nevis jārada jaunas ,kā to dara tie saucamie klimata aizstāvji ,kas izskatās -darbojas ne jau klimata aizstāvēšanas interesēs.Rodas jautājums -vai klimatam par labu nāk masveida mežu izciršana (un ne tikai LV teritorijā),vai klimatam par labu nāk tanki ,raķetes uc militārie brīnumi ?Kāpēc šājās uc līdzīgās jomās nepievērš uzmanību ?Kā klimata aizstāvji to klimatu aizstāvēs citās pasaules malās ,kur klimats tiek jo sevišķi piesārņots ,kaut pa piem Indija?-brauciet tur savas aktivitātes īstenot! Pasaule ir vienota klimata ziņā.Tāpēc ,ja nevaram ietekmēt pārmaiņas uz labu globālā ziņā ,tad labāk nejaucamies ,kur nav jājaucas !
07.09.2023. 21:29
Anita Romanova
Noraidīt! Nav zinātnisku pētījumu mūsu valsts ietvaros.
07.09.2023. 21:46
Privātpersona
Noraidu! Kur var iepazīties ar paredzētajām izmaiņām? Un zinātniskajiem skaidrojumiem?
07.09.2023. 22:28
Fiziska persona
Esmu pret. Latvijā sen vairs nenotiek apjomīga ražošana, lai būtu pamats uztraukties par būtisku piesārņojumu. Esam pārāk maza populācija, lai kaut ko ietekmētu uz šīs planētas. Ja jau dinozauri neko nespēja planētai nodarīt un izmira, tad kāpēc gan lai izmirstoša nācija vai tie pāris lopiņi, kurus vēl kāds entuziasts uztur varētu kā ietekmēt planētu?
08.09.2023. 02:28
Fiziska persona
Noraidīts. Latvijā notiek tikai neliela rūpnieciskā aktivitāte. Nav citu lielu piesārņojuma avotu.
08.09.2023. 07:22
Fiziska persona
Noraidu klimata regulēšanas likumprojektu.
Pirms vispārējas iedomātas klimata glābšanas lietderīgāk pievērsties vietējās vides saudzēšanā (lauksaimniecībā dzīvībai kaitīgu vielu izplatīšana, agresīva zemes un mežu apstrāde, rūpnieciskajā ražošanā otrreiz nepārstrādājamu atkritumu izplatīšana), kas ar labvēlīgu likumu atbalstu šobrīd tiek piesārņota lielos apmēros. Jo šobrīd Latvijā valdības darbības prioritāte ir peļņa un pašlabuma gūšana, nevis patiesa lietderība zemei un cilvēkiem.
Pirms vispārējas iedomātas klimata glābšanas lietderīgāk pievērsties vietējās vides saudzēšanā (lauksaimniecībā dzīvībai kaitīgu vielu izplatīšana, agresīva zemes un mežu apstrāde, rūpnieciskajā ražošanā otrreiz nepārstrādājamu atkritumu izplatīšana), kas ar labvēlīgu likumu atbalstu šobrīd tiek piesārņota lielos apmēros. Jo šobrīd Latvijā valdības darbības prioritāte ir peļņa un pašlabuma gūšana, nevis patiesa lietderība zemei un cilvēkiem.
08.09.2023. 08:17
Lana Navalinska
Pret jo nav nekāda globālā sasilšana. No visiem. 3vasaras mēnešiem karsti varbūt bija maximums 3-4nedelas . Taču ziemā, aukstums ir gandrīz visu pārējo gadu. Ja aukstums ir vairāk un ilgāk tad varētu teikt ka globālā sasalšana pienāks ātrāk nekā sasilšana. Tādas nav jo siltais laiks no 12 mēnešiem ir varbūt maximums mēnesi. Tāpēc nevajag skalot cilvēkiem smadzenes par to ka nav.
08.09.2023. 08:31
Fiziska persona
Likumam nav zinātniski pierādīta pamatojuma, tas steigā tiek "izstumts" uz pieņemšanu. Nav norādīta konkrētā problēma, kas it kā rada klimata izmaiņas.
Ir skaidri redzams, ka sekos daudzie aizliegumi un dzīves kvalitātes pazemināšanās. Cilvēktiesību un brīvību ierobežošana būs sekas pieņemot šādu likumu.
Ir skaidri redzams, ka sekos daudzie aizliegumi un dzīves kvalitātes pazemināšanās. Cilvēktiesību un brīvību ierobežošana būs sekas pieņemot šādu likumu.
08.09.2023. 10:08
Fiziska persona
Esmu pret šādu likumprojektu - " klimata" afēru. Parastie cilvēki nerada katastrifālas laika apstākļus. Labāk aizsargājiet tautu no globālā līmeņa laika apstākļu izmainīšanas laboratorijām.
08.09.2023. 10:42
Fiziska persona
Pret!
08.09.2023. 12:37
Svetlana Vlasova-Solovjova - Svetlana Vlasova
Iebilstu pret likuma pieņemšanu. Nav vajadzīga vispār atsevišķi tāda Klimata ministrija, pietiktu ar lauksaimniecības ministriju, kura rūpējas par lauksaimnieku interesēm un dabu kopumā Latvijā.
1. Esmu pret koku un mežu izciršanu Latvijā un Baltijā, jo esam 3 Baltijas valstīs, kur ļoti daudz vēl palikuši meži un tas mums ir kā aizvejš no dažādām klimatiskās katastrofām, no tornado un citādiem veidojumiem. Mums ir bagātīgi svaigs gaiss, tīra jūra, ka pat var gandrīz dzert un norijot peldoties nekas nevienam noticies, bērni var stundām peldēties un siekaloties un nav nekādi vīrusi, kas ietekmē mūsu veselību.
2. Koki , parki ir mūsu Latvijas bagātība, skaistums un tos nedrīkst izcirst. Tie ražo gaisu un attīra gaisu , absorbē sliktās vielas uz savām lapām un izdala savu oglekli, bet tas ir tik niecīgs 0,016 vai pasaulē 0.04 ir gāzes sastāvs gaisā, kā tas ir ļoti mazs salīdzinot ar to ko cilvēks ar izmešiem lielās pasaules lielvalstīs ražo ar metalurģiju ar plastmasas ražosanu un vulkāni izdala gāzes , zemestrīces notiek , kā mēs to nevaram kontrolēt un pat zinātnieki izradās nevar brīdināt, jo nezin kad kurā dienā kas notiks un kur. Par to liecina visi plūdi pasaulē u Grieķijā, Itālijas dienvidos, Spanijā , Kanadā un citur. Tas viss ir cilvēku ietekmes veidots ar ķīmisko izmešu izlaišanu jūrā, gaisā , himtrailaru izmešana no lidmaš ir nam ar baltām svītrām, ko pagajušo un aizpagajušo gad katru dienu varēja redzēt virs Rīgas un Citas pilsetās. Vakar, aizvakar arī virs Jūrmalas daudz lidmašīnas lidoja un tīra gaisa veido baltas svītras, kas nezin ar kādu sastāvu nosežas cilvēku elpceļos uz kokiem un augsni un ar visādām nano tehnoloģijam var sabojāt cilvēka organismu, var rasties visādi vīrusi, kovidu un pat kas viņ zin varbūt saindēties odus no laboratorijām eksperimenta veidā izber no lidmasīnam un kas tos odus audzē laboratorijās Bills Geits un viņu komandas ( tas no viņa oficiāliem rakstiem, kā ir odu laboratorijas).
Aizliedzam HAARP tehnoloģijas Latvijā un Eiropā!
Aizliedzam eksperimentus ar lietus mākoņa veidošanu kā notiek kautkur Argentīnā vai kautkur ar Silver iodītu, lai lietus mākoņi veidotos un būtu lietus. Kāpēc tos eksperimentus neveic un nelaida, kad lielie ugunsgrēki Spānija un Brazilijā un Grieķijā. Vai neizdevīgs eksperimenti tur?(viss no oficiāliem avotiem izlasīts)
Kāpēc ASV ziemeļos Bills Gets izdomā projektu, ka ap 70milj.kru mežus jāizcert un jāsagriež jāerok zeme, tad taču tur samazināsies gaisa tīribas kvalitāte un tik daudz koki noder atsutīt uz Eiropu ziemā kurināt uz Baltijas valstīm vai Kanādā vajag kurināmo.
Kāpēc EP nobalsoja par Latvijas lauku appludinašanu ap 60 000 ha platibā, tas tas nozīmē arī koki būs ūdeni un lauksaimniecībai derīga zeme. (oficiāls raksts) Tad vai mums Latvijā zemi jāpārveido par purviem un kāpec sabojā lauksaimniecībai derīgo zemi, kurā ir ļoti labs līdzeklis tautsaimniecības attīstīšanai, lopkopības uzturēšanai un tautai būt paēdušai un pārdot vēl citiem uz eksportu.
Atveriet logu un elpot var brīvi svaigu gaisu pēc puķēm un zaļumiem viss smaržo un jūras. Tāda mums vajadzīga Latvijā bērniem un mazbērniem.
3. Samazināt plastikas ražosanu, bērnu rotaļlietas tukstošiem ieved visās pilsētas pasaulē, metāls, krāsvielas to krāsošanai viss nāk no Kīnas lielāko tiesu. Tāpēc tas ir liels bizness viņiem un tāpēc tur ir liels smogs un cilvēkiem gr un to elpot. Itālijā arī kur daudz rūpniecības ziemeļos ir slikts gaiss un nav ko elpot atverot logu, bet tas viss atkarīgs arī no tā jo tur izcirsti koki un tātad koki neražo gaisu , neattira gaisu, nav pietiekoši gaisa attīrīšanas filtri rūpnīcām vai tomēr klimats mainās, jo tiešām Itālijas lielās pilsētās maz koku un tur ir tā problēma rodas.
1. Esmu pret koku un mežu izciršanu Latvijā un Baltijā, jo esam 3 Baltijas valstīs, kur ļoti daudz vēl palikuši meži un tas mums ir kā aizvejš no dažādām klimatiskās katastrofām, no tornado un citādiem veidojumiem. Mums ir bagātīgi svaigs gaiss, tīra jūra, ka pat var gandrīz dzert un norijot peldoties nekas nevienam noticies, bērni var stundām peldēties un siekaloties un nav nekādi vīrusi, kas ietekmē mūsu veselību.
2. Koki , parki ir mūsu Latvijas bagātība, skaistums un tos nedrīkst izcirst. Tie ražo gaisu un attīra gaisu , absorbē sliktās vielas uz savām lapām un izdala savu oglekli, bet tas ir tik niecīgs 0,016 vai pasaulē 0.04 ir gāzes sastāvs gaisā, kā tas ir ļoti mazs salīdzinot ar to ko cilvēks ar izmešiem lielās pasaules lielvalstīs ražo ar metalurģiju ar plastmasas ražosanu un vulkāni izdala gāzes , zemestrīces notiek , kā mēs to nevaram kontrolēt un pat zinātnieki izradās nevar brīdināt, jo nezin kad kurā dienā kas notiks un kur. Par to liecina visi plūdi pasaulē u Grieķijā, Itālijas dienvidos, Spanijā , Kanadā un citur. Tas viss ir cilvēku ietekmes veidots ar ķīmisko izmešu izlaišanu jūrā, gaisā , himtrailaru izmešana no lidmaš ir nam ar baltām svītrām, ko pagajušo un aizpagajušo gad katru dienu varēja redzēt virs Rīgas un Citas pilsetās. Vakar, aizvakar arī virs Jūrmalas daudz lidmašīnas lidoja un tīra gaisa veido baltas svītras, kas nezin ar kādu sastāvu nosežas cilvēku elpceļos uz kokiem un augsni un ar visādām nano tehnoloģijam var sabojāt cilvēka organismu, var rasties visādi vīrusi, kovidu un pat kas viņ zin varbūt saindēties odus no laboratorijām eksperimenta veidā izber no lidmasīnam un kas tos odus audzē laboratorijās Bills Geits un viņu komandas ( tas no viņa oficiāliem rakstiem, kā ir odu laboratorijas).
Aizliedzam HAARP tehnoloģijas Latvijā un Eiropā!
Aizliedzam eksperimentus ar lietus mākoņa veidošanu kā notiek kautkur Argentīnā vai kautkur ar Silver iodītu, lai lietus mākoņi veidotos un būtu lietus. Kāpēc tos eksperimentus neveic un nelaida, kad lielie ugunsgrēki Spānija un Brazilijā un Grieķijā. Vai neizdevīgs eksperimenti tur?(viss no oficiāliem avotiem izlasīts)
Kāpēc ASV ziemeļos Bills Gets izdomā projektu, ka ap 70milj.kru mežus jāizcert un jāsagriež jāerok zeme, tad taču tur samazināsies gaisa tīribas kvalitāte un tik daudz koki noder atsutīt uz Eiropu ziemā kurināt uz Baltijas valstīm vai Kanādā vajag kurināmo.
Kāpēc EP nobalsoja par Latvijas lauku appludinašanu ap 60 000 ha platibā, tas tas nozīmē arī koki būs ūdeni un lauksaimniecībai derīga zeme. (oficiāls raksts) Tad vai mums Latvijā zemi jāpārveido par purviem un kāpec sabojā lauksaimniecībai derīgo zemi, kurā ir ļoti labs līdzeklis tautsaimniecības attīstīšanai, lopkopības uzturēšanai un tautai būt paēdušai un pārdot vēl citiem uz eksportu.
Atveriet logu un elpot var brīvi svaigu gaisu pēc puķēm un zaļumiem viss smaržo un jūras. Tāda mums vajadzīga Latvijā bērniem un mazbērniem.
3. Samazināt plastikas ražosanu, bērnu rotaļlietas tukstošiem ieved visās pilsētas pasaulē, metāls, krāsvielas to krāsošanai viss nāk no Kīnas lielāko tiesu. Tāpēc tas ir liels bizness viņiem un tāpēc tur ir liels smogs un cilvēkiem gr un to elpot. Itālijā arī kur daudz rūpniecības ziemeļos ir slikts gaiss un nav ko elpot atverot logu, bet tas viss atkarīgs arī no tā jo tur izcirsti koki un tātad koki neražo gaisu , neattira gaisu, nav pietiekoši gaisa attīrīšanas filtri rūpnīcām vai tomēr klimats mainās, jo tiešām Itālijas lielās pilsētās maz koku un tur ir tā problēma rodas.
08.09.2023. 12:40
Fiziska persona
PRET šādu likumu Latvijā !
08.09.2023. 15:21
Fiziska persona
Noraidu!
08.09.2023. 18:52
Fiziska persona
Viennozīmīgi PRET šo likumu!
1) Nav zinātniski pamatotu pierādījumu tam, ka lielākā dzīvo radījumu daļa (valsts iedzīvotāji, mājdzīvnieki/ mājlopi/ mājputni un to savvaļas sugas) būtiski ietekmē Zemes klimatu.
2) Zemei nedraud ne klimatiskā sasilšana, ne atdzišana vidusmēra iedzīvotāja antropogēnās darbības dēļ. Vienīgais, kas tik tiešām apdraud - globalistu visā pasaulē plaši izmantotais klimatiskais ierocis, kura darbības rezultātā radušies ugunsgrēki, krusa, lietavas un plūdi, zemestrīces u.c. nes postījumus pasaules valstu ekonomikai un demogrāfijai.
3) Mežu izciršana vistiešākajā veidā ietekmē klimatu - koki fotosintēzes procesā nodrošina ogļskābas gāzes (CO2) pārstrādi un izdala atmosfērā skābekli (O2), to kopš skolas gadiem no botānikas kursa zin jebkurš pieaugušais. Koki spēlē milzīgu lomu augsnes erozijas procesu mazināšanā, kā arī termoregulācijā un apkārtējās faunas/ floras nodrošināšanā ar gruntsūdeņiem. Valdībai būtu jāatceļ tie normatīvie akti, kas ļauj iztirgot mežus valstī to turpmākai izciršanai.
4) Jāsamazina lidmašīnu, kuras izmanto valsts gaisa telpu, skaits, it īpaši to lidmašīnu, kuras izsmidzina ķīmiskos reaģentus, kuru dēļ debesis virs mums pārklāj ķīmiskās trases (chemtrails), kas izplatās un veido mākoņus, traucējot saules stariem nokļūt uz Zemes virsmas, tādējādi traucējot augu normālu attīstību, to saslimšanu. Ar lidmašīnām izsmidzināmi reaģenti veicina arī cilvēku saslimšanu.
5) Viens no tradicionālajiem apkures veidiem Latvijā - krāsns apkure, izmantojot koksni. Protams, ka, sadegot organikai, kā viens no galaproduktiem izdalās ogļskābā gāze. Tomēr šādas mājsaimniecības pamatā izvietotas lauku rajonos vai privātmāju rajonos, kur minēto gāzi pārstrādā apkārt augoši koki/ meži, līdz ar ko tā nav problēma vai apstāklis, kas ietekmē klimatu. Ņemot vērā arī to, ka Latvijas teritorijā nav kalnu, bet pamatā līdzenumi, un bieži pūš stipri vēji, kuri izkliedē dūmus, to akumulācija virs LR teritorijas maz iespējama.
6) Oglekļa izmešanas līmeņa samazināšana līdz 0% norāda uz to, ka dotā mērķa sasniegšanai Latvijas teritorija būs jāatbrīvo NO VISA DZĪVA - no augiem, no dzīvniekiem un putniem, bet galvenais - no cilvēkiem.
Kategoriski pret šo likumprojektu!
1) Nav zinātniski pamatotu pierādījumu tam, ka lielākā dzīvo radījumu daļa (valsts iedzīvotāji, mājdzīvnieki/ mājlopi/ mājputni un to savvaļas sugas) būtiski ietekmē Zemes klimatu.
2) Zemei nedraud ne klimatiskā sasilšana, ne atdzišana vidusmēra iedzīvotāja antropogēnās darbības dēļ. Vienīgais, kas tik tiešām apdraud - globalistu visā pasaulē plaši izmantotais klimatiskais ierocis, kura darbības rezultātā radušies ugunsgrēki, krusa, lietavas un plūdi, zemestrīces u.c. nes postījumus pasaules valstu ekonomikai un demogrāfijai.
3) Mežu izciršana vistiešākajā veidā ietekmē klimatu - koki fotosintēzes procesā nodrošina ogļskābas gāzes (CO2) pārstrādi un izdala atmosfērā skābekli (O2), to kopš skolas gadiem no botānikas kursa zin jebkurš pieaugušais. Koki spēlē milzīgu lomu augsnes erozijas procesu mazināšanā, kā arī termoregulācijā un apkārtējās faunas/ floras nodrošināšanā ar gruntsūdeņiem. Valdībai būtu jāatceļ tie normatīvie akti, kas ļauj iztirgot mežus valstī to turpmākai izciršanai.
4) Jāsamazina lidmašīnu, kuras izmanto valsts gaisa telpu, skaits, it īpaši to lidmašīnu, kuras izsmidzina ķīmiskos reaģentus, kuru dēļ debesis virs mums pārklāj ķīmiskās trases (chemtrails), kas izplatās un veido mākoņus, traucējot saules stariem nokļūt uz Zemes virsmas, tādējādi traucējot augu normālu attīstību, to saslimšanu. Ar lidmašīnām izsmidzināmi reaģenti veicina arī cilvēku saslimšanu.
5) Viens no tradicionālajiem apkures veidiem Latvijā - krāsns apkure, izmantojot koksni. Protams, ka, sadegot organikai, kā viens no galaproduktiem izdalās ogļskābā gāze. Tomēr šādas mājsaimniecības pamatā izvietotas lauku rajonos vai privātmāju rajonos, kur minēto gāzi pārstrādā apkārt augoši koki/ meži, līdz ar ko tā nav problēma vai apstāklis, kas ietekmē klimatu. Ņemot vērā arī to, ka Latvijas teritorijā nav kalnu, bet pamatā līdzenumi, un bieži pūš stipri vēji, kuri izkliedē dūmus, to akumulācija virs LR teritorijas maz iespējama.
6) Oglekļa izmešanas līmeņa samazināšana līdz 0% norāda uz to, ka dotā mērķa sasniegšanai Latvijas teritorija būs jāatbrīvo NO VISA DZĪVA - no augiem, no dzīvniekiem un putniem, bet galvenais - no cilvēkiem.
Kategoriski pret šo likumprojektu!
09.09.2023. 02:27
Fiziska persona
Esmu PRET šo likumprojektu. Nav nekāda pamatojuma
09.09.2023. 06:00
Inese Strauta-Valtere - Cilvēks
Kategoriski iebilstu un esmu PRET šo likumprojektu!
1) nekad, nekur publiskajā telpā nav nosaukts neviens konkrēts zinātniskais institūts, nekad nav pieminēts pētījuma nosaukums, tam pieškirto līdzekļu daudzums, nav konkrētu zinātnieku (!!!) uzvārdi, kas ir veikuši pētījumu, analizējuši to, lai vispār varētu izteikt kādu prognozi par iespējamām klimata pārmaiņām!!! Visa informācija tiek vispārināta!!!
1) nekad, nekur publiskajā telpā nav nosaukts neviens konkrēts zinātniskais institūts, nekad nav pieminēts pētījuma nosaukums, tam pieškirto līdzekļu daudzums, nav konkrētu zinātnieku (!!!) uzvārdi, kas ir veikuši pētījumu, analizējuši to, lai vispār varētu izteikt kādu prognozi par iespējamām klimata pārmaiņām!!! Visa informācija tiek vispārināta!!!
09.09.2023. 07:29
Ilmārs Zviedris
Kārtējā globālistu afēra!
Noraidīt!
Noraidīt!
09.09.2023. 08:37
Andris Doveiks
NORAIDU LIKUMPROJEKTU KOPUMĀ, jo likuma mērķis
("Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību")
NAV SASNIEDZAMS PRINCIPĀ!
Likums tiek izstrādāts tikai un vienīgi ārēja spiediena un ārēja sponsorējuma ietekmē. Likuma mērķis ir likvidēt valsts suverenitātes atliekas un arvien vairāk ierobežot juridisku un fizisku personu rīcības brīvību, kas noved pie CILVĒKU TIESĪBU UN BRĪVĪBAS APSPIEŠANAS.
Ja Latvijas valsts pārvalde nespēj ārējos saistošos līgumus realizēt Latvijā mītošo CILVĒKU interesēs, tad Latvijas valstij ir JĀATKĀPJAS NO ŠIEM ĀRĒJIEM SAISTOŠAJIEM LĪGUMIEM.
("Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību")
NAV SASNIEDZAMS PRINCIPĀ!
Likums tiek izstrādāts tikai un vienīgi ārēja spiediena un ārēja sponsorējuma ietekmē. Likuma mērķis ir likvidēt valsts suverenitātes atliekas un arvien vairāk ierobežot juridisku un fizisku personu rīcības brīvību, kas noved pie CILVĒKU TIESĪBU UN BRĪVĪBAS APSPIEŠANAS.
Ja Latvijas valsts pārvalde nespēj ārējos saistošos līgumus realizēt Latvijā mītošo CILVĒKU interesēs, tad Latvijas valstij ir JĀATKĀPJAS NO ŠIEM ĀRĒJIEM SAISTOŠAJIEM LĪGUMIEM.
09.09.2023. 11:56
Fiziska persona
Nepietiekams zinātniskais pamatojums, kaitīga ietekme uz ekonomiku. Pret!
09.09.2023. 12:15
Fiziska persona
Esmu PRET šo likumu, tam trūkst zinātniska pamatojuma, pārliecinošu argumentu. Saskatu draudus Latvijas tautsaimniecībai un ekonomikai, ja šāds likums tiktu pieņemts.
09.09.2023. 16:07
Fiziska persona
Esmu kategoriski PRET šo likumprojektu!
Nav zinātnisku pamatojumu, bet pliks populisms.
Nav zinātnisku pamatojumu, bet pliks populisms.
09.09.2023. 23:28
Fiziska persona
Noraidīt.Viss šis ir pret Latviju kā valsti vērsts.
