Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Izglītības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs un nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām, kā arī pilnveidot regulējumu par svešvalodu lietojumu profesionālajā vidējā izglītībā.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika; Profesionālās izglītības sistēmas attīstība; Valsts valodas attīstība; Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
08.04.2022. - 22.04.2022.
Informācija
-
Fiziskās personas
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- pedagogi, vecāki
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- pašvaldības, izglītības iestādes
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Alla Pūķe (IZM)
Atbildīgā persona
Anita Muižniece (IZM)
Izsludināšanas datums
08.04.2022. 17:53
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Моё предложение, дайте детям право выбора. Пусть они решают на каком языке им удобней учиться. Если нацозабоченные не понимают, то могу сказать, что дети когда нибудь спросят с вас за это насилие!!!!
20.04.2022. 15:54
Fiziska persona
Esmu pret izstrādāto likumproektu!
20.04.2022. 15:55
Alise Smehova - "Privātskolu vecāku biedrība"
Mēs kā bērnu, kuri mācās privātās izglītības iestādēs, vecāku biedrība viennozīmīgi atbalstam likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” mērķi nodrošināt katram Latvijas bērnam teicamas valsts valodas zināšanas, tomēr mēs kategoriski iebilstam pret to, ka šis mērķis ir sasniedzams uz mazākumtautību valodu apguves rēķina privātās skolās.
Mēs uzskatam, ka Izglītības likumā ir obligāti jāievieš atsevišķs regulējums par privātajām mācību iestādēm, neattiecinot uz privātskolām vispārējo regulējumu par valodu lietojumu mazākumtautību skolās. Šāda prakse jau pastāv dotajā brīdī! Jau tagad Izglītības likuma 9.panta otrās daļas 2.1 punkts paredz atšķirīgu pieeju attiecībā uz izglītības ieguvi Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Skolās, kur apmācība notiek Eiropas Savienības oficiālajās valodās, valsts valodas zināšanas skolēnu vidū ir teicamas, ko apliecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta veiktas pārbaudes.
Ņemot vērā to, ka apmācību privātskolās finansē vecāki nevis pašvaldība vai valsts, ir nepieciešams atstāt privātskolām lielāku brīvību gan mācību organizācijā gan tiesību izvēlēties mācību valodu. Šī brīvība nenozīmē zemākas prasības attiecībā uz rezultātu, proti, privātajām izglītības iestādēm tāpat jānodrošina valsts valodas apguve, kas tiek pārbaudīta valsts noteiktā eksāmenā.
Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 13.pants, kas diemžēl vispār nav minēts un analizēts likumprojekta anotācijā, paredz, ka personas, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes. Šī panta jēga ir tieši izglītības apgūšana privātajās mācību iestādēs galvenokārt savā, mazākumtautības valodā ar mērķi saglabāt savu nacionālo identitāti.
2019.gada 13.novembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr.2018-22-01, izvertējot Izglītības likuma normas par valodu lietojumu privātskolās. Tomēr 2 tiesniesi (Jāņis Neimanis un Artūrs Kučs) uzrakstīja atsevišķās domās šajā lietā un tājās ir uzsvērts, ka valsts ir pārmērīgi iejaukusies privāto skolu darbības brīvībā. Turklāt tiesnesis Artūrs Kučs ir uzsvēris arī vienlīdzības principa pārkāpumu, jo izglītību var iegūt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, bet citās mazākumtautību valodās – nevar.
Tāpat Eiropas Padomes Venēcijas komisija 2020. gada 18. jūnijā ir izteikusi viedokli (CDL-AD(2020)012-e), ka privātskolām jāļauj nodrošināt izglītību mazākumtautību valodās un tās jāatbrīvo no obligātajām latviešu valodas lietošanas proporcijām, kas piemērojamas valsts skolām, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmu. Venēcijas komisija attiecībā uz privātskolām ir uzsvērusi, ka nodrošināt mazākumtautībām piederošo personu tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu un savu etnisko un kultūras identitāti ir Latvijas pienākums, kas izriet no tās starptautiskajām saistībām (119.punkts). Venēcijas komisija arī ir secinājusi, ka Latvijai ir jāpārskata regulējums par pirmsskolas izglītību, lai nodrošinātu, ka pie nacionālajām minoritātēm piederošās personas turpina baudīt iespēju apgūt savas valodas zināšanas, kas ir būtiskas mazākumtautību identitātes aizsardzībai un veicināšanai, kā arī lingvistiskās dažādības saglabāšanā Latvijas sabiedrībā (turpat).
Eiropas Cilvēktiesību tiesā šobrīd tiek izskatītas vairākas mūsu apvienības biedru lietas par valodu lietojumu Latvijas privātskolās. Eiropas Cilvēktiesību tiesa nekad iepriekš nav vērtējusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 2. panta (tiesības uz izglītību) iespējamo pārkāpumu tieši saistībā ar valsts noteikto valodu lietojumu privātskolās (ir vērtēts tikai valodu lietojums publiskajās skolās). Valstij ir jāņem vērā iespēja, kas šķiet visai reāla, ka attiecībā uz iejaukšanos valodu lietojumā privātskolās Eiropas Cilvēktiesību tiesa var atzīt tiesību uz izglītību pārkāpumu.
Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam:
- izslēgt no regulējuma privātās izglītības iestādes, proti:
- grozīt likuma 9.panta 1.1 daļu un paredzēt, ka privātajās izglītības iestādēs izglītību var iegūt valsts valodā vai citā valodā, vai arī papildināt likuma 9.panta otro daļu ar jaunu punktu, paredzot, ka citā valodā izglītību var iegūt privātajās mazākumtautību izglītības iestādēs (līdzīgi kā likuma 9.panta otrās daļas 1.punkts paredzēja līdz 2018.gada 22.marta grozījumiem Izglītības likumā).
Mēs uzskatam, ka Izglītības likumā ir obligāti jāievieš atsevišķs regulējums par privātajām mācību iestādēm, neattiecinot uz privātskolām vispārējo regulējumu par valodu lietojumu mazākumtautību skolās. Šāda prakse jau pastāv dotajā brīdī! Jau tagad Izglītības likuma 9.panta otrās daļas 2.1 punkts paredz atšķirīgu pieeju attiecībā uz izglītības ieguvi Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Skolās, kur apmācība notiek Eiropas Savienības oficiālajās valodās, valsts valodas zināšanas skolēnu vidū ir teicamas, ko apliecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta veiktas pārbaudes.
Ņemot vērā to, ka apmācību privātskolās finansē vecāki nevis pašvaldība vai valsts, ir nepieciešams atstāt privātskolām lielāku brīvību gan mācību organizācijā gan tiesību izvēlēties mācību valodu. Šī brīvība nenozīmē zemākas prasības attiecībā uz rezultātu, proti, privātajām izglītības iestādēm tāpat jānodrošina valsts valodas apguve, kas tiek pārbaudīta valsts noteiktā eksāmenā.
Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 13.pants, kas diemžēl vispār nav minēts un analizēts likumprojekta anotācijā, paredz, ka personas, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes. Šī panta jēga ir tieši izglītības apgūšana privātajās mācību iestādēs galvenokārt savā, mazākumtautības valodā ar mērķi saglabāt savu nacionālo identitāti.
2019.gada 13.novembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr.2018-22-01, izvertējot Izglītības likuma normas par valodu lietojumu privātskolās. Tomēr 2 tiesniesi (Jāņis Neimanis un Artūrs Kučs) uzrakstīja atsevišķās domās šajā lietā un tājās ir uzsvērts, ka valsts ir pārmērīgi iejaukusies privāto skolu darbības brīvībā. Turklāt tiesnesis Artūrs Kučs ir uzsvēris arī vienlīdzības principa pārkāpumu, jo izglītību var iegūt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, bet citās mazākumtautību valodās – nevar.
Tāpat Eiropas Padomes Venēcijas komisija 2020. gada 18. jūnijā ir izteikusi viedokli (CDL-AD(2020)012-e), ka privātskolām jāļauj nodrošināt izglītību mazākumtautību valodās un tās jāatbrīvo no obligātajām latviešu valodas lietošanas proporcijām, kas piemērojamas valsts skolām, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmu. Venēcijas komisija attiecībā uz privātskolām ir uzsvērusi, ka nodrošināt mazākumtautībām piederošo personu tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu un savu etnisko un kultūras identitāti ir Latvijas pienākums, kas izriet no tās starptautiskajām saistībām (119.punkts). Venēcijas komisija arī ir secinājusi, ka Latvijai ir jāpārskata regulējums par pirmsskolas izglītību, lai nodrošinātu, ka pie nacionālajām minoritātēm piederošās personas turpina baudīt iespēju apgūt savas valodas zināšanas, kas ir būtiskas mazākumtautību identitātes aizsardzībai un veicināšanai, kā arī lingvistiskās dažādības saglabāšanā Latvijas sabiedrībā (turpat).
Eiropas Cilvēktiesību tiesā šobrīd tiek izskatītas vairākas mūsu apvienības biedru lietas par valodu lietojumu Latvijas privātskolās. Eiropas Cilvēktiesību tiesa nekad iepriekš nav vērtējusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 2. panta (tiesības uz izglītību) iespējamo pārkāpumu tieši saistībā ar valsts noteikto valodu lietojumu privātskolās (ir vērtēts tikai valodu lietojums publiskajās skolās). Valstij ir jāņem vērā iespēja, kas šķiet visai reāla, ka attiecībā uz iejaukšanos valodu lietojumā privātskolās Eiropas Cilvēktiesību tiesa var atzīt tiesību uz izglītību pārkāpumu.
Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam:
- izslēgt no regulējuma privātās izglītības iestādes, proti:
- grozīt likuma 9.panta 1.1 daļu un paredzēt, ka privātajās izglītības iestādēs izglītību var iegūt valsts valodā vai citā valodā, vai arī papildināt likuma 9.panta otro daļu ar jaunu punktu, paredzot, ka citā valodā izglītību var iegūt privātajās mazākumtautību izglītības iestādēs (līdzīgi kā likuma 9.panta otrās daļas 1.punkts paredzēja līdz 2018.gada 22.marta grozījumiem Izglītības likumā).
20.04.2022. 15:56
Fiziska persona
Nepiekrītu likumprojektam. Bērniem jāmācās dzimtajā valodā.
20.04.2022. 16:01
Fiziska persona
Neatbalstu, esmu pret izstrādāto likumprojektu. Gribu lai mani bērni zinātu vairākas valodas un arī varētu macīt savu dzīmto valodu. Pēc pieredzes varu teikt, ka bērni no mazakamtautību skolām ir dažreiz izglītotāki un vairāk novērtēti darba tirgū, jo zina ne tikai vienu valsts valodu, bet arī citas vairākas starptautiskās valodas. Neviens neprasa visus priekšmetus apgūt savā dzimtajā valodā, bet tikai daļu tā, kā tas bija agrāk. Ierobežojot tiesības mācīties dzimtajā valodā, tiek pārkāptas starptautiskās tiesības.
20.04.2022. 16:05
Viktors Rudņevs
За русский !!!
20.04.2022. 16:11
Marina Purvinska
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
20.04.2022. 16:13
Fiziskā persona
Lūdzu atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesa (lieta Nr.56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr.4120/2022).
Tas pasliktinās iespējas iegūt kvalitatīvas zināšanas dzimtā valodā. Trūkst petījumu par zināšanu apguvi. Ierosinu atrisināt problēmu ar latviešu valodas skolotāju trūkumu un uzlabot latviešu valodas un lieteratūras pasniegšanu mazākumtautību skolās, kas tieši sagatavotu viņus mācībās augstākās izglītības iestādēs jau latviski.
Tas pasliktinās iespējas iegūt kvalitatīvas zināšanas dzimtā valodā. Trūkst petījumu par zināšanu apguvi. Ierosinu atrisināt problēmu ar latviešu valodas skolotāju trūkumu un uzlabot latviešu valodas un lieteratūras pasniegšanu mazākumtautību skolās, kas tieši sagatavotu viņus mācībās augstākās izglītības iestādēs jau latviski.
20.04.2022. 16:14
Fiziska persona
Esmu pret izstrādāto likumproektu, pret izskatišanu un tālāku virzīšanu.
20.04.2022. 16:16
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
20.04.2022. 16:19
Fiziska persona
Atbalstu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā visās izglītības pakāpēs Valsts in Pašvaldības finansējamas izglītības iestādēs.
20.04.2022. 16:24
Fiziska persona
Lūdzu neieviest šos grozījumus, atstājot spēkā pašreiz esošos noteikumus. Mazakumtautības skolās bieži vien ir zems latviesu valodas pasniegšanas līmenis, pie tam arī pašiem bērniem ir ļoti atšķirīgas spējas iemācīties otro valodu (kas nav dzimtā), un daudzi bērni vienkārši nevarēs efektīvi mācīt jaunus un sarežģītus priekšmetus latviešu valodā jau pēc pāris gadiem.
20.04.2022. 16:30
Fiziska persona
Atsaukt nedzirdēto mūsdienu Eiropā diskriminējošu likumprojektu no izskatīšanas!
Lai bērni zinātu valodu, ir beidzot jāizstrādā medodes latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanai krievu skolās, nevis jāaizstāj jēdzieni un jāiznīcina izglītību, lai kurinātu naidu sabiedrībā
20.04.2022. 16:33
Fiziska persona
Atsaikt likumprojektu ka diskriminējošo
20.04.2022. 16:37
Fiziska persona
Esmu pret reformām.
20.04.2022. 16:38
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas.
Pārēja uz mācībām “tikai un vienīgi valsts valodā” ir diskriminējoša un pretrunā ar Latvijas saistībām Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību, ANO Pilsonisko un politisko tiesību pakta izpildē.
Valsts izglītības sistēmai jācenšas veidot tādu izglītības procesu, kas ļautu beigās iegūt izglītotus, inteliģentus, domājošus cilvēkus. Skolu pārējai uz mācībām “tikai un vienīgi valsts valodā” ir tikai politiski mērķi, jo tas nekādā veidā neveicina ne kvalitatīvas izglītības iegūšanu, ne padziļinātu latviešu valodas apguvi.
Pārēja uz mācībām “tikai un vienīgi valsts valodā” ir diskriminējoša un pretrunā ar Latvijas saistībām Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību, ANO Pilsonisko un politisko tiesību pakta izpildē.
Valsts izglītības sistēmai jācenšas veidot tādu izglītības procesu, kas ļautu beigās iegūt izglītotus, inteliģentus, domājošus cilvēkus. Skolu pārējai uz mācībām “tikai un vienīgi valsts valodā” ir tikai politiski mērķi, jo tas nekādā veidā neveicina ne kvalitatīvas izglītības iegūšanu, ne padziļinātu latviešu valodas apguvi.
20.04.2022. 16:41
Fiziska persona
Natbalstu šo likumproektu, jo tas pasliktinās bērnu izglītību.
20.04.2022. 16:41
Fiziska persona
Kategoriski nepiekrītu piedāvātajiem grozījumiem. Realitātē tie ir vērsti uz krieviski runājošo bērnu asimilāciju un negatīvi ietekmē viņu psihi un mācību vielas uztveri. To zinu pēc savas ģimenes pieredzes, jo abi mani bērni mācās krievu skolā un sūdzas par to, ka pasniegšana latviešu valodā traucē normāli uztvert mācību vielu. Grozījumu autorus neuztrauc Latvijas krievu liktenis un krievu bērnu izglītības līmenis. Šo grozījumu autori no Latvijas Konservatīvās partijas vēlas ar šo iniciatīvu, kā arī iniciatīvu likvidēt Uzvaras pieminekli mazināt negatīvu ietekmi, kura uz tās tēlu atstās viendzimuma laulību legalizācija, kuru virza tās vadītā Tieslietu ministrija. Latvijas PSR laikā totalitārā iekārta ļāva latviešiem iegūt izglītību dzimtajā valodā, bet esošā formāli demokrātiskā Latvija nevēlas dot šādu iespēju saviem krieviski runājošajiem iedzīvotājiem. Ļoti žēl. Diez vai krieviski runājošo iedzīvotāju viedoklis tiks ņemts vērā, jo Latvijas politikā prevalē šauras un sekli motivētas intereses.
20.04.2022. 16:42
Irina Sidorenkova
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
20.04.2022. 16:43
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
20.04.2022. 16:48
Fiziska persona
Viennozīmīgi neatbalstu grozījumus, kas patiesībā ir vērsti uz krievu bērnu asimilāciju, lai viņi zaudētu saikni ar krievu valodu un kultūru.
20.04.2022. 16:49
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas!
20.04.2022. 16:53
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
20.04.2022. 16:55
Iļja Germans
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas.
Pārēja uz mācībām “tikai un vienīgi valsts valodā” vēl vairāk diskriminēs bērnus un pasliktinās jau traģisko izglītības stāvokli valstī.
Pārēja uz mācībām “tikai un vienīgi valsts valodā” vēl vairāk diskriminēs bērnus un pasliktinās jau traģisko izglītības stāvokli valstī.
20.04.2022. 16:57
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas.
Pārēja uz mācībām “tikai un vienīgi valsts valodā” ir diskriminējoša un pretrunā ar Latvijas saistībām Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību, ANO Pilsonisko un politisko tiesību pakta izpildē.
Pārēja uz mācībām “tikai un vienīgi valsts valodā” ir diskriminējoša un pretrunā ar Latvijas saistībām Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību, ANO Pilsonisko un politisko tiesību pakta izpildē.
20.04.2022. 16:58
Atlasīti 3814 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25