Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Klimata likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Šobrīd lielākā daļa no klimata politikas jomas normām ir ietvertas likumā “Par piesārņojumu”, kas aptver vairākas ar vides politiku saistītas jomas – prasības piesārņojošo darbību veicējiem, prasības gaisa aizsardzības jomā, prasības klimata pārmaiņu politikas jomā, prasības piesārņoto vietu sanācijai, vides kvalitātes normatīvus un to ieviešanas programmas, kā arī citus jautājumus. Spēkā esošajā likumā ietvertais regulējums rada grūtības tā piemērošanā, jo normas ir attiecināmas uz dažādu subjektu loku, līdz ar to rodas dažādas interpretācijas un pārpratumu iespējas, kā arī nav pilnībā skaidrs spēkā esošā likuma tvērums. Ņemot vērā to, ka iepriekšminētās jomas pašas par sevi ir vides aizsardzībai valstiski nozīmīgas jomas VARAM pieņēma lēmumu izstrādāt trīs atsevišķus likumus - piesārņojošo darbību jomā, klimata politikas jomā un gaisa aizsardzības jomā. Papildus, piesārņoto vietu pārvaldības jautājumus un vides kvalitātes normatīvu regulējumu paredzēts integrēt Vides aizsardzības likumā.
Atsevišķas klimata politikas jomas tiesību normas šobrīd ir iekļautas arī likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Normu izdalīšana divos dažādos tiesību aktos ir veicinājis klimata politikas normu sadrumstalotību. Ņemot vērā ES dalībvalstu un citu valstu labo praksi un piemēru, ka, viena politikas tiesību akta izstrāde palīdzētu efektīvi ieviest klimata politiku un sasniegt klimata politikas mērķus, sistēmas sakārtošana, veidojot vienu likumu klimata jomā, būtu nozīmīgs solis Latvijai.
Klimata politikas joma ir valstiski nozīmīga joma un ietver dažādus pasākumus, kas valstij, komersantiem un iedzīvotājiem ir jāveic, lai veicinātu Latvijas saistību izpildi klimata politikas jomā samazinot SEG emisijas, veicinot oglekļa dioksīda piesaisti kā arī, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā un, lai Latvija sniegtu savu devumu klimata pārmaiņu ierobežošanā pasaulē. Kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka, ja vien SEG emisijas netiks nekavējoties un lielā mērā samazinātas, neviens no šiem mērķiem nebūs sasniedzams.
Atsevišķas klimata politikas jomas tiesību normas šobrīd ir iekļautas arī likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Normu izdalīšana divos dažādos tiesību aktos ir veicinājis klimata politikas normu sadrumstalotību. Ņemot vērā ES dalībvalstu un citu valstu labo praksi un piemēru, ka, viena politikas tiesību akta izstrāde palīdzētu efektīvi ieviest klimata politiku un sasniegt klimata politikas mērķus, sistēmas sakārtošana, veidojot vienu likumu klimata jomā, būtu nozīmīgs solis Latvijai.
Klimata politikas joma ir valstiski nozīmīga joma un ietver dažādus pasākumus, kas valstij, komersantiem un iedzīvotājiem ir jāveic, lai veicinātu Latvijas saistību izpildi klimata politikas jomā samazinot SEG emisijas, veicinot oglekļa dioksīda piesaisti kā arī, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā un, lai Latvija sniegtu savu devumu klimata pārmaiņu ierobežošanā pasaulē. Kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka, ja vien SEG emisijas netiks nekavējoties un lielā mērā samazinātas, neviens no šiem mērķiem nebūs sasniedzams.
Mērķa apraksts
Klimata likums ir juridiskais ietvars Latvijas klimata politikai. Tajā apkopotas visas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanās saistītās tiesību normas.
Jau šobrīd virkne klimata pārmaiņu normu, kā piemēram, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ETS) regulēšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) monitorings, ir iekļauti likumā “Par piesārņojumu”. Tomēr ņemot vērā šā likuma plašo tvērumu un klimata pārmaiņu jautājuma aktualitāti, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā klimata likumprojektu, lai pārņemtu klimata pārmaiņu normas no likuma “Par piesārņojumu” un būtiski papildinātu un uzlabotu esošo likumdošanu.
Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Parīzes nolīguma saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.
ES klimata politikas ietvaros Latvijai SEG emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam ES ETS neiekļautajiem sektoriem (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) ir kopumā 17%. Kā arī līdz 2050. gadam Latvijai ir jāsasniedz klimatneitralitāte. Šo saistību izpildei ir nepieciešama efektīva nacionāla klimata politika un stingrs juridisks pamats.
Jau šobrīd virkne klimata pārmaiņu normu, kā piemēram, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ETS) regulēšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) monitorings, ir iekļauti likumā “Par piesārņojumu”. Tomēr ņemot vērā šā likuma plašo tvērumu un klimata pārmaiņu jautājuma aktualitāti, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā klimata likumprojektu, lai pārņemtu klimata pārmaiņu normas no likuma “Par piesārņojumu” un būtiski papildinātu un uzlabotu esošo likumdošanu.
Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Parīzes nolīguma saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.
ES klimata politikas ietvaros Latvijai SEG emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam ES ETS neiekļautajiem sektoriem (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) ir kopumā 17%. Kā arī līdz 2050. gadam Latvijai ir jāsasniedz klimatneitralitāte. Šo saistību izpildei ir nepieciešama efektīva nacionāla klimata politika un stingrs juridisks pamats.
Politikas jomas
Klimata pārmaiņas
Teritorija
Visa Latvia
Norises laiks
04.09.2023. - 18.09.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Indra Levite (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
04.09.2023. 13:52
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
KATEGORISKI NORAIDU!
07.09.2023. 13:15
Fiziska persona
NORAIDĪTS !
07.09.2023. 13:24
Lūcija Altmane
Esmu pret!
07.09.2023. 14:36
Irina Berežnaja
Pret!
07.09.2023. 14:42
Valters Jekševics
KATEGORISKI PRET ŠO!
UN LIKVIDĒT KLIMATA MINISTRIJU. Šī ministrija nekādā veidā Latviju nepadara labāku un ekonomiski spējīgāku.
Kā jau šobrīd redzam- bezjēdzīga naudas un cilvēku resursu izšķiešana.
UN LIKVIDĒT KLIMATA MINISTRIJU. Šī ministrija nekādā veidā Latviju nepadara labāku un ekonomiski spējīgāku.
Kā jau šobrīd redzam- bezjēdzīga naudas un cilvēku resursu izšķiešana.
07.09.2023. 15:09
Gatis Bezbailis
Iebildums par 5.panta 2.punktu:
Zemes izmantošana nav nozare.
Zemes izmantošanas maiņa arī nav nozare.
Iebildums par likuma 3.panta 1.punktu, ka likuma subjekts ir operators, kurš saskaņā ar likuma 1.panta 23.apakšpunktu ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē iekārtu, vai fiziska vai juridiska persona, kam ir ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas tehnisko funkcionēšanu. Par kādu iekārtu iet runa? Vai , piemēram, gludeklis ir iekārta?
7.panta 4.punkts, kas nosaka, ka Latvijas Republikai ir tiesības pārdot gada emisijas sadales vienības, kas nav vai potenciāli netiks izmantotas, lai nodrošinātu Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju saistību izpildi ir pretrunā ar Valsts interesēm, jo ir skaidrs, ka Latvija, kurā ražošanas apjomi ir bezcerīgi zemi būs kā mērķis citām ES Dalībvalstīm, kuras rada nesalīdzināmi lielāku vides piesārņojumu. Zinot Valsts ekonomisko stāvokli, ir skaidrs, ka šāds likuma punkts paver iespējas emisijas sadales vienības pārdot un spiest Latvijas sabiedrību atteikties no jebkādas rūpnieciskās ražošanas, lauksaimnieciskās darbības utt., kas nav pieņemami. Šāda pārdošana ir jāaizliedz.
Lūgums ietvert informāciju anotācijā – vai Latvijai šobrīd ir jāsamazina ražošanas apjomi, lai nepārpildītu piešķirtās emisijas sadales vienības, norādīt – kāds ir stāvoklis šobrīd, kad likumprojekts tiek virzīts.
Zemes izmantošana nav nozare.
Zemes izmantošanas maiņa arī nav nozare.
