Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Klimata likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Šobrīd lielākā daļa no klimata politikas jomas normām ir ietvertas likumā “Par piesārņojumu”, kas aptver vairākas ar vides politiku saistītas jomas – prasības piesārņojošo darbību veicējiem, prasības gaisa aizsardzības jomā, prasības klimata pārmaiņu politikas jomā, prasības piesārņoto vietu sanācijai, vides kvalitātes normatīvus un to ieviešanas programmas, kā arī citus jautājumus. Spēkā esošajā likumā ietvertais regulējums rada grūtības tā piemērošanā, jo normas ir attiecināmas uz dažādu subjektu loku, līdz ar to rodas dažādas interpretācijas un pārpratumu iespējas, kā arī nav pilnībā skaidrs spēkā esošā likuma tvērums. Ņemot vērā to, ka iepriekšminētās jomas pašas par sevi ir vides aizsardzībai valstiski nozīmīgas jomas VARAM pieņēma lēmumu izstrādāt trīs atsevišķus likumus - piesārņojošo darbību jomā, klimata politikas jomā un gaisa aizsardzības jomā. Papildus, piesārņoto vietu pārvaldības jautājumus un vides kvalitātes normatīvu regulējumu paredzēts integrēt Vides aizsardzības likumā.
Atsevišķas klimata politikas jomas tiesību normas šobrīd ir iekļautas arī likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Normu izdalīšana divos dažādos tiesību aktos ir veicinājis klimata politikas normu sadrumstalotību. Ņemot vērā ES dalībvalstu un citu valstu labo praksi un piemēru, ka, viena politikas tiesību akta izstrāde palīdzētu efektīvi ieviest klimata politiku un sasniegt klimata politikas mērķus, sistēmas sakārtošana, veidojot vienu likumu klimata jomā, būtu nozīmīgs solis Latvijai.
Klimata politikas joma ir valstiski nozīmīga joma un ietver dažādus pasākumus, kas valstij, komersantiem un iedzīvotājiem ir jāveic, lai veicinātu Latvijas saistību izpildi klimata politikas jomā samazinot SEG emisijas, veicinot oglekļa dioksīda piesaisti kā arī, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā un, lai Latvija sniegtu savu devumu klimata pārmaiņu ierobežošanā pasaulē. Kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka, ja vien SEG emisijas netiks nekavējoties un lielā mērā samazinātas, neviens no šiem mērķiem nebūs sasniedzams.
Atsevišķas klimata politikas jomas tiesību normas šobrīd ir iekļautas arī likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Normu izdalīšana divos dažādos tiesību aktos ir veicinājis klimata politikas normu sadrumstalotību. Ņemot vērā ES dalībvalstu un citu valstu labo praksi un piemēru, ka, viena politikas tiesību akta izstrāde palīdzētu efektīvi ieviest klimata politiku un sasniegt klimata politikas mērķus, sistēmas sakārtošana, veidojot vienu likumu klimata jomā, būtu nozīmīgs solis Latvijai.
Klimata politikas joma ir valstiski nozīmīga joma un ietver dažādus pasākumus, kas valstij, komersantiem un iedzīvotājiem ir jāveic, lai veicinātu Latvijas saistību izpildi klimata politikas jomā samazinot SEG emisijas, veicinot oglekļa dioksīda piesaisti kā arī, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā un, lai Latvija sniegtu savu devumu klimata pārmaiņu ierobežošanā pasaulē. Kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka, ja vien SEG emisijas netiks nekavējoties un lielā mērā samazinātas, neviens no šiem mērķiem nebūs sasniedzams.
Mērķa apraksts
Klimata likums ir juridiskais ietvars Latvijas klimata politikai. Tajā apkopotas visas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanās saistītās tiesību normas.
Jau šobrīd virkne klimata pārmaiņu normu, kā piemēram, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ETS) regulēšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) monitorings, ir iekļauti likumā “Par piesārņojumu”. Tomēr ņemot vērā šā likuma plašo tvērumu un klimata pārmaiņu jautājuma aktualitāti, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā klimata likumprojektu, lai pārņemtu klimata pārmaiņu normas no likuma “Par piesārņojumu” un būtiski papildinātu un uzlabotu esošo likumdošanu.
Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Parīzes nolīguma saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.
ES klimata politikas ietvaros Latvijai SEG emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam ES ETS neiekļautajiem sektoriem (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) ir kopumā 17%. Kā arī līdz 2050. gadam Latvijai ir jāsasniedz klimatneitralitāte. Šo saistību izpildei ir nepieciešama efektīva nacionāla klimata politika un stingrs juridisks pamats.
Jau šobrīd virkne klimata pārmaiņu normu, kā piemēram, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ETS) regulēšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) monitorings, ir iekļauti likumā “Par piesārņojumu”. Tomēr ņemot vērā šā likuma plašo tvērumu un klimata pārmaiņu jautājuma aktualitāti, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā klimata likumprojektu, lai pārņemtu klimata pārmaiņu normas no likuma “Par piesārņojumu” un būtiski papildinātu un uzlabotu esošo likumdošanu.
Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Parīzes nolīguma saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.
ES klimata politikas ietvaros Latvijai SEG emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam ES ETS neiekļautajiem sektoriem (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) ir kopumā 17%. Kā arī līdz 2050. gadam Latvijai ir jāsasniedz klimatneitralitāte. Šo saistību izpildei ir nepieciešama efektīva nacionāla klimata politika un stingrs juridisks pamats.
Politikas jomas
Klimata pārmaiņas
Teritorija
Visa Latvia
Norises laiks
04.09.2023. - 18.09.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Indra Levite (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
04.09.2023. 13:52
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Viennozīmīgi PRET šo likumu!
1) Nav zinātniski pamatotu pierādījumu tam, ka lielākā dzīvo radījumu daļa (valsts iedzīvotāji, mājdzīvnieki/ mājlopi/ mājputni un to savvaļas sugas) būtiski ietekmē Zemes klimatu.
2) Zemei nedraud ne klimatiskā sasilšana, ne atdzišana vidusmēra iedzīvotāja antropogēnās darbības dēļ. Vienīgais, kas tik tiešām apdraud - globalistu visā pasaulē plaši izmantotais klimatiskais ierocis, kura darbības rezultātā radušies ugunsgrēki, krusa, lietavas un plūdi, zemestrīces u.c. nes postījumus pasaules valstu ekonomikai un demogrāfijai.
3) Mežu izciršana vistiešākajā veidā ietekmē klimatu - koki fotosintēzes procesā nodrošina ogļskābas gāzes (CO2) pārstrādi un izdala atmosfērā skābekli (O2), to kopš skolas gadiem no botānikas kursa zin jebkurš pieaugušais. Koki spēlē milzīgu lomu augsnes erozijas procesu mazināšanā, kā arī termoregulācijā un apkārtējās faunas/ floras nodrošināšanā ar gruntsūdeņiem. Valdībai būtu jāatceļ tie normatīvie akti, kas ļauj iztirgot mežus valstī to turpmākai izciršanai.
4) Jāsamazina lidmašīnu, kuras izmanto valsts gaisa telpu, skaits, it īpaši to lidmašīnu, kuras izsmidzina ķīmiskos reaģentus, kuru dēļ debesis virs mums pārklāj ķīmiskās trases (chemtrails), kas izplatās un veido mākoņus, traucējot saules stariem nokļūt uz Zemes virsmas, tādējādi traucējot augu normālu attīstību, to saslimšanu. Ar lidmašīnām izsmidzināmi reaģenti veicina arī cilvēku saslimšanu.
5) Viens no tradicionālajiem apkures veidiem Latvijā - krāsns apkure, izmantojot koksni. Protams, ka, sadegot organikai, kā viens no galaproduktiem izdalās ogļskābā gāze. Tomēr šādas mājsaimniecības pamatā izvietotas lauku rajonos vai privātmāju rajonos, kur minēto gāzi pārstrādā apkārt augoši koki/ meži, līdz ar ko tā nav problēma vai apstāklis, kas ietekmē klimatu. Ņemot vērā arī to, ka Latvijas teritorijā nav kalnu, bet pamatā līdzenumi, un bieži pūš stipri vēji, kuri izkliedē dūmus, to akumulācija virs LR teritorijas maz iespējama.
6) Oglekļa izmešanas līmeņa samazināšana līdz 0% norāda uz to, ka dotā mērķa sasniegšanai Latvijas teritorija būs jāatbrīvo NO VISA DZĪVA - no augiem, no dzīvniekiem un putniem, bet galvenais - no cilvēkiem.
Kategoriski pret šo likumprojektu!
1) Nav zinātniski pamatotu pierādījumu tam, ka lielākā dzīvo radījumu daļa (valsts iedzīvotāji, mājdzīvnieki/ mājlopi/ mājputni un to savvaļas sugas) būtiski ietekmē Zemes klimatu.
2) Zemei nedraud ne klimatiskā sasilšana, ne atdzišana vidusmēra iedzīvotāja antropogēnās darbības dēļ. Vienīgais, kas tik tiešām apdraud - globalistu visā pasaulē plaši izmantotais klimatiskais ierocis, kura darbības rezultātā radušies ugunsgrēki, krusa, lietavas un plūdi, zemestrīces u.c. nes postījumus pasaules valstu ekonomikai un demogrāfijai.
3) Mežu izciršana vistiešākajā veidā ietekmē klimatu - koki fotosintēzes procesā nodrošina ogļskābas gāzes (CO2) pārstrādi un izdala atmosfērā skābekli (O2), to kopš skolas gadiem no botānikas kursa zin jebkurš pieaugušais. Koki spēlē milzīgu lomu augsnes erozijas procesu mazināšanā, kā arī termoregulācijā un apkārtējās faunas/ floras nodrošināšanā ar gruntsūdeņiem. Valdībai būtu jāatceļ tie normatīvie akti, kas ļauj iztirgot mežus valstī to turpmākai izciršanai.
4) Jāsamazina lidmašīnu, kuras izmanto valsts gaisa telpu, skaits, it īpaši to lidmašīnu, kuras izsmidzina ķīmiskos reaģentus, kuru dēļ debesis virs mums pārklāj ķīmiskās trases (chemtrails), kas izplatās un veido mākoņus, traucējot saules stariem nokļūt uz Zemes virsmas, tādējādi traucējot augu normālu attīstību, to saslimšanu. Ar lidmašīnām izsmidzināmi reaģenti veicina arī cilvēku saslimšanu.
5) Viens no tradicionālajiem apkures veidiem Latvijā - krāsns apkure, izmantojot koksni. Protams, ka, sadegot organikai, kā viens no galaproduktiem izdalās ogļskābā gāze. Tomēr šādas mājsaimniecības pamatā izvietotas lauku rajonos vai privātmāju rajonos, kur minēto gāzi pārstrādā apkārt augoši koki/ meži, līdz ar ko tā nav problēma vai apstāklis, kas ietekmē klimatu. Ņemot vērā arī to, ka Latvijas teritorijā nav kalnu, bet pamatā līdzenumi, un bieži pūš stipri vēji, kuri izkliedē dūmus, to akumulācija virs LR teritorijas maz iespējama.
6) Oglekļa izmešanas līmeņa samazināšana līdz 0% norāda uz to, ka dotā mērķa sasniegšanai Latvijas teritorija būs jāatbrīvo NO VISA DZĪVA - no augiem, no dzīvniekiem un putniem, bet galvenais - no cilvēkiem.
Kategoriski pret šo likumprojektu!
09.09.2023. 02:27
Fiziska persona
Esmu PRET šo likumprojektu. Nav nekāda pamatojuma
09.09.2023. 06:00
Inese Strauta-Valtere - Cilvēks
Kategoriski iebilstu un esmu PRET šo likumprojektu!
1) nekad, nekur publiskajā telpā nav nosaukts neviens konkrēts zinātniskais institūts, nekad nav pieminēts pētījuma nosaukums, tam pieškirto līdzekļu daudzums, nav konkrētu zinātnieku (!!!) uzvārdi, kas ir veikuši pētījumu, analizējuši to, lai vispār varētu izteikt kādu prognozi par iespējamām klimata pārmaiņām!!! Visa informācija tiek vispārināta!!!
1) nekad, nekur publiskajā telpā nav nosaukts neviens konkrēts zinātniskais institūts, nekad nav pieminēts pētījuma nosaukums, tam pieškirto līdzekļu daudzums, nav konkrētu zinātnieku (!!!) uzvārdi, kas ir veikuši pētījumu, analizējuši to, lai vispār varētu izteikt kādu prognozi par iespējamām klimata pārmaiņām!!! Visa informācija tiek vispārināta!!!
09.09.2023. 07:29
Ilmārs Zviedris
Kārtējā globālistu afēra!
Noraidīt!
Noraidīt!
09.09.2023. 08:37
Andris Doveiks
NORAIDU LIKUMPROJEKTU KOPUMĀ, jo likuma mērķis
("Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību")
NAV SASNIEDZAMS PRINCIPĀ!
Likums tiek izstrādāts tikai un vienīgi ārēja spiediena un ārēja sponsorējuma ietekmē. Likuma mērķis ir likvidēt valsts suverenitātes atliekas un arvien vairāk ierobežot juridisku un fizisku personu rīcības brīvību, kas noved pie CILVĒKU TIESĪBU UN BRĪVĪBAS APSPIEŠANAS.
Ja Latvijas valsts pārvalde nespēj ārējos saistošos līgumus realizēt Latvijā mītošo CILVĒKU interesēs, tad Latvijas valstij ir JĀATKĀPJAS NO ŠIEM ĀRĒJIEM SAISTOŠAJIEM LĪGUMIEM.
("Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību")
NAV SASNIEDZAMS PRINCIPĀ!
Likums tiek izstrādāts tikai un vienīgi ārēja spiediena un ārēja sponsorējuma ietekmē. Likuma mērķis ir likvidēt valsts suverenitātes atliekas un arvien vairāk ierobežot juridisku un fizisku personu rīcības brīvību, kas noved pie CILVĒKU TIESĪBU UN BRĪVĪBAS APSPIEŠANAS.
Ja Latvijas valsts pārvalde nespēj ārējos saistošos līgumus realizēt Latvijā mītošo CILVĒKU interesēs, tad Latvijas valstij ir JĀATKĀPJAS NO ŠIEM ĀRĒJIEM SAISTOŠAJIEM LĪGUMIEM.
09.09.2023. 11:56
Fiziska persona
Nepietiekams zinātniskais pamatojums, kaitīga ietekme uz ekonomiku. Pret!
09.09.2023. 12:15
Fiziska persona
Esmu PRET šo likumu, tam trūkst zinātniska pamatojuma, pārliecinošu argumentu. Saskatu draudus Latvijas tautsaimniecībai un ekonomikai, ja šāds likums tiktu pieņemts.
09.09.2023. 16:07
Fiziska persona
Esmu kategoriski PRET šo likumprojektu!
Nav zinātnisku pamatojumu, bet pliks populisms.
Nav zinātnisku pamatojumu, bet pliks populisms.
09.09.2023. 23:28
Fiziska persona
Noraidīt.Viss šis ir pret Latviju kā valsti vērsts.
09.09.2023. 23:31
Fiziska persona
Noraidīt. Nav zinātnisku atzinumu, ka klimatu ietekmē siltumnīcefekta gāzu emisija (turpmāk – SEG). Neviena. Klimats mainījies vienmēr. PS. Latvijas izdalītā SEG daudzums un apjoms ir tik smieklīgi mazs (4 vieta eiropā pēc Maltas, Kipras un Luksemburgas), ka vēl lielāka samazināšana pēc būtības pipnīgi neko nedos. Lai sākumā samazina tie, kurien SEG izmešu daudzumi ir būtiski liekāki - Ķīna un ASV (skat. https://www.europarl.europa.eu/news/lv/headlines/society/20180301STO98928/siltumnicefekta-gazu-emisijas-valstu-un-sektoru-dalijuma-infografika)
10.09.2023. 20:38
Gunārs Vilde
Priekšlikums:
Stādiet vairāk kokus kuri dabiskā veidā absorbēs CO2 un beidzat nodarboties ar muļķībām!
Iespējamās šī likuma sekas:
Nešaubos, ka šis mēģina izdabūt līdzīgus plānus cauri, kā ASV aizliegt nākotnē izmantot gāzes plītis, kas nozīmē pāriet uz elektriskajām plītīm, kas nozīmē palielināt energotīkla kapacitāti, lai to nodrošinātu pīķa stundās, kad cilvēki gatavo brokastis, pusdienas, launagu vai vakariņas. Ņemot vērā, ka esam sankcionējušas lēto enerģiju no krieviem un pieteikušies biržai, kas mūsu pa lēto saražoto enerģiju mums atpakaļ pārdod par no pirkstiem izzīstu cenu, šis nav pieņemami!
Nākošais solis būs arī malkas apkures spiesta modernizācija vai aizliegšana, kas radīs izdevumus cilvēku grupām, kuras nevar to atļauties un, kuras ar malku kurina, jo tas ir pieejamākai veids, kā nenosalt! Bet, kas ļautu varai 'likuma' neievērošanas gadījumā sankcionēt ar sodiem cilvēkus, kuri nav pēc likuma prasībām modernizējuši apkuri, kas ar laiku ļautu varai kā nesamaksātu sodu parādu konfiscēt privātīpašumu pamatojoties uz dabai nodarīto kaitējumu, kas pats par sevi ir aplams apgalvojums, jo dabā koki absorbē CO2, lai fotosintēzes kontekstā ražotu O2!
Šāda absurda politika var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz pārtikas ražošanu, uz lopkopību un zemkopību, līdzīgi, kā tas jau vairāk kā gadu notiek Nīderlande!
Secinājums:
Kā tajā citātā ‘ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem’, šis ar likuma spēku mēģinās likt cilvēkiem nosalt un ciest badu, ja šis tiks pieņemts!
Šis ir mēģinājums Latvijā juridiski nostiprināt ES diktātu, kas jau praksē Vācijā un Nīderlandē pierādīja sevi kā absurdu, kā rezultātā gan Vācija, gan Nīderlande ir ekonomikas recesijā!
SAVU PIEKRIŠANU ŠIM NEDODU!!!
Stādiet vairāk kokus kuri dabiskā veidā absorbēs CO2 un beidzat nodarboties ar muļķībām!
Iespējamās šī likuma sekas:
Nešaubos, ka šis mēģina izdabūt līdzīgus plānus cauri, kā ASV aizliegt nākotnē izmantot gāzes plītis, kas nozīmē pāriet uz elektriskajām plītīm, kas nozīmē palielināt energotīkla kapacitāti, lai to nodrošinātu pīķa stundās, kad cilvēki gatavo brokastis, pusdienas, launagu vai vakariņas. Ņemot vērā, ka esam sankcionējušas lēto enerģiju no krieviem un pieteikušies biržai, kas mūsu pa lēto saražoto enerģiju mums atpakaļ pārdod par no pirkstiem izzīstu cenu, šis nav pieņemami!
Nākošais solis būs arī malkas apkures spiesta modernizācija vai aizliegšana, kas radīs izdevumus cilvēku grupām, kuras nevar to atļauties un, kuras ar malku kurina, jo tas ir pieejamākai veids, kā nenosalt! Bet, kas ļautu varai 'likuma' neievērošanas gadījumā sankcionēt ar sodiem cilvēkus, kuri nav pēc likuma prasībām modernizējuši apkuri, kas ar laiku ļautu varai kā nesamaksātu sodu parādu konfiscēt privātīpašumu pamatojoties uz dabai nodarīto kaitējumu, kas pats par sevi ir aplams apgalvojums, jo dabā koki absorbē CO2, lai fotosintēzes kontekstā ražotu O2!
Šāda absurda politika var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz pārtikas ražošanu, uz lopkopību un zemkopību, līdzīgi, kā tas jau vairāk kā gadu notiek Nīderlande!
Secinājums:
Kā tajā citātā ‘ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem’, šis ar likuma spēku mēģinās likt cilvēkiem nosalt un ciest badu, ja šis tiks pieņemts!
Šis ir mēģinājums Latvijā juridiski nostiprināt ES diktātu, kas jau praksē Vācijā un Nīderlandē pierādīja sevi kā absurdu, kā rezultātā gan Vācija, gan Nīderlande ir ekonomikas recesijā!
SAVU PIEKRIŠANU ŠIM NEDODU!!!
11.09.2023. 09:59
Fiziska persona
PRET
Nav profesionālo ar pierādījumu pamatojumu par nepieciešamību
Nav profesionālo ar pierādījumu pamatojumu par nepieciešamību
11.09.2023. 10:01
Fiziska persona
NORAIDĪTS:
1. Pavirši izstrādāts likumprojekts;
2. likumprojketā iztrūkst 2. panta izklāsts!
3. Likuma mēŗķis ir: nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību [...]. ar likumprojketā ietvertajiem nosacījumiem, nebūs iespējams sasniegt likuma mērķi, jo pēc satura un būtības netiek aprunātas visas jomas, kas skar gaisa kuģa satiksmi un ir saistītas ar klimata pārmaiņām.
4. likumprojketa saturs ir pretrunā ar 1998. gadā 24. jūnija starptautisko līgumu PAR 1979. GADA KONVENCIJAS PAR ROBEŽŠĶĒRSOJOŠO GAISA PIESĀRŅOŠANU LIELOS ATTĀLUMOS PROTOKOLU PAR SMAGAJIEM METĀLIEM.
veikt grozījumus likumprojketā, iekļaujot iepriekš minētā dokumneta normas!!!!
5. Plaša sabiedrības daļa ir ievērojusi situāciju debesīs( ko pierāda publiskajos portālos pieejamie video un fotto), kur redzams, kā nenosakāmas izcelsmes un piederības gaisa kuģi veido nepārprotamas ķīmijtrases, kas vistiešākajā veidā atstāj ietekmi uz cilvēku veselību, vides kvalitāti, kā arī atstāj ietekmi uz klimatu, veicinot nepārprotamas klimata pārmaiņas.
1. kādā veidā piedāvātais likumprojkets ierobežo šādu ķīmisko vielu un laikapstākļu modificējošo gaisa kuģu ietekmi uz klimata pārmaiņām?
2. kādā veidā sabiedrība tiks infomēta par šo gaisa kuģu darbībām, saskaņā ar likumprojketa 11 panta prasībām? Kur tieši būs atrodama visa likumā noteiktā informācija?
6. atbilstoši 11. panta 1. daļas 5. punktam: gaisa kuģa operators sniedz Klimata un enerģētikas ministrijai un citām valsts iestādēm, pašvaldībām un sabiedrībai šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzēto informāciju, izņemot to informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav publicējama. Šis nosacījums neattiecas uz informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām!!!
jautājums: 1. kādā veidā sabiedrība tiks informēta, tā lai tiktu sasniegts plašs sabiedrības loks?
2. Kāda informācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem nebūtu publicējama?
3. Vai to gaisa kuģa operatoram, kas izmidzina ķīmiskās vielas, veidojot ķīmijtrases un modificējot laikapstākļus, būs pienākums informēt sabiedrību? Kādā veidā?
7. Likumprojekta 16. panta izklāsts: "Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj tos gaisa kuģa operatora lidojumus, kas veikti no lidlauka vai uz lidlauku, kas atrodas Eiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts teritorijā, un kas norādīti šā likuma 2. pielikumā", klaji pierāda, ka nevar tikt sasniegts likuma mēŗķis, ja monitorēti būs tikai tie likopjumi, kas ir ES teritorijas ietvaros.
jautājums: 1. kā tiks monitorēti ne Eiropas savienības gaisa kuģa lidojumi un pārlidojumi pāri LV gaisa telpai?
8. pēc kāda principa tiks piešķirts kvotu apjoms 2. pielikumā uzskaitītajiem gaisa kuģu pārlidojumiem?
9. Likumprojketa 12. panta 3. daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā gaisa kuģa operators veic Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu, izstrādā emisijas monitoringa plānu, sagatavo un atbilstoši informācijas apmaiņai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros iesniedz verificētu ikgadēju emisijas ziņojumu, kā arī sniedz informāciju par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tam bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām;
jautājums - vai ir sagatavoti MK noteikumi?
4)Likumprojketa 12. panta 4. daļa nosaka, ka gaisa kuģa operators veic monitoringu, iesniedz informāciju Civilās aviācijas aģentūrai un pārbauda aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar oglekļa dioksīda emisijām;
jautājums -kā ar šo imformāciju tiks iepazīstināta sabiedrība?
1. Pavirši izstrādāts likumprojekts;
2. likumprojketā iztrūkst 2. panta izklāsts!
3. Likuma mēŗķis ir: nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību [...]. ar likumprojketā ietvertajiem nosacījumiem, nebūs iespējams sasniegt likuma mērķi, jo pēc satura un būtības netiek aprunātas visas jomas, kas skar gaisa kuģa satiksmi un ir saistītas ar klimata pārmaiņām.
4. likumprojketa saturs ir pretrunā ar 1998. gadā 24. jūnija starptautisko līgumu PAR 1979. GADA KONVENCIJAS PAR ROBEŽŠĶĒRSOJOŠO GAISA PIESĀRŅOŠANU LIELOS ATTĀLUMOS PROTOKOLU PAR SMAGAJIEM METĀLIEM.
veikt grozījumus likumprojketā, iekļaujot iepriekš minētā dokumneta normas!!!!
5. Plaša sabiedrības daļa ir ievērojusi situāciju debesīs( ko pierāda publiskajos portālos pieejamie video un fotto), kur redzams, kā nenosakāmas izcelsmes un piederības gaisa kuģi veido nepārprotamas ķīmijtrases, kas vistiešākajā veidā atstāj ietekmi uz cilvēku veselību, vides kvalitāti, kā arī atstāj ietekmi uz klimatu, veicinot nepārprotamas klimata pārmaiņas.
1. kādā veidā piedāvātais likumprojkets ierobežo šādu ķīmisko vielu un laikapstākļu modificējošo gaisa kuģu ietekmi uz klimata pārmaiņām?
2. kādā veidā sabiedrība tiks infomēta par šo gaisa kuģu darbībām, saskaņā ar likumprojketa 11 panta prasībām? Kur tieši būs atrodama visa likumā noteiktā informācija?
6. atbilstoši 11. panta 1. daļas 5. punktam: gaisa kuģa operators sniedz Klimata un enerģētikas ministrijai un citām valsts iestādēm, pašvaldībām un sabiedrībai šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzēto informāciju, izņemot to informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav publicējama. Šis nosacījums neattiecas uz informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām!!!
jautājums: 1. kādā veidā sabiedrība tiks informēta, tā lai tiktu sasniegts plašs sabiedrības loks?
2. Kāda informācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem nebūtu publicējama?
3. Vai to gaisa kuģa operatoram, kas izmidzina ķīmiskās vielas, veidojot ķīmijtrases un modificējot laikapstākļus, būs pienākums informēt sabiedrību? Kādā veidā?
7. Likumprojekta 16. panta izklāsts: "Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj tos gaisa kuģa operatora lidojumus, kas veikti no lidlauka vai uz lidlauku, kas atrodas Eiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts teritorijā, un kas norādīti šā likuma 2. pielikumā", klaji pierāda, ka nevar tikt sasniegts likuma mēŗķis, ja monitorēti būs tikai tie likopjumi, kas ir ES teritorijas ietvaros.
jautājums: 1. kā tiks monitorēti ne Eiropas savienības gaisa kuģa lidojumi un pārlidojumi pāri LV gaisa telpai?
8. pēc kāda principa tiks piešķirts kvotu apjoms 2. pielikumā uzskaitītajiem gaisa kuģu pārlidojumiem?
9. Likumprojketa 12. panta 3. daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā gaisa kuģa operators veic Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu, izstrādā emisijas monitoringa plānu, sagatavo un atbilstoši informācijas apmaiņai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros iesniedz verificētu ikgadēju emisijas ziņojumu, kā arī sniedz informāciju par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tam bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām;
jautājums - vai ir sagatavoti MK noteikumi?
4)Likumprojketa 12. panta 4. daļa nosaka, ka gaisa kuģa operators veic monitoringu, iesniedz informāciju Civilās aviācijas aģentūrai un pārbauda aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar oglekļa dioksīda emisijām;
jautājums -kā ar šo imformāciju tiks iepazīstināta sabiedrība?
! Ņemot vērā, ka pēdējos gados ļoti aktīvi tiek izmantoti nezināmas piederības gaisa kuģi, kas izmantojot Latvijas gaisa telpu veido ķīmijtrases, tādā veidā ietekmējot sabiedrības kopējo pašsajūtu un veselību, kā arī rada būtiski negatīvu ietekmi uz dabu, kā arī nedabiskā veidā modificē laikapstākļus, piem, (aizsedzot sauli ar "miglas plīvuru"), radot apmākūsos laikapstākļus - likumprojkets neatspoguļo kādā veidā tiks kontrolēta un ierobežota TĪŠA un MĒRĶTIECĪGA ietekme uz klimatu???
.
.
11.09.2023. 10:49
Fiziska persona
PRET! Kārtējā afēra,kas balstās uz meliem un feik zinātni. Naudas pumpētava tikai un cilvēku dzīves bojāšana uz slimu pārbagātu nojūgušos psihopātu murgu realizāciju,bīdīšanu. Sponsorētā zinātne?
Lūdzu visus zinātniski pamatotos bētījumus un pierādījumus. Visu Latvijas zinātnieku uzvārdus, viņu slēdzienus un pierādījumus, bez ārējā diktāta un ietekmes.
Āksti!
Lūdzu visus zinātniski pamatotos bētījumus un pierādījumus. Visu Latvijas zinātnieku uzvārdus, viņu slēdzienus un pierādījumus, bez ārējā diktāta un ietekmes.
Āksti!
11.09.2023. 13:10
Ingrīda Markāne
Neatbalstu, jo atbildība par Zemes degradēšanu ir jāuzņemas un jārisina varas struktūrām, kuru savtīgā rīcība ir cēlonis notiekošajam.
12.09.2023. 07:12
Gita Kotāne
Esmu kategoriski PRET šo likumprojektu!
Nav zinātnisku pamatojumu,pētījumu par ietekmi uz sabiedrības veselību, par ietekmi uz dabā notiekošajiem procesiem.
Nav zinātnisku pamatojumu,pētījumu par ietekmi uz sabiedrības veselību, par ietekmi uz dabā notiekošajiem procesiem.
12.09.2023. 07:59
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret šo!
12.09.2023. 08:09
Fiziska persona
1. Ir nepieciešams precizēt "klimata pārmaiņas" definīcijā kādi periodi klimata svarstībām tiek salīdzināti. Piemēram, 1975. gada bija Newsweek raksts "A Cooling World", kurā tika norādīts, ka gaidāms aukstuma periods, dēļ kā varētu paredzēt strauju pārtikas ražošanas samazināšanos.
2. No Zemes atmosfērā esošajām gāzēm vislielāko ieguldījumu siltumnīcas efektā dod ūdens tvaiki, mazāk ogļskābā gāze,metāns un citi. CO2(ogļskābā gāze) 1,47 reizes smagāka par gaisu. Ogļskābā gāze no dažādiem procesiem, kas notiek uz Zemes virsmas, atmosfēras augšējos slāņos nokļūst maz un maz ietekmē siltumnīcas efekta rašanos. Bet to nevar teikt par intensīvi lietoto lidmašīnu floti. Tās, lidojot 10 km augstumā, izraisa galveno siltumnīcas efektu. Tad jāvērtē 2. pielikumā minētas prīvatlidmašinas ietekmi uz šo problēmu, jo ogļskābās gāzes daudzums pieauga no 0,0315% 1958. gadā līdz 0,036% 2000. gadā, 2019. gadā tas pārsniedza 0,04% robežu.
3. Arī mežu izciršana ietekmē šo radītāju. Viens lapu meža hektārs piesaista ap 3 t co2 gadā. Jo vecāks mežs, jo vairāk co2 tas piesaista.
Tika veikts Jansona pētījums, kas notika ar Zemkopības ministrijas atbalstu, ka Latvija var "pārdot 4,0 milj. t CO2 emisiju kvotu, ko veido tā piesaiste meža zemē". Līdz ar to, Latvijā var pilnībā nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo mājas kurināmo līmeni, saglabāt ekoloģisko lauksamniecību ar bioloģisko atkritumu kompostešanu un mājlopus.
2. No Zemes atmosfērā esošajām gāzēm vislielāko ieguldījumu siltumnīcas efektā dod ūdens tvaiki, mazāk ogļskābā gāze,metāns un citi. CO2(ogļskābā gāze) 1,47 reizes smagāka par gaisu. Ogļskābā gāze no dažādiem procesiem, kas notiek uz Zemes virsmas, atmosfēras augšējos slāņos nokļūst maz un maz ietekmē siltumnīcas efekta rašanos. Bet to nevar teikt par intensīvi lietoto lidmašīnu floti. Tās, lidojot 10 km augstumā, izraisa galveno siltumnīcas efektu. Tad jāvērtē 2. pielikumā minētas prīvatlidmašinas ietekmi uz šo problēmu, jo ogļskābās gāzes daudzums pieauga no 0,0315% 1958. gadā līdz 0,036% 2000. gadā, 2019. gadā tas pārsniedza 0,04% robežu.
3. Arī mežu izciršana ietekmē šo radītāju. Viens lapu meža hektārs piesaista ap 3 t co2 gadā. Jo vecāks mežs, jo vairāk co2 tas piesaista.
Tika veikts Jansona pētījums, kas notika ar Zemkopības ministrijas atbalstu, ka Latvija var "pārdot 4,0 milj. t CO2 emisiju kvotu, ko veido tā piesaiste meža zemē". Līdz ar to, Latvijā var pilnībā nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo mājas kurināmo līmeni, saglabāt ekoloģisko lauksamniecību ar bioloģisko atkritumu kompostešanu un mājlopus.
12.09.2023. 23:46
Rihards Dzenis
Esmu kategoriski pret šī likuma pieņemšanu, jo uzskatu ka tas tiek uzspiests, un nav pamatots. Latvija ir zaļākā valsts pasaulē. Ir skaidrs ka šis likums tiek lobēts, lai ES palielinātu savu ietekmi mūsu dzimtenē un vēl vairāk iedragātu tautsaimniecību, ekonomiku.
13.09.2023. 08:54
Fiziska persona
Likumprojektu noraidu bez izņēmumiem.
Nav norādīta korekta informācija uz veiktiem pētījumiem (tostarp pētījumu avoti), kuru pamatā balstīts likumprojekts.
Neatradu risku izvērtējumu (arī dažādu iespējamo situāciju interpolācijām/simulācijām)
nepietiekoši / vispārēji skaidrojumi bez pamatotiem pierādījumiem
Nav norādīta korekta informācija uz veiktiem pētījumiem (tostarp pētījumu avoti), kuru pamatā balstīts likumprojekts.
Neatradu risku izvērtējumu (arī dažādu iespējamo situāciju interpolācijām/simulācijām)
nepietiekoši / vispārēji skaidrojumi bez pamatotiem pierādījumiem
13.09.2023. 13:44
Kaspars Bergs
Esmu pret klimata likuma projektu šādā formā . Nav veikti nekādi pētījum Latvijas zinātnieku un ekonomistu vidē par šādas likuma normas nepieciešamību un tās iespējamo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un ekonomisko attīstību . Šobrīf tas vaiāk atgādina nevis kimata kontroles likumu, bet ekonomisko sviru, ar kuru bremzēt jauno Eropas savienības dalībvalstu attīstību, tā saglabājot savas privilēģijas un ietekmi vecajām dalībvalstīm . Visus, kam rūp Latvijas izaugsme un attīstība, aicinu balsot pret šo likumprojektu!
14.09.2023. 10:46
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu!
Ir pamats domāt,ka ES regulas vērstas uz Latvijas valsts tautsaimniecības iznīcināšanu! Nav veikti neatkarīgu ekspertu pētījumi par Latvijas gaisa piesārņojumu.Mūsu valstī nav milzīgu ražotņu, kuras piesārņo dabu,radot neatgriezenisku kaitējumu.
Lūdzu pārskatīt savus lēmumus un likuma pieņemšanā būt atbildīgiem pret Latvijas valsts pastāvēšanu un tautsaimniecības saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm.
Ir pamats domāt,ka ES regulas vērstas uz Latvijas valsts tautsaimniecības iznīcināšanu! Nav veikti neatkarīgu ekspertu pētījumi par Latvijas gaisa piesārņojumu.Mūsu valstī nav milzīgu ražotņu, kuras piesārņo dabu,radot neatgriezenisku kaitējumu.
Lūdzu pārskatīt savus lēmumus un likuma pieņemšanā būt atbildīgiem pret Latvijas valsts pastāvēšanu un tautsaimniecības saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm.
14.09.2023. 11:46
Rūdolfs Sauja - "Uzņēmēju aizstāvības biedrība"
Galvenais arguments ir, ka ar tik apjomīgu likumprojektu nevar iepazīties tik īsā laikā. Publisko apspriešanu jāpagarina uz 3 mēnešu periodu.
Pēc nesteidzīgas izstudēšanas būs pārējie argumenti.
Pēc nesteidzīgas izstudēšanas būs pārējie argumenti.
14.09.2023. 21:41
Rūdolfs Sauja - Darbinieku aizstāvības arodbiedrība
Piekrītam, ka, lai varētu apspriest šo likumprojektu ir nepieciešams ilgāks laiks, lai ar to iepazītos. Trīs mēneši būtu pietiekams laiks. Ja iepazīšanās un apspriešanas laiks netiks pagarināts, mums būs jāgriežas tiesā.
14.09.2023. 21:46
Rūdolfs Sauja - Politiskā partija "BRĪVAI STIPRAI LATVIJAI"
Lai apspriestu likumprojektu būs nepieciešams laiks, lai ar to iepazītos! Apspriešanas laiks noteikti jāpagarina, jo zem šī apjomīgā "jumta likuma" "sitiena" būs gan uzņēmēji gan privātpersonas. Kārtējo reizi neprofesionāli un zem Eiropas savienības spiediena pavirš pieņemt kaut ko un tad labot nav pieņemami. Aicinām nopietnāk izturēties pret šo likumprojektu un noteikt publiskās apspriešanas laiku - 3 mēnešus!
14.09.2023. 21:56
Atlasīti 126 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25