Sabiedrības līdzdalība

Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Izglītības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu. 
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs un nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām, kā arī pilnveidot regulējumu par svešvalodu lietojumu profesionālajā vidējā izglītībā. 
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika; Profesionālās izglītības sistēmas attīstība; Valsts valodas attīstība; Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
08.04.2022. - 22.04.2022.
Informācija
-
Fiziskās personas
  • skolēni
  • pirmsskolas vecuma bērni
  • pedagogi, vecāki
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
  • nevalstiskās organizācijas
  • pašvaldības, izglītības iestādes
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Alla Pūķe (IZM)
Atbildīgā persona
Anita Muižniece (IZM)
Izsludināšanas datums
08.04.2022. 17:53

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Esmu pret izstrādāto likumprojektu
22.04.2022. 16:25
Olga Vdovenko
ATSAUKT
22.04.2022. 16:30
Fiziska persona
NEPIEKRĪTU! Gribu lai bērni, kas vēlas, mācās savā dzimtā valodā- krievu valodā. Integrācija jau ir pietiekoša. Skolotāji nav gatavi pilnībā pāriet uz šo .
22.04.2022. 16:33
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr.  4120/2022)
22.04.2022. 16:33
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesa (lieta Nr.56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr.4120/2022). Papildus ir jāatrisina latviešu valodas skolotāju trūkums, jo šobrīd konstatēts, ka priekšmeti latviešu valodā mazākumtautību skolās netiek pasniegti kvalitatīvi, vienlaikus jāmaina metodiskie materiāli un pasniegšanas metode. 
22.04.2022. 16:34
Fiziska persona

Pirms veikt piedāvātos grozījumus IZM ir jāsagatavo politikas, vadlīnijas, procedūras, darbību un resursu kopums, lai plānotu, sasniegtu, uzturētu, uzraudzītu un pastāvīgi pilnveidotu izglītības kvalitāti, attiecība uz piedāvātiem grozījumiem, saskaņā ar Izglītības likuma 41 (1) pantu. Tas nozīme, ka vispirms ir jāsagatavo metodiskais pamats tādai apmācībai, kā ir noteikts grozījumu 98., 99., 100., 101. un 102.pantos. Nevis mainīt likumu, bet pēc tam gatavot metodikas skolēnu apmācībai.
Kā arī jānodrošina resurss, t.i. skolotāji, tai skaita esošo skolotāju apmācība, kas nebūs iespējama par pus gadu (ņemot vērā, ka metodiska viela tiek nodrošinātā ar 31.12.2022., tad skolotajiem reāli būs tikai trīs vasaras mēneši, lai sagatavotos izmainām, kas ir nereāli).


Pēc tam ir jāveic plašas diskusijas, gan sabiedrībā, gan ar nozaru ekspertiem par šādu izmaiņu lietderīgumu. Jo nav pieejami dati, kā šāds modelis, kā ari iepriekšējas Izglītības likuma izmaiņas nodrošināja skolēnu sekmju uzlabošanas.
Medijos pieejama informācija norada, ka acīmredzami nokrities sekmīgi nokārtoto eksāmenu procents. Tas ir attiecināms gan uz mazāktautību skolām, gan uz visam skolām kopuma īpaši eksaktajos priekšmetos.

Kā arī ir jāparedz laiks mācību vielas (metodiku, politiku utt.) uzlabošanai ņemot vērā sabiedrības un ekspertu viedokļus.

Faktiski tas nozīme, ka vispirms IZM izstrādā visus dokumentus, procedūras, apmācības metodikas kā ir noteikts grozījumu 98., 99., 100., 101. un 102.pantos (laiks līdz 31.12.2022). Tālāk to izskata nozares eksperti un sabiedrība (līdz 31.12.2023.) un veic uzlabojumus, ja ir nepieciešams. Tad ir jānoteic parejas periods, lai sagatavot resursu (skolotāji) vismaz līdz 31.12.2024. (es te ieliktu pat divus gadus līdz 31.12.2025., jo izmaiņas ir ļoti nozīmīgas) Un tikai tad var runāt par šādiem grozījumiem.

