Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Klimata likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Šobrīd lielākā daļa no klimata politikas jomas normām ir ietvertas likumā “Par piesārņojumu”, kas aptver vairākas ar vides politiku saistītas jomas – prasības piesārņojošo darbību veicējiem, prasības gaisa aizsardzības jomā, prasības klimata pārmaiņu politikas jomā, prasības piesārņoto vietu sanācijai, vides kvalitātes normatīvus un to ieviešanas programmas, kā arī citus jautājumus. Spēkā esošajā likumā ietvertais regulējums rada grūtības tā piemērošanā, jo normas ir attiecināmas uz dažādu subjektu loku, līdz ar to rodas dažādas interpretācijas un pārpratumu iespējas, kā arī nav pilnībā skaidrs spēkā esošā likuma tvērums. Ņemot vērā to, ka iepriekšminētās jomas pašas par sevi ir vides aizsardzībai valstiski nozīmīgas jomas VARAM pieņēma lēmumu izstrādāt trīs atsevišķus likumus - piesārņojošo darbību jomā, klimata politikas jomā un gaisa aizsardzības jomā. Papildus, piesārņoto vietu pārvaldības jautājumus un vides kvalitātes normatīvu regulējumu paredzēts integrēt Vides aizsardzības likumā.
Atsevišķas klimata politikas jomas tiesību normas šobrīd ir iekļautas arī likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Normu izdalīšana divos dažādos tiesību aktos ir veicinājis klimata politikas normu sadrumstalotību. Ņemot vērā ES dalībvalstu un citu valstu labo praksi un piemēru, ka, viena politikas tiesību akta izstrāde palīdzētu efektīvi ieviest klimata politiku un sasniegt klimata politikas mērķus, sistēmas sakārtošana, veidojot vienu likumu klimata jomā, būtu nozīmīgs solis Latvijai.
Klimata politikas joma ir valstiski nozīmīga joma un ietver dažādus pasākumus, kas valstij, komersantiem un iedzīvotājiem ir jāveic, lai veicinātu Latvijas saistību izpildi klimata politikas jomā samazinot SEG emisijas, veicinot oglekļa dioksīda piesaisti kā arī, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā un, lai Latvija sniegtu savu devumu klimata pārmaiņu ierobežošanā pasaulē. Kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka, ja vien SEG emisijas netiks nekavējoties un lielā mērā samazinātas, neviens no šiem mērķiem nebūs sasniedzams.
Atsevišķas klimata politikas jomas tiesību normas šobrīd ir iekļautas arī likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Normu izdalīšana divos dažādos tiesību aktos ir veicinājis klimata politikas normu sadrumstalotību. Ņemot vērā ES dalībvalstu un citu valstu labo praksi un piemēru, ka, viena politikas tiesību akta izstrāde palīdzētu efektīvi ieviest klimata politiku un sasniegt klimata politikas mērķus, sistēmas sakārtošana, veidojot vienu likumu klimata jomā, būtu nozīmīgs solis Latvijai.
Klimata politikas joma ir valstiski nozīmīga joma un ietver dažādus pasākumus, kas valstij, komersantiem un iedzīvotājiem ir jāveic, lai veicinātu Latvijas saistību izpildi klimata politikas jomā samazinot SEG emisijas, veicinot oglekļa dioksīda piesaisti kā arī, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā un, lai Latvija sniegtu savu devumu klimata pārmaiņu ierobežošanā pasaulē. Kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka, ja vien SEG emisijas netiks nekavējoties un lielā mērā samazinātas, neviens no šiem mērķiem nebūs sasniedzams.
Mērķa apraksts
Klimata likums ir juridiskais ietvars Latvijas klimata politikai. Tajā apkopotas visas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanās saistītās tiesību normas.
Jau šobrīd virkne klimata pārmaiņu normu, kā piemēram, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ETS) regulēšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) monitorings, ir iekļauti likumā “Par piesārņojumu”. Tomēr ņemot vērā šā likuma plašo tvērumu un klimata pārmaiņu jautājuma aktualitāti, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā klimata likumprojektu, lai pārņemtu klimata pārmaiņu normas no likuma “Par piesārņojumu” un būtiski papildinātu un uzlabotu esošo likumdošanu.
Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Parīzes nolīguma saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.
ES klimata politikas ietvaros Latvijai SEG emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam ES ETS neiekļautajiem sektoriem (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) ir kopumā 17%. Kā arī līdz 2050. gadam Latvijai ir jāsasniedz klimatneitralitāte. Šo saistību izpildei ir nepieciešama efektīva nacionāla klimata politika un stingrs juridisks pamats.
Jau šobrīd virkne klimata pārmaiņu normu, kā piemēram, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ETS) regulēšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) monitorings, ir iekļauti likumā “Par piesārņojumu”. Tomēr ņemot vērā šā likuma plašo tvērumu un klimata pārmaiņu jautājuma aktualitāti, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā klimata likumprojektu, lai pārņemtu klimata pārmaiņu normas no likuma “Par piesārņojumu” un būtiski papildinātu un uzlabotu esošo likumdošanu.
Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Parīzes nolīguma saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.
ES klimata politikas ietvaros Latvijai SEG emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam ES ETS neiekļautajiem sektoriem (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) ir kopumā 17%. Kā arī līdz 2050. gadam Latvijai ir jāsasniedz klimatneitralitāte. Šo saistību izpildei ir nepieciešama efektīva nacionāla klimata politika un stingrs juridisks pamats.
Politikas jomas
Klimata pārmaiņas
Teritorija
Visa Latvia
Norises laiks
04.09.2023. - 18.09.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Indra Levite (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
04.09.2023. 13:52
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Kategoriski noraidīt likumu!
1."Klimata pārmaiņām" nav nekāda zinātniskā pamata, vienīgi politiskie mērķi (totālā kontrole, lokdauni, cilvēktiesību ierobežojumi, iedzīvotāju skaita samazināšana.
2. Pieprasu nekavējoties pārtraukt un aizliegt ķīmisko vielu izsmidzinašanu gaisā Latvijā ("chemtrails"), kas mākslīgi veido siltumnīcefektu!
3. Pieprasu aizliegt pārmērīgu meža izciršanu, jo mežs ir vislielākais CO2 patērētājs un O2 avots (fotosintēzes process). Samazinot CO2, mēs neļaujam mežam "elpot"!
1."Klimata pārmaiņām" nav nekāda zinātniskā pamata, vienīgi politiskie mērķi (totālā kontrole, lokdauni, cilvēktiesību ierobežojumi, iedzīvotāju skaita samazināšana.
2. Pieprasu nekavējoties pārtraukt un aizliegt ķīmisko vielu izsmidzinašanu gaisā Latvijā ("chemtrails"), kas mākslīgi veido siltumnīcefektu!
3. Pieprasu aizliegt pārmērīgu meža izciršanu, jo mežs ir vislielākais CO2 patērētājs un O2 avots (fotosintēzes process). Samazinot CO2, mēs neļaujam mežam "elpot"!
07.09.2023. 07:28
Fiziska persona
Es, Esmu. Es Esmu. Es Esmu, pret jebkādām klimata manipulācijām . Es Esmu pret koku izciršanu.
pārtraukt nekavējoties ķīmijas izsmidzināšanu debesīs, okeānos , mežos un pļavās !!!
pārtraukt jebkādu ķīmisku iejaukšanos, DaBā un Cilvēkā!!!
Pārtraukt HARP antēnu darbību!!!
Publiskot visas iesaistītās un atbildīgās kompānijas , amatpersonas un patiesā labuma guvējus .
pārtraukt nekavējoties ķīmijas izsmidzināšanu debesīs, okeānos , mežos un pļavās !!!
pārtraukt jebkādu ķīmisku iejaukšanos, DaBā un Cilvēkā!!!
Pārtraukt HARP antēnu darbību!!!
Publiskot visas iesaistītās un atbildīgās kompānijas , amatpersonas un patiesā labuma guvējus .