Iebildums par likuma 3.panta 1.punktu, ka likuma subjekts ir operators, kurš saskaņā ar likuma 1.panta 23.apakšpunktu ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē iekārtu, vai fiziska vai juridiska persona, kam ir ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas tehnisko funkcionēšanu. Par kādu iekārtu iet runa? Vai , piemēram, gludeklis ir iekārta?
7.panta 4.punkts, kas nosaka, ka Latvijas Republikai ir tiesības pārdot gada emisijas sadales vienības, kas nav vai potenciāli netiks izmantotas, lai nodrošinātu Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju saistību izpildi ir pretrunā ar Valsts interesēm, jo ir skaidrs, ka Latvija, kurā ražošanas apjomi ir bezcerīgi zemi būs kā mērķis citām ES Dalībvalstīm, kuras rada nesalīdzināmi lielāku vides piesārņojumu. Zinot Valsts ekonomisko stāvokli, ir skaidrs, ka šāds likuma punkts paver iespējas emisijas sadales vienības pārdot un spiest Latvijas sabiedrību atteikties no jebkādas rūpnieciskās ražošanas, lauksaimnieciskās darbības utt., kas nav pieņemami. Šāda pārdošana ir jāaizliedz.
Lūgums ietvert informāciju anotācijā – vai Latvijai šobrīd ir jāsamazina ražošanas apjomi, lai nepārpildītu piešķirtās emisijas sadales vienības, norādīt – kāds ir stāvoklis šobrīd, kad likumprojekts tiek virzīts.
07.09.2023. 16:56
Fiziska persona
Kategoriski nepiekrītu likumam!
1."Klimata pārmaiņām" nav zinātniskā pamata, vienīgi politiski mērķi (totālā kontrole, lokdauni, cilvēktiesību ierobežojumi, iedzīvotāju skaita samazināšana, dabas resursu iznīcināšana).
2. Pieprasu nekavējoties pārtraukt un aizliegt ķīmisko vielu izsmidzinašanu gaisā Latvijā ("chemtrails"), kas mākslīgi veido klimatisko apstākļu izmaiņas un ietekmē Cilvēku veselību, radot elpceļu u.c. saslimšanas!
3. Pieprasu aizliegt pārmērīgu meža izciršanu ! Mežs ir vislielākais CO2 patērētājs un O2 avots (fotosintēzes process). Samazinot CO2, mēs neļaujam mežam "elpot"!
4. Aizliegt lauksaimniecības iznīcināšanu, izmantojot klimata izmaiņu ietekmējošas tehnoloģijas !
5. Aizliegt klimatisko ieroci HAARP un DEW (Direct Energy Weapon) !
1."Klimata pārmaiņām" nav zinātniskā pamata, vienīgi politiski mērķi (totālā kontrole, lokdauni, cilvēktiesību ierobežojumi, iedzīvotāju skaita samazināšana, dabas resursu iznīcināšana).
2. Pieprasu nekavējoties pārtraukt un aizliegt ķīmisko vielu izsmidzinašanu gaisā Latvijā ("chemtrails"), kas mākslīgi veido klimatisko apstākļu izmaiņas un ietekmē Cilvēku veselību, radot elpceļu u.c. saslimšanas!
3. Pieprasu aizliegt pārmērīgu meža izciršanu ! Mežs ir vislielākais CO2 patērētājs un O2 avots (fotosintēzes process). Samazinot CO2, mēs neļaujam mežam "elpot"!
4. Aizliegt lauksaimniecības iznīcināšanu, izmantojot klimata izmaiņu ietekmējošas tehnoloģijas !
5. Aizliegt klimatisko ieroci HAARP un DEW (Direct Energy Weapon) !
07.09.2023. 17:05
Fiziska persona
Noraidu,tā ir kārtējā globālistu ''klimata afēra'' ar nopirktu pseidozinātnieku ''pētījumiem''.Parādiet oficiālos pētījumus Latvijā par klimata izmaiņām,pamatojiet NULLES CO2 murgus,ja CO2 ir visas dzīvības pamatā,tātad līdz 2050 gadam ir jaiznīcina visa dzīvība uz planētas. RODAS jautājums : JŪS SAPROTAT KO JŪS DARĀT???