09.09.2023. 23:31
Fiziska persona
Noraidīt. Nav zinātnisku atzinumu, ka klimatu ietekmē siltumnīcefekta gāzu emisija (turpmāk – SEG). Neviena. Klimats mainījies vienmēr. PS. Latvijas izdalītā SEG daudzums un apjoms ir tik smieklīgi mazs (4 vieta eiropā pēc Maltas, Kipras un Luksemburgas), ka vēl lielāka samazināšana pēc būtības pipnīgi neko nedos. Lai sākumā samazina tie, kurien SEG izmešu daudzumi ir būtiski liekāki - Ķīna un ASV (skat. https://www.europarl.europa.eu/news/lv/headlines/society/20180301STO98928/siltumnicefekta-gazu-emisijas-valstu-un-sektoru-dalijuma-infografika)
10.09.2023. 20:38
Gunārs Vilde
Priekšlikums:
Stādiet vairāk kokus kuri dabiskā veidā absorbēs CO2 un beidzat nodarboties ar muļķībām!
Iespējamās šī likuma sekas:
Nešaubos, ka šis mēģina izdabūt līdzīgus plānus cauri, kā ASV aizliegt nākotnē izmantot gāzes plītis, kas nozīmē pāriet uz elektriskajām plītīm, kas nozīmē palielināt energotīkla kapacitāti, lai to nodrošinātu pīķa stundās, kad cilvēki gatavo brokastis, pusdienas, launagu vai vakariņas. Ņemot vērā, ka esam sankcionējušas lēto enerģiju no krieviem un pieteikušies biržai, kas mūsu pa lēto saražoto enerģiju mums atpakaļ pārdod par no pirkstiem izzīstu cenu, šis nav pieņemami!
Nākošais solis būs arī malkas apkures spiesta modernizācija vai aizliegšana, kas radīs izdevumus cilvēku grupām, kuras nevar to atļauties un, kuras ar malku kurina, jo tas ir pieejamākai veids, kā nenosalt! Bet, kas ļautu varai 'likuma' neievērošanas gadījumā sankcionēt ar sodiem cilvēkus, kuri nav pēc likuma prasībām modernizējuši apkuri, kas ar laiku ļautu varai kā nesamaksātu sodu parādu konfiscēt privātīpašumu pamatojoties uz dabai nodarīto kaitējumu, kas pats par sevi ir aplams apgalvojums, jo dabā koki absorbē CO2, lai fotosintēzes kontekstā ražotu O2!
Šāda absurda politika var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz pārtikas ražošanu, uz lopkopību un zemkopību, līdzīgi, kā tas jau vairāk kā gadu notiek Nīderlande!
Secinājums:
Kā tajā citātā ‘ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem’, šis ar likuma spēku mēģinās likt cilvēkiem nosalt un ciest badu, ja šis tiks pieņemts!
Šis ir mēģinājums Latvijā juridiski nostiprināt ES diktātu, kas jau praksē Vācijā un Nīderlandē pierādīja sevi kā absurdu, kā rezultātā gan Vācija, gan Nīderlande ir ekonomikas recesijā!
SAVU PIEKRIŠANU ŠIM NEDODU!!!
Stādiet vairāk kokus kuri dabiskā veidā absorbēs CO2 un beidzat nodarboties ar muļķībām!
Iespējamās šī likuma sekas:
Nešaubos, ka šis mēģina izdabūt līdzīgus plānus cauri, kā ASV aizliegt nākotnē izmantot gāzes plītis, kas nozīmē pāriet uz elektriskajām plītīm, kas nozīmē palielināt energotīkla kapacitāti, lai to nodrošinātu pīķa stundās, kad cilvēki gatavo brokastis, pusdienas, launagu vai vakariņas. Ņemot vērā, ka esam sankcionējušas lēto enerģiju no krieviem un pieteikušies biržai, kas mūsu pa lēto saražoto enerģiju mums atpakaļ pārdod par no pirkstiem izzīstu cenu, šis nav pieņemami!
Nākošais solis būs arī malkas apkures spiesta modernizācija vai aizliegšana, kas radīs izdevumus cilvēku grupām, kuras nevar to atļauties un, kuras ar malku kurina, jo tas ir pieejamākai veids, kā nenosalt! Bet, kas ļautu varai 'likuma' neievērošanas gadījumā sankcionēt ar sodiem cilvēkus, kuri nav pēc likuma prasībām modernizējuši apkuri, kas ar laiku ļautu varai kā nesamaksātu sodu parādu konfiscēt privātīpašumu pamatojoties uz dabai nodarīto kaitējumu, kas pats par sevi ir aplams apgalvojums, jo dabā koki absorbē CO2, lai fotosintēzes kontekstā ražotu O2!
Šāda absurda politika var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz pārtikas ražošanu, uz lopkopību un zemkopību, līdzīgi, kā tas jau vairāk kā gadu notiek Nīderlande!
Secinājums:
Kā tajā citātā ‘ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem’, šis ar likuma spēku mēģinās likt cilvēkiem nosalt un ciest badu, ja šis tiks pieņemts!
Šis ir mēģinājums Latvijā juridiski nostiprināt ES diktātu, kas jau praksē Vācijā un Nīderlandē pierādīja sevi kā absurdu, kā rezultātā gan Vācija, gan Nīderlande ir ekonomikas recesijā!
SAVU PIEKRIŠANU ŠIM NEDODU!!!
11.09.2023. 09:59
Fiziska persona
PRET
Nav profesionālo ar pierādījumu pamatojumu par nepieciešamību
Nav profesionālo ar pierādījumu pamatojumu par nepieciešamību
11.09.2023. 10:01
Fiziska persona
NORAIDĪTS:
1. Pavirši izstrādāts likumprojekts;
2. likumprojketā iztrūkst 2. panta izklāsts!
3. Likuma mēŗķis ir: nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību [...]. ar likumprojketā ietvertajiem nosacījumiem, nebūs iespējams sasniegt likuma mērķi, jo pēc satura un būtības netiek aprunātas visas jomas, kas skar gaisa kuģa satiksmi un ir saistītas ar klimata pārmaiņām.
4. likumprojketa saturs ir pretrunā ar 1998. gadā 24. jūnija starptautisko līgumu PAR 1979. GADA KONVENCIJAS PAR ROBEŽŠĶĒRSOJOŠO GAISA PIESĀRŅOŠANU LIELOS ATTĀLUMOS PROTOKOLU PAR SMAGAJIEM METĀLIEM.
veikt grozījumus likumprojketā, iekļaujot iepriekš minētā dokumneta normas!!!!
5. Plaša sabiedrības daļa ir ievērojusi situāciju debesīs( ko pierāda publiskajos portālos pieejamie video un fotto), kur redzams, kā nenosakāmas izcelsmes un piederības gaisa kuģi veido nepārprotamas ķīmijtrases, kas vistiešākajā veidā atstāj ietekmi uz cilvēku veselību, vides kvalitāti, kā arī atstāj ietekmi uz klimatu, veicinot nepārprotamas klimata pārmaiņas.
1. kādā veidā piedāvātais likumprojkets ierobežo šādu ķīmisko vielu un laikapstākļu modificējošo gaisa kuģu ietekmi uz klimata pārmaiņām?
2. kādā veidā sabiedrība tiks infomēta par šo gaisa kuģu darbībām, saskaņā ar likumprojketa 11 panta prasībām? Kur tieši būs atrodama visa likumā noteiktā informācija?
6. atbilstoši 11. panta 1. daļas 5. punktam: gaisa kuģa operators sniedz Klimata un enerģētikas ministrijai un citām valsts iestādēm, pašvaldībām un sabiedrībai šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzēto informāciju, izņemot to informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav publicējama. Šis nosacījums neattiecas uz informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām!!!
jautājums: 1. kādā veidā sabiedrība tiks informēta, tā lai tiktu sasniegts plašs sabiedrības loks?
2. Kāda informācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem nebūtu publicējama?
3. Vai to gaisa kuģa operatoram, kas izmidzina ķīmiskās vielas, veidojot ķīmijtrases un modificējot laikapstākļus, būs pienākums informēt sabiedrību? Kādā veidā?
7. Likumprojekta 16. panta izklāsts: "Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj tos gaisa kuģa operatora lidojumus, kas veikti no lidlauka vai uz lidlauku, kas atrodas Eiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts teritorijā, un kas norādīti šā likuma 2. pielikumā", klaji pierāda, ka nevar tikt sasniegts likuma mēŗķis, ja monitorēti būs tikai tie likopjumi, kas ir ES teritorijas ietvaros.
jautājums: 1. kā tiks monitorēti ne Eiropas savienības gaisa kuģa lidojumi un pārlidojumi pāri LV gaisa telpai?
8. pēc kāda principa tiks piešķirts kvotu apjoms 2. pielikumā uzskaitītajiem gaisa kuģu pārlidojumiem?
9. Likumprojketa 12. panta 3. daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā gaisa kuģa operators veic Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu, izstrādā emisijas monitoringa plānu, sagatavo un atbilstoši informācijas apmaiņai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros iesniedz verificētu ikgadēju emisijas ziņojumu, kā arī sniedz informāciju par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tam bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām;
jautājums - vai ir sagatavoti MK noteikumi?
4)Likumprojketa 12. panta 4. daļa nosaka, ka gaisa kuģa operators veic monitoringu, iesniedz informāciju Civilās aviācijas aģentūrai un pārbauda aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar oglekļa dioksīda emisijām;
jautājums -kā ar šo imformāciju tiks iepazīstināta sabiedrība?
1. Pavirši izstrādāts likumprojekts;
2. likumprojketā iztrūkst 2. panta izklāsts!
3. Likuma mēŗķis ir: nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību [...]. ar likumprojketā ietvertajiem nosacījumiem, nebūs iespējams sasniegt likuma mērķi, jo pēc satura un būtības netiek aprunātas visas jomas, kas skar gaisa kuģa satiksmi un ir saistītas ar klimata pārmaiņām.
4. likumprojketa saturs ir pretrunā ar 1998. gadā 24. jūnija starptautisko līgumu PAR 1979. GADA KONVENCIJAS PAR ROBEŽŠĶĒRSOJOŠO GAISA PIESĀRŅOŠANU LIELOS ATTĀLUMOS PROTOKOLU PAR SMAGAJIEM METĀLIEM.
veikt grozījumus likumprojketā, iekļaujot iepriekš minētā dokumneta normas!!!!
5. Plaša sabiedrības daļa ir ievērojusi situāciju debesīs( ko pierāda publiskajos portālos pieejamie video un fotto), kur redzams, kā nenosakāmas izcelsmes un piederības gaisa kuģi veido nepārprotamas ķīmijtrases, kas vistiešākajā veidā atstāj ietekmi uz cilvēku veselību, vides kvalitāti, kā arī atstāj ietekmi uz klimatu, veicinot nepārprotamas klimata pārmaiņas.
1. kādā veidā piedāvātais likumprojkets ierobežo šādu ķīmisko vielu un laikapstākļu modificējošo gaisa kuģu ietekmi uz klimata pārmaiņām?
2. kādā veidā sabiedrība tiks infomēta par šo gaisa kuģu darbībām, saskaņā ar likumprojketa 11 panta prasībām? Kur tieši būs atrodama visa likumā noteiktā informācija?
6. atbilstoši 11. panta 1. daļas 5. punktam: gaisa kuģa operators sniedz Klimata un enerģētikas ministrijai un citām valsts iestādēm, pašvaldībām un sabiedrībai šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzēto informāciju, izņemot to informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav publicējama. Šis nosacījums neattiecas uz informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām!!!
jautājums: 1. kādā veidā sabiedrība tiks informēta, tā lai tiktu sasniegts plašs sabiedrības loks?
2. Kāda informācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem nebūtu publicējama?
3. Vai to gaisa kuģa operatoram, kas izmidzina ķīmiskās vielas, veidojot ķīmijtrases un modificējot laikapstākļus, būs pienākums informēt sabiedrību? Kādā veidā?
7. Likumprojekta 16. panta izklāsts: "Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj tos gaisa kuģa operatora lidojumus, kas veikti no lidlauka vai uz lidlauku, kas atrodas Eiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts teritorijā, un kas norādīti šā likuma 2. pielikumā", klaji pierāda, ka nevar tikt sasniegts likuma mēŗķis, ja monitorēti būs tikai tie likopjumi, kas ir ES teritorijas ietvaros.
jautājums: 1. kā tiks monitorēti ne Eiropas savienības gaisa kuģa lidojumi un pārlidojumi pāri LV gaisa telpai?
8. pēc kāda principa tiks piešķirts kvotu apjoms 2. pielikumā uzskaitītajiem gaisa kuģu pārlidojumiem?
9. Likumprojketa 12. panta 3. daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā gaisa kuģa operators veic Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu, izstrādā emisijas monitoringa plānu, sagatavo un atbilstoši informācijas apmaiņai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros iesniedz verificētu ikgadēju emisijas ziņojumu, kā arī sniedz informāciju par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tam bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām;
jautājums - vai ir sagatavoti MK noteikumi?
4)Likumprojketa 12. panta 4. daļa nosaka, ka gaisa kuģa operators veic monitoringu, iesniedz informāciju Civilās aviācijas aģentūrai un pārbauda aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar oglekļa dioksīda emisijām;
jautājums -kā ar šo imformāciju tiks iepazīstināta sabiedrība?
! Ņemot vērā, ka pēdējos gados ļoti aktīvi tiek izmantoti nezināmas piederības gaisa kuģi, kas izmantojot Latvijas gaisa telpu veido ķīmijtrases, tādā veidā ietekmējot sabiedrības kopējo pašsajūtu un veselību, kā arī rada būtiski negatīvu ietekmi uz dabu, kā arī nedabiskā veidā modificē laikapstākļus, piem, (aizsedzot sauli ar "miglas plīvuru"), radot apmākūsos laikapstākļus - likumprojkets neatspoguļo kādā veidā tiks kontrolēta un ierobežota TĪŠA un MĒRĶTIECĪGA ietekme uz klimatu???
.
.
11.09.2023. 10:49
Fiziska persona
PRET! Kārtējā afēra,kas balstās uz meliem un feik zinātni. Naudas pumpētava tikai un cilvēku dzīves bojāšana uz slimu pārbagātu nojūgušos psihopātu murgu realizāciju,bīdīšanu. Sponsorētā zinātne?
Lūdzu visus zinātniski pamatotos bētījumus un pierādījumus. Visu Latvijas zinātnieku uzvārdus, viņu slēdzienus un pierādījumus, bez ārējā diktāta un ietekmes.
Āksti!
Lūdzu visus zinātniski pamatotos bētījumus un pierādījumus. Visu Latvijas zinātnieku uzvārdus, viņu slēdzienus un pierādījumus, bez ārējā diktāta un ietekmes.
Āksti!
11.09.2023. 13:10
Ingrīda Markāne
Neatbalstu, jo atbildība par Zemes degradēšanu ir jāuzņemas un jārisina varas struktūrām, kuru savtīgā rīcība ir cēlonis notiekošajam.
12.09.2023. 07:12
Gita Kotāne
Esmu kategoriski PRET šo likumprojektu!
Nav zinātnisku pamatojumu,pētījumu par ietekmi uz sabiedrības veselību, par ietekmi uz dabā notiekošajiem procesiem.
Nav zinātnisku pamatojumu,pētījumu par ietekmi uz sabiedrības veselību, par ietekmi uz dabā notiekošajiem procesiem.
12.09.2023. 07:59
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret šo!
12.09.2023. 08:09
Fiziska persona
1. Ir nepieciešams precizēt "klimata pārmaiņas" definīcijā kādi periodi klimata svarstībām tiek salīdzināti. Piemēram, 1975. gada bija Newsweek raksts "A Cooling World", kurā tika norādīts, ka gaidāms aukstuma periods, dēļ kā varētu paredzēt strauju pārtikas ražošanas samazināšanos.
2. No Zemes atmosfērā esošajām gāzēm vislielāko ieguldījumu siltumnīcas efektā dod ūdens tvaiki, mazāk ogļskābā gāze,metāns un citi. CO2(ogļskābā gāze) 1,47 reizes smagāka par gaisu. Ogļskābā gāze no dažādiem procesiem, kas notiek uz Zemes virsmas, atmosfēras augšējos slāņos nokļūst maz un maz ietekmē siltumnīcas efekta rašanos. Bet to nevar teikt par intensīvi lietoto lidmašīnu floti. Tās, lidojot 10 km augstumā, izraisa galveno siltumnīcas efektu. Tad jāvērtē 2. pielikumā minētas prīvatlidmašinas ietekmi uz šo problēmu, jo ogļskābās gāzes daudzums pieauga no 0,0315% 1958. gadā līdz 0,036% 2000. gadā, 2019. gadā tas pārsniedza 0,04% robežu.
3. Arī mežu izciršana ietekmē šo radītāju. Viens lapu meža hektārs piesaista ap 3 t co2 gadā. Jo vecāks mežs, jo vairāk co2 tas piesaista.
Tika veikts Jansona pētījums, kas notika ar Zemkopības ministrijas atbalstu, ka Latvija var "pārdot 4,0 milj. t CO2 emisiju kvotu, ko veido tā piesaiste meža zemē". Līdz ar to, Latvijā var pilnībā nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo mājas kurināmo līmeni, saglabāt ekoloģisko lauksamniecību ar bioloģisko atkritumu kompostešanu un mājlopus.
2. No Zemes atmosfērā esošajām gāzēm vislielāko ieguldījumu siltumnīcas efektā dod ūdens tvaiki, mazāk ogļskābā gāze,metāns un citi. CO2(ogļskābā gāze) 1,47 reizes smagāka par gaisu. Ogļskābā gāze no dažādiem procesiem, kas notiek uz Zemes virsmas, atmosfēras augšējos slāņos nokļūst maz un maz ietekmē siltumnīcas efekta rašanos. Bet to nevar teikt par intensīvi lietoto lidmašīnu floti. Tās, lidojot 10 km augstumā, izraisa galveno siltumnīcas efektu. Tad jāvērtē 2. pielikumā minētas prīvatlidmašinas ietekmi uz šo problēmu, jo ogļskābās gāzes daudzums pieauga no 0,0315% 1958. gadā līdz 0,036% 2000. gadā, 2019. gadā tas pārsniedza 0,04% robežu.
3. Arī mežu izciršana ietekmē šo radītāju. Viens lapu meža hektārs piesaista ap 3 t co2 gadā. Jo vecāks mežs, jo vairāk co2 tas piesaista.
Tika veikts Jansona pētījums, kas notika ar Zemkopības ministrijas atbalstu, ka Latvija var "pārdot 4,0 milj. t CO2 emisiju kvotu, ko veido tā piesaiste meža zemē". Līdz ar to, Latvijā var pilnībā nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo mājas kurināmo līmeni, saglabāt ekoloģisko lauksamniecību ar bioloģisko atkritumu kompostešanu un mājlopus.
12.09.2023. 23:46
Rihards Dzenis
Esmu kategoriski pret šī likuma pieņemšanu, jo uzskatu ka tas tiek uzspiests, un nav pamatots. Latvija ir zaļākā valsts pasaulē. Ir skaidrs ka šis likums tiek lobēts, lai ES palielinātu savu ietekmi mūsu dzimtenē un vēl vairāk iedragātu tautsaimniecību, ekonomiku.
13.09.2023. 08:54
Fiziska persona
Likumprojektu noraidu bez izņēmumiem.
Nav norādīta korekta informācija uz veiktiem pētījumiem (tostarp pētījumu avoti), kuru pamatā balstīts likumprojekts.
Neatradu risku izvērtējumu (arī dažādu iespējamo situāciju interpolācijām/simulācijām)
nepietiekoši / vispārēji skaidrojumi bez pamatotiem pierādījumiem
Nav norādīta korekta informācija uz veiktiem pētījumiem (tostarp pētījumu avoti), kuru pamatā balstīts likumprojekts.
Neatradu risku izvērtējumu (arī dažādu iespējamo situāciju interpolācijām/simulācijām)
nepietiekoši / vispārēji skaidrojumi bez pamatotiem pierādījumiem
13.09.2023. 13:44
Kaspars Bergs
Esmu pret klimata likuma projektu šādā formā . Nav veikti nekādi pētījum Latvijas zinātnieku un ekonomistu vidē par šādas likuma normas nepieciešamību un tās iespējamo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un ekonomisko attīstību . Šobrīf tas vaiāk atgādina nevis kimata kontroles likumu, bet ekonomisko sviru, ar kuru bremzēt jauno Eropas savienības dalībvalstu attīstību, tā saglabājot savas privilēģijas un ietekmi vecajām dalībvalstīm . Visus, kam rūp Latvijas izaugsme un attīstība, aicinu balsot pret šo likumprojektu!
14.09.2023. 10:46
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu!
Ir pamats domāt,ka ES regulas vērstas uz Latvijas valsts tautsaimniecības iznīcināšanu! Nav veikti neatkarīgu ekspertu pētījumi par Latvijas gaisa piesārņojumu.Mūsu valstī nav milzīgu ražotņu, kuras piesārņo dabu,radot neatgriezenisku kaitējumu.
Lūdzu pārskatīt savus lēmumus un likuma pieņemšanā būt atbildīgiem pret Latvijas valsts pastāvēšanu un tautsaimniecības saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm.
Ir pamats domāt,ka ES regulas vērstas uz Latvijas valsts tautsaimniecības iznīcināšanu! Nav veikti neatkarīgu ekspertu pētījumi par Latvijas gaisa piesārņojumu.Mūsu valstī nav milzīgu ražotņu, kuras piesārņo dabu,radot neatgriezenisku kaitējumu.
Lūdzu pārskatīt savus lēmumus un likuma pieņemšanā būt atbildīgiem pret Latvijas valsts pastāvēšanu un tautsaimniecības saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm.
14.09.2023. 11:46
Rūdolfs Sauja - "Uzņēmēju aizstāvības biedrība"
Galvenais arguments ir, ka ar tik apjomīgu likumprojektu nevar iepazīties tik īsā laikā. Publisko apspriešanu jāpagarina uz 3 mēnešu periodu.
Pēc nesteidzīgas izstudēšanas būs pārējie argumenti.
Pēc nesteidzīgas izstudēšanas būs pārējie argumenti.
14.09.2023. 21:41
Rūdolfs Sauja - Darbinieku aizstāvības arodbiedrība
Piekrītam, ka, lai varētu apspriest šo likumprojektu ir nepieciešams ilgāks laiks, lai ar to iepazītos. Trīs mēneši būtu pietiekams laiks. Ja iepazīšanās un apspriešanas laiks netiks pagarināts, mums būs jāgriežas tiesā.
14.09.2023. 21:46
Rūdolfs Sauja - Politiskā partija "BRĪVAI STIPRAI LATVIJAI"
Lai apspriestu likumprojektu būs nepieciešams laiks, lai ar to iepazītos! Apspriešanas laiks noteikti jāpagarina, jo zem šī apjomīgā "jumta likuma" "sitiena" būs gan uzņēmēji gan privātpersonas. Kārtējo reizi neprofesionāli un zem Eiropas savienības spiediena pavirš pieņemt kaut ko un tad labot nav pieņemami. Aicinām nopietnāk izturēties pret šo likumprojektu un noteikt publiskās apspriešanas laiku - 3 mēnešus!
14.09.2023. 21:56
Rūdolfs Sauja
Kā vairāku uzņēmumu, biedrību, arodbiedrības un partijas dalībnieks, aicinu ņemt vērā cilvēku viedokli, kuri ir piedalījušies likumprojekta publiskajā aspriedē.
Šī apspriede noteikti parādīs, cik valdībai ir svarīgi, ko domā cilvēki par šo likumprojektu, ja, protams, cilvēkiem ļaus kārtīgi iepazīties ar likumprojektu.
PIeprasu paplildus laiku 3 mēneši, lai varam iepazīties ar likumprojektu un piedalīties apspriedē ar saviem argumentiem un ieteikumiem.
Protams, noderētu arī plašāks saidrojumums, lai lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju saprastu, kā šis likumprojekts un tālākie topošie saistošie likumi, kuri būs zem šī "jumta likuma", ietekmēs viņu dzīves un finansiālo stāvokli.
Lai brīva un stipra mūsu zaļā zeme - Latvija! Mūsu meži, mūsu lauki... tik ļoti zaļa salīdzinot ar pārējo Eiropu. Esam modri!
Šī apspriede noteikti parādīs, cik valdībai ir svarīgi, ko domā cilvēki par šo likumprojektu, ja, protams, cilvēkiem ļaus kārtīgi iepazīties ar likumprojektu.
