Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Klimata likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Šobrīd lielākā daļa no klimata politikas jomas normām ir ietvertas likumā “Par piesārņojumu”, kas aptver vairākas ar vides politiku saistītas jomas – prasības piesārņojošo darbību veicējiem, prasības gaisa aizsardzības jomā, prasības klimata pārmaiņu politikas jomā, prasības piesārņoto vietu sanācijai, vides kvalitātes normatīvus un to ieviešanas programmas, kā arī citus jautājumus. Spēkā esošajā likumā ietvertais regulējums rada grūtības tā piemērošanā, jo normas ir attiecināmas uz dažādu subjektu loku, līdz ar to rodas dažādas interpretācijas un pārpratumu iespējas, kā arī nav pilnībā skaidrs spēkā esošā likuma tvērums. Ņemot vērā to, ka iepriekšminētās jomas pašas par sevi ir vides aizsardzībai valstiski nozīmīgas jomas VARAM pieņēma lēmumu izstrādāt trīs atsevišķus likumus - piesārņojošo darbību jomā, klimata politikas jomā un gaisa aizsardzības jomā. Papildus, piesārņoto vietu pārvaldības jautājumus un vides kvalitātes normatīvu regulējumu paredzēts integrēt Vides aizsardzības likumā.
Atsevišķas klimata politikas jomas tiesību normas šobrīd ir iekļautas arī likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Normu izdalīšana divos dažādos tiesību aktos ir veicinājis klimata politikas normu sadrumstalotību. Ņemot vērā ES dalībvalstu un citu valstu labo praksi un piemēru, ka, viena politikas tiesību akta izstrāde palīdzētu efektīvi ieviest klimata politiku un sasniegt klimata politikas mērķus, sistēmas sakārtošana, veidojot vienu likumu klimata jomā, būtu nozīmīgs solis Latvijai.
Klimata politikas joma ir valstiski nozīmīga joma un ietver dažādus pasākumus, kas valstij, komersantiem un iedzīvotājiem ir jāveic, lai veicinātu Latvijas saistību izpildi klimata politikas jomā samazinot SEG emisijas, veicinot oglekļa dioksīda piesaisti kā arī, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā un, lai Latvija sniegtu savu devumu klimata pārmaiņu ierobežošanā pasaulē. Kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka, ja vien SEG emisijas netiks nekavējoties un lielā mērā samazinātas, neviens no šiem mērķiem nebūs sasniedzams.
Atsevišķas klimata politikas jomas tiesību normas šobrīd ir iekļautas arī likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Normu izdalīšana divos dažādos tiesību aktos ir veicinājis klimata politikas normu sadrumstalotību. Ņemot vērā ES dalībvalstu un citu valstu labo praksi un piemēru, ka, viena politikas tiesību akta izstrāde palīdzētu efektīvi ieviest klimata politiku un sasniegt klimata politikas mērķus, sistēmas sakārtošana, veidojot vienu likumu klimata jomā, būtu nozīmīgs solis Latvijai.
Klimata politikas joma ir valstiski nozīmīga joma un ietver dažādus pasākumus, kas valstij, komersantiem un iedzīvotājiem ir jāveic, lai veicinātu Latvijas saistību izpildi klimata politikas jomā samazinot SEG emisijas, veicinot oglekļa dioksīda piesaisti kā arī, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā un, lai Latvija sniegtu savu devumu klimata pārmaiņu ierobežošanā pasaulē. Kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka, ja vien SEG emisijas netiks nekavējoties un lielā mērā samazinātas, neviens no šiem mērķiem nebūs sasniedzams.
Mērķa apraksts
Klimata likums ir juridiskais ietvars Latvijas klimata politikai. Tajā apkopotas visas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanās saistītās tiesību normas.
Jau šobrīd virkne klimata pārmaiņu normu, kā piemēram, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ETS) regulēšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) monitorings, ir iekļauti likumā “Par piesārņojumu”. Tomēr ņemot vērā šā likuma plašo tvērumu un klimata pārmaiņu jautājuma aktualitāti, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā klimata likumprojektu, lai pārņemtu klimata pārmaiņu normas no likuma “Par piesārņojumu” un būtiski papildinātu un uzlabotu esošo likumdošanu.
Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Parīzes nolīguma saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.
ES klimata politikas ietvaros Latvijai SEG emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam ES ETS neiekļautajiem sektoriem (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) ir kopumā 17%. Kā arī līdz 2050. gadam Latvijai ir jāsasniedz klimatneitralitāte. Šo saistību izpildei ir nepieciešama efektīva nacionāla klimata politika un stingrs juridisks pamats.
Jau šobrīd virkne klimata pārmaiņu normu, kā piemēram, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ETS) regulēšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) monitorings, ir iekļauti likumā “Par piesārņojumu”. Tomēr ņemot vērā šā likuma plašo tvērumu un klimata pārmaiņu jautājuma aktualitāti, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā klimata likumprojektu, lai pārņemtu klimata pārmaiņu normas no likuma “Par piesārņojumu” un būtiski papildinātu un uzlabotu esošo likumdošanu.
Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Parīzes nolīguma saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.
ES klimata politikas ietvaros Latvijai SEG emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam ES ETS neiekļautajiem sektoriem (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) ir kopumā 17%. Kā arī līdz 2050. gadam Latvijai ir jāsasniedz klimatneitralitāte. Šo saistību izpildei ir nepieciešama efektīva nacionāla klimata politika un stingrs juridisks pamats.
Politikas jomas
Klimata pārmaiņas
Teritorija
Visa Latvia
Norises laiks
04.09.2023. - 18.09.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Indra Levite (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
04.09.2023. 13:52
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Rūdolfs Sauja
Kā vairāku uzņēmumu, biedrību, arodbiedrības un partijas dalībnieks, aicinu ņemt vērā cilvēku viedokli, kuri ir piedalījušies likumprojekta publiskajā aspriedē.
Šī apspriede noteikti parādīs, cik valdībai ir svarīgi, ko domā cilvēki par šo likumprojektu, ja, protams, cilvēkiem ļaus kārtīgi iepazīties ar likumprojektu.
PIeprasu paplildus laiku 3 mēneši, lai varam iepazīties ar likumprojektu un piedalīties apspriedē ar saviem argumentiem un ieteikumiem.
Protams, noderētu arī plašāks saidrojumums, lai lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju saprastu, kā šis likumprojekts un tālākie topošie saistošie likumi, kuri būs zem šī "jumta likuma", ietekmēs viņu dzīves un finansiālo stāvokli.
Lai brīva un stipra mūsu zaļā zeme - Latvija! Mūsu meži, mūsu lauki... tik ļoti zaļa salīdzinot ar pārējo Eiropu. Esam modri!
Šī apspriede noteikti parādīs, cik valdībai ir svarīgi, ko domā cilvēki par šo likumprojektu, ja, protams, cilvēkiem ļaus kārtīgi iepazīties ar likumprojektu.
PIeprasu paplildus laiku 3 mēneši, lai varam iepazīties ar likumprojektu un piedalīties apspriedē ar saviem argumentiem un ieteikumiem.
Protams, noderētu arī plašāks saidrojumums, lai lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju saprastu, kā šis likumprojekts un tālākie topošie saistošie likumi, kuri būs zem šī "jumta likuma", ietekmēs viņu dzīves un finansiālo stāvokli.
Lai brīva un stipra mūsu zaļā zeme - Latvija! Mūsu meži, mūsu lauki... tik ļoti zaļa salīdzinot ar pārējo Eiropu. Esam modri!
14.09.2023. 22:18
Jūlija Stepaņenko - "SUVERĒNĀ VARA"
Ģeogrāfijas mācību grāmatā 8.klasei rakstīts: “Klimata pārmaiņas uz zemes ir notikušas vienmēr. Par to liecina vairākus miljardus gadu ilgā Zemes ģeoloģiskā vēsture. Dažos laika posmos gaisa vidējā temperatūra bijusi ievērojami zemāka nekā pašlaik, bet citos augstāka. Zemes klimatu galvenokārt nosaka Zemes un Saules savstarpējā novietojuma cikliskās izmaiņas, kā arī Saules aktivitātes cikli, jo tie ietekmē Saules radiācijas daudzumu, ko saņem Zeme. Saules aktivitātes ciklu cēloņi joprojām nav izprasti, tomēr zināms, ka tie saistīti ar Zemes klimata mainību. Īsākais un arī zināmākais ir Saules aktivitātes 11 gadu cikls, kura laikā uz Saules palielinās un samazinās plankumu skaits. Ja plankumu ir maz, iestājas vēsa klimata periods....”.
Savukārt likumprojekta anotācijā norādīts, ka galvenais klimata izmaiņu cēlonis ir cilvēka darbība, kas ir pretrunā ar mācību grāmatā norādīto. Anotācijā ir arī norādīts, ka fosilie energoresursi ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu izraisītājiem, un tā sadedzināšanai ir būtiskas veselības sekas – pasaulē no iekštelpu un āra gaisa piesārņojuma ik gadu mirst aptuveni septiņi miljoni cilvēku. Lūdzam sniegt statistikas datus, cik Latvijā cilvēku nāves iemesls ir bijis gaisa piesārņojums.
Saskaņā ar Nacionāliem ziņojumiem par vides stāvokli Latvijā[1][2][3]:
Joma
2006
2007
2008
2009
2011
2016
2018
Enerģētika (ieskaitot transportu)
8546
8805
8354
7691
7857
7264
7697
Lauksaimniecība
1856
2059
2219
2251
2316
2679
2609
Kā, redzams enerģētikas jomā salīdzinājuma ar 2006.gadu ir vērojams samazinājums, lauksaimniecības jomā salīdzinoši neliels pieaugums. Līdz ar to nav īsti saprotams uztraukums par Latvijas ietekmi uz klimatu, kas prasītu izdevumus kas ir nesamērīgi ar Latvijas budžetu (ieņēmumi 12 722 285 503 euro apmērā; izdevumi 14 673 705 952 euro apmērā) un ārējo parādu 48% no IKP.
Anotācijā norādīts, ka SEG emisiju samazināšana veicinās gaisa kvalitātes uzlabošanu un mazinās ar elpceļiem saistīto slimību izplatību. Lūdzam sniegt statistikas datus, kā Latvijā izplatās elpceļu slimības, kas ir izraisījis nekvalitatīvais gaiss.
Fizikālā enerģētikas institūta pētījumā „Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju līdz 2050.gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības ilgtermiņa attīstības redzējumam”, (http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/FEI_atskaite_scenariji2050_GK_final.pdf) norādīts, ka klimatneitralitātes scenārija īstenošanai laika periodā 2020. – 2050.gads ir nepieciešamas investīcijas robežās 16,2 – 22,7 miljardi eiro. Gadā izmaksas varētu būt starp 540 – 756 milj. eiro. Lūdzam sniegt skaidrojumu, no kurienes plānots finansējums t.sk. lauksaimniecības procesu pilnveidei. Latvijā katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits kā arī samazinās mājsaimniecību skaits, kas apkurei izmanto malku vai ogles, līdz ar to ietekme uz klimatu ir minimāla.
Vēršam uzmanību, ka pētījums ir veikts 2019.gadā un tajā nav ņemti vērā ne COVID laikā rādītie zaudējumi, ne izdevumi, kas saistīti ar karu Ukrainā un neatspoguļo reālo situāciju.
Izskatot anotāciju esam konstatējuši, ka nav vērtēta likuma ietekme uz cilvēku un konkrēti uz Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, jo neapšaubāmi likumā noteikto pasākumu ieviešana negatīvi ietekmēs pakalpojumu un preču izmaksas, kā arī iedzīvotājiem tiks uzlikti jauni pienākumi.
Lūdzam skaidrot, kas ir “enerģētiskā nabadzība”, kas to var izraisīt?
Kur plānots Latvijā uzglabāt oglekļa dioksīdu?
Valsts ieņēmumu dienestam ir paredzēta jaunā funkcija: Valsts ieņēmumu dienests ir kompetentā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulas 2023/956 (turpmāk "Regula 2023/956"), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, 11. panta 1.punkta izpratnē. Vai VID veiks šo funkciju ar esošiem resursiem vai tam būs nepieciešams papildu finansējums?
[1] https://www4.meteo.lv/varam/2011/klimata_parmain/seg_emisijas.php;
[2] https://www4.meteo.lv/varam/2019/
[3] https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Stavokla_parskati/Nacionalais_zinojums_vides_stavoklis.pdf;
Savukārt likumprojekta anotācijā norādīts, ka galvenais klimata izmaiņu cēlonis ir cilvēka darbība, kas ir pretrunā ar mācību grāmatā norādīto. Anotācijā ir arī norādīts, ka fosilie energoresursi ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu izraisītājiem, un tā sadedzināšanai ir būtiskas veselības sekas – pasaulē no iekštelpu un āra gaisa piesārņojuma ik gadu mirst aptuveni septiņi miljoni cilvēku. Lūdzam sniegt statistikas datus, cik Latvijā cilvēku nāves iemesls ir bijis gaisa piesārņojums.
Saskaņā ar Nacionāliem ziņojumiem par vides stāvokli Latvijā[1][2][3]:
Joma
2006
2007
2008
2009
2011
2016
2018
Enerģētika (ieskaitot transportu)
8546
8805
8354
7691
7857
7264
7697
Lauksaimniecība
1856
2059
2219
2251
2316
2679
2609
Kā, redzams enerģētikas jomā salīdzinājuma ar 2006.gadu ir vērojams samazinājums, lauksaimniecības jomā salīdzinoši neliels pieaugums. Līdz ar to nav īsti saprotams uztraukums par Latvijas ietekmi uz klimatu, kas prasītu izdevumus kas ir nesamērīgi ar Latvijas budžetu (ieņēmumi 12 722 285 503 euro apmērā; izdevumi 14 673 705 952 euro apmērā) un ārējo parādu 48% no IKP.
Anotācijā norādīts, ka SEG emisiju samazināšana veicinās gaisa kvalitātes uzlabošanu un mazinās ar elpceļiem saistīto slimību izplatību. Lūdzam sniegt statistikas datus, kā Latvijā izplatās elpceļu slimības, kas ir izraisījis nekvalitatīvais gaiss.
Fizikālā enerģētikas institūta pētījumā „Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju līdz 2050.gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības ilgtermiņa attīstības redzējumam”, (http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/FEI_atskaite_scenariji2050_GK_final.pdf) norādīts, ka klimatneitralitātes scenārija īstenošanai laika periodā 2020. – 2050.gads ir nepieciešamas investīcijas robežās 16,2 – 22,7 miljardi eiro. Gadā izmaksas varētu būt starp 540 – 756 milj. eiro. Lūdzam sniegt skaidrojumu, no kurienes plānots finansējums t.sk. lauksaimniecības procesu pilnveidei. Latvijā katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits kā arī samazinās mājsaimniecību skaits, kas apkurei izmanto malku vai ogles, līdz ar to ietekme uz klimatu ir minimāla.
Vēršam uzmanību, ka pētījums ir veikts 2019.gadā un tajā nav ņemti vērā ne COVID laikā rādītie zaudējumi, ne izdevumi, kas saistīti ar karu Ukrainā un neatspoguļo reālo situāciju.
Izskatot anotāciju esam konstatējuši, ka nav vērtēta likuma ietekme uz cilvēku un konkrēti uz Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, jo neapšaubāmi likumā noteikto pasākumu ieviešana negatīvi ietekmēs pakalpojumu un preču izmaksas, kā arī iedzīvotājiem tiks uzlikti jauni pienākumi.
Lūdzam skaidrot, kas ir “enerģētiskā nabadzība”, kas to var izraisīt?
Kur plānots Latvijā uzglabāt oglekļa dioksīdu?
Valsts ieņēmumu dienestam ir paredzēta jaunā funkcija: Valsts ieņēmumu dienests ir kompetentā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulas 2023/956 (turpmāk "Regula 2023/956"), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, 11. panta 1.punkta izpratnē. Vai VID veiks šo funkciju ar esošiem resursiem vai tam būs nepieciešams papildu finansējums?
[1] https://www4.meteo.lv/varam/2011/klimata_parmain/seg_emisijas.php;
[2] https://www4.meteo.lv/varam/2019/
[3] https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Stavokla_parskati/Nacionalais_zinojums_vides_stavoklis.pdf;
15.09.2023. 01:51
Latvijas Kūdras asociācija
Lūdzam izslēgt likumprojekta 1. panta 18. punktu vai precizēt tajā iekļauto kurināmā definīciju. Norādām, ka Enerģētikas likuma 1. panta 23. punktā kūdra joprojām ir definēta kā kurināmais un tās izmantošana nav aizliegta. Anotācijā arī nav skaidrojuma, kādēļ šajā likumprojektā kūdra vairs netiek uzskatīta par kurināmo.
Asociācija pauž bažas par 7. panta ceturtās daļas pēdējā teikuma noslēguma daļu. Tajā minēts, ka informatīvajā ziņojumā var iekļaut priekšlikumus par neefektīvu vai klimata mērķu sasniegšanai pretrunīgu pasākumu realizācijas pārtraukšanu. Šāda redakcija liek domāt ka informatīvais ziņojums var ietvert priekšlikumus slēgt kādu tautsaimniecības nozari, kas tiek uzskatīta par klimata mērķiem nedraudzīgu. Nav skaidrs, ko šeit saprot ar "pasākumiem". Tas nav skaidrots arī anotācijā. Ņemot vērā minēto, lūdzam no 7. panta ceturtās daļas svītrot vārdus "kā arī, ja nepieciešamos, priekšlikumus par neefektīvu vai klimata mērķu sasniegšanai pretrunīgu pasākumu realizācijas pārtraukšanu".
Asociācija pauž bažas par 7. panta ceturtās daļas pēdējā teikuma noslēguma daļu. Tajā minēts, ka informatīvajā ziņojumā var iekļaut priekšlikumus par neefektīvu vai klimata mērķu sasniegšanai pretrunīgu pasākumu realizācijas pārtraukšanu. Šāda redakcija liek domāt ka informatīvais ziņojums var ietvert priekšlikumus slēgt kādu tautsaimniecības nozari, kas tiek uzskatīta par klimata mērķiem nedraudzīgu. Nav skaidrs, ko šeit saprot ar "pasākumiem". Tas nav skaidrots arī anotācijā. Ņemot vērā minēto, lūdzam no 7. panta ceturtās daļas svītrot vārdus "kā arī, ja nepieciešamos, priekšlikumus par neefektīvu vai klimata mērķu sasniegšanai pretrunīgu pasākumu realizācijas pārtraukšanu".