07.09.2023. 18:07
Fiziska persona
Šim likumprojektam ir aizdomīgi mērķi, un nesaprotami tā pamatojumi. Šis projekts nebūs apstiprināts.
Es esmu pret tādiem likumprojektiem.
Es esmu pret tādiem likumprojektiem.
07.09.2023. 18:09
Vija Paupe
Pilnībā noraidu likumprojektu kā maldinošu, nepamatotu dokumentu, kur nav ņemta vērā ne Latvijas teritorijas specifika, ne tas, ka lielrūpniecība šeit jau sen kā likvidēta, kopš iestāšanās ES draudzīgajā saimē, ka mūsu teritorijā nav ogļraktuves, ka pasaules prakse jau pierādījusii gan vēja parku kaitīgo ietekmi uz dabu un cilvēkiem, gan elektromobiļu piesārņojošo utilizāciju. Pilnīgi pietiekoši ar jau esošajiem likumiem, kurus var papildināt ar izmaiņām, kas būtu nepieciešamas tieši Latvijas teritorijas specifikai. Vajadzētu likvidēt arī steigā jaunizcepto Klimata ministriju un optimizēt lielo klerku armiju, jo mūsu valsts izceļas brāligo ES tautu saimē ar vislielāko ierēdniecības procentu strādājošo vidū.
07.09.2023. 21:04
Kristīne Mainole-Paševiča
Noraidīts viss bez akcepta. Nav zinātniska pamatojuma. Nav veikti pētījumi, analīze.
07.09.2023. 21:18
Fiziska persona
Noraidīts!!!
Nav nekāda zinātniska pamatojuma, kārtējā afēra.
Nav nekāda zinātniska pamatojuma, kārtējā afēra.
07.09.2023. 21:20
Fiziska persona
Klimats mainās ,kopš pastāv pasaule!Tāpēc problēmas ir jārisina ,nevis jārada jaunas ,kā to dara tie saucamie klimata aizstāvji ,kas izskatās -darbojas ne jau klimata aizstāvēšanas interesēs.Rodas jautājums -vai klimatam par labu nāk masveida mežu izciršana (un ne tikai LV teritorijā),vai klimatam par labu nāk tanki ,raķetes uc militārie brīnumi ?Kāpēc šājās uc līdzīgās jomās nepievērš uzmanību ?Kā klimata aizstāvji to klimatu aizstāvēs citās pasaules malās ,kur klimats tiek jo sevišķi piesārņots ,kaut pa piem Indija?-brauciet tur savas aktivitātes īstenot! Pasaule ir vienota klimata ziņā.Tāpēc ,ja nevaram ietekmēt pārmaiņas uz labu globālā ziņā ,tad labāk nejaucamies ,kur nav jājaucas !
07.09.2023. 21:29
Anita Romanova
Noraidīt! Nav zinātnisku pētījumu mūsu valsts ietvaros.
07.09.2023. 21:46
Privātpersona
Noraidu! Kur var iepazīties ar paredzētajām izmaiņām? Un zinātniskajiem skaidrojumiem?
07.09.2023. 22:28
Fiziska persona
Esmu pret. Latvijā sen vairs nenotiek apjomīga ražošana, lai būtu pamats uztraukties par būtisku piesārņojumu. Esam pārāk maza populācija, lai kaut ko ietekmētu uz šīs planētas. Ja jau dinozauri neko nespēja planētai nodarīt un izmira, tad kāpēc gan lai izmirstoša nācija vai tie pāris lopiņi, kurus vēl kāds entuziasts uztur varētu kā ietekmēt planētu?
08.09.2023. 02:28
Fiziska persona
Noraidīts. Latvijā notiek tikai neliela rūpnieciskā aktivitāte. Nav citu lielu piesārņojuma avotu.
08.09.2023. 07:22
Fiziska persona
Noraidu klimata regulēšanas likumprojektu.
Pirms vispārējas iedomātas klimata glābšanas lietderīgāk pievērsties vietējās vides saudzēšanā (lauksaimniecībā dzīvībai kaitīgu vielu izplatīšana, agresīva zemes un mežu apstrāde, rūpnieciskajā ražošanā otrreiz nepārstrādājamu atkritumu izplatīšana), kas ar labvēlīgu likumu atbalstu šobrīd tiek piesārņota lielos apmēros. Jo šobrīd Latvijā valdības darbības prioritāte ir peļņa un pašlabuma gūšana, nevis patiesa lietderība zemei un cilvēkiem.