PIeprasu paplildus laiku 3 mēneši, lai varam iepazīties ar likumprojektu un piedalīties apspriedē ar saviem argumentiem un ieteikumiem.
Protams, noderētu arī plašāks saidrojumums, lai lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju saprastu, kā šis likumprojekts un tālākie topošie saistošie likumi, kuri būs zem šī "jumta likuma", ietekmēs viņu dzīves un finansiālo stāvokli.
Lai brīva un stipra mūsu zaļā zeme - Latvija! Mūsu meži, mūsu lauki... tik ļoti zaļa salīdzinot ar pārējo Eiropu. Esam modri!
14.09.2023. 22:18
Jūlija Stepaņenko - "SUVERĒNĀ VARA"
Ģeogrāfijas mācību grāmatā 8.klasei rakstīts: “Klimata pārmaiņas uz zemes ir notikušas vienmēr. Par to liecina vairākus miljardus gadu ilgā Zemes ģeoloģiskā vēsture. Dažos laika posmos gaisa vidējā temperatūra bijusi ievērojami zemāka nekā pašlaik, bet citos augstāka. Zemes klimatu galvenokārt nosaka Zemes un Saules savstarpējā novietojuma cikliskās izmaiņas, kā arī Saules aktivitātes cikli, jo tie ietekmē Saules radiācijas daudzumu, ko saņem Zeme. Saules aktivitātes ciklu cēloņi joprojām nav izprasti, tomēr zināms, ka tie saistīti ar Zemes klimata mainību. Īsākais un arī zināmākais ir Saules aktivitātes 11 gadu cikls, kura laikā uz Saules palielinās un samazinās plankumu skaits. Ja plankumu ir maz, iestājas vēsa klimata periods....”.
Savukārt likumprojekta anotācijā norādīts, ka galvenais klimata izmaiņu cēlonis ir cilvēka darbība, kas ir pretrunā ar mācību grāmatā norādīto. Anotācijā ir arī norādīts, ka fosilie energoresursi ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu izraisītājiem, un tā sadedzināšanai ir būtiskas veselības sekas – pasaulē no iekštelpu un āra gaisa piesārņojuma ik gadu mirst aptuveni septiņi miljoni cilvēku. Lūdzam sniegt statistikas datus, cik Latvijā cilvēku nāves iemesls ir bijis gaisa piesārņojums.
Saskaņā ar Nacionāliem ziņojumiem par vides stāvokli Latvijā[1][2][3]:
Joma
2006
2007
2008
2009
2011
2016
2018
Enerģētika (ieskaitot transportu)
8546
8805
8354
7691
7857
7264
7697
Lauksaimniecība
1856
2059
2219
2251
2316
2679
2609
Kā, redzams enerģētikas jomā salīdzinājuma ar 2006.gadu ir vērojams samazinājums, lauksaimniecības jomā salīdzinoši neliels pieaugums. Līdz ar to nav īsti saprotams uztraukums par Latvijas ietekmi uz klimatu, kas prasītu izdevumus kas ir nesamērīgi ar Latvijas budžetu (ieņēmumi 12 722 285 503 euro apmērā; izdevumi 14 673 705 952 euro apmērā) un ārējo parādu 48% no IKP.
Anotācijā norādīts, ka SEG emisiju samazināšana veicinās gaisa kvalitātes uzlabošanu un mazinās ar elpceļiem saistīto slimību izplatību. Lūdzam sniegt statistikas datus, kā Latvijā izplatās elpceļu slimības, kas ir izraisījis nekvalitatīvais gaiss.
Fizikālā enerģētikas institūta pētījumā „Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju līdz 2050.gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības ilgtermiņa attīstības redzējumam”, (http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/FEI_atskaite_scenariji2050_GK_final.pdf) norādīts, ka klimatneitralitātes scenārija īstenošanai laika periodā 2020. – 2050.gads ir nepieciešamas investīcijas robežās 16,2 – 22,7 miljardi eiro. Gadā izmaksas varētu būt starp 540 – 756 milj. eiro. Lūdzam sniegt skaidrojumu, no kurienes plānots finansējums t.sk. lauksaimniecības procesu pilnveidei. Latvijā katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits kā arī samazinās mājsaimniecību skaits, kas apkurei izmanto malku vai ogles, līdz ar to ietekme uz klimatu ir minimāla.
Vēršam uzmanību, ka pētījums ir veikts 2019.gadā un tajā nav ņemti vērā ne COVID laikā rādītie zaudējumi, ne izdevumi, kas saistīti ar karu Ukrainā un neatspoguļo reālo situāciju.
Izskatot anotāciju esam konstatējuši, ka nav vērtēta likuma ietekme uz cilvēku un konkrēti uz Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, jo neapšaubāmi likumā noteikto pasākumu ieviešana negatīvi ietekmēs pakalpojumu un preču izmaksas, kā arī iedzīvotājiem tiks uzlikti jauni pienākumi.
Lūdzam skaidrot, kas ir “enerģētiskā nabadzība”, kas to var izraisīt?
Kur plānots Latvijā uzglabāt oglekļa dioksīdu?
Valsts ieņēmumu dienestam ir paredzēta jaunā funkcija: Valsts ieņēmumu dienests ir kompetentā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulas 2023/956 (turpmāk "Regula 2023/956"), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, 11. panta 1.punkta izpratnē. Vai VID veiks šo funkciju ar esošiem resursiem vai tam būs nepieciešams papildu finansējums?
[1] https://www4.meteo.lv/varam/2011/klimata_parmain/seg_emisijas.php;
[2] https://www4.meteo.lv/varam/2019/
[3] https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Stavokla_parskati/Nacionalais_zinojums_vides_stavoklis.pdf;
Savukārt likumprojekta anotācijā norādīts, ka galvenais klimata izmaiņu cēlonis ir cilvēka darbība, kas ir pretrunā ar mācību grāmatā norādīto. Anotācijā ir arī norādīts, ka fosilie energoresursi ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu izraisītājiem, un tā sadedzināšanai ir būtiskas veselības sekas – pasaulē no iekštelpu un āra gaisa piesārņojuma ik gadu mirst aptuveni septiņi miljoni cilvēku. Lūdzam sniegt statistikas datus, cik Latvijā cilvēku nāves iemesls ir bijis gaisa piesārņojums.
Saskaņā ar Nacionāliem ziņojumiem par vides stāvokli Latvijā[1][2][3]:
Joma
2006
2007
2008
2009
2011
2016
2018
Enerģētika (ieskaitot transportu)
8546
8805
8354
7691
7857
7264
7697
Lauksaimniecība
1856
2059
2219
2251
2316
2679
2609
Kā, redzams enerģētikas jomā salīdzinājuma ar 2006.gadu ir vērojams samazinājums, lauksaimniecības jomā salīdzinoši neliels pieaugums. Līdz ar to nav īsti saprotams uztraukums par Latvijas ietekmi uz klimatu, kas prasītu izdevumus kas ir nesamērīgi ar Latvijas budžetu (ieņēmumi 12 722 285 503 euro apmērā; izdevumi 14 673 705 952 euro apmērā) un ārējo parādu 48% no IKP.
Anotācijā norādīts, ka SEG emisiju samazināšana veicinās gaisa kvalitātes uzlabošanu un mazinās ar elpceļiem saistīto slimību izplatību. Lūdzam sniegt statistikas datus, kā Latvijā izplatās elpceļu slimības, kas ir izraisījis nekvalitatīvais gaiss.
Fizikālā enerģētikas institūta pētījumā „Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju līdz 2050.gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības ilgtermiņa attīstības redzējumam”, (http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/FEI_atskaite_scenariji2050_GK_final.pdf) norādīts, ka klimatneitralitātes scenārija īstenošanai laika periodā 2020. – 2050.gads ir nepieciešamas investīcijas robežās 16,2 – 22,7 miljardi eiro. Gadā izmaksas varētu būt starp 540 – 756 milj. eiro. Lūdzam sniegt skaidrojumu, no kurienes plānots finansējums t.sk. lauksaimniecības procesu pilnveidei. Latvijā katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits kā arī samazinās mājsaimniecību skaits, kas apkurei izmanto malku vai ogles, līdz ar to ietekme uz klimatu ir minimāla.
Vēršam uzmanību, ka pētījums ir veikts 2019.gadā un tajā nav ņemti vērā ne COVID laikā rādītie zaudējumi, ne izdevumi, kas saistīti ar karu Ukrainā un neatspoguļo reālo situāciju.
Izskatot anotāciju esam konstatējuši, ka nav vērtēta likuma ietekme uz cilvēku un konkrēti uz Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, jo neapšaubāmi likumā noteikto pasākumu ieviešana negatīvi ietekmēs pakalpojumu un preču izmaksas, kā arī iedzīvotājiem tiks uzlikti jauni pienākumi.
Lūdzam skaidrot, kas ir “enerģētiskā nabadzība”, kas to var izraisīt?
Kur plānots Latvijā uzglabāt oglekļa dioksīdu?
Valsts ieņēmumu dienestam ir paredzēta jaunā funkcija: Valsts ieņēmumu dienests ir kompetentā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulas 2023/956 (turpmāk "Regula 2023/956"), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, 11. panta 1.punkta izpratnē. Vai VID veiks šo funkciju ar esošiem resursiem vai tam būs nepieciešams papildu finansējums?
[1] https://www4.meteo.lv/varam/2011/klimata_parmain/seg_emisijas.php;
[2] https://www4.meteo.lv/varam/2019/
[3] https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Stavokla_parskati/Nacionalais_zinojums_vides_stavoklis.pdf;
15.09.2023. 01:51
Latvijas Kūdras asociācija
Lūdzam izslēgt likumprojekta 1. panta 18. punktu vai precizēt tajā iekļauto kurināmā definīciju. Norādām, ka Enerģētikas likuma 1. panta 23. punktā kūdra joprojām ir definēta kā kurināmais un tās izmantošana nav aizliegta. Anotācijā arī nav skaidrojuma, kādēļ šajā likumprojektā kūdra vairs netiek uzskatīta par kurināmo.
Asociācija pauž bažas par 7. panta ceturtās daļas pēdējā teikuma noslēguma daļu. Tajā minēts, ka informatīvajā ziņojumā var iekļaut priekšlikumus par neefektīvu vai klimata mērķu sasniegšanai pretrunīgu pasākumu realizācijas pārtraukšanu. Šāda redakcija liek domāt ka informatīvais ziņojums var ietvert priekšlikumus slēgt kādu tautsaimniecības nozari, kas tiek uzskatīta par klimata mērķiem nedraudzīgu. Nav skaidrs, ko šeit saprot ar "pasākumiem". Tas nav skaidrots arī anotācijā. Ņemot vērā minēto, lūdzam no 7. panta ceturtās daļas svītrot vārdus "kā arī, ja nepieciešamos, priekšlikumus par neefektīvu vai klimata mērķu sasniegšanai pretrunīgu pasākumu realizācijas pārtraukšanu".
Asociācija pauž bažas par 7. panta ceturtās daļas pēdējā teikuma noslēguma daļu. Tajā minēts, ka informatīvajā ziņojumā var iekļaut priekšlikumus par neefektīvu vai klimata mērķu sasniegšanai pretrunīgu pasākumu realizācijas pārtraukšanu. Šāda redakcija liek domāt ka informatīvais ziņojums var ietvert priekšlikumus slēgt kādu tautsaimniecības nozari, kas tiek uzskatīta par klimata mērķiem nedraudzīgu. Nav skaidrs, ko šeit saprot ar "pasākumiem". Tas nav skaidrots arī anotācijā. Ņemot vērā minēto, lūdzam no 7. panta ceturtās daļas svītrot vārdus "kā arī, ja nepieciešamos, priekšlikumus par neefektīvu vai klimata mērķu sasniegšanai pretrunīgu pasākumu realizācijas pārtraukšanu".
15.09.2023. 14:57
Deniss Beļajevs - Pilnvarnieks | Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija
Iebildums
1. Ļoti maz SEG ziņā atkarīgs tieši no Latvijas! vai pat ES! diemžēl..
infografika: https://prnt.sc/QaSYR5sKgDz2
ES rūpniecība 2023. g. ātrā tempā turpina "emigrēt" no ES uz ASV un Ķīnu
Iebildums
2. Izskatās dokuments ir tīri ļoti politisks un vnk uzspiests no ES / EK. Informatīvas atsauces ir tikai un vienīgi uz Eiropas Savienības direktīvām, atsauces uz Latvijas pamatojumiem ar detalizētiem Aprēķiniem galveniem darbības rādītājiem (SEG KPI) nemaz Nav, diemžēl...
Priekšlikums
3. . Skatoties uz Klimata Likumu 5. pantu... 1 1).. interese aprēķins, analize, pamatojums 17% SEG emisiju samazinājumam enerģētikā. Būtu forši ja tomēr, VISPIRMS, Latvijai KEM vai citā Ministrija sadarbībā ar nozares kvalificētiem ElektroEnerģētikas un SiltumEnerģētikas un AER ekspertiem izveido nepolitizētu un detalizētu ekonomiski ar aprēķiniem pamatotu ilgtermiņa enerģētikas un elektroenerģētikas Latvijas stratēģijas plānu, Bāzes enerģijas ražošanas jaudas ieskaitot.
Detalizēti noteikt AER jaudas limitus, ko var operatīvi balansēt laikā posmos, kad pastāv saules vai vēja trūkums. un jau PEC TAM pieņemt Klimata likumu.
https://prnt.sc/xBXhnULHxj18
NB! Šobrīd Latvijas NECP / NEKP Nacionālais enerģētikas un klimata plānā visi AER veidi SEG samazināšanas mērķos ir "vienā maisā" .
1. Ļoti maz SEG ziņā atkarīgs tieši no Latvijas! vai pat ES! diemžēl..
infografika: https://prnt.sc/QaSYR5sKgDz2
ES rūpniecība 2023. g. ātrā tempā turpina "emigrēt" no ES uz ASV un Ķīnu
Iebildums
2. Izskatās dokuments ir tīri ļoti politisks un vnk uzspiests no ES / EK. Informatīvas atsauces ir tikai un vienīgi uz Eiropas Savienības direktīvām, atsauces uz Latvijas pamatojumiem ar detalizētiem Aprēķiniem galveniem darbības rādītājiem (SEG KPI) nemaz Nav, diemžēl...
Priekšlikums
3. . Skatoties uz Klimata Likumu 5. pantu... 1 1).. interese aprēķins, analize, pamatojums 17% SEG emisiju samazinājumam enerģētikā. Būtu forši ja tomēr, VISPIRMS, Latvijai KEM vai citā Ministrija sadarbībā ar nozares kvalificētiem ElektroEnerģētikas un SiltumEnerģētikas un AER ekspertiem izveido nepolitizētu un detalizētu ekonomiski ar aprēķiniem pamatotu ilgtermiņa enerģētikas un elektroenerģētikas Latvijas stratēģijas plānu, Bāzes enerģijas ražošanas jaudas ieskaitot.
Detalizēti noteikt AER jaudas limitus, ko var operatīvi balansēt laikā posmos, kad pastāv saules vai vēja trūkums. un jau PEC TAM pieņemt Klimata likumu.
https://prnt.sc/xBXhnULHxj18
NB! Šobrīd Latvijas NECP / NEKP Nacionālais enerģētikas un klimata plānā visi AER veidi SEG samazināšanas mērķos ir "vienā maisā" .
15.09.2023. 19:49
Aivars Sproģis
Akceptēt šādu likumprojektu ir tas pats, kas visnotaļ garīgi slimiem zāģēt zaru uz kura paši sēžam.
Tautsaimniecības leģetatīva nāve, valsts defaults! Vienvirziena ceļš uz elli!
Kategoriski iebilstu! Ir pamats domāt, ka ES regulas, likumi vērstas uz Latvijas valsts tautsaimniecības iznīcināšanu un nevis uz attīstību! Nav arī veikti neatkarīgu ekspertu pētījumi par Latvijas gaisa piesārņojumu. Mūsu valstī nav milzīgas ražotnes, koncerni, kuri piesārņo dabu, radot neatgriezenisku kaitējumu dabai. Nepieciešams pārskatīt lēmumus un likuma pieņemšanā būt atbildīgiem pret Latvijas valsts pastāvēšanu un tautsaimniecības saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm. Aicinu likuma virzītāju uzņemties pilnu materiālo, personisko atbildību, ne tikai politisko, ja šī likuma pieņemšana nodarīs neatgriezenisku kaitējumu un iznīcību Latvijas valstij. Uzaicinu atteikties no Klimata likuma vispār! Visas ar iespējamo klimatu postīšanu izdomas versijas un pieņēmumi jau ir sarakstītas esošajos likumos.
Tautsaimniecības leģetatīva nāve, valsts defaults! Vienvirziena ceļš uz elli!
Kategoriski iebilstu! Ir pamats domāt, ka ES regulas, likumi vērstas uz Latvijas valsts tautsaimniecības iznīcināšanu un nevis uz attīstību! Nav arī veikti neatkarīgu ekspertu pētījumi par Latvijas gaisa piesārņojumu. Mūsu valstī nav milzīgas ražotnes, koncerni, kuri piesārņo dabu, radot neatgriezenisku kaitējumu dabai. Nepieciešams pārskatīt lēmumus un likuma pieņemšanā būt atbildīgiem pret Latvijas valsts pastāvēšanu un tautsaimniecības saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm. Aicinu likuma virzītāju uzņemties pilnu materiālo, personisko atbildību, ne tikai politisko, ja šī likuma pieņemšana nodarīs neatgriezenisku kaitējumu un iznīcību Latvijas valstij. Uzaicinu atteikties no Klimata likuma vispār! Visas ar iespējamo klimatu postīšanu izdomas versijas un pieņēmumi jau ir sarakstītas esošajos likumos.
16.09.2023. 10:26
Sondra Bērziņa
Kategoriski pret, noraidīt! Ir jābeidz izcirst mežus, tad arī gaiss tiks attīrīts! Beigt ražot plastmasas pudeles utt.! Beigt smidzināt gaisa telpā ķīmiskās vielas, kuras nodara vislielāko kaitējumu dabai!
16.09.2023. 14:01
Enerģētikas nozares eksperte
Nav strīda, ka kaut kas ir nepieciešams ES un ANO noteikto mērķu izpildei.
Taču diemžēl, izstrādātais Klimata likuma projekts (Likumprojekts), ja to skata kopumā, ir jēls un ar daudziem trūkumiem:
1. Likumprojekts arī nesasniedz mērķi strukturēt un sakārtot normatīvo bāzi – ir uzreiz saskatāms, ka jautājumi pārklāsies un lietotājiem būs 1 likuma vietā, jāskata 2-3 un pat vairāk likumus un tiem pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, lai atrisinātu tikai kādu vienu jautājumu.
Secinājums – nepieciešams savādāk strukturēt.
2. Jūtams tas, ka likumprojekta izstrādei netika pieaicināti nozaru eksperti un netika veidota profesionāļu balstīta darba grupa – šāds likums skar pilnīgi visas Latvijas tautsaimniecības nozares un ikvienu iedzīvotāju, līdz ar to nepieciešama nopietnāka attieksme tā izstrādei, kas būtu balstīta uz reālas situācijas un pamatotiem nozaru ekspertu viedokļiem un arī pētījumiem (iesaistot asociācijas), nevis tikai uz politiskiem lēmumiem.
3. Likumā ietvertais pat par 10% neaptver visus ar klimatneitralitāti un ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus – līdz ar to tas nesasniedz nepieciešamos mērķus.
4. Likumprojektā ietvertas plānošanas dokumentiem paredzētas daļas.
Šeit ir vairāki iebildumi.
1) Pirmajā kārtā (PIRMS Likumprojekta pārstrādes un palaišanas uz atkārtotu publisko apspriedi), nepieciešams pārskatīt, kā to arī paredz ES prasības – Nacionālo Enerģētikas un klimata plānu 2021. – 2030. gadam (NEKP 2030.).
Jāatzīmē tas, ka gandrīz uzreiz pēc NEKP 2030. pieņemšanas, tajā norādītie rādītāji bija jau novecojuši sakarā t.sk. ar EED Direktīvas (2012/27/EU) grozījumiem un kurai šogad tika pieņemti jau nākamie grozījumi virzībā uz “Gatavi mērķrādītājam 55” (“Fit for 55”).
2) 04.02.2020. MK rīkojumā Nr. 46 “Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam” tika noteiktas divas svarīgas pamata lietas:
p. 3: “Noteikt, ka plāna īstenošanu koordinē un uzrauga Nacionālā enerģētikas un klimata padome.”
p. 4: “Nozaru ministrijām, izstrādājot vai grozot atbilstošos politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus, Eiropas Savienības fondu, Emisiju kvotu izsoles instrumenta vai cita finansējuma apguvei noteiktos politikas plānošanas dokumentus vai tiesību aktus, kā arī izstrādājot gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu vai vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu un ar tiem saistītos nozaru tiesību aktus, ņemt vērā un ievērot plānā noteiktos mērķus, rīcībpolitikas pasākumus un to ieviešanai paredzētos termiņus.”
Uz doto brīdi Likumprojektā ne tikai nav ņemts vērā NEKP 2030. noteiktais, bet tajā mēģināts iestrādāt paša NEKP 2030. u.c. nacionālo plānošanas un politiku dokumentu, t.sk. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam, pildāmās funkcijas un uzdevumus.
Attiecīgās daļas būtu jāizņem no Likumprojekta.
3) Likumprojekta anotācijā ir iekļautas atsauces gan uz “Gatavi mērķrādītājam 55”, gan citiem ES dokumentiem, taču tas nav atspoguļots pašā Likumprojektā. Vispār. Bet norādītais Likumprojekta 5. panta pirmajā daļā mērķis 17% samazinājumam līdz 2030. gadam attiecībā pret 2005. gada rādītājiem (panta trešā daļa) nav ne tikai ambiciozs, bet pat tuvu “Fit for 55” un ANO mērķiem, un jo īpaši, ja tiek noteikts mērķis jau 2050. gadā sasniegt klimatneitralitāti.
Jāvērš uzmanība uz to, ka “Gatavi mērķrādītājam 55” kā atskaites punktu paredz 2020. gadu. Neviens vairs nerunā par pagājušās desmitgades vai simtgades rādītājiem. Vēl jo vairāk – daudzās jomās mērķi jau līdz 2030. gadam ir pacelti īpaši augstos līmeņos, kas būtiski pārsniedz norādītos 17%.
4) Nosakot vienu rādītāju visiem sektoriem, tiek veidota nelabvēlīga attīstības un mērķrādītāju sasniegšanas tendence, kad emisiju samazinājuma neizdarības vienā jomā tiks segtas/kompensētas ar citā nozarē/jomā iegūtiem samazinājuma panākumiem. Tāda situācija nav pieļaujama. Nav pieļaujama īpaša attieksme vai kādu emisiju palielinošo pasākumu lobēšana uz citu rēķina.
Papildus jāņem vērā, ka ES tiek noteiktas prasības katrā jomā un tās ar katru gadu tiek aizvien paaugstinātas, arī NEKP 2030. tiek noteikti mērķrādītāji katrai jomai.
5) Īpaši jāatzīmē neveiksmīgu sektoru uzskaiti. Lai sasniegtu klimatneitralitāti un vispār virzītos ES un ANO noteikto mērķu sasniegšanā – jāsniedz savs ieguldījums pilnīgi visām tautsaimniecības nozarēm, apakšnozarēm un sektoriem, kā arī sabiedrībai kopumā. Jā, objektīvi ir jomas, kas rada vairāk emisiju, taču tā vai citādi ar tām ir saistīti pilnīgi visi.
Nav saprotams, kāpēc, piemēram, nav uzskaitīta būvniecība, informācijas tehnoloģiju joma, kas ar aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc digitalizācijas visā Pasaulē un t.sk. arī Latvijā rada ar katru gadu aizvien vairāk emisiju? Tik ļoti izplatīta Latvijā tirdzniecība, dažādu pakalpojumu jomas? Utt.
Būtu korekti balstīties vismaz uz NACE 2.0 vai cita darbības jomu klasifikatora, iekļaujot visas tautsaimniecības nozares.
