Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Izglītības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs un nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām, kā arī pilnveidot regulējumu par svešvalodu lietojumu profesionālajā vidējā izglītībā.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika; Profesionālās izglītības sistēmas attīstība; Valsts valodas attīstība; Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
08.04.2022. - 22.04.2022.
Informācija
-
Fiziskās personas
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- pedagogi, vecāki
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- pašvaldības, izglītības iestādes
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Alla Pūķe (IZM)
Atbildīgā persona
Anita Muižniece (IZM)
Izsludināšanas datums
08.04.2022. 17:53
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Esmu pret izstrādāto likumprojektu. Ir liels pedagogu trūkums valstī! Skolās un bērnudārzos nevar nodrošināt kvalitatīvu izglītību latviešu valodā!
Labāk pārdomātu programmu kur nodrošinātu bērniem apgūt zināšanas krievu valodā, bet iekļaujot latviešu valodas terminoloģiju.
Tas nav normāli kad dabaszinības grāmatā krievu valodā augiem blakus ierakstīts nosaukums latviešu valodā. Ir jāpārskata grāmatas un jāveido vārdnīcas. Lai par katru tēmu bērni gūtu saprašanu krievu valodā un varētu mācīt vārdus latviešu valodā. Arī stundām jābūt bilingvālām, katru semestru palielinot latviešu valodas pielietošanas apjomu. Tādējādi rezultātā bērni izpratīs visu krievu valodā un mācēs izprast latviešu valodā. Tas ir nepieciešams ja mēs nevēlamies sniegt bērniem tikai paviršas zināšanas!
Es uzskatu, ka augstskolās gan jāmācas latviešu valodā, ja plāno palikt Latvijā.
Labāk pārdomātu programmu kur nodrošinātu bērniem apgūt zināšanas krievu valodā, bet iekļaujot latviešu valodas terminoloģiju.
Tas nav normāli kad dabaszinības grāmatā krievu valodā augiem blakus ierakstīts nosaukums latviešu valodā. Ir jāpārskata grāmatas un jāveido vārdnīcas. Lai par katru tēmu bērni gūtu saprašanu krievu valodā un varētu mācīt vārdus latviešu valodā. Arī stundām jābūt bilingvālām, katru semestru palielinot latviešu valodas pielietošanas apjomu. Tādējādi rezultātā bērni izpratīs visu krievu valodā un mācēs izprast latviešu valodā. Tas ir nepieciešams ja mēs nevēlamies sniegt bērniem tikai paviršas zināšanas!
Es uzskatu, ka augstskolās gan jāmācas latviešu valodā, ja plāno palikt Latvijā.
20.04.2022. 13:12
Marina Dervu
Iebildu par izglītību tikai latviski
20.04.2022. 13:17
privat persona
Noraidīt likumproejktu. Šis likumproejkts ir vērsts pretmazākumtautību bērniem.
20.04.2022. 13:17
Fiziska persona
Atsaukt šo necivilizēto un vulgāro likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
20.04.2022. 13:23
Fiziska persona
Esmu pret izstrādāto likumprojektu.
20.04.2022. 13:26
Raisa Burova - 72 vidusskola
BI
20.04.2022. 13:32
Jeļena Gražule
Atsaukt, esmu pret izstrādāto projektu. Bērniem jāmācas savā dzimta valodā.
20.04.2022. 13:32
Родитель
Neatbalstu
20.04.2022. 13:33
Fiziska persona
Nepiekrītu likumprojektam.
Atstāt bilingvālo izglītību, lai mazākumtautību bērni mācās dzimtajā valodā ar padziļināto latviešu valodas apguves programmu. Jārisina problemu ar kvalificētu latviešu valodas skolotāju trukumu , jāmaina pasniegšanas metode un metodiskie materiāli.
Atstāt bilingvālo izglītību, lai mazākumtautību bērni mācās dzimtajā valodā ar padziļināto latviešu valodas apguves programmu. Jārisina problemu ar kvalificētu latviešu valodas skolotāju trukumu , jāmaina pasniegšanas metode un metodiskie materiāli.