Pirms vispārējas iedomātas klimata glābšanas lietderīgāk pievērsties vietējās vides saudzēšanā (lauksaimniecībā dzīvībai kaitīgu vielu izplatīšana, agresīva zemes un mežu apstrāde, rūpnieciskajā ražošanā otrreiz nepārstrādājamu atkritumu izplatīšana), kas ar labvēlīgu likumu atbalstu šobrīd tiek piesārņota lielos apmēros. Jo šobrīd Latvijā valdības darbības prioritāte ir peļņa un pašlabuma gūšana, nevis patiesa lietderība zemei un cilvēkiem.
08.09.2023. 08:17
Lana Navalinska
Pret jo nav nekāda globālā sasilšana. No visiem. 3vasaras mēnešiem karsti varbūt bija maximums 3-4nedelas . Taču ziemā, aukstums ir gandrīz visu pārējo gadu. Ja aukstums ir vairāk un ilgāk tad varētu teikt ka globālā sasalšana pienāks ātrāk nekā sasilšana. Tādas nav jo siltais laiks no 12 mēnešiem ir varbūt maximums mēnesi. Tāpēc nevajag skalot cilvēkiem smadzenes par to ka nav.
08.09.2023. 08:31
Fiziska persona
Likumam nav zinātniski pierādīta pamatojuma, tas steigā tiek "izstumts" uz pieņemšanu. Nav norādīta konkrētā problēma, kas it kā rada klimata izmaiņas.
Ir skaidri redzams, ka sekos daudzie aizliegumi un dzīves kvalitātes pazemināšanās. Cilvēktiesību un brīvību ierobežošana būs sekas pieņemot šādu likumu.
Ir skaidri redzams, ka sekos daudzie aizliegumi un dzīves kvalitātes pazemināšanās. Cilvēktiesību un brīvību ierobežošana būs sekas pieņemot šādu likumu.
08.09.2023. 10:08
Fiziska persona
Esmu pret šādu likumprojektu - " klimata" afēru. Parastie cilvēki nerada katastrifālas laika apstākļus. Labāk aizsargājiet tautu no globālā līmeņa laika apstākļu izmainīšanas laboratorijām.
08.09.2023. 10:42
Fiziska persona
Pret!
08.09.2023. 12:37
Svetlana Vlasova-Solovjova - Svetlana Vlasova
Iebilstu pret likuma pieņemšanu. Nav vajadzīga vispār atsevišķi tāda Klimata ministrija, pietiktu ar lauksaimniecības ministriju, kura rūpējas par lauksaimnieku interesēm un dabu kopumā Latvijā.
1. Esmu pret koku un mežu izciršanu Latvijā un Baltijā, jo esam 3 Baltijas valstīs, kur ļoti daudz vēl palikuši meži un tas mums ir kā aizvejš no dažādām klimatiskās katastrofām, no tornado un citādiem veidojumiem. Mums ir bagātīgi svaigs gaiss, tīra jūra, ka pat var gandrīz dzert un norijot peldoties nekas nevienam noticies, bērni var stundām peldēties un siekaloties un nav nekādi vīrusi, kas ietekmē mūsu veselību.