Par atsevišķām būtiskākām Likumprojekta nepilnībām:
1. Likuma nosaukums neder.
Tezaurs.lv: Likums - Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
Tātad, šajā kontekstā likums – ir tiesību norma, proti, tiesību jomas dokuments, kuru izmanto sabiedrība, juristi, tiesas, kas nosaka kādus ierobežojumus, tiesības, pienākumus, arī speciālās normas, proti regulē sabiedrībā/ valstī kādu darbību kopumu.
Savukārt, “klimats” – raksturo laika apstākļu kopumu, kas raksturīgs kādā apvidū.
No kā var secināt, ka ar regulēšanas mehānismiem un tiesību aktiem var ietekmēt cilvēku darbību, taču nevar regulēt klimatu kā tādu: nedz Saeima, nedz Klimata un Enerģētikas ministrija, nedz kāds iedzīvotājs, nespēj noteikt, kad spīdēt saulei vai uz kuru pusi jāpūš vējam, un nevar arī apstādināt kontinentu plātņu kustību vai straumju virzienus, kas arī ietekmē klimata pārmaiņas.
Līdz ar to priekšlikums mainīt likuma nosaukumu uz atbilstošāku regulējamiem tajā jautājumiem, piemēram, “Klimatneitralitātes likums” vai “Klimata pārmaiņu mazināšanas likums”, ja vien tas ir tiešām saistīts ar tiem un paredzēts tiesību normu ieviešanai tieši šajos jautājumos.
Papildus rodas spēcīga sajūta, ka Likums faktiski aptver tikai vienu jautājumu kopu – kvotu sistēmas.
Līdz ar to, varbūt tad tur nebūtu jāpin iekšā klimata pārmaiņu un klimatneitralitātes jautājumi vispār un būtu vienkārši jānosauc “Emisijas kvotu likums”? Tādā gadījumā likums ir gandrīz gatavs – jāizņem ārā tikai liekais un jāpārskata atlikušā daļa uz atbilstību, konsultējoties ar nozaru organizācijām.
2. Jāpārskata pilnīgi visas Likumprojektā ietvertās definīcijas un termini un jāizvērtē, vai ar tām ir pietiekami.
Paņemt, kaut vai 1. panta 2. punktu – “siltumnīcefekta gāzes” – rodas jautājums, kāpēc tikai? Jāvērš uzmanība uz to, ka arī ES nepārtraukti pārskata SEG sarakstu un paplašina to ar jaunām vielām, t.sk. parādoties pēc jauniem zinātniskiem pētījumiem, kā arī virzībā uz emisiju samazināšanu un attīstoties aizvietojošām tehnoloģijām un darba vielām dažādās jomās.
Vai cits spilgts piemērs – panta 16. punkts – kāpēc tikai stacionārās iekārtas? ES jau sen regulē ne tikai stacionārās iekārtas un arī kvotu piešķiršana notiek daudz plašākā jomu tvērumā. Jāskata daudz plašāk par ETS, kas arī tiek paplašināta..
Atsevišķi jāatzīmē, ka Likumprojektā izmantotie termini nav sakārtoti alfabētiskā kārtībā, kas būtiski apgrūtinās 1. panta lietošanu, ņemot vērā kopējo terminu daudzumu.
Nebūtu pareizi rakstīt likumu šodien, lai jau rīt tas būtu jāgroza – tas attiecas ne tikai uz definīcijām, bet uz visu Likumprojektu kopumā un tajā ietvertām normām.
3. Anotācija neatbilst Likumprojektam – nav labota, iesniedzot sabiedrības līdzdalībai (piemēram, Anotācijā ir atsauce uz 4. pantu, bet Likumprojektā tas ir 5. pants, utt., līdz ar ko rodas juceklis dokumentu savietošanā un nav pilnīgas skaidrības par to, kas vispār Anotācijā atbilst un kas nē.
4. Noteikti būtu jāpārdomā kvotu tirdzniecības izmantošanas iespējas. Jābūt arī kādām robežām/ierobežojumiem.
5. Modernizācijas fonds. Ļoti laba lieta! Principā ir atbalstāmi – jau sen vajadzēja izmantot. Bet.
Bet vai tik tiešām KEM būtu jāiesniedz pieteikums izmantošanai tikai līdz 31.12.2030.??? Tātad nauda būs pieejama izmantošanai Latvijā kaut kur ap 2035. gadu. Savukārt, nozarēm lielākie mērķi jāsasniedz jau līdz 2030. gadam. Vai pašiem Likumprojekta izstrādātājiem šādu termiņu neatbilstība nešķiet absurda?
Šādam finansējuma instrumentam ir jābūt jau pieejamam izmantošanai maksimāli 2025. gadā.
Pēc Likumprojekta pārstrādes nākamai Publiskai apspriedei liels lūgums paredzēt vismaz 2 (divus) mēnešus, lai visas ieinteresētās un iesaistītās puses varētu detalizēti iepazīties ar piedāvājamām normām un sniegt pietiekami pamatotus un aptverošus viedokļus. Ņemot vērā arī atsauču daudzumu uz ES normatīviem aktiem, tas ir jo īpaši būtiski konkrētu priekšlikumu izstrādei.
Taču diemžēl, izstrādātais Klimata likuma projekts (Likumprojekts), ja to skata kopumā, ir jēls un ar daudziem trūkumiem:
1. Likumprojekts arī nesasniedz mērķi strukturēt un sakārtot normatīvo bāzi – ir uzreiz saskatāms, ka jautājumi pārklāsies un lietotājiem būs 1 likuma vietā, jāskata 2-3 un pat vairāk likumus un tiem pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, lai atrisinātu tikai kādu vienu jautājumu.
Secinājums – nepieciešams savādāk strukturēt.
2. Jūtams tas, ka likumprojekta izstrādei netika pieaicināti nozaru eksperti un netika veidota profesionāļu balstīta darba grupa – šāds likums skar pilnīgi visas Latvijas tautsaimniecības nozares un ikvienu iedzīvotāju, līdz ar to nepieciešama nopietnāka attieksme tā izstrādei, kas būtu balstīta uz reālas situācijas un pamatotiem nozaru ekspertu viedokļiem un arī pētījumiem (iesaistot asociācijas), nevis tikai uz politiskiem lēmumiem.
3. Likumā ietvertais pat par 10% neaptver visus ar klimatneitralitāti un ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus – līdz ar to tas nesasniedz nepieciešamos mērķus.
4. Likumprojektā ietvertas plānošanas dokumentiem paredzētas daļas.
Šeit ir vairāki iebildumi.
1) Pirmajā kārtā (PIRMS Likumprojekta pārstrādes un palaišanas uz atkārtotu publisko apspriedi), nepieciešams pārskatīt, kā to arī paredz ES prasības – Nacionālo Enerģētikas un klimata plānu 2021. – 2030. gadam (NEKP 2030.).
Jāatzīmē tas, ka gandrīz uzreiz pēc NEKP 2030. pieņemšanas, tajā norādītie rādītāji bija jau novecojuši sakarā t.sk. ar EED Direktīvas (2012/27/EU) grozījumiem un kurai šogad tika pieņemti jau nākamie grozījumi virzībā uz “Gatavi mērķrādītājam 55” (“Fit for 55”).
2) 04.02.2020. MK rīkojumā Nr. 46 “Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam” tika noteiktas divas svarīgas pamata lietas:
p. 3: “Noteikt, ka plāna īstenošanu koordinē un uzrauga Nacionālā enerģētikas un klimata padome.”
p. 4: “Nozaru ministrijām, izstrādājot vai grozot atbilstošos politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus, Eiropas Savienības fondu, Emisiju kvotu izsoles instrumenta vai cita finansējuma apguvei noteiktos politikas plānošanas dokumentus vai tiesību aktus, kā arī izstrādājot gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu vai vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu un ar tiem saistītos nozaru tiesību aktus, ņemt vērā un ievērot plānā noteiktos mērķus, rīcībpolitikas pasākumus un to ieviešanai paredzētos termiņus.”
Uz doto brīdi Likumprojektā ne tikai nav ņemts vērā NEKP 2030. noteiktais, bet tajā mēģināts iestrādāt paša NEKP 2030. u.c. nacionālo plānošanas un politiku dokumentu, t.sk. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam, pildāmās funkcijas un uzdevumus.
Attiecīgās daļas būtu jāizņem no Likumprojekta.
3) Likumprojekta anotācijā ir iekļautas atsauces gan uz “Gatavi mērķrādītājam 55”, gan citiem ES dokumentiem, taču tas nav atspoguļots pašā Likumprojektā. Vispār. Bet norādītais Likumprojekta 5. panta pirmajā daļā mērķis 17% samazinājumam līdz 2030. gadam attiecībā pret 2005. gada rādītājiem (panta trešā daļa) nav ne tikai ambiciozs, bet pat tuvu “Fit for 55” un ANO mērķiem, un jo īpaši, ja tiek noteikts mērķis jau 2050. gadā sasniegt klimatneitralitāti.
Jāvērš uzmanība uz to, ka “Gatavi mērķrādītājam 55” kā atskaites punktu paredz 2020. gadu. Neviens vairs nerunā par pagājušās desmitgades vai simtgades rādītājiem. Vēl jo vairāk – daudzās jomās mērķi jau līdz 2030. gadam ir pacelti īpaši augstos līmeņos, kas būtiski pārsniedz norādītos 17%.
4) Nosakot vienu rādītāju visiem sektoriem, tiek veidota nelabvēlīga attīstības un mērķrādītāju sasniegšanas tendence, kad emisiju samazinājuma neizdarības vienā jomā tiks segtas/kompensētas ar citā nozarē/jomā iegūtiem samazinājuma panākumiem. Tāda situācija nav pieļaujama. Nav pieļaujama īpaša attieksme vai kādu emisiju palielinošo pasākumu lobēšana uz citu rēķina.
Papildus jāņem vērā, ka ES tiek noteiktas prasības katrā jomā un tās ar katru gadu tiek aizvien paaugstinātas, arī NEKP 2030. tiek noteikti mērķrādītāji katrai jomai.
5) Īpaši jāatzīmē neveiksmīgu sektoru uzskaiti. Lai sasniegtu klimatneitralitāti un vispār virzītos ES un ANO noteikto mērķu sasniegšanā – jāsniedz savs ieguldījums pilnīgi visām tautsaimniecības nozarēm, apakšnozarēm un sektoriem, kā arī sabiedrībai kopumā. Jā, objektīvi ir jomas, kas rada vairāk emisiju, taču tā vai citādi ar tām ir saistīti pilnīgi visi.
Nav saprotams, kāpēc, piemēram, nav uzskaitīta būvniecība, informācijas tehnoloģiju joma, kas ar aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc digitalizācijas visā Pasaulē un t.sk. arī Latvijā rada ar katru gadu aizvien vairāk emisiju? Tik ļoti izplatīta Latvijā tirdzniecība, dažādu pakalpojumu jomas? Utt.
Būtu korekti balstīties vismaz uz NACE 2.0 vai cita darbības jomu klasifikatora, iekļaujot visas tautsaimniecības nozares.
Par atsevišķām būtiskākām Likumprojekta nepilnībām:
1. Likuma nosaukums neder.
Tezaurs.lv: Likums - Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
Tātad, šajā kontekstā likums – ir tiesību norma, proti, tiesību jomas dokuments, kuru izmanto sabiedrība, juristi, tiesas, kas nosaka kādus ierobežojumus, tiesības, pienākumus, arī speciālās normas, proti regulē sabiedrībā/ valstī kādu darbību kopumu.
Savukārt, “klimats” – raksturo laika apstākļu kopumu, kas raksturīgs kādā apvidū.
No kā var secināt, ka ar regulēšanas mehānismiem un tiesību aktiem var ietekmēt cilvēku darbību, taču nevar regulēt klimatu kā tādu: nedz Saeima, nedz Klimata un Enerģētikas ministrija, nedz kāds iedzīvotājs, nespēj noteikt, kad spīdēt saulei vai uz kuru pusi jāpūš vējam, un nevar arī apstādināt kontinentu plātņu kustību vai straumju virzienus, kas arī ietekmē klimata pārmaiņas.
Līdz ar to priekšlikums mainīt likuma nosaukumu uz atbilstošāku regulējamiem tajā jautājumiem, piemēram, “Klimatneitralitātes likums” vai “Klimata pārmaiņu mazināšanas likums”, ja vien tas ir tiešām saistīts ar tiem un paredzēts tiesību normu ieviešanai tieši šajos jautājumos.
Papildus rodas spēcīga sajūta, ka Likums faktiski aptver tikai vienu jautājumu kopu – kvotu sistēmas.
Līdz ar to, varbūt tad tur nebūtu jāpin iekšā klimata pārmaiņu un klimatneitralitātes jautājumi vispār un būtu vienkārši jānosauc “Emisijas kvotu likums”? Tādā gadījumā likums ir gandrīz gatavs – jāizņem ārā tikai liekais un jāpārskata atlikušā daļa uz atbilstību, konsultējoties ar nozaru organizācijām.
2. Jāpārskata pilnīgi visas Likumprojektā ietvertās definīcijas un termini un jāizvērtē, vai ar tām ir pietiekami.
Paņemt, kaut vai 1. panta 2. punktu – “siltumnīcefekta gāzes” – rodas jautājums, kāpēc tikai? Jāvērš uzmanība uz to, ka arī ES nepārtraukti pārskata SEG sarakstu un paplašina to ar jaunām vielām, t.sk. parādoties pēc jauniem zinātniskiem pētījumiem, kā arī virzībā uz emisiju samazināšanu un attīstoties aizvietojošām tehnoloģijām un darba vielām dažādās jomās.
Vai cits spilgts piemērs – panta 16. punkts – kāpēc tikai stacionārās iekārtas? ES jau sen regulē ne tikai stacionārās iekārtas un arī kvotu piešķiršana notiek daudz plašākā jomu tvērumā. Jāskata daudz plašāk par ETS, kas arī tiek paplašināta..
Atsevišķi jāatzīmē, ka Likumprojektā izmantotie termini nav sakārtoti alfabētiskā kārtībā, kas būtiski apgrūtinās 1. panta lietošanu, ņemot vērā kopējo terminu daudzumu.
Nebūtu pareizi rakstīt likumu šodien, lai jau rīt tas būtu jāgroza – tas attiecas ne tikai uz definīcijām, bet uz visu Likumprojektu kopumā un tajā ietvertām normām.
3. Anotācija neatbilst Likumprojektam – nav labota, iesniedzot sabiedrības līdzdalībai (piemēram, Anotācijā ir atsauce uz 4. pantu, bet Likumprojektā tas ir 5. pants, utt., līdz ar ko rodas juceklis dokumentu savietošanā un nav pilnīgas skaidrības par to, kas vispār Anotācijā atbilst un kas nē.
4. Noteikti būtu jāpārdomā kvotu tirdzniecības izmantošanas iespējas. Jābūt arī kādām robežām/ierobežojumiem.
5. Modernizācijas fonds. Ļoti laba lieta! Principā ir atbalstāmi – jau sen vajadzēja izmantot. Bet.
Bet vai tik tiešām KEM būtu jāiesniedz pieteikums izmantošanai tikai līdz 31.12.2030.??? Tātad nauda būs pieejama izmantošanai Latvijā kaut kur ap 2035. gadu. Savukārt, nozarēm lielākie mērķi jāsasniedz jau līdz 2030. gadam. Vai pašiem Likumprojekta izstrādātājiem šādu termiņu neatbilstība nešķiet absurda?
Šādam finansējuma instrumentam ir jābūt jau pieejamam izmantošanai maksimāli 2025. gadā.
Pēc Likumprojekta pārstrādes nākamai Publiskai apspriedei liels lūgums paredzēt vismaz 2 (divus) mēnešus, lai visas ieinteresētās un iesaistītās puses varētu detalizēti iepazīties ar piedāvājamām normām un sniegt pietiekami pamatotus un aptverošus viedokļus. Ņemot vērā arī atsauču daudzumu uz ES normatīviem aktiem, tas ir jo īpaši būtiski konkrētu priekšlikumu izstrādei.
16.09.2023. 18:05
Fiziska persona
Likums, kurā tiek skartas dzīvībai svarīgas jomas, tiek nodots apspriešanai 14 dienas(04.09.23.-18.09.23.). Vai publiskajā telpā ir paziņots par šī likuma apspriešanu? Vai klimata pārmaiņas, kuras tiek piesauktas, kad ir izdevīgi un noliegtas, kad atkal ieinteresētajiem ir izdevīgi. Izdevīgi naudas, materialajā un ietekmes ziņā.
Pilnā mērā noraidu. Sakārtojiet saprotamā veidā esošos likumos, MK noteikumos ietvertās prasības!
Jauns likums, kurs ir pamatots uz apšaubamiem pētījumiem un ekspertu viedokļiem NAV vajadzīgs. Tapat kā Ministrija.
Pilnā mērā noraidu. Sakārtojiet saprotamā veidā esošos likumos, MK noteikumos ietvertās prasības!
Jauns likums, kurs ir pamatots uz apšaubamiem pētījumiem un ekspertu viedokļiem NAV vajadzīgs. Tapat kā Ministrija.
17.09.2023. 10:41
Ieva Vītoliņa - "Attīstības un inovāciju mācību centrs"
Biedrības “Attīstības un inovāciju mācību centrs” (turpmāk — AIMC) biedri ir iepazinušies ar Klimata likumprojektu 21-TA-62 (turpmāk — Likumprojekts) https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/d3c99cf3-67bb-455d-b908-7fa182b2d87d/preview.
AIMC atbalsta Klimata likuma mērķi — nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti — tomēr AIMC iebilst likumprojekta esošajai redakcijai.
I. Likumā vienīgie izmērāmie mērķi ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcas efekta gāzes par 17% un 2050. gadā sasniegt klimata neitralitāti. Likumprojeka 5. panta 1) daļā teikts, ka Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadā ir kopumā par 17% samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.
Nav skaidrs, attiecībā pret ko šie 17 procenti tiek rēķināti. Rekomendējam precizēt šo panta daļu un norādīt, ar kuru gadu salīdzinot tiek par 17% samazinātas SEG emisijas. Lai nodrošinātu Klimata likuma darbību ilgtermiņā, ne tikai līdz 2030. gadam, rekomendējam papildināt šo pantu ar SEG rādītājiem klimatneitralitātei 2050. gadā.
Nav skaidrs, kāpēc tieši 17% un kāpēc ir tik daudzi izņēmumi. Lai sabiedrībai un uzņēmējiem, ikvienam, kas saistīts ar SEG emisijām būtu izpratne un ticamība, rekomendējam ievietot norādi, kas pamato, ka 17% samazinājums ir rezultāts datos balstītai analīzei, kā arī sniegt procentuālo sadalījumu turpmākajiem gadiem līdz 2050. gadam, kad plānots sasniegt klimatneitralitāti.
II. Viens no sektoriem, kas minēts Likumprojektā (5. panta 1) daļā) un kur plānots samazināt SEG emisijas ir enerģētika. Aicinām klimata neitralitātes mērķus balstīt uz enerģijas avotiem, kas nav no laika apstākļiem atkarīgi un kas atbalsta zemu CO2 izmešu enerģijas ražošanas jaudu attīstību. Vēršam uzmanību, ka pasaulē nav neviena gadījuma, kad valstis būtu tuvojušās klimata neitralitātei, paplašinot no laika apstākļiem atkarīgus enerģijas avotus. Piemēram, Vācija ar savu Energiewende iniciatīvu 10 gadu laikā ir iztērējusi ap 520 miljardu eiro, apturēja visas savas kodolspēkstacijas, to vietā uzstādot vēja turbīnas un saules paneļus. Rezultātā viņu CO₂ izmeši elektrībai ir palielinājušies, jo lielu daļu trūkstošās jaudas aizstāja ar brūnoglēm. Piedevām Vācija no elektrības eksportētājvalsts ir kļuvuši par importētāju, ir smagi iedragājusi savu ekonomiku, par ko ir neapmierināti iedzīvotāji, un padārdzinājusi enerģijas resursus visā Eiropā. Somija rīkojās tieši pretēji Vācijai un 2023. gadā palaida Olkiluoto 3 kodolreaktoru. Tas izmaksāja 11 miljardu eiro. Rezultātā elektrības cena pazeminājās ne tikai Somijā, bet arī Latvijā. Vācija par Energiewende naudu būtu varējusi uzcelt 45 tādas kodolspēkstacijas un būt tuvāk klimata neitralitātei, kā arī nebūtu atkarīga ne no laika apstākļiem, ne fosilā metāna.
Uzskatāms pasaules valstu elektrības “zaļuma” rādītājs: https://app.electricitymaps.com/zone/DE
Papildu detaļas par Energiewende: https://static.agora-energiewende.de/fileadmin/Projekte/2022/2022-10_DE_JAW2022/2023-02-20_Praesentation_Agora_Jahresauswertung.pdf
Karte ar iniciatīvām pret vēja turbīnām Vācijā: https://www.windwahn.com/karte-der-buergerinitiativen/
Somijas enerģētikas politikas pārskats: https://iea.blob.core.windows.net/assets/842c42c2-8d79-4845-92c8-d36c0ff96ef4/Finland2023-EnergyPolicyReview.pdf
III. Konkrēti Likumprojekta redakcijas labojumi:
1. pants. Likumā lietotie termini:
2) siltumnīcefekta gāzes – oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4),...
Korekti būtu minēt visas, tāpēc jāmaina uz:
2) siltumnīcefekta gāzes – ūdens tvaiks (H₂O), oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4),...
Skat.: https://en.wikipedia.org/wiki/Greenhouse_gas#Water_vapor
3) emisija – siltumnīcefektu izraisošo gāzu izplūde atmosfērā no šā likuma 1., 2., 4. un 3. pielikuma I daļā minētajām darbībām un avotiem;
Siltumnīcefektu izraisošo gāzu izplūde atmosfērā notiek neatkarīgi no tā, vai Likumprojektā ir norādītas konkrētas darbības un avoti, tāpēc rekomendējam nedot atsauces uz pielikumiem, tādējādi arī veicinot likumprojekta labāku uztveramību:
3) emisija – siltumnīcefektu izraisošo gāzu izplūde atmosfērā.
4) oglekļa dioksīda piesaiste – process, kas izriet no šā likuma 3. pielikuma II daļā minētajām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām;
5) oglekļa dioksīda uztveršana – process, kurā tiek novērsta oglekļa dioksīda emitēšana atmosfērā pēc siltumnīcefekta gāzu emisijas radīšanas;
mainīt uz:
4) oglekļa dioksīda piesaiste – process, kas izriet no šā likuma 3. pielikuma II daļā minētajām darbībām;
4) un 5) punktus apvienot vienā, jo nav principiālas atšķirības vai CO₂ piesaista ar bioloģiskām vai rūpnieciskām metodēm.
6) klimatneitralitāte – stāvoklis, kurā visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas radušās šā likuma 1., 2., 4. un 3. pielikuma I daļā minētajās darbībās un avotos, tiek pilnā apmērā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti vai uztveršanu;
mainīt uz:
6) klimatneitralitāte – stāvoklis, kurā visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, tiek pilnā apmērā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti;
9) gada emisiju sadales apjoms….
mainīt uz:
9) gada emisiju sadales apjoms – Eiropas Savienības dalībvalstij maksimālās pieļaujamās siltumnīcefekta gāzu emisijas katrā gadā siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem.
Jo uzskaitītie avoti nekad nebūs pilnīgi.
16) iekārta – stacionārā tehnoloģiskā vienība…
mainīt uz:
16) iekārta – tehnoloģiskā vienība, kurā tiek veiktas darbības, kas var ietekmēt siltumnīcas efekta gāzu emisijas;
Jo uzskaitītie avoti nekad nebūs pilnīgi.
17) degviela - visi naftas produkti, dabasgāze…
šeit un arī 21) punktā mainīt uz:
17) degviela - visi naftas produkti, fosilais metāns…
Jo “dabasgāze” ir fosilā kurināmā industrijas ieviests termins, lai fosilo metānu padarītu par “dabīgu”. Ja to sauc īstajā vārdā, daudzi, kas neiedziļinās nosaukumu būtībā, atklās, ka nesadedzis fosilais metāns (CH4) ir vēl spēcīga siltumnīcas efekta gāze nekā CO2.
18) kurināmais - kā definēts Enerģētikas likuma 1. panta 23. punktā iekļautajā definīcijā, izņemot kūdru;
mainīt uz:
18) kurināmais - kā definēts Enerģētikas likuma 1. panta 23. punktā iekļautajā definīcijā.