07.09.2023. 07:35
Jurģis Ābele
Pēc akadēmisko zinåtnieku aplēsēm, cilvēku ietekme ir 0,016 %apmērā, līdz ar to nav ekonomiska pamatojuma jebkādiem regulējumiem klimata jomā. Pārmaiņas dabā ir cikliskas un neizbēgamas, tādējādi tam ir jāpiemērojas.
07.09.2023. 07:45
Dzintars Osemļjaks
Esmu pret klimata izmaiņu nepamatotiem likumprojektiem. Nav pētījumu un pierādījumu, kas un kā maina siltuma izdalīšanos atmosfērā, ka tik ļoti ietekmētu cilvēku veselību! Nepieļaujot izcirst tik lielā daudzumā mežu, būs labāks rezultāts vides un klimata izmaiņām. Nepieļaut un kontrolēt izgāzt mēslainēs Latvijā ķīmiskos atkritumus, kuri tiek ievesti paslepus.
07.09.2023. 08:10
Fiziska persona
Labdien. Esmu - Pret likumu jebkādās tā formās.
Paskaidrojot savu viedokli
1.Par likuma “kvalitāti” liecina 1 panta 2 punkts, kur ir uzskaitītas siltumnīcefekta gāzes un starp daudzām “indēm” neatradās vieta pašai būtiskākajai no siltumnīcas gāzēm - ūdens tvaikam (H2O), kurš veido, atkarībā no koncentrācijas 65-85% no siltumnīcas gāzu efektiem. Līdz ar to ir apšaubāma to ekspertu ekspertīze, kuri ir veikuši šā likuma zinātnisko ekspertīzi, novērtējumu uz vidi, un tautsaimniecību. Lūdzu publicēt ekspertu viedokli uz kuru pamata tiek pieņemts šāds likums. Publicētas ir tikai EU direktīvas, kuras ir tikai birokrātu viedoklis.
2. Es pieņemu ka Latvijas Republiku veidojošo pilsoņu kopums, vēlas dzīvot tīrā, sakārtotā, pārtikušā vidē, bet šis te likums, to neveicina, tieši otrādi, tas veicina deindustrializāciju, un depopulāciju, jo praktiski visas Latvijā ražojošās nozares tiks apliktas ar kārtējo “desmito tiesu” kā tas izriet piemēram - no 1 pielikuma.
3. Latvijas pilsoņu kopuma pārstāvjiem jāsaprot, ka birokrātiskie šķēršļu vienīgā pievienota vērtība ir neuzbūvēts uzņēmums, vai neapstrādāts lauks, kas nekādi nerada pārticību, tieši otrādi, nostāda mūs nevienlīdzīgos konkurences priekšā.
4. Latvijas Universitātes raksts par klimata pārmaiņām un cilvēka ietekmi uz to.
https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/27593/
07.09.2023. 08:18
Lauris Neikšāns
Nepietiekami un nepārliecinoši zinātniskie pierādījumi.
07.09.2023. 08:25
Fiziska persona
Polnīgi noraidu šo priekšlikumu. Nav zinātnisku pētījumu un pierādījumu.
07.09.2023. 08:30
Kristīne Kaļčeva
Esmu pret.
Vēlos redzēt kritisku analīzi zinātniskajiem pētījumiem ar datiem un atsaucēm,ja vien mūsu deputāti bez augstākās izglītības to ir spējīgi sniegt.
Sniegtā informācija ir pārāk virspusēja un nekonkrēta,vēlos redzēt konkrētus soļus kādi tiks veikti kādās nozarēs, kādos laika termiņos un kādi ir plānotie rezultāti no šīm aktivitātēm.
Vēlos redzēt kritisku analīzi zinātniskajiem pētījumiem ar datiem un atsaucēm,ja vien mūsu deputāti bez augstākās izglītības to ir spējīgi sniegt.
Sniegtā informācija ir pārāk virspusēja un nekonkrēta,vēlos redzēt konkrētus soļus kādi tiks veikti kādās nozarēs, kādos laika termiņos un kādi ir plānotie rezultāti no šīm aktivitātēm.
07.09.2023. 08:54
Jānis Lapšāns - Jānis
Visi zin,ka tad kad sunim Nav ko darīt , tad viņš laiza pautus, šeit ir tā pati darbība, tikai ierēdņu izpildījumā. Pilnīgi noteikti esmu pret šo, bezjēdzīgi iztērēts laiks un nauda algās, tur nevajag likumu, lai ietekmētu šo, jāmainās ir cilvēku domāšanai.
07.09.2023. 09:10
Vadims Kozlovskis - Tautas Cilvēks
Noraidu bez akcepta.
Nepamatots zinātniski, vērsts graut ekonomisku bez tā sagrautu tautas labklājību, veicināt korupciju augstāko amatpersonu vidū.
Nepamatots zinātniski, vērsts graut ekonomisku bez tā sagrautu tautas labklājību, veicināt korupciju augstāko amatpersonu vidū.
07.09.2023. 09:19
Fiziska persona
Esmu kategoriski pret šo likumprojektu.
Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Rūpniecība ir sagrauta, tam klāt arī domegrāfiskā katastrofa, kas tik pieņemas spēkā. Nav nekāda pamatojuma uzskatīt, ka valdošajam režīmam ir nodomi Latvijā attīstīt rūpniecību vai apturēt demogrāfisko katastrofu.
Latvijā nav nekādu pazīmju par būtiskām klimata pārmaiņām, ja neskaita nepieciešamību arvien agrāk pieslēgt apkuri rudenī un arvien vēlāk atslēgt apkuri pavasarī. Latvija neietekmē klimati, salīdzinot ar lielvalstīm.
Ja šī likuma rezultātā tiks sagrautas Latvijas tautsaimniecības paliekas, vai tiks sagrauta latviešu tautas spējas nodrošināt sev mājokli, apkuri, ūdeni un iztiku, tad tā būs katra par likumu balsojošā politiķa un likuma sagatvošanā atbildīgo ierēdņu personīgā atbildība.
Uzskatu, šis likumprojekts ir diversija pret latviešu tautu.
Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Rūpniecība ir sagrauta, tam klāt arī domegrāfiskā katastrofa, kas tik pieņemas spēkā. Nav nekāda pamatojuma uzskatīt, ka valdošajam režīmam ir nodomi Latvijā attīstīt rūpniecību vai apturēt demogrāfisko katastrofu.
Latvijā nav nekādu pazīmju par būtiskām klimata pārmaiņām, ja neskaita nepieciešamību arvien agrāk pieslēgt apkuri rudenī un arvien vēlāk atslēgt apkuri pavasarī. Latvija neietekmē klimati, salīdzinot ar lielvalstīm.
Ja šī likuma rezultātā tiks sagrautas Latvijas tautsaimniecības paliekas, vai tiks sagrauta latviešu tautas spējas nodrošināt sev mājokli, apkuri, ūdeni un iztiku, tad tā būs katra par likumu balsojošā politiķa un likuma sagatvošanā atbildīgo ierēdņu personīgā atbildība.
Uzskatu, šis likumprojekts ir diversija pret latviešu tautu.
07.09.2023. 09:22
Uldis Ļebedevs
Noraidīt pilnīgi visu,bez akcepta.Nav nekāda ne zinātniska ,ne praktiska pamatojuma.
07.09.2023. 09:45
Fiziska persona
Nepiekritu, nav zinatniska pamatojuma
07.09.2023. 10:07
Fiziska persona
Esmu pret šo likumprojektu
07.09.2023. 10:56
Fiziska persona
Nepiekrītu. Nav zinātniskā pamatojuma.
07.09.2023. 11:11
Tija Gertzone
PRET! Nav nekāda zinātniska pamatojuma
07.09.2023. 11:15
Kārlis Irbe
Protams, ka ir svarīgi rūpēties par vidi un pēc iespējas samazināt piesārņojumu, bet CO2 emisijas aplikšanai ar nodokli nav zinātniska pamatojama, tā ir ideoloģiski pamatota. Un mērķtiecīgi tiecoties pēc tā saucamās klimata neitralitātes var nonākt situācijā, kad tautsaimniecība Latvijā tiek izpostīta un Latvija grimst dziļā nabadzībā, kā rezultātā iedzīvotājiem iztikšanas jautājumu kļūs daudzkārt svarīgāki par vides jautājumiem un rezultātā vidē cietīs vēl vairāk. Šāda likuma vietā būtu jākoncentrējas uz AES būvniecību, lai padarītu enerģiju lētu, stabilu un pieejamu. Jo lēta un pieejama enerģija ceļ kopējo labklājību. Jo labklājīgāka sabiedrība, jo tā vairāk domā par vidi kurā dzīvo. Tāpēc šis likums būtu noraidāms!
07.09.2023. 11:22
Fiziska persona
Noraidu bez akcepta, esmu kategoriski pret šo likumprojektu.
Nav pietiekami analizēta, izpētīta un izvērtēta likumprojekta iespējami būtiskā ietekme uz valsts tautsaimniecību
Nav informācijas par Latvijā esošo neatkarīgu zinātnieku viedokli, kur var iepazīties nav minēts.
Šāda likuma vietā būtu jākoncentrējas uz AES būvniecību, lai padarītu enerģiju lētu, stabilu un pieejamu.
Nav pietiekami analizēta, izpētīta un izvērtēta likumprojekta iespējami būtiskā ietekme uz valsts tautsaimniecību
Nav informācijas par Latvijā esošo neatkarīgu zinātnieku viedokli, kur var iepazīties nav minēts.
Šāda likuma vietā būtu jākoncentrējas uz AES būvniecību, lai padarītu enerģiju lētu, stabilu un pieejamu.
07.09.2023. 11:36
Fiziska persona
Kategoriski nepiekritu likumam. Partrauciet izsmidzinat kimiju gaisa. Partrauciet masveida mezus izcirst. Aizliegt klimata ieroci HAARP pielietot.
07.09.2023. 11:45
Cilvēks
Kategoriski PRET šāda likuma izstrādāšanu un izludināšanu. Pamatojums par klimata neitralitāti nav zinātniski pamatots, bet gan finansiāli pamatots no ieinteresētajām organizācijām.
07.09.2023. 12:08
Dainis Ledājs
KATEGORISKI Iebilstu sasteigtai likuma izskatīšanai. Laikā kad ASV, Ķīna un Krievija pat nav pievienojkušās akmeņogļu izmantošanas aizlieguma līgumam, Latvijas iedzīvotāju EKO-terorizēšanai nav ne zinātniska, ne ekonomiska pamatojuma. PĀRTRAUKT EKOgenocīdu un EKObiznesmeņu iniciētu likumu lobēšanu!
07.09.2023. 12:11
Fiziska persona
ES kā dzīvs Cilvēks, pamatojoties uz Visuma un dievišķās enerģijas likumiem, NORAIDU šādu klimata ietekmēšanas likumu!
Daba ir dzīva un Ne-cilvēkiem nebūs to ķīmiski un māklsīgi ietekmēt!
AIZLIEDZU, AIZLIEDZU, AIZLIEDZU tāda likuma izstrādi un pieņemšanu!
Daba ir dzīva un Ne-cilvēkiem nebūs to ķīmiski un māklsīgi ietekmēt!
AIZLIEDZU, AIZLIEDZU, AIZLIEDZU tāda likuma izstrādi un pieņemšanu!
07.09.2023. 12:11
Vija Rumpāne
Noraidu šo likumprojektu visos tā punktos.Tas ir kaitniecisks Latvijas lauksaimniecībai un tautai. Nekāda klimata sasilšana nenotiek.Tas ir ciklisks dabas parādības.Beidziet tautai melot un izpildīt psihopātu vēlmes.
07.09.2023. 12:16
Sintija Bembere - Fiziska persona
Nav zinātniska pamatojuma. Nav veikti ne pētījumi, ne analīze. Nav pietiekoši informācijas.
Noraidīt.
Noraidīt.
07.09.2023. 12:47
Fiziska persona
Pret !
07.09.2023. 13:01
Atlasīti 126 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25