2. Koki , parki ir mūsu Latvijas bagātība, skaistums un tos nedrīkst izcirst. Tie ražo gaisu un attīra gaisu , absorbē sliktās vielas uz savām lapām un izdala savu oglekli, bet tas ir tik niecīgs 0,016 vai pasaulē 0.04 ir gāzes sastāvs gaisā, kā tas ir ļoti mazs salīdzinot ar to ko cilvēks ar izmešiem lielās pasaules lielvalstīs ražo ar metalurģiju ar plastmasas ražosanu un vulkāni izdala gāzes , zemestrīces notiek , kā mēs to nevaram kontrolēt un pat zinātnieki izradās nevar brīdināt, jo nezin kad kurā dienā kas notiks un kur. Par to liecina visi plūdi pasaulē u Grieķijā, Itālijas dienvidos, Spanijā , Kanadā un citur. Tas viss ir cilvēku ietekmes veidots ar ķīmisko izmešu izlaišanu jūrā, gaisā , himtrailaru izmešana no lidmaš ir nam ar baltām svītrām, ko pagajušo un aizpagajušo gad katru dienu varēja redzēt virs Rīgas un Citas pilsetās. Vakar, aizvakar arī virs Jūrmalas daudz lidmašīnas lidoja un tīra gaisa veido baltas svītras, kas nezin ar kādu sastāvu nosežas cilvēku elpceļos uz kokiem un augsni un ar visādām nano tehnoloģijam var sabojāt cilvēka organismu, var rasties visādi vīrusi, kovidu un pat kas viņ zin varbūt saindēties odus no laboratorijām eksperimenta veidā izber no lidmasīnam un kas tos odus audzē laboratorijās Bills Geits un viņu komandas ( tas no viņa oficiāliem rakstiem, kā ir odu laboratorijas).
Aizliedzam HAARP tehnoloģijas Latvijā un Eiropā!
Aizliedzam eksperimentus ar lietus mākoņa veidošanu kā notiek kautkur Argentīnā vai kautkur ar Silver iodītu, lai lietus mākoņi veidotos un būtu lietus. Kāpēc tos eksperimentus neveic un nelaida, kad lielie ugunsgrēki Spānija un Brazilijā un Grieķijā. Vai neizdevīgs eksperimenti tur?(viss no oficiāliem avotiem izlasīts)
Kāpēc ASV ziemeļos Bills Gets izdomā projektu, ka ap 70milj.kru mežus jāizcert un jāsagriež jāerok zeme, tad taču tur samazināsies gaisa tīribas kvalitāte un tik daudz koki noder atsutīt uz Eiropu ziemā kurināt uz Baltijas valstīm vai Kanādā vajag kurināmo.
Kāpēc EP nobalsoja par Latvijas lauku appludinašanu ap 60 000 ha platibā, tas tas nozīmē arī koki būs ūdeni un lauksaimniecībai derīga zeme. (oficiāls raksts) Tad vai mums Latvijā zemi jāpārveido par purviem un kāpec sabojā lauksaimniecībai derīgo zemi, kurā ir ļoti labs līdzeklis tautsaimniecības attīstīšanai, lopkopības uzturēšanai un tautai būt paēdušai un pārdot vēl citiem uz eksportu.
Atveriet logu un elpot var brīvi svaigu gaisu pēc puķēm un zaļumiem viss smaržo un jūras. Tāda mums vajadzīga Latvijā bērniem un mazbērniem.
3. Samazināt plastikas ražosanu, bērnu rotaļlietas tukstošiem ieved visās pilsētas pasaulē, metāls, krāsvielas to krāsošanai viss nāk no Kīnas lielāko tiesu. Tāpēc tas ir liels bizness viņiem un tāpēc tur ir liels smogs un cilvēkiem gr un to elpot. Itālijā arī kur daudz rūpniecības ziemeļos ir slikts gaiss un nav ko elpot atverot logu, bet tas viss atkarīgs arī no tā jo tur izcirsti koki un tātad koki neražo gaisu , neattira gaisu, nav pietiekoši gaisa attīrīšanas filtri rūpnīcām vai tomēr klimats mainās, jo tiešām Itālijas lielās pilsētās maz koku un tur ir tā problēma rodas.
1. Esmu pret koku un mežu izciršanu Latvijā un Baltijā, jo esam 3 Baltijas valstīs, kur ļoti daudz vēl palikuši meži un tas mums ir kā aizvejš no dažādām klimatiskās katastrofām, no tornado un citādiem veidojumiem. Mums ir bagātīgi svaigs gaiss, tīra jūra, ka pat var gandrīz dzert un norijot peldoties nekas nevienam noticies, bērni var stundām peldēties un siekaloties un nav nekādi vīrusi, kas ietekmē mūsu veselību.