Ja koksni teorētiski var uzskatīt par “atjaunīgu” resursu, tad kūdra noteikti neatjaunojas tik ātri, cik to izlieto. Kūdru dedzinot, rodas vēl mazāk enerģijas un izdalās vēl vairāk mikrodaļiņas, kā dedzinot ogles. Un, norokot kūdras purvus, būtiski palielinās plūdu riski. Jo regulāri ir tādi mēneši, kad mēnesis ir sauss un mēneša norma nolīst vienā, divās dienās. Kūdras purvi tad kalpo kā amortizators/sūklis kas uzkrāj nokrišņu ūdeni.
37. pants. Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma izmantošana
1) c) paplašināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu, kā arī veicināt esošās atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu ilgtspējas nodrošināšanu, un veicināt citu tehnoloģiju attīstību, kuras veicina pāreju uz klimatneitralitāti;
mainīt uz:
1) c) veicināt zemu CO2 izmešu enerģijas ražošanas jaudu attīstību, kuras veicina pāreju uz klimatneitralitāti;
Principā nav “atjaunīgu” resursu, jo enerģija nerodas ne no kā un “atjaunīgi” resursi ir tāda pati fizikas pretruna kā “mūžīgais dzinējs”.
2) …
a) izstrādāt klimata tehnoloģijas un risinājumus, kas nodrošina energoefektivitātes paaugstināšanu, atjaunīgo energoresursu izmantošanu, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu tehnoloģiskajos procesos vai pielāgošanos klimata pārmaiņām;
mainīt uz:
a) izstrādāt klimata tehnoloģijas un risinājumus, kas nodrošina energoefektivitātes paaugstināšanu, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu tehnoloģiskajos procesos vai pielāgošanos klimata pārmaiņām;
40. pants. Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana
1) atjaunīgo energoresuru [sic] izmantošanā elektroenerģijas ražošanā, tostarp zaļā ūdeņraža, un šādas elektroenerģijas izmantošanā;
mainīt uz:
1) zemu CO2 izmešu elektroenerģijas ražošanā.
https://ourworldindata.org/safest-sources-of-energy
Par to, cik neefektīva, sarežģīta un dārga ir ūdeņraža infrastruktūra liecina Rīgas domes pieredze: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-atsakas-no-planiem-par-jaunu-udenraza-autobusu-iegadi.a424014/
Vispārīgāks raksts, balstīts fizikas aprēķinos: https://www.thenewatlantis.com/publications/the-hydrogen-hoax
1. pielikums
2) tehniskās vienības, kurās kā kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus, bet…
uz:
2) tehniskās vienības, kurās kā kurināmo izmanto atjaunīgos energoresursus, bet…
Latviešu valodas aģentūras skaidrojums: Termins “atjaunīgie resursi” pieņemts, pamatojoties uz faktu, ka šie resursi paši atjaunojas, savukārt atjaunojamos resursus kādam būtu jāatjauno.
https://tezaurs.lv/atjaun%C4%ABgs, https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/191
Rekomendējam arī citviet Likumprojektā “atjaunojamos” energoresursu vietā izmantot terminu “atjaunīgie” energoresursi.
2. pants.
Ir tukšs
AIMC atbalsta Klimata likuma mērķi — nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti — tomēr AIMC iebilst likumprojekta esošajai redakcijai.
I. Likumā vienīgie izmērāmie mērķi ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcas efekta gāzes par 17% un 2050. gadā sasniegt klimata neitralitāti. Likumprojeka 5. panta 1) daļā teikts, ka Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadā ir kopumā par 17% samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.
Nav skaidrs, attiecībā pret ko šie 17 procenti tiek rēķināti. Rekomendējam precizēt šo panta daļu un norādīt, ar kuru gadu salīdzinot tiek par 17% samazinātas SEG emisijas. Lai nodrošinātu Klimata likuma darbību ilgtermiņā, ne tikai līdz 2030. gadam, rekomendējam papildināt šo pantu ar SEG rādītājiem klimatneitralitātei 2050. gadā.
Nav skaidrs, kāpēc tieši 17% un kāpēc ir tik daudzi izņēmumi. Lai sabiedrībai un uzņēmējiem, ikvienam, kas saistīts ar SEG emisijām būtu izpratne un ticamība, rekomendējam ievietot norādi, kas pamato, ka 17% samazinājums ir rezultāts datos balstītai analīzei, kā arī sniegt procentuālo sadalījumu turpmākajiem gadiem līdz 2050. gadam, kad plānots sasniegt klimatneitralitāti.
II. Viens no sektoriem, kas minēts Likumprojektā (5. panta 1) daļā) un kur plānots samazināt SEG emisijas ir enerģētika. Aicinām klimata neitralitātes mērķus balstīt uz enerģijas avotiem, kas nav no laika apstākļiem atkarīgi un kas atbalsta zemu CO2 izmešu enerģijas ražošanas jaudu attīstību. Vēršam uzmanību, ka pasaulē nav neviena gadījuma, kad valstis būtu tuvojušās klimata neitralitātei, paplašinot no laika apstākļiem atkarīgus enerģijas avotus. Piemēram, Vācija ar savu Energiewende iniciatīvu 10 gadu laikā ir iztērējusi ap 520 miljardu eiro, apturēja visas savas kodolspēkstacijas, to vietā uzstādot vēja turbīnas un saules paneļus. Rezultātā viņu CO₂ izmeši elektrībai ir palielinājušies, jo lielu daļu trūkstošās jaudas aizstāja ar brūnoglēm. Piedevām Vācija no elektrības eksportētājvalsts ir kļuvuši par importētāju, ir smagi iedragājusi savu ekonomiku, par ko ir neapmierināti iedzīvotāji, un padārdzinājusi enerģijas resursus visā Eiropā. Somija rīkojās tieši pretēji Vācijai un 2023. gadā palaida Olkiluoto 3 kodolreaktoru. Tas izmaksāja 11 miljardu eiro. Rezultātā elektrības cena pazeminājās ne tikai Somijā, bet arī Latvijā. Vācija par Energiewende naudu būtu varējusi uzcelt 45 tādas kodolspēkstacijas un būt tuvāk klimata neitralitātei, kā arī nebūtu atkarīga ne no laika apstākļiem, ne fosilā metāna.
Uzskatāms pasaules valstu elektrības “zaļuma” rādītājs: https://app.electricitymaps.com/zone/DE
Papildu detaļas par Energiewende: https://static.agora-energiewende.de/fileadmin/Projekte/2022/2022-10_DE_JAW2022/2023-02-20_Praesentation_Agora_Jahresauswertung.pdf
Karte ar iniciatīvām pret vēja turbīnām Vācijā: https://www.windwahn.com/karte-der-buergerinitiativen/
Somijas enerģētikas politikas pārskats: https://iea.blob.core.windows.net/assets/842c42c2-8d79-4845-92c8-d36c0ff96ef4/Finland2023-EnergyPolicyReview.pdf
III. Konkrēti Likumprojekta redakcijas labojumi:
1. pants. Likumā lietotie termini:
2) siltumnīcefekta gāzes – oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4),...
Korekti būtu minēt visas, tāpēc jāmaina uz:
2) siltumnīcefekta gāzes – ūdens tvaiks (H₂O), oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4),...
Skat.: https://en.wikipedia.org/wiki/Greenhouse_gas#Water_vapor
3) emisija – siltumnīcefektu izraisošo gāzu izplūde atmosfērā no šā likuma 1., 2., 4. un 3. pielikuma I daļā minētajām darbībām un avotiem;
Siltumnīcefektu izraisošo gāzu izplūde atmosfērā notiek neatkarīgi no tā, vai Likumprojektā ir norādītas konkrētas darbības un avoti, tāpēc rekomendējam nedot atsauces uz pielikumiem, tādējādi arī veicinot likumprojekta labāku uztveramību:
3) emisija – siltumnīcefektu izraisošo gāzu izplūde atmosfērā.
4) oglekļa dioksīda piesaiste – process, kas izriet no šā likuma 3. pielikuma II daļā minētajām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām;
5) oglekļa dioksīda uztveršana – process, kurā tiek novērsta oglekļa dioksīda emitēšana atmosfērā pēc siltumnīcefekta gāzu emisijas radīšanas;
mainīt uz:
4) oglekļa dioksīda piesaiste – process, kas izriet no šā likuma 3. pielikuma II daļā minētajām darbībām;
4) un 5) punktus apvienot vienā, jo nav principiālas atšķirības vai CO₂ piesaista ar bioloģiskām vai rūpnieciskām metodēm.
6) klimatneitralitāte – stāvoklis, kurā visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas radušās šā likuma 1., 2., 4. un 3. pielikuma I daļā minētajās darbībās un avotos, tiek pilnā apmērā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti vai uztveršanu;
mainīt uz:
6) klimatneitralitāte – stāvoklis, kurā visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, tiek pilnā apmērā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti;
9) gada emisiju sadales apjoms….
mainīt uz:
9) gada emisiju sadales apjoms – Eiropas Savienības dalībvalstij maksimālās pieļaujamās siltumnīcefekta gāzu emisijas katrā gadā siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem.
Jo uzskaitītie avoti nekad nebūs pilnīgi.
16) iekārta – stacionārā tehnoloģiskā vienība…
mainīt uz:
16) iekārta – tehnoloģiskā vienība, kurā tiek veiktas darbības, kas var ietekmēt siltumnīcas efekta gāzu emisijas;
Jo uzskaitītie avoti nekad nebūs pilnīgi.
17) degviela - visi naftas produkti, dabasgāze…
šeit un arī 21) punktā mainīt uz:
17) degviela - visi naftas produkti, fosilais metāns…
Jo “dabasgāze” ir fosilā kurināmā industrijas ieviests termins, lai fosilo metānu padarītu par “dabīgu”. Ja to sauc īstajā vārdā, daudzi, kas neiedziļinās nosaukumu būtībā, atklās, ka nesadedzis fosilais metāns (CH4) ir vēl spēcīga siltumnīcas efekta gāze nekā CO2.
18) kurināmais - kā definēts Enerģētikas likuma 1. panta 23. punktā iekļautajā definīcijā, izņemot kūdru;
mainīt uz:
18) kurināmais - kā definēts Enerģētikas likuma 1. panta 23. punktā iekļautajā definīcijā.
Ja koksni teorētiski var uzskatīt par “atjaunīgu” resursu, tad kūdra noteikti neatjaunojas tik ātri, cik to izlieto. Kūdru dedzinot, rodas vēl mazāk enerģijas un izdalās vēl vairāk mikrodaļiņas, kā dedzinot ogles. Un, norokot kūdras purvus, būtiski palielinās plūdu riski. Jo regulāri ir tādi mēneši, kad mēnesis ir sauss un mēneša norma nolīst vienā, divās dienās. Kūdras purvi tad kalpo kā amortizators/sūklis kas uzkrāj nokrišņu ūdeni.
37. pants. Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma izmantošana
1) c) paplašināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu, kā arī veicināt esošās atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu ilgtspējas nodrošināšanu, un veicināt citu tehnoloģiju attīstību, kuras veicina pāreju uz klimatneitralitāti;
mainīt uz:
1) c) veicināt zemu CO2 izmešu enerģijas ražošanas jaudu attīstību, kuras veicina pāreju uz klimatneitralitāti;
Principā nav “atjaunīgu” resursu, jo enerģija nerodas ne no kā un “atjaunīgi” resursi ir tāda pati fizikas pretruna kā “mūžīgais dzinējs”.
2) …
a) izstrādāt klimata tehnoloģijas un risinājumus, kas nodrošina energoefektivitātes paaugstināšanu, atjaunīgo energoresursu izmantošanu, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu tehnoloģiskajos procesos vai pielāgošanos klimata pārmaiņām;
mainīt uz:
a) izstrādāt klimata tehnoloģijas un risinājumus, kas nodrošina energoefektivitātes paaugstināšanu, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu tehnoloģiskajos procesos vai pielāgošanos klimata pārmaiņām;
40. pants. Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana
1) atjaunīgo energoresuru [sic] izmantošanā elektroenerģijas ražošanā, tostarp zaļā ūdeņraža, un šādas elektroenerģijas izmantošanā;
mainīt uz:
1) zemu CO2 izmešu elektroenerģijas ražošanā.
https://ourworldindata.org/safest-sources-of-energy
Par to, cik neefektīva, sarežģīta un dārga ir ūdeņraža infrastruktūra liecina Rīgas domes pieredze: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-atsakas-no-planiem-par-jaunu-udenraza-autobusu-iegadi.a424014/
Vispārīgāks raksts, balstīts fizikas aprēķinos: https://www.thenewatlantis.com/publications/the-hydrogen-hoax
1. pielikums
2) tehniskās vienības, kurās kā kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus, bet…
uz:
2) tehniskās vienības, kurās kā kurināmo izmanto atjaunīgos energoresursus, bet…
Latviešu valodas aģentūras skaidrojums: Termins “atjaunīgie resursi” pieņemts, pamatojoties uz faktu, ka šie resursi paši atjaunojas, savukārt atjaunojamos resursus kādam būtu jāatjauno.
https://tezaurs.lv/atjaun%C4%ABgs, https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/191
Rekomendējam arī citviet Likumprojektā “atjaunojamos” energoresursu vietā izmantot terminu “atjaunīgie” energoresursi.
2. pants.
Ir tukšs
17.09.2023. 21:41
Gints Kukainis - SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO" aicina SEG samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķus noteikt katram no 5. pantā minētiem sektoriem atsevišķi, lai būtu skaidri iezīmēti atkritumu apsaimniekošana sektora kvanitatīvie rādītāji. Aicinām SEG samazinājuma mērķus izteikt ne tikai %, bet arī absolūtos rādītājos (CO2/t/evk.). Šāda pieeja ir vērojama citu ES valstu Klimata likumos (vai tiem ekvivalentos tiesību aktos). Tas dotu skaidrāku signālu nozarei par veicamiem pasākumiem, sasniedzamiem rādītājiem un deleģētu atbildību mērķu izpildē.
Vienlaikus SIA "ZAAO" izsaka priekšlikumu papildināt likumprojekta 3.pielikuma 6 punktu, izsakot to šādā redakcijā:
Atkritumu apsaimniekošana:
- notekūdeņu apsaimniekošana,
- atkritumu apsaimniekošana, tai skaitā apglabāšana un atkritumu sadedzināšana,
- kompostēšana un anaerobā noārdīšanās (fermentēšana).
Vienlaikus SIA "ZAAO" izsaka priekšlikumu papildināt likumprojekta 3.pielikuma 6 punktu, izsakot to šādā redakcijā:
Atkritumu apsaimniekošana:
- notekūdeņu apsaimniekošana,
- atkritumu apsaimniekošana, tai skaitā apglabāšana un atkritumu sadedzināšana,
- kompostēšana un anaerobā noārdīšanās (fermentēšana).
18.09.2023. 09:44
Kaspars Cikmačs - AS "Latvenergo"
Šobrīd publiskā apspriešanā esošajā likumprojekta "Klimata likuma" redakcijas 45. panta otrajā daļā ir noteikts aizliegums uzglabāt oglekļa dioksīdu Latvijas teritorijā (ģeoloģiskās struktūrās, kā arī vertikālajā ūdens slānī), tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā.
Enerģētikas nozare ir viena no centrālajām nozarēm ekonomikas dekarbonizācijas procesā, tādēļ lielās sadedzināšanas iekārtas, tostarp, AS "Latvenergo" TEC, ES ETS piedalās jau kopš sistēmas izveides 2005.gadā. AS "Latvenergo" ir veikusi mērķtiecīgas investīcijas, lai uzlabotu ražotņu efektivitāti un palielinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu, samazinot CO2 emisijas. Izstrādājot Latvenergo koncerna vidējā termiņa stratēģiju, ir ņemta vērā ES politika klimata jomā un arvien ambiciozāki klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumi, koncernā izvirzīts klimatneitralitātes sasniegšanas mērķis un noteikti tādi investīciju un attīstības virzieni, kas saskan ar ES ambīcijām klimata jomā.
Tādēļ Klimata likumprojekts, kurš pārņem ES regulējumu, neievieš radikālas izmaiņas līdzšinējā uzņēmuma darbības plānošanā. Jāpiebilst, ka AS "Latvenergo" bažas rada likumprojektā saglabātais aizliegums Latvijas teritorijā veikt CO2 ģeoloģisko noglabāšanu, kas ierobežo uzņēmumus īstenot izpētes un pilotprojektus šajā jomā, izvērtējot CO2 noglabāšanu kā vienu no iespējamiem klimatneitralitātes sasniegšanas paņēmieniem un posmiem virzībā uz zemo emisiju tehnoloģijām.
Uzskatām, ka šī norma neatbilst aktuālajam tehnoloģiju attīstības stāvoklim, Eiropas Savienības Zaļajam kursam un Latvijas interesēm un aicinām šo aizliegumu pārskatīt.
Enerģētikas nozare ir viena no centrālajām nozarēm ekonomikas dekarbonizācijas procesā, tādēļ lielās sadedzināšanas iekārtas, tostarp, AS "Latvenergo" TEC, ES ETS piedalās jau kopš sistēmas izveides 2005.gadā. AS "Latvenergo" ir veikusi mērķtiecīgas investīcijas, lai uzlabotu ražotņu efektivitāti un palielinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu, samazinot CO2 emisijas. Izstrādājot Latvenergo koncerna vidējā termiņa stratēģiju, ir ņemta vērā ES politika klimata jomā un arvien ambiciozāki klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumi, koncernā izvirzīts klimatneitralitātes sasniegšanas mērķis un noteikti tādi investīciju un attīstības virzieni, kas saskan ar ES ambīcijām klimata jomā.
Tādēļ Klimata likumprojekts, kurš pārņem ES regulējumu, neievieš radikālas izmaiņas līdzšinējā uzņēmuma darbības plānošanā. Jāpiebilst, ka AS "Latvenergo" bažas rada likumprojektā saglabātais aizliegums Latvijas teritorijā veikt CO2 ģeoloģisko noglabāšanu, kas ierobežo uzņēmumus īstenot izpētes un pilotprojektus šajā jomā, izvērtējot CO2 noglabāšanu kā vienu no iespējamiem klimatneitralitātes sasniegšanas paņēmieniem un posmiem virzībā uz zemo emisiju tehnoloģijām.
Uzskatām, ka šī norma neatbilst aktuālajam tehnoloģiju attīstības stāvoklim, Eiropas Savienības Zaļajam kursam un Latvijas interesēm un aicinām šo aizliegumu pārskatīt.
18.09.2023. 11:24
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija lūdz Klimata un enerģētikas ministriju:
1. sagatavot prezentāciju par to, kā likums darbosies, kāda ir saikne starp dažādiem operatoriem, to pienākumi un atbildība (piem., 1.p. 20. un 21.punkts, kā tiks nošķirta degviela, ko piegādā degvielas piegādātājs autotransportam, no degvielas, ko degvielas piegādātājs piegādā kurināmā operatoram), likumprojektā ietvertajām prasībām degvielas piegādātājiem - kas, ko, kā, kad;
2. likumprojektā iekļaut emisiju kvotu aprēķina formulu/nosacījumus;
3. lietoto terminu definīcijās maksimāli pieturēties pie Direktīvās lietotām definīcijām, lai izvairītos no Direktīvu tvēruma nejaušas paplašināšanas vai sašaurināšanas;
4. jau tagad paralēli likumprojektam izstrādāt pakārtoto Ministru kabineta noteikumu projektus, lai būtu pilnīga skaidrība par sistēmas uzbūvi un prasībām, jo tikai no likumprojekta teksta nav nolasāms, kā sistēma strādās attiecībā uz degvielas piegādātājiem, piemēram, attiecībā uz ziņošanas prasībām par atpakļejošu periodu - degvielas piegādātājiem jau perioda sākumā ir jāzina, par ko būs jāziņo, lai minētos datus varētu vākt, apkopot un ziņot.
Likumprojekta 1.panta 21.punkts - lūdzam nodalīt jēdzienu definīcijas “degvielas operators” un “kurināmā operators” , jo tie ir divi dažādi sektori un pēc esošās redakcijas izlasāms, ka tas ir viens operators, nevis divu dažādu sektoru operatori.
Likumprojekta 11.panta 1.punkts - nepieciešams konkretizēt, kas tie ir par pasākumiem, jo ļoti vispārīgs formulējums; kas un kā to izmērīs?
Likumprojekta 11.panta 2.punkts - nepieciešams konkretizēt, kas tās ir par darbībām.
Likumprojekta 11.panta 5.punkts - nav atbalstāma prasība vienu un to pašu informāciju sniegt dažādām valsts iestādēm, lūgums prezentācijā apkopot un uzskatāmā veidā atspoguļot kāda tieši informācija un kurai iestādei ir sniedzama, izslēdzot dublēšanos (lūdzam ievērot nulles birokrātijas principu).
Likumprojekta 13.panta ceturtā daļa - lūdzam skaidrot, kas ir domāts ar siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plānu, atšifrēt plāna saturu (tajā norādāmo informāciju, plānā norādāmo datu aprēķina metodiku utml.).
Likumprojekta 13.panta piektā daļa - lūdzam šeit un visā likumā norādīt saprātīgus termiņus, ņemot vērā, ka degvielas operatoriem, lai varētu ziņot par atpakaļejošu periodu, jau perioda sākumā ir jāzina par ko tieši būs jāziņo, lai minētos datus būtu iespējams apkopot.
1. sagatavot prezentāciju par to, kā likums darbosies, kāda ir saikne starp dažādiem operatoriem, to pienākumi un atbildība (piem., 1.p. 20. un 21.punkts, kā tiks nošķirta degviela, ko piegādā degvielas piegādātājs autotransportam, no degvielas, ko degvielas piegādātājs piegādā kurināmā operatoram), likumprojektā ietvertajām prasībām degvielas piegādātājiem - kas, ko, kā, kad;
2. likumprojektā iekļaut emisiju kvotu aprēķina formulu/nosacījumus;
3. lietoto terminu definīcijās maksimāli pieturēties pie Direktīvās lietotām definīcijām, lai izvairītos no Direktīvu tvēruma nejaušas paplašināšanas vai sašaurināšanas;
4. jau tagad paralēli likumprojektam izstrādāt pakārtoto Ministru kabineta noteikumu projektus, lai būtu pilnīga skaidrība par sistēmas uzbūvi un prasībām, jo tikai no likumprojekta teksta nav nolasāms, kā sistēma strādās attiecībā uz degvielas piegādātājiem, piemēram, attiecībā uz ziņošanas prasībām par atpakļejošu periodu - degvielas piegādātājiem jau perioda sākumā ir jāzina, par ko būs jāziņo, lai minētos datus varētu vākt, apkopot un ziņot.
Likumprojekta 1.panta 21.punkts - lūdzam nodalīt jēdzienu definīcijas “degvielas operators” un “kurināmā operators” , jo tie ir divi dažādi sektori un pēc esošās redakcijas izlasāms, ka tas ir viens operators, nevis divu dažādu sektoru operatori.
Likumprojekta 11.panta 1.punkts - nepieciešams konkretizēt, kas tie ir par pasākumiem, jo ļoti vispārīgs formulējums; kas un kā to izmērīs?
Likumprojekta 11.panta 2.punkts - nepieciešams konkretizēt, kas tās ir par darbībām.
Likumprojekta 11.panta 5.punkts - nav atbalstāma prasība vienu un to pašu informāciju sniegt dažādām valsts iestādēm, lūgums prezentācijā apkopot un uzskatāmā veidā atspoguļot kāda tieši informācija un kurai iestādei ir sniedzama, izslēdzot dublēšanos (lūdzam ievērot nulles birokrātijas principu).
Likumprojekta 13.panta ceturtā daļa - lūdzam skaidrot, kas ir domāts ar siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plānu, atšifrēt plāna saturu (tajā norādāmo informāciju, plānā norādāmo datu aprēķina metodiku utml.).
Likumprojekta 13.panta piektā daļa - lūdzam šeit un visā likumā norādīt saprātīgus termiņus, ņemot vērā, ka degvielas operatoriem, lai varētu ziņot par atpakaļejošu periodu, jau perioda sākumā ir jāzina par ko tieši būs jāziņo, lai minētos datus būtu iespējams apkopot.
18.09.2023. 14:15
Kristīne Avota
NORAIDĪT likuma apstiprināšanu! Kategoriski iebilstu pret likumprojektu, jo tas nekādi neveicinās Latvijas tautsaimniecību. Aizliegt apsmidzināt mūsu zemes teritoriju, kas kaitē kā dabai, tā arī tās iedzīvotājiem! Aizliegt izcirst mežus!
18.09.2023. 14:32
Latvijas Darba devēju konfederācija
LDDK ir iepazinusies ar Klimata likuma priekšlikumu un izsaka sekojošus iebildumus, kā arī aicina KEM ministriju nodrošināt pietiekamu laiku viedokļu sniegšanai un diskusijai ar sociālajiem partneriem, tā kā papildus atzinumā minētajiem iebildumiem ir virkne neskaidrību.
1.Lūdzam precizēt likumprojekta 1.panta definīcijas, kā arī sasaistīt definīcijas ar likumā minētajiem pasākumiem. Definīcijas vairākos gadījumos ir pretrunā starptautiski pieņemtajiem skaidrojumiem un var radīt strīdīgu vai pat manipulitīvu skaidrojumu, kas, iespējami, radies tulkojot definīcijas no angļu valodas no IPCC izmantotajiem skaidrojumiem, nepapildinot ar kontekstu.
Tā piemēram: Klimata pārmaiņas – Kā parādība nevar tikt skaidrota tikai ar cilvēka ietekmi, bet cilvēka ietekme uz klimata pārmaiņām var skaidrot ar augstu varbūtību.
Piedāvājam izteikt 1.panta 1.punktu:
Cilvēka ietekmētas klimata pārmaiņas - izmaiņas klimata stāvoklī, kas veidojas balstoties uz izmaiņām zemeslodes atmosfēras sastāvā, ko izraisa tieša vai netieša antropogēnā ietekme, un kura pārsniedz dabīgās svārstības salīdzināmos laika periodos;
Atbilstoši IPCC definīciju skaidrojumam, klimata pārmaiņas var būt, gan cilvēka radītas, gan dabīgas, kurā mērījums ir atmosfēras sastāva izmaiņas, kas ir korelējošas ar antropogēnām emisijām – salīdzināmos laika periodos.
2. Lūdzam precizēt, 1.panta 18.punktu redakcijā, kura nav pretrunā Ministru kabineta lēmumam no 14.07.2022 Protokola Nr.36 98(4) punktam.
3. Lūdzam precizēt 3.pantu likumprojekta mērķi atbilstoši atzinumā norādītajam, izdalot cilvēka ietekmi, kā mazināmo ietekmi uz klimata pārmaiņām.
4. Lai gan nekustāmo īpašumu un būvniecības nozares ir viens no CO2 lielākajiem radītājiem, iepazīstoties ar likumprojektu, secināms, ka ar Likumu tiešā veidā nav plānots regulēt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu noteikšanu un monitorēt izpildi šajās nozarēs. Tādējādi neveicot CO2 uzskaiti un neuzstādot mērķus ēku būvniecības nozarei, faktiski saredzam divus būtiskus trūkumus kā īstermiņā, tā arī nākotnē, proti, neveicot lielo datu uzkrāšanu no Būvniecības informācijas sistēmas (to attiecīgi uzlabojot), nozares politikas veidotājiem faktiski nebūs datu, lai mērītu CO2 izmešu daudzumu, vienlaicīgi, nezinot CO2 faktiskos apmērus, nav iespējams arī izvirzīt saprātīgus mērķus un ticami monitorēt to izpildi.
Ievērojot augstāk minēto, lūdzam izskatīt iespēju:
papildināt Likuma 5.panta pirmo daļu Būvniecības un nekustāmo īpašumu nozari.
Uzdot Ministru Kabinetam regulāri Pārskatīt ēku energofektivitātes standartus Kwh/m2, nodrošināt regulāras Lielo Datu atskaites par Latvijas ēku energoefektivitātes plānotiem un faktiskiem rādītājiem
EM, KEM, VARAM sadarbībā ar nozari izstrādāt būvniecības un ēku pilna dzīvescikla CO2/t vai m2 emisiju aprēķinu metodoloģiju (LCA/LCC) un piemērošanu publisko iepirkumu projektos.
Izveidot būvniecības nozares dzīves cikla (būvmateriālu ieguve, ražošana, transportēšana, būvniecība, būves ekspluatācija, nojaukšana) SEG emisiju monitoringa sistēmu, kas nākotnē ļautu pieņemt jau datos balstītus lēmumus, lai efektīvāk samazinātu SEG (CO2) emisijas visā ēkas dzīves ciklā.
5. Lūdzam likumprojektā neiekļaut fiksētus mērķa rādītājus, kuri izriet no ES regulām, kuras ir tieši piemērojamas un var tikt mainītas neatkarīgi no šajā likumā noteiktā.
6.Lūdzam svītrot 43.pantu, tā kā LDDK uzskata, ka nosacījumus, kuri skar valsts budžeta veidošanos un principus atbilstošāk ir integrēt valsts budžeta izstrādes normatīvajos aktos, ne Klimata likumā.
7. Lūdzam svītrot 44.pantu, tā kā jau šobrīd plānošanas dokumentiem, konceptuālajiem ziņojumiem ir jāizstrādā SIVN – Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums. Vienlaikus norādām, ka gan 43.pantā gan 44.pantā izmantotie termini netiek skaidroti likuma 1.pantā.
8.Lūdzam skaidrot un pamatot anotācijā minētos apgalvojumus par situāciju Latvijā ne tikai deklaratīvi, bet pamatojot minētos pieņēmumus ar pētījumu datiem, kā tieši klimata pārmaiņas ietekmējušas, un proti:
1) tautsaimniecību kopumā – Kurus ekonomiskos rādītājus ilgākā laika termiņā, klimata pārmaiņas ir ietekmējušas negatīvi?
2) ekonomikas ražīgumu – Kā tieši ir samazinājusies produktivitāte ilgākā laika periodā no klimata pārmaiņām?
3) infrastruktūru – Kāda infrastruktūra ir cietusi klimata pārmaiņu rezultātā, ne dabīga nolietojuma rezultātā?
4) sabiedrības veselību – Kā ir pasliktinājusies sabiedrības veselība ilgākā laika periodā ņemot vērā klimata pārmaiņas?
5) pārtikas pieejamību – Kā tieši un par cik pārtikas pieejamība ir smazinājusies Latvijā klimata pārmaiņu rezultātā?
6) bioloģisko daudzveidību – Cik šobrīd ir tādas dzīvotnes, kuras ir ietekmētas vai pakļautas riskam no klimata pārmaiņām?
7) politisko stabilitāti- Kā tieši klimata pārmaiņu radītās sekas ir ietekmējuās Latvijas politisko stabilitāti?
Gadījumā, ja šie apgalvojumi nav pamatojami ar oficiāliem statistikas datiem un publicētiem cēloņsakarību pētījumiem vai pierādījumiem, LDDK aicinām tos svītrot.
9. Ņemot vērā, ka anotācijā ir norādīts, ka ir ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, LDDK lūdz anotācijā 3.sadaļā arī precīzi atspoguļot ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Bez tam, ņemot vērā anotācijā izmantoto pētījumu, par kuriem minēts anotācijas 1.3 un 1.4 sadaļās, lūdzam norādīt rezultātus –tai skaitā akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājumu un citu nodokļu ieņēmumu samazinājumu, kas izriet no pētījuma. Kā arī norādīt papildus plānotos ieņēmumus. Ja šādas vērtības nav norādāmas, tad lūdzam precizēt 1.3. un 1.4.sadaļas, pamatojot izvērtējumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 617 par tiesību akta sākotnējas ietekmes izvērtējumu noteiktajām prasībām.
1.Lūdzam precizēt likumprojekta 1.panta definīcijas, kā arī sasaistīt definīcijas ar likumā minētajiem pasākumiem. Definīcijas vairākos gadījumos ir pretrunā starptautiski pieņemtajiem skaidrojumiem un var radīt strīdīgu vai pat manipulitīvu skaidrojumu, kas, iespējami, radies tulkojot definīcijas no angļu valodas no IPCC izmantotajiem skaidrojumiem, nepapildinot ar kontekstu.
Tā piemēram: Klimata pārmaiņas – Kā parādība nevar tikt skaidrota tikai ar cilvēka ietekmi, bet cilvēka ietekme uz klimata pārmaiņām var skaidrot ar augstu varbūtību.
Piedāvājam izteikt 1.panta 1.punktu:
Cilvēka ietekmētas klimata pārmaiņas - izmaiņas klimata stāvoklī, kas veidojas balstoties uz izmaiņām zemeslodes atmosfēras sastāvā, ko izraisa tieša vai netieša antropogēnā ietekme, un kura pārsniedz dabīgās svārstības salīdzināmos laika periodos;
Atbilstoši IPCC definīciju skaidrojumam, klimata pārmaiņas var būt, gan cilvēka radītas, gan dabīgas, kurā mērījums ir atmosfēras sastāva izmaiņas, kas ir korelējošas ar antropogēnām emisijām – salīdzināmos laika periodos.
2. Lūdzam precizēt, 1.panta 18.punktu redakcijā, kura nav pretrunā Ministru kabineta lēmumam no 14.07.2022 Protokola Nr.36 98(4) punktam.
3. Lūdzam precizēt 3.pantu likumprojekta mērķi atbilstoši atzinumā norādītajam, izdalot cilvēka ietekmi, kā mazināmo ietekmi uz klimata pārmaiņām.
4. Lai gan nekustāmo īpašumu un būvniecības nozares ir viens no CO2 lielākajiem radītājiem, iepazīstoties ar likumprojektu, secināms, ka ar Likumu tiešā veidā nav plānots regulēt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu noteikšanu un monitorēt izpildi šajās nozarēs. Tādējādi neveicot CO2 uzskaiti un neuzstādot mērķus ēku būvniecības nozarei, faktiski saredzam divus būtiskus trūkumus kā īstermiņā, tā arī nākotnē, proti, neveicot lielo datu uzkrāšanu no Būvniecības informācijas sistēmas (to attiecīgi uzlabojot), nozares politikas veidotājiem faktiski nebūs datu, lai mērītu CO2 izmešu daudzumu, vienlaicīgi, nezinot CO2 faktiskos apmērus, nav iespējams arī izvirzīt saprātīgus mērķus un ticami monitorēt to izpildi.
Ievērojot augstāk minēto, lūdzam izskatīt iespēju:
papildināt Likuma 5.panta pirmo daļu Būvniecības un nekustāmo īpašumu nozari.
Uzdot Ministru Kabinetam regulāri Pārskatīt ēku energofektivitātes standartus Kwh/m2, nodrošināt regulāras Lielo Datu atskaites par Latvijas ēku energoefektivitātes plānotiem un faktiskiem rādītājiem
EM, KEM, VARAM sadarbībā ar nozari izstrādāt būvniecības un ēku pilna dzīvescikla CO2/t vai m2 emisiju aprēķinu metodoloģiju (LCA/LCC) un piemērošanu publisko iepirkumu projektos.
Izveidot būvniecības nozares dzīves cikla (būvmateriālu ieguve, ražošana, transportēšana, būvniecība, būves ekspluatācija, nojaukšana) SEG emisiju monitoringa sistēmu, kas nākotnē ļautu pieņemt jau datos balstītus lēmumus, lai efektīvāk samazinātu SEG (CO2) emisijas visā ēkas dzīves ciklā.
5. Lūdzam likumprojektā neiekļaut fiksētus mērķa rādītājus, kuri izriet no ES regulām, kuras ir tieši piemērojamas un var tikt mainītas neatkarīgi no šajā likumā noteiktā.
6.Lūdzam svītrot 43.pantu, tā kā LDDK uzskata, ka nosacījumus, kuri skar valsts budžeta veidošanos un principus atbilstošāk ir integrēt valsts budžeta izstrādes normatīvajos aktos, ne Klimata likumā.
7. Lūdzam svītrot 44.pantu, tā kā jau šobrīd plānošanas dokumentiem, konceptuālajiem ziņojumiem ir jāizstrādā SIVN – Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums. Vienlaikus norādām, ka gan 43.pantā gan 44.pantā izmantotie termini netiek skaidroti likuma 1.pantā.
8.Lūdzam skaidrot un pamatot anotācijā minētos apgalvojumus par situāciju Latvijā ne tikai deklaratīvi, bet pamatojot minētos pieņēmumus ar pētījumu datiem, kā tieši klimata pārmaiņas ietekmējušas, un proti:
1) tautsaimniecību kopumā – Kurus ekonomiskos rādītājus ilgākā laika termiņā, klimata pārmaiņas ir ietekmējušas negatīvi?
2) ekonomikas ražīgumu – Kā tieši ir samazinājusies produktivitāte ilgākā laika periodā no klimata pārmaiņām?
3) infrastruktūru – Kāda infrastruktūra ir cietusi klimata pārmaiņu rezultātā, ne dabīga nolietojuma rezultātā?
4) sabiedrības veselību – Kā ir pasliktinājusies sabiedrības veselība ilgākā laika periodā ņemot vērā klimata pārmaiņas?
5) pārtikas pieejamību – Kā tieši un par cik pārtikas pieejamība ir smazinājusies Latvijā klimata pārmaiņu rezultātā?
6) bioloģisko daudzveidību – Cik šobrīd ir tādas dzīvotnes, kuras ir ietekmētas vai pakļautas riskam no klimata pārmaiņām?
7) politisko stabilitāti- Kā tieši klimata pārmaiņu radītās sekas ir ietekmējuās Latvijas politisko stabilitāti?
Gadījumā, ja šie apgalvojumi nav pamatojami ar oficiāliem statistikas datiem un publicētiem cēloņsakarību pētījumiem vai pierādījumiem, LDDK aicinām tos svītrot.
9. Ņemot vērā, ka anotācijā ir norādīts, ka ir ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, LDDK lūdz anotācijā 3.sadaļā arī precīzi atspoguļot ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Bez tam, ņemot vērā anotācijā izmantoto pētījumu, par kuriem minēts anotācijas 1.3 un 1.4 sadaļās, lūdzam norādīt rezultātus –tai skaitā akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājumu un citu nodokļu ieņēmumu samazinājumu, kas izriet no pētījuma. Kā arī norādīt papildus plānotos ieņēmumus. Ja šādas vērtības nav norādāmas, tad lūdzam precizēt 1.3. un 1.4.sadaļas, pamatojot izvērtējumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 617 par tiesību akta sākotnējas ietekmes izvērtējumu noteiktajām prasībām.
18.09.2023. 15:03
Fiziska persona
Aicinu izvērtēt iespēju papildināt 40.pantu par Modernizācijas fonda finansējuma izmantošanu, ka līdzekļi var tikt novirzīti ne tikai centralizētās siltumapgādes tīklu modernizēšanā, bet arī jaunu siltumtīklu izbūvē, lai paplašinātu iespēju pieslēgties CSA plašākam lokam blīvi apdzīvotās teritorijās. Energoefektīva CSA ir labākais risinājums kā risināt klimata jautājumus, ņemot vērā to, ka katra mājsaimniecība neseko līdzi kurināšanas lietderībai un energoefektivitātei.
18.09.2023. 15:24
Edmunds Rītiņš
Likumprojektu noraidu, neakceptēju!
18.09.2023. 16:10
Ginta Drāzniece
NORAIDĪT BEZ AKCEPTA!!!!!
18.09.2023. 17:02
Filips Bibiks - AS "Conexus Baltic Grid"
Akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid" iebilst pret Likumprojekta 45. panta redakciju.
Sabiedrības ieskatā Likumprojekta 45. panta otrā daļa nepamatoti aizliedz veikt oglekļa dioksīda (turpmāk arī – CO2) ģeoloģisko noglabāšanu ģeoloģiskajās struktūrās un Sabiedrība iebilst pret piedāvātas 45. panta otrās daļas redakcijas tālāku virzību.
Sabiedrība, cita starpā, ir Inčukalna pazemes gāzes krātuves operators, kurā, izmantojot unikālās zemes dzīļu ģeoloģiskās struktūras īpašības, jau vairāk kā 50 gadus tiek uzglabāta dabasgāze. Balstoties uz Sabiedrības kompetenci un pieredzi gāzes uzglabāšanā zemes ģeoloģiskajās struktūrās, Sabiedrības ieskatā Latvijas teritorijā esošajās zemes dzīlēs pastāv potenciāls jaunai gāzveida vielu vai CO2 krātuvei.
CO2 uzglabāšana Latvijai potenciāli varētu sniegt vairākus ieguvumus:
Klimata pārmaiņu ierobežošanā: CO2 uzglabāšana ģeoloģiskajā struktūrā var būt efektīvs līdzeklis, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un tādējādi palīdzētu ierobežot klimata pārmaiņas. Tas var būt svarīgs solis virzienā uz mērķiem, kas noteikti starptautiskajos nolīgumos, piemēram, Parīzes nolīgumā un Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam.
Enerģijas ražošanas emisiju intensitātes mazināšanā: CO2 uzglabāšana var tikt izmantota kopā ar CO2 uztveršanas un uzglabāšanas (Carbon capture and storage) tehnoloģijām, kas ļauj enerģijas ražošanā un rūpnieciskajā procesā izgūt CO2 no emisiju plūsmas, kas attiecīgi mazina ietekmi uz vidi.
Jaunās ekonomiskās iespējās: CO2 uzglabāšana var radīt ekonomiskas iespējas, tostarp jaunu darbavietu radīšanu un uzņēmējdarbības attīstību saistībā ar CO2 uztveršanu un uzglabāšanu.
Sabiedrība piekrīt, ka pirms jebkuras jaunas pazemes gāzes krātuves izveides ir nepieciešama rūpīga priekšizpēte, taču piedāvātā 45. panta otrās daļas redakcija faktiski aizliedz jebkādu iniciatīvu no privāto investoru puses, skaidri nosakot CO2 uzglabāšanas beznosacījumu aizliegumu. Likumprojekta 8. pārejas noteikums noteic, ka Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz 2024. gada 31. decembrim ir jāsagatavo Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu un Ministru kabineta rīkojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz CO2 ģeoloģisko noglabāšanu Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā. Pieļaujot, ka konceptuālais ziņojums netiks balstīts uz zemes dzīļu padziļinātās ģeoloģiskās izpētes rezultātiem, Sabiedrības ieskatā CO2 glabāšana būtu atļaujama, nosakot kārtību un kritēriju kopumu, atbilstība kuriem kalpotu par pamatu atļaujas izsniegšanai nepieciešamo pētījumu veikšanai, kuru pozitīva rezultāta gadījumā būtu iespējams lemt par atļaujas izsniegšanu attiecīgas krātuvei izveidošanai.
Pamatojoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem Sabiedrība rosina izteikt 45. panta otro daļu un papildus iekļaut jaunu panta trešo daļu sekojošā redakcijā:
“(2) Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšana ģeoloģiskās struktūrās ir atļauta;
(3) Oglekļa dioksīda noglabāšana vertikālajā ūdens slānī ir aizliegta;”
Papildu Sabiedrība rosina iekļaut normu, kura noteiktu, ka gada laikā pēc pārejas noteikumu 8. punktā minētā konceptuālā ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinets nosaka kārtību kādā tiktu piešķirtas atļaujas projektiem, kas vēlas īstenot CO2 noglabāšanu, iekļaujot Likumprojekta 45. pantā jaunu daļu:
“(4) Līdz 2025. gada 31. decembrim Ministru kabinets izstrādā kārtību kādā tiek piešķirtas atļaujas projektiem, kuri paredz oglekļa dioksīda ģeoloģisko noglabāšanu Latvijas teritorijas ģeoloģiskajās struktūrās un kontinentālajā šelfā, kā arī nosaka oglekļa dioksīda uzglabāšanas prasības.”
Sabiedrības ieskatā Likumprojekta 45. panta otrā daļa nepamatoti aizliedz veikt oglekļa dioksīda (turpmāk arī – CO2) ģeoloģisko noglabāšanu ģeoloģiskajās struktūrās un Sabiedrība iebilst pret piedāvātas 45. panta otrās daļas redakcijas tālāku virzību.
Sabiedrība, cita starpā, ir Inčukalna pazemes gāzes krātuves operators, kurā, izmantojot unikālās zemes dzīļu ģeoloģiskās struktūras īpašības, jau vairāk kā 50 gadus tiek uzglabāta dabasgāze. Balstoties uz Sabiedrības kompetenci un pieredzi gāzes uzglabāšanā zemes ģeoloģiskajās struktūrās, Sabiedrības ieskatā Latvijas teritorijā esošajās zemes dzīlēs pastāv potenciāls jaunai gāzveida vielu vai CO2 krātuvei.
CO2 uzglabāšana Latvijai potenciāli varētu sniegt vairākus ieguvumus:
Klimata pārmaiņu ierobežošanā: CO2 uzglabāšana ģeoloģiskajā struktūrā var būt efektīvs līdzeklis, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un tādējādi palīdzētu ierobežot klimata pārmaiņas. Tas var būt svarīgs solis virzienā uz mērķiem, kas noteikti starptautiskajos nolīgumos, piemēram, Parīzes nolīgumā un Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam.
Enerģijas ražošanas emisiju intensitātes mazināšanā: CO2 uzglabāšana var tikt izmantota kopā ar CO2 uztveršanas un uzglabāšanas (Carbon capture and storage) tehnoloģijām, kas ļauj enerģijas ražošanā un rūpnieciskajā procesā izgūt CO2 no emisiju plūsmas, kas attiecīgi mazina ietekmi uz vidi.
Jaunās ekonomiskās iespējās: CO2 uzglabāšana var radīt ekonomiskas iespējas, tostarp jaunu darbavietu radīšanu un uzņēmējdarbības attīstību saistībā ar CO2 uztveršanu un uzglabāšanu.
Sabiedrība piekrīt, ka pirms jebkuras jaunas pazemes gāzes krātuves izveides ir nepieciešama rūpīga priekšizpēte, taču piedāvātā 45. panta otrās daļas redakcija faktiski aizliedz jebkādu iniciatīvu no privāto investoru puses, skaidri nosakot CO2 uzglabāšanas beznosacījumu aizliegumu. Likumprojekta 8. pārejas noteikums noteic, ka Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz 2024. gada 31. decembrim ir jāsagatavo Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu un Ministru kabineta rīkojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz CO2 ģeoloģisko noglabāšanu Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā. Pieļaujot, ka konceptuālais ziņojums netiks balstīts uz zemes dzīļu padziļinātās ģeoloģiskās izpētes rezultātiem, Sabiedrības ieskatā CO2 glabāšana būtu atļaujama, nosakot kārtību un kritēriju kopumu, atbilstība kuriem kalpotu par pamatu atļaujas izsniegšanai nepieciešamo pētījumu veikšanai, kuru pozitīva rezultāta gadījumā būtu iespējams lemt par atļaujas izsniegšanu attiecīgas krātuvei izveidošanai.
Pamatojoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem Sabiedrība rosina izteikt 45. panta otro daļu un papildus iekļaut jaunu panta trešo daļu sekojošā redakcijā:
“(2) Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšana ģeoloģiskās struktūrās ir atļauta;
(3) Oglekļa dioksīda noglabāšana vertikālajā ūdens slānī ir aizliegta;”
Papildu Sabiedrība rosina iekļaut normu, kura noteiktu, ka gada laikā pēc pārejas noteikumu 8. punktā minētā konceptuālā ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinets nosaka kārtību kādā tiktu piešķirtas atļaujas projektiem, kas vēlas īstenot CO2 noglabāšanu, iekļaujot Likumprojekta 45. pantā jaunu daļu:
“(4) Līdz 2025. gada 31. decembrim Ministru kabinets izstrādā kārtību kādā tiek piešķirtas atļaujas projektiem, kuri paredz oglekļa dioksīda ģeoloģisko noglabāšanu Latvijas teritorijas ģeoloģiskajās struktūrās un kontinentālajā šelfā, kā arī nosaka oglekļa dioksīda uzglabāšanas prasības.”
18.09.2023. 17:18
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija
Papildus iepriekš paustajam, lūdzam precizēt, skaidrot likumprojekta 13.pantu, proti:
1. pirmo daļu - atļauju saņem, sākot no 2025.gada 1.janvāra, bet konkrēti līdz kādam datumam un kā notiek atļaujas saņemšana? No kādiem datiem būs atkarīga atļaujas saņemšana?
2. otro daļu - ja 1.janvārī atļauja nav saņemta, 2.janvārī operators vairs nedrīkst strādāt? Kāds ir plāna saturs un kad tas ir apstiprināms?
3. piekto daļu - ja ziņojums par emisijām par 2024.gadu iesniedzams līdz 30.martam, tad arī atļauja 2025.gadā (1.daļa) būtu jāizsniedz pēc šī termiņa līdz kādam noteiktam datumam.
4. sesto daļu - jānorāda konkrēti, kam dati par emisijām ir iesniedzami, kas apstiprina. Atskaitei jābūt apstirpinātai no sertificētas auditorkompānijas?
5. astoto daļu - degvielas operators sniedz ziņojumu tikai par emisiju kvotām transportam.
6. desmito daļu - ja degvielas operators saskaņā ar 9.daļu atskaiti VVD iesniedz līdz 15.aprīlim, kā VVD to apstirpinās līdz 31.04? Ja ziņojums nav apstiprināts līdz 31.04, tad operators tālāk vairs nav tiesīgs strādāt?
7. 11.daļu - kāpēc pārbaudīs un apstiprinās divas institūcijas?
8. 12.daļu - kas tie ir par izdevumiem un kam, kad tos sniedz, norāda?
1. pirmo daļu - atļauju saņem, sākot no 2025.gada 1.janvāra, bet konkrēti līdz kādam datumam un kā notiek atļaujas saņemšana? No kādiem datiem būs atkarīga atļaujas saņemšana?
2. otro daļu - ja 1.janvārī atļauja nav saņemta, 2.janvārī operators vairs nedrīkst strādāt? Kāds ir plāna saturs un kad tas ir apstiprināms?
3. piekto daļu - ja ziņojums par emisijām par 2024.gadu iesniedzams līdz 30.martam, tad arī atļauja 2025.gadā (1.daļa) būtu jāizsniedz pēc šī termiņa līdz kādam noteiktam datumam.
4. sesto daļu - jānorāda konkrēti, kam dati par emisijām ir iesniedzami, kas apstiprina. Atskaitei jābūt apstirpinātai no sertificētas auditorkompānijas?
5. astoto daļu - degvielas operators sniedz ziņojumu tikai par emisiju kvotām transportam.
6. desmito daļu - ja degvielas operators saskaņā ar 9.daļu atskaiti VVD iesniedz līdz 15.aprīlim, kā VVD to apstirpinās līdz 31.04? Ja ziņojums nav apstiprināts līdz 31.04, tad operators tālāk vairs nav tiesīgs strādāt?
7. 11.daļu - kāpēc pārbaudīs un apstiprinās divas institūcijas?
8. 12.daļu - kas tie ir par izdevumiem un kam, kad tos sniedz, norāda?
18.09.2023. 17:19
Valdis Vītoliņš - Biedrība "Latvijas siltumuzņēmumu asociācija"
Aicinu izvērtēt iespēju papildināt 40.pantu par Modernizācijas fonda finansējuma izmantošanu, ka līdzekļi var tikt novirzīti ne tikai centralizētās siltumapgādes tīklu modernizēšanā, bet arī jaunu siltumtīklu izbūvē, lai paplašinātu iespēju pieslēgties CSA plašākam lokam blīvi apdzīvotās teritorijās. Energoefektīva CSA ir labākais risinājums kā risināt klimata jautājumus, ņemot vērā to, ka katra mājsaimniecība neseko līdzi kurināšanas lietderībai un energoefektivitātei.
18.09.2023. 17:23
Kaspars Beķeris - SIA Gren Latvija
Priekšlikums:
Papildināt 24.panta 4.punktu, 37. panta 1) punkta a) apakšpunktu un 40.panta 5) punktu ar iespēju finansējumu izmantot arī jaunu centralizētās siltumapgādes (CSA) pieslēgumu finansēšanai, kas ļaus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, pieslēdzot pie CSA tīkla objketus, kas izmanto fosilo kurināmo.
Papildināt 24.panta 4.punktu, 37. panta 1) punkta a) apakšpunktu un 40.panta 5) punktu ar iespēju finansējumu izmantot arī jaunu centralizētās siltumapgādes (CSA) pieslēgumu finansēšanai, kas ļaus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, pieslēdzot pie CSA tīkla objketus, kas izmanto fosilo kurināmo.
18.09.2023. 18:31
Latvijas Jaunatnes padome
Latvijas Jaunatnes padomes pozīcija par Klimatu (https://www.ljp.lv/lv/par-ljp#positions) skaidro, ka klimata krīze un atkritumu krīze iespaido ikviena cilvēka dzīvi jau šobrīd, vēršot uzmanību uz bērniem un jauniešiem, kuri ar krīzes sekām turpinās saskarties savas dzīves laikā arvien biežāk un izteiktāk.
Klimata krīze ir horizontāls jautājums, kurš skar daudzas citas politikas jomas un tā risināšanā kā centrālajam elementam ir jābūt sociālajam taisnīgumam, risinājumiem ir jābūt pieejamiem visai sabiedrībai, īpaši domājot par finansiāli un sociāli neaizsargātām grupām. Valsts, privātajam un publiskajām sektoram jādarbojas saskaņā ar aktuālajiem ANO ilgtspējas attīstības mērķiem un norādījumiem.
Izglītībai par klimata un vides jautājumiem ir jābūt pieejamai sabiedrībai un īstenotai gan formālajā, gan neformālajā izglītībā. Jauniešu organizācijām nepieciešams valsts un pašvaldību atbalsts, lai kvalitatīvi attīstītu jaunas iniciatīvas, lai risinātu klimata krīzes jautājumus gan vietējā, gan nacionālā mērogā. Visas sabiedrības līdzdalība ir nepieciešama attīstības plānošanā.
Jauniešiem jābūt iesaistītiem klimata un vides politikas izveidē un ieviešanā pašvaldību, valsts un Eiropas Savienības līmenī.
Ilgtspējas attīstības plānošanā jāpanāk balanss starp sabiedrību, vidi un ekonomiku.
Papildus minētajam, digitālā transformācija un vide, un cīņa ar klimata pārmaiņām ir divas no četrām prioritātēm programmās “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” 2021. - 2027. gadam, tāpēc Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra īsteno mērķtiecīgu darbību kopumu, lai programmu ietvaros atbalstītu aktivitātes, kas veicina augstu digitālo kompetenču, digitālās vides un metodoloģiju attīstību, kas savukārt veicina izglītības, mācību un jaunatnes jomu sagatavotību un nepārtrauktību, kā arī vides saglabāšanu un cīņu ar klimata pārmaiņām (https://jaunatne.gov.lv/wp-content/uploads/2023/06/JSPA-Gada-parskats-2022.pdf).
Ņemot vērā augstāk minēto, vēlamies norādīt, ka svarīgi iekļaut Klimata konsultatīvā padomes darbā arī jauniešus, jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas strādā ar jauniešiem un, kas ikdienā aktīvi darbojas vides un klimata jomā, kā arī iesaistīt ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmu izstrādē gan plānošanas reģionos, gan pašvaldību līmenī.
Klimata krīze ir horizontāls jautājums, kurš skar daudzas citas politikas jomas un tā risināšanā kā centrālajam elementam ir jābūt sociālajam taisnīgumam, risinājumiem ir jābūt pieejamiem visai sabiedrībai, īpaši domājot par finansiāli un sociāli neaizsargātām grupām. Valsts, privātajam un publiskajām sektoram jādarbojas saskaņā ar aktuālajiem ANO ilgtspējas attīstības mērķiem un norādījumiem.
Izglītībai par klimata un vides jautājumiem ir jābūt pieejamai sabiedrībai un īstenotai gan formālajā, gan neformālajā izglītībā. Jauniešu organizācijām nepieciešams valsts un pašvaldību atbalsts, lai kvalitatīvi attīstītu jaunas iniciatīvas, lai risinātu klimata krīzes jautājumus gan vietējā, gan nacionālā mērogā. Visas sabiedrības līdzdalība ir nepieciešama attīstības plānošanā.
Jauniešiem jābūt iesaistītiem klimata un vides politikas izveidē un ieviešanā pašvaldību, valsts un Eiropas Savienības līmenī.
Ilgtspējas attīstības plānošanā jāpanāk balanss starp sabiedrību, vidi un ekonomiku.
Papildus minētajam, digitālā transformācija un vide, un cīņa ar klimata pārmaiņām ir divas no četrām prioritātēm programmās “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” 2021. - 2027. gadam, tāpēc Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra īsteno mērķtiecīgu darbību kopumu, lai programmu ietvaros atbalstītu aktivitātes, kas veicina augstu digitālo kompetenču, digitālās vides un metodoloģiju attīstību, kas savukārt veicina izglītības, mācību un jaunatnes jomu sagatavotību un nepārtrauktību, kā arī vides saglabāšanu un cīņu ar klimata pārmaiņām (https://jaunatne.gov.lv/wp-content/uploads/2023/06/JSPA-Gada-parskats-2022.pdf).
Ņemot vērā augstāk minēto, vēlamies norādīt, ka svarīgi iekļaut Klimata konsultatīvā padomes darbā arī jauniešus, jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas strādā ar jauniešiem un, kas ikdienā aktīvi darbojas vides un klimata jomā, kā arī iesaistīt ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmu izstrādē gan plānošanas reģionos, gan pašvaldību līmenī.
18.09.2023. 18:39
Roberts Alhimionoks - Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL)
Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk - FICIL) kopumā atbalsta mērķi pārvaldīt un pēc iespējas ierobežot klimata pārmaiņu negatīvās sekas Latvijā, tādēļ virzoties uz klimatneitralitāti un veicinot klimatnoturību. Tomēr, iepazinusies ar Likumprojektu, FICIL to nesaskaņo un vēlas vērst uzmanību uz vairākām tajā norādītām nepilnībām. Likumprojekts nenes klimata jomas centrālā jeb jumta likuma slodzi, kā arī tas nesatur pietiekamu tiesisko regulējumu, lai likums “Par piesārņojumu” zaudētu spēku, stājoties spēkā Klimata likumam.
FICIL kopumā pauž priekšlikumus/iebildumus par vairākiem punktiem, kuru detalizēts pamatojums 18. septembrī nosūtīts Klimata un enerģētikas ministrijai vēstules formātā. FICIL ieskatā būtu jāpilnveido: 1.panta 17., 18.un 21.apakšpunkts; 2. pants (iztrūkst teksts); 3. pants; 4.panta pirmā un otrā daļa; 5. pants; 10.pants; 11.panta pirmais, otrais un piektais apakšpunkts; 13.panta pirmā un piektā daļa; 13.panta 9. un 11.daļa, 17.panta 12.daļas 2.un 5.apakšpunkts; 22.pants; 24. pants; 26.pants; 28.panta pirmā daļa; 28.panta 5. – 8.daļa; 34.pants; 44.pants; 45.panta otrā daļa; 48.pants; 49., 50. un 51.pants.
FICIL kopumā pauž priekšlikumus/iebildumus par vairākiem punktiem, kuru detalizēts pamatojums 18. septembrī nosūtīts Klimata un enerģētikas ministrijai vēstules formātā. FICIL ieskatā būtu jāpilnveido: 1.panta 17., 18.un 21.apakšpunkts; 2. pants (iztrūkst teksts); 3. pants; 4.panta pirmā un otrā daļa; 5. pants; 10.pants; 11.panta pirmais, otrais un piektais apakšpunkts; 13.panta pirmā un piektā daļa; 13.panta 9. un 11.daļa, 17.panta 12.daļas 2.un 5.apakšpunkts; 22.pants; 24. pants; 26.pants; 28.panta pirmā daļa; 28.panta 5. – 8.daļa; 34.pants; 44.pants; 45.panta otrā daļa; 48.pants; 49., 50. un 51.pants.
18.09.2023. 21:57
Maksis Apinis - "Zaļā brīvība"
Klimata likums Latvijai ir vajadzīgs vienotas un mērķtiecīgas klimata politikas ieviešanai, tāpēc atbalstām tā stāšanos spēkā. Tomēr ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, lai virzība uz klimatneitralitāti būtu patiešām atbilstoša likumprojektā izvirzītajam mērķim - ekoloģiski, ekonomiski un sociāli taisnīga.
Pirmkārt, būtu nepieciešams deklarēt klimata krīzi, kas noteiktu saistības integrēt visu nozaru politikas attīstības plānošanā “klimatdrošināšanas” pasākumus (likumā parādās 44.pantā).
Tāpat arī aicinām likuma struktūrā veikt izmaiņas, uzreiz pēc mērķa definējot principus, kas veidotu klimata politikas ietvaru un būtu jāņem vērā turpmākajā attīstības plānošanas un lēmumpieņemšanas procesā visām nozarēm:
Esošo dabisko oglekļa piesaistītāju saglabāšana un attīšana, kā prioritārs risinājums emisiju piesaistei, vienlaicīgi uzlabojot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību;
Enerģētiskās nabadzības izskaušana un sociāli taisnīga klimata krīzes pārvarēšana, veicinot iedzīvotāju labbūtību un iesaistīšanos klimata politikas ieviešanā un lēmumpieņemšanā;
Atjaunīgās enerģijas risinājumos balstītas nacionālās enerģijas sistēmas izveidošana un enerģētiskās neatkarības un pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem;
Aprites un ilgtspējīgas ekonomikas veicināšana, attīstot resursu un enerģijas efektīvu izmantošanu;
Zinātniskas izpētes un zināšanu veicināšana klimata pārmaiņu izpratnes uzlabošanai un efektīvai lēmumpieņemšanai.
Šie ir būtiskākie principi, ko varam identificēt, tomēr šāda ietvara izveidei būtu nepieciešama plašāka diskusija.
1) Sociāli taisnīga pielāgošanās klimata pārmaiņām
Likumprojektā nepieciešams iekļaut principu sociālas nevienlīdzības mazināšanai un nodrošināt klimata finanšu instrumentu (kas aprakstīti likumprojekta 5. nodaļā) atbalsta prioritāru piemērošanu trūcīgākajai iedzīvotāju daļai, kam jau šobrīd enerģētiskās nabadzības risks ir ekonomiskās stabilitātes apdraudējums.
2) Dabā balstīti risinājumi un dabas vērtību saglabāšana
Likumprojektā maz parādās dabā balstītu risinājumu un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana, kas tiktu ieviesti reizē ar klimata pārmaiņu mazinošajiem pasākumiem. Likumā nepieciešams noteikt principu, ka dabā balstītiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās risinājumiem jābūt prioritārai izvēlei (pār tehnoloģiskiem risinājumiem) plānojot pasākumus un projektus klimatneitralitātes mērķu īstenošanai, kā arī finanšu instrumentu izmantošanā prioritātei jābūt atbalstam dabā balstītiem risinājumiem.
3) Inovatīva sabiedrības līdzdalība lēmumpieņemšanā
Laikam ejot, klimata pārmaiņu izraisītās sekas arvien vairāk skars dažādus tautsaimniecības sektorus un kalpos kā augsne dažādiem starpnozaru un individuāliem konfliktiem, jo tās pastiprina jau šobrīd eksistējošo materiālo un sociālo nevienlīdzību. Likumprojektā definētie sabiedrības līdzdalības pasākumi nerada pietiekamas iespējas piedalīties stratēģisku lēmumu pieņemšanā, piemēram, izvērtējot dažādus nozaru politikas plānošanas scenārijus, to alternatīvas un pasākumus, kā arī Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādē, mērķu izpildes monitorēšanā un aktualizēšanā. Attīstības plānošanā bieži vien izšķiršanās par labu vienai vai otrai prioritātei ir balstīta subjektīvās vērtībās vai interesēs. Tāpēc ir nepieciešams noteikt plašākas iespējas sabiedrībai tieši piedalīties lēmumpieņamšanā, kas iespējams, izmantojot dažādus inovatīvas līdzdalības veidus, piemēram, deliberatīvās metodes, reprezentējot visu sabiedrības grupu intereses plaši diskutējot un izsverot saistītos lēmumus. Šāds mērķis jau ir noteikts Nacionālajā attīstības plānā 2027 (NAP2027), tāpēc nav pamata, veidojot jaunu likumu, neiekļaut tiešas demokrātijas iespējas.
Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam izvirzīts mērķis īstenot sabiedrības iesaisti klimata politikas lēmumu pieņemšanā. NAP 2027 rīcības virziens “Daba un vide – “Zaļais kurss”” viens no 3 mērķiem ir: “[259] Īstenota vides, ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un enerģētikas politika, kas balstīta uz taisnīgumu un savstarpējo uzticēšanos, sabiedrības atbalstu dabas un klimata aizsardzības pasākumiem, nosakot skaidrus un atklātus valsts un iedzīvotāju sadarbības modeļus un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā”
3) Neatkarīga padome lēmumpieņemšanā
Klimata likumam būtu jāstiprina efektīva un ilgtspējīga pārvaldība, ko varētu īstenot, izveidojot neatkarīgu zinātnisku padomi. Zinātnē balstītu mērķu izvirzīšana, izmantoto pasākumu efektivitātes novērtēšana un aktualizācija ir būtiski mehānismi veiksmīgai pasākumu ieviešanai un turpmāko stratēģiju aktualizēšanai. Tomēr, neskatoties uz NAP2027 izvirzīto mērķi atbalstīt šādas iniciatīvas, atjaunotajā likumprojektā tas izpaliek.
Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam izvirzīts mērķis “[428] Gudras, efektīvas un atvērtas pārvaldības īstenošana visos publiskās pārvaldes procesos, par galveno izvirzot cilvēka vajadzības un valsts proaktīvu rīcību, īstenojot pierādījumos balstītus risinājumus un starpnozaru koordinētu sadarbību, izmantojot jaunas metodes un digitālās iespējas, pārvaldei sniedzot saprotamu un pieejamu informāciju, nodrošinot iespējas cilvēkiem līdzdarboties politikas veidošanā un panākot līdzsvarotu sabiedrisko grupu pārstāvību.”
Likumprojektā sabiedrības līdzdalība parādās tikai Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību monitoringā un ziņošanā un emisiju kvotu sadalē. Nav samērīgi balansēta arī vienīgā komisija, kur plānots pieaicināt nevalstiskās, ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītās, organizācijas (42.pants. Klimata finanšu instrumentu konsultatīvā padome). Šajā padomē ir plānots iesaistīt tikai 3 nevalstisko organizāciju/institūciju pārstāvjus, kuru organizāciju mērķis, saskaņā ar statūtiem, “ir saistīts ar klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām”. Aicinām paplašināt pieaicināmo organizāciju loku, lai tiktu reprezentēta plašāka sabiedrība, it īpaši jaunieši.
5) Uzlabots un obligāts zaļais publiskais iepirkums (ZPI) kā instruments klimata mērķu sasniegšanai
ZPI regulējumā ietverot papildus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās kritērijus, un nosakot zaļo publisko iepirkumu kā obligātu visa publiskā finansējuma pārvaldībā, būtu iespējams efektīvāk īstenot likumprojektā ietverto principu “Klimatdrošināšana”.
6) Oglekļa dioksīda uztveršana, transportēšana, uzglabāšana, lietošana un ģeoloģiskā noglabāšana
Valstij nevajadzētu investēt publiskā finansējuma līdzekļus oglekļa uzglabāšanas tehnoloģisko risinājumu attīstīšanai, īpaši ņemot vērā Vides aizsardzības likuma 3. pantā definēto principu “piesārņotājs maksā” — tas nozīmē, ka persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu. Tādējādi oglekļa dioksīda emisiju noglabāšanas risinājumu attīstīšanai, kā arī izpētei, ir jābūt tirgus dalībnieku atbildībai, nevis tai ir jāvelta publiskais finansējums.
Turklāt likuma tekstā nepieciešams skaidri definēt atsevišķu izmērāmu mērķi emisiju samazināšanai un piesaistei, kas palīdzētu veikt konkrētu risinājumu izvēli un novērtēt to pienesumu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā.
7) Atjaunīgo resursu un bezemisiju risinājumu attīstība
Likumprojekts lielākoties parāda ambīcijas klimatneitralitātes sasniegšanā, atbalstot atjaunīgo resursu attīstību un izmantošanu. Taču šobrīd likumprojektā ir iekļauts atbalsts arī zemu emisiju transportlīdzekļiem - šāda atbalsts var traucēt pāreju uz nulles emisiju transportu. Respektīvi, izmantojot līdzekļus transportlīdzekļiem, kuri vēljoprojām rada emisijas neatbilst ilgtermiņa klimatneitralitātes mērķiem. Tāpat ir arī jāizvērtē un skaidri jādefinē “atbalsts siltumapgādes tīkla modernizācijai”, jo neefektīvi pasākumi var traucēt sasniegt klimata mērķus izmaksu efektīvā veidā. Šobrīd centralizētā siltumapgāde lielākoties balstās uz fosilās gāzes izmantošanu, un, ja “modernizācijas” pasākums ietver, piemēram, efektīvāku gāzes pārvadi, tas var ilgtermiņā stagnēt pāreju uz atjaunīgo resursu izmantošanu siltumapgādē (jeb veicināt carbon lock-in efektu), jo būs mazāks stimuls atteikties no fosilajiem resursiem.
Kopumā likumprojekts ir pārāk nepilnīgs, lai apgalvotu, ka tas skaidri definē principus, kā virzīties uz klimatneitralitātes sasniegšanu un saskaņot dažādās konfliktējošās vērtības (jeb prioritātes) , kas ir būtiskākie šķēršļi klimatneitralitātes sasniegšanai.
Likumprojekts nepietiekami nosaka ministriju apakšmērķus kopējā mērķa sasniegšanā, kā arī nedefinē atbildību mērķa nesasniegšanas gadījumā vai neefektīvu stratēģiju izstrādes gadījumā.
Citus ierosinājumus, kas izstrādāti, pamatojoties uz jau minēto 1.-7. punktā, un kas attiecas uz konkrētiem likumprojekta pantiem (tabulas formātā), nosūtām uz pasts@kem.gov.lv.
Pirmkārt, būtu nepieciešams deklarēt klimata krīzi, kas noteiktu saistības integrēt visu nozaru politikas attīstības plānošanā “klimatdrošināšanas” pasākumus (likumā parādās 44.pantā).
Tāpat arī aicinām likuma struktūrā veikt izmaiņas, uzreiz pēc mērķa definējot principus, kas veidotu klimata politikas ietvaru un būtu jāņem vērā turpmākajā attīstības plānošanas un lēmumpieņemšanas procesā visām nozarēm:
Esošo dabisko oglekļa piesaistītāju saglabāšana un attīšana, kā prioritārs risinājums emisiju piesaistei, vienlaicīgi uzlabojot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību;
Enerģētiskās nabadzības izskaušana un sociāli taisnīga klimata krīzes pārvarēšana, veicinot iedzīvotāju labbūtību un iesaistīšanos klimata politikas ieviešanā un lēmumpieņemšanā;
Atjaunīgās enerģijas risinājumos balstītas nacionālās enerģijas sistēmas izveidošana un enerģētiskās neatkarības un pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem;
Aprites un ilgtspējīgas ekonomikas veicināšana, attīstot resursu un enerģijas efektīvu izmantošanu;
Zinātniskas izpētes un zināšanu veicināšana klimata pārmaiņu izpratnes uzlabošanai un efektīvai lēmumpieņemšanai.
Šie ir būtiskākie principi, ko varam identificēt, tomēr šāda ietvara izveidei būtu nepieciešama plašāka diskusija.
1) Sociāli taisnīga pielāgošanās klimata pārmaiņām
Likumprojektā nepieciešams iekļaut principu sociālas nevienlīdzības mazināšanai un nodrošināt klimata finanšu instrumentu (kas aprakstīti likumprojekta 5. nodaļā) atbalsta prioritāru piemērošanu trūcīgākajai iedzīvotāju daļai, kam jau šobrīd enerģētiskās nabadzības risks ir ekonomiskās stabilitātes apdraudējums.
2) Dabā balstīti risinājumi un dabas vērtību saglabāšana
Likumprojektā maz parādās dabā balstītu risinājumu un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana, kas tiktu ieviesti reizē ar klimata pārmaiņu mazinošajiem pasākumiem. Likumā nepieciešams noteikt principu, ka dabā balstītiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās risinājumiem jābūt prioritārai izvēlei (pār tehnoloģiskiem risinājumiem) plānojot pasākumus un projektus klimatneitralitātes mērķu īstenošanai, kā arī finanšu instrumentu izmantošanā prioritātei jābūt atbalstam dabā balstītiem risinājumiem.
3) Inovatīva sabiedrības līdzdalība lēmumpieņemšanā
Laikam ejot, klimata pārmaiņu izraisītās sekas arvien vairāk skars dažādus tautsaimniecības sektorus un kalpos kā augsne dažādiem starpnozaru un individuāliem konfliktiem, jo tās pastiprina jau šobrīd eksistējošo materiālo un sociālo nevienlīdzību. Likumprojektā definētie sabiedrības līdzdalības pasākumi nerada pietiekamas iespējas piedalīties stratēģisku lēmumu pieņemšanā, piemēram, izvērtējot dažādus nozaru politikas plānošanas scenārijus, to alternatīvas un pasākumus, kā arī Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādē, mērķu izpildes monitorēšanā un aktualizēšanā. Attīstības plānošanā bieži vien izšķiršanās par labu vienai vai otrai prioritātei ir balstīta subjektīvās vērtībās vai interesēs. Tāpēc ir nepieciešams noteikt plašākas iespējas sabiedrībai tieši piedalīties lēmumpieņamšanā, kas iespējams, izmantojot dažādus inovatīvas līdzdalības veidus, piemēram, deliberatīvās metodes, reprezentējot visu sabiedrības grupu intereses plaši diskutējot un izsverot saistītos lēmumus. Šāds mērķis jau ir noteikts Nacionālajā attīstības plānā 2027 (NAP2027), tāpēc nav pamata, veidojot jaunu likumu, neiekļaut tiešas demokrātijas iespējas.
Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam izvirzīts mērķis īstenot sabiedrības iesaisti klimata politikas lēmumu pieņemšanā. NAP 2027 rīcības virziens “Daba un vide – “Zaļais kurss”” viens no 3 mērķiem ir: “[259] Īstenota vides, ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un enerģētikas politika, kas balstīta uz taisnīgumu un savstarpējo uzticēšanos, sabiedrības atbalstu dabas un klimata aizsardzības pasākumiem, nosakot skaidrus un atklātus valsts un iedzīvotāju sadarbības modeļus un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā”
3) Neatkarīga padome lēmumpieņemšanā
Klimata likumam būtu jāstiprina efektīva un ilgtspējīga pārvaldība, ko varētu īstenot, izveidojot neatkarīgu zinātnisku padomi. Zinātnē balstītu mērķu izvirzīšana, izmantoto pasākumu efektivitātes novērtēšana un aktualizācija ir būtiski mehānismi veiksmīgai pasākumu ieviešanai un turpmāko stratēģiju aktualizēšanai. Tomēr, neskatoties uz NAP2027 izvirzīto mērķi atbalstīt šādas iniciatīvas, atjaunotajā likumprojektā tas izpaliek.
Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam izvirzīts mērķis “[428] Gudras, efektīvas un atvērtas pārvaldības īstenošana visos publiskās pārvaldes procesos, par galveno izvirzot cilvēka vajadzības un valsts proaktīvu rīcību, īstenojot pierādījumos balstītus risinājumus un starpnozaru koordinētu sadarbību, izmantojot jaunas metodes un digitālās iespējas, pārvaldei sniedzot saprotamu un pieejamu informāciju, nodrošinot iespējas cilvēkiem līdzdarboties politikas veidošanā un panākot līdzsvarotu sabiedrisko grupu pārstāvību.”
Likumprojektā sabiedrības līdzdalība parādās tikai Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību monitoringā un ziņošanā un emisiju kvotu sadalē. Nav samērīgi balansēta arī vienīgā komisija, kur plānots pieaicināt nevalstiskās, ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītās, organizācijas (42.pants. Klimata finanšu instrumentu konsultatīvā padome). Šajā padomē ir plānots iesaistīt tikai 3 nevalstisko organizāciju/institūciju pārstāvjus, kuru organizāciju mērķis, saskaņā ar statūtiem, “ir saistīts ar klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām”. Aicinām paplašināt pieaicināmo organizāciju loku, lai tiktu reprezentēta plašāka sabiedrība, it īpaši jaunieši.
5) Uzlabots un obligāts zaļais publiskais iepirkums (ZPI) kā instruments klimata mērķu sasniegšanai
ZPI regulējumā ietverot papildus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās kritērijus, un nosakot zaļo publisko iepirkumu kā obligātu visa publiskā finansējuma pārvaldībā, būtu iespējams efektīvāk īstenot likumprojektā ietverto principu “Klimatdrošināšana”.
6) Oglekļa dioksīda uztveršana, transportēšana, uzglabāšana, lietošana un ģeoloģiskā noglabāšana
Valstij nevajadzētu investēt publiskā finansējuma līdzekļus oglekļa uzglabāšanas tehnoloģisko risinājumu attīstīšanai, īpaši ņemot vērā Vides aizsardzības likuma 3. pantā definēto principu “piesārņotājs maksā” — tas nozīmē, ka persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu. Tādējādi oglekļa dioksīda emisiju noglabāšanas risinājumu attīstīšanai, kā arī izpētei, ir jābūt tirgus dalībnieku atbildībai, nevis tai ir jāvelta publiskais finansējums.
Turklāt likuma tekstā nepieciešams skaidri definēt atsevišķu izmērāmu mērķi emisiju samazināšanai un piesaistei, kas palīdzētu veikt konkrētu risinājumu izvēli un novērtēt to pienesumu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā.
7) Atjaunīgo resursu un bezemisiju risinājumu attīstība
Likumprojekts lielākoties parāda ambīcijas klimatneitralitātes sasniegšanā, atbalstot atjaunīgo resursu attīstību un izmantošanu. Taču šobrīd likumprojektā ir iekļauts atbalsts arī zemu emisiju transportlīdzekļiem - šāda atbalsts var traucēt pāreju uz nulles emisiju transportu. Respektīvi, izmantojot līdzekļus transportlīdzekļiem, kuri vēljoprojām rada emisijas neatbilst ilgtermiņa klimatneitralitātes mērķiem. Tāpat ir arī jāizvērtē un skaidri jādefinē “atbalsts siltumapgādes tīkla modernizācijai”, jo neefektīvi pasākumi var traucēt sasniegt klimata mērķus izmaksu efektīvā veidā. Šobrīd centralizētā siltumapgāde lielākoties balstās uz fosilās gāzes izmantošanu, un, ja “modernizācijas” pasākums ietver, piemēram, efektīvāku gāzes pārvadi, tas var ilgtermiņā stagnēt pāreju uz atjaunīgo resursu izmantošanu siltumapgādē (jeb veicināt carbon lock-in efektu), jo būs mazāks stimuls atteikties no fosilajiem resursiem.
Kopumā likumprojekts ir pārāk nepilnīgs, lai apgalvotu, ka tas skaidri definē principus, kā virzīties uz klimatneitralitātes sasniegšanu un saskaņot dažādās konfliktējošās vērtības (jeb prioritātes) , kas ir būtiskākie šķēršļi klimatneitralitātes sasniegšanai.
Likumprojekts nepietiekami nosaka ministriju apakšmērķus kopējā mērķa sasniegšanā, kā arī nedefinē atbildību mērķa nesasniegšanas gadījumā vai neefektīvu stratēģiju izstrādes gadījumā.
Citus ierosinājumus, kas izstrādāti, pamatojoties uz jau minēto 1.-7. punktā, un kas attiecas uz konkrētiem likumprojekta pantiem (tabulas formātā), nosūtām uz pasts@kem.gov.lv.
18.09.2023. 22:33
Fiziska persona
Ļoti ir atbalstāma likumprojekta 1. panta pirmās daļas 18. punkta redakcija. Vienlaikus, lūdzu likumprojekta terminus ietvert alfabētiskā kārtībā, jo šobrīd to secība nav saprotama un padara likumprojektu daudz grūtāk lasāmu.
Lūdzu precizēt likumprojekta 5. panta pirmo daļu, norādot bāzes gadu jau panta pirmajā daļā, pret kuru tiek noteikts -17% procentu SEG emisiju samazinājums.
Vienlaikus, vēlos izteikt iebildumu pret šo jauno 5. panta redakciju, jo šī mērķa noteikšana likumprojektā (kā arī nozaru mērķu attiecināšanas sašaurināšana uz ne-ETS sektoriem) neveicinās augstāku ambīciju līmeni, ja Latvija nolems vienpusēji kāpināt savus mērķus. Papildus, šī jaunā redakcija nošķirs ETS un ne-ETS darbības enerģētikas un rūpniecības sektoros, kas veicinās sadrumstalotas politikas izstrādi un īstenošanu šajās tautsaimniecības nozarēs.
Papildus, likumprojektā nav arī norādīts kā/kad Latvija noteiks šos mērķus uz 2040. un 2050. gadu. Šobrīd likuma mērķī ir noteikts politikas virsmērķis, bet nav skaidra sasaiste šim virsmērķim uz 2050. gadu ar starpposmiem.
Noteikti izsaku atbalstu likumprojekta 7. panta ceturtās daļas pēdējā teikuma noslēguma daļai. Pastāv iespēja, ka šobrīd eksistē pasākumi/politikas Latvijā, kas ir pretrunā ar kliamta mērķu sasniegšanu. Ir jābūt mehānismam kā tos pārtraukt. Pretrunā Kūdras asociācijas norādītajam, ar informatīvo ziņojumu nav iespējams slēgt nozares, tas būtu pilnīgi savādāks lēmums. Tāpēc noteikti ir atbalstāma 7. panta ceturtās daļas redakcija.
Priekšlikums likumprojekta 7. panta ietvaros arī norādīt, ka nozaru koordinējošās ministrijas (kā uzskaitīts likumprojekta 5. panta piektajā daļā) ir atbildīgas rast finansējumu, ja to nozare ir atbildīga par mērķu neizpildi un nepieciešamību iegādāties papildus gada emisijas sadales vienības.
Priekšlikums pārcelt likumprojekta 16. un 18. pantu aizreiz aiz likumprojekta 12. panta, jo visi šie trīs panti attiecās uz operatoru (stacionāro iekārtu, gaisa kuģu un jūras transporta) darbībām tā sauktajā "ETS1" kamēr likumprojekta 13. pants jau runā par darbībām "ETS2", kas ir atsevišķa sistēma. Būtu loģiskāk, ja šo trīs operatoru darbības, tiktu grupētas vienuviet.
Priekšlikums precizēt likumprojekta 24. panta sestās daļas beigas, norādot kam šie iegūtie finanšu līdzekļi tiek atgriezti, jo nav skaidrs vai tie tiek atgriezti Klimata un enerģētikas ministrijai.
Lūdzu anotācijā paskaidrot, kā tiks nodrošināta šī tēmētā finansiālā kompensācija galapatērētājiem saskaņā ar likumprojekta 37. panta pirmās daļas sesto punktu, jo nav skaidrs kādos gadījumos varētu rasties minētā "siltumnīcefekta gāzu emisiju dubultā uzskaite".
Iebildums pret likumprojekta 40. panta pirmās daļas pirmā punkta esošo redakciju. Lūgums svītrot "tostarp zaļā ūdeņraža, un šādas elektroenerģijas izmantošanā", jo nav nepieciešams izcelt vienu specifisku atjaunīgās enerģijas avotu, pie tam tādu avotu, kas šobrīd nav vis izmaksefektīvākais no šiem avotiem. Papildus, lūgums iekļaut atsauci uz Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto definīciju 40. panta pirmās daļas pirmā punkta esošajā redakcijā.
Priekšlikums labot anotācijas 1.3. sadaļā "Risinājuma apraksts" atsauces uz pantiem sākot ar 38. panta aprakstu, jo šobrīd anotācijā esošā numerācija neatbilst pantiem likumprojektā.
Lūgums precizēt likumprojekta 46. panta redakciju un norādīt, ka šī sistēma oglekļa dioksīda piesaistei netiks izveidota pirms netiks pieņemts Regula attiecībā uz šo jautājumu Eiropas Savienības līmenī. Latvijai nevajadzētu steigties pa priekšu Eiropas lēmumiem, kas varētu novest pie sistēmu nesavienojamības un attiecīgi resursu izšķērdēšanas. Lūgums arī anotācijā skaidrot, kāpēc šīs sistēmas izveide ir Klimata un enerģētikas ministrijas atbildība, ja likumprojekta 5. panta piektajā daļā par lauksaimniecības un ZIZIMM nozarēm atbildīgā ir Zemkopības minstrija. Esošā redakcija varētu atkārtoti novest pie politiku sadrumstalotības.
Lūdzu precizēt likumprojekta 5. panta pirmo daļu, norādot bāzes gadu jau panta pirmajā daļā, pret kuru tiek noteikts -17% procentu SEG emisiju samazinājums.
Vienlaikus, vēlos izteikt iebildumu pret šo jauno 5. panta redakciju, jo šī mērķa noteikšana likumprojektā (kā arī nozaru mērķu attiecināšanas sašaurināšana uz ne-ETS sektoriem) neveicinās augstāku ambīciju līmeni, ja Latvija nolems vienpusēji kāpināt savus mērķus. Papildus, šī jaunā redakcija nošķirs ETS un ne-ETS darbības enerģētikas un rūpniecības sektoros, kas veicinās sadrumstalotas politikas izstrādi un īstenošanu šajās tautsaimniecības nozarēs.
Papildus, likumprojektā nav arī norādīts kā/kad Latvija noteiks šos mērķus uz 2040. un 2050. gadu. Šobrīd likuma mērķī ir noteikts politikas virsmērķis, bet nav skaidra sasaiste šim virsmērķim uz 2050. gadu ar starpposmiem.
Noteikti izsaku atbalstu likumprojekta 7. panta ceturtās daļas pēdējā teikuma noslēguma daļai. Pastāv iespēja, ka šobrīd eksistē pasākumi/politikas Latvijā, kas ir pretrunā ar kliamta mērķu sasniegšanu. Ir jābūt mehānismam kā tos pārtraukt. Pretrunā Kūdras asociācijas norādītajam, ar informatīvo ziņojumu nav iespējams slēgt nozares, tas būtu pilnīgi savādāks lēmums. Tāpēc noteikti ir atbalstāma 7. panta ceturtās daļas redakcija.
Priekšlikums likumprojekta 7. panta ietvaros arī norādīt, ka nozaru koordinējošās ministrijas (kā uzskaitīts likumprojekta 5. panta piektajā daļā) ir atbildīgas rast finansējumu, ja to nozare ir atbildīga par mērķu neizpildi un nepieciešamību iegādāties papildus gada emisijas sadales vienības.
Priekšlikums pārcelt likumprojekta 16. un 18. pantu aizreiz aiz likumprojekta 12. panta, jo visi šie trīs panti attiecās uz operatoru (stacionāro iekārtu, gaisa kuģu un jūras transporta) darbībām tā sauktajā "ETS1" kamēr likumprojekta 13. pants jau runā par darbībām "ETS2", kas ir atsevišķa sistēma. Būtu loģiskāk, ja šo trīs operatoru darbības, tiktu grupētas vienuviet.
Priekšlikums precizēt likumprojekta 24. panta sestās daļas beigas, norādot kam šie iegūtie finanšu līdzekļi tiek atgriezti, jo nav skaidrs vai tie tiek atgriezti Klimata un enerģētikas ministrijai.
Lūdzu anotācijā paskaidrot, kā tiks nodrošināta šī tēmētā finansiālā kompensācija galapatērētājiem saskaņā ar likumprojekta 37. panta pirmās daļas sesto punktu, jo nav skaidrs kādos gadījumos varētu rasties minētā "siltumnīcefekta gāzu emisiju dubultā uzskaite".
Iebildums pret likumprojekta 40. panta pirmās daļas pirmā punkta esošo redakciju. Lūgums svītrot "tostarp zaļā ūdeņraža, un šādas elektroenerģijas izmantošanā", jo nav nepieciešams izcelt vienu specifisku atjaunīgās enerģijas avotu, pie tam tādu avotu, kas šobrīd nav vis izmaksefektīvākais no šiem avotiem. Papildus, lūgums iekļaut atsauci uz Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto definīciju 40. panta pirmās daļas pirmā punkta esošajā redakcijā.
Priekšlikums labot anotācijas 1.3. sadaļā "Risinājuma apraksts" atsauces uz pantiem sākot ar 38. panta aprakstu, jo šobrīd anotācijā esošā numerācija neatbilst pantiem likumprojektā.
Lūgums precizēt likumprojekta 46. panta redakciju un norādīt, ka šī sistēma oglekļa dioksīda piesaistei netiks izveidota pirms netiks pieņemts Regula attiecībā uz šo jautājumu Eiropas Savienības līmenī. Latvijai nevajadzētu steigties pa priekšu Eiropas lēmumiem, kas varētu novest pie sistēmu nesavienojamības un attiecīgi resursu izšķērdēšanas. Lūgums arī anotācijā skaidrot, kāpēc šīs sistēmas izveide ir Klimata un enerģētikas ministrijas atbildība, ja likumprojekta 5. panta piektajā daļā par lauksaimniecības un ZIZIMM nozarēm atbildīgā ir Zemkopības minstrija. Esošā redakcija varētu atkārtoti novest pie politiku sadrumstalotības.
18.09.2023. 23:26
Andis Kārkliņš - Biedrība "Latvijas biogāzes asociācija"
Biedrība ”Latvijas biogāzes asociācija” (turpmāk tekstā – LBA) ir iepazinusies ar Klimata likuma projektu, tāpēc vēlas izteikt savu viedokli un sniegt atsevišķus priekšlikumus.
Vispirms LBA vēlas izteikt lielu atzinību, ka Latvija, kaut arī novēloti, ir uzsākusi klimata likuma izstrādi, kas, cerams, kontekstā iekļausies ar kopējo ES klimata stratēģiju un mērķi “Fit for 55”.
Taču LBA dara uzmanīgu šā brīža steiga likumprojekta straujā tālāka virzīšana, kaut arī mērķis ir skaidri izlasāms likumprojekta anotācijā: “Ja likumprojekts, ar kuru tiek ieviesti vairāki Eiropas Komisijas “Gatavi mērķrādītājam 55” tiesību akti nacionālajā līmenī, nestājās spēkā līdz 2023. gada 1. decembrim, Eiropas Komisija var vērsties pret Latviju ES tiesā par to, ka dalībvalsts nav izpildījusi pienākumu un rezultātā piemērot finanšu sankcijas.”
Tomēr ir jautājums: vai soda iespējamība var būt attaisnojums virspusēja, nepārdomāta likuma apstiprināšanai.
LBA uzskata, ka Klimata likumam jau sākotnēji būtu jāatspoguļo konkrēti sasniedzamie mērķi, vēlams ar mērķu sadalījumu pa tautsaimniecības sektoriem. Tad dažādu nozaru uzņēmumi jau redzētu, kas tiem jādara klimata jomā, SEG samazināšanā un tie varētu jau pirmajā posmā plānot savus pasākumus un investīcijas, tai skaitā atjaunojamās enerģijas ražošanā. Lielisks piemērs ir Vācijas Klimata likums, kurā SEG un AER mērķi ir ne tikai sadalīti pa sektoriem un laika periodiem, bet ir iezīmētas arī nepieciešamās investīcijas šo mērķu sasniegšanai.
LBA pauž neizpratni par Klimata likumprojekta “nostāju” attiecībā uz atjaunojamām gāzēm un transporta degvielām, tai skaitā biometānu. Likumprojekta 40. pants “Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana” būtībā norāda uz atbalstāmām aktivitātēm klimata mērķu sasniegšanā, pie kam vairums no tām ir virzītas elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas jomā , bet nevienā no šī panta 9 apakšpunktiem netiek minēts, ka ar investīcijām varētu tikt atbalstīta atjaunojamā gāzveida enerģija vai gāzveida enerģijas izmantošana transportā.
Ja likumprojektā var rakstīt, ka tiks atbalstītas investīcijas atjaunīgo energoresuru izmantošanā elektroenerģijas ražošanā, tostarp zaļā ūdeņraža, un šādas elektroenerģijas izmantošanā”, tad kāpēc nevar rakstīt, piemēram, ka tiks atbalstītas investīcijas “bezemisiju mobilitātes infrastruktūras paplašināšanā, tostarp zaļā ūdeņraža un biometāna izmantošanā”.
LBA aicina:
Precizēt klimata likumprojektu, norādot konkrētus mērķus katram no sektoriem kopumā un pa periodiem. Turpmāk, gatavojot 10 gadu programmas šie mērķi tiktu vien precizēti un detalizēti. To tad varētu saukt arī par ilgtermiņa plānošanu.
LBA aicina rūpīgi izvērtēt Klimata likumprojekta atbalstāmo aktivitāšu loku un rediģēt 40.panta “Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana” ietverot konkrētas norādes uz biometāna un citu gāzveida enerģiju ražošanu un izmantošanu.
Vispirms LBA vēlas izteikt lielu atzinību, ka Latvija, kaut arī novēloti, ir uzsākusi klimata likuma izstrādi, kas, cerams, kontekstā iekļausies ar kopējo ES klimata stratēģiju un mērķi “Fit for 55”.
Taču LBA dara uzmanīgu šā brīža steiga likumprojekta straujā tālāka virzīšana, kaut arī mērķis ir skaidri izlasāms likumprojekta anotācijā: “Ja likumprojekts, ar kuru tiek ieviesti vairāki Eiropas Komisijas “Gatavi mērķrādītājam 55” tiesību akti nacionālajā līmenī, nestājās spēkā līdz 2023. gada 1. decembrim, Eiropas Komisija var vērsties pret Latviju ES tiesā par to, ka dalībvalsts nav izpildījusi pienākumu un rezultātā piemērot finanšu sankcijas.”
Tomēr ir jautājums: vai soda iespējamība var būt attaisnojums virspusēja, nepārdomāta likuma apstiprināšanai.
LBA uzskata, ka Klimata likumam jau sākotnēji būtu jāatspoguļo konkrēti sasniedzamie mērķi, vēlams ar mērķu sadalījumu pa tautsaimniecības sektoriem. Tad dažādu nozaru uzņēmumi jau redzētu, kas tiem jādara klimata jomā, SEG samazināšanā un tie varētu jau pirmajā posmā plānot savus pasākumus un investīcijas, tai skaitā atjaunojamās enerģijas ražošanā. Lielisks piemērs ir Vācijas Klimata likums, kurā SEG un AER mērķi ir ne tikai sadalīti pa sektoriem un laika periodiem, bet ir iezīmētas arī nepieciešamās investīcijas šo mērķu sasniegšanai.
LBA pauž neizpratni par Klimata likumprojekta “nostāju” attiecībā uz atjaunojamām gāzēm un transporta degvielām, tai skaitā biometānu. Likumprojekta 40. pants “Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana” būtībā norāda uz atbalstāmām aktivitātēm klimata mērķu sasniegšanā, pie kam vairums no tām ir virzītas elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas jomā , bet nevienā no šī panta 9 apakšpunktiem netiek minēts, ka ar investīcijām varētu tikt atbalstīta atjaunojamā gāzveida enerģija vai gāzveida enerģijas izmantošana transportā.
Ja likumprojektā var rakstīt, ka tiks atbalstītas investīcijas atjaunīgo energoresuru izmantošanā elektroenerģijas ražošanā, tostarp zaļā ūdeņraža, un šādas elektroenerģijas izmantošanā”, tad kāpēc nevar rakstīt, piemēram, ka tiks atbalstītas investīcijas “bezemisiju mobilitātes infrastruktūras paplašināšanā, tostarp zaļā ūdeņraža un biometāna izmantošanā”.
LBA aicina:
Precizēt klimata likumprojektu, norādot konkrētus mērķus katram no sektoriem kopumā un pa periodiem. Turpmāk, gatavojot 10 gadu programmas šie mērķi tiktu vien precizēti un detalizēti. To tad varētu saukt arī par ilgtermiņa plānošanu.
LBA aicina rūpīgi izvērtēt Klimata likumprojekta atbalstāmo aktivitāšu loku un rediģēt 40.panta “Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana” ietverot konkrētas norādes uz biometāna un citu gāzveida enerģiju ražošanu un izmantošanu.
18.09.2023. 23:30