Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Izglītības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs un nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām, kā arī pilnveidot regulējumu par svešvalodu lietojumu profesionālajā vidējā izglītībā.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika; Profesionālās izglītības sistēmas attīstība; Valsts valodas attīstība; Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
08.04.2022. - 22.04.2022.
Informācija
-
Fiziskās personas
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- pedagogi, vecāki
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- pašvaldības, izglītības iestādes
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Alla Pūķe (IZM)
Atbildīgā persona
Anita Muižniece (IZM)
Izsludināšanas datums
08.04.2022. 17:53
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
neatbalstu
20.04.2022. 14:16
Privātpersona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
20.04.2022. 14:17
Fiziska persona
Neatbalstu! Atsaukt šo projektu!
20.04.2022. 14:17
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
20.04.2022. 14:17
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas.
20.04.2022. 14:17
Fiziska persona
Atsaukt
20.04.2022. 14:20
Fiziska persona
Neatbalstu
20.04.2022. 14:21
Karīna Dukule-Jakušenoka
Esmu pret likumprojektu!
20.04.2022. 14:22
Fiziska persona
Atbalstu likumprojekta mērķi nodrošināt to, ka ikviens Latvijas bērns teicami pārvalda valsts valodu, tomēr šo mērķi var sasniegt dažādos veidos, ne tikai uz mazākumtautību valodu apguves rēķina.
Mani trīs bērni mācās privātās izglītības iestādēs: divi privātskolās un jaunākais apmeklē privātpirmsskolas iestādi.
Aicinu Izglītības likumā skaidri nodalīt un ietvert atsevišķu regulējumu par privātajām mācību iestādēm, neattiecinot uz privātskolām un privātajiem bērnudārziem vispārējo regulējumu par valodu lietojumu mazākumtautību skolās, kā to jau paredz Izglītības likuma 9.panta otrās daļas 2.1 punkts attiecībā uz izglītības ieguvi Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu, no vienas puses, un privāto izglītības iestāžu, no otras puses, tiesiskais regulējums ir nodalāms gan lietderības, gan juridisku apsvērumu dēļ.
Privātās izglītības iestādes vienmēr ir vecāku izvēle, to darbību finansē un organizē nevis valsts vai pašvaldība, bet privātpersonas. Tāpēc privātajām izglītības iestādēm jāatstāj lielāka brīvība mācību organizācijā, arī tiesības izvēlēties mācību valodu, savukārt bērniem un viņu vecākiem, ņemot vērā dažādos ģimenes apstākļus un uzskatus – jādod brīvība par saviem finanšu līdzekļiem privāto mācību iestāžu piedāvāto izglītību citā valodā izvēlēties un saņemt. Šī brīvība nenozīmē zemākas prasības attiecībā uz rezultātu, proti, privātajām izglītības iestādēm tāpat jānodrošina valsts valodas apguve, kas tiek pārbaudīta valsts noteiktā eksāmenā.
Arī tiesiskais regulējums attiecībā uz publiskām un privātām izglītības iestādēm atšķiras. Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 13.pants, kas diemžēl vispār nav minēts un nav analizēts likumprojekta anotācijā, paredz, ka personas, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes. Šī panta jēga ir tieši izglītības apgūšana privātajās mācību iestādēs galvenokārt savā, mazākumtautības valodā ar mērķi saglabāt savu nacionālo identitāti. Šāds regulējums minētajā konvencijā nav ietverts attiecībā uz valsts un pašvaldību izglītības iestādēm.
Satversmes tiesa vērtēja Izglītības likuma normas par valodu lietojumu privātskolās lietā Nr.2018-22-01. Tiesnešu Jāņa Neimaņa un Artūra Kuča atsevišķās domās šajā lietā arī ir uzsvērts, ka valsts ir pārmērīgi iejaukusies privāto skolu darbības brīvībā. Turklāt tiesnesis Artūrs Kučs ir uzsvēris arī vienlīdzības principa pārkāpumu, jo izglītību var iegūt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, bet citās mazākumtautību valodās – nevar.
Tāpat Eiropas Padomes Venēcijas komisija 2020. gada 18. jūnijā ir izteikusi viedokli (CDL-AD(2020)012-e), ka privātskolām jāļauj nodrošināt izglītību mazākumtautību valodās un tās jāatbrīvo no obligātajām latviešu valodas lietošanas proporcijām, kas piemērojamas valsts skolām, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmu. Venēcijas komisija attiecībā uz privātskolām ir uzsvērusi, ka nodrošināt mazākumtautībām piederošo personu tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu un savu etnisko un kultūras identitāti ir Latvijas pienākums, kas izriet no tās starptautiskajām saistībām (119.punkts). Venēcijas komisija arī ir secinājusi, ka Latvijai ir jāpārskata regulējums par pirmsskolas izglītību, lai nodrošinātu, ka pie nacionālajām minoritātēm piederošās personas turpina baudīt iespēju apgūt savas valodas zināšanas, kas ir būtiskas mazākumtautību identitātes aizsardzībai un veicināšanai, kā arī lingvistiskās dažādības saglabāšanā Latvijas sabiedrībā (turpat).
Eiropas Cilvēktiesību tiesā šobrīd tiek izskatītas daudzas lietas par valodu lietojumu Latvijas izglītības iestādēs, tostarp lietas, kas ierosinātas pēc mana un manu bērnu pieteikumiem, Džibuti pret Latviju, Nr.225/20 (par valodu lietojumu privātskolās) un Nr.44641/20 (par valodu lietojumu privātpirmsskolās). Eiropas Cilvēktiesību tiesa nekad iepriekš nav vērtējusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 2. panta (tiesības uz izglītību) iespējamo pārkāpumu tieši saistībā ar valsts noteikto valodu lietojumu privātskolās (ir vērtēts tikai valodu lietojums publiskajās skolās). Valstij ir jāņem vērā iespēja, kas šķiet visai reāla, ka attiecībā uz iejaukšanos valodu lietojumā privātskolās Eiropas Cilvēktiesību tiesa var atzīt tiesību uz izglītību pārkāpumu.
Ņemot vērā visu minēto, lūdzu papildināt likumprojektu, izslēdzot no regulējuma privātās izglītības iestādes. Tas būtu sasniedzams, grozot likuma 9.panta 1.1 daļu un paredzot, ka privātajās izglītības iestādēs izglītību var iegūt valsts valodā vai citā valodā, vai arī papildinot likuma 9.panta otro daļu ar jaunu punktu, paredzot, ka citā valodā izglītību var iegūt privātajās mazākumtautību izglītības iestādēs (līdzīgi kā likuma 9.panta otrās daļas 1.punkts paredzēja līdz 2018.gada 22.marta grozījumiem Izglītības likumā).
Mani trīs bērni mācās privātās izglītības iestādēs: divi privātskolās un jaunākais apmeklē privātpirmsskolas iestādi.
Aicinu Izglītības likumā skaidri nodalīt un ietvert atsevišķu regulējumu par privātajām mācību iestādēm, neattiecinot uz privātskolām un privātajiem bērnudārziem vispārējo regulējumu par valodu lietojumu mazākumtautību skolās, kā to jau paredz Izglītības likuma 9.panta otrās daļas 2.1 punkts attiecībā uz izglītības ieguvi Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu, no vienas puses, un privāto izglītības iestāžu, no otras puses, tiesiskais regulējums ir nodalāms gan lietderības, gan juridisku apsvērumu dēļ.
Privātās izglītības iestādes vienmēr ir vecāku izvēle, to darbību finansē un organizē nevis valsts vai pašvaldība, bet privātpersonas. Tāpēc privātajām izglītības iestādēm jāatstāj lielāka brīvība mācību organizācijā, arī tiesības izvēlēties mācību valodu, savukārt bērniem un viņu vecākiem, ņemot vērā dažādos ģimenes apstākļus un uzskatus – jādod brīvība par saviem finanšu līdzekļiem privāto mācību iestāžu piedāvāto izglītību citā valodā izvēlēties un saņemt. Šī brīvība nenozīmē zemākas prasības attiecībā uz rezultātu, proti, privātajām izglītības iestādēm tāpat jānodrošina valsts valodas apguve, kas tiek pārbaudīta valsts noteiktā eksāmenā.
Arī tiesiskais regulējums attiecībā uz publiskām un privātām izglītības iestādēm atšķiras. Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 13.pants, kas diemžēl vispār nav minēts un nav analizēts likumprojekta anotācijā, paredz, ka personas, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes. Šī panta jēga ir tieši izglītības apgūšana privātajās mācību iestādēs galvenokārt savā, mazākumtautības valodā ar mērķi saglabāt savu nacionālo identitāti. Šāds regulējums minētajā konvencijā nav ietverts attiecībā uz valsts un pašvaldību izglītības iestādēm.
Satversmes tiesa vērtēja Izglītības likuma normas par valodu lietojumu privātskolās lietā Nr.2018-22-01. Tiesnešu Jāņa Neimaņa un Artūra Kuča atsevišķās domās šajā lietā arī ir uzsvērts, ka valsts ir pārmērīgi iejaukusies privāto skolu darbības brīvībā. Turklāt tiesnesis Artūrs Kučs ir uzsvēris arī vienlīdzības principa pārkāpumu, jo izglītību var iegūt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, bet citās mazākumtautību valodās – nevar.
Tāpat Eiropas Padomes Venēcijas komisija 2020. gada 18. jūnijā ir izteikusi viedokli (CDL-AD(2020)012-e), ka privātskolām jāļauj nodrošināt izglītību mazākumtautību valodās un tās jāatbrīvo no obligātajām latviešu valodas lietošanas proporcijām, kas piemērojamas valsts skolām, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmu. Venēcijas komisija attiecībā uz privātskolām ir uzsvērusi, ka nodrošināt mazākumtautībām piederošo personu tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu un savu etnisko un kultūras identitāti ir Latvijas pienākums, kas izriet no tās starptautiskajām saistībām (119.punkts). Venēcijas komisija arī ir secinājusi, ka Latvijai ir jāpārskata regulējums par pirmsskolas izglītību, lai nodrošinātu, ka pie nacionālajām minoritātēm piederošās personas turpina baudīt iespēju apgūt savas valodas zināšanas, kas ir būtiskas mazākumtautību identitātes aizsardzībai un veicināšanai, kā arī lingvistiskās dažādības saglabāšanā Latvijas sabiedrībā (turpat).
Eiropas Cilvēktiesību tiesā šobrīd tiek izskatītas daudzas lietas par valodu lietojumu Latvijas izglītības iestādēs, tostarp lietas, kas ierosinātas pēc mana un manu bērnu pieteikumiem, Džibuti pret Latviju, Nr.225/20 (par valodu lietojumu privātskolās) un Nr.44641/20 (par valodu lietojumu privātpirmsskolās). Eiropas Cilvēktiesību tiesa nekad iepriekš nav vērtējusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 2. panta (tiesības uz izglītību) iespējamo pārkāpumu tieši saistībā ar valsts noteikto valodu lietojumu privātskolās (ir vērtēts tikai valodu lietojums publiskajās skolās). Valstij ir jāņem vērā iespēja, kas šķiet visai reāla, ka attiecībā uz iejaukšanos valodu lietojumā privātskolās Eiropas Cilvēktiesību tiesa var atzīt tiesību uz izglītību pārkāpumu.
Ņemot vērā visu minēto, lūdzu papildināt likumprojektu, izslēdzot no regulējuma privātās izglītības iestādes. Tas būtu sasniedzams, grozot likuma 9.panta 1.1 daļu un paredzot, ka privātajās izglītības iestādēs izglītību var iegūt valsts valodā vai citā valodā, vai arī papildinot likuma 9.panta otro daļu ar jaunu punktu, paredzot, ka citā valodā izglītību var iegūt privātajās mazākumtautību izglītības iestādēs (līdzīgi kā likuma 9.panta otrās daļas 1.punkts paredzēja līdz 2018.gada 22.marta grozījumiem Izglītības likumā).
20.04.2022. 14:24
Fiziska persona
Likumprojekts ir noraidāms. Likumprojekta anotācijā skaidri norādīja pati ministrija: “LĪDZŠINĒJĀ mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās NAV pilnībā NODROŠINĀJUSI valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos”. Līdzšinējā pieeja = pakāpeniska valsts valodas proporcijas palielināšana visos izglītības līmeņos. Tas nozīmē, ka šī pieeja ir kļūdaina un nedarbojās un to NEDRĪKST turpināt un kur nu vēl palielināt. Ir jāveic rūpīga analīze, jāsaprot beidzot, ka pirms mācīties kādā valodā, šo valodu ir jāiemācās, nevis jāgaida, kad tā pati iemācīsies. Jāizstrādā tam piemērotus materiālus un metodikas, jāsagādā šos materiālus un kvalitatīvus pasniedzējus un KVALITATĪVI JĀMĀCA valsts valodā. Bet vienkārši likt visiem lasīt un klausīties skolas programmu latviski (nemaz nedomājot, vai bērni saprot pasniedzamos priekšmetus)– tā nav 21.gadsimta civilizēta pieeja, bet gan vācu baronu viduslaiku metode.
20.04.2022. 14:25
Fiziska persona
Atsaukt, apstādināt virzību, noraidīt izskatīšanu un turpmāko virzību, neatbalstu, esmu pret izstrādāto likumprojektu
20.04.2022. 14:27
Aļesja Kurčika
Noraidīt, atsaukt likumprojektu! Jo valstī nav vajadzīgā kvalificētu skolotāju skaita, lai nodrošinātu bērnu mazākumtautību mācību un izglītību atbilstošā, konkurētspējīgā līmenī. Kā arī trūkst bilingvālās izglītības analīzes un attīstības. Pārtrauciet eksperimentēt ar bērniem. Ļaujiet izglītot augsti kvalificētiem speciālistiem!
20.04.2022. 14:27
Fiziska persona
Uzskatu, ka likumprojekts pārkāp cilvēktiesības !
20.04.2022. 14:29
Fiziska persona
PRET
20.04.2022. 14:31
Fiziska persona
Atsaukt, apstādināt virzību, noraidīt izskatīšanu un turpmāko virzību, neatbalstu, esmu pret izstrādāto likumprojektu
20.04.2022. 14:32
Fiziska persona
Atsaukt, apstādināt virzību, noraidīt izskatīšanu un turpmāko virzību, neatbalstu, esmu pret izstrādāto likumprojektu
20.04.2022. 14:34
Fiziska persona
Neatbalstu
20.04.2022. 14:36
Tatjana Danilova
NEATBALSTU!!!
20.04.2022. 14:37
fiziska persona
Atsaukt!
20.04.2022. 14:37
Fiziska persona
Pret likumprojektu. Macities validu un macities valodā - kategoriski dažādas lietas. Tas neatbilst starptautiskām normām.
20.04.2022. 14:38
Fiziska persona
Atbalstu iesniegto likumprojektu. Izglītības apguvei, kas tiek finansēta no valsts un pašvaldības budžeta, jānotiek valsts valodā. Ja ir nepārvarāma vēlme mācīties krieviski, jādodas dzīvot uz Krieviju.
20.04.2022. 14:39
Anna Gavriļenko
Neatbilstu šo proektu
20.04.2022. 14:42
Fiziska persona
Atsaukt, apstādināt virzību, noraidīt izskatīšanu un turpmāko virzību, neatbalstu, esmu pret izstrādāto likumprojektu . NEATBALSTU!!!
20.04.2022. 14:43
Fiziska persona
Atsaukt,apstādināt virzību,notaidīt izskatīšanu un turpmāko virzību,neatbalstu esmu pret izsttādāto likumproektu.
Tā nav integrācija, bet asimilācija !
Tā nav integrācija, bet asimilācija !
20.04.2022. 14:45
Fiziska persona
Ierobežojot vai aizliedzojot izglītību krieviem dzimtā valodā, Latvija rada veselu paaudzi, kura būs atvairīta, sliktāk izglītota, uz valsts abižota un mēklēs atbildes uz svarīgiem jautājumiem krieviskajā vidē, kuru joprojam kontrolē Krievija un tās propagandas mediji.
Vai tad mūsu valsts grib izaudzēt cilvēkus, kuri ir PRET Latviju? Vai tad tas nav mērķtiecīgā sabotaža, kas īstermiņā dos politiskus punktus konkretājiem politiķiem, bet ilgtermiņā kaitēs mūsu valstij?
Esmu PAR Latviju, kur sadzīvojas dažādas nacijas, kuras neliedz viena otrai izmantot savu valodu. Esmu PRET šo likumprojektu.
Vai tad mūsu valsts grib izaudzēt cilvēkus, kuri ir PRET Latviju? Vai tad tas nav mērķtiecīgā sabotaža, kas īstermiņā dos politiskus punktus konkretājiem politiķiem, bet ilgtermiņā kaitēs mūsu valstij?
Esmu PAR Latviju, kur sadzīvojas dažādas nacijas, kuras neliedz viena otrai izmantot savu valodu. Esmu PRET šo likumprojektu.
20.04.2022. 14:48
Atlasīti 3814 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25