2. Koki , parki ir mūsu Latvijas bagātība, skaistums un tos nedrīkst izcirst. Tie ražo gaisu un attīra gaisu , absorbē sliktās vielas uz savām lapām un izdala savu oglekli, bet tas ir tik niecīgs 0,016 vai pasaulē 0.04 ir gāzes sastāvs gaisā, kā tas ir ļoti mazs salīdzinot ar to ko cilvēks ar izmešiem lielās pasaules lielvalstīs ražo ar metalurģiju ar plastmasas ražosanu un vulkāni izdala gāzes , zemestrīces notiek , kā mēs to nevaram kontrolēt un pat zinātnieki izradās nevar brīdināt, jo nezin kad kurā dienā kas notiks un kur. Par to liecina visi plūdi pasaulē u Grieķijā, Itālijas dienvidos, Spanijā , Kanadā un citur. Tas viss ir cilvēku ietekmes veidots ar ķīmisko izmešu izlaišanu jūrā, gaisā , himtrailaru izmešana no lidmaš ir nam ar baltām svītrām, ko pagajušo un aizpagajušo gad katru dienu varēja redzēt virs Rīgas un Citas pilsetās. Vakar, aizvakar arī virs Jūrmalas daudz lidmašīnas lidoja un tīra gaisa veido baltas svītras, kas nezin ar kādu sastāvu nosežas cilvēku elpceļos uz kokiem un augsni un ar visādām nano tehnoloģijam var sabojāt cilvēka organismu, var rasties visādi vīrusi, kovidu un pat kas viņ zin varbūt saindēties odus no laboratorijām eksperimenta veidā izber no lidmasīnam un kas tos odus audzē laboratorijās Bills Geits un viņu komandas ( tas no viņa oficiāliem rakstiem, kā ir odu laboratorijas).
Aizliedzam HAARP tehnoloģijas Latvijā un Eiropā!
Aizliedzam eksperimentus ar lietus mākoņa veidošanu kā notiek kautkur Argentīnā vai kautkur ar Silver iodītu, lai lietus mākoņi veidotos un būtu lietus. Kāpēc tos eksperimentus neveic un nelaida, kad lielie ugunsgrēki Spānija un Brazilijā un Grieķijā. Vai neizdevīgs eksperimenti tur?(viss no oficiāliem avotiem izlasīts)
Kāpēc ASV ziemeļos Bills Gets izdomā projektu, ka ap 70milj.kru mežus jāizcert un jāsagriež jāerok zeme, tad taču tur samazināsies gaisa tīribas kvalitāte un tik daudz koki noder atsutīt uz Eiropu ziemā kurināt uz Baltijas valstīm vai Kanādā vajag kurināmo.
Kāpēc EP nobalsoja par Latvijas lauku appludinašanu ap 60 000 ha platibā, tas tas nozīmē arī koki būs ūdeni un lauksaimniecībai derīga zeme. (oficiāls raksts) Tad vai mums Latvijā zemi jāpārveido par purviem un kāpec sabojā lauksaimniecībai derīgo zemi, kurā ir ļoti labs līdzeklis tautsaimniecības attīstīšanai, lopkopības uzturēšanai un tautai būt paēdušai un pārdot vēl citiem uz eksportu.
Atveriet logu un elpot var brīvi svaigu gaisu pēc puķēm un zaļumiem viss smaržo un jūras. Tāda mums vajadzīga Latvijā bērniem un mazbērniem.
3. Samazināt plastikas ražosanu, bērnu rotaļlietas tukstošiem ieved visās pilsētas pasaulē, metāls, krāsvielas to krāsošanai viss nāk no Kīnas lielāko tiesu. Tāpēc tas ir liels bizness viņiem un tāpēc tur ir liels smogs un cilvēkiem gr un to elpot. Itālijā arī kur daudz rūpniecības ziemeļos ir slikts gaiss un nav ko elpot atverot logu, bet tas viss atkarīgs arī no tā jo tur izcirsti koki un tātad koki neražo gaisu , neattira gaisu, nav pietiekoši gaisa attīrīšanas filtri rūpnīcām vai tomēr klimats mainās, jo tiešām Itālijas lielās pilsētās maz koku un tur ir tā problēma rodas.
08.09.2023. 12:40
Fiziska persona
PRET šādu likumu Latvijā !
08.09.2023. 15:21
Fiziska persona
Noraidu!
08.09.2023. 18:52
Atlasīti 126 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25