15.09.2023. 14:57
Deniss Beļajevs - Pilnvarnieks | Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija
Iebildums
1. Ļoti maz SEG ziņā atkarīgs tieši no Latvijas! vai pat ES! diemžēl..
infografika: https://prnt.sc/QaSYR5sKgDz2
ES rūpniecība 2023. g. ātrā tempā turpina "emigrēt" no ES uz ASV un Ķīnu
Iebildums
2. Izskatās dokuments ir tīri ļoti politisks un vnk uzspiests no ES / EK. Informatīvas atsauces ir tikai un vienīgi uz Eiropas Savienības direktīvām, atsauces uz Latvijas pamatojumiem ar detalizētiem Aprēķiniem galveniem darbības rādītājiem (SEG KPI) nemaz Nav, diemžēl...
Priekšlikums
3. . Skatoties uz Klimata Likumu 5. pantu... 1 1).. interese aprēķins, analize, pamatojums 17% SEG emisiju samazinājumam enerģētikā. Būtu forši ja tomēr, VISPIRMS, Latvijai KEM vai citā Ministrija sadarbībā ar nozares kvalificētiem ElektroEnerģētikas un SiltumEnerģētikas un AER ekspertiem izveido nepolitizētu un detalizētu ekonomiski ar aprēķiniem pamatotu ilgtermiņa enerģētikas un elektroenerģētikas Latvijas stratēģijas plānu, Bāzes enerģijas ražošanas jaudas ieskaitot.
Detalizēti noteikt AER jaudas limitus, ko var operatīvi balansēt laikā posmos, kad pastāv saules vai vēja trūkums. un jau PEC TAM pieņemt Klimata likumu.
https://prnt.sc/xBXhnULHxj18
NB! Šobrīd Latvijas NECP / NEKP Nacionālais enerģētikas un klimata plānā visi AER veidi SEG samazināšanas mērķos ir "vienā maisā" .
1. Ļoti maz SEG ziņā atkarīgs tieši no Latvijas! vai pat ES! diemžēl..
infografika: https://prnt.sc/QaSYR5sKgDz2
ES rūpniecība 2023. g. ātrā tempā turpina "emigrēt" no ES uz ASV un Ķīnu
Iebildums
2. Izskatās dokuments ir tīri ļoti politisks un vnk uzspiests no ES / EK. Informatīvas atsauces ir tikai un vienīgi uz Eiropas Savienības direktīvām, atsauces uz Latvijas pamatojumiem ar detalizētiem Aprēķiniem galveniem darbības rādītājiem (SEG KPI) nemaz Nav, diemžēl...
Priekšlikums
3. . Skatoties uz Klimata Likumu 5. pantu... 1 1).. interese aprēķins, analize, pamatojums 17% SEG emisiju samazinājumam enerģētikā. Būtu forši ja tomēr, VISPIRMS, Latvijai KEM vai citā Ministrija sadarbībā ar nozares kvalificētiem ElektroEnerģētikas un SiltumEnerģētikas un AER ekspertiem izveido nepolitizētu un detalizētu ekonomiski ar aprēķiniem pamatotu ilgtermiņa enerģētikas un elektroenerģētikas Latvijas stratēģijas plānu, Bāzes enerģijas ražošanas jaudas ieskaitot.
Detalizēti noteikt AER jaudas limitus, ko var operatīvi balansēt laikā posmos, kad pastāv saules vai vēja trūkums. un jau PEC TAM pieņemt Klimata likumu.
https://prnt.sc/xBXhnULHxj18
NB! Šobrīd Latvijas NECP / NEKP Nacionālais enerģētikas un klimata plānā visi AER veidi SEG samazināšanas mērķos ir "vienā maisā" .
15.09.2023. 19:49
Aivars Sproģis
Akceptēt šādu likumprojektu ir tas pats, kas visnotaļ garīgi slimiem zāģēt zaru uz kura paši sēžam.
Tautsaimniecības leģetatīva nāve, valsts defaults! Vienvirziena ceļš uz elli!
Kategoriski iebilstu! Ir pamats domāt, ka ES regulas, likumi vērstas uz Latvijas valsts tautsaimniecības iznīcināšanu un nevis uz attīstību! Nav arī veikti neatkarīgu ekspertu pētījumi par Latvijas gaisa piesārņojumu. Mūsu valstī nav milzīgas ražotnes, koncerni, kuri piesārņo dabu, radot neatgriezenisku kaitējumu dabai. Nepieciešams pārskatīt lēmumus un likuma pieņemšanā būt atbildīgiem pret Latvijas valsts pastāvēšanu un tautsaimniecības saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm. Aicinu likuma virzītāju uzņemties pilnu materiālo, personisko atbildību, ne tikai politisko, ja šī likuma pieņemšana nodarīs neatgriezenisku kaitējumu un iznīcību Latvijas valstij. Uzaicinu atteikties no Klimata likuma vispār! Visas ar iespējamo klimatu postīšanu izdomas versijas un pieņēmumi jau ir sarakstītas esošajos likumos.
Tautsaimniecības leģetatīva nāve, valsts defaults! Vienvirziena ceļš uz elli!
Kategoriski iebilstu! Ir pamats domāt, ka ES regulas, likumi vērstas uz Latvijas valsts tautsaimniecības iznīcināšanu un nevis uz attīstību! Nav arī veikti neatkarīgu ekspertu pētījumi par Latvijas gaisa piesārņojumu. Mūsu valstī nav milzīgas ražotnes, koncerni, kuri piesārņo dabu, radot neatgriezenisku kaitējumu dabai. Nepieciešams pārskatīt lēmumus un likuma pieņemšanā būt atbildīgiem pret Latvijas valsts pastāvēšanu un tautsaimniecības saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm. Aicinu likuma virzītāju uzņemties pilnu materiālo, personisko atbildību, ne tikai politisko, ja šī likuma pieņemšana nodarīs neatgriezenisku kaitējumu un iznīcību Latvijas valstij. Uzaicinu atteikties no Klimata likuma vispār! Visas ar iespējamo klimatu postīšanu izdomas versijas un pieņēmumi jau ir sarakstītas esošajos likumos.
16.09.2023. 10:26
Sondra Bērziņa
Kategoriski pret, noraidīt! Ir jābeidz izcirst mežus, tad arī gaiss tiks attīrīts! Beigt ražot plastmasas pudeles utt.! Beigt smidzināt gaisa telpā ķīmiskās vielas, kuras nodara vislielāko kaitējumu dabai!
16.09.2023. 14:01
Enerģētikas nozares eksperte
Nav strīda, ka kaut kas ir nepieciešams ES un ANO noteikto mērķu izpildei.
Taču diemžēl, izstrādātais Klimata likuma projekts (Likumprojekts), ja to skata kopumā, ir jēls un ar daudziem trūkumiem:
1. Likumprojekts arī nesasniedz mērķi strukturēt un sakārtot normatīvo bāzi – ir uzreiz saskatāms, ka jautājumi pārklāsies un lietotājiem būs 1 likuma vietā, jāskata 2-3 un pat vairāk likumus un tiem pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, lai atrisinātu tikai kādu vienu jautājumu.
Secinājums – nepieciešams savādāk strukturēt.
2. Jūtams tas, ka likumprojekta izstrādei netika pieaicināti nozaru eksperti un netika veidota profesionāļu balstīta darba grupa – šāds likums skar pilnīgi visas Latvijas tautsaimniecības nozares un ikvienu iedzīvotāju, līdz ar to nepieciešama nopietnāka attieksme tā izstrādei, kas būtu balstīta uz reālas situācijas un pamatotiem nozaru ekspertu viedokļiem un arī pētījumiem (iesaistot asociācijas), nevis tikai uz politiskiem lēmumiem.
3. Likumā ietvertais pat par 10% neaptver visus ar klimatneitralitāti un ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus – līdz ar to tas nesasniedz nepieciešamos mērķus.
4. Likumprojektā ietvertas plānošanas dokumentiem paredzētas daļas.
Šeit ir vairāki iebildumi.
1) Pirmajā kārtā (PIRMS Likumprojekta pārstrādes un palaišanas uz atkārtotu publisko apspriedi), nepieciešams pārskatīt, kā to arī paredz ES prasības – Nacionālo Enerģētikas un klimata plānu 2021. – 2030. gadam (NEKP 2030.).
Jāatzīmē tas, ka gandrīz uzreiz pēc NEKP 2030. pieņemšanas, tajā norādītie rādītāji bija jau novecojuši sakarā t.sk. ar EED Direktīvas (2012/27/EU) grozījumiem un kurai šogad tika pieņemti jau nākamie grozījumi virzībā uz “Gatavi mērķrādītājam 55” (“Fit for 55”).
2) 04.02.2020. MK rīkojumā Nr. 46 “Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam” tika noteiktas divas svarīgas pamata lietas:
p. 3: “Noteikt, ka plāna īstenošanu koordinē un uzrauga Nacionālā enerģētikas un klimata padome.”
p. 4: “Nozaru ministrijām, izstrādājot vai grozot atbilstošos politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus, Eiropas Savienības fondu, Emisiju kvotu izsoles instrumenta vai cita finansējuma apguvei noteiktos politikas plānošanas dokumentus vai tiesību aktus, kā arī izstrādājot gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu vai vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu un ar tiem saistītos nozaru tiesību aktus, ņemt vērā un ievērot plānā noteiktos mērķus, rīcībpolitikas pasākumus un to ieviešanai paredzētos termiņus.”
Uz doto brīdi Likumprojektā ne tikai nav ņemts vērā NEKP 2030. noteiktais, bet tajā mēģināts iestrādāt paša NEKP 2030. u.c. nacionālo plānošanas un politiku dokumentu, t.sk. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam, pildāmās funkcijas un uzdevumus.
Attiecīgās daļas būtu jāizņem no Likumprojekta.
3) Likumprojekta anotācijā ir iekļautas atsauces gan uz “Gatavi mērķrādītājam 55”, gan citiem ES dokumentiem, taču tas nav atspoguļots pašā Likumprojektā. Vispār. Bet norādītais Likumprojekta 5. panta pirmajā daļā mērķis 17% samazinājumam līdz 2030. gadam attiecībā pret 2005. gada rādītājiem (panta trešā daļa) nav ne tikai ambiciozs, bet pat tuvu “Fit for 55” un ANO mērķiem, un jo īpaši, ja tiek noteikts mērķis jau 2050. gadā sasniegt klimatneitralitāti.
Jāvērš uzmanība uz to, ka “Gatavi mērķrādītājam 55” kā atskaites punktu paredz 2020. gadu. Neviens vairs nerunā par pagājušās desmitgades vai simtgades rādītājiem. Vēl jo vairāk – daudzās jomās mērķi jau līdz 2030. gadam ir pacelti īpaši augstos līmeņos, kas būtiski pārsniedz norādītos 17%.
4) Nosakot vienu rādītāju visiem sektoriem, tiek veidota nelabvēlīga attīstības un mērķrādītāju sasniegšanas tendence, kad emisiju samazinājuma neizdarības vienā jomā tiks segtas/kompensētas ar citā nozarē/jomā iegūtiem samazinājuma panākumiem. Tāda situācija nav pieļaujama. Nav pieļaujama īpaša attieksme vai kādu emisiju palielinošo pasākumu lobēšana uz citu rēķina.
Papildus jāņem vērā, ka ES tiek noteiktas prasības katrā jomā un tās ar katru gadu tiek aizvien paaugstinātas, arī NEKP 2030. tiek noteikti mērķrādītāji katrai jomai.
5) Īpaši jāatzīmē neveiksmīgu sektoru uzskaiti. Lai sasniegtu klimatneitralitāti un vispār virzītos ES un ANO noteikto mērķu sasniegšanā – jāsniedz savs ieguldījums pilnīgi visām tautsaimniecības nozarēm, apakšnozarēm un sektoriem, kā arī sabiedrībai kopumā. Jā, objektīvi ir jomas, kas rada vairāk emisiju, taču tā vai citādi ar tām ir saistīti pilnīgi visi.
Nav saprotams, kāpēc, piemēram, nav uzskaitīta būvniecība, informācijas tehnoloģiju joma, kas ar aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc digitalizācijas visā Pasaulē un t.sk. arī Latvijā rada ar katru gadu aizvien vairāk emisiju? Tik ļoti izplatīta Latvijā tirdzniecība, dažādu pakalpojumu jomas? Utt.
Būtu korekti balstīties vismaz uz NACE 2.0 vai cita darbības jomu klasifikatora, iekļaujot visas tautsaimniecības nozares.
Par atsevišķām būtiskākām Likumprojekta nepilnībām:
1. Likuma nosaukums neder.
Tezaurs.lv: Likums - Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
Tātad, šajā kontekstā likums – ir tiesību norma, proti, tiesību jomas dokuments, kuru izmanto sabiedrība, juristi, tiesas, kas nosaka kādus ierobežojumus, tiesības, pienākumus, arī speciālās normas, proti regulē sabiedrībā/ valstī kādu darbību kopumu.
Savukārt, “klimats” – raksturo laika apstākļu kopumu, kas raksturīgs kādā apvidū.
No kā var secināt, ka ar regulēšanas mehānismiem un tiesību aktiem var ietekmēt cilvēku darbību, taču nevar regulēt klimatu kā tādu: nedz Saeima, nedz Klimata un Enerģētikas ministrija, nedz kāds iedzīvotājs, nespēj noteikt, kad spīdēt saulei vai uz kuru pusi jāpūš vējam, un nevar arī apstādināt kontinentu plātņu kustību vai straumju virzienus, kas arī ietekmē klimata pārmaiņas.
Līdz ar to priekšlikums mainīt likuma nosaukumu uz atbilstošāku regulējamiem tajā jautājumiem, piemēram, “Klimatneitralitātes likums” vai “Klimata pārmaiņu mazināšanas likums”, ja vien tas ir tiešām saistīts ar tiem un paredzēts tiesību normu ieviešanai tieši šajos jautājumos.
Papildus rodas spēcīga sajūta, ka Likums faktiski aptver tikai vienu jautājumu kopu – kvotu sistēmas.
Līdz ar to, varbūt tad tur nebūtu jāpin iekšā klimata pārmaiņu un klimatneitralitātes jautājumi vispār un būtu vienkārši jānosauc “Emisijas kvotu likums”? Tādā gadījumā likums ir gandrīz gatavs – jāizņem ārā tikai liekais un jāpārskata atlikušā daļa uz atbilstību, konsultējoties ar nozaru organizācijām.
2. Jāpārskata pilnīgi visas Likumprojektā ietvertās definīcijas un termini un jāizvērtē, vai ar tām ir pietiekami.
Paņemt, kaut vai 1. panta 2. punktu – “siltumnīcefekta gāzes” – rodas jautājums, kāpēc tikai? Jāvērš uzmanība uz to, ka arī ES nepārtraukti pārskata SEG sarakstu un paplašina to ar jaunām vielām, t.sk. parādoties pēc jauniem zinātniskiem pētījumiem, kā arī virzībā uz emisiju samazināšanu un attīstoties aizvietojošām tehnoloģijām un darba vielām dažādās jomās.
Vai cits spilgts piemērs – panta 16. punkts – kāpēc tikai stacionārās iekārtas? ES jau sen regulē ne tikai stacionārās iekārtas un arī kvotu piešķiršana notiek daudz plašākā jomu tvērumā. Jāskata daudz plašāk par ETS, kas arī tiek paplašināta..
Atsevišķi jāatzīmē, ka Likumprojektā izmantotie termini nav sakārtoti alfabētiskā kārtībā, kas būtiski apgrūtinās 1. panta lietošanu, ņemot vērā kopējo terminu daudzumu.
Nebūtu pareizi rakstīt likumu šodien, lai jau rīt tas būtu jāgroza – tas attiecas ne tikai uz definīcijām, bet uz visu Likumprojektu kopumā un tajā ietvertām normām.
3. Anotācija neatbilst Likumprojektam – nav labota, iesniedzot sabiedrības līdzdalībai (piemēram, Anotācijā ir atsauce uz 4. pantu, bet Likumprojektā tas ir 5. pants, utt., līdz ar ko rodas juceklis dokumentu savietošanā un nav pilnīgas skaidrības par to, kas vispār Anotācijā atbilst un kas nē.
4. Noteikti būtu jāpārdomā kvotu tirdzniecības izmantošanas iespējas. Jābūt arī kādām robežām/ierobežojumiem.
5. Modernizācijas fonds. Ļoti laba lieta! Principā ir atbalstāmi – jau sen vajadzēja izmantot. Bet.
Bet vai tik tiešām KEM būtu jāiesniedz pieteikums izmantošanai tikai līdz 31.12.2030.??? Tātad nauda būs pieejama izmantošanai Latvijā kaut kur ap 2035. gadu. Savukārt, nozarēm lielākie mērķi jāsasniedz jau līdz 2030. gadam. Vai pašiem Likumprojekta izstrādātājiem šādu termiņu neatbilstība nešķiet absurda?
Šādam finansējuma instrumentam ir jābūt jau pieejamam izmantošanai maksimāli 2025. gadā.
Pēc Likumprojekta pārstrādes nākamai Publiskai apspriedei liels lūgums paredzēt vismaz 2 (divus) mēnešus, lai visas ieinteresētās un iesaistītās puses varētu detalizēti iepazīties ar piedāvājamām normām un sniegt pietiekami pamatotus un aptverošus viedokļus. Ņemot vērā arī atsauču daudzumu uz ES normatīviem aktiem, tas ir jo īpaši būtiski konkrētu priekšlikumu izstrādei.
Taču diemžēl, izstrādātais Klimata likuma projekts (Likumprojekts), ja to skata kopumā, ir jēls un ar daudziem trūkumiem:
1. Likumprojekts arī nesasniedz mērķi strukturēt un sakārtot normatīvo bāzi – ir uzreiz saskatāms, ka jautājumi pārklāsies un lietotājiem būs 1 likuma vietā, jāskata 2-3 un pat vairāk likumus un tiem pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, lai atrisinātu tikai kādu vienu jautājumu.
Secinājums – nepieciešams savādāk strukturēt.
2. Jūtams tas, ka likumprojekta izstrādei netika pieaicināti nozaru eksperti un netika veidota profesionāļu balstīta darba grupa – šāds likums skar pilnīgi visas Latvijas tautsaimniecības nozares un ikvienu iedzīvotāju, līdz ar to nepieciešama nopietnāka attieksme tā izstrādei, kas būtu balstīta uz reālas situācijas un pamatotiem nozaru ekspertu viedokļiem un arī pētījumiem (iesaistot asociācijas), nevis tikai uz politiskiem lēmumiem.
3. Likumā ietvertais pat par 10% neaptver visus ar klimatneitralitāti un ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus – līdz ar to tas nesasniedz nepieciešamos mērķus.
4. Likumprojektā ietvertas plānošanas dokumentiem paredzētas daļas.
Šeit ir vairāki iebildumi.
1) Pirmajā kārtā (PIRMS Likumprojekta pārstrādes un palaišanas uz atkārtotu publisko apspriedi), nepieciešams pārskatīt, kā to arī paredz ES prasības – Nacionālo Enerģētikas un klimata plānu 2021. – 2030. gadam (NEKP 2030.).
Jāatzīmē tas, ka gandrīz uzreiz pēc NEKP 2030. pieņemšanas, tajā norādītie rādītāji bija jau novecojuši sakarā t.sk. ar EED Direktīvas (2012/27/EU) grozījumiem un kurai šogad tika pieņemti jau nākamie grozījumi virzībā uz “Gatavi mērķrādītājam 55” (“Fit for 55”).
2) 04.02.2020. MK rīkojumā Nr. 46 “Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam” tika noteiktas divas svarīgas pamata lietas:
p. 3: “Noteikt, ka plāna īstenošanu koordinē un uzrauga Nacionālā enerģētikas un klimata padome.”
p. 4: “Nozaru ministrijām, izstrādājot vai grozot atbilstošos politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus, Eiropas Savienības fondu, Emisiju kvotu izsoles instrumenta vai cita finansējuma apguvei noteiktos politikas plānošanas dokumentus vai tiesību aktus, kā arī izstrādājot gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu vai vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu un ar tiem saistītos nozaru tiesību aktus, ņemt vērā un ievērot plānā noteiktos mērķus, rīcībpolitikas pasākumus un to ieviešanai paredzētos termiņus.”
Uz doto brīdi Likumprojektā ne tikai nav ņemts vērā NEKP 2030. noteiktais, bet tajā mēģināts iestrādāt paša NEKP 2030. u.c. nacionālo plānošanas un politiku dokumentu, t.sk. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam, pildāmās funkcijas un uzdevumus.
Attiecīgās daļas būtu jāizņem no Likumprojekta.
3) Likumprojekta anotācijā ir iekļautas atsauces gan uz “Gatavi mērķrādītājam 55”, gan citiem ES dokumentiem, taču tas nav atspoguļots pašā Likumprojektā. Vispār. Bet norādītais Likumprojekta 5. panta pirmajā daļā mērķis 17% samazinājumam līdz 2030. gadam attiecībā pret 2005. gada rādītājiem (panta trešā daļa) nav ne tikai ambiciozs, bet pat tuvu “Fit for 55” un ANO mērķiem, un jo īpaši, ja tiek noteikts mērķis jau 2050. gadā sasniegt klimatneitralitāti.
Jāvērš uzmanība uz to, ka “Gatavi mērķrādītājam 55” kā atskaites punktu paredz 2020. gadu. Neviens vairs nerunā par pagājušās desmitgades vai simtgades rādītājiem. Vēl jo vairāk – daudzās jomās mērķi jau līdz 2030. gadam ir pacelti īpaši augstos līmeņos, kas būtiski pārsniedz norādītos 17%.
4) Nosakot vienu rādītāju visiem sektoriem, tiek veidota nelabvēlīga attīstības un mērķrādītāju sasniegšanas tendence, kad emisiju samazinājuma neizdarības vienā jomā tiks segtas/kompensētas ar citā nozarē/jomā iegūtiem samazinājuma panākumiem. Tāda situācija nav pieļaujama. Nav pieļaujama īpaša attieksme vai kādu emisiju palielinošo pasākumu lobēšana uz citu rēķina.
Papildus jāņem vērā, ka ES tiek noteiktas prasības katrā jomā un tās ar katru gadu tiek aizvien paaugstinātas, arī NEKP 2030. tiek noteikti mērķrādītāji katrai jomai.
5) Īpaši jāatzīmē neveiksmīgu sektoru uzskaiti. Lai sasniegtu klimatneitralitāti un vispār virzītos ES un ANO noteikto mērķu sasniegšanā – jāsniedz savs ieguldījums pilnīgi visām tautsaimniecības nozarēm, apakšnozarēm un sektoriem, kā arī sabiedrībai kopumā. Jā, objektīvi ir jomas, kas rada vairāk emisiju, taču tā vai citādi ar tām ir saistīti pilnīgi visi.
Nav saprotams, kāpēc, piemēram, nav uzskaitīta būvniecība, informācijas tehnoloģiju joma, kas ar aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc digitalizācijas visā Pasaulē un t.sk. arī Latvijā rada ar katru gadu aizvien vairāk emisiju? Tik ļoti izplatīta Latvijā tirdzniecība, dažādu pakalpojumu jomas? Utt.
Būtu korekti balstīties vismaz uz NACE 2.0 vai cita darbības jomu klasifikatora, iekļaujot visas tautsaimniecības nozares.
Par atsevišķām būtiskākām Likumprojekta nepilnībām:
1. Likuma nosaukums neder.
Tezaurs.lv: Likums - Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
Tātad, šajā kontekstā likums – ir tiesību norma, proti, tiesību jomas dokuments, kuru izmanto sabiedrība, juristi, tiesas, kas nosaka kādus ierobežojumus, tiesības, pienākumus, arī speciālās normas, proti regulē sabiedrībā/ valstī kādu darbību kopumu.
Savukārt, “klimats” – raksturo laika apstākļu kopumu, kas raksturīgs kādā apvidū.
No kā var secināt, ka ar regulēšanas mehānismiem un tiesību aktiem var ietekmēt cilvēku darbību, taču nevar regulēt klimatu kā tādu: nedz Saeima, nedz Klimata un Enerģētikas ministrija, nedz kāds iedzīvotājs, nespēj noteikt, kad spīdēt saulei vai uz kuru pusi jāpūš vējam, un nevar arī apstādināt kontinentu plātņu kustību vai straumju virzienus, kas arī ietekmē klimata pārmaiņas.
Līdz ar to priekšlikums mainīt likuma nosaukumu uz atbilstošāku regulējamiem tajā jautājumiem, piemēram, “Klimatneitralitātes likums” vai “Klimata pārmaiņu mazināšanas likums”, ja vien tas ir tiešām saistīts ar tiem un paredzēts tiesību normu ieviešanai tieši šajos jautājumos.
Papildus rodas spēcīga sajūta, ka Likums faktiski aptver tikai vienu jautājumu kopu – kvotu sistēmas.
Līdz ar to, varbūt tad tur nebūtu jāpin iekšā klimata pārmaiņu un klimatneitralitātes jautājumi vispār un būtu vienkārši jānosauc “Emisijas kvotu likums”? Tādā gadījumā likums ir gandrīz gatavs – jāizņem ārā tikai liekais un jāpārskata atlikušā daļa uz atbilstību, konsultējoties ar nozaru organizācijām.
2. Jāpārskata pilnīgi visas Likumprojektā ietvertās definīcijas un termini un jāizvērtē, vai ar tām ir pietiekami.
Paņemt, kaut vai 1. panta 2. punktu – “siltumnīcefekta gāzes” – rodas jautājums, kāpēc tikai? Jāvērš uzmanība uz to, ka arī ES nepārtraukti pārskata SEG sarakstu un paplašina to ar jaunām vielām, t.sk. parādoties pēc jauniem zinātniskiem pētījumiem, kā arī virzībā uz emisiju samazināšanu un attīstoties aizvietojošām tehnoloģijām un darba vielām dažādās jomās.
Vai cits spilgts piemērs – panta 16. punkts – kāpēc tikai stacionārās iekārtas? ES jau sen regulē ne tikai stacionārās iekārtas un arī kvotu piešķiršana notiek daudz plašākā jomu tvērumā. Jāskata daudz plašāk par ETS, kas arī tiek paplašināta..
Atsevišķi jāatzīmē, ka Likumprojektā izmantotie termini nav sakārtoti alfabētiskā kārtībā, kas būtiski apgrūtinās 1. panta lietošanu, ņemot vērā kopējo terminu daudzumu.
Nebūtu pareizi rakstīt likumu šodien, lai jau rīt tas būtu jāgroza – tas attiecas ne tikai uz definīcijām, bet uz visu Likumprojektu kopumā un tajā ietvertām normām.
3. Anotācija neatbilst Likumprojektam – nav labota, iesniedzot sabiedrības līdzdalībai (piemēram, Anotācijā ir atsauce uz 4. pantu, bet Likumprojektā tas ir 5. pants, utt., līdz ar ko rodas juceklis dokumentu savietošanā un nav pilnīgas skaidrības par to, kas vispār Anotācijā atbilst un kas nē.
4. Noteikti būtu jāpārdomā kvotu tirdzniecības izmantošanas iespējas. Jābūt arī kādām robežām/ierobežojumiem.
5. Modernizācijas fonds. Ļoti laba lieta! Principā ir atbalstāmi – jau sen vajadzēja izmantot. Bet.
Bet vai tik tiešām KEM būtu jāiesniedz pieteikums izmantošanai tikai līdz 31.12.2030.??? Tātad nauda būs pieejama izmantošanai Latvijā kaut kur ap 2035. gadu. Savukārt, nozarēm lielākie mērķi jāsasniedz jau līdz 2030. gadam. Vai pašiem Likumprojekta izstrādātājiem šādu termiņu neatbilstība nešķiet absurda?
Šādam finansējuma instrumentam ir jābūt jau pieejamam izmantošanai maksimāli 2025. gadā.
Pēc Likumprojekta pārstrādes nākamai Publiskai apspriedei liels lūgums paredzēt vismaz 2 (divus) mēnešus, lai visas ieinteresētās un iesaistītās puses varētu detalizēti iepazīties ar piedāvājamām normām un sniegt pietiekami pamatotus un aptverošus viedokļus. Ņemot vērā arī atsauču daudzumu uz ES normatīviem aktiem, tas ir jo īpaši būtiski konkrētu priekšlikumu izstrādei.
16.09.2023. 18:05
Fiziska persona
Likums, kurā tiek skartas dzīvībai svarīgas jomas, tiek nodots apspriešanai 14 dienas(04.09.23.-18.09.23.). Vai publiskajā telpā ir paziņots par šī likuma apspriešanu? Vai klimata pārmaiņas, kuras tiek piesauktas, kad ir izdevīgi un noliegtas, kad atkal ieinteresētajiem ir izdevīgi. Izdevīgi naudas, materialajā un ietekmes ziņā.
Pilnā mērā noraidu. Sakārtojiet saprotamā veidā esošos likumos, MK noteikumos ietvertās prasības!
Jauns likums, kurs ir pamatots uz apšaubamiem pētījumiem un ekspertu viedokļiem NAV vajadzīgs. Tapat kā Ministrija.
Pilnā mērā noraidu. Sakārtojiet saprotamā veidā esošos likumos, MK noteikumos ietvertās prasības!
Jauns likums, kurs ir pamatots uz apšaubamiem pētījumiem un ekspertu viedokļiem NAV vajadzīgs. Tapat kā Ministrija.
17.09.2023. 10:41
Ieva Vītoliņa - "Attīstības un inovāciju mācību centrs"
Biedrības “Attīstības un inovāciju mācību centrs” (turpmāk — AIMC) biedri ir iepazinušies ar Klimata likumprojektu 21-TA-62 (turpmāk — Likumprojekts) https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/d3c99cf3-67bb-455d-b908-7fa182b2d87d/preview.
AIMC atbalsta Klimata likuma mērķi — nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti — tomēr AIMC iebilst likumprojekta esošajai redakcijai.
I. Likumā vienīgie izmērāmie mērķi ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcas efekta gāzes par 17% un 2050. gadā sasniegt klimata neitralitāti. Likumprojeka 5. panta 1) daļā teikts, ka Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadā ir kopumā par 17% samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.
Nav skaidrs, attiecībā pret ko šie 17 procenti tiek rēķināti. Rekomendējam precizēt šo panta daļu un norādīt, ar kuru gadu salīdzinot tiek par 17% samazinātas SEG emisijas. Lai nodrošinātu Klimata likuma darbību ilgtermiņā, ne tikai līdz 2030. gadam, rekomendējam papildināt šo pantu ar SEG rādītājiem klimatneitralitātei 2050. gadā.
Nav skaidrs, kāpēc tieši 17% un kāpēc ir tik daudzi izņēmumi. Lai sabiedrībai un uzņēmējiem, ikvienam, kas saistīts ar SEG emisijām būtu izpratne un ticamība, rekomendējam ievietot norādi, kas pamato, ka 17% samazinājums ir rezultāts datos balstītai analīzei, kā arī sniegt procentuālo sadalījumu turpmākajiem gadiem līdz 2050. gadam, kad plānots sasniegt klimatneitralitāti.
II. Viens no sektoriem, kas minēts Likumprojektā (5. panta 1) daļā) un kur plānots samazināt SEG emisijas ir enerģētika. Aicinām klimata neitralitātes mērķus balstīt uz enerģijas avotiem, kas nav no laika apstākļiem atkarīgi un kas atbalsta zemu CO2 izmešu enerģijas ražošanas jaudu attīstību. Vēršam uzmanību, ka pasaulē nav neviena gadījuma, kad valstis būtu tuvojušās klimata neitralitātei, paplašinot no laika apstākļiem atkarīgus enerģijas avotus. Piemēram, Vācija ar savu Energiewende iniciatīvu 10 gadu laikā ir iztērējusi ap 520 miljardu eiro, apturēja visas savas kodolspēkstacijas, to vietā uzstādot vēja turbīnas un saules paneļus. Rezultātā viņu CO₂ izmeši elektrībai ir palielinājušies, jo lielu daļu trūkstošās jaudas aizstāja ar brūnoglēm. Piedevām Vācija no elektrības eksportētājvalsts ir kļuvuši par importētāju, ir smagi iedragājusi savu ekonomiku, par ko ir neapmierināti iedzīvotāji, un padārdzinājusi enerģijas resursus visā Eiropā. Somija rīkojās tieši pretēji Vācijai un 2023. gadā palaida Olkiluoto 3 kodolreaktoru. Tas izmaksāja 11 miljardu eiro. Rezultātā elektrības cena pazeminājās ne tikai Somijā, bet arī Latvijā. Vācija par Energiewende naudu būtu varējusi uzcelt 45 tādas kodolspēkstacijas un būt tuvāk klimata neitralitātei, kā arī nebūtu atkarīga ne no laika apstākļiem, ne fosilā metāna.
Uzskatāms pasaules valstu elektrības “zaļuma” rādītājs: https://app.electricitymaps.com/zone/DE
Papildu detaļas par Energiewende: https://static.agora-energiewende.de/fileadmin/Projekte/2022/2022-10_DE_JAW2022/2023-02-20_Praesentation_Agora_Jahresauswertung.pdf
Karte ar iniciatīvām pret vēja turbīnām Vācijā: https://www.windwahn.com/karte-der-buergerinitiativen/
Somijas enerģētikas politikas pārskats: https://iea.blob.core.windows.net/assets/842c42c2-8d79-4845-92c8-d36c0ff96ef4/Finland2023-EnergyPolicyReview.pdf
III. Konkrēti Likumprojekta redakcijas labojumi:
1. pants. Likumā lietotie termini:
2) siltumnīcefekta gāzes – oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4),...
Korekti būtu minēt visas, tāpēc jāmaina uz:
2) siltumnīcefekta gāzes – ūdens tvaiks (H₂O), oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4),...
Skat.: https://en.wikipedia.org/wiki/Greenhouse_gas#Water_vapor
3) emisija – siltumnīcefektu izraisošo gāzu izplūde atmosfērā no šā likuma 1., 2., 4. un 3. pielikuma I daļā minētajām darbībām un avotiem;
Siltumnīcefektu izraisošo gāzu izplūde atmosfērā notiek neatkarīgi no tā, vai Likumprojektā ir norādītas konkrētas darbības un avoti, tāpēc rekomendējam nedot atsauces uz pielikumiem, tādējādi arī veicinot likumprojekta labāku uztveramību:
3) emisija – siltumnīcefektu izraisošo gāzu izplūde atmosfērā.
4) oglekļa dioksīda piesaiste – process, kas izriet no šā likuma 3. pielikuma II daļā minētajām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām;
5) oglekļa dioksīda uztveršana – process, kurā tiek novērsta oglekļa dioksīda emitēšana atmosfērā pēc siltumnīcefekta gāzu emisijas radīšanas;
mainīt uz:
4) oglekļa dioksīda piesaiste – process, kas izriet no šā likuma 3. pielikuma II daļā minētajām darbībām;
4) un 5) punktus apvienot vienā, jo nav principiālas atšķirības vai CO₂ piesaista ar bioloģiskām vai rūpnieciskām metodēm.
6) klimatneitralitāte – stāvoklis, kurā visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas radušās šā likuma 1., 2., 4. un 3. pielikuma I daļā minētajās darbībās un avotos, tiek pilnā apmērā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti vai uztveršanu;
mainīt uz:
6) klimatneitralitāte – stāvoklis, kurā visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, tiek pilnā apmērā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti;
9) gada emisiju sadales apjoms….
mainīt uz:
9) gada emisiju sadales apjoms – Eiropas Savienības dalībvalstij maksimālās pieļaujamās siltumnīcefekta gāzu emisijas katrā gadā siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem.
Jo uzskaitītie avoti nekad nebūs pilnīgi.
16) iekārta – stacionārā tehnoloģiskā vienība…
mainīt uz:
16) iekārta – tehnoloģiskā vienība, kurā tiek veiktas darbības, kas var ietekmēt siltumnīcas efekta gāzu emisijas;
Jo uzskaitītie avoti nekad nebūs pilnīgi.
17) degviela - visi naftas produkti, dabasgāze…
šeit un arī 21) punktā mainīt uz:
17) degviela - visi naftas produkti, fosilais metāns…
Jo “dabasgāze” ir fosilā kurināmā industrijas ieviests termins, lai fosilo metānu padarītu par “dabīgu”. Ja to sauc īstajā vārdā, daudzi, kas neiedziļinās nosaukumu būtībā, atklās, ka nesadedzis fosilais metāns (CH4) ir vēl spēcīga siltumnīcas efekta gāze nekā CO2.
18) kurināmais - kā definēts Enerģētikas likuma 1. panta 23. punktā iekļautajā definīcijā, izņemot kūdru;
mainīt uz:
18) kurināmais - kā definēts Enerģētikas likuma 1. panta 23. punktā iekļautajā definīcijā.
Ja koksni teorētiski var uzskatīt par “atjaunīgu” resursu, tad kūdra noteikti neatjaunojas tik ātri, cik to izlieto. Kūdru dedzinot, rodas vēl mazāk enerģijas un izdalās vēl vairāk mikrodaļiņas, kā dedzinot ogles. Un, norokot kūdras purvus, būtiski palielinās plūdu riski. Jo regulāri ir tādi mēneši, kad mēnesis ir sauss un mēneša norma nolīst vienā, divās dienās. Kūdras purvi tad kalpo kā amortizators/sūklis kas uzkrāj nokrišņu ūdeni.
37. pants. Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma izmantošana
1) c) paplašināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu, kā arī veicināt esošās atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu ilgtspējas nodrošināšanu, un veicināt citu tehnoloģiju attīstību, kuras veicina pāreju uz klimatneitralitāti;
mainīt uz:
1) c) veicināt zemu CO2 izmešu enerģijas ražošanas jaudu attīstību, kuras veicina pāreju uz klimatneitralitāti;
Principā nav “atjaunīgu” resursu, jo enerģija nerodas ne no kā un “atjaunīgi” resursi ir tāda pati fizikas pretruna kā “mūžīgais dzinējs”.
2) …
a) izstrādāt klimata tehnoloģijas un risinājumus, kas nodrošina energoefektivitātes paaugstināšanu, atjaunīgo energoresursu izmantošanu, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu tehnoloģiskajos procesos vai pielāgošanos klimata pārmaiņām;
mainīt uz:
a) izstrādāt klimata tehnoloģijas un risinājumus, kas nodrošina energoefektivitātes paaugstināšanu, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu tehnoloģiskajos procesos vai pielāgošanos klimata pārmaiņām;
40. pants. Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana
1) atjaunīgo energoresuru [sic] izmantošanā elektroenerģijas ražošanā, tostarp zaļā ūdeņraža, un šādas elektroenerģijas izmantošanā;
mainīt uz:
1) zemu CO2 izmešu elektroenerģijas ražošanā.
https://ourworldindata.org/safest-sources-of-energy
Par to, cik neefektīva, sarežģīta un dārga ir ūdeņraža infrastruktūra liecina Rīgas domes pieredze: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-atsakas-no-planiem-par-jaunu-udenraza-autobusu-iegadi.a424014/
Vispārīgāks raksts, balstīts fizikas aprēķinos: https://www.thenewatlantis.com/publications/the-hydrogen-hoax
1. pielikums
2) tehniskās vienības, kurās kā kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus, bet…
uz:
2) tehniskās vienības, kurās kā kurināmo izmanto atjaunīgos energoresursus, bet…
Latviešu valodas aģentūras skaidrojums: Termins “atjaunīgie resursi” pieņemts, pamatojoties uz faktu, ka šie resursi paši atjaunojas, savukārt atjaunojamos resursus kādam būtu jāatjauno.
https://tezaurs.lv/atjaun%C4%ABgs, https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/191
Rekomendējam arī citviet Likumprojektā “atjaunojamos” energoresursu vietā izmantot terminu “atjaunīgie” energoresursi.
2. pants.
Ir tukšs
AIMC atbalsta Klimata likuma mērķi — nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti — tomēr AIMC iebilst likumprojekta esošajai redakcijai.
I. Likumā vienīgie izmērāmie mērķi ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcas efekta gāzes par 17% un 2050. gadā sasniegt klimata neitralitāti. Likumprojeka 5. panta 1) daļā teikts, ka Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadā ir kopumā par 17% samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.
Nav skaidrs, attiecībā pret ko šie 17 procenti tiek rēķināti. Rekomendējam precizēt šo panta daļu un norādīt, ar kuru gadu salīdzinot tiek par 17% samazinātas SEG emisijas. Lai nodrošinātu Klimata likuma darbību ilgtermiņā, ne tikai līdz 2030. gadam, rekomendējam papildināt šo pantu ar SEG rādītājiem klimatneitralitātei 2050. gadā.
Nav skaidrs, kāpēc tieši 17% un kāpēc ir tik daudzi izņēmumi. Lai sabiedrībai un uzņēmējiem, ikvienam, kas saistīts ar SEG emisijām būtu izpratne un ticamība, rekomendējam ievietot norādi, kas pamato, ka 17% samazinājums ir rezultāts datos balstītai analīzei, kā arī sniegt procentuālo sadalījumu turpmākajiem gadiem līdz 2050. gadam, kad plānots sasniegt klimatneitralitāti.
II. Viens no sektoriem, kas minēts Likumprojektā (5. panta 1) daļā) un kur plānots samazināt SEG emisijas ir enerģētika. Aicinām klimata neitralitātes mērķus balstīt uz enerģijas avotiem, kas nav no laika apstākļiem atkarīgi un kas atbalsta zemu CO2 izmešu enerģijas ražošanas jaudu attīstību. Vēršam uzmanību, ka pasaulē nav neviena gadījuma, kad valstis būtu tuvojušās klimata neitralitātei, paplašinot no laika apstākļiem atkarīgus enerģijas avotus. Piemēram, Vācija ar savu Energiewende iniciatīvu 10 gadu laikā ir iztērējusi ap 520 miljardu eiro, apturēja visas savas kodolspēkstacijas, to vietā uzstādot vēja turbīnas un saules paneļus. Rezultātā viņu CO₂ izmeši elektrībai ir palielinājušies, jo lielu daļu trūkstošās jaudas aizstāja ar brūnoglēm. Piedevām Vācija no elektrības eksportētājvalsts ir kļuvuši par importētāju, ir smagi iedragājusi savu ekonomiku, par ko ir neapmierināti iedzīvotāji, un padārdzinājusi enerģijas resursus visā Eiropā. Somija rīkojās tieši pretēji Vācijai un 2023. gadā palaida Olkiluoto 3 kodolreaktoru. Tas izmaksāja 11 miljardu eiro. Rezultātā elektrības cena pazeminājās ne tikai Somijā, bet arī Latvijā. Vācija par Energiewende naudu būtu varējusi uzcelt 45 tādas kodolspēkstacijas un būt tuvāk klimata neitralitātei, kā arī nebūtu atkarīga ne no laika apstākļiem, ne fosilā metāna.
Uzskatāms pasaules valstu elektrības “zaļuma” rādītājs: https://app.electricitymaps.com/zone/DE
Papildu detaļas par Energiewende: https://static.agora-energiewende.de/fileadmin/Projekte/2022/2022-10_DE_JAW2022/2023-02-20_Praesentation_Agora_Jahresauswertung.pdf
Karte ar iniciatīvām pret vēja turbīnām Vācijā: https://www.windwahn.com/karte-der-buergerinitiativen/
Somijas enerģētikas politikas pārskats: https://iea.blob.core.windows.net/assets/842c42c2-8d79-4845-92c8-d36c0ff96ef4/Finland2023-EnergyPolicyReview.pdf
III. Konkrēti Likumprojekta redakcijas labojumi:
1. pants. Likumā lietotie termini:
2) siltumnīcefekta gāzes – oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4),...
Korekti būtu minēt visas, tāpēc jāmaina uz:
2) siltumnīcefekta gāzes – ūdens tvaiks (H₂O), oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4),...
Skat.: https://en.wikipedia.org/wiki/Greenhouse_gas#Water_vapor
3) emisija – siltumnīcefektu izraisošo gāzu izplūde atmosfērā no šā likuma 1., 2., 4. un 3. pielikuma I daļā minētajām darbībām un avotiem;
Siltumnīcefektu izraisošo gāzu izplūde atmosfērā notiek neatkarīgi no tā, vai Likumprojektā ir norādītas konkrētas darbības un avoti, tāpēc rekomendējam nedot atsauces uz pielikumiem, tādējādi arī veicinot likumprojekta labāku uztveramību:
3) emisija – siltumnīcefektu izraisošo gāzu izplūde atmosfērā.
4) oglekļa dioksīda piesaiste – process, kas izriet no šā likuma 3. pielikuma II daļā minētajām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām;
5) oglekļa dioksīda uztveršana – process, kurā tiek novērsta oglekļa dioksīda emitēšana atmosfērā pēc siltumnīcefekta gāzu emisijas radīšanas;
mainīt uz:
4) oglekļa dioksīda piesaiste – process, kas izriet no šā likuma 3. pielikuma II daļā minētajām darbībām;
4) un 5) punktus apvienot vienā, jo nav principiālas atšķirības vai CO₂ piesaista ar bioloģiskām vai rūpnieciskām metodēm.
6) klimatneitralitāte – stāvoklis, kurā visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas radušās šā likuma 1., 2., 4. un 3. pielikuma I daļā minētajās darbībās un avotos, tiek pilnā apmērā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti vai uztveršanu;
mainīt uz:
6) klimatneitralitāte – stāvoklis, kurā visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, tiek pilnā apmērā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti;
9) gada emisiju sadales apjoms….
mainīt uz:
9) gada emisiju sadales apjoms – Eiropas Savienības dalībvalstij maksimālās pieļaujamās siltumnīcefekta gāzu emisijas katrā gadā siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem.
Jo uzskaitītie avoti nekad nebūs pilnīgi.
16) iekārta – stacionārā tehnoloģiskā vienība…
mainīt uz:
16) iekārta – tehnoloģiskā vienība, kurā tiek veiktas darbības, kas var ietekmēt siltumnīcas efekta gāzu emisijas;
Jo uzskaitītie avoti nekad nebūs pilnīgi.
17) degviela - visi naftas produkti, dabasgāze…
šeit un arī 21) punktā mainīt uz:
17) degviela - visi naftas produkti, fosilais metāns…
Jo “dabasgāze” ir fosilā kurināmā industrijas ieviests termins, lai fosilo metānu padarītu par “dabīgu”. Ja to sauc īstajā vārdā, daudzi, kas neiedziļinās nosaukumu būtībā, atklās, ka nesadedzis fosilais metāns (CH4) ir vēl spēcīga siltumnīcas efekta gāze nekā CO2.
18) kurināmais - kā definēts Enerģētikas likuma 1. panta 23. punktā iekļautajā definīcijā, izņemot kūdru;
mainīt uz:
18) kurināmais - kā definēts Enerģētikas likuma 1. panta 23. punktā iekļautajā definīcijā.
Ja koksni teorētiski var uzskatīt par “atjaunīgu” resursu, tad kūdra noteikti neatjaunojas tik ātri, cik to izlieto. Kūdru dedzinot, rodas vēl mazāk enerģijas un izdalās vēl vairāk mikrodaļiņas, kā dedzinot ogles. Un, norokot kūdras purvus, būtiski palielinās plūdu riski. Jo regulāri ir tādi mēneši, kad mēnesis ir sauss un mēneša norma nolīst vienā, divās dienās. Kūdras purvi tad kalpo kā amortizators/sūklis kas uzkrāj nokrišņu ūdeni.
37. pants. Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma izmantošana
1) c) paplašināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu, kā arī veicināt esošās atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu ilgtspējas nodrošināšanu, un veicināt citu tehnoloģiju attīstību, kuras veicina pāreju uz klimatneitralitāti;
mainīt uz:
1) c) veicināt zemu CO2 izmešu enerģijas ražošanas jaudu attīstību, kuras veicina pāreju uz klimatneitralitāti;
Principā nav “atjaunīgu” resursu, jo enerģija nerodas ne no kā un “atjaunīgi” resursi ir tāda pati fizikas pretruna kā “mūžīgais dzinējs”.
2) …
a) izstrādāt klimata tehnoloģijas un risinājumus, kas nodrošina energoefektivitātes paaugstināšanu, atjaunīgo energoresursu izmantošanu, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu tehnoloģiskajos procesos vai pielāgošanos klimata pārmaiņām;
mainīt uz:
a) izstrādāt klimata tehnoloģijas un risinājumus, kas nodrošina energoefektivitātes paaugstināšanu, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu tehnoloģiskajos procesos vai pielāgošanos klimata pārmaiņām;
40. pants. Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana
1) atjaunīgo energoresuru [sic] izmantošanā elektroenerģijas ražošanā, tostarp zaļā ūdeņraža, un šādas elektroenerģijas izmantošanā;
mainīt uz:
1) zemu CO2 izmešu elektroenerģijas ražošanā.
https://ourworldindata.org/safest-sources-of-energy
Par to, cik neefektīva, sarežģīta un dārga ir ūdeņraža infrastruktūra liecina Rīgas domes pieredze: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-atsakas-no-planiem-par-jaunu-udenraza-autobusu-iegadi.a424014/
Vispārīgāks raksts, balstīts fizikas aprēķinos: https://www.thenewatlantis.com/publications/the-hydrogen-hoax
1. pielikums
2) tehniskās vienības, kurās kā kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus, bet…
uz:
2) tehniskās vienības, kurās kā kurināmo izmanto atjaunīgos energoresursus, bet…
Latviešu valodas aģentūras skaidrojums: Termins “atjaunīgie resursi” pieņemts, pamatojoties uz faktu, ka šie resursi paši atjaunojas, savukārt atjaunojamos resursus kādam būtu jāatjauno.
https://tezaurs.lv/atjaun%C4%ABgs, https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/191
Rekomendējam arī citviet Likumprojektā “atjaunojamos” energoresursu vietā izmantot terminu “atjaunīgie” energoresursi.
2. pants.
Ir tukšs
17.09.2023. 21:41
Gints Kukainis - SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO" aicina SEG samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķus noteikt katram no 5. pantā minētiem sektoriem atsevišķi, lai būtu skaidri iezīmēti atkritumu apsaimniekošana sektora kvanitatīvie rādītāji. Aicinām SEG samazinājuma mērķus izteikt ne tikai %, bet arī absolūtos rādītājos (CO2/t/evk.). Šāda pieeja ir vērojama citu ES valstu Klimata likumos (vai tiem ekvivalentos tiesību aktos). Tas dotu skaidrāku signālu nozarei par veicamiem pasākumiem, sasniedzamiem rādītājiem un deleģētu atbildību mērķu izpildē.
Vienlaikus SIA "ZAAO" izsaka priekšlikumu papildināt likumprojekta 3.pielikuma 6 punktu, izsakot to šādā redakcijā:
Atkritumu apsaimniekošana:
- notekūdeņu apsaimniekošana,
- atkritumu apsaimniekošana, tai skaitā apglabāšana un atkritumu sadedzināšana,
- kompostēšana un anaerobā noārdīšanās (fermentēšana).
Vienlaikus SIA "ZAAO" izsaka priekšlikumu papildināt likumprojekta 3.pielikuma 6 punktu, izsakot to šādā redakcijā:
Atkritumu apsaimniekošana:
- notekūdeņu apsaimniekošana,
- atkritumu apsaimniekošana, tai skaitā apglabāšana un atkritumu sadedzināšana,
- kompostēšana un anaerobā noārdīšanās (fermentēšana).
18.09.2023. 09:44
Kaspars Cikmačs - AS "Latvenergo"
Šobrīd publiskā apspriešanā esošajā likumprojekta "Klimata likuma" redakcijas 45. panta otrajā daļā ir noteikts aizliegums uzglabāt oglekļa dioksīdu Latvijas teritorijā (ģeoloģiskās struktūrās, kā arī vertikālajā ūdens slānī), tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā.
Enerģētikas nozare ir viena no centrālajām nozarēm ekonomikas dekarbonizācijas procesā, tādēļ lielās sadedzināšanas iekārtas, tostarp, AS "Latvenergo" TEC, ES ETS piedalās jau kopš sistēmas izveides 2005.gadā. AS "Latvenergo" ir veikusi mērķtiecīgas investīcijas, lai uzlabotu ražotņu efektivitāti un palielinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu, samazinot CO2 emisijas. Izstrādājot Latvenergo koncerna vidējā termiņa stratēģiju, ir ņemta vērā ES politika klimata jomā un arvien ambiciozāki klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumi, koncernā izvirzīts klimatneitralitātes sasniegšanas mērķis un noteikti tādi investīciju un attīstības virzieni, kas saskan ar ES ambīcijām klimata jomā.
Tādēļ Klimata likumprojekts, kurš pārņem ES regulējumu, neievieš radikālas izmaiņas līdzšinējā uzņēmuma darbības plānošanā. Jāpiebilst, ka AS "Latvenergo" bažas rada likumprojektā saglabātais aizliegums Latvijas teritorijā veikt CO2 ģeoloģisko noglabāšanu, kas ierobežo uzņēmumus īstenot izpētes un pilotprojektus šajā jomā, izvērtējot CO2 noglabāšanu kā vienu no iespējamiem klimatneitralitātes sasniegšanas paņēmieniem un posmiem virzībā uz zemo emisiju tehnoloģijām.
Uzskatām, ka šī norma neatbilst aktuālajam tehnoloģiju attīstības stāvoklim, Eiropas Savienības Zaļajam kursam un Latvijas interesēm un aicinām šo aizliegumu pārskatīt.
Enerģētikas nozare ir viena no centrālajām nozarēm ekonomikas dekarbonizācijas procesā, tādēļ lielās sadedzināšanas iekārtas, tostarp, AS "Latvenergo" TEC, ES ETS piedalās jau kopš sistēmas izveides 2005.gadā. AS "Latvenergo" ir veikusi mērķtiecīgas investīcijas, lai uzlabotu ražotņu efektivitāti un palielinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu, samazinot CO2 emisijas. Izstrādājot Latvenergo koncerna vidējā termiņa stratēģiju, ir ņemta vērā ES politika klimata jomā un arvien ambiciozāki klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumi, koncernā izvirzīts klimatneitralitātes sasniegšanas mērķis un noteikti tādi investīciju un attīstības virzieni, kas saskan ar ES ambīcijām klimata jomā.
Tādēļ Klimata likumprojekts, kurš pārņem ES regulējumu, neievieš radikālas izmaiņas līdzšinējā uzņēmuma darbības plānošanā. Jāpiebilst, ka AS "Latvenergo" bažas rada likumprojektā saglabātais aizliegums Latvijas teritorijā veikt CO2 ģeoloģisko noglabāšanu, kas ierobežo uzņēmumus īstenot izpētes un pilotprojektus šajā jomā, izvērtējot CO2 noglabāšanu kā vienu no iespējamiem klimatneitralitātes sasniegšanas paņēmieniem un posmiem virzībā uz zemo emisiju tehnoloģijām.
Uzskatām, ka šī norma neatbilst aktuālajam tehnoloģiju attīstības stāvoklim, Eiropas Savienības Zaļajam kursam un Latvijas interesēm un aicinām šo aizliegumu pārskatīt.
18.09.2023. 11:24
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija lūdz Klimata un enerģētikas ministriju:
1. sagatavot prezentāciju par to, kā likums darbosies, kāda ir saikne starp dažādiem operatoriem, to pienākumi un atbildība (piem., 1.p. 20. un 21.punkts, kā tiks nošķirta degviela, ko piegādā degvielas piegādātājs autotransportam, no degvielas, ko degvielas piegādātājs piegādā kurināmā operatoram), likumprojektā ietvertajām prasībām degvielas piegādātājiem - kas, ko, kā, kad;
2. likumprojektā iekļaut emisiju kvotu aprēķina formulu/nosacījumus;
3. lietoto terminu definīcijās maksimāli pieturēties pie Direktīvās lietotām definīcijām, lai izvairītos no Direktīvu tvēruma nejaušas paplašināšanas vai sašaurināšanas;
4. jau tagad paralēli likumprojektam izstrādāt pakārtoto Ministru kabineta noteikumu projektus, lai būtu pilnīga skaidrība par sistēmas uzbūvi un prasībām, jo tikai no likumprojekta teksta nav nolasāms, kā sistēma strādās attiecībā uz degvielas piegādātājiem, piemēram, attiecībā uz ziņošanas prasībām par atpakļejošu periodu - degvielas piegādātājiem jau perioda sākumā ir jāzina, par ko būs jāziņo, lai minētos datus varētu vākt, apkopot un ziņot.
Likumprojekta 1.panta 21.punkts - lūdzam nodalīt jēdzienu definīcijas “degvielas operators” un “kurināmā operators” , jo tie ir divi dažādi sektori un pēc esošās redakcijas izlasāms, ka tas ir viens operators, nevis divu dažādu sektoru operatori.
Likumprojekta 11.panta 1.punkts - nepieciešams konkretizēt, kas tie ir par pasākumiem, jo ļoti vispārīgs formulējums; kas un kā to izmērīs?
Likumprojekta 11.panta 2.punkts - nepieciešams konkretizēt, kas tās ir par darbībām.
Likumprojekta 11.panta 5.punkts - nav atbalstāma prasība vienu un to pašu informāciju sniegt dažādām valsts iestādēm, lūgums prezentācijā apkopot un uzskatāmā veidā atspoguļot kāda tieši informācija un kurai iestādei ir sniedzama, izslēdzot dublēšanos (lūdzam ievērot nulles birokrātijas principu).
Likumprojekta 13.panta ceturtā daļa - lūdzam skaidrot, kas ir domāts ar siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plānu, atšifrēt plāna saturu (tajā norādāmo informāciju, plānā norādāmo datu aprēķina metodiku utml.).
Likumprojekta 13.panta piektā daļa - lūdzam šeit un visā likumā norādīt saprātīgus termiņus, ņemot vērā, ka degvielas operatoriem, lai varētu ziņot par atpakaļejošu periodu, jau perioda sākumā ir jāzina par ko tieši būs jāziņo, lai minētos datus būtu iespējams apkopot.
1. sagatavot prezentāciju par to, kā likums darbosies, kāda ir saikne starp dažādiem operatoriem, to pienākumi un atbildība (piem., 1.p. 20. un 21.punkts, kā tiks nošķirta degviela, ko piegādā degvielas piegādātājs autotransportam, no degvielas, ko degvielas piegādātājs piegādā kurināmā operatoram), likumprojektā ietvertajām prasībām degvielas piegādātājiem - kas, ko, kā, kad;
2. likumprojektā iekļaut emisiju kvotu aprēķina formulu/nosacījumus;
3. lietoto terminu definīcijās maksimāli pieturēties pie Direktīvās lietotām definīcijām, lai izvairītos no Direktīvu tvēruma nejaušas paplašināšanas vai sašaurināšanas;
4. jau tagad paralēli likumprojektam izstrādāt pakārtoto Ministru kabineta noteikumu projektus, lai būtu pilnīga skaidrība par sistēmas uzbūvi un prasībām, jo tikai no likumprojekta teksta nav nolasāms, kā sistēma strādās attiecībā uz degvielas piegādātājiem, piemēram, attiecībā uz ziņošanas prasībām par atpakļejošu periodu - degvielas piegādātājiem jau perioda sākumā ir jāzina, par ko būs jāziņo, lai minētos datus varētu vākt, apkopot un ziņot.
Likumprojekta 1.panta 21.punkts - lūdzam nodalīt jēdzienu definīcijas “degvielas operators” un “kurināmā operators” , jo tie ir divi dažādi sektori un pēc esošās redakcijas izlasāms, ka tas ir viens operators, nevis divu dažādu sektoru operatori.
Likumprojekta 11.panta 1.punkts - nepieciešams konkretizēt, kas tie ir par pasākumiem, jo ļoti vispārīgs formulējums; kas un kā to izmērīs?
Likumprojekta 11.panta 2.punkts - nepieciešams konkretizēt, kas tās ir par darbībām.
Likumprojekta 11.panta 5.punkts - nav atbalstāma prasība vienu un to pašu informāciju sniegt dažādām valsts iestādēm, lūgums prezentācijā apkopot un uzskatāmā veidā atspoguļot kāda tieši informācija un kurai iestādei ir sniedzama, izslēdzot dublēšanos (lūdzam ievērot nulles birokrātijas principu).
Likumprojekta 13.panta ceturtā daļa - lūdzam skaidrot, kas ir domāts ar siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plānu, atšifrēt plāna saturu (tajā norādāmo informāciju, plānā norādāmo datu aprēķina metodiku utml.).
Likumprojekta 13.panta piektā daļa - lūdzam šeit un visā likumā norādīt saprātīgus termiņus, ņemot vērā, ka degvielas operatoriem, lai varētu ziņot par atpakaļejošu periodu, jau perioda sākumā ir jāzina par ko tieši būs jāziņo, lai minētos datus būtu iespējams apkopot.
18.09.2023. 14:15
Kristīne Avota
NORAIDĪT likuma apstiprināšanu! Kategoriski iebilstu pret likumprojektu, jo tas nekādi neveicinās Latvijas tautsaimniecību. Aizliegt apsmidzināt mūsu zemes teritoriju, kas kaitē kā dabai, tā arī tās iedzīvotājiem! Aizliegt izcirst mežus!
18.09.2023. 14:32
Latvijas Darba devēju konfederācija
LDDK ir iepazinusies ar Klimata likuma priekšlikumu un izsaka sekojošus iebildumus, kā arī aicina KEM ministriju nodrošināt pietiekamu laiku viedokļu sniegšanai un diskusijai ar sociālajiem partneriem, tā kā papildus atzinumā minētajiem iebildumiem ir virkne neskaidrību.
1.Lūdzam precizēt likumprojekta 1.panta definīcijas, kā arī sasaistīt definīcijas ar likumā minētajiem pasākumiem. Definīcijas vairākos gadījumos ir pretrunā starptautiski pieņemtajiem skaidrojumiem un var radīt strīdīgu vai pat manipulitīvu skaidrojumu, kas, iespējami, radies tulkojot definīcijas no angļu valodas no IPCC izmantotajiem skaidrojumiem, nepapildinot ar kontekstu.
Tā piemēram: Klimata pārmaiņas – Kā parādība nevar tikt skaidrota tikai ar cilvēka ietekmi, bet cilvēka ietekme uz klimata pārmaiņām var skaidrot ar augstu varbūtību.
Piedāvājam izteikt 1.panta 1.punktu:
Cilvēka ietekmētas klimata pārmaiņas - izmaiņas klimata stāvoklī, kas veidojas balstoties uz izmaiņām zemeslodes atmosfēras sastāvā, ko izraisa tieša vai netieša antropogēnā ietekme, un kura pārsniedz dabīgās svārstības salīdzināmos laika periodos;
Atbilstoši IPCC definīciju skaidrojumam, klimata pārmaiņas var būt, gan cilvēka radītas, gan dabīgas, kurā mērījums ir atmosfēras sastāva izmaiņas, kas ir korelējošas ar antropogēnām emisijām – salīdzināmos laika periodos.
2. Lūdzam precizēt, 1.panta 18.punktu redakcijā, kura nav pretrunā Ministru kabineta lēmumam no 14.07.2022 Protokola Nr.36 98(4) punktam.
3. Lūdzam precizēt 3.pantu likumprojekta mērķi atbilstoši atzinumā norādītajam, izdalot cilvēka ietekmi, kā mazināmo ietekmi uz klimata pārmaiņām.
4. Lai gan nekustāmo īpašumu un būvniecības nozares ir viens no CO2 lielākajiem radītājiem, iepazīstoties ar likumprojektu, secināms, ka ar Likumu tiešā veidā nav plānots regulēt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu noteikšanu un monitorēt izpildi šajās nozarēs. Tādējādi neveicot CO2 uzskaiti un neuzstādot mērķus ēku būvniecības nozarei, faktiski saredzam divus būtiskus trūkumus kā īstermiņā, tā arī nākotnē, proti, neveicot lielo datu uzkrāšanu no Būvniecības informācijas sistēmas (to attiecīgi uzlabojot), nozares politikas veidotājiem faktiski nebūs datu, lai mērītu CO2 izmešu daudzumu, vienlaicīgi, nezinot CO2 faktiskos apmērus, nav iespējams arī izvirzīt saprātīgus mērķus un ticami monitorēt to izpildi.
Ievērojot augstāk minēto, lūdzam izskatīt iespēju:
papildināt Likuma 5.panta pirmo daļu Būvniecības un nekustāmo īpašumu nozari.
Uzdot Ministru Kabinetam regulāri Pārskatīt ēku energofektivitātes standartus Kwh/m2, nodrošināt regulāras Lielo Datu atskaites par Latvijas ēku energoefektivitātes plānotiem un faktiskiem rādītājiem
EM, KEM, VARAM sadarbībā ar nozari izstrādāt būvniecības un ēku pilna dzīvescikla CO2/t vai m2 emisiju aprēķinu metodoloģiju (LCA/LCC) un piemērošanu publisko iepirkumu projektos.
Izveidot būvniecības nozares dzīves cikla (būvmateriālu ieguve, ražošana, transportēšana, būvniecība, būves ekspluatācija, nojaukšana) SEG emisiju monitoringa sistēmu, kas nākotnē ļautu pieņemt jau datos balstītus lēmumus, lai efektīvāk samazinātu SEG (CO2) emisijas visā ēkas dzīves ciklā.
5. Lūdzam likumprojektā neiekļaut fiksētus mērķa rādītājus, kuri izriet no ES regulām, kuras ir tieši piemērojamas un var tikt mainītas neatkarīgi no šajā likumā noteiktā.
6.Lūdzam svītrot 43.pantu, tā kā LDDK uzskata, ka nosacījumus, kuri skar valsts budžeta veidošanos un principus atbilstošāk ir integrēt valsts budžeta izstrādes normatīvajos aktos, ne Klimata likumā.
7. Lūdzam svītrot 44.pantu, tā kā jau šobrīd plānošanas dokumentiem, konceptuālajiem ziņojumiem ir jāizstrādā SIVN – Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums. Vienlaikus norādām, ka gan 43.pantā gan 44.pantā izmantotie termini netiek skaidroti likuma 1.pantā.
8.Lūdzam skaidrot un pamatot anotācijā minētos apgalvojumus par situāciju Latvijā ne tikai deklaratīvi, bet pamatojot minētos pieņēmumus ar pētījumu datiem, kā tieši klimata pārmaiņas ietekmējušas, un proti:
1) tautsaimniecību kopumā – Kurus ekonomiskos rādītājus ilgākā laika termiņā, klimata pārmaiņas ir ietekmējušas negatīvi?
2) ekonomikas ražīgumu – Kā tieši ir samazinājusies produktivitāte ilgākā laika periodā no klimata pārmaiņām?
3) infrastruktūru – Kāda infrastruktūra ir cietusi klimata pārmaiņu rezultātā, ne dabīga nolietojuma rezultātā?
4) sabiedrības veselību – Kā ir pasliktinājusies sabiedrības veselība ilgākā laika periodā ņemot vērā klimata pārmaiņas?
5) pārtikas pieejamību – Kā tieši un par cik pārtikas pieejamība ir smazinājusies Latvijā klimata pārmaiņu rezultātā?
6) bioloģisko daudzveidību – Cik šobrīd ir tādas dzīvotnes, kuras ir ietekmētas vai pakļautas riskam no klimata pārmaiņām?
7) politisko stabilitāti- Kā tieši klimata pārmaiņu radītās sekas ir ietekmējuās Latvijas politisko stabilitāti?
Gadījumā, ja šie apgalvojumi nav pamatojami ar oficiāliem statistikas datiem un publicētiem cēloņsakarību pētījumiem vai pierādījumiem, LDDK aicinām tos svītrot.
9. Ņemot vērā, ka anotācijā ir norādīts, ka ir ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, LDDK lūdz anotācijā 3.sadaļā arī precīzi atspoguļot ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Bez tam, ņemot vērā anotācijā izmantoto pētījumu, par kuriem minēts anotācijas 1.3 un 1.4 sadaļās, lūdzam norādīt rezultātus –tai skaitā akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājumu un citu nodokļu ieņēmumu samazinājumu, kas izriet no pētījuma. Kā arī norādīt papildus plānotos ieņēmumus. Ja šādas vērtības nav norādāmas, tad lūdzam precizēt 1.3. un 1.4.sadaļas, pamatojot izvērtējumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 617 par tiesību akta sākotnējas ietekmes izvērtējumu noteiktajām prasībām.
1.Lūdzam precizēt likumprojekta 1.panta definīcijas, kā arī sasaistīt definīcijas ar likumā minētajiem pasākumiem. Definīcijas vairākos gadījumos ir pretrunā starptautiski pieņemtajiem skaidrojumiem un var radīt strīdīgu vai pat manipulitīvu skaidrojumu, kas, iespējami, radies tulkojot definīcijas no angļu valodas no IPCC izmantotajiem skaidrojumiem, nepapildinot ar kontekstu.
Tā piemēram: Klimata pārmaiņas – Kā parādība nevar tikt skaidrota tikai ar cilvēka ietekmi, bet cilvēka ietekme uz klimata pārmaiņām var skaidrot ar augstu varbūtību.
Piedāvājam izteikt 1.panta 1.punktu:
Cilvēka ietekmētas klimata pārmaiņas - izmaiņas klimata stāvoklī, kas veidojas balstoties uz izmaiņām zemeslodes atmosfēras sastāvā, ko izraisa tieša vai netieša antropogēnā ietekme, un kura pārsniedz dabīgās svārstības salīdzināmos laika periodos;
Atbilstoši IPCC definīciju skaidrojumam, klimata pārmaiņas var būt, gan cilvēka radītas, gan dabīgas, kurā mērījums ir atmosfēras sastāva izmaiņas, kas ir korelējošas ar antropogēnām emisijām – salīdzināmos laika periodos.
2. Lūdzam precizēt, 1.panta 18.punktu redakcijā, kura nav pretrunā Ministru kabineta lēmumam no 14.07.2022 Protokola Nr.36 98(4) punktam.
3. Lūdzam precizēt 3.pantu likumprojekta mērķi atbilstoši atzinumā norādītajam, izdalot cilvēka ietekmi, kā mazināmo ietekmi uz klimata pārmaiņām.
4. Lai gan nekustāmo īpašumu un būvniecības nozares ir viens no CO2 lielākajiem radītājiem, iepazīstoties ar likumprojektu, secināms, ka ar Likumu tiešā veidā nav plānots regulēt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu noteikšanu un monitorēt izpildi šajās nozarēs. Tādējādi neveicot CO2 uzskaiti un neuzstādot mērķus ēku būvniecības nozarei, faktiski saredzam divus būtiskus trūkumus kā īstermiņā, tā arī nākotnē, proti, neveicot lielo datu uzkrāšanu no Būvniecības informācijas sistēmas (to attiecīgi uzlabojot), nozares politikas veidotājiem faktiski nebūs datu, lai mērītu CO2 izmešu daudzumu, vienlaicīgi, nezinot CO2 faktiskos apmērus, nav iespējams arī izvirzīt saprātīgus mērķus un ticami monitorēt to izpildi.
Ievērojot augstāk minēto, lūdzam izskatīt iespēju:
papildināt Likuma 5.panta pirmo daļu Būvniecības un nekustāmo īpašumu nozari.
Uzdot Ministru Kabinetam regulāri Pārskatīt ēku energofektivitātes standartus Kwh/m2, nodrošināt regulāras Lielo Datu atskaites par Latvijas ēku energoefektivitātes plānotiem un faktiskiem rādītājiem
EM, KEM, VARAM sadarbībā ar nozari izstrādāt būvniecības un ēku pilna dzīvescikla CO2/t vai m2 emisiju aprēķinu metodoloģiju (LCA/LCC) un piemērošanu publisko iepirkumu projektos.
Izveidot būvniecības nozares dzīves cikla (būvmateriālu ieguve, ražošana, transportēšana, būvniecība, būves ekspluatācija, nojaukšana) SEG emisiju monitoringa sistēmu, kas nākotnē ļautu pieņemt jau datos balstītus lēmumus, lai efektīvāk samazinātu SEG (CO2) emisijas visā ēkas dzīves ciklā.
5. Lūdzam likumprojektā neiekļaut fiksētus mērķa rādītājus, kuri izriet no ES regulām, kuras ir tieši piemērojamas un var tikt mainītas neatkarīgi no šajā likumā noteiktā.
6.Lūdzam svītrot 43.pantu, tā kā LDDK uzskata, ka nosacījumus, kuri skar valsts budžeta veidošanos un principus atbilstošāk ir integrēt valsts budžeta izstrādes normatīvajos aktos, ne Klimata likumā.
7. Lūdzam svītrot 44.pantu, tā kā jau šobrīd plānošanas dokumentiem, konceptuālajiem ziņojumiem ir jāizstrādā SIVN – Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums. Vienlaikus norādām, ka gan 43.pantā gan 44.pantā izmantotie termini netiek skaidroti likuma 1.pantā.
8.Lūdzam skaidrot un pamatot anotācijā minētos apgalvojumus par situāciju Latvijā ne tikai deklaratīvi, bet pamatojot minētos pieņēmumus ar pētījumu datiem, kā tieši klimata pārmaiņas ietekmējušas, un proti:
1) tautsaimniecību kopumā – Kurus ekonomiskos rādītājus ilgākā laika termiņā, klimata pārmaiņas ir ietekmējušas negatīvi?
2) ekonomikas ražīgumu – Kā tieši ir samazinājusies produktivitāte ilgākā laika periodā no klimata pārmaiņām?
3) infrastruktūru – Kāda infrastruktūra ir cietusi klimata pārmaiņu rezultātā, ne dabīga nolietojuma rezultātā?
4) sabiedrības veselību – Kā ir pasliktinājusies sabiedrības veselība ilgākā laika periodā ņemot vērā klimata pārmaiņas?
5) pārtikas pieejamību – Kā tieši un par cik pārtikas pieejamība ir smazinājusies Latvijā klimata pārmaiņu rezultātā?
6) bioloģisko daudzveidību – Cik šobrīd ir tādas dzīvotnes, kuras ir ietekmētas vai pakļautas riskam no klimata pārmaiņām?
7) politisko stabilitāti- Kā tieši klimata pārmaiņu radītās sekas ir ietekmējuās Latvijas politisko stabilitāti?
Gadījumā, ja šie apgalvojumi nav pamatojami ar oficiāliem statistikas datiem un publicētiem cēloņsakarību pētījumiem vai pierādījumiem, LDDK aicinām tos svītrot.
9. Ņemot vērā, ka anotācijā ir norādīts, ka ir ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, LDDK lūdz anotācijā 3.sadaļā arī precīzi atspoguļot ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Bez tam, ņemot vērā anotācijā izmantoto pētījumu, par kuriem minēts anotācijas 1.3 un 1.4 sadaļās, lūdzam norādīt rezultātus –tai skaitā akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājumu un citu nodokļu ieņēmumu samazinājumu, kas izriet no pētījuma. Kā arī norādīt papildus plānotos ieņēmumus. Ja šādas vērtības nav norādāmas, tad lūdzam precizēt 1.3. un 1.4.sadaļas, pamatojot izvērtējumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 617 par tiesību akta sākotnējas ietekmes izvērtējumu noteiktajām prasībām.
18.09.2023. 15:03
Fiziska persona
Aicinu izvērtēt iespēju papildināt 40.pantu par Modernizācijas fonda finansējuma izmantošanu, ka līdzekļi var tikt novirzīti ne tikai centralizētās siltumapgādes tīklu modernizēšanā, bet arī jaunu siltumtīklu izbūvē, lai paplašinātu iespēju pieslēgties CSA plašākam lokam blīvi apdzīvotās teritorijās. Energoefektīva CSA ir labākais risinājums kā risināt klimata jautājumus, ņemot vērā to, ka katra mājsaimniecība neseko līdzi kurināšanas lietderībai un energoefektivitātei.
18.09.2023. 15:24
Edmunds Rītiņš
Likumprojektu noraidu, neakceptēju!
18.09.2023. 16:10
Ginta Drāzniece
NORAIDĪT BEZ AKCEPTA!!!!!
18.09.2023. 17:02
Filips Bibiks - AS "Conexus Baltic Grid"
Akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid" iebilst pret Likumprojekta 45. panta redakciju.
Sabiedrības ieskatā Likumprojekta 45. panta otrā daļa nepamatoti aizliedz veikt oglekļa dioksīda (turpmāk arī – CO2) ģeoloģisko noglabāšanu ģeoloģiskajās struktūrās un Sabiedrība iebilst pret piedāvātas 45. panta otrās daļas redakcijas tālāku virzību.
Sabiedrība, cita starpā, ir Inčukalna pazemes gāzes krātuves operators, kurā, izmantojot unikālās zemes dzīļu ģeoloģiskās struktūras īpašības, jau vairāk kā 50 gadus tiek uzglabāta dabasgāze. Balstoties uz Sabiedrības kompetenci un pieredzi gāzes uzglabāšanā zemes ģeoloģiskajās struktūrās, Sabiedrības ieskatā Latvijas teritorijā esošajās zemes dzīlēs pastāv potenciāls jaunai gāzveida vielu vai CO2 krātuvei.
CO2 uzglabāšana Latvijai potenciāli varētu sniegt vairākus ieguvumus:
Klimata pārmaiņu ierobežošanā: CO2 uzglabāšana ģeoloģiskajā struktūrā var būt efektīvs līdzeklis, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un tādējādi palīdzētu ierobežot klimata pārmaiņas. Tas var būt svarīgs solis virzienā uz mērķiem, kas noteikti starptautiskajos nolīgumos, piemēram, Parīzes nolīgumā un Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam.
Enerģijas ražošanas emisiju intensitātes mazināšanā: CO2 uzglabāšana var tikt izmantota kopā ar CO2 uztveršanas un uzglabāšanas (Carbon capture and storage) tehnoloģijām, kas ļauj enerģijas ražošanā un rūpnieciskajā procesā izgūt CO2 no emisiju plūsmas, kas attiecīgi mazina ietekmi uz vidi.
Jaunās ekonomiskās iespējās: CO2 uzglabāšana var radīt ekonomiskas iespējas, tostarp jaunu darbavietu radīšanu un uzņēmējdarbības attīstību saistībā ar CO2 uztveršanu un uzglabāšanu.
Sabiedrība piekrīt, ka pirms jebkuras jaunas pazemes gāzes krātuves izveides ir nepieciešama rūpīga priekšizpēte, taču piedāvātā 45. panta otrās daļas redakcija faktiski aizliedz jebkādu iniciatīvu no privāto investoru puses, skaidri nosakot CO2 uzglabāšanas beznosacījumu aizliegumu. Likumprojekta 8. pārejas noteikums noteic, ka Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz 2024. gada 31. decembrim ir jāsagatavo Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu un Ministru kabineta rīkojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz CO2 ģeoloģisko noglabāšanu Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā. Pieļaujot, ka konceptuālais ziņojums netiks balstīts uz zemes dzīļu padziļinātās ģeoloģiskās izpētes rezultātiem, Sabiedrības ieskatā CO2 glabāšana būtu atļaujama, nosakot kārtību un kritēriju kopumu, atbilstība kuriem kalpotu par pamatu atļaujas izsniegšanai nepieciešamo pētījumu veikšanai, kuru pozitīva rezultāta gadījumā būtu iespējams lemt par atļaujas izsniegšanu attiecīgas krātuvei izveidošanai.
Pamatojoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem Sabiedrība rosina izteikt 45. panta otro daļu un papildus iekļaut jaunu panta trešo daļu sekojošā redakcijā:
“(2) Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšana ģeoloģiskās struktūrās ir atļauta;
(3) Oglekļa dioksīda noglabāšana vertikālajā ūdens slānī ir aizliegta;”
Papildu Sabiedrība rosina iekļaut normu, kura noteiktu, ka gada laikā pēc pārejas noteikumu 8. punktā minētā konceptuālā ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinets nosaka kārtību kādā tiktu piešķirtas atļaujas projektiem, kas vēlas īstenot CO2 noglabāšanu, iekļaujot Likumprojekta 45. pantā jaunu daļu:
“(4) Līdz 2025. gada 31. decembrim Ministru kabinets izstrādā kārtību kādā tiek piešķirtas atļaujas projektiem, kuri paredz oglekļa dioksīda ģeoloģisko noglabāšanu Latvijas teritorijas ģeoloģiskajās struktūrās un kontinentālajā šelfā, kā arī nosaka oglekļa dioksīda uzglabāšanas prasības.”
Sabiedrības ieskatā Likumprojekta 45. panta otrā daļa nepamatoti aizliedz veikt oglekļa dioksīda (turpmāk arī – CO2) ģeoloģisko noglabāšanu ģeoloģiskajās struktūrās un Sabiedrība iebilst pret piedāvātas 45. panta otrās daļas redakcijas tālāku virzību.
Sabiedrība, cita starpā, ir Inčukalna pazemes gāzes krātuves operators, kurā, izmantojot unikālās zemes dzīļu ģeoloģiskās struktūras īpašības, jau vairāk kā 50 gadus tiek uzglabāta dabasgāze. Balstoties uz Sabiedrības kompetenci un pieredzi gāzes uzglabāšanā zemes ģeoloģiskajās struktūrās, Sabiedrības ieskatā Latvijas teritorijā esošajās zemes dzīlēs pastāv potenciāls jaunai gāzveida vielu vai CO2 krātuvei.
CO2 uzglabāšana Latvijai potenciāli varētu sniegt vairākus ieguvumus:
Klimata pārmaiņu ierobežošanā: CO2 uzglabāšana ģeoloģiskajā struktūrā var būt efektīvs līdzeklis, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un tādējādi palīdzētu ierobežot klimata pārmaiņas. Tas var būt svarīgs solis virzienā uz mērķiem, kas noteikti starptautiskajos nolīgumos, piemēram, Parīzes nolīgumā un Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam.
Enerģijas ražošanas emisiju intensitātes mazināšanā: CO2 uzglabāšana var tikt izmantota kopā ar CO2 uztveršanas un uzglabāšanas (Carbon capture and storage) tehnoloģijām, kas ļauj enerģijas ražošanā un rūpnieciskajā procesā izgūt CO2 no emisiju plūsmas, kas attiecīgi mazina ietekmi uz vidi.
Jaunās ekonomiskās iespējās: CO2 uzglabāšana var radīt ekonomiskas iespējas, tostarp jaunu darbavietu radīšanu un uzņēmējdarbības attīstību saistībā ar CO2 uztveršanu un uzglabāšanu.
Sabiedrība piekrīt, ka pirms jebkuras jaunas pazemes gāzes krātuves izveides ir nepieciešama rūpīga priekšizpēte, taču piedāvātā 45. panta otrās daļas redakcija faktiski aizliedz jebkādu iniciatīvu no privāto investoru puses, skaidri nosakot CO2 uzglabāšanas beznosacījumu aizliegumu. Likumprojekta 8. pārejas noteikums noteic, ka Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz 2024. gada 31. decembrim ir jāsagatavo Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu un Ministru kabineta rīkojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz CO2 ģeoloģisko noglabāšanu Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā. Pieļaujot, ka konceptuālais ziņojums netiks balstīts uz zemes dzīļu padziļinātās ģeoloģiskās izpētes rezultātiem, Sabiedrības ieskatā CO2 glabāšana būtu atļaujama, nosakot kārtību un kritēriju kopumu, atbilstība kuriem kalpotu par pamatu atļaujas izsniegšanai nepieciešamo pētījumu veikšanai, kuru pozitīva rezultāta gadījumā būtu iespējams lemt par atļaujas izsniegšanu attiecīgas krātuvei izveidošanai.
Pamatojoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem Sabiedrība rosina izteikt 45. panta otro daļu un papildus iekļaut jaunu panta trešo daļu sekojošā redakcijā:
“(2) Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšana ģeoloģiskās struktūrās ir atļauta;
(3) Oglekļa dioksīda noglabāšana vertikālajā ūdens slānī ir aizliegta;”
Papildu Sabiedrība rosina iekļaut normu, kura noteiktu, ka gada laikā pēc pārejas noteikumu 8. punktā minētā konceptuālā ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinets nosaka kārtību kādā tiktu piešķirtas atļaujas projektiem, kas vēlas īstenot CO2 noglabāšanu, iekļaujot Likumprojekta 45. pantā jaunu daļu:
“(4) Līdz 2025. gada 31. decembrim Ministru kabinets izstrādā kārtību kādā tiek piešķirtas atļaujas projektiem, kuri paredz oglekļa dioksīda ģeoloģisko noglabāšanu Latvijas teritorijas ģeoloģiskajās struktūrās un kontinentālajā šelfā, kā arī nosaka oglekļa dioksīda uzglabāšanas prasības.”
18.09.2023. 17:18
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija
Papildus iepriekš paustajam, lūdzam precizēt, skaidrot likumprojekta 13.pantu, proti:
1. pirmo daļu - atļauju saņem, sākot no 2025.gada 1.janvāra, bet konkrēti līdz kādam datumam un kā notiek atļaujas saņemšana? No kādiem datiem būs atkarīga atļaujas saņemšana?
2. otro daļu - ja 1.janvārī atļauja nav saņemta, 2.janvārī operators vairs nedrīkst strādāt? Kāds ir plāna saturs un kad tas ir apstiprināms?
3. piekto daļu - ja ziņojums par emisijām par 2024.gadu iesniedzams līdz 30.martam, tad arī atļauja 2025.gadā (1.daļa) būtu jāizsniedz pēc šī termiņa līdz kādam noteiktam datumam.
4. sesto daļu - jānorāda konkrēti, kam dati par emisijām ir iesniedzami, kas apstiprina. Atskaitei jābūt apstirpinātai no sertificētas auditorkompānijas?
5. astoto daļu - degvielas operators sniedz ziņojumu tikai par emisiju kvotām transportam.
6. desmito daļu - ja degvielas operators saskaņā ar 9.daļu atskaiti VVD iesniedz līdz 15.aprīlim, kā VVD to apstirpinās līdz 31.04? Ja ziņojums nav apstiprināts līdz 31.04, tad operators tālāk vairs nav tiesīgs strādāt?
7. 11.daļu - kāpēc pārbaudīs un apstiprinās divas institūcijas?
8. 12.daļu - kas tie ir par izdevumiem un kam, kad tos sniedz, norāda?
1. pirmo daļu - atļauju saņem, sākot no 2025.gada 1.janvāra, bet konkrēti līdz kādam datumam un kā notiek atļaujas saņemšana? No kādiem datiem būs atkarīga atļaujas saņemšana?
2. otro daļu - ja 1.janvārī atļauja nav saņemta, 2.janvārī operators vairs nedrīkst strādāt? Kāds ir plāna saturs un kad tas ir apstiprināms?
3. piekto daļu - ja ziņojums par emisijām par 2024.gadu iesniedzams līdz 30.martam, tad arī atļauja 2025.gadā (1.daļa) būtu jāizsniedz pēc šī termiņa līdz kādam noteiktam datumam.
4. sesto daļu - jānorāda konkrēti, kam dati par emisijām ir iesniedzami, kas apstiprina. Atskaitei jābūt apstirpinātai no sertificētas auditorkompānijas?
5. astoto daļu - degvielas operators sniedz ziņojumu tikai par emisiju kvotām transportam.
6. desmito daļu - ja degvielas operators saskaņā ar 9.daļu atskaiti VVD iesniedz līdz 15.aprīlim, kā VVD to apstirpinās līdz 31.04? Ja ziņojums nav apstiprināts līdz 31.04, tad operators tālāk vairs nav tiesīgs strādāt?
7. 11.daļu - kāpēc pārbaudīs un apstiprinās divas institūcijas?
8. 12.daļu - kas tie ir par izdevumiem un kam, kad tos sniedz, norāda?
18.09.2023. 17:19
Valdis Vītoliņš - Biedrība "Latvijas siltumuzņēmumu asociācija"
Aicinu izvērtēt iespēju papildināt 40.pantu par Modernizācijas fonda finansējuma izmantošanu, ka līdzekļi var tikt novirzīti ne tikai centralizētās siltumapgādes tīklu modernizēšanā, bet arī jaunu siltumtīklu izbūvē, lai paplašinātu iespēju pieslēgties CSA plašākam lokam blīvi apdzīvotās teritorijās. Energoefektīva CSA ir labākais risinājums kā risināt klimata jautājumus, ņemot vērā to, ka katra mājsaimniecība neseko līdzi kurināšanas lietderībai un energoefektivitātei.
18.09.2023. 17:23
Kaspars Beķeris - SIA Gren Latvija
Priekšlikums:
Papildināt 24.panta 4.punktu, 37. panta 1) punkta a) apakšpunktu un 40.panta 5) punktu ar iespēju finansējumu izmantot arī jaunu centralizētās siltumapgādes (CSA) pieslēgumu finansēšanai, kas ļaus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, pieslēdzot pie CSA tīkla objketus, kas izmanto fosilo kurināmo.
Papildināt 24.panta 4.punktu, 37. panta 1) punkta a) apakšpunktu un 40.panta 5) punktu ar iespēju finansējumu izmantot arī jaunu centralizētās siltumapgādes (CSA) pieslēgumu finansēšanai, kas ļaus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, pieslēdzot pie CSA tīkla objketus, kas izmanto fosilo kurināmo.
18.09.2023. 18:31
Latvijas Jaunatnes padome
Latvijas Jaunatnes padomes pozīcija par Klimatu (https://www.ljp.lv/lv/par-ljp#positions) skaidro, ka klimata krīze un atkritumu krīze iespaido ikviena cilvēka dzīvi jau šobrīd, vēršot uzmanību uz bērniem un jauniešiem, kuri ar krīzes sekām turpinās saskarties savas dzīves laikā arvien biežāk un izteiktāk.
Klimata krīze ir horizontāls jautājums, kurš skar daudzas citas politikas jomas un tā risināšanā kā centrālajam elementam ir jābūt sociālajam taisnīgumam, risinājumiem ir jābūt pieejamiem visai sabiedrībai, īpaši domājot par finansiāli un sociāli neaizsargātām grupām. Valsts, privātajam un publiskajām sektoram jādarbojas saskaņā ar aktuālajiem ANO ilgtspējas attīstības mērķiem un norādījumiem.
Izglītībai par klimata un vides jautājumiem ir jābūt pieejamai sabiedrībai un īstenotai gan formālajā, gan neformālajā izglītībā. Jauniešu organizācijām nepieciešams valsts un pašvaldību atbalsts, lai kvalitatīvi attīstītu jaunas iniciatīvas, lai risinātu klimata krīzes jautājumus gan vietējā, gan nacionālā mērogā. Visas sabiedrības līdzdalība ir nepieciešama attīstības plānošanā.
Jauniešiem jābūt iesaistītiem klimata un vides politikas izveidē un ieviešanā pašvaldību, valsts un Eiropas Savienības līmenī.
Ilgtspējas attīstības plānošanā jāpanāk balanss starp sabiedrību, vidi un ekonomiku.
Papildus minētajam, digitālā transformācija un vide, un cīņa ar klimata pārmaiņām ir divas no četrām prioritātēm programmās “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” 2021. - 2027. gadam, tāpēc Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra īsteno mērķtiecīgu darbību kopumu, lai programmu ietvaros atbalstītu aktivitātes, kas veicina augstu digitālo kompetenču, digitālās vides un metodoloģiju attīstību, kas savukārt veicina izglītības, mācību un jaunatnes jomu sagatavotību un nepārtrauktību, kā arī vides saglabāšanu un cīņu ar klimata pārmaiņām (https://jaunatne.gov.lv/wp-content/uploads/2023/06/JSPA-Gada-parskats-2022.pdf).
Ņemot vērā augstāk minēto, vēlamies norādīt, ka svarīgi iekļaut Klimata konsultatīvā padomes darbā arī jauniešus, jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas strādā ar jauniešiem un, kas ikdienā aktīvi darbojas vides un klimata jomā, kā arī iesaistīt ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmu izstrādē gan plānošanas reģionos, gan pašvaldību līmenī.
Klimata krīze ir horizontāls jautājums, kurš skar daudzas citas politikas jomas un tā risināšanā kā centrālajam elementam ir jābūt sociālajam taisnīgumam, risinājumiem ir jābūt pieejamiem visai sabiedrībai, īpaši domājot par finansiāli un sociāli neaizsargātām grupām. Valsts, privātajam un publiskajām sektoram jādarbojas saskaņā ar aktuālajiem ANO ilgtspējas attīstības mērķiem un norādījumiem.
Izglītībai par klimata un vides jautājumiem ir jābūt pieejamai sabiedrībai un īstenotai gan formālajā, gan neformālajā izglītībā. Jauniešu organizācijām nepieciešams valsts un pašvaldību atbalsts, lai kvalitatīvi attīstītu jaunas iniciatīvas, lai risinātu klimata krīzes jautājumus gan vietējā, gan nacionālā mērogā. Visas sabiedrības līdzdalība ir nepieciešama attīstības plānošanā.
Jauniešiem jābūt iesaistītiem klimata un vides politikas izveidē un ieviešanā pašvaldību, valsts un Eiropas Savienības līmenī.
Ilgtspējas attīstības plānošanā jāpanāk balanss starp sabiedrību, vidi un ekonomiku.
Papildus minētajam, digitālā transformācija un vide, un cīņa ar klimata pārmaiņām ir divas no četrām prioritātēm programmās “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” 2021. - 2027. gadam, tāpēc Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra īsteno mērķtiecīgu darbību kopumu, lai programmu ietvaros atbalstītu aktivitātes, kas veicina augstu digitālo kompetenču, digitālās vides un metodoloģiju attīstību, kas savukārt veicina izglītības, mācību un jaunatnes jomu sagatavotību un nepārtrauktību, kā arī vides saglabāšanu un cīņu ar klimata pārmaiņām (https://jaunatne.gov.lv/wp-content/uploads/2023/06/JSPA-Gada-parskats-2022.pdf).
Ņemot vērā augstāk minēto, vēlamies norādīt, ka svarīgi iekļaut Klimata konsultatīvā padomes darbā arī jauniešus, jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas strādā ar jauniešiem un, kas ikdienā aktīvi darbojas vides un klimata jomā, kā arī iesaistīt ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmu izstrādē gan plānošanas reģionos, gan pašvaldību līmenī.
18.09.2023. 18:39
Roberts Alhimionoks - Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL)
Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk - FICIL) kopumā atbalsta mērķi pārvaldīt un pēc iespējas ierobežot klimata pārmaiņu negatīvās sekas Latvijā, tādēļ virzoties uz klimatneitralitāti un veicinot klimatnoturību. Tomēr, iepazinusies ar Likumprojektu, FICIL to nesaskaņo un vēlas vērst uzmanību uz vairākām tajā norādītām nepilnībām. Likumprojekts nenes klimata jomas centrālā jeb jumta likuma slodzi, kā arī tas nesatur pietiekamu tiesisko regulējumu, lai likums “Par piesārņojumu” zaudētu spēku, stājoties spēkā Klimata likumam.
FICIL kopumā pauž priekšlikumus/iebildumus par vairākiem punktiem, kuru detalizēts pamatojums 18. septembrī nosūtīts Klimata un enerģētikas ministrijai vēstules formātā. FICIL ieskatā būtu jāpilnveido: 1.panta 17., 18.un 21.apakšpunkts; 2. pants (iztrūkst teksts); 3. pants; 4.panta pirmā un otrā daļa; 5. pants; 10.pants; 11.panta pirmais, otrais un piektais apakšpunkts; 13.panta pirmā un piektā daļa; 13.panta 9. un 11.daļa, 17.panta 12.daļas 2.un 5.apakšpunkts; 22.pants; 24. pants; 26.pants; 28.panta pirmā daļa; 28.panta 5. – 8.daļa; 34.pants; 44.pants; 45.panta otrā daļa; 48.pants; 49., 50. un 51.pants.
FICIL kopumā pauž priekšlikumus/iebildumus par vairākiem punktiem, kuru detalizēts pamatojums 18. septembrī nosūtīts Klimata un enerģētikas ministrijai vēstules formātā. FICIL ieskatā būtu jāpilnveido: 1.panta 17., 18.un 21.apakšpunkts; 2. pants (iztrūkst teksts); 3. pants; 4.panta pirmā un otrā daļa; 5. pants; 10.pants; 11.panta pirmais, otrais un piektais apakšpunkts; 13.panta pirmā un piektā daļa; 13.panta 9. un 11.daļa, 17.panta 12.daļas 2.un 5.apakšpunkts; 22.pants; 24. pants; 26.pants; 28.panta pirmā daļa; 28.panta 5. – 8.daļa; 34.pants; 44.pants; 45.panta otrā daļa; 48.pants; 49., 50. un 51.pants.
18.09.2023. 21:57
Maksis Rūdolfs Apinis - "Zaļā brīvība"
Klimata likums Latvijai ir vajadzīgs vienotas un mērķtiecīgas klimata politikas ieviešanai, tāpēc atbalstām tā stāšanos spēkā. Tomēr ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, lai virzība uz klimatneitralitāti būtu patiešām atbilstoša likumprojektā izvirzītajam mērķim - ekoloģiski, ekonomiski un sociāli taisnīga.
Pirmkārt, būtu nepieciešams deklarēt klimata krīzi, kas noteiktu saistības integrēt visu nozaru politikas attīstības plānošanā “klimatdrošināšanas” pasākumus (likumā parādās 44.pantā).
Tāpat arī aicinām likuma struktūrā veikt izmaiņas, uzreiz pēc mērķa definējot principus, kas veidotu klimata politikas ietvaru un būtu jāņem vērā turpmākajā attīstības plānošanas un lēmumpieņemšanas procesā visām nozarēm:
Esošo dabisko oglekļa piesaistītāju saglabāšana un attīšana, kā prioritārs risinājums emisiju piesaistei, vienlaicīgi uzlabojot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību;
Enerģētiskās nabadzības izskaušana un sociāli taisnīga klimata krīzes pārvarēšana, veicinot iedzīvotāju labbūtību un iesaistīšanos klimata politikas ieviešanā un lēmumpieņemšanā;
Atjaunīgās enerģijas risinājumos balstītas nacionālās enerģijas sistēmas izveidošana un enerģētiskās neatkarības un pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem;
Aprites un ilgtspējīgas ekonomikas veicināšana, attīstot resursu un enerģijas efektīvu izmantošanu;
Zinātniskas izpētes un zināšanu veicināšana klimata pārmaiņu izpratnes uzlabošanai un efektīvai lēmumpieņemšanai.
Šie ir būtiskākie principi, ko varam identificēt, tomēr šāda ietvara izveidei būtu nepieciešama plašāka diskusija.
1) Sociāli taisnīga pielāgošanās klimata pārmaiņām
Likumprojektā nepieciešams iekļaut principu sociālas nevienlīdzības mazināšanai un nodrošināt klimata finanšu instrumentu (kas aprakstīti likumprojekta 5. nodaļā) atbalsta prioritāru piemērošanu trūcīgākajai iedzīvotāju daļai, kam jau šobrīd enerģētiskās nabadzības risks ir ekonomiskās stabilitātes apdraudējums.
2) Dabā balstīti risinājumi un dabas vērtību saglabāšana
Likumprojektā maz parādās dabā balstītu risinājumu un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana, kas tiktu ieviesti reizē ar klimata pārmaiņu mazinošajiem pasākumiem. Likumā nepieciešams noteikt principu, ka dabā balstītiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās risinājumiem jābūt prioritārai izvēlei (pār tehnoloģiskiem risinājumiem) plānojot pasākumus un projektus klimatneitralitātes mērķu īstenošanai, kā arī finanšu instrumentu izmantošanā prioritātei jābūt atbalstam dabā balstītiem risinājumiem.
3) Inovatīva sabiedrības līdzdalība lēmumpieņemšanā
Laikam ejot, klimata pārmaiņu izraisītās sekas arvien vairāk skars dažādus tautsaimniecības sektorus un kalpos kā augsne dažādiem starpnozaru un individuāliem konfliktiem, jo tās pastiprina jau šobrīd eksistējošo materiālo un sociālo nevienlīdzību. Likumprojektā definētie sabiedrības līdzdalības pasākumi nerada pietiekamas iespējas piedalīties stratēģisku lēmumu pieņemšanā, piemēram, izvērtējot dažādus nozaru politikas plānošanas scenārijus, to alternatīvas un pasākumus, kā arī Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādē, mērķu izpildes monitorēšanā un aktualizēšanā. Attīstības plānošanā bieži vien izšķiršanās par labu vienai vai otrai prioritātei ir balstīta subjektīvās vērtībās vai interesēs. Tāpēc ir nepieciešams noteikt plašākas iespējas sabiedrībai tieši piedalīties lēmumpieņamšanā, kas iespējams, izmantojot dažādus inovatīvas līdzdalības veidus, piemēram, deliberatīvās metodes, reprezentējot visu sabiedrības grupu intereses plaši diskutējot un izsverot saistītos lēmumus. Šāds mērķis jau ir noteikts Nacionālajā attīstības plānā 2027 (NAP2027), tāpēc nav pamata, veidojot jaunu likumu, neiekļaut tiešas demokrātijas iespējas.
Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam izvirzīts mērķis īstenot sabiedrības iesaisti klimata politikas lēmumu pieņemšanā. NAP 2027 rīcības virziens “Daba un vide – “Zaļais kurss”” viens no 3 mērķiem ir: “[259] Īstenota vides, ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un enerģētikas politika, kas balstīta uz taisnīgumu un savstarpējo uzticēšanos, sabiedrības atbalstu dabas un klimata aizsardzības pasākumiem, nosakot skaidrus un atklātus valsts un iedzīvotāju sadarbības modeļus un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā”
3) Neatkarīga padome lēmumpieņemšanā
Klimata likumam būtu jāstiprina efektīva un ilgtspējīga pārvaldība, ko varētu īstenot, izveidojot neatkarīgu zinātnisku padomi. Zinātnē balstītu mērķu izvirzīšana, izmantoto pasākumu efektivitātes novērtēšana un aktualizācija ir būtiski mehānismi veiksmīgai pasākumu ieviešanai un turpmāko stratēģiju aktualizēšanai. Tomēr, neskatoties uz NAP2027 izvirzīto mērķi atbalstīt šādas iniciatīvas, atjaunotajā likumprojektā tas izpaliek.
Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam izvirzīts mērķis “[428] Gudras, efektīvas un atvērtas pārvaldības īstenošana visos publiskās pārvaldes procesos, par galveno izvirzot cilvēka vajadzības un valsts proaktīvu rīcību, īstenojot pierādījumos balstītus risinājumus un starpnozaru koordinētu sadarbību, izmantojot jaunas metodes un digitālās iespējas, pārvaldei sniedzot saprotamu un pieejamu informāciju, nodrošinot iespējas cilvēkiem līdzdarboties politikas veidošanā un panākot līdzsvarotu sabiedrisko grupu pārstāvību.”
Likumprojektā sabiedrības līdzdalība parādās tikai Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību monitoringā un ziņošanā un emisiju kvotu sadalē. Nav samērīgi balansēta arī vienīgā komisija, kur plānots pieaicināt nevalstiskās, ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītās, organizācijas (42.pants. Klimata finanšu instrumentu konsultatīvā padome). Šajā padomē ir plānots iesaistīt tikai 3 nevalstisko organizāciju/institūciju pārstāvjus, kuru organizāciju mērķis, saskaņā ar statūtiem, “ir saistīts ar klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām”. Aicinām paplašināt pieaicināmo organizāciju loku, lai tiktu reprezentēta plašāka sabiedrība, it īpaši jaunieši.
5) Uzlabots un obligāts zaļais publiskais iepirkums (ZPI) kā instruments klimata mērķu sasniegšanai
ZPI regulējumā ietverot papildus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās kritērijus, un nosakot zaļo publisko iepirkumu kā obligātu visa publiskā finansējuma pārvaldībā, būtu iespējams efektīvāk īstenot likumprojektā ietverto principu “Klimatdrošināšana”.
6) Oglekļa dioksīda uztveršana, transportēšana, uzglabāšana, lietošana un ģeoloģiskā noglabāšana
Valstij nevajadzētu investēt publiskā finansējuma līdzekļus oglekļa uzglabāšanas tehnoloģisko risinājumu attīstīšanai, īpaši ņemot vērā Vides aizsardzības likuma 3. pantā definēto principu “piesārņotājs maksā” — tas nozīmē, ka persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu. Tādējādi oglekļa dioksīda emisiju noglabāšanas risinājumu attīstīšanai, kā arī izpētei, ir jābūt tirgus dalībnieku atbildībai, nevis tai ir jāvelta publiskais finansējums.
Turklāt likuma tekstā nepieciešams skaidri definēt atsevišķu izmērāmu mērķi emisiju samazināšanai un piesaistei, kas palīdzētu veikt konkrētu risinājumu izvēli un novērtēt to pienesumu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā.
7) Atjaunīgo resursu un bezemisiju risinājumu attīstība
Likumprojekts lielākoties parāda ambīcijas klimatneitralitātes sasniegšanā, atbalstot atjaunīgo resursu attīstību un izmantošanu. Taču šobrīd likumprojektā ir iekļauts atbalsts arī zemu emisiju transportlīdzekļiem - šāda atbalsts var traucēt pāreju uz nulles emisiju transportu. Respektīvi, izmantojot līdzekļus transportlīdzekļiem, kuri vēljoprojām rada emisijas neatbilst ilgtermiņa klimatneitralitātes mērķiem. Tāpat ir arī jāizvērtē un skaidri jādefinē “atbalsts siltumapgādes tīkla modernizācijai”, jo neefektīvi pasākumi var traucēt sasniegt klimata mērķus izmaksu efektīvā veidā. Šobrīd centralizētā siltumapgāde lielākoties balstās uz fosilās gāzes izmantošanu, un, ja “modernizācijas” pasākums ietver, piemēram, efektīvāku gāzes pārvadi, tas var ilgtermiņā stagnēt pāreju uz atjaunīgo resursu izmantošanu siltumapgādē (jeb veicināt carbon lock-in efektu), jo būs mazāks stimuls atteikties no fosilajiem resursiem.
Kopumā likumprojekts ir pārāk nepilnīgs, lai apgalvotu, ka tas skaidri definē principus, kā virzīties uz klimatneitralitātes sasniegšanu un saskaņot dažādās konfliktējošās vērtības (jeb prioritātes) , kas ir būtiskākie šķēršļi klimatneitralitātes sasniegšanai.
Likumprojekts nepietiekami nosaka ministriju apakšmērķus kopējā mērķa sasniegšanā, kā arī nedefinē atbildību mērķa nesasniegšanas gadījumā vai neefektīvu stratēģiju izstrādes gadījumā.
Citus ierosinājumus, kas izstrādāti, pamatojoties uz jau minēto 1.-7. punktā, un kas attiecas uz konkrētiem likumprojekta pantiem (tabulas formātā), nosūtām uz pasts@kem.gov.lv.
Pirmkārt, būtu nepieciešams deklarēt klimata krīzi, kas noteiktu saistības integrēt visu nozaru politikas attīstības plānošanā “klimatdrošināšanas” pasākumus (likumā parādās 44.pantā).
Tāpat arī aicinām likuma struktūrā veikt izmaiņas, uzreiz pēc mērķa definējot principus, kas veidotu klimata politikas ietvaru un būtu jāņem vērā turpmākajā attīstības plānošanas un lēmumpieņemšanas procesā visām nozarēm:
Esošo dabisko oglekļa piesaistītāju saglabāšana un attīšana, kā prioritārs risinājums emisiju piesaistei, vienlaicīgi uzlabojot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību;
Enerģētiskās nabadzības izskaušana un sociāli taisnīga klimata krīzes pārvarēšana, veicinot iedzīvotāju labbūtību un iesaistīšanos klimata politikas ieviešanā un lēmumpieņemšanā;
Atjaunīgās enerģijas risinājumos balstītas nacionālās enerģijas sistēmas izveidošana un enerģētiskās neatkarības un pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem;
Aprites un ilgtspējīgas ekonomikas veicināšana, attīstot resursu un enerģijas efektīvu izmantošanu;
Zinātniskas izpētes un zināšanu veicināšana klimata pārmaiņu izpratnes uzlabošanai un efektīvai lēmumpieņemšanai.
Šie ir būtiskākie principi, ko varam identificēt, tomēr šāda ietvara izveidei būtu nepieciešama plašāka diskusija.
1) Sociāli taisnīga pielāgošanās klimata pārmaiņām
Likumprojektā nepieciešams iekļaut principu sociālas nevienlīdzības mazināšanai un nodrošināt klimata finanšu instrumentu (kas aprakstīti likumprojekta 5. nodaļā) atbalsta prioritāru piemērošanu trūcīgākajai iedzīvotāju daļai, kam jau šobrīd enerģētiskās nabadzības risks ir ekonomiskās stabilitātes apdraudējums.
2) Dabā balstīti risinājumi un dabas vērtību saglabāšana
Likumprojektā maz parādās dabā balstītu risinājumu un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana, kas tiktu ieviesti reizē ar klimata pārmaiņu mazinošajiem pasākumiem. Likumā nepieciešams noteikt principu, ka dabā balstītiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās risinājumiem jābūt prioritārai izvēlei (pār tehnoloģiskiem risinājumiem) plānojot pasākumus un projektus klimatneitralitātes mērķu īstenošanai, kā arī finanšu instrumentu izmantošanā prioritātei jābūt atbalstam dabā balstītiem risinājumiem.
3) Inovatīva sabiedrības līdzdalība lēmumpieņemšanā
Laikam ejot, klimata pārmaiņu izraisītās sekas arvien vairāk skars dažādus tautsaimniecības sektorus un kalpos kā augsne dažādiem starpnozaru un individuāliem konfliktiem, jo tās pastiprina jau šobrīd eksistējošo materiālo un sociālo nevienlīdzību. Likumprojektā definētie sabiedrības līdzdalības pasākumi nerada pietiekamas iespējas piedalīties stratēģisku lēmumu pieņemšanā, piemēram, izvērtējot dažādus nozaru politikas plānošanas scenārijus, to alternatīvas un pasākumus, kā arī Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādē, mērķu izpildes monitorēšanā un aktualizēšanā. Attīstības plānošanā bieži vien izšķiršanās par labu vienai vai otrai prioritātei ir balstīta subjektīvās vērtībās vai interesēs. Tāpēc ir nepieciešams noteikt plašākas iespējas sabiedrībai tieši piedalīties lēmumpieņamšanā, kas iespējams, izmantojot dažādus inovatīvas līdzdalības veidus, piemēram, deliberatīvās metodes, reprezentējot visu sabiedrības grupu intereses plaši diskutējot un izsverot saistītos lēmumus. Šāds mērķis jau ir noteikts Nacionālajā attīstības plānā 2027 (NAP2027), tāpēc nav pamata, veidojot jaunu likumu, neiekļaut tiešas demokrātijas iespējas.
Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam izvirzīts mērķis īstenot sabiedrības iesaisti klimata politikas lēmumu pieņemšanā. NAP 2027 rīcības virziens “Daba un vide – “Zaļais kurss”” viens no 3 mērķiem ir: “[259] Īstenota vides, ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un enerģētikas politika, kas balstīta uz taisnīgumu un savstarpējo uzticēšanos, sabiedrības atbalstu dabas un klimata aizsardzības pasākumiem, nosakot skaidrus un atklātus valsts un iedzīvotāju sadarbības modeļus un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā”
3) Neatkarīga padome lēmumpieņemšanā
Klimata likumam būtu jāstiprina efektīva un ilgtspējīga pārvaldība, ko varētu īstenot, izveidojot neatkarīgu zinātnisku padomi. Zinātnē balstītu mērķu izvirzīšana, izmantoto pasākumu efektivitātes novērtēšana un aktualizācija ir būtiski mehānismi veiksmīgai pasākumu ieviešanai un turpmāko stratēģiju aktualizēšanai. Tomēr, neskatoties uz NAP2027 izvirzīto mērķi atbalstīt šādas iniciatīvas, atjaunotajā likumprojektā tas izpaliek.
Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam izvirzīts mērķis “[428] Gudras, efektīvas un atvērtas pārvaldības īstenošana visos publiskās pārvaldes procesos, par galveno izvirzot cilvēka vajadzības un valsts proaktīvu rīcību, īstenojot pierādījumos balstītus risinājumus un starpnozaru koordinētu sadarbību, izmantojot jaunas metodes un digitālās iespējas, pārvaldei sniedzot saprotamu un pieejamu informāciju, nodrošinot iespējas cilvēkiem līdzdarboties politikas veidošanā un panākot līdzsvarotu sabiedrisko grupu pārstāvību.”
Likumprojektā sabiedrības līdzdalība parādās tikai Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību monitoringā un ziņošanā un emisiju kvotu sadalē. Nav samērīgi balansēta arī vienīgā komisija, kur plānots pieaicināt nevalstiskās, ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītās, organizācijas (42.pants. Klimata finanšu instrumentu konsultatīvā padome). Šajā padomē ir plānots iesaistīt tikai 3 nevalstisko organizāciju/institūciju pārstāvjus, kuru organizāciju mērķis, saskaņā ar statūtiem, “ir saistīts ar klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām”. Aicinām paplašināt pieaicināmo organizāciju loku, lai tiktu reprezentēta plašāka sabiedrība, it īpaši jaunieši.
5) Uzlabots un obligāts zaļais publiskais iepirkums (ZPI) kā instruments klimata mērķu sasniegšanai
ZPI regulējumā ietverot papildus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās kritērijus, un nosakot zaļo publisko iepirkumu kā obligātu visa publiskā finansējuma pārvaldībā, būtu iespējams efektīvāk īstenot likumprojektā ietverto principu “Klimatdrošināšana”.
6) Oglekļa dioksīda uztveršana, transportēšana, uzglabāšana, lietošana un ģeoloģiskā noglabāšana
Valstij nevajadzētu investēt publiskā finansējuma līdzekļus oglekļa uzglabāšanas tehnoloģisko risinājumu attīstīšanai, īpaši ņemot vērā Vides aizsardzības likuma 3. pantā definēto principu “piesārņotājs maksā” — tas nozīmē, ka persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu. Tādējādi oglekļa dioksīda emisiju noglabāšanas risinājumu attīstīšanai, kā arī izpētei, ir jābūt tirgus dalībnieku atbildībai, nevis tai ir jāvelta publiskais finansējums.
Turklāt likuma tekstā nepieciešams skaidri definēt atsevišķu izmērāmu mērķi emisiju samazināšanai un piesaistei, kas palīdzētu veikt konkrētu risinājumu izvēli un novērtēt to pienesumu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā.
7) Atjaunīgo resursu un bezemisiju risinājumu attīstība
Likumprojekts lielākoties parāda ambīcijas klimatneitralitātes sasniegšanā, atbalstot atjaunīgo resursu attīstību un izmantošanu. Taču šobrīd likumprojektā ir iekļauts atbalsts arī zemu emisiju transportlīdzekļiem - šāda atbalsts var traucēt pāreju uz nulles emisiju transportu. Respektīvi, izmantojot līdzekļus transportlīdzekļiem, kuri vēljoprojām rada emisijas neatbilst ilgtermiņa klimatneitralitātes mērķiem. Tāpat ir arī jāizvērtē un skaidri jādefinē “atbalsts siltumapgādes tīkla modernizācijai”, jo neefektīvi pasākumi var traucēt sasniegt klimata mērķus izmaksu efektīvā veidā. Šobrīd centralizētā siltumapgāde lielākoties balstās uz fosilās gāzes izmantošanu, un, ja “modernizācijas” pasākums ietver, piemēram, efektīvāku gāzes pārvadi, tas var ilgtermiņā stagnēt pāreju uz atjaunīgo resursu izmantošanu siltumapgādē (jeb veicināt carbon lock-in efektu), jo būs mazāks stimuls atteikties no fosilajiem resursiem.
Kopumā likumprojekts ir pārāk nepilnīgs, lai apgalvotu, ka tas skaidri definē principus, kā virzīties uz klimatneitralitātes sasniegšanu un saskaņot dažādās konfliktējošās vērtības (jeb prioritātes) , kas ir būtiskākie šķēršļi klimatneitralitātes sasniegšanai.
Likumprojekts nepietiekami nosaka ministriju apakšmērķus kopējā mērķa sasniegšanā, kā arī nedefinē atbildību mērķa nesasniegšanas gadījumā vai neefektīvu stratēģiju izstrādes gadījumā.
Citus ierosinājumus, kas izstrādāti, pamatojoties uz jau minēto 1.-7. punktā, un kas attiecas uz konkrētiem likumprojekta pantiem (tabulas formātā), nosūtām uz pasts@kem.gov.lv.
18.09.2023. 22:33
Fiziska persona
Ļoti ir atbalstāma likumprojekta 1. panta pirmās daļas 18. punkta redakcija. Vienlaikus, lūdzu likumprojekta terminus ietvert alfabētiskā kārtībā, jo šobrīd to secība nav saprotama un padara likumprojektu daudz grūtāk lasāmu.
Lūdzu precizēt likumprojekta 5. panta pirmo daļu, norādot bāzes gadu jau panta pirmajā daļā, pret kuru tiek noteikts -17% procentu SEG emisiju samazinājums.
Vienlaikus, vēlos izteikt iebildumu pret šo jauno 5. panta redakciju, jo šī mērķa noteikšana likumprojektā (kā arī nozaru mērķu attiecināšanas sašaurināšana uz ne-ETS sektoriem) neveicinās augstāku ambīciju līmeni, ja Latvija nolems vienpusēji kāpināt savus mērķus. Papildus, šī jaunā redakcija nošķirs ETS un ne-ETS darbības enerģētikas un rūpniecības sektoros, kas veicinās sadrumstalotas politikas izstrādi un īstenošanu šajās tautsaimniecības nozarēs.
Papildus, likumprojektā nav arī norādīts kā/kad Latvija noteiks šos mērķus uz 2040. un 2050. gadu. Šobrīd likuma mērķī ir noteikts politikas virsmērķis, bet nav skaidra sasaiste šim virsmērķim uz 2050. gadu ar starpposmiem.
Noteikti izsaku atbalstu likumprojekta 7. panta ceturtās daļas pēdējā teikuma noslēguma daļai. Pastāv iespēja, ka šobrīd eksistē pasākumi/politikas Latvijā, kas ir pretrunā ar kliamta mērķu sasniegšanu. Ir jābūt mehānismam kā tos pārtraukt. Pretrunā Kūdras asociācijas norādītajam, ar informatīvo ziņojumu nav iespējams slēgt nozares, tas būtu pilnīgi savādāks lēmums. Tāpēc noteikti ir atbalstāma 7. panta ceturtās daļas redakcija.
Priekšlikums likumprojekta 7. panta ietvaros arī norādīt, ka nozaru koordinējošās ministrijas (kā uzskaitīts likumprojekta 5. panta piektajā daļā) ir atbildīgas rast finansējumu, ja to nozare ir atbildīga par mērķu neizpildi un nepieciešamību iegādāties papildus gada emisijas sadales vienības.
Priekšlikums pārcelt likumprojekta 16. un 18. pantu aizreiz aiz likumprojekta 12. panta, jo visi šie trīs panti attiecās uz operatoru (stacionāro iekārtu, gaisa kuģu un jūras transporta) darbībām tā sauktajā "ETS1" kamēr likumprojekta 13. pants jau runā par darbībām "ETS2", kas ir atsevišķa sistēma. Būtu loģiskāk, ja šo trīs operatoru darbības, tiktu grupētas vienuviet.
Priekšlikums precizēt likumprojekta 24. panta sestās daļas beigas, norādot kam šie iegūtie finanšu līdzekļi tiek atgriezti, jo nav skaidrs vai tie tiek atgriezti Klimata un enerģētikas ministrijai.
Lūdzu anotācijā paskaidrot, kā tiks nodrošināta šī tēmētā finansiālā kompensācija galapatērētājiem saskaņā ar likumprojekta 37. panta pirmās daļas sesto punktu, jo nav skaidrs kādos gadījumos varētu rasties minētā "siltumnīcefekta gāzu emisiju dubultā uzskaite".
Iebildums pret likumprojekta 40. panta pirmās daļas pirmā punkta esošo redakciju. Lūgums svītrot "tostarp zaļā ūdeņraža, un šādas elektroenerģijas izmantošanā", jo nav nepieciešams izcelt vienu specifisku atjaunīgās enerģijas avotu, pie tam tādu avotu, kas šobrīd nav vis izmaksefektīvākais no šiem avotiem. Papildus, lūgums iekļaut atsauci uz Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto definīciju 40. panta pirmās daļas pirmā punkta esošajā redakcijā.
Priekšlikums labot anotācijas 1.3. sadaļā "Risinājuma apraksts" atsauces uz pantiem sākot ar 38. panta aprakstu, jo šobrīd anotācijā esošā numerācija neatbilst pantiem likumprojektā.
Lūgums precizēt likumprojekta 46. panta redakciju un norādīt, ka šī sistēma oglekļa dioksīda piesaistei netiks izveidota pirms netiks pieņemts Regula attiecībā uz šo jautājumu Eiropas Savienības līmenī. Latvijai nevajadzētu steigties pa priekšu Eiropas lēmumiem, kas varētu novest pie sistēmu nesavienojamības un attiecīgi resursu izšķērdēšanas. Lūgums arī anotācijā skaidrot, kāpēc šīs sistēmas izveide ir Klimata un enerģētikas ministrijas atbildība, ja likumprojekta 5. panta piektajā daļā par lauksaimniecības un ZIZIMM nozarēm atbildīgā ir Zemkopības minstrija. Esošā redakcija varētu atkārtoti novest pie politiku sadrumstalotības.
Lūdzu precizēt likumprojekta 5. panta pirmo daļu, norādot bāzes gadu jau panta pirmajā daļā, pret kuru tiek noteikts -17% procentu SEG emisiju samazinājums.
Vienlaikus, vēlos izteikt iebildumu pret šo jauno 5. panta redakciju, jo šī mērķa noteikšana likumprojektā (kā arī nozaru mērķu attiecināšanas sašaurināšana uz ne-ETS sektoriem) neveicinās augstāku ambīciju līmeni, ja Latvija nolems vienpusēji kāpināt savus mērķus. Papildus, šī jaunā redakcija nošķirs ETS un ne-ETS darbības enerģētikas un rūpniecības sektoros, kas veicinās sadrumstalotas politikas izstrādi un īstenošanu šajās tautsaimniecības nozarēs.
Papildus, likumprojektā nav arī norādīts kā/kad Latvija noteiks šos mērķus uz 2040. un 2050. gadu. Šobrīd likuma mērķī ir noteikts politikas virsmērķis, bet nav skaidra sasaiste šim virsmērķim uz 2050. gadu ar starpposmiem.
Noteikti izsaku atbalstu likumprojekta 7. panta ceturtās daļas pēdējā teikuma noslēguma daļai. Pastāv iespēja, ka šobrīd eksistē pasākumi/politikas Latvijā, kas ir pretrunā ar kliamta mērķu sasniegšanu. Ir jābūt mehānismam kā tos pārtraukt. Pretrunā Kūdras asociācijas norādītajam, ar informatīvo ziņojumu nav iespējams slēgt nozares, tas būtu pilnīgi savādāks lēmums. Tāpēc noteikti ir atbalstāma 7. panta ceturtās daļas redakcija.
Priekšlikums likumprojekta 7. panta ietvaros arī norādīt, ka nozaru koordinējošās ministrijas (kā uzskaitīts likumprojekta 5. panta piektajā daļā) ir atbildīgas rast finansējumu, ja to nozare ir atbildīga par mērķu neizpildi un nepieciešamību iegādāties papildus gada emisijas sadales vienības.
Priekšlikums pārcelt likumprojekta 16. un 18. pantu aizreiz aiz likumprojekta 12. panta, jo visi šie trīs panti attiecās uz operatoru (stacionāro iekārtu, gaisa kuģu un jūras transporta) darbībām tā sauktajā "ETS1" kamēr likumprojekta 13. pants jau runā par darbībām "ETS2", kas ir atsevišķa sistēma. Būtu loģiskāk, ja šo trīs operatoru darbības, tiktu grupētas vienuviet.
Priekšlikums precizēt likumprojekta 24. panta sestās daļas beigas, norādot kam šie iegūtie finanšu līdzekļi tiek atgriezti, jo nav skaidrs vai tie tiek atgriezti Klimata un enerģētikas ministrijai.
Lūdzu anotācijā paskaidrot, kā tiks nodrošināta šī tēmētā finansiālā kompensācija galapatērētājiem saskaņā ar likumprojekta 37. panta pirmās daļas sesto punktu, jo nav skaidrs kādos gadījumos varētu rasties minētā "siltumnīcefekta gāzu emisiju dubultā uzskaite".
Iebildums pret likumprojekta 40. panta pirmās daļas pirmā punkta esošo redakciju. Lūgums svītrot "tostarp zaļā ūdeņraža, un šādas elektroenerģijas izmantošanā", jo nav nepieciešams izcelt vienu specifisku atjaunīgās enerģijas avotu, pie tam tādu avotu, kas šobrīd nav vis izmaksefektīvākais no šiem avotiem. Papildus, lūgums iekļaut atsauci uz Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto definīciju 40. panta pirmās daļas pirmā punkta esošajā redakcijā.
Priekšlikums labot anotācijas 1.3. sadaļā "Risinājuma apraksts" atsauces uz pantiem sākot ar 38. panta aprakstu, jo šobrīd anotācijā esošā numerācija neatbilst pantiem likumprojektā.
Lūgums precizēt likumprojekta 46. panta redakciju un norādīt, ka šī sistēma oglekļa dioksīda piesaistei netiks izveidota pirms netiks pieņemts Regula attiecībā uz šo jautājumu Eiropas Savienības līmenī. Latvijai nevajadzētu steigties pa priekšu Eiropas lēmumiem, kas varētu novest pie sistēmu nesavienojamības un attiecīgi resursu izšķērdēšanas. Lūgums arī anotācijā skaidrot, kāpēc šīs sistēmas izveide ir Klimata un enerģētikas ministrijas atbildība, ja likumprojekta 5. panta piektajā daļā par lauksaimniecības un ZIZIMM nozarēm atbildīgā ir Zemkopības minstrija. Esošā redakcija varētu atkārtoti novest pie politiku sadrumstalotības.
18.09.2023. 23:26
Atlasīti 126 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25