Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Klimata likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Šobrīd lielākā daļa no klimata politikas jomas normām ir ietvertas likumā “Par piesārņojumu”, kas aptver vairākas ar vides politiku saistītas jomas – prasības piesārņojošo darbību veicējiem, prasības gaisa aizsardzības jomā, prasības klimata pārmaiņu politikas jomā, prasības piesārņoto vietu sanācijai, vides kvalitātes normatīvus un to ieviešanas programmas, kā arī citus jautājumus. Spēkā esošajā likumā ietvertais regulējums rada grūtības tā piemērošanā, jo normas ir attiecināmas uz dažādu subjektu loku, līdz ar to rodas dažādas interpretācijas un pārpratumu iespējas, kā arī nav pilnībā skaidrs spēkā esošā likuma tvērums. Ņemot vērā to, ka iepriekšminētās jomas pašas par sevi ir vides aizsardzībai valstiski nozīmīgas jomas VARAM pieņēma lēmumu izstrādāt trīs atsevišķus likumus - piesārņojošo darbību jomā, klimata politikas jomā un gaisa aizsardzības jomā. Papildus, piesārņoto vietu pārvaldības jautājumus un vides kvalitātes normatīvu regulējumu paredzēts integrēt Vides aizsardzības likumā.
Atsevišķas klimata politikas jomas tiesību normas šobrīd ir iekļautas arī likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Normu izdalīšana divos dažādos tiesību aktos ir veicinājis klimata politikas normu sadrumstalotību. Ņemot vērā ES dalībvalstu un citu valstu labo praksi un piemēru, ka, viena politikas tiesību akta izstrāde palīdzētu efektīvi ieviest klimata politiku un sasniegt klimata politikas mērķus, sistēmas sakārtošana, veidojot vienu likumu klimata jomā, būtu nozīmīgs solis Latvijai.
Klimata politikas joma ir valstiski nozīmīga joma un ietver dažādus pasākumus, kas valstij, komersantiem un iedzīvotājiem ir jāveic, lai veicinātu Latvijas saistību izpildi klimata politikas jomā samazinot SEG emisijas, veicinot oglekļa dioksīda piesaisti kā arī, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā un, lai Latvija sniegtu savu devumu klimata pārmaiņu ierobežošanā pasaulē. Kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka, ja vien SEG emisijas netiks nekavējoties un lielā mērā samazinātas, neviens no šiem mērķiem nebūs sasniedzams.
Atsevišķas klimata politikas jomas tiesību normas šobrīd ir iekļautas arī likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Normu izdalīšana divos dažādos tiesību aktos ir veicinājis klimata politikas normu sadrumstalotību. Ņemot vērā ES dalībvalstu un citu valstu labo praksi un piemēru, ka, viena politikas tiesību akta izstrāde palīdzētu efektīvi ieviest klimata politiku un sasniegt klimata politikas mērķus, sistēmas sakārtošana, veidojot vienu likumu klimata jomā, būtu nozīmīgs solis Latvijai.
Klimata politikas joma ir valstiski nozīmīga joma un ietver dažādus pasākumus, kas valstij, komersantiem un iedzīvotājiem ir jāveic, lai veicinātu Latvijas saistību izpildi klimata politikas jomā samazinot SEG emisijas, veicinot oglekļa dioksīda piesaisti kā arī, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā un, lai Latvija sniegtu savu devumu klimata pārmaiņu ierobežošanā pasaulē. Kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka, ja vien SEG emisijas netiks nekavējoties un lielā mērā samazinātas, neviens no šiem mērķiem nebūs sasniedzams.
Mērķa apraksts
Klimata likums ir juridiskais ietvars Latvijas klimata politikai. Tajā apkopotas visas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanās saistītās tiesību normas.
Jau šobrīd virkne klimata pārmaiņu normu, kā piemēram, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ETS) regulēšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) monitorings, ir iekļauti likumā “Par piesārņojumu”. Tomēr ņemot vērā šā likuma plašo tvērumu un klimata pārmaiņu jautājuma aktualitāti, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā klimata likumprojektu, lai pārņemtu klimata pārmaiņu normas no likuma “Par piesārņojumu” un būtiski papildinātu un uzlabotu esošo likumdošanu.
Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Parīzes nolīguma saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.