Šāda redakcija es to neatbalstu, jo grozījumu ir formāli, iekšējas izglītības problēmas tas nerisina, rada tikai jaunas. Ļoti nekvalitatīvs IZM darbs.
Šie grozījumu ir pretruna Izglītības likuma 2.pantam, ka likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un 3.pantam -  kā ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību
Bez pētījumu ar pierādījumiem, diskusiju ar ekspertiem, mācību metodikas sagatavošanas un apspriešanas (t.sk. publiskajā vidē) atbilstību šiem pantiem panākt nevar. Tāpēc arī 2.un3.panti ir jāizņem no grozījumiem.


Vēl ir komentārs par grozījumu daļu:
“papildināt 30.pantu ar (42) un (62) daļu šādā redakcijā:
(62) Ja Valsts valodas centrs konstatē izglītības iestādes vadītāja vai viņa rīcības neatbilstību šā panta (42) daļā noteiktajām prasībām, personai ir aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu. Valsts valodas centra pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.” Un
“papildināt 48.pantu ar (51) un (61) daļu šādā redakcijā: 
“(51) Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kura lieto valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā. 
(61) Aizliegts ieņemt pedagoga amatu, ja Valsts valodas centrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir konstatējis, ka pedagogs nelieto valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā. Valsts valodas centra pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.” 

Šie panti ir pretrunā cilvēka vainas prezumpcijas pamatiem, t.i. kamēr nav pieradīts pretējais, cilvēku nevar sodīt, t. sk. ja notiek lēmuma pārsūdzēšana.
Izslēgt no šiem pantiem teikumu: “Valsts valodas centra pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību”.



Pirms veikt piedāvātos grozījumus IZM ir jāsagatavo politikas, vadlīnijas, procedūras, darbību un resursu kopums, lai plānotu, sasniegtu, uzturētu, uzraudzītu un pastāvīgi pilnveidotu izglītības kvalitāti, attiecība uz piedāvātiem grozījumiem, saskaņā ar Izglītības likuma 41 (1) pantu. Tas nozīme, ka vispirms ir jāsagatavo metodiskais pamats tādai apmācībai, kā ir noteikts grozījumu 98., 99., 100., 101. un 102.pantos. Nevis mainīt likumu, bet pēc tam gatavot metodikas skolēnu apmācībai.
Kā arī jānodrošina resurss, t.i. skolotāji, tai skaita esošo skolotāju apmācība, kas nebūs iespējama par pus gadu (ņemot vērā, ka metodiska viela tiek nodrošinātā ar 31.12.2022., tad skolotajiem reāli būs tikai trīs vasaras mēneši, lai sagatavotos izmainām, kas ir nereāli).


Pēc tam ir jāveic plašas diskusijas, gan sabiedrībā, gan ar nozaru ekspertiem par šādu izmaiņu lietderīgumu. Jo nav pieejami dati, kā šāds modelis, kā ari iepriekšējas Izglītības likuma izmaiņas nodrošināja skolēnu sekmju uzlabošanas.
Medijos pieejama informācija norada, ka acīmredzami nokrities sekmīgi nokārtoto eksāmenu procents. Tas ir attiecināms gan uz mazāktautību skolām, gan uz visam skolām kopuma īpaši eksaktajos priekšmetos.

Kā arī ir jāparedz laiks mācību vielas (metodiku, politiku utt.) uzlabošanai ņemot vērā sabiedrības un ekspertu viedokļus.

Faktiski tas nozīme, ka vispirms IZM izstrādā visus dokumentus, procedūras, apmācības metodikas kā ir noteikts grozījumu 98., 99., 100., 101. un 102.pantos (laiks līdz 31.12.2022). Tālāk to izskata nozares eksperti un sabiedrība (līdz 31.12.2023.) un veic uzlabojumus, ja ir nepieciešams. Tad ir jānoteic parejas periods, lai sagatavot resursu (skolotāji) vismaz līdz 31.12.2024. (es te ieliktu pat divus gadus līdz 31.12.2025., jo izmaiņas ir ļoti nozīmīgas) Un tikai tad var runāt par šādiem grozījumiem.

Šāda redakcija es to neatbalstu, jo grozījumu ir formāli, iekšējas izglītības problēmas tas nerisina, rada tikai jaunas. Ļoti nekvalitatīvs IZM darbs.
Šie grozījumu ir pretruna Izglītības likuma 2.pantam, ka likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un 3.pantam -  kā ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību
Bez pētījumu ar pierādījumiem, diskusiju ar ekspertiem, mācību metodikas sagatavošanas un apspriešanas (t.sk. publiskajā vidē) atbilstību šiem pantiem panākt nevar. Tāpēc arī 2.un3.panti ir jāizņem no grozījumiem.


Vēl ir komentārs par grozījumu daļu:
“papildināt 30.pantu ar (42) un (62) daļu šādā redakcijā:
(62) Ja Valsts valodas centrs konstatē izglītības iestādes vadītāja vai viņa rīcības neatbilstību šā panta (42) daļā noteiktajām prasībām, personai ir aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu. Valsts valodas centra pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.” Un
“papildināt 48.pantu ar (51) un (61) daļu šādā redakcijā: 
“(51) Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kura lieto valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā. 
(61) Aizliegts ieņemt pedagoga amatu, ja Valsts valodas centrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir konstatējis, ka pedagogs nelieto valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā. Valsts valodas centra pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.” 

Šie panti ir pretrunā cilvēka vainas prezumpcijas pamatiem, t.i. kamēr nav pieradīts pretējais, cilvēku nevar sodīt, t. sk. ja notiek lēmuma pārsūdzēšana.
Izslēgt no šiem pantiem teikumu: “Valsts valodas centra pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību”.


 
22.04.2022. 16:36
Aleksandrs Randars
Atsaukt likumprojektu
22.04.2022. 16:37
Fiziska persona
Katram bērnam ir tiesības mācīties savā dzimtā valodā! Tas ir diskriminācija, atņemt tiesības mācīties dzimtā valodā!
22.04.2022. 16:38
Artjoms Laba
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr.  4120/2022)
22.04.2022. 16:38
Fiziska persona
Atteikt
22.04.2022. 16:39
Fiziska persona
Atteikt
22.04.2022. 16:39
Fiziska persona

Pirms veikt piedāvātos grozījumus IZM ir jāsagatavo politikas, vadlīnijas, procedūras, darbību un resursu kopums, lai plānotu, sasniegtu, uzturētu, uzraudzītu un pastāvīgi pilnveidotu izglītības kvalitāti, attiecība uz piedāvātiem grozījumiem, saskaņā ar Izglītības likuma 41 (1) pantu. Tas nozīme, ka vispirms ir jāsagatavo metodiskais pamats tādai apmācībai, kā ir noteikts grozījumu 98., 99., 100., 101. un 102.pantos. Nevis mainīt likumu, bet pēc tam gatavot metodikas skolēnu apmācībai.
Kā arī jānodrošina resurss, t.i. skolotāji, tai skaita esošo skolotāju apmācība, kas nebūs iespējama par pus gadu (ņemot vērā, ka metodiska viela tiek nodrošinātā ar 31.12.2022., tad skolotajiem reāli būs tikai trīs vasaras mēneši, lai sagatavotos izmainām, kas ir nereāli).


Pēc tam ir jāveic plašas diskusijas, gan sabiedrībā, gan ar nozaru ekspertiem par šādu izmaiņu lietderīgumu. Jo nav pieejami dati, kā šāds modelis, kā ari iepriekšējas Izglītības likuma izmaiņas nodrošināja skolēnu sekmju uzlabošanas.
Medijos pieejama informācija norada, ka acīmredzami nokrities sekmīgi nokārtoto eksāmenu procents. Tas ir attiecināms gan uz mazāktautību skolām, gan uz visam skolām kopuma īpaši eksaktajos priekšmetos.

Kā arī ir jāparedz laiks mācību vielas (metodiku, politiku utt.) uzlabošanai ņemot vērā sabiedrības un ekspertu viedokļus.

Faktiski tas nozīme, ka vispirms IZM izstrādā visus dokumentus, procedūras, apmācības metodikas kā ir noteikts grozījumu 98., 99., 100., 101. un 102.pantos (laiks līdz 31.12.2022). Tālāk to izskata nozares eksperti un sabiedrība (līdz 31.12.2023.) un veic uzlabojumus, ja ir nepieciešams. Tad ir jānoteic parejas periods, lai sagatavot resursu (skolotāji) vismaz līdz 31.12.2024. (es te ieliktu pat divus gadus līdz 31.12.2025., jo izmaiņas ir ļoti nozīmīgas) Un tikai tad var runāt par šādiem grozījumiem.

Šāda redakcija es to neatbalstu, jo grozījumu ir formāli, iekšējas izglītības problēmas tas nerisina, rada tikai jaunas. Ļoti nekvalitatīvs IZM darbs.
Šie grozījumu ir pretruna Izglītības likuma 2.pantam, ka likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un 3.pantam -  kā ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību
Bez pētījumu ar pierādījumiem, diskusiju ar ekspertiem, mācību metodikas sagatavošanas un apspriešanas (t.sk. publiskajā vidē) atbilstību šiem pantiem panākt nevar. Tāpēc arī 2.un3.panti ir jāizņem no grozījumiem.


Vēl ir komentārs par grozījumu daļu:
“papildināt 30.pantu ar (42) un (62) daļu šādā redakcijā:
(62) Ja Valsts valodas centrs konstatē izglītības iestādes vadītāja vai viņa rīcības neatbilstību šā panta (42) daļā noteiktajām prasībām, personai ir aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu. Valsts valodas centra pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.” Un
“papildināt 48.pantu ar (51) un (61) daļu šādā redakcijā: 
“(51) Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kura lieto valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā. 
(61) Aizliegts ieņemt pedagoga amatu, ja Valsts valodas centrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir konstatējis, ka pedagogs nelieto valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā. Valsts valodas centra pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.” 

Šie panti ir pretrunā cilvēka vainas prezumpcijas pamatiem, t.i. kamēr nav pieradīts pretējais, cilvēku nevar sodīt, t. sk. ja notiek lēmuma pārsūdzēšana.
Izslēgt no šiem pantiem teikumu: “Valsts valodas centra pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību”.


 
22.04.2022. 16:40
Fiziska persona
Esmu pret izstrādāto likumprojektu
22.04.2022. 16:42
Zoja Kaļinka
Nepiekrītu likumprojektam. Bērniem jāmācās dzimtajā valodā. Uzskatu atstāt iespēju saņemt izglītību dzimtajā valodā pilnā apmērā līdz 12.klasei.
22.04.2022. 16:42
Fiziska persona
Nepiekritu un lūdzu atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 16:49
Fiziska persona
Esmu pret, atsaukt un noraidīt. 
22.04.2022. 16:49
Iedzīvotājs
Esmu PRET, PRET un PRET šo likumprojektu!
22.04.2022. 16:50
Fiziska persona
Nepiekrītam likumprojektam. Bērniem jāmācās dzimtajā valodā.
22.04.2022. 16:51
Vecāks
Atsaukt likumprojektu. PRET to!!!!
22.04.2022. 16:52
Liana Juldaševa - Mate
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 16:53
Fiziska persona
ATBALSTU GROZĪJUMUS-MĀCĪBAS LATVIEŠU VALODĀ.
22.04.2022. 16:58
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr.  4120/2022)
22.04.2022. 17:02
Latvijas pilsonis
Esmu pret šo likumu!
Īt īpaši attiecībā pret pirmsskolu! Nevajag atņemt iespēju pilnvertīgi un merīgi attistīties saviem maziem pilsoņiem, katram savā dzimtā valodā! Skolā pakapēniski viņi valsts valodu iemācīs! 
Lābāk pievērst uzmanību latviešu valodas skolotāju trūkumam. Daudzās mazaktautību skolās nav latviešu valodas skolotāju! Tāpēc šīs likums vienkārši nav iespējams īstenot praksē! 

 
22.04.2022. 17:04
Jekaterina Kapustina
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr.  4120/2022)
22.04.2022. 17:04
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr.  4120/2022)
22.04.2022. 17:04
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk