Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Vēja elektrostaciju darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un apgrūtina to pārskatāmību, turklāt ir ietverti vispārīgos tiesību aktos, kas dažkārt ir pārāk vispārīgi vēja elektrostacijām, līdz ar to rada neizpratni piemērošanā un bažas par neizpildi. Turklāt vēja elektrostaciju ekspluatācija, neskatoties uz to, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tiek rūpīgi vērtēta ikvienas vēja elektrostacijas iespējamā ietekme uz cilvēku, viņa veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšana, iedzīvotāju vidū rada nepatiku un bažas par vēja turbīnu radīto troksni un mirgošanas efektu, kā arī par vēja elektrostaciju darbības uzraudzības trūkumu to dzīves ciklā, līdz ar to nepieciešams vienots tiesiskais regulējums uz šīm elektrostacijām atbilstošu, skaidru prasību definēšanai un to izpildes uzraudzībai.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veicināt cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu vēja elektrostacijas ekspluatāciju.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Enerģētika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
28.07.2026. - 12.08.2026.
Informācija
Kopš 2026. gada februāra Klimata un enerģētikas ministrija ir organizējusi tikšanās un diskusijas ar iedzīvotājiem un nozari. Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku iesaistīto pušu līdzdalību un panāktu sabalansētu regulējumu, Klimata un enerģētikas ministrija arī lūgusi publiski sniegt komentārus un priekšlikumus par noteikumu projekta sākotnējo redakciju (https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/kem-aicina-sniegt-viedokli-par-precizeto-ves-ekspluatacijas-noteikumu-projektu).
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Jebkurš iedzīvotājs, kura nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums, dzīvojamā māja vai tās daļa saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā – atrodas divu kilometru rādiusā no sauszemē esošas vēja elektrostacijas robežas
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Vēja elektroenerģijas ražotāji
Sagatavoja
Ilāna Garbere-Bule (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
28.07.2026. 18:21
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-1439/277
Evija Birkmane
Iebildums par 3.4. punktu – novērtēšanas vietas definīcija nepamatoti aprobežota tikai ar ēku telpām
Situācijas analīze
Iebilstu pret noteikumu projekta 3.4. punktā ietverto “novērtēšanas vietas” definīciju, ciktāl tā par novērtēšanas vietu atzīst tikai dzīvojamo māju, sociālās aprūpes iestāžu, veselības aprūpes iestāžu, kultūras iestāžu, tūrisma un atpūtas ēku telpas.
Šāda definīcija neaptver būtisku daļu no cilvēka faktiskās dzīves un uzturēšanās vides.
Dzīvojamā īpašuma izmantošana neaprobežojas tikai ar atrašanos ēkas iekštelpās. Cilvēki ikdienā uzturas pagalmā, dārzā, uz terases, bērnu rotaļu zonās un citās pie dzīvojamās mājas esošās ārtelpās.
Tas pats attiecas uz tūrisma un atpūtas objektiem, kuru būtiska funkcija var notikt tieši ārpus ēkām – kempingos, telšu vietās, atpūtas laukumos, terasēs, dabas takās un citās regulāri izmantotās teritorijās.
Tādēļ nav saprotams, kādēļ noteikumu projekts cilvēka aizsardzību pret VES radīto ietekmi sasaista tikai ar atrašanos telpā.
Īpaši problemātiski tas ir ēnu mirgošanas gadījumā
Noteikumu projekta 18. punkts nosaka pieļaujamo mirgošanas laiku tieši novērtēšanas vietā, bet 20. punkts nosaka, ka mirgošanas laiku vērtē novērtēšanas vietās divu kilometru rādiusā no VES torņa.
Tā kā 3.4. punktā novērtēšanas vieta definēta kā ēkas telpa, rodas situācija, kurā noteikumu projekts aizsargā personu pret ēnu mirgošanu, kamēr tā atrodas dzīvojamās mājas vai tūrisma ēkas telpās, bet ne obligāti tad, kad tā atrodas uz tās pašas mājas terases, pagalmā vai citā regulāri izmantotā īpašuma daļā.
Manā ieskatā šādai atšķirībai nav saprotama pamatojuma.
Ēnu mirgošana ir vizuāla VES ekspluatācijas radīta ietekme, un tās radītais traucējums nav atkarīgs no tā, vai cilvēks atrodas dažus metrus vienā vai otrā loga pusē.
Arī dzīves kvalitātes jēdziens ir plašāks par uzturēšanos telpās
Noteikumu projekta 2. punktā kā viens no regulējuma mērķiem tieši noteikta cilvēku dzīves kvalitātes aizsardzība.
Dzīves kvalitāte dzīvojamā īpašumā ietver ne tikai iespēju uzturēties ēkas iekšpusē, bet arī iespēju normāli izmantot pagalmu, dārzu un citas ar dzīvojamo īpašumu funkcionāli saistītas teritorijas.
Tas īpaši attiecas uz lauku viensētām, kur dzīves telpa pēc būtības nav tikai dzīvojamās ēkas iekšpuse.
Ja normatīvais regulējums nosaka, ka tā mērķis ir aizsargāt cilvēka dzīves kvalitāti, novērtēšanas vietas definīcijai jāspēj aptvert arī tās ārtelpas, kurās cilvēks regulāri uzturas un kur VES radītā ietekme var būt būtiska.
Tūrisma un atpūtas objektu gadījumā pašreizējā definīcija ir īpaši šaura
Tūrisma un atpūtas pakalpojuma būtiska daļa bieži tiek sniegta ārpus ēkas.
Kempinga telšu vieta, atpūtas laukums, āra terase vai cita apmeklētājiem paredzēta teritorija var būt galvenais konkrētā tūrisma objekta izmantošanas veids.
Tādēļ situācija, kurā noteikumi aizsargā tūrisma ēkas telpu, bet ne aizsargājamu un regulāri izmantotu tūrisma objekta ārtelpu, rada nepilnīgu regulējumu.
Priekšlikums
Precizēt 3.4. punktā ietverto “novērtēšanas vietas” definīciju, paredzot, ka atbilstoši konkrētās ietekmes raksturam novērtēšanas vieta var būt ne tikai aizsargājamās ēkas telpa, bet arī ar dzīvojamo, sociālo, veselības aprūpes, kultūras, tūrisma vai atpūtas funkciju saistīta regulāri izmantota ārtelpa.
Attiecībā uz ēnu mirgošanu lūdzu īpaši paredzēt, ka tās faktiskā ietekme tiek vērtēta arī regulāri izmantotās dzīvojamo īpašumu un tūrisma vai atpūtas objektu ārtelpās, piemēram, pagalmos, terasēs, bērnu rotaļu vietās, kempingu un citās pastāvīgi vai regulāri cilvēku izmantotās vietās.
Vienlaikus nav nepieciešams automātiski piemērot pilnīgi vienādu novērtēšanas metodiku visām ārtelpām. Noteikumos iespējams paredzēt kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai konkrētā vieta pēc tās faktiskās izmantošanas ir uzskatāma par aizsargājamu novērtēšanas vietu.
Pamatojums
Cilvēku veselības un dzīves kvalitātes aizsardzību nevar reducēt tikai uz uzturēšanos ēkas iekštelpās.
Ja VES radīta ietekme cilvēku regulāri skar viņa dzīvojamā īpašuma pagalmā, uz terases, bērnu rotaļu vietā vai tūrisma un atpūtas objekta ārtelpā, tas ir faktisks VES ekspluatācijas radīts traucējums arī tad, ja konkrētā persona tajā brīdī neatrodas ēkas telpā.
Tādēļ novērtēšanas vietas definīcijai jāatspoguļo cilvēku faktiskā dzīves un uzturēšanās vide, nevis tikai ēkas iekšējā telpa.
Situācijas analīze
Iebilstu pret noteikumu projekta 3.4. punktā ietverto “novērtēšanas vietas” definīciju, ciktāl tā par novērtēšanas vietu atzīst tikai dzīvojamo māju, sociālās aprūpes iestāžu, veselības aprūpes iestāžu, kultūras iestāžu, tūrisma un atpūtas ēku telpas.
Šāda definīcija neaptver būtisku daļu no cilvēka faktiskās dzīves un uzturēšanās vides.
Dzīvojamā īpašuma izmantošana neaprobežojas tikai ar atrašanos ēkas iekštelpās. Cilvēki ikdienā uzturas pagalmā, dārzā, uz terases, bērnu rotaļu zonās un citās pie dzīvojamās mājas esošās ārtelpās.
Tas pats attiecas uz tūrisma un atpūtas objektiem, kuru būtiska funkcija var notikt tieši ārpus ēkām – kempingos, telšu vietās, atpūtas laukumos, terasēs, dabas takās un citās regulāri izmantotās teritorijās.
Tādēļ nav saprotams, kādēļ noteikumu projekts cilvēka aizsardzību pret VES radīto ietekmi sasaista tikai ar atrašanos telpā.
Īpaši problemātiski tas ir ēnu mirgošanas gadījumā
Noteikumu projekta 18. punkts nosaka pieļaujamo mirgošanas laiku tieši novērtēšanas vietā, bet 20. punkts nosaka, ka mirgošanas laiku vērtē novērtēšanas vietās divu kilometru rādiusā no VES torņa.
Tā kā 3.4. punktā novērtēšanas vieta definēta kā ēkas telpa, rodas situācija, kurā noteikumu projekts aizsargā personu pret ēnu mirgošanu, kamēr tā atrodas dzīvojamās mājas vai tūrisma ēkas telpās, bet ne obligāti tad, kad tā atrodas uz tās pašas mājas terases, pagalmā vai citā regulāri izmantotā īpašuma daļā.
Manā ieskatā šādai atšķirībai nav saprotama pamatojuma.
Ēnu mirgošana ir vizuāla VES ekspluatācijas radīta ietekme, un tās radītais traucējums nav atkarīgs no tā, vai cilvēks atrodas dažus metrus vienā vai otrā loga pusē.
Arī dzīves kvalitātes jēdziens ir plašāks par uzturēšanos telpās
Noteikumu projekta 2. punktā kā viens no regulējuma mērķiem tieši noteikta cilvēku dzīves kvalitātes aizsardzība.
Dzīves kvalitāte dzīvojamā īpašumā ietver ne tikai iespēju uzturēties ēkas iekšpusē, bet arī iespēju normāli izmantot pagalmu, dārzu un citas ar dzīvojamo īpašumu funkcionāli saistītas teritorijas.
Tas īpaši attiecas uz lauku viensētām, kur dzīves telpa pēc būtības nav tikai dzīvojamās ēkas iekšpuse.
Ja normatīvais regulējums nosaka, ka tā mērķis ir aizsargāt cilvēka dzīves kvalitāti, novērtēšanas vietas definīcijai jāspēj aptvert arī tās ārtelpas, kurās cilvēks regulāri uzturas un kur VES radītā ietekme var būt būtiska.
Tūrisma un atpūtas objektu gadījumā pašreizējā definīcija ir īpaši šaura
Tūrisma un atpūtas pakalpojuma būtiska daļa bieži tiek sniegta ārpus ēkas.
Kempinga telšu vieta, atpūtas laukums, āra terase vai cita apmeklētājiem paredzēta teritorija var būt galvenais konkrētā tūrisma objekta izmantošanas veids.
Tādēļ situācija, kurā noteikumi aizsargā tūrisma ēkas telpu, bet ne aizsargājamu un regulāri izmantotu tūrisma objekta ārtelpu, rada nepilnīgu regulējumu.
Priekšlikums
Precizēt 3.4. punktā ietverto “novērtēšanas vietas” definīciju, paredzot, ka atbilstoši konkrētās ietekmes raksturam novērtēšanas vieta var būt ne tikai aizsargājamās ēkas telpa, bet arī ar dzīvojamo, sociālo, veselības aprūpes, kultūras, tūrisma vai atpūtas funkciju saistīta regulāri izmantota ārtelpa.
Attiecībā uz ēnu mirgošanu lūdzu īpaši paredzēt, ka tās faktiskā ietekme tiek vērtēta arī regulāri izmantotās dzīvojamo īpašumu un tūrisma vai atpūtas objektu ārtelpās, piemēram, pagalmos, terasēs, bērnu rotaļu vietās, kempingu un citās pastāvīgi vai regulāri cilvēku izmantotās vietās.
Vienlaikus nav nepieciešams automātiski piemērot pilnīgi vienādu novērtēšanas metodiku visām ārtelpām. Noteikumos iespējams paredzēt kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai konkrētā vieta pēc tās faktiskās izmantošanas ir uzskatāma par aizsargājamu novērtēšanas vietu.
Pamatojums
Cilvēku veselības un dzīves kvalitātes aizsardzību nevar reducēt tikai uz uzturēšanos ēkas iekštelpās.
Ja VES radīta ietekme cilvēku regulāri skar viņa dzīvojamā īpašuma pagalmā, uz terases, bērnu rotaļu vietā vai tūrisma un atpūtas objekta ārtelpā, tas ir faktisks VES ekspluatācijas radīts traucējums arī tad, ja konkrētā persona tajā brīdī neatrodas ēkas telpā.
Tādēļ novērtēšanas vietas definīcijai jāatspoguļo cilvēku faktiskā dzīves un uzturēšanās vide, nevis tikai ēkas iekšējā telpa.
12.08.2026. 22:48
26-TA-1439/278
Evija Birkmane
Iebildums par 5. punktu – būtiska vai tūlītēja apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja nekavējoties ierobežot vai apturēt VES darbību
Situācijas analīze
Iebilstu pret noteikumu projekta 5. punktā paredzēto uzraudzības mehānismu, ciktāl tas neparedz skaidru izņēmumu gadījumiem, kad konstatētais pārkāpums rada būtisku vai tūlītēju apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi.
Pašreizējā pieeja paredz secīgu procesu – pārkāpuma konstatēšanu, brīdinājuma izdošanu un termiņa noteikšanu pārkāpuma novēršanai, bet VES darbības apturēšanu sasaista ar situāciju, kad pārkāpums noteiktajā termiņā nav novērsts.
Šāda pieeja var būt samērīga administratīva vai tāda pārkāpuma gadījumā, kas nerada tūlītēju apdraudējumu.
Taču tā nav pietiekama situācijā, kad VES turpmāka darbība pati par sevi var palielināt iespējamo kaitējumu.
Piemēram, ekspluatācijas laikā var tikt konstatēts būtisks lāpstiņas vai citas konstrukcijas bojājums, paaugstināts konstrukcijas sabrukuma risks, drošības sistēmas atteice, bīstama apledojuma situācija, ugunsgrēka risks, būtiska tehnisko šķidrumu noplūde vai cits apstāklis, kura gadījumā VES darbības turpināšana līdz brīdinājumā noteiktā termiņa beigām nav savienojama ar preventīvas drošības principu.
Brīdinājums nedrīkst būt obligāts starpposms tūlītēja apdraudējuma gadījumā
Noteikumu projektā būtu skaidri jānošķir vismaz divas situācijas.
Ja konstatēts pārkāpums, kas nerada tūlītēju apdraudējumu, operatoram var noteikt samērīgu termiņu tā novēršanai.
Savukārt, ja konstatētais apstāklis rada pamatotu būtiska vai tūlītēja kaitējuma risku, kompetentajai institūcijai jābūt nepārprotamām tiesībām nekavējoties noteikt VES darbības ierobežojumu vai apturēšanu, negaidot, vai operators pārkāpumu novērsīs pēc vairākām dienām vai cita noteiktā termiņa.
Šādā gadījumā VES darbība varētu tikt atjaunota pēc tam, kad novērsts apdraudējums un kompetentajai institūcijai iesniegti pietiekami pierādījumi par drošas ekspluatācijas atjaunošanu.
Regulējumam jābūt preventīvam, nevis tikai reaģējošam
Noteikumu projekta deklarētais mērķis ir veicināt cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu VES ekspluatāciju.