ES klimata politikas ietvaros Latvijai SEG emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam ES ETS neiekļautajiem sektoriem (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) ir kopumā 17%. Kā arī līdz 2050. gadam Latvijai ir jāsasniedz klimatneitralitāte. Šo saistību izpildei ir nepieciešama efektīva nacionāla klimata politika un stingrs juridisks pamats.
Jau šobrīd virkne klimata pārmaiņu normu, kā piemēram, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ETS) regulēšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) monitorings, ir iekļauti likumā “Par piesārņojumu”. Tomēr ņemot vērā šā likuma plašo tvērumu un klimata pārmaiņu jautājuma aktualitāti, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā klimata likumprojektu, lai pārņemtu klimata pārmaiņu normas no likuma “Par piesārņojumu” un būtiski papildinātu un uzlabotu esošo likumdošanu.
Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Parīzes nolīguma saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.
ES klimata politikas ietvaros Latvijai SEG emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam ES ETS neiekļautajiem sektoriem (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) ir kopumā 17%. Kā arī līdz 2050. gadam Latvijai ir jāsasniedz klimatneitralitāte. Šo saistību izpildei ir nepieciešama efektīva nacionāla klimata politika un stingrs juridisks pamats.
Politikas jomas
Klimata pārmaiņas
Teritorija
Visa Latvia
Norises laiks
04.09.2023. - 18.09.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Indra Levite (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
04.09.2023. 13:52
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Andis Kārkliņš - Biedrība "Latvijas biogāzes asociācija"
Biedrība ”Latvijas biogāzes asociācija” (turpmāk tekstā – LBA) ir iepazinusies ar Klimata likuma projektu, tāpēc vēlas izteikt savu viedokli un sniegt atsevišķus priekšlikumus.
Vispirms LBA vēlas izteikt lielu atzinību, ka Latvija, kaut arī novēloti, ir uzsākusi klimata likuma izstrādi, kas, cerams, kontekstā iekļausies ar kopējo ES klimata stratēģiju un mērķi “Fit for 55”.
Taču LBA dara uzmanīgu šā brīža steiga likumprojekta straujā tālāka virzīšana, kaut arī mērķis ir skaidri izlasāms likumprojekta anotācijā: “Ja likumprojekts, ar kuru tiek ieviesti vairāki Eiropas Komisijas “Gatavi mērķrādītājam 55” tiesību akti nacionālajā līmenī, nestājās spēkā līdz 2023. gada 1. decembrim, Eiropas Komisija var vērsties pret Latviju ES tiesā par to, ka dalībvalsts nav izpildījusi pienākumu un rezultātā piemērot finanšu sankcijas.”
Tomēr ir jautājums: vai soda iespējamība var būt attaisnojums virspusēja, nepārdomāta likuma apstiprināšanai.
LBA uzskata, ka Klimata likumam jau sākotnēji būtu jāatspoguļo konkrēti sasniedzamie mērķi, vēlams ar mērķu sadalījumu pa tautsaimniecības sektoriem. Tad dažādu nozaru uzņēmumi jau redzētu, kas tiem jādara klimata jomā, SEG samazināšanā un tie varētu jau pirmajā posmā plānot savus pasākumus un investīcijas, tai skaitā atjaunojamās enerģijas ražošanā. Lielisks piemērs ir Vācijas Klimata likums, kurā SEG un AER mērķi ir ne tikai sadalīti pa sektoriem un laika periodiem, bet ir iezīmētas arī nepieciešamās investīcijas šo mērķu sasniegšanai.
LBA pauž neizpratni par Klimata likumprojekta “nostāju” attiecībā uz atjaunojamām gāzēm un transporta degvielām, tai skaitā biometānu. Likumprojekta 40. pants “Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana” būtībā norāda uz atbalstāmām aktivitātēm klimata mērķu sasniegšanā, pie kam vairums no tām ir virzītas elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas jomā , bet nevienā no šī panta 9 apakšpunktiem netiek minēts, ka ar investīcijām varētu tikt atbalstīta atjaunojamā gāzveida enerģija vai gāzveida enerģijas izmantošana transportā.
Ja likumprojektā var rakstīt, ka tiks atbalstītas investīcijas atjaunīgo energoresuru izmantošanā elektroenerģijas ražošanā, tostarp zaļā ūdeņraža, un šādas elektroenerģijas izmantošanā”, tad kāpēc nevar rakstīt, piemēram, ka tiks atbalstītas investīcijas “bezemisiju mobilitātes infrastruktūras paplašināšanā, tostarp zaļā ūdeņraža un biometāna izmantošanā”.
LBA aicina:
Precizēt klimata likumprojektu, norādot konkrētus mērķus katram no sektoriem kopumā un pa periodiem. Turpmāk, gatavojot 10 gadu programmas šie mērķi tiktu vien precizēti un detalizēti. To tad varētu saukt arī par ilgtermiņa plānošanu.
LBA aicina rūpīgi izvērtēt Klimata likumprojekta atbalstāmo aktivitāšu loku un rediģēt 40.panta “Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana” ietverot konkrētas norādes uz biometāna un citu gāzveida enerģiju ražošanu un izmantošanu.
Vispirms LBA vēlas izteikt lielu atzinību, ka Latvija, kaut arī novēloti, ir uzsākusi klimata likuma izstrādi, kas, cerams, kontekstā iekļausies ar kopējo ES klimata stratēģiju un mērķi “Fit for 55”.
Taču LBA dara uzmanīgu šā brīža steiga likumprojekta straujā tālāka virzīšana, kaut arī mērķis ir skaidri izlasāms likumprojekta anotācijā: “Ja likumprojekts, ar kuru tiek ieviesti vairāki Eiropas Komisijas “Gatavi mērķrādītājam 55” tiesību akti nacionālajā līmenī, nestājās spēkā līdz 2023. gada 1. decembrim, Eiropas Komisija var vērsties pret Latviju ES tiesā par to, ka dalībvalsts nav izpildījusi pienākumu un rezultātā piemērot finanšu sankcijas.”
Tomēr ir jautājums: vai soda iespējamība var būt attaisnojums virspusēja, nepārdomāta likuma apstiprināšanai.
LBA uzskata, ka Klimata likumam jau sākotnēji būtu jāatspoguļo konkrēti sasniedzamie mērķi, vēlams ar mērķu sadalījumu pa tautsaimniecības sektoriem. Tad dažādu nozaru uzņēmumi jau redzētu, kas tiem jādara klimata jomā, SEG samazināšanā un tie varētu jau pirmajā posmā plānot savus pasākumus un investīcijas, tai skaitā atjaunojamās enerģijas ražošanā. Lielisks piemērs ir Vācijas Klimata likums, kurā SEG un AER mērķi ir ne tikai sadalīti pa sektoriem un laika periodiem, bet ir iezīmētas arī nepieciešamās investīcijas šo mērķu sasniegšanai.
LBA pauž neizpratni par Klimata likumprojekta “nostāju” attiecībā uz atjaunojamām gāzēm un transporta degvielām, tai skaitā biometānu. Likumprojekta 40. pants “Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana” būtībā norāda uz atbalstāmām aktivitātēm klimata mērķu sasniegšanā, pie kam vairums no tām ir virzītas elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas jomā , bet nevienā no šī panta 9 apakšpunktiem netiek minēts, ka ar investīcijām varētu tikt atbalstīta atjaunojamā gāzveida enerģija vai gāzveida enerģijas izmantošana transportā.
Ja likumprojektā var rakstīt, ka tiks atbalstītas investīcijas atjaunīgo energoresuru izmantošanā elektroenerģijas ražošanā, tostarp zaļā ūdeņraža, un šādas elektroenerģijas izmantošanā”, tad kāpēc nevar rakstīt, piemēram, ka tiks atbalstītas investīcijas “bezemisiju mobilitātes infrastruktūras paplašināšanā, tostarp zaļā ūdeņraža un biometāna izmantošanā”.
LBA aicina:
Precizēt klimata likumprojektu, norādot konkrētus mērķus katram no sektoriem kopumā un pa periodiem. Turpmāk, gatavojot 10 gadu programmas šie mērķi tiktu vien precizēti un detalizēti. To tad varētu saukt arī par ilgtermiņa plānošanu.
LBA aicina rūpīgi izvērtēt Klimata likumprojekta atbalstāmo aktivitāšu loku un rediģēt 40.panta “Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana” ietverot konkrētas norādes uz biometāna un citu gāzveida enerģiju ražošanu un izmantošanu.
18.09.2023. 23:30
Atlasīti 126 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25