20.04.2022. 13:37
Jūlija Gražule - Jūlija Gražule
Atsaukt, mūsu bērniem ir tiesības mācīties dzimta valodā.
20.04.2022. 13:37
Fiziska persona
Uzskatu, ka likumprojekts pārkāp cilvēktiesības !
20.04.2022. 13:40
Jevgēnija Oļševska
Хочу, чтобы русские дети из семей нацменьшинств имели право учиться на родном - руссом языке, и могли его изучать в школах! Я против полного перехода на обучение на латышском языке!
20.04.2022. 13:40
Zoja Abrazeviča
Очень не хочется, чтобы у русскоязычных детей отбирали возможность познания их родного языка. Обучение только на латышском приведет к большим сложностям при усвоении предмета. Жаль деток. Родились не в то время... Несправедливо все это по отношению к тем людям, многие из которых являются коренными гражданами Латвии.
20.04.2022. 13:43
Ludmila Pisareva
Я против того, чтобы русскоговорящие дети учились полностью на латышском языке. Они имеют право получать знания на своем родном языке - РУССКОМ ЯЗЫКЕ.
20.04.2022. 13:46
Fiziska persona
Esmu pret. Pirmkārt tas pārkāpj cilvēka tiesības. Otrkārt , nav mums tik daudz skolotāju.
20.04.2022. 13:46
Fiziska persona
Comment: ABV_v1
Komentāri par likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" [ https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/01aa588d-7a1e-432b-8593-26e8f98bf8af ]
1.Pāreja uz mācībām valsts valodā pirmsskolas izglītības posmā
Kā liecina pētījums “Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā: Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve” (Liepājas Universitāte, 2021. gads), pirmsskolas vecuma bērni, kuri izglītības iestādē apmeklē grupas ar latviešu valodu ikdienā, uzrāda labas latviešu valodas zināšanas un prasmi un ir sagatavojušies mācīties skolā latviešu valodā. To mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasme, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības grupas ar dominējošo krievu valodu ikdienā, ir nepietiekama un neatbilst Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” 3.5.apakšpunktā un 4.punktā norādītajām prasībām, lai bērni būtu sagatavojušies sākt mācības skolā, un tas nav atkarīgs no reģiona, kurā bērni dzīvo.
>>>> Šīs pētījums arī nepierāda, ka šādiem bērniem būs problēmas ar valodas apguvi un integrāciju Latvijas sabiedrībā. Bilingvālisma pētījumu rezultāti pierāda, ka neeksistē nekādas atšķirības (skatoties uz smadzeņu aktivācijas šabloniem) kādā vecumposmā cilvēks apgūst otru valodu - āgrāk vai vēlāk.
Secinājums: šo pētījumu nevar izmantot ka argumentu likuma apstiprināšanai.
2.Pāreja uz mācībām pamatizglītības posmā
Saskaņā ar pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2016–2020” (Latviešu valodas aģentūra, 2021.gads) datiem 83 % mazākumtautību jauniešu latviešu valodu apguvuši skolā mazākumtautību izglītības programmās. Šis rādītājs piecu gadu laikā (2014−2019) ir pieaudzis par apmēram 10 % (2014. gadā tie bija 70 %). Turklāt secināts, ka gandrīz 39 % Latvijas mazākumtautību jauniešu pēc pašvērtējuma prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu prot latviešu valodu labi. Tomēr 20 % atzinuši, ka ir apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji.
>>>> Šīs pētījums neparāda:
a) Kāds ir formāls vālsts valodas apguves līmenis?
b) Vai ir kāda saistība starp uzdoto jautājumu un 18-21 gadīgo mazakumtautības personu problēmam ar integrāciju Latvijas sabiedrībā?
Secinājums: šo pētījumu nevar izmantot ka argumentu likuma apstiprināšani, jo tika izmantots subjektīvs viedoklis, nevis objektīvs zināšanu mērījums.
Kopumā 1. un 2. panti atsaucās uz:
….
Šāda pieeja sasaucas ar Bērna tiesību komitejas atzīto, ka kvalitatīvas, uz attīstību vērstas un dažādas kultūras iekļaujošas izglītības programmas, pozitīvi ietekmē un veicina bērna veiksmīgu pāreju uz pamatizglītību. Tādējādi tiek nodrošināta izglītības nepārtrauktība un progresēšana (sk.: Committee on the Rights of the Child, General Comment No. 7 (2005) Implementing child rights in early childhood, U.N.Doc. CRC/C/GC/7Rev. 1, 20 September 2006, para 30 and 31).
…
>>>
Tajā pašā laikā, izlasot dokumentu [
Committee on the Rights of the Child, General Comment No. 7 (2005) Implementing child rights in early childhood, U.N.Doc. CRC/C/GC/7Rev. 1, 20 September 2006, para 31, WWW: https://www2.ohchr.org/english/bodies/crc/docs/AdvanceVersions/GeneralComment7Rev1.pdf ]:
….
They (States parties) are encouraged to construct high-quality, developmentally appropriate and culturally relevant programmes and to achieve this by working with local communities rather by imposinga standardized approach to early childhood care and education.
…
Tulkojums:
Viņiem (pašvaldībam) vajag veidot augstas kvalitātes, attīstībai atbilstošas un kultūrai atbilstošas programmas un panākt to, sadarboties ar vietējām kopienām (LV kontekstā - mazākumtautībam), nevis ieviešot standartizētu pieeju agrīnās bērnības aprūpei un izglītībai.
Secinājums: tā kā ar mazākumtautībam nenotika nekāda veida konsultācijas šīs likums pārkāp ANO konvenciju par bērna tiesībam.
Tajā pašā laikā pētijums “VALODAS SITUĀCIJA LATVIJĀ: 2016–2020. Sociolingvistisks pētījums.” atsaucas uz “PISA 2015 Results EXCELLENCE AND EQUITY IN EDUCATION” [WWW: https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/9789264266490-en.pdf?expires=1650134717&id=id&accname=guest&checksum=5D40CF53C712BB6DEB35B4AB6320EDDC ] kurš definē emigrantus ka cilvēkus kuriem kaut vai viens vecāks piedzima ārzēmēs, diemžēl šī definīcija nav lietojama Latvijas mazakumtautībam jo tagadnējo skolēnu vecāki piedzima Latvijā.
Nav saprotama privātskolu regulācija. Kāpēc International Baccalaureate skolam bija dota iespēja veikt apmācību jebkurā valodā, bet ar nostadni ka notiks Latvijas valodas un kultūras apmācība, bet parējam privātskolam nē? Kāds ir pamātojums?
Kas notiks ar bērniem ar speciālam vajadzībam / vājdzirdīgiem bērniem vai/un ar runas traucējumiem? Ja tiem ir pozitīva dinamika un viņi var turpināt macības, sākumskolā runa var iet tikai par apmācību dzimtā valoda, jo bērniem vienkarši nepietiek resursu apgūt jaunas iemaņas citā valodā. Kādā veidā valsts palidzēs šādiem bērniem un viņu vecākiem?
Uzskatu ka jebkurā gadījumā logopediskas un specializētas skolas nedrikst pāriet uz monolingvālu apmācību.
Runājot par 3. Pantu: uzskatu ka eksistējošo specialistu atlaidums ja viņi nepietekami labi pārzin latviešu valodu - nav optimāls risinājums. Gribētos zināt cik daudz šādu skolotāju ir? Zinot tagadnējo situāciju ar skolotāiem un viņu noslodzi gadījumā ja vīņiem pietrūkst zināšanas, tiem vajag dod iespēju (laiku un specialistus) kuri varētu viņiem palidzēt pārejas posmā izlabot valodas prasmes. https://macitspeks.lv/par-projektu/ - projekts ir labs, bet mēs labi zinam ka COVID-19 dēļ, situācija ar mācībspēkiem ir kritiska un par katru skolotāju ir jācīnās.
P.S.
Mani pilnība apmierina tagadnēja bilingvāla apmācība un esmu pilnīgi parliecināts ka mani bērni 9. Klasē būs spējīgi sekmīgi nokartot eksāmenus vālsts valodā.
Šī likuma pieņemšāna tikai palielinas spriedzi sabiedrībā. Uzsveru sabiedrības uzmanību, ka tagadnējo skolēnu integrācija Latvijas sabiedrībā ir problēma kuru jārisinā ārpus skolas, tas ir austākā līmeņa kopīgas politiskas pozīcijas / viedokļu līderu jautājums.
Komentāri par likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" [ https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/01aa588d-7a1e-432b-8593-26e8f98bf8af ]
1.Pāreja uz mācībām valsts valodā pirmsskolas izglītības posmā
Kā liecina pētījums “Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā: Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve” (Liepājas Universitāte, 2021. gads), pirmsskolas vecuma bērni, kuri izglītības iestādē apmeklē grupas ar latviešu valodu ikdienā, uzrāda labas latviešu valodas zināšanas un prasmi un ir sagatavojušies mācīties skolā latviešu valodā. To mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasme, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības grupas ar dominējošo krievu valodu ikdienā, ir nepietiekama un neatbilst Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” 3.5.apakšpunktā un 4.punktā norādītajām prasībām, lai bērni būtu sagatavojušies sākt mācības skolā, un tas nav atkarīgs no reģiona, kurā bērni dzīvo.
>>>> Šīs pētījums arī nepierāda, ka šādiem bērniem būs problēmas ar valodas apguvi un integrāciju Latvijas sabiedrībā. Bilingvālisma pētījumu rezultāti pierāda, ka neeksistē nekādas atšķirības (skatoties uz smadzeņu aktivācijas šabloniem) kādā vecumposmā cilvēks apgūst otru valodu - āgrāk vai vēlāk.
Secinājums: šo pētījumu nevar izmantot ka argumentu likuma apstiprināšanai.
2.Pāreja uz mācībām pamatizglītības posmā
Saskaņā ar pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2016–2020” (Latviešu valodas aģentūra, 2021.gads) datiem 83 % mazākumtautību jauniešu latviešu valodu apguvuši skolā mazākumtautību izglītības programmās. Šis rādītājs piecu gadu laikā (2014−2019) ir pieaudzis par apmēram 10 % (2014. gadā tie bija 70 %). Turklāt secināts, ka gandrīz 39 % Latvijas mazākumtautību jauniešu pēc pašvērtējuma prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu prot latviešu valodu labi. Tomēr 20 % atzinuši, ka ir apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji.
>>>> Šīs pētījums neparāda:
a) Kāds ir formāls vālsts valodas apguves līmenis?
b) Vai ir kāda saistība starp uzdoto jautājumu un 18-21 gadīgo mazakumtautības personu problēmam ar integrāciju Latvijas sabiedrībā?
Secinājums: šo pētījumu nevar izmantot ka argumentu likuma apstiprināšani, jo tika izmantots subjektīvs viedoklis, nevis objektīvs zināšanu mērījums.
Kopumā 1. un 2. panti atsaucās uz:
….
Šāda pieeja sasaucas ar Bērna tiesību komitejas atzīto, ka kvalitatīvas, uz attīstību vērstas un dažādas kultūras iekļaujošas izglītības programmas, pozitīvi ietekmē un veicina bērna veiksmīgu pāreju uz pamatizglītību. Tādējādi tiek nodrošināta izglītības nepārtrauktība un progresēšana (sk.: Committee on the Rights of the Child, General Comment No. 7 (2005) Implementing child rights in early childhood, U.N.Doc. CRC/C/GC/7Rev. 1, 20 September 2006, para 30 and 31).
…
>>>
Tajā pašā laikā, izlasot dokumentu [
Committee on the Rights of the Child, General Comment No. 7 (2005) Implementing child rights in early childhood, U.N.Doc. CRC/C/GC/7Rev. 1, 20 September 2006, para 31, WWW: https://www2.ohchr.org/english/bodies/crc/docs/AdvanceVersions/GeneralComment7Rev1.pdf ]:
….
They (States parties) are encouraged to construct high-quality, developmentally appropriate and culturally relevant programmes and to achieve this by working with local communities rather by imposinga standardized approach to early childhood care and education.
…
Tulkojums:
Viņiem (pašvaldībam) vajag veidot augstas kvalitātes, attīstībai atbilstošas un kultūrai atbilstošas programmas un panākt to, sadarboties ar vietējām kopienām (LV kontekstā - mazākumtautībam), nevis ieviešot standartizētu pieeju agrīnās bērnības aprūpei un izglītībai.
Secinājums: tā kā ar mazākumtautībam nenotika nekāda veida konsultācijas šīs likums pārkāp ANO konvenciju par bērna tiesībam.
Tajā pašā laikā pētijums “VALODAS SITUĀCIJA LATVIJĀ: 2016–2020. Sociolingvistisks pētījums.” atsaucas uz “PISA 2015 Results EXCELLENCE AND EQUITY IN EDUCATION” [WWW: https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/9789264266490-en.pdf?expires=1650134717&id=id&accname=guest&checksum=5D40CF53C712BB6DEB35B4AB6320EDDC ] kurš definē emigrantus ka cilvēkus kuriem kaut vai viens vecāks piedzima ārzēmēs, diemžēl šī definīcija nav lietojama Latvijas mazakumtautībam jo tagadnējo skolēnu vecāki piedzima Latvijā.
Nav saprotama privātskolu regulācija. Kāpēc International Baccalaureate skolam bija dota iespēja veikt apmācību jebkurā valodā, bet ar nostadni ka notiks Latvijas valodas un kultūras apmācība, bet parējam privātskolam nē? Kāds ir pamātojums?
Kas notiks ar bērniem ar speciālam vajadzībam / vājdzirdīgiem bērniem vai/un ar runas traucējumiem? Ja tiem ir pozitīva dinamika un viņi var turpināt macības, sākumskolā runa var iet tikai par apmācību dzimtā valoda, jo bērniem vienkarši nepietiek resursu apgūt jaunas iemaņas citā valodā. Kādā veidā valsts palidzēs šādiem bērniem un viņu vecākiem?
Uzskatu ka jebkurā gadījumā logopediskas un specializētas skolas nedrikst pāriet uz monolingvālu apmācību.
Runājot par 3. Pantu: uzskatu ka eksistējošo specialistu atlaidums ja viņi nepietekami labi pārzin latviešu valodu - nav optimāls risinājums. Gribētos zināt cik daudz šādu skolotāju ir? Zinot tagadnējo situāciju ar skolotāiem un viņu noslodzi gadījumā ja vīņiem pietrūkst zināšanas, tiem vajag dod iespēju (laiku un specialistus) kuri varētu viņiem palidzēt pārejas posmā izlabot valodas prasmes. https://macitspeks.lv/par-projektu/ - projekts ir labs, bet mēs labi zinam ka COVID-19 dēļ, situācija ar mācībspēkiem ir kritiska un par katru skolotāju ir jācīnās.
P.S.
Mani pilnība apmierina tagadnēja bilingvāla apmācība un esmu pilnīgi parliecināts ka mani bērni 9. Klasē būs spējīgi sekmīgi nokartot eksāmenus vālsts valodā.
Šī likuma pieņemšāna tikai palielinas spriedzi sabiedrībā. Uzsveru sabiedrības uzmanību, ka tagadnējo skolēnu integrācija Latvijas sabiedrībā ir problēma kuru jārisinā ārpus skolas, tas ir austākā līmeņa kopīgas politiskas pozīcijas / viedokļu līderu jautājums.
20.04.2022. 13:53
Konstantīns Čekušins
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas.
ikumprojektam ir tikai politisks pamatojums.
Pārēja uz mācībām “tikai un vienīgi valsts valodā” notiek bez saskaņošanas ar skolēnu vecākiem. Tā ir pretrunā ar Latvijas saistībām Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību, ANO Pilsonisko un politisko tiesību pakta izpildē.
Mazākumtautību valodu lietošanas samazināšana un pārtraukšana vispārējā izglītībā ir vērsta objektīvi vispirms pret krievu valodu, kurā mājās runā 37,7 procenti valsts iedzīvotāju. Vēl 2018./2019. mācību gadā vairāk nekā 54 tūkstoši izglītojamo gandrīz visus mācību priekšmetus vispārējās izglītības mazākumtautību programmās varēja apgūt pilnībā vai daļēji krievu valodā, un tie ir 97,1 procenti no visiem izglītojamajiem, kuras mācījās mazākumtautību izglītības programmās.
Vēl vairāk tiks ierobežotas iespējas mācīties krievu valodā bērniem no krievvalodīgajām ģimenēm neatkarīgi no viņu etniskās piederības, jo atšķirībā no citu Latvijas minoritāšu valodām izglītība krievu valodā nav aizsargāta ar līgumiem ar šīs valodas izcelsmes valsti.
Pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā tīšuprāt ir iniciēta tagad, Krievijas iebrukuma laikā, cerot, ka krievu diaspora Latvijā var būt demoralizēta un nespēj izrādīt iedarbīgu pretestību galīgai krievu mācībvalodas likvidēšanai skolās.
Tiek pārtraukta vairāk nekā divsimt gadu ilga Latvijas krievu izglītības vēsture.
ikumprojektam ir tikai politisks pamatojums.
Pārēja uz mācībām “tikai un vienīgi valsts valodā” notiek bez saskaņošanas ar skolēnu vecākiem. Tā ir pretrunā ar Latvijas saistībām Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību, ANO Pilsonisko un politisko tiesību pakta izpildē.
Mazākumtautību valodu lietošanas samazināšana un pārtraukšana vispārējā izglītībā ir vērsta objektīvi vispirms pret krievu valodu, kurā mājās runā 37,7 procenti valsts iedzīvotāju. Vēl 2018./2019. mācību gadā vairāk nekā 54 tūkstoši izglītojamo gandrīz visus mācību priekšmetus vispārējās izglītības mazākumtautību programmās varēja apgūt pilnībā vai daļēji krievu valodā, un tie ir 97,1 procenti no visiem izglītojamajiem, kuras mācījās mazākumtautību izglītības programmās.
Vēl vairāk tiks ierobežotas iespējas mācīties krievu valodā bērniem no krievvalodīgajām ģimenēm neatkarīgi no viņu etniskās piederības, jo atšķirībā no citu Latvijas minoritāšu valodām izglītība krievu valodā nav aizsargāta ar līgumiem ar šīs valodas izcelsmes valsti.
Pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā tīšuprāt ir iniciēta tagad, Krievijas iebrukuma laikā, cerot, ka krievu diaspora Latvijā var būt demoralizēta un nespēj izrādīt iedarbīgu pretestību galīgai krievu mācībvalodas likvidēšanai skolās.
Tiek pārtraukta vairāk nekā divsimt gadu ilga Latvijas krievu izglītības vēsture.
20.04.2022. 13:56
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
20.04.2022. 13:59
Sergejs Matancevs
Nepiekrītu likumprojektam. Bērniem jāmācās dzimtajā valodā.
20.04.2022. 14:01
Fiziska persona
ATSAUKT likumprojektu no izskatīšanas . Apstādināt virzību,
20.04.2022. 14:02
Agnese Skudra
Atbalstāms, lai veidotu vienotu Latvijas sabiedrību.
20.04.2022. 14:03
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
20.04.2022. 14:05
Fiziska persona
Я против законопроекта, Малым детям знания надо преподносить на родном языке.
20.04.2022. 14:05
Fiziska persona
Neatbalstu,atsaukt
20.04.2022. 14:08
Nelija Lapšina
Nepiekrītu likumprojektam "Grozījumi Izglītības likumā"
20.04.2022. 14:11
Atlasīti 3814 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25