Manā ieskatā šāds mērķis nav pilnībā sasniedzams, ja iestādes rīcības mehānisms būtiska apdraudējuma situācijā primāri paredz pārkāpuma novēršanas termiņa piešķiršanu.
Drošības regulējuma uzdevums ir pēc iespējas novērst kaitējumu pirms tā iestāšanās, nevis tikai piemērot sankcijas vai apturēt darbību pēc tam, kad operators nav izpildījis iepriekš izteiktu brīdinājumu.
Īpaši būtiski tas ir VES gadījumā, ņemot vērā šo iekārtu izmērus un to, ka atsevišķu tehnisku avāriju sekas var skart teritoriju ārpus pašas VES torņa vai operatora zemesgabala.
Jābūt skaidram arī VES darbības atjaunošanas mehānismam
Vienlaikus regulējumam jābūt samērīgam.
Tūlītēja VES darbības apturēšana nav nepieciešama jebkura formāla pārkāpuma gadījumā. Tā piemērojama gadījumos, kad kompetentā institūcija konstatē pamatotu būtiska vai tūlītēja apdraudējuma risku.
Tādēļ noteikumos būtu lietderīgi paredzēt arī skaidru darbības atjaunošanas principu – VES darbību pēc šādas apturēšanas drīkst atsākt tikai tad, kad apdraudējuma cēlonis ir novērsts un, ja nepieciešams, veikta kompetenta tehniskā pārbaude, kas apliecina drošu turpmāku ekspluatāciju.
Priekšlikums
Papildināt 5. punktu ar regulējumu, piemēram:
“Ja konstatētais pārkāpums, tehniskais bojājums vai cits apstāklis rada būtisku vai tūlītēju apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, dienests ir tiesīgs nekavējoties noteikt VES darbības ierobežošanu vai apturēšanu līdz apdraudējuma novēršanai. VES darbību atjauno pēc apdraudējuma novēršanas un, ja nepieciešams, pēc tās tehniskās drošības atkārtotas pārbaudes.”
Pamatojums
Brīdinājuma izdošana un termiņa noteikšana ir piemērots mehānisms pārkāpumiem, kuru novēršanas laikā VES turpmāka ekspluatācija nerada būtisku papildu risku.
Taču šāda secība nedrīkst būt obligāta gadījumos, kad pati VES darbības turpināšana var apdraudēt cilvēkus, īpašumu vai vidi.
Ja ir konstatēts būtisks vai tūlītējs apdraudējums, regulējumam vispirms jāļauj novērst risku un tikai pēc tam risināt pārējo administratīvo procesu.
Situācijas analīze
Iebilstu pret noteikumu projekta 5. punktā paredzēto uzraudzības mehānismu, ciktāl tas neparedz skaidru izņēmumu gadījumiem, kad konstatētais pārkāpums rada būtisku vai tūlītēju apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi.
Pašreizējā pieeja paredz secīgu procesu – pārkāpuma konstatēšanu, brīdinājuma izdošanu un termiņa noteikšanu pārkāpuma novēršanai, bet VES darbības apturēšanu sasaista ar situāciju, kad pārkāpums noteiktajā termiņā nav novērsts.
Šāda pieeja var būt samērīga administratīva vai tāda pārkāpuma gadījumā, kas nerada tūlītēju apdraudējumu.
Taču tā nav pietiekama situācijā, kad VES turpmāka darbība pati par sevi var palielināt iespējamo kaitējumu.
Piemēram, ekspluatācijas laikā var tikt konstatēts būtisks lāpstiņas vai citas konstrukcijas bojājums, paaugstināts konstrukcijas sabrukuma risks, drošības sistēmas atteice, bīstama apledojuma situācija, ugunsgrēka risks, būtiska tehnisko šķidrumu noplūde vai cits apstāklis, kura gadījumā VES darbības turpināšana līdz brīdinājumā noteiktā termiņa beigām nav savienojama ar preventīvas drošības principu.
Brīdinājums nedrīkst būt obligāts starpposms tūlītēja apdraudējuma gadījumā
Noteikumu projektā būtu skaidri jānošķir vismaz divas situācijas.
Ja konstatēts pārkāpums, kas nerada tūlītēju apdraudējumu, operatoram var noteikt samērīgu termiņu tā novēršanai.
Savukārt, ja konstatētais apstāklis rada pamatotu būtiska vai tūlītēja kaitējuma risku, kompetentajai institūcijai jābūt nepārprotamām tiesībām nekavējoties noteikt VES darbības ierobežojumu vai apturēšanu, negaidot, vai operators pārkāpumu novērsīs pēc vairākām dienām vai cita noteiktā termiņa.
Šādā gadījumā VES darbība varētu tikt atjaunota pēc tam, kad novērsts apdraudējums un kompetentajai institūcijai iesniegti pietiekami pierādījumi par drošas ekspluatācijas atjaunošanu.
Regulējumam jābūt preventīvam, nevis tikai reaģējošam
Noteikumu projekta deklarētais mērķis ir veicināt cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu VES ekspluatāciju.
Manā ieskatā šāds mērķis nav pilnībā sasniedzams, ja iestādes rīcības mehānisms būtiska apdraudējuma situācijā primāri paredz pārkāpuma novēršanas termiņa piešķiršanu.
Drošības regulējuma uzdevums ir pēc iespējas novērst kaitējumu pirms tā iestāšanās, nevis tikai piemērot sankcijas vai apturēt darbību pēc tam, kad operators nav izpildījis iepriekš izteiktu brīdinājumu.
Īpaši būtiski tas ir VES gadījumā, ņemot vērā šo iekārtu izmērus un to, ka atsevišķu tehnisku avāriju sekas var skart teritoriju ārpus pašas VES torņa vai operatora zemesgabala.
Jābūt skaidram arī VES darbības atjaunošanas mehānismam
Vienlaikus regulējumam jābūt samērīgam.
Tūlītēja VES darbības apturēšana nav nepieciešama jebkura formāla pārkāpuma gadījumā. Tā piemērojama gadījumos, kad kompetentā institūcija konstatē pamatotu būtiska vai tūlītēja apdraudējuma risku.
Tādēļ noteikumos būtu lietderīgi paredzēt arī skaidru darbības atjaunošanas principu – VES darbību pēc šādas apturēšanas drīkst atsākt tikai tad, kad apdraudējuma cēlonis ir novērsts un, ja nepieciešams, veikta kompetenta tehniskā pārbaude, kas apliecina drošu turpmāku ekspluatāciju.
Priekšlikums
Papildināt 5. punktu ar regulējumu, piemēram:
“Ja konstatētais pārkāpums, tehniskais bojājums vai cits apstāklis rada būtisku vai tūlītēju apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, dienests ir tiesīgs nekavējoties noteikt VES darbības ierobežošanu vai apturēšanu līdz apdraudējuma novēršanai. VES darbību atjauno pēc apdraudējuma novēršanas un, ja nepieciešams, pēc tās tehniskās drošības atkārtotas pārbaudes.”
Pamatojums
Brīdinājuma izdošana un termiņa noteikšana ir piemērots mehānisms pārkāpumiem, kuru novēršanas laikā VES turpmāka ekspluatācija nerada būtisku papildu risku.
Taču šāda secība nedrīkst būt obligāta gadījumos, kad pati VES darbības turpināšana var apdraudēt cilvēkus, īpašumu vai vidi.
Ja ir konstatēts būtisks vai tūlītējs apdraudējums, regulējumam vispirms jāļauj novērst risku un tikai pēc tam risināt pārējo administratīvo procesu.
12.08.2026. 22:49
26-TA-1439/279
Evija Birkmane
Iebildums par 4. punktu – būtisku monitoringa rezultātu, pārkāpumu un incidentu paziņošanu nedrīkst atlikt līdz ikgadējās atskaites iesniegšanai
Situācijas analīze
Iebilstu pret noteikumu projekta 4. punktā paredzēto kārtību, ciktāl tā var radīt situāciju, ka informācija par VES ekspluatācijas laikā konstatētu būtisku ietekmi, pārkāpumu vai citu nozīmīgu apstākli kompetentajām institūcijām tiek iesniegta tikai kopā ar ikgadējo atskaiti līdz nākamā gada 1. aprīlim.
Ikgadēja atskaite ir nepieciešama, lai apkopotu VES ekspluatācijas un monitoringa rezultātus ilgākā periodā. Tomēr tā nevar būt vienīgais informācijas nodošanas mehānisms gadījumos, kad monitoringa vai ekspluatācijas laikā tiek konstatēta būtiska problēma.
Atkarībā no tā, kad konkrētais notikums konstatēts, līdz nākamā gada atskaites iesniegšanai var paiet vairāki mēneši vai pat vairāk nekā gads.
Šāds termiņš nav piemērots informācijai, no kuras var būt atkarīga nepieciešamība nekavējoties vai savlaicīgi mainīt VES ekspluatācijas režīmu.
Monitoringa mērķis nav tikai datu apkopošana
Ja monitorings atklāj, piemēram, iepriekš neprognozētu vai būtiski lielāku ietekmi uz putniem vai sikspārņiem, trokšņa problēmu, automātiskās aizsardzības sistēmas darbības traucējumu vai citu būtisku neatbilstību, šīs informācijas nozīme nav tikai statistiska.
Tā var prasīt konkrētu rīcību jau attiecīgajā brīdī.
Pretējā gadījumā var izveidoties absurda situācija: operators jau zina par problēmu, dati par to ir iegūti, bet regulārais ziņošanas termiņš vēl nav pienācis un VES turpina darboties līdzšinējā režīmā.
Manā ieskatā regulējumā skaidri jānošķir:
1) periodiskā atskaite, kurā apkopo visu noteiktā perioda informāciju;
un
2) operatīvā ziņošana, ja konstatēts apstāklis, kas var prasīt kompetentās institūcijas izvērtējumu vai tūlītējus ietekmes mazināšanas pasākumus.
Īpaši būtiski tas ir dabas aizsardzības monitoringā
Šis jautājums ir īpaši nozīmīgs putnu un sikspārņu monitoringā.
Ja monitoringa laikā tiek konstatēta būtiska bojāeja, jauna aizsargājamas sugas ligzda vai būtiski intensīvāka teritorijas izmantošana nekā sākotnēji prognozēts, informācijas iesniegšana tikai nākamajā gada pārskatā var nozīmēt, ka VES turpina darboties līdzšinējā režīmā visu atlikušo sezonu.
Šādā situācijā monitorings faktiski tikai dokumentētu jau notikušu ietekmi, nevis palīdzētu to savlaicīgi samazināt.
Tieši tādēļ monitoringa sistēmai jābūt sasaistītai ar rīcības sliekšņiem un savlaicīgu informācijas nodošanu.
Tas pats attiecas uz tehniskajiem un aizsardzības sistēmu darbības traucējumiem
Līdzīgs princips jāpiemēro gadījumos, kad tiek konstatēts būtisks tehnisks incidents vai nedarbojas sistēma, kurai jānodrošina noteikumu prasību ievērošana.
Ja, piemēram, nedarbojas automātiska VES apturēšana ēnu mirgošanas ierobežošanai, putnu aizsardzības sistēma, apledojuma noteikšanas sistēma vai cita būtiska drošības vai ietekmes mazināšanas sistēma, nav pietiekami šo faktu vēlāk iekļaut gada pārskatā.
Jābūt noteiktam, cik ilgā laikā par būtisku sistēmas atteici jāinformē kompetentā institūcija un kāda rīcība nepieciešama līdz sistēmas darbības atjaunošanai.
Arī sabiedrībai būtiska informācija nedrīkst kļūt pieejama tikai ar gada nobīdi
Ja VES ekspluatācijas laikā tiek konstatēts normatīvā robežlieluma pārsniegums, būtisks drošības incidents vai nepieciešamība noteikt papildu ekspluatācijas ierobežojumus, tā ir sabiedriski nozīmīga informācija, īpaši konkrētā vēja parka tuvumā dzīvojošajiem.
Nav samērīgi, ja šāda informācija publiski kļūst pieejama tikai nākamajā ikgadējā atskaitē.
Vienlaikus nav nepieciešams publiskot katru tehnisku kļūdu vai nebūtisku ekspluatācijas notikumu. Noteikumos iespējams skaidri definēt to notikumu un konstatējumu loku, par kuriem nepieciešama operatīva ziņošana.
Priekšlikums
Saglabāt 4. punktā paredzēto ikgadējo atskaiti, bet papildināt noteikumus ar operatora pienākumu ārpus ikgadējās atskaites termiņa nekavējoties vai noteiktā īsā termiņā informēt kompetento institūciju par būtiskiem ekspluatācijas laikā konstatētiem apstākļiem.
Šādam pienākumam būtu jāattiecas vismaz uz:
– normatīvo robežlielumu vai citu obligāto prasību būtisku pārsniegumu;
– monitoringa rezultātu, kas norāda uz būtiski lielāku ietekmi uz aizsargājamām sugām vai vidi nekā iepriekš prognozēts;
– būtisku VES tehniskās drošības incidentu;
– būtiskas aizsardzības, monitoringa vai automātiskās apturēšanas sistēmas atteici;
– būtisku avārijas noplūdi vai citu vides piesārņojuma gadījumu;
– citu apstākli, kura dēļ var būt nepieciešams nekavējoties vai savlaicīgi mainīt VES ekspluatācijas režīmu.
Noteikumos jāparedz arī skaidrs termiņš šādas informācijas iesniegšanai, diferencējot tūlītējus incidentus no citiem būtiskiem monitoringa konstatējumiem.
Par konstatētiem būtiskiem pārkāpumiem, incidentiem un kompetentās institūcijas noteiktajiem ekspluatācijas ierobežojumiem būtiskākajai informācijai saprātīgā termiņā jābūt pieejamai arī sabiedrībai.
Pamatojums
Ikgadējā atskaite ir piemērota datu apkopošanai un ilgtermiņa izvērtēšanai, bet tā nedrīkst aizstāt operatīvu ziņošanu par apstākļiem, kuri prasa tūlītēju vai savlaicīgu rīcību.
Ja monitorings problēmu konstatē šodien, regulējuma mērķim jābūt panākt, lai uz to reaģētu šodien, nevis tikai ierakstītu nākamā gada atskaitē.
Situācijas analīze
Iebilstu pret noteikumu projekta 4. punktā paredzēto kārtību, ciktāl tā var radīt situāciju, ka informācija par VES ekspluatācijas laikā konstatētu būtisku ietekmi, pārkāpumu vai citu nozīmīgu apstākli kompetentajām institūcijām tiek iesniegta tikai kopā ar ikgadējo atskaiti līdz nākamā gada 1. aprīlim.
Ikgadēja atskaite ir nepieciešama, lai apkopotu VES ekspluatācijas un monitoringa rezultātus ilgākā periodā. Tomēr tā nevar būt vienīgais informācijas nodošanas mehānisms gadījumos, kad monitoringa vai ekspluatācijas laikā tiek konstatēta būtiska problēma.
Atkarībā no tā, kad konkrētais notikums konstatēts, līdz nākamā gada atskaites iesniegšanai var paiet vairāki mēneši vai pat vairāk nekā gads.
Šāds termiņš nav piemērots informācijai, no kuras var būt atkarīga nepieciešamība nekavējoties vai savlaicīgi mainīt VES ekspluatācijas režīmu.
Monitoringa mērķis nav tikai datu apkopošana
Ja monitorings atklāj, piemēram, iepriekš neprognozētu vai būtiski lielāku ietekmi uz putniem vai sikspārņiem, trokšņa problēmu, automātiskās aizsardzības sistēmas darbības traucējumu vai citu būtisku neatbilstību, šīs informācijas nozīme nav tikai statistiska.
Tā var prasīt konkrētu rīcību jau attiecīgajā brīdī.
Pretējā gadījumā var izveidoties absurda situācija: operators jau zina par problēmu, dati par to ir iegūti, bet regulārais ziņošanas termiņš vēl nav pienācis un VES turpina darboties līdzšinējā režīmā.
Manā ieskatā regulējumā skaidri jānošķir:
1) periodiskā atskaite, kurā apkopo visu noteiktā perioda informāciju;
un
2) operatīvā ziņošana, ja konstatēts apstāklis, kas var prasīt kompetentās institūcijas izvērtējumu vai tūlītējus ietekmes mazināšanas pasākumus.
Īpaši būtiski tas ir dabas aizsardzības monitoringā
Šis jautājums ir īpaši nozīmīgs putnu un sikspārņu monitoringā.
Ja monitoringa laikā tiek konstatēta būtiska bojāeja, jauna aizsargājamas sugas ligzda vai būtiski intensīvāka teritorijas izmantošana nekā sākotnēji prognozēts, informācijas iesniegšana tikai nākamajā gada pārskatā var nozīmēt, ka VES turpina darboties līdzšinējā režīmā visu atlikušo sezonu.
Šādā situācijā monitorings faktiski tikai dokumentētu jau notikušu ietekmi, nevis palīdzētu to savlaicīgi samazināt.
Tieši tādēļ monitoringa sistēmai jābūt sasaistītai ar rīcības sliekšņiem un savlaicīgu informācijas nodošanu.
Tas pats attiecas uz tehniskajiem un aizsardzības sistēmu darbības traucējumiem
Līdzīgs princips jāpiemēro gadījumos, kad tiek konstatēts būtisks tehnisks incidents vai nedarbojas sistēma, kurai jānodrošina noteikumu prasību ievērošana.
Ja, piemēram, nedarbojas automātiska VES apturēšana ēnu mirgošanas ierobežošanai, putnu aizsardzības sistēma, apledojuma noteikšanas sistēma vai cita būtiska drošības vai ietekmes mazināšanas sistēma, nav pietiekami šo faktu vēlāk iekļaut gada pārskatā.
Jābūt noteiktam, cik ilgā laikā par būtisku sistēmas atteici jāinformē kompetentā institūcija un kāda rīcība nepieciešama līdz sistēmas darbības atjaunošanai.
Arī sabiedrībai būtiska informācija nedrīkst kļūt pieejama tikai ar gada nobīdi
Ja VES ekspluatācijas laikā tiek konstatēts normatīvā robežlieluma pārsniegums, būtisks drošības incidents vai nepieciešamība noteikt papildu ekspluatācijas ierobežojumus, tā ir sabiedriski nozīmīga informācija, īpaši konkrētā vēja parka tuvumā dzīvojošajiem.
Nav samērīgi, ja šāda informācija publiski kļūst pieejama tikai nākamajā ikgadējā atskaitē.
Vienlaikus nav nepieciešams publiskot katru tehnisku kļūdu vai nebūtisku ekspluatācijas notikumu. Noteikumos iespējams skaidri definēt to notikumu un konstatējumu loku, par kuriem nepieciešama operatīva ziņošana.
Priekšlikums
Saglabāt 4. punktā paredzēto ikgadējo atskaiti, bet papildināt noteikumus ar operatora pienākumu ārpus ikgadējās atskaites termiņa nekavējoties vai noteiktā īsā termiņā informēt kompetento institūciju par būtiskiem ekspluatācijas laikā konstatētiem apstākļiem.
Šādam pienākumam būtu jāattiecas vismaz uz:
– normatīvo robežlielumu vai citu obligāto prasību būtisku pārsniegumu;
– monitoringa rezultātu, kas norāda uz būtiski lielāku ietekmi uz aizsargājamām sugām vai vidi nekā iepriekš prognozēts;
– būtisku VES tehniskās drošības incidentu;
– būtiskas aizsardzības, monitoringa vai automātiskās apturēšanas sistēmas atteici;
– būtisku avārijas noplūdi vai citu vides piesārņojuma gadījumu;
– citu apstākli, kura dēļ var būt nepieciešams nekavējoties vai savlaicīgi mainīt VES ekspluatācijas režīmu.
Noteikumos jāparedz arī skaidrs termiņš šādas informācijas iesniegšanai, diferencējot tūlītējus incidentus no citiem būtiskiem monitoringa konstatējumiem.
Par konstatētiem būtiskiem pārkāpumiem, incidentiem un kompetentās institūcijas noteiktajiem ekspluatācijas ierobežojumiem būtiskākajai informācijai saprātīgā termiņā jābūt pieejamai arī sabiedrībai.
Pamatojums
Ikgadējā atskaite ir piemērota datu apkopošanai un ilgtermiņa izvērtēšanai, bet tā nedrīkst aizstāt operatīvu ziņošanu par apstākļiem, kuri prasa tūlītēju vai savlaicīgu rīcību.
Ja monitorings problēmu konstatē šodien, regulējuma mērķim jābūt panākt, lai uz to reaģētu šodien, nevis tikai ierakstītu nākamā gada atskaitē.
12.08.2026. 22:51
26-TA-1439/280
Daiga Jankauska
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 22:51
26-TA-1439/281
Evija Birkmane
Iebildums par regulējuma trūkumu attiecībā uz likumīgi apbūvējamu īpašumu un dzīvojamās ēkas būvniecību pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas
Situācijas analīze
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā nav pietiekami skaidri noregulēta situācija, kad VES tuvumā atrodas nekustamais īpašums, kurā atbilstoši spēkā esošajam teritorijas plānojumam dzīvojamā apbūve ir atļauta, taču VES izbūves laikā dzīvojamās ēkas tajā vēl nav.
Šis jautājums ir būtisks, jo VES ekspluatācijas ilgums var būt vairāki gadu desmiti.
Zemes īpašnieks savu īpašumu var izmantot un attīstīt dažādos laikos. Tas, ka VES projekta izstrādes vai ekspluatācijas uzsākšanas brīdī konkrētajā apbūvējamajā zemesgabalā vēl nav uzbūvēta dzīvojamā māja, nenozīmē, ka īpašniekam pirms VES projekta nav bijušas tiesiski paredzētas iespējas šādu apbūvi nākotnē īstenot.
Tādēļ nepieciešams skaidri noregulēt, kā VES ekspluatācija mijiedarbojas ar jau iepriekš pastāvējušām un teritorijas plānojumā paredzētām zemes izmantošanas iespējām.
Regulējumā redzama atšķirīga pieeja mirgošanai un troksnim
Noteikumu projektā attiecībā uz mirgošanu ir paredzēta situācija, kad jauna ēka tiek uzbūvēta pēc VES nodošanas ekspluatācijā.
Tas nozīmē, ka pats noteikumu projekts atzīst – VES tuvumā esošās teritorijas pēc VES izbūves nebeidz attīstīties un tajās nākotnē var rasties jaunas aizsargājamas ēkas.
Tomēr nav pietiekami skaidrs, kā līdzvērtīgā situācijā tiek nodrošināta aizsardzība pret VES radīto troksni un citām ekspluatācijas ietekmēm.
Ja jaunā dzīvojamā ēka ir tiesiski uzbūvēta teritorijā, kurā dzīvojamā apbūve bija atļauta jau pirms VES izbūves, nav saprotams, kādēļ cilvēkam šajā ēkā būtu piemērojams zemāks veselības un dzīves kvalitātes aizsardzības līmenis tikai tādēļ, ka ēka faktiski uzbūvēta pēc VES.
VES projekts nedrīkst netieši “rezervēt” apkārtējo teritoriju
Īpaši problemātiska būtu situācija, kurā VES var tikt izvietota, aprēķinot tās ietekmi tikai attiecībā pret būvniecības brīdī jau esošajām dzīvojamām mājām, bet pēc VES izbūves apkārt esošās zemes faktiski kļūst grūtāk vai pat neiespējami izmantot teritorijas plānojumā jau paredzētajai dzīvojamajai apbūvei.
Tādā gadījumā VES izbūve varētu radīt faktisku papildu ierobežojumu blakus esoša nekustamā īpašuma izmantošanai, lai gan šāds ierobežojums pirms tam teritorijas plānojumā nav bijis paredzēts.
Tas rada arī principiālu jautājumu:
kuram jāuzņemas risks par to, ka jaunizbūvēts rūpniecisks objekts nākotnē var nebūt savietojams ar apkārtējā teritorijā jau iepriekš atļauto izmantošanu?
Manā ieskatā nav samērīgi šo risku automātiski pārlikt uz blakus esošās zemes īpašnieku.
Vienlaikus nepieciešams līdzsvarots regulējums
Neuzskatu, ka personai pēc VES izbūves būtu jābūt neierobežotām tiesībām radīt pilnīgi jaunu dzīvojamo apbūvi jebkurā vietā un pēc tam pieprasīt jau likumīgi ekspluatētas VES darbības ierobežošanu.
Tādēļ noteikumos nepieciešams nošķirt vismaz divas situācijas:
1. dzīvojamā apbūve konkrētajā īpašumā bija tiesiski pieļaujama jau pirms VES projekta akceptēšanas vai būvniecības;
2. iespēja veidot dzīvojamo apbūvi radusies tikai vēlāk, piemēram, pēc teritorijas plānojuma vai zemes izmantošanas veida maiņas.
Pirmajā gadījumā zemes īpašnieka jau pastāvošās tiesiskās iespējas būtu aizsargājamas ievērojami lielākā mērā.
Šis jautājums būtu jāņem vērā jau VES plānošanas stadijā
Problēmu vislabāk risināt nevis pēc tam, kad VES jau darbojas un zemes īpašnieks vēlas būvēt māju, bet pirms VES izvietošanas.
Ja VES paredzēts izvietot teritorijā, kur apkārt atrodas neapbūvēti zemesgabali ar spēkā esošu dzīvojamās apbūves iespēju, projekta ietekmes novērtējumā būtu jāņem vērā arī šī teritorijas plānotā izmantošana.
Pretējā gadījumā modelēšana pēc principa “šobrīd mājas nav, tātad aizsargājamas vietas nav” var neatspoguļot teritorijas juridiski paredzēto attīstību VES vairāku desmitu gadu ekspluatācijas periodā.
Priekšlikums
Lūdzu papildināt noteikumu projektu vai anotācijā nepārprotami izskaidrot:
– kā trokšņa un citu VES ekspluatācijas prasību ievērošana tiek nodrošināta dzīvojamai ēkai, kas likumīgi uzbūvēta pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas;
– vai un kā tiek nošķirta situācija, kad tiesības uz dzīvojamo apbūvi konkrētajā zemesgabalā pastāvējušas jau pirms VES projekta, no situācijas, kad šāda izmantošanas iespēja radīta tikai pēc VES izbūves;
– kā VES projektēšanas un ietekmes novērtēšanas laikā tiek ņemta vērā spēkā esošajā teritorijas plānojumā paredzētā, bet vēl nerealizētā dzīvojamā apbūve;
– kā tiek novērsta situācija, kurā VES izbūve bez atbilstoša izvērtējuma faktiski rada jaunus ierobežojumus blakus esoša īpašuma izmantošanai;
– kā šis regulējums savstarpēji saskaņots ar noteikumu projektā jau paredzēto pieeju jaunām ēkām ēnu mirgošanas regulējumā.
Pamatojums
VES ekspluatācijas laiks var aptvert vairākas desmitgades, un apkārtējās teritorijas šajā laikā turpina attīstīties.
Tādēļ regulējumu nevar veidot tikai pēc momentuzņēmuma principa – vērtējot vienīgi tās dzīvojamās ēkas, kas konkrētajā dienā jau fiziski uzbūvētas.
Ja zemesgabalam jau pirms VES projekta teritorijas plānojumā ir paredzēta dzīvojamās apbūves iespēja, VES izbūvei nevajadzētu bez skaidra tiesiska regulējuma faktiski padarīt šo iepriekš pastāvējušo zemes izmantošanas iespēju neīstenojamu.
Pretējā gadījumā daļa VES projekta ārējās ietekmes faktiski tiek pārnesta uz apkārtējo zemju īpašniekiem, ierobežojot viņu īpašumu turpmākas izmantošanas iespējas.
Situācijas analīze
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā nav pietiekami skaidri noregulēta situācija, kad VES tuvumā atrodas nekustamais īpašums, kurā atbilstoši spēkā esošajam teritorijas plānojumam dzīvojamā apbūve ir atļauta, taču VES izbūves laikā dzīvojamās ēkas tajā vēl nav.
Šis jautājums ir būtisks, jo VES ekspluatācijas ilgums var būt vairāki gadu desmiti.
Zemes īpašnieks savu īpašumu var izmantot un attīstīt dažādos laikos. Tas, ka VES projekta izstrādes vai ekspluatācijas uzsākšanas brīdī konkrētajā apbūvējamajā zemesgabalā vēl nav uzbūvēta dzīvojamā māja, nenozīmē, ka īpašniekam pirms VES projekta nav bijušas tiesiski paredzētas iespējas šādu apbūvi nākotnē īstenot.
Tādēļ nepieciešams skaidri noregulēt, kā VES ekspluatācija mijiedarbojas ar jau iepriekš pastāvējušām un teritorijas plānojumā paredzētām zemes izmantošanas iespējām.
Regulējumā redzama atšķirīga pieeja mirgošanai un troksnim
Noteikumu projektā attiecībā uz mirgošanu ir paredzēta situācija, kad jauna ēka tiek uzbūvēta pēc VES nodošanas ekspluatācijā.
Tas nozīmē, ka pats noteikumu projekts atzīst – VES tuvumā esošās teritorijas pēc VES izbūves nebeidz attīstīties un tajās nākotnē var rasties jaunas aizsargājamas ēkas.
Tomēr nav pietiekami skaidrs, kā līdzvērtīgā situācijā tiek nodrošināta aizsardzība pret VES radīto troksni un citām ekspluatācijas ietekmēm.
Ja jaunā dzīvojamā ēka ir tiesiski uzbūvēta teritorijā, kurā dzīvojamā apbūve bija atļauta jau pirms VES izbūves, nav saprotams, kādēļ cilvēkam šajā ēkā būtu piemērojams zemāks veselības un dzīves kvalitātes aizsardzības līmenis tikai tādēļ, ka ēka faktiski uzbūvēta pēc VES.
VES projekts nedrīkst netieši “rezervēt” apkārtējo teritoriju
Īpaši problemātiska būtu situācija, kurā VES var tikt izvietota, aprēķinot tās ietekmi tikai attiecībā pret būvniecības brīdī jau esošajām dzīvojamām mājām, bet pēc VES izbūves apkārt esošās zemes faktiski kļūst grūtāk vai pat neiespējami izmantot teritorijas plānojumā jau paredzētajai dzīvojamajai apbūvei.
Tādā gadījumā VES izbūve varētu radīt faktisku papildu ierobežojumu blakus esoša nekustamā īpašuma izmantošanai, lai gan šāds ierobežojums pirms tam teritorijas plānojumā nav bijis paredzēts.
Tas rada arī principiālu jautājumu:
kuram jāuzņemas risks par to, ka jaunizbūvēts rūpniecisks objekts nākotnē var nebūt savietojams ar apkārtējā teritorijā jau iepriekš atļauto izmantošanu?
Manā ieskatā nav samērīgi šo risku automātiski pārlikt uz blakus esošās zemes īpašnieku.
Vienlaikus nepieciešams līdzsvarots regulējums
Neuzskatu, ka personai pēc VES izbūves būtu jābūt neierobežotām tiesībām radīt pilnīgi jaunu dzīvojamo apbūvi jebkurā vietā un pēc tam pieprasīt jau likumīgi ekspluatētas VES darbības ierobežošanu.
Tādēļ noteikumos nepieciešams nošķirt vismaz divas situācijas:
1. dzīvojamā apbūve konkrētajā īpašumā bija tiesiski pieļaujama jau pirms VES projekta akceptēšanas vai būvniecības;
2. iespēja veidot dzīvojamo apbūvi radusies tikai vēlāk, piemēram, pēc teritorijas plānojuma vai zemes izmantošanas veida maiņas.
Pirmajā gadījumā zemes īpašnieka jau pastāvošās tiesiskās iespējas būtu aizsargājamas ievērojami lielākā mērā.
Šis jautājums būtu jāņem vērā jau VES plānošanas stadijā
Problēmu vislabāk risināt nevis pēc tam, kad VES jau darbojas un zemes īpašnieks vēlas būvēt māju, bet pirms VES izvietošanas.
Ja VES paredzēts izvietot teritorijā, kur apkārt atrodas neapbūvēti zemesgabali ar spēkā esošu dzīvojamās apbūves iespēju, projekta ietekmes novērtējumā būtu jāņem vērā arī šī teritorijas plānotā izmantošana.
Pretējā gadījumā modelēšana pēc principa “šobrīd mājas nav, tātad aizsargājamas vietas nav” var neatspoguļot teritorijas juridiski paredzēto attīstību VES vairāku desmitu gadu ekspluatācijas periodā.
Priekšlikums
Lūdzu papildināt noteikumu projektu vai anotācijā nepārprotami izskaidrot:
– kā trokšņa un citu VES ekspluatācijas prasību ievērošana tiek nodrošināta dzīvojamai ēkai, kas likumīgi uzbūvēta pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas;
– vai un kā tiek nošķirta situācija, kad tiesības uz dzīvojamo apbūvi konkrētajā zemesgabalā pastāvējušas jau pirms VES projekta, no situācijas, kad šāda izmantošanas iespēja radīta tikai pēc VES izbūves;
– kā VES projektēšanas un ietekmes novērtēšanas laikā tiek ņemta vērā spēkā esošajā teritorijas plānojumā paredzētā, bet vēl nerealizētā dzīvojamā apbūve;
– kā tiek novērsta situācija, kurā VES izbūve bez atbilstoša izvērtējuma faktiski rada jaunus ierobežojumus blakus esoša īpašuma izmantošanai;
– kā šis regulējums savstarpēji saskaņots ar noteikumu projektā jau paredzēto pieeju jaunām ēkām ēnu mirgošanas regulējumā.
Pamatojums
VES ekspluatācijas laiks var aptvert vairākas desmitgades, un apkārtējās teritorijas šajā laikā turpina attīstīties.
Tādēļ regulējumu nevar veidot tikai pēc momentuzņēmuma principa – vērtējot vienīgi tās dzīvojamās ēkas, kas konkrētajā dienā jau fiziski uzbūvētas.
Ja zemesgabalam jau pirms VES projekta teritorijas plānojumā ir paredzēta dzīvojamās apbūves iespēja, VES izbūvei nevajadzētu bez skaidra tiesiska regulējuma faktiski padarīt šo iepriekš pastāvējušo zemes izmantošanas iespēju neīstenojamu.
Pretējā gadījumā daļa VES projekta ārējās ietekmes faktiski tiek pārnesta uz apkārtējo zemju īpašniekiem, ierobežojot viņu īpašumu turpmākas izmantošanas iespējas.
12.08.2026. 22:53
26-TA-1439/283
Jānis Lavendels
Punktā II. Trokšņu robežlielumi un to uzraudzība.
Ierosinu veikt pilnu trokšņu aprēķinu un modelēšanu pie IVN izstrādes ņemot vērā reljefu un atmosfrēras ietekmi dažādos laika periodos, gan monitoringa laikā veikt ilgākā laika periodu 2-3 mēnešus, lai novērstu manipulāciju ar datiem, kā arī ņemtu vērā trokšņu kumulatīvo ietekmi saitībā ar tuvumā esošajām vēja elektrostaciju (VES) turbīnām un iegūtu patiesākus datus. Ierosinu monitoringu veikt visu tuvējo dzīvojamo māju tuvumā, kā arī to iekštelpās.
Ierosinu 3.6. punktu papildināt ar prasību par infraskaņas mērīšanu 0-10 Hz frekvencē! Par cik netiek veikts pilns skaņas spektra mēŗijums, tad šī 1/3 oktāvu frekvenču josla neatspoguļo visu skaņas diapazona ietekmi. Ierosinu skaņas mērīšanas ierīces kalibrēt pie 1 Hz, nevis pie 1000 Hz(kalibrējot pie šadas frekvences nav iespējams precīzi uztvert visus skaņas datus, it īpaši zemas frekvences) kā tas tiek darīts patreiz. Ierosinu datu apstrādi veikt ar SoundSim 360 programmu, kas ir jauna un moderna, un ņem vērā reljefu un atmosfēras apstākļus. Vēršu uzmanību uz to, ka infraskaņas viļņa garumi ir ļoti gari aptuveni 1000 m un vairak, kā arī tie iet cauri visām būvēm. Vēršu uzmanību uz to, ka jo augstāka ir turbīna, jo vairāk tā ģenerē infraskaņu(“nosacīti” klusāka, taču ir jūtams kā spiediens un vibrācija it īpaši 0-10Hz frekvences diapazonā un ir īpaši kaitīga), kas ir pulsējoša un nav salīdzināma ar to, ko ģenerē piemēŗam transports.
6. punktā izlaist mērvienībā (A), korekti mērvienībai jābūt db, jo jābūt pilnība izmērītam troksnim visā tā diapazonā.
7. punktā papildināt summāro zemas frekvences un infraskaņas trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 20 dB!
8. papildināt ar papildus infraskaņas prognozēšanu.
9., 10. punktus papildināt ar infraskaņu papildus zemas frekvences trokšņu līmeņiem.
13. papildināt ar pilnu VES apturēšanu un demontāžu un kompensāciju izmaksu ietekmētajiem iedzīvotājiem.
14. punktā palielināt attalumus kā minimums līdz 5 km.
IV. Dabas aizsardzības prasības:
Ierosinu pievienot papildus punktu: Visiem VES, kuriem nav veikts pilns IVN(dažādu iemeslu dēļ tas ir apiets), tas ir jāizdara pirms uzsākta to būvniecības uzsākšanas.
34. un 35. punktus papildināt ar ugunsdzēšanas iekārtām augstumā līdz gondolām jābūt jau pirms VES palaišanas ekspluatācijā!
40. punktam jāstājas spēkā nekavējoši!
Ierosinu veikt pilnu trokšņu aprēķinu un modelēšanu pie IVN izstrādes ņemot vērā reljefu un atmosfrēras ietekmi dažādos laika periodos, gan monitoringa laikā veikt ilgākā laika periodu 2-3 mēnešus, lai novērstu manipulāciju ar datiem, kā arī ņemtu vērā trokšņu kumulatīvo ietekmi saitībā ar tuvumā esošajām vēja elektrostaciju (VES) turbīnām un iegūtu patiesākus datus. Ierosinu monitoringu veikt visu tuvējo dzīvojamo māju tuvumā, kā arī to iekštelpās.
Ierosinu 3.6. punktu papildināt ar prasību par infraskaņas mērīšanu 0-10 Hz frekvencē! Par cik netiek veikts pilns skaņas spektra mēŗijums, tad šī 1/3 oktāvu frekvenču josla neatspoguļo visu skaņas diapazona ietekmi. Ierosinu skaņas mērīšanas ierīces kalibrēt pie 1 Hz, nevis pie 1000 Hz(kalibrējot pie šadas frekvences nav iespējams precīzi uztvert visus skaņas datus, it īpaši zemas frekvences) kā tas tiek darīts patreiz. Ierosinu datu apstrādi veikt ar SoundSim 360 programmu, kas ir jauna un moderna, un ņem vērā reljefu un atmosfēras apstākļus. Vēršu uzmanību uz to, ka infraskaņas viļņa garumi ir ļoti gari aptuveni 1000 m un vairak, kā arī tie iet cauri visām būvēm. Vēršu uzmanību uz to, ka jo augstāka ir turbīna, jo vairāk tā ģenerē infraskaņu(“nosacīti” klusāka, taču ir jūtams kā spiediens un vibrācija it īpaši 0-10Hz frekvences diapazonā un ir īpaši kaitīga), kas ir pulsējoša un nav salīdzināma ar to, ko ģenerē piemēŗam transports.
6. punktā izlaist mērvienībā (A), korekti mērvienībai jābūt db, jo jābūt pilnība izmērītam troksnim visā tā diapazonā.
7. punktā papildināt summāro zemas frekvences un infraskaņas trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 20 dB!
8. papildināt ar papildus infraskaņas prognozēšanu.
9., 10. punktus papildināt ar infraskaņu papildus zemas frekvences trokšņu līmeņiem.
13. papildināt ar pilnu VES apturēšanu un demontāžu un kompensāciju izmaksu ietekmētajiem iedzīvotājiem.
14. punktā palielināt attalumus kā minimums līdz 5 km.
IV. Dabas aizsardzības prasības:
Ierosinu pievienot papildus punktu: Visiem VES, kuriem nav veikts pilns IVN(dažādu iemeslu dēļ tas ir apiets), tas ir jāizdara pirms uzsākta to būvniecības uzsākšanas.
34. un 35. punktus papildināt ar ugunsdzēšanas iekārtām augstumā līdz gondolām jābūt jau pirms VES palaišanas ekspluatācijā!
40. punktam jāstājas spēkā nekavējoši!
12.08.2026. 22:54
26-TA-1439/284
Evija Birkmane
Iebildums par publiski un regulāri izmantotu teritoriju pieejamības ierobežošanu VES radīta drošības riska dēļ
Situācijas analīze
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā nav pietiekami noregulēta situācija, kad VES radītā drošības riska dēļ rodas nepieciešamība ierobežot cilvēku piekļuvi ceļiem, mežiem, takām, rekreācijas teritorijām vai citām līdz VES izbūvei regulāri izmantotām teritorijām.
Šis jautājums ir īpaši būtisks saistībā ar apledojumu un ledus krišanas vai izsviešanas risku, taču tas var būt aktuāls arī citu VES drošības risku gadījumā.
Noteikumu projekta 31. punktā paredzētā ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēma ir nepieciešams drošības pasākums, tomēr VES apturēšana apledojuma gadījumā pilnībā nenovērš ledus krišanas risku no apturētas VES.
Tādēļ praksē var rasties jautājums par cilvēku atrašanās vai pārvietošanās ierobežošanu noteiktā teritorijā.
Mežs vai lauku teritorija nav automātiski uzskatāma par cilvēku neizmantotu teritoriju
Drošības riska novērtējumā nepietiek vērtēt tikai dzīvojamās ēkas.
Latvijas lauku un mežu teritorijas cilvēki izmanto ikdienā – pa tām ved valsts, pašvaldību un meža ceļi, tās izmanto mežsaimniecībā un lauksaimniecībā, medībām, sēņošanai, ogošanai, pastaigām, sportam un citām rekreācijas aktivitātēm.
Atsevišķi meža ceļi vienlaikus kalpo kā faktiski pārvietošanās maršruti starp īpašumiem vai apdzīvotām vietām.
Tādēļ tas, ka teritorijā nav dzīvojamās mājas, nenozīmē, ka cilvēku atrašanās tajā ir nenozīmīga vai ignorējama.
Drošības novērtējumam jāņem vērā teritorijas faktiskā izmantošana un cilvēku ekspozīcija, ne tikai deklarēto dzīvesvietu vai ēku esamība.
Piekļuves aizliegums nedrīkst kļūt par risinājumu neatbilstošai VES atrašanās vietas izvēlei
Īslaicīga piekļuves ierobežošana ārkārtējos vai īpaši nelabvēlīgos apstākļos var būt pamatots papildu drošības pasākums.
Taču ir būtiska atšķirība starp ārkārtas situāciju un regulāri paredzamu ekspluatācijas apstākli.
Apledojums Latvijas klimatā nav neparedzama ārkārtas situācija. Ja jau VES plānošanas laikā ir paredzams, ka noteiktos meteoroloģiskajos apstākļos tās tuvumā esoša ceļa, takas vai citas regulāri izmantotas teritorijas atrašanās riska zonā prasīs tās slēgšanu, vispirms jāvērtē:
– cita VES atrašanās vieta;
– lielāks drošības attālums;
– VES darbības ierobežošana;
– tehniski risinājumi riska novēršanai;
un tikai pēc tam cilvēku piekļuves ierobežošana.
Pretējā gadījumā veidojas absurda situācija – nevis VES ekspluatācijas režīms tiek pielāgots apkārtējās teritorijas līdzšinējai izmantošanai, bet cilvēkiem jāmaina teritorijas izmantošana tādēļ, ka tajā uzbūvēta VES.
Jānošķir operatora teritorija no trešajām personām piederošas vai publiski izmantojamas teritorijas
Operators savā īpašumā var organizēt piekļuvi atbilstoši ražošanas objekta drošības prasībām.
Taču pavisam cita situācija rodas, ja aprēķinātā VES riska zona skar valsts vai pašvaldības ceļu, citam īpašniekam piederošu zemesgabalu, publiski izmantojamu meža ceļu, taku vai citu teritoriju, pār kuru VES operatoram nav tiesību noteikt pastāvīgus izmantošanas ierobežojumus.
Noteikumos jābūt skaidram, kā šādā situācijā tiek nodrošināta drošība un kurš uzņemas VES radītā ierobežojuma sekas un izmaksas.
Privāta enerģētikas projekta drošības zona nevar automātiski kļūt par faktisku apgrūtinājumu citam īpašumam vai publiskai teritorijai bez skaidra tiesiska pamata.
Īpaši jāvērtē jau pirms VES pastāvējuši ceļi un teritoriju izmantošanas veidi
Būtiski nošķirt situāciju, kad cilvēku intensīva darbība VES tuvumā izveidojusies tikai pēc VES uzbūvēšanas, no situācijas, kad ceļš, taka, rekreācijas vieta, saimnieciskā darbība vai cita regulāra teritorijas izmantošana pastāvējusi jau pirms VES projekta.
Otrajā gadījumā VES projekta izstrādātājam šī faktiskā situācija ir zināma vai noskaidrojama jau VES plānošanas laikā.
Tādēļ tā jāņem vērā, izvēloties VES atrašanās vietu un nosakot nepieciešamos drošības pasākumus.
Priekšlikums
Lūdzu papildināt noteikumu projektu, nosakot, ka:
– VES drošības riska novērtējumā ņem vērā ne tikai dzīvojamās ēkas, bet arī ceļus, darba vietas, publiski un regulāri izmantotas teritorijas un faktisko cilvēku plūsmu;
– īpaši tiek identificēti valsts, pašvaldību un citi publiski izmantojami ceļi, takas un rekreācijas teritorijas VES iespējamajā riska zonā;
– regulāri paredzams VES ekspluatācijas risks primāri novēršams ar VES izvietojumu, tehniskiem risinājumiem vai ekspluatācijas režīma ierobežošanu, nevis ar apkārtējās teritorijas pieejamības ierobežošanu;
– cilvēku piekļuves ierobežošanu paredz tikai kā samērīgu papildu vai ārkārtas drošības pasākumu, nevis kā pastāvīgu kompensāciju nepietiekamam drošības attālumam;
– tiek noteikta skaidra kārtība situācijām, kad VES riska zona skar citai personai piederošu vai publiski izmantojamu teritoriju;
– VES operators nevar vienpusēji pārlikt VES radītā drošības riska pārvaldīšanu uz zemes īpašniekiem, pašvaldību vai sabiedrību;
– tiek izvērtētas arī sekas gadījumos, kad VES ekspluatācijas dēļ nepieciešams būtiski vai regulāri ierobežot iepriekš pastāvējušu teritorijas izmantošanu.
Pamatojums
VES drošības prasību mērķim jābūt padarīt drošu pašu VES ekspluatāciju, nevis padarīt apkārtējo teritoriju cilvēkiem nepieejamu.
Īslaicīgs teritorijas ierobežojums konkrētas ārkārtas situācijas laikā var būt nepieciešams. Taču regulāri paredzamu VES ekspluatācijas risku nedrīkst risināt pēc principa – ja VES rada risku cilvēkam, aizliegsim cilvēkam tur atrasties.
Ja ceļš, mežs, taka vai cita teritorija sabiedrībai vai zemes īpašniekam bija pieejama un izmantojama jau pirms VES izbūves, primāri VES projektam un tās ekspluatācijas režīmam jābūt pielāgotam šai situācijai, nevis otrādi.
Situācijas analīze
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā nav pietiekami noregulēta situācija, kad VES radītā drošības riska dēļ rodas nepieciešamība ierobežot cilvēku piekļuvi ceļiem, mežiem, takām, rekreācijas teritorijām vai citām līdz VES izbūvei regulāri izmantotām teritorijām.
Šis jautājums ir īpaši būtisks saistībā ar apledojumu un ledus krišanas vai izsviešanas risku, taču tas var būt aktuāls arī citu VES drošības risku gadījumā.
Noteikumu projekta 31. punktā paredzētā ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēma ir nepieciešams drošības pasākums, tomēr VES apturēšana apledojuma gadījumā pilnībā nenovērš ledus krišanas risku no apturētas VES.
Tādēļ praksē var rasties jautājums par cilvēku atrašanās vai pārvietošanās ierobežošanu noteiktā teritorijā.
Mežs vai lauku teritorija nav automātiski uzskatāma par cilvēku neizmantotu teritoriju
Drošības riska novērtējumā nepietiek vērtēt tikai dzīvojamās ēkas.
Latvijas lauku un mežu teritorijas cilvēki izmanto ikdienā – pa tām ved valsts, pašvaldību un meža ceļi, tās izmanto mežsaimniecībā un lauksaimniecībā, medībām, sēņošanai, ogošanai, pastaigām, sportam un citām rekreācijas aktivitātēm.
Atsevišķi meža ceļi vienlaikus kalpo kā faktiski pārvietošanās maršruti starp īpašumiem vai apdzīvotām vietām.
Tādēļ tas, ka teritorijā nav dzīvojamās mājas, nenozīmē, ka cilvēku atrašanās tajā ir nenozīmīga vai ignorējama.
Drošības novērtējumam jāņem vērā teritorijas faktiskā izmantošana un cilvēku ekspozīcija, ne tikai deklarēto dzīvesvietu vai ēku esamība.
Piekļuves aizliegums nedrīkst kļūt par risinājumu neatbilstošai VES atrašanās vietas izvēlei
Īslaicīga piekļuves ierobežošana ārkārtējos vai īpaši nelabvēlīgos apstākļos var būt pamatots papildu drošības pasākums.
Taču ir būtiska atšķirība starp ārkārtas situāciju un regulāri paredzamu ekspluatācijas apstākli.
Apledojums Latvijas klimatā nav neparedzama ārkārtas situācija. Ja jau VES plānošanas laikā ir paredzams, ka noteiktos meteoroloģiskajos apstākļos tās tuvumā esoša ceļa, takas vai citas regulāri izmantotas teritorijas atrašanās riska zonā prasīs tās slēgšanu, vispirms jāvērtē:
– cita VES atrašanās vieta;
– lielāks drošības attālums;
– VES darbības ierobežošana;
– tehniski risinājumi riska novēršanai;
un tikai pēc tam cilvēku piekļuves ierobežošana.
Pretējā gadījumā veidojas absurda situācija – nevis VES ekspluatācijas režīms tiek pielāgots apkārtējās teritorijas līdzšinējai izmantošanai, bet cilvēkiem jāmaina teritorijas izmantošana tādēļ, ka tajā uzbūvēta VES.
Jānošķir operatora teritorija no trešajām personām piederošas vai publiski izmantojamas teritorijas
Operators savā īpašumā var organizēt piekļuvi atbilstoši ražošanas objekta drošības prasībām.
Taču pavisam cita situācija rodas, ja aprēķinātā VES riska zona skar valsts vai pašvaldības ceļu, citam īpašniekam piederošu zemesgabalu, publiski izmantojamu meža ceļu, taku vai citu teritoriju, pār kuru VES operatoram nav tiesību noteikt pastāvīgus izmantošanas ierobežojumus.
Noteikumos jābūt skaidram, kā šādā situācijā tiek nodrošināta drošība un kurš uzņemas VES radītā ierobežojuma sekas un izmaksas.
Privāta enerģētikas projekta drošības zona nevar automātiski kļūt par faktisku apgrūtinājumu citam īpašumam vai publiskai teritorijai bez skaidra tiesiska pamata.
Īpaši jāvērtē jau pirms VES pastāvējuši ceļi un teritoriju izmantošanas veidi
Būtiski nošķirt situāciju, kad cilvēku intensīva darbība VES tuvumā izveidojusies tikai pēc VES uzbūvēšanas, no situācijas, kad ceļš, taka, rekreācijas vieta, saimnieciskā darbība vai cita regulāra teritorijas izmantošana pastāvējusi jau pirms VES projekta.
Otrajā gadījumā VES projekta izstrādātājam šī faktiskā situācija ir zināma vai noskaidrojama jau VES plānošanas laikā.
Tādēļ tā jāņem vērā, izvēloties VES atrašanās vietu un nosakot nepieciešamos drošības pasākumus.
Priekšlikums
Lūdzu papildināt noteikumu projektu, nosakot, ka:
– VES drošības riska novērtējumā ņem vērā ne tikai dzīvojamās ēkas, bet arī ceļus, darba vietas, publiski un regulāri izmantotas teritorijas un faktisko cilvēku plūsmu;
– īpaši tiek identificēti valsts, pašvaldību un citi publiski izmantojami ceļi, takas un rekreācijas teritorijas VES iespējamajā riska zonā;
– regulāri paredzams VES ekspluatācijas risks primāri novēršams ar VES izvietojumu, tehniskiem risinājumiem vai ekspluatācijas režīma ierobežošanu, nevis ar apkārtējās teritorijas pieejamības ierobežošanu;
– cilvēku piekļuves ierobežošanu paredz tikai kā samērīgu papildu vai ārkārtas drošības pasākumu, nevis kā pastāvīgu kompensāciju nepietiekamam drošības attālumam;
– tiek noteikta skaidra kārtība situācijām, kad VES riska zona skar citai personai piederošu vai publiski izmantojamu teritoriju;
– VES operators nevar vienpusēji pārlikt VES radītā drošības riska pārvaldīšanu uz zemes īpašniekiem, pašvaldību vai sabiedrību;
– tiek izvērtētas arī sekas gadījumos, kad VES ekspluatācijas dēļ nepieciešams būtiski vai regulāri ierobežot iepriekš pastāvējušu teritorijas izmantošanu.
Pamatojums
VES drošības prasību mērķim jābūt padarīt drošu pašu VES ekspluatāciju, nevis padarīt apkārtējo teritoriju cilvēkiem nepieejamu.
Īslaicīgs teritorijas ierobežojums konkrētas ārkārtas situācijas laikā var būt nepieciešams. Taču regulāri paredzamu VES ekspluatācijas risku nedrīkst risināt pēc principa – ja VES rada risku cilvēkam, aizliegsim cilvēkam tur atrasties.
Ja ceļš, mežs, taka vai cita teritorija sabiedrībai vai zemes īpašniekam bija pieejama un izmantojama jau pirms VES izbūves, primāri VES projektam un tās ekspluatācijas režīmam jābūt pielāgotam šai situācijai, nevis otrādi.
12.08.2026. 22:56
26-TA-1439/285
Fiziska persona
Iebilstu pret to, ka regulējums attiecas tikai un vienīgi uz vēja elektrostaciju un parku ekspluatācijas fāzi, pilnībā nodalot to no Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) un būvniecības procesiem.
Iebilstu pret to, ka iedzīvotājam (nekustamā īpašuma īpašniekam) būs jāiegulda savi līdzekļi, lai akreditētu laboratorija veikšanai, un elektroenerģijas ražotājs šos izdevumus atmaksās tikai tad, ja tiks konstatēts pārsniegums. Šāda kārtība ir nesamērīgs slogs personām, kuras vēlas aizstāvēt savas Satversmē noteiktās tiesības.
Iebilstu pret paredzamo kārtību, ka Veselības inspekcija mērījumus vei tikai tad, ja pārbaudes laikā vēja stacijas radītais troksnis novērtēšanas vietā ir faktiski dzirdams. Vēja parku radītais zemas frekvences troksnis un infraskaņa bieži nav cilvēka ausij "dzirdami" klasiskā izpratnē, taču tie izraisa nopietnus veselības traucējumus.
Iebilstu pret to, ka obligātais ikgadējais trokšņa monitorings nebūs jāveic, ja stacija atrodas tālāk par 2 km no jebkuras dzīvojamās ēkas, jo jaunākās paaudzes turbīnas, kuru augstums pārsniedz 250 metrus, to radītā zemas frekvences trokšņa izplatība un ietekme uz cilvēka veselību un dzīvniekiem 2 km attālumā vēl nav pietiekami izpētīta Latvijas apstākļos.
Iebilstu pret to, ka iedzīvotājam (nekustamā īpašuma īpašniekam) būs jāiegulda savi līdzekļi, lai akreditētu laboratorija veikšanai, un elektroenerģijas ražotājs šos izdevumus atmaksās tikai tad, ja tiks konstatēts pārsniegums. Šāda kārtība ir nesamērīgs slogs personām, kuras vēlas aizstāvēt savas Satversmē noteiktās tiesības.
Iebilstu pret paredzamo kārtību, ka Veselības inspekcija mērījumus vei tikai tad, ja pārbaudes laikā vēja stacijas radītais troksnis novērtēšanas vietā ir faktiski dzirdams. Vēja parku radītais zemas frekvences troksnis un infraskaņa bieži nav cilvēka ausij "dzirdami" klasiskā izpratnē, taču tie izraisa nopietnus veselības traucējumus.
Iebilstu pret to, ka obligātais ikgadējais trokšņa monitorings nebūs jāveic, ja stacija atrodas tālāk par 2 km no jebkuras dzīvojamās ēkas, jo jaunākās paaudzes turbīnas, kuru augstums pārsniedz 250 metrus, to radītā zemas frekvences trokšņa izplatība un ietekme uz cilvēka veselību un dzīvniekiem 2 km attālumā vēl nav pietiekami izpētīta Latvijas apstākļos.
12.08.2026. 22:56
26-TA-1439/286
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 22:59
26-TA-1439/287
Evija Birkmane
Iebildums par 3.4. punktu – novērtēšanas vietas definīcija neietver izglītības un pirmsskolas izglītības iestādes un nepietiekami aizsargā jutīgu sabiedrības grupu uzturēšanās vietas
Situācijas analīze
Iebilstu pret noteikumu projekta 3.4. punktā ietverto “novērtēšanas vietas” definīciju, jo tajā nav skaidri ietvertas izglītības un pirmsskolas izglītības iestādes, savukārt attiecībā uz sociālās aprūpes, veselības aprūpes un citām sociāli nozīmīgām iestādēm aizsargājamā novērtēšanas vieta nepamatoti tiek sasaistīta tikai ar ēku telpām.
Noteikumu projektā ir īpaši nosauktas sociālās aprūpes iestādes, veselības aprūpes iestādes, kultūras iestādes, tūrisma un atpūtas ēkas, taču nav saprotams, kādēļ līdzvērtīgi nav nepārprotami nosauktas izglītības un pirmsskolas izglītības iestādes, kurās bērni ikdienā pavada ievērojamu dienas daļu.
Ja likumdevēja iecere ir izglītības iestādes ietvert kādā citā 3.4. punktā minētajā kategorijā, tam jābūt nepārprotami noteiktam pašā regulējumā, nevis atstātam interpretācijai.
Tas ir īpaši būtiski tādēļ, ka “novērtēšanas vietas” definīcija tālāk noteikumos nosaka, kur VES radītā ietekme vispār tiek vērtēta.
Bērnu uzturēšanās vietām nepieciešama nepārprotama aizsardzība
Bērni ir sabiedrības grupa, kas skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs regulāri un ilgstoši uzturas katru darba dienu.
Tādēļ nav saprotams, kādēļ noteikumos, kuru mērķis ir cilvēku veselībai un dzīves kvalitātei droša VES ekspluatācija, nepārprotami tiek nosauktas, piemēram, veselības un sociālās aprūpes iestādes, bet nav tieši nosauktas skolas un bērnudārzi.
Normatīvajam regulējumam šajā jautājumā jābūt skaidram un vienādi piemērojamam visā Latvijā. Nedrīkst rasties situācija, kurā tas, vai konkrēta skola vai bērnudārzs ir uzskatāms par aizsargājamu novērtēšanas vietu, ir atkarīgs no konkrētas institūcijas vai VES projekta izstrādātāja interpretācijas.
Ar ēkas telpu vien nepietiek
Otra problēma ir pati 3.4. punktā izmantotā pieeja, sasaistot novērtēšanas vietu ar ēkas telpu.
Cilvēku faktiskā uzturēšanās vide skolā, bērnudārzā, slimnīcā, rehabilitācijas iestādē, pansionātā vai sociālās aprūpes centrā neaprobežojas tikai ar ēkas iekštelpām.
Bērni regulāri uzturas bērnudārzu rotaļu laukumos, skolu pagalmos, sporta laukumos un āra nodarbību vietās.
Slimnīcu un rehabilitācijas iestāžu pacienti var izmantot pastaigu, rehabilitācijas vai atpūtas teritorijas ārpus ēkas.
Pansionātu un sociālās aprūpes centru iemītnieki regulāri uzturas pagalmos, dārzos, pastaigu zonās un citās ar konkrēto iestādi funkcionāli saistītās ārtelpās.
Tās nav nejaušas vietas, kurās cilvēks atrodas īslaicīgi. Tās ir konkrētās iestādes funkcijai paredzētas un regulāri izmantotas cilvēku uzturēšanās vietas.
Īpaši acīmredzama problēma ir ēnu mirgošanas gadījumā
Īpaši nesaprotama šāda “telpas” robeža ir attiecībā uz VES radīto ēnu mirgošanu.
Cilvēka aizsardzības nepieciešamība nevar būt atkarīga no tā, vai viņš konkrētajā brīdī atrodas pansionāta istabā vai dažus metrus tālāk pansionāta dārzā; slimnīcas telpā vai pacientiem paredzētā āra atpūtas teritorijā; skolas klasē vai skolas sporta laukumā; bērnudārza telpā vai tā rotaļu laukumā.
Ja konkrētajā vietā VES rada regulāru ēnu mirgošanu, tā ir faktiska VES ekspluatācijas radīta ietekme neatkarīgi no tā, vai starp cilvēku un VES atrodas ēkas logs.
Tādēļ attiecībā uz tādu ietekmi kā ēnu mirgošana novērtēšanas vietas definīcijai jāaptver arī regulāri izmantotas ārtelpas.
Īpaši jāņem vērā jutīgas sabiedrības grupas
Manā ieskatā noteikumu projektā būtu jāņem vērā arī tas, ka skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs uzturas sabiedrības grupas, kuru aizsardzībai nepieciešama īpaša uzmanība – bērni, pacienti, seniori un sociālās aprūpes iestāžu iemītnieki.
Nav pamatoti šīm personām nodrošināt aizsardzību tikai tajā brīdī, kad tās atrodas ēkas iekšpusē, ja konkrētās iestādes normāla un paredzēta izmantošana ietver arī regulāru uzturēšanos tās ārtelpās.
Turklāt šīm personām bieži vien nav iespējas pašām izvēlēties citu uzturēšanās vietu vai mainīt konkrētās iestādes atrašanās vietu.
Priekšlikums
Lūdzu precizēt 3.4. punktā ietverto “novērtēšanas vietas” definīciju:
– nepārprotami ietverot tajā izglītības un pirmsskolas izglītības iestādes;
– atbilstoši konkrētās VES radītās ietekmes raksturam paredzot aizsardzību arī regulāri izmantotām šo iestāžu ārtelpām;
– līdzvērtīgu principu attiecinot arī uz veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestāžu regulāri izmantotajām ārtelpām.
Attiecībā uz ēnu mirgošanu lūdzu nepārprotami paredzēt, ka novērtējums aptver arī tādas regulāras cilvēku uzturēšanās vietas kā bērnudārzu rotaļu laukumi, skolu pagalmi un sporta laukumi, slimnīcu un rehabilitācijas iestāžu pacientiem paredzētās ārtelpas, pansionātu un sociālās aprūpes iestāžu dārzi, pagalmi un pastaigu zonas.
Vienlaikus noteikumos iespējams paredzēt objektīvus kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai konkrētā ārtelpa ir regulāri izmantota un līdz ar to uzskatāma par aizsargājamu novērtēšanas vietu.
Pamatojums
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt cilvēku veselībai un dzīves kvalitātei drošu VES ekspluatāciju.
Šādu mērķi nevar pilnvērtīgi sasniegt, ja izglītības un pirmsskolas izglītības iestādes nav nepārprotami ietvertas novērtēšanas vietu definīcijā un jutīgu sabiedrības grupu aizsardzība tiek reducēta tikai uz atrašanos ēkas iekštelpās.
Bērnu, pacientu, senioru un sociālās aprūpes iestāžu iemītnieku aizsardzībai nevajadzētu beigties pie ēkas ārsienas. Ja konkrētās iestādes normāla izmantošana paredz regulāru uzturēšanos arī tās pagalmā, dārzā, rotaļu vai sporta laukumā vai citā funkcionāli saistītā ārtelpā, arī šīs vietas atbilstoši konkrētās VES radītās ietekmes raksturam ir jāņem vērā tās novērtējumā.
Situācijas analīze
Iebilstu pret noteikumu projekta 3.4. punktā ietverto “novērtēšanas vietas” definīciju, jo tajā nav skaidri ietvertas izglītības un pirmsskolas izglītības iestādes, savukārt attiecībā uz sociālās aprūpes, veselības aprūpes un citām sociāli nozīmīgām iestādēm aizsargājamā novērtēšanas vieta nepamatoti tiek sasaistīta tikai ar ēku telpām.
Noteikumu projektā ir īpaši nosauktas sociālās aprūpes iestādes, veselības aprūpes iestādes, kultūras iestādes, tūrisma un atpūtas ēkas, taču nav saprotams, kādēļ līdzvērtīgi nav nepārprotami nosauktas izglītības un pirmsskolas izglītības iestādes, kurās bērni ikdienā pavada ievērojamu dienas daļu.
Ja likumdevēja iecere ir izglītības iestādes ietvert kādā citā 3.4. punktā minētajā kategorijā, tam jābūt nepārprotami noteiktam pašā regulējumā, nevis atstātam interpretācijai.
Tas ir īpaši būtiski tādēļ, ka “novērtēšanas vietas” definīcija tālāk noteikumos nosaka, kur VES radītā ietekme vispār tiek vērtēta.
Bērnu uzturēšanās vietām nepieciešama nepārprotama aizsardzība
Bērni ir sabiedrības grupa, kas skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs regulāri un ilgstoši uzturas katru darba dienu.
Tādēļ nav saprotams, kādēļ noteikumos, kuru mērķis ir cilvēku veselībai un dzīves kvalitātei droša VES ekspluatācija, nepārprotami tiek nosauktas, piemēram, veselības un sociālās aprūpes iestādes, bet nav tieši nosauktas skolas un bērnudārzi.
Normatīvajam regulējumam šajā jautājumā jābūt skaidram un vienādi piemērojamam visā Latvijā. Nedrīkst rasties situācija, kurā tas, vai konkrēta skola vai bērnudārzs ir uzskatāms par aizsargājamu novērtēšanas vietu, ir atkarīgs no konkrētas institūcijas vai VES projekta izstrādātāja interpretācijas.
Ar ēkas telpu vien nepietiek
Otra problēma ir pati 3.4. punktā izmantotā pieeja, sasaistot novērtēšanas vietu ar ēkas telpu.
Cilvēku faktiskā uzturēšanās vide skolā, bērnudārzā, slimnīcā, rehabilitācijas iestādē, pansionātā vai sociālās aprūpes centrā neaprobežojas tikai ar ēkas iekštelpām.
Bērni regulāri uzturas bērnudārzu rotaļu laukumos, skolu pagalmos, sporta laukumos un āra nodarbību vietās.
Slimnīcu un rehabilitācijas iestāžu pacienti var izmantot pastaigu, rehabilitācijas vai atpūtas teritorijas ārpus ēkas.
Pansionātu un sociālās aprūpes centru iemītnieki regulāri uzturas pagalmos, dārzos, pastaigu zonās un citās ar konkrēto iestādi funkcionāli saistītās ārtelpās.
Tās nav nejaušas vietas, kurās cilvēks atrodas īslaicīgi. Tās ir konkrētās iestādes funkcijai paredzētas un regulāri izmantotas cilvēku uzturēšanās vietas.
Īpaši acīmredzama problēma ir ēnu mirgošanas gadījumā
Īpaši nesaprotama šāda “telpas” robeža ir attiecībā uz VES radīto ēnu mirgošanu.
Cilvēka aizsardzības nepieciešamība nevar būt atkarīga no tā, vai viņš konkrētajā brīdī atrodas pansionāta istabā vai dažus metrus tālāk pansionāta dārzā; slimnīcas telpā vai pacientiem paredzētā āra atpūtas teritorijā; skolas klasē vai skolas sporta laukumā; bērnudārza telpā vai tā rotaļu laukumā.
Ja konkrētajā vietā VES rada regulāru ēnu mirgošanu, tā ir faktiska VES ekspluatācijas radīta ietekme neatkarīgi no tā, vai starp cilvēku un VES atrodas ēkas logs.
Tādēļ attiecībā uz tādu ietekmi kā ēnu mirgošana novērtēšanas vietas definīcijai jāaptver arī regulāri izmantotas ārtelpas.
Īpaši jāņem vērā jutīgas sabiedrības grupas
Manā ieskatā noteikumu projektā būtu jāņem vērā arī tas, ka skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs uzturas sabiedrības grupas, kuru aizsardzībai nepieciešama īpaša uzmanība – bērni, pacienti, seniori un sociālās aprūpes iestāžu iemītnieki.
Nav pamatoti šīm personām nodrošināt aizsardzību tikai tajā brīdī, kad tās atrodas ēkas iekšpusē, ja konkrētās iestādes normāla un paredzēta izmantošana ietver arī regulāru uzturēšanos tās ārtelpās.
Turklāt šīm personām bieži vien nav iespējas pašām izvēlēties citu uzturēšanās vietu vai mainīt konkrētās iestādes atrašanās vietu.
Priekšlikums
Lūdzu precizēt 3.4. punktā ietverto “novērtēšanas vietas” definīciju:
– nepārprotami ietverot tajā izglītības un pirmsskolas izglītības iestādes;
– atbilstoši konkrētās VES radītās ietekmes raksturam paredzot aizsardzību arī regulāri izmantotām šo iestāžu ārtelpām;
– līdzvērtīgu principu attiecinot arī uz veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestāžu regulāri izmantotajām ārtelpām.
Attiecībā uz ēnu mirgošanu lūdzu nepārprotami paredzēt, ka novērtējums aptver arī tādas regulāras cilvēku uzturēšanās vietas kā bērnudārzu rotaļu laukumi, skolu pagalmi un sporta laukumi, slimnīcu un rehabilitācijas iestāžu pacientiem paredzētās ārtelpas, pansionātu un sociālās aprūpes iestāžu dārzi, pagalmi un pastaigu zonas.
Vienlaikus noteikumos iespējams paredzēt objektīvus kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai konkrētā ārtelpa ir regulāri izmantota un līdz ar to uzskatāma par aizsargājamu novērtēšanas vietu.
Pamatojums
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt cilvēku veselībai un dzīves kvalitātei drošu VES ekspluatāciju.
Šādu mērķi nevar pilnvērtīgi sasniegt, ja izglītības un pirmsskolas izglītības iestādes nav nepārprotami ietvertas novērtēšanas vietu definīcijā un jutīgu sabiedrības grupu aizsardzība tiek reducēta tikai uz atrašanos ēkas iekštelpās.
Bērnu, pacientu, senioru un sociālās aprūpes iestāžu iemītnieku aizsardzībai nevajadzētu beigties pie ēkas ārsienas. Ja konkrētās iestādes normāla izmantošana paredz regulāru uzturēšanos arī tās pagalmā, dārzā, rotaļu vai sporta laukumā vai citā funkcionāli saistītā ārtelpā, arī šīs vietas atbilstoši konkrētās VES radītās ietekmes raksturam ir jāņem vērā tās novērtējumā.
12.08.2026. 22:59
26-TA-1439/288
Evija Birkmane
Iebildums par individuāla aizsardzības mehānisma trūkumu personām ar medicīniski pamatotu paaugstinātu jutību pret VES radītu fizikālu ietekmi
Situācijas analīze
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā nav paredzēts skaidrs mehānisms situācijām, kad konkrētam VES tuvumā dzīvojošam cilvēkam veselības stāvokļa dēļ ir medicīniski pamatota paaugstināta jutība pret kādu no VES ekspluatācijas radītajiem fizikālajiem faktoriem, piemēram, periodisku gaismas vai ēnu mirgošanu, troksni vai citu regulējumā aptvertu ietekmi.
Noteikumu projekts pamatā nosaka visai sabiedrībai vienotus robežlielumus un pieļaujamās ietekmes kritērijus. Šāda pieeja ir nepieciešama, tomēr tā neatrisina situācijas, kurās konkrēta cilvēka veselības stāvokļa dēļ arī normatīvajos robežlielumos pieļauta ietekme var radīt būtiski lielāku traucējumu vai veselības risku.
Pasaules Veselības organizācija vides trokšņa jautājumos norāda uz nepieciešamību aizsargāt arī ievainojamās sabiedrības grupas un atzīst, ka dažādu cilvēku jutība pret vides trokšņa ietekmi nav vienāda.
Ne visus veselības riskus iespējams atrisināt ar vienu visai sabiedrībai noteiktu robežlielumu
Atsevišķiem cilvēkiem veselības stāvokļa dēļ var būt paaugstināta jutība pret konkrētiem ārējās vides kairinātājiem.
Piemēram, noteiktu veselības stāvokļu gadījumā nozīme var būt gaismas vai vizuālai mirgošanai, savukārt bērni, seniori un cilvēki ar hroniskām saslimšanām var būt jutīgāki pret vides trokšņa radītiem traucējumiem. WHO tieši norāda, ka bērni, hroniski slimi cilvēki un seniori var būt īpaši jutīgi pret trokšņa ietekmi.
Tas nenozīmē, ka jebkuras diagnozes esamībai automātiski jāizraisa VES darbības ierobežošana.
Tomēr nav arī pamatoti šādu situāciju regulējumā vispār neparedzēt.
Ja kompetents ārstniecības speciālists konkrētai personai konstatē medicīniski pamatotu nepieciešamību izvairīties no noteikta veida fizikālas ietekmes un VES ekspluatācija šo ietekmi rada personas dzīvesvietā, iedzīvotājam būtu jābūt skaidram mehānismam, kā vērsties kompetentajā institūcijā un panākt individuālu situācijas izvērtējumu.
Īpaši būtiski tas var būt attiecībā uz ēnu mirgošanu
Šis jautājums būtu īpaši izvērtējams attiecībā uz cilvēkiem ar medicīniski konstatētu paaugstinātu jutību pret periodisku vizuālu stimulāciju, piemēram, fotosensitivitāti noteiktu epilepsijas formu gadījumā.
Vienlaikus uzsveru, ka pati diagnozes esamība nedrīkst automātiski nozīmēt, ka konkrētā VES radītā mirgošana rada veselības risku.
Tieši tādēļ nepieciešams individuāls, medicīniski pamatots izvērtēšanas mehānisms, nevis pieņēmumi vienā vai otrā virzienā.
Cilvēkam nevajadzētu būt spiestam izvēlēties starp savu veselību un dzīvesvietu
Šis jautājums var būt īpaši nozīmīgs lauku teritorijās.
Cilvēki dzīvesvietu ārpus pilsētām izvēlas dažādu iemeslu dēļ, tostarp klusākas un mierīgākas dzīves vides dēļ. Atsevišķos gadījumos ģimene šādu dzīvesvietu var būt izvēlējusies arī tādēļ, lai bērnam, senioram vai citam ģimenes loceklim nodrošinātu vidi ar mazāku trokšņa, gaismas vai citu ārēju kairinātāju intensitāti.
Ja pēc tam šīs dzīvesvietas tuvumā tiek izbūvēta VES un rodas jauna, iepriekš nepastāvējusi periodiska fizikāla ietekme, regulējumā būtu jābūt iespējai izvērtēt konkrēto situāciju.
Pretējā gadījumā cilvēkam faktiski var tikt pateikts, ka VES formāli ievēro vispārējos robežlielumus un vienīgais risinājums ir pielāgot savu dzīvesveidu vai mainīt dzīvesvietu.
Manā ieskatā tas nav pietiekams cilvēku veselības aizsardzības mehānisms.
Nepieciešams skaidrs un privātumu aizsargājošs process
Vienlaikus šāds mehānisms jāveido tā, lai cilvēkam nebūtu jāatklāj savi veselības dati VES operatoram.
Personai būtu jāvēršas kompetentā valsts institūcijā, iesniedzot ārstniecības personas atzinumu par konkrēta fizikālā faktora ierobežošanas nepieciešamību.
VES operatoram savukārt būtu jāsaņem tikai tā informācija, kas nepieciešama konkrētā aizsardzības pasākuma īstenošanai, nevis personas diagnoze vai medicīniskā dokumentācija.
Tas vienlaikus ļautu novērst nepamatotus pieprasījumus un aizsargātu personas veselības informācijas konfidencialitāti.
Priekšlikums
Lūdzu papildināt noteikumu projektu ar mehānismu, kas paredz, ka persona, kurai kompetents ārstniecības speciālists konstatējis medicīniski pamatotu paaugstinātu jutību vai nepieciešamību izvairīties no konkrētas VES radītas fizikālas ietekmes, var vērsties kompetentajā valsts institūcijā ar lūgumu veikt individuālu situācijas izvērtējumu.
Šādā izvērtējumā būtu jānosaka:
– vai konkrētā VES faktiski rada attiecīgo fizikālo ietekmi personas dzīvesvietā vai citā regulāras uzturēšanās vietā;
– vai pastāv medicīniski pamatota nepieciešamība šo ietekmi konkrētajai personai ierobežot;
– kādi samērīgi tehniski vai ekspluatācijas pasākumi iespējami ietekmes mazināšanai;
– vai nepieciešams noteikt konkrētas VES darbības režīma vai laika ierobežojumus;
– kā tiek nodrošināta personas veselības datu konfidencialitāte.
Prioritāri būtu izmantojami tehniski un automatizēti risinājumi, kas ļauj konkrēto ietekmi novērst tās rašanās laikā, nevis prasīt personai pašai pielāgot savu dzīvi VES darbības režīmam.
Pamatojums
Vispārējie robežlielumi ir nepieciešami sabiedrības aizsardzībai, taču tie nevar paredzēt pilnīgi visas individuālās veselības situācijas.
Tādēļ regulējumā nepieciešams nevis diagnožu saraksts vai automātiski izņēmumi, bet skaidrs, medicīniski pamatots un kontrolējams individuālās aizsardzības mehānisms.
Ja konkrētai personai ir objektīvi un medicīniski pamatota nepieciešamība izvairīties no noteikta VES radīta fizikāla faktora, valstij jābūt mehānismam, kā šo situāciju izvērtēt un nepieciešamības gadījumā noteikt samērīgus aizsardzības pasākumus.
Situācijas analīze
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā nav paredzēts skaidrs mehānisms situācijām, kad konkrētam VES tuvumā dzīvojošam cilvēkam veselības stāvokļa dēļ ir medicīniski pamatota paaugstināta jutība pret kādu no VES ekspluatācijas radītajiem fizikālajiem faktoriem, piemēram, periodisku gaismas vai ēnu mirgošanu, troksni vai citu regulējumā aptvertu ietekmi.
Noteikumu projekts pamatā nosaka visai sabiedrībai vienotus robežlielumus un pieļaujamās ietekmes kritērijus. Šāda pieeja ir nepieciešama, tomēr tā neatrisina situācijas, kurās konkrēta cilvēka veselības stāvokļa dēļ arī normatīvajos robežlielumos pieļauta ietekme var radīt būtiski lielāku traucējumu vai veselības risku.
Pasaules Veselības organizācija vides trokšņa jautājumos norāda uz nepieciešamību aizsargāt arī ievainojamās sabiedrības grupas un atzīst, ka dažādu cilvēku jutība pret vides trokšņa ietekmi nav vienāda.
Ne visus veselības riskus iespējams atrisināt ar vienu visai sabiedrībai noteiktu robežlielumu
Atsevišķiem cilvēkiem veselības stāvokļa dēļ var būt paaugstināta jutība pret konkrētiem ārējās vides kairinātājiem.
Piemēram, noteiktu veselības stāvokļu gadījumā nozīme var būt gaismas vai vizuālai mirgošanai, savukārt bērni, seniori un cilvēki ar hroniskām saslimšanām var būt jutīgāki pret vides trokšņa radītiem traucējumiem. WHO tieši norāda, ka bērni, hroniski slimi cilvēki un seniori var būt īpaši jutīgi pret trokšņa ietekmi.
Tas nenozīmē, ka jebkuras diagnozes esamībai automātiski jāizraisa VES darbības ierobežošana.
Tomēr nav arī pamatoti šādu situāciju regulējumā vispār neparedzēt.
Ja kompetents ārstniecības speciālists konkrētai personai konstatē medicīniski pamatotu nepieciešamību izvairīties no noteikta veida fizikālas ietekmes un VES ekspluatācija šo ietekmi rada personas dzīvesvietā, iedzīvotājam būtu jābūt skaidram mehānismam, kā vērsties kompetentajā institūcijā un panākt individuālu situācijas izvērtējumu.
Īpaši būtiski tas var būt attiecībā uz ēnu mirgošanu
Šis jautājums būtu īpaši izvērtējams attiecībā uz cilvēkiem ar medicīniski konstatētu paaugstinātu jutību pret periodisku vizuālu stimulāciju, piemēram, fotosensitivitāti noteiktu epilepsijas formu gadījumā.
Vienlaikus uzsveru, ka pati diagnozes esamība nedrīkst automātiski nozīmēt, ka konkrētā VES radītā mirgošana rada veselības risku.
Tieši tādēļ nepieciešams individuāls, medicīniski pamatots izvērtēšanas mehānisms, nevis pieņēmumi vienā vai otrā virzienā.
Cilvēkam nevajadzētu būt spiestam izvēlēties starp savu veselību un dzīvesvietu
Šis jautājums var būt īpaši nozīmīgs lauku teritorijās.
Cilvēki dzīvesvietu ārpus pilsētām izvēlas dažādu iemeslu dēļ, tostarp klusākas un mierīgākas dzīves vides dēļ. Atsevišķos gadījumos ģimene šādu dzīvesvietu var būt izvēlējusies arī tādēļ, lai bērnam, senioram vai citam ģimenes loceklim nodrošinātu vidi ar mazāku trokšņa, gaismas vai citu ārēju kairinātāju intensitāti.
Ja pēc tam šīs dzīvesvietas tuvumā tiek izbūvēta VES un rodas jauna, iepriekš nepastāvējusi periodiska fizikāla ietekme, regulējumā būtu jābūt iespējai izvērtēt konkrēto situāciju.
Pretējā gadījumā cilvēkam faktiski var tikt pateikts, ka VES formāli ievēro vispārējos robežlielumus un vienīgais risinājums ir pielāgot savu dzīvesveidu vai mainīt dzīvesvietu.
Manā ieskatā tas nav pietiekams cilvēku veselības aizsardzības mehānisms.
Nepieciešams skaidrs un privātumu aizsargājošs process
Vienlaikus šāds mehānisms jāveido tā, lai cilvēkam nebūtu jāatklāj savi veselības dati VES operatoram.
Personai būtu jāvēršas kompetentā valsts institūcijā, iesniedzot ārstniecības personas atzinumu par konkrēta fizikālā faktora ierobežošanas nepieciešamību.
VES operatoram savukārt būtu jāsaņem tikai tā informācija, kas nepieciešama konkrētā aizsardzības pasākuma īstenošanai, nevis personas diagnoze vai medicīniskā dokumentācija.
Tas vienlaikus ļautu novērst nepamatotus pieprasījumus un aizsargātu personas veselības informācijas konfidencialitāti.
Priekšlikums
Lūdzu papildināt noteikumu projektu ar mehānismu, kas paredz, ka persona, kurai kompetents ārstniecības speciālists konstatējis medicīniski pamatotu paaugstinātu jutību vai nepieciešamību izvairīties no konkrētas VES radītas fizikālas ietekmes, var vērsties kompetentajā valsts institūcijā ar lūgumu veikt individuālu situācijas izvērtējumu.
Šādā izvērtējumā būtu jānosaka:
– vai konkrētā VES faktiski rada attiecīgo fizikālo ietekmi personas dzīvesvietā vai citā regulāras uzturēšanās vietā;
– vai pastāv medicīniski pamatota nepieciešamība šo ietekmi konkrētajai personai ierobežot;
– kādi samērīgi tehniski vai ekspluatācijas pasākumi iespējami ietekmes mazināšanai;
– vai nepieciešams noteikt konkrētas VES darbības režīma vai laika ierobežojumus;
– kā tiek nodrošināta personas veselības datu konfidencialitāte.
Prioritāri būtu izmantojami tehniski un automatizēti risinājumi, kas ļauj konkrēto ietekmi novērst tās rašanās laikā, nevis prasīt personai pašai pielāgot savu dzīvi VES darbības režīmam.
Pamatojums
Vispārējie robežlielumi ir nepieciešami sabiedrības aizsardzībai, taču tie nevar paredzēt pilnīgi visas individuālās veselības situācijas.
Tādēļ regulējumā nepieciešams nevis diagnožu saraksts vai automātiski izņēmumi, bet skaidrs, medicīniski pamatots un kontrolējams individuālās aizsardzības mehānisms.
Ja konkrētai personai ir objektīvi un medicīniski pamatota nepieciešamība izvairīties no noteikta VES radīta fizikāla faktora, valstij jābūt mehānismam, kā šo situāciju izvērtēt un nepieciešamības gadījumā noteikt samērīgus aizsardzības pasākumus.
12.08.2026. 23:03
26-TA-1439/289
Kristīne Nabokina
Piekrītu visiem Intas Putānes, Evijas Birkmanes un Ivetas Čivčišas iesniegtajiem labojumiem un norādēm, aicinu tos ņemt vērā! Aicinu vēja parku būvniecības un ekspluatācijas noteikumu izveidē un labošanā pieaicināt pārstāvi no biedrības "Drosme darīt", kurš nav ieinteresēts vēja parku lobēšanā kā noteikumu autore Ilāna Garbere Bule, kura ir par vēja parku būvniecību, bet iedzīvotāju pamatotus iebildus nosauc vienā vārdā kā "nepatiku".
Iebildumu mērķis. Priekšlikumi sagatavoti, vērtējot noteikumu projektu no vietējo iedzīvotāju veselības, dzīves kvalitātes, īpašuma, drošības un vides interešu aizsardzības viedokļa. Atbalstāms projekta princips, ka ietekmes uz vidi novērtējuma atzinumā, pašvaldības akcepta lēmumā vai Valsts vides dienesta tehniskajos noteikumos var tikt noteiktas stingrākas prasības. Vienlaikus vispārīgajām ekspluatācijas prasībām jānodrošina pietiekams, preventīvs, pārbaudāms un iedzīvotājiem faktiski pieejams minimālais aizsardzības līmenis.
Vispārējā pieeja. Noteikumu piemērošanā prioritāri jānovērš situācija, kurā iedzīvotājam tikai pēc vēja elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā un par saviem līdzekļiem būtu jāpierāda, ka faktiskā ietekme uz viņa dzīves vidi ir būtiskāka par iepriekš prognozēto. Uzraudzībai jābūt preventīvai, neatkarīgi pārbaudāmai un balstītai objektīvos datos.
Iebildums Nr. 1 — 3.3. punkts: “ietekmējamās teritorijas” tvērums
Punkts: 3.3. punkts, īpaši 3.3.6. apakšpunkts.
Iebildums: Ietekmējamās teritorijas definīcija ir pārāk cieši piesaistīta teritorijas plānojumā un Kadastra informācijas sistēmā fiksētam zemes lietošanas statusam.
Pamatojums: Lauku teritorijās var atrasties likumīgi uzbūvētas un apdzīvotas dzīvojamās ēkas, kā arī zemes vienības, kurās saskaņā ar spēkā esošo teritorijas plānojumu dzīvojamā apbūve ir pieļaujama, bet kuras formāli neatbilst 3.3.6. apakšpunktā minētajai kadastrālajai klasifikācijai. Cilvēka veselības un dzīves kvalitātes aizsardzību nav samērīgi padarīt atkarīgu tikai no kadastrālā ieraksta.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 3.3.6. apakšpunktu šādā redakcijā: “ārpus šo noteikumu 3.3.1.–3.3.5. apakšpunktā minētajām apbūves teritorijām esoša zemes vienība vai tās daļa, uz kuras atrodas likumīgi uzbūvēta dzīvojamā ēka, kā arī teritorija, kurā saskaņā ar spēkā esošo pašvaldības teritorijas plānojumu ir atļauta dzīvojamā apbūve.”
Iebildums Nr. 2 — 3.4. punkts: novērtēšanas vietu loks
Punkts: 3.4. punkts.
Iebildums: Novērtēšanas vietu uzskaitījumā nav skaidri ietvertas izglītības un pirmsskolas izglītības iestādes un citas jutīgu personu ilgstošas uzturēšanās vietas.
Pamatojums: Noteikumu aizsardzības mērķim jāaptver ne tikai dzīvojamās mājas un veselības vai sociālās aprūpes iestādes, bet arī vietas, kur ilgstoši uzturas bērni un citas īpaši aizsargājamas personu grupas.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 3.4. punktu šādā redakcijā: “novērtēšanas vieta – dzīvojamo māju, izglītības un pirmsskolas izglītības iestāžu, sociālās aprūpes iestāžu, veselības aprūpes iestāžu, kultūras iestāžu, tūrisma un atpūtas ēku, kā arī citu cilvēku ilgstošas uzturēšanās ēku telpas zemas frekvences trokšņa līmeņa un mirgošanas ietekmes laika noteikšanai ietekmējamā teritorijā.”
Iebildums Nr. 3 — 3.6. punkts un pielikums: zemas frekvences trokšņa metodika
Punkts: 3.6. punkts un noteikumu pielikums.
Iebildums: Nepieciešams skaidrāk pamatot un nostiprināt zemas frekvences trokšņa novērtēšanas metodiku, lai atbilstību nevarētu noteikt tikai pēc vienas summāras A-izsvarotas vērtības.
Pamatojums: Projektā zemas frekvences troksnis definēts 10–160 Hz diapazonā un izteikts dB(A). Šādā diapazonā atsevišķu frekvenču joslu paaugstināts līmenis var būt būtisks, tādēļ normatīvajā regulējumā jābūt skaidram, kā tiek vērtētas atsevišķas 1/3 oktāvu joslas un kā novēršama situācija, kurā summārais rādītājs maskē atsevišķu joslu maksimumus.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 3.6. punktu un pielikumu ar nosacījumu: “Zemas frekvences troksni novērtē arī pa 1/3 oktāvu frekvenču joslām 10–160 Hz diapazonā. Summārā A-izsvarotā vērtība nav vienīgais atbilstības kritērijs, ja atsevišķā frekvenču joslā konstatēts būtisks paaugstinājums.”
Iebildums Nr. 4 — 4. punkts: monitoringa datu publiskošanas savlaicīgums
Punkts: 4. punkts.
Iebildums: Atskaites iesniegšana tikai reizi gadā nenodrošina vietējiem iedzīvotājiem savlaicīgu pieeju būtiskai informācijai par faktisko VES ietekmi.
Pamatojums: Ja mērījums, darbības apturēšana vai cita būtiska uzraudzības darbība notikusi gada sākumā, informācija var kļūt publiski pieejama tikai ievērojami vēlāk. Iedzīvotājiem, pašvaldībai un uzraugošajām institūcijām nepieciešama savlaicīga pieeja mērījumu un darbības ierobežojumu datiem.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 4. punktu ar teikumu: “Elektroenerģijas ražotājs būtiskos monitoringa rezultātus un informāciju par šo noteikumu prasību izpildei veiktiem VES darbības ierobežojumiem iesniedz dienestam 30 dienu laikā pēc attiecīgā mērījuma vai pārskata perioda beigām; dienests šo informāciju publicē vienotā kontaktpunkta informācijas sistēmā.”
Iebildums Nr. 5 — 5. punkts: tūlītēja rīcība būtiska apdraudējuma gadījumā
Punkts: 5. punkts.
Iebildums: Projektā paredzēta brīdinājuma izdošana un darbības apturēšana tikai pēc pārkāpuma nenovēršanas, bet nav skaidri paredzēta iespēja nekavējoties ierobežot darbību būtiska vai tūlītēja apdraudējuma gadījumā.
Pamatojums: Ja pārkāpums rada tūlītēju vai būtisku risku cilvēku veselībai, dzīvībai, īpašumam vai videi, obligāta brīdinājuma un papildu termiņa ievērošana var nebūt samērīga ar aizsargājamo interešu nozīmīgumu.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 5. punktu ar teikumu: “Ja konstatētais pārkāpums rada būtisku vai tūlītēju apdraudējumu cilvēku veselībai, dzīvībai, īpašumam vai videi, dienests ir tiesīgs nekavējoties noteikt VES darbības ierobežojumu vai apturēšanu līdz apdraudējuma novēršanai.”
Iebildums Nr. 6 — 6. punkts: 40 dB(A) un 45 dB(A) robežlielumu savstarpējā piemērošana
Punkts: 6. punkts.
Iebildums: Nav pietiekami skaidri noteikts, kā savstarpēji piemērojams 40 dB(A) dienas, vakara un nakts rādītājs un 45 dB(A) rādītājs pie nominālās jaudas.
Pamatojums: Neskaidrs regulējums var radīt atšķirīgu interpretāciju par to, vai 45 dB(A) pie nominālās jaudas ir patstāvīgs augstāks pieļaujamais līmenis vai papildkritērijs. Iedzīvotāju aizsardzības nolūkā jānovērš iespēja 45 dB(A) rādītāju izmantot kā atkāpi no 40 dB(A) aizsardzības līmeņa.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 6. punktu tā, lai nepārprotami noteiktu: “VES darbība visos ekspluatācijas režīmos nodrošina, ka ietekmējamā teritorijā netiek pārsniegts 40 dB(A) dienas, vakara un nakts trokšņa rādītājs. Papildus pie nominālās jaudas A-izsvarotā skaņas spiediena līmenis nedrīkst pārsniegt 45 dB(A); šis rādītājs nav interpretējams kā atkāpe no 40 dB(A) robežlieluma.”
Iebildums Nr. 7 — 7. punkts: zemas frekvences trokšņa faktiskā kontrole
Punkts: 7. punkts.
Iebildums: Nepieciešams noteikt, ka zemas frekvences trokšņa atbilstība tiek pārbaudīta ne tikai aprēķinos, bet arī faktiskos ekspluatācijas apstākļos, ja pastāv pamatota sūdzība vai modelēts paaugstināts risks.
Pamatojums: Zemas frekvences trokšņa faktiskā ietekme var būt atkarīga no VES darbības režīma, meteoroloģiskajiem apstākļiem, reljefa un ēkas konstrukcijas. Aprēķins vien nevar aizstāt faktisku pārbaudi, ja ir norādes uz iespējamu neatbilstību.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 7. punktu: “Ja saņemta pamatota sūdzība vai modelēšanas rezultāti norāda uz iespējamu robežlieluma sasniegšanu vai pārsniegšanu, zemas frekvences trokšņa atbilstību pārbauda ar faktiskajiem mērījumiem novērtēšanas vietā reprezentatīvos VES darbības un meteoroloģiskajos apstākļos.”
Iebildums Nr. 8 — 9. punkts: trokšņa aprēķinu ievaddatu pietiekamība
Punkts: 9. punkts.
Iebildums: Trokšņa aprēķinu ievaddatus nedrīkst ierobežot tikai ar skaņas jaudas datiem pie 6 m/s un 8 m/s vēja ātruma 10 m augstumā.
Pamatojums: VES trokšņa emisija mainās dažādos darbības režīmos. Lai prognoze būtu konservatīva un aizsargātu iedzīvotājus, aprēķinos jāņem vērā pilns ražotāja deklarētais skaņas jaudas diapazons, maksimālais skaņas jaudas režīms un visi praksē izmantojamie ekspluatācijas režīmi.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 9. punktu šādā redakcijā: “Zemas frekvences trokšņa aprēķiniem izmanto ražotāja verificētus skaņas jaudas datus visā VES ekspluatācijai paredzētajā vēja ātrumu un darbības režīmu diapazonā, tostarp režīmā, kurā tiek sasniegta lielākā skaņas jauda. Dati pie 6 m/s un 8 m/s ir obligāti, bet nav vienīgie aprēķinos izmantojamie dati.”
Iebildums Nr. 9 — 10. punkts: kumulatīvā trokšņa ietekme
Punkts: 10. punkts.
Iebildums: Kumulatīvā trokšņa novērtējumā skaidri jāaptver visas attiecīgajā teritorijā vienlaikus ekspluatācijā esošās VES neatkarīgi no to īpašnieka, operatora, projekta nosaukuma vai pieslēguma.
Pamatojums: Iedzīvotāja faktiskā ekspozīcija nav atkarīga no tā, vai trokšņa avoti pieder vienam vai vairākiem komersantiem. Regulējumam jānovērš iespēja kumulatīvo ietekmi fragmentēt starp atsevišķiem projektiem.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 10. punktu ar teikumu: “Summārās ietekmes novērtējumā ņem vērā visas vienlaikus ekspluatācijā esošās VES, kuru trokšņa ietekmes zonas pārklājas attiecīgajā ietekmējamajā teritorijā, neatkarīgi no VES īpašnieka, elektroenerģijas ražotāja, vēja parka vai pieslēguma.”
Iebildums Nr. 10 — 11. punkts: viens trokšņa monitoringa punkts nav pietiekams
Punkts: 11. punkts.
Iebildums: Prasība veikt monitoringu tikai vienā punktā ietekmējamā teritorijā nav pietiekama lieliem vēja parkiem vai teritorijām ar vairākām apdzīvotām vietām.
Pamatojums: Trokšņa izplatību ietekmē attālums, reljefs, vēja virziens, turbīnu izvietojums un dažādi ekspluatācijas režīmi. Viens punkts nevar reprezentēt visu iedzīvotāju ekspozīciju.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 11. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā: “Elektroenerģijas ražotājs veic VES trokšņa monitoringu Veselības inspekcijas un dienesta saskaņotā punktu skaitā un vietās, ņemot vērā vēja parka lielumu, turbīnu skaitu, apdzīvoto vietu izvietojumu, reljefu, dominējošos vēja virzienus un modelēto nelabvēlīgāko trokšņa ietekmi.”
Iebildums Nr. 11 — 12. punkts: subjektīvs kritērijs “troksnis nav dzirdams”
Punkts: 12. punkts.
Iebildums: Svītrojams nosacījums, ka trokšņa mērījumus neveic, ja pārbaudes laikā troksnis nav dzirdams.
Pamatojums: Trokšņa dzirdamība konkrētā pārbaudes brīdī ir subjektīvs un no meteoroloģiskajiem un ekspluatācijas apstākļiem atkarīgs kritērijs. Tas īpaši nav pietiekams zemas frekvences trokšņa izvērtēšanai. Pārbaudes nepieciešamība jānosaka pēc objektīviem kritērijiem un sūdzībā norādītajiem apstākļiem.
Piedāvātā redakcija: Aizstāt 12. punkta attiecīgo daļu ar: “Veselības inspekcija izvērtē nepieciešamību veikt mērījumus, ņemot vērā sūdzības raksturu, VES darbības režīmu, vēja virzienu un ātrumu, iepriekšējo monitoringa informāciju un prognozēto trokšņa ekspozīciju. Subjektīva trokšņa nedzirdamība vienas pārbaudes laikā nav pamats atteikumam veikt mērījumus.”
Iebildums Nr. 12 — 13. punkts: iedzīvotājam uzliktais mērījumu izmaksu risks
Punkts: 13. punkts.
Iebildums: Nav samērīgi pamatotas sūdzības gadījumā visu sākotnējo neatkarīgās laboratorijas mērījumu finanšu risku uzlikt nekustamā īpašuma īpašniekam.
Pamatojums: Iedzīvotājs var atturēties no savu tiesību aizsardzības, ja neatkarīga mērījuma izmaksas ir būtiskas un tās jāsedz arī tad, ja konkrētajā mērījumu dienā pārsniegums netiek fiksēts. Turklāt tiesības vērsties par faktisku ietekmi nedrīkst būt tikai īpašniekam – tā var skart arī īrnieku vai citu tiesisku lietotāju.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 13. punktu, paredzot: “Nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai iedzīvotājs, kura dzīvesvieta atrodas VES iespējamās ietekmes zonā, ir tiesīgs iesniegt pamatotu lūgumu Veselības inspekcijai par neatkarīgu mērījumu veikšanu. Pirmreizēju mērījumu pamatotas sūdzības gadījumā organizē kompetentā iestāde; ja tiek konstatēts pārsniegums, visas mērījumu izmaksas sedz elektroenerģijas ražotājs.”
Iebildums Nr. 13 — 14. punkts: absolūts divu kilometru monitoringa izņēmums
Punkts: 14. punkts.
Iebildums: Divu kilometru attālumu nedrīkst noteikt kā absolūtu robežu, aiz kuras ražotājam automātiski nav jāveic trokšņa monitorings.
Pamatojums: Faktiskā skaņas izplatība ir atkarīga no turbīnas parametriem, reljefa, meteoroloģiskajiem apstākļiem un kumulatīvās ietekmes. Ja modelēšana vai iedzīvotāju sūdzības norāda uz iespējamu ietekmi lielākā attālumā, uzraugošajai iestādei jābūt tiesībām pieprasīt monitoringu.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 14. punktu: “Šajā punktā noteiktais izņēmums nav piemērojams, ja trokšņa modelēšana, faktiskie mērījumi, kumulatīvā ietekme vai pamatotas iedzīvotāju sūdzības norāda uz iespējamu VES trokšņa ietekmi novērtēšanas vietā, kas atrodas tālāk par diviem kilometriem.”
Iebildums Nr. 14 — 16. punkts: nakts gaismas piesārņojuma mazināšana
Punkts: 16. punkts.
Iebildums: Aizsarggaismu regulējumā paredzēta sinhronizācija, bet nav noteikts pienākums iespēju robežās mazināt gaismas piesārņojumu tuvumā esošajām mājsaimniecībām.
Pamatojums: Aviācijas drošības prasības ir obligātas, tomēr tehniski pieļaujamā apjomā jāizmanto risinājumi, kas samazina nevajadzīgu nakts apgaismojumu, mirgošanu un vizuālo traucējumu vietējiem iedzīvotājiem.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 16. punktu: “Ciktāl to pieļauj aviācijas drošības prasības, aizsarggaismu sistēmu projektē un ekspluatē tā, lai samazinātu gaismas piesārņojumu un vizuālo traucējumu dzīvojamās teritorijās, izmantojot mazāko nepieciešamo gaismas intensitāti un tehniski pieejamus ietekmes mazināšanas risinājumus.”
Iebildums Nr. 15 — 18.–20. punkts: mirgošanas robežlielumi un automātiska ierobežošana
Punkts: 18., 19. un 20. punkts.
Iebildums: Nepieciešams skaidrāk noteikt, ka mirgošanas robežlielums ir faktiski pieļaujamais maksimums un ka prognozēta pārsnieguma gadījumā darbības ierobežošana ir automātiska un pārbaudāma.
Pamatojums: Noteikumu projekts paredz 8 stundas gadā un 30 minūtes dienā, bet vietējiem iedzīvotājiem būtiski, lai pārsnieguma novēršana nebūtu atkarīga tikai no operatora vispārīga pasākumu plāna. Nepieciešams automātiski apturēt vai ierobežot konkrēto turbīnu tajā periodā, kad citādi tiktu pārsniegts pieļaujamais laiks.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 19. punktu: “Ja aprēķins rāda iespējamu 18. punktā noteiktā mirgošanas laika pārsniegumu, VES pirms ekspluatācijas aprīko ar automātisku vadības funkciju, kas nodrošina konkrētās turbīnas darbības ierobežošanu vai apturēšanu attiecīgajā laika periodā. Sistēmas darbības dati tiek reģistrēti un ir pieejami dienestam.”
Iebildums Nr. 16 — 21. punkts: jaunu dzīvojamo ēku aizsardzība ne tikai pret mirgošanu
Punkts: 21. punkts.
Iebildums: Ja pēc VES nodošanas ekspluatācijā ietekmes zonā tiek likumīgi uzbūvēta jauna novērtēšanas vieta, projektā paredzēta tikai mirgošanas prasības nodrošināšana, bet nav analoģiskas prasības trokšņa un zemas frekvences trokšņa izvērtēšanai.
Pamatojums: Ja dzīvojamā vai cita aizsargājama ēka likumīgi uzbūvēta teritorijā, kur apbūve ir atļauta, tās lietotājiem jāsaņem tāds pats veselības un dzīves kvalitātes aizsardzības līmenis kā iepriekš esošajās ēkās.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 21. punktu: “Saņemot informāciju par jaunas novērtēšanas vietas nodošanu ekspluatācijā, elektroenerģijas ražotājs 30 dienu laikā nodrošina arī trokšņa un zemas frekvences trokšņa atbilstības izvērtējumu šajā novērtēšanas vietā un, ja nepieciešams, īsteno darbības režīma vai citus ietekmes mazināšanas pasākumus.”
Iebildums Nr. 17 — 23. punkts: mirgošanas ierobežošanas datu pārbaudāmība
Punkts: 23. punkts.
Iebildums: Gada atskaitē jāiekļauj ne tikai plānotais apturēšanas grafiks un statistika, bet arī faktiskie mirgošanas aprēķina dati un informācija par sistēmas darbības traucējumiem.
Pamatojums: Lai iedzīvotāji un uzraugošās iestādes varētu pārbaudīt 18. punkta ievērošanu, jābūt izsekojamam, kad mirgošana bija prognozēta, kad turbīna tika apturēta un vai automātiskā sistēma visā periodā darbojās korekti.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 23. punktu ar prasību atskaitē norādīt “prognozēto un faktisko mirgošanas ietekmes laiku katrai novērtēšanas vietai, automātiskās ierobežošanas sistēmas nostrādes, sistēmas darbības traucējumus un periodus, kuros VES darbība nav tikusi ierobežota atbilstoši plānotajam.”
Iebildums Nr. 18 — 24.–25. punkts: putnu sugu aizsardzības tvērums
Punkts: 24. un 25. punkts.
Iebildums: Automātiskās atpazīšanas un darbības apturēšanas risinājumus nevajadzētu normatīvi ierobežot tikai ar kritiski apdraudētām un stipri apdraudētām dienas plēsīgo putnu sugām.
Pamatojums: Konkrētā vēja parka teritorijā būtisks sadursmju risks var tikt konstatēts arī citām īpaši aizsargājamām vai ekoloģiski nozīmīgām sugām. Regulējumam jāļauj operatīvi paplašināt aizsardzību, ja to pamato IVN vai ekspluatācijas monitorings.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 24. punktu pēc vārdiem par kritiski un stipri apdraudētām sugām ar: “kā arī citām īpaši aizsargājamām putnu sugām, ja ietekmes uz vidi novērtējumā vai ekspluatācijas monitoringa rezultātos konstatēts būtisks sadursmju vai bojāejas risks.”
Iebildums Nr. 19 — 26. punkts: adaptīva sikspārņu aizsardzība
Punkts: 26. punkts.
Iebildums: Fiksēts periods no 1. jūnija līdz 15. septembrim un vienlaikus izpildāmi meteoroloģiskie kritēriji nedrīkst liegt noteikt stingrāku režīmu, ja vietējie monitoringa dati rāda citādu sikspārņu aktivitāti.
Pamatojums: Sikspārņu aktivitāte var atšķirties starp teritorijām un gadiem. Aizsardzības režīmam jābūt adaptīvam un jāreaģē uz faktiskajiem ekspluatācijas monitoringa rezultātiem.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 26. punktu: “Dabas aizsardzības pārvalde, pamatojoties uz ekspluatācijas monitoringa datiem, ir tiesīga noteikt ilgāku sezonālo periodu, citus meteoroloģiskos kritērijus vai stingrāku VES darbības ierobežošanas režīmu, ja tas nepieciešams sikspārņu aizsardzībai.”
Iebildums Nr. 20 — 29. punkts: alternatīvu tehnisko paņēmienu caurskatāmība
Punkts: 29. punkts.
Iebildums: Alternatīva tehniska paņēmiena atzīšanai par līdzvērtīgu vai efektīvāku jābūt dokumentētai, pārbaudāmai un publiski pamatotai.
Pamatojums: Pretējā gadījumā vietējiem iedzīvotājiem un sabiedrībai nav iespējams pārliecināties, ka no noteikumos tieši paredzētā aizsardzības pasākuma atkāpjas tikai tad, ja alternatīva patiešām nodrošina vismaz līdzvērtīgu aizsardzību.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 29. punktu: “Dabas aizsardzības pārvaldes lēmums par cita tehniskā paņēmiena saskaņošanu ir rakstveidā pamatots, ietver izmantotos datus un līdzvērtības izvērtējumu un, ciktāl informācija nav ierobežotas pieejamības, tiek publicēts Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē.”
Iebildums Nr. 21 — 30. punkts: kumulatīvās ietekmes izvērtējuma biežums
Punkts: 30. punkts.
Iebildums: Pilns kumulatīvās ietekmes izvērtējums reizi piecos gados ir pārāk reti, ja ekspluatācijas periodā strauji pieaug VES skaits vai monitoringa dati norāda uz nelabvēlīgu tendenci.
Pamatojums: Piecu gadu laikā var būtiski mainīties vēja parku skaits un faktiskā ietekme uz putnu populācijām. Nepieciešama ikgadēja datu apkopošana un iespēja nekavējoties veikt ārpuskārtas izvērtējumu.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 30. punkta sākumu šādi: “Dabas aizsardzības pārvalde katru gadu apkopo ekspluatācijas monitoringa datus un ne retāk kā reizi piecos gados veic pilnu kumulatīvās ietekmes novērtējumu. Ja ikgadējie dati norāda uz būtisku nelabvēlīgu tendenci vai kritiskā rādītāja tuvošanos, ārpuskārtas izvērtējumu veic nekavējoties.”
Iebildums Nr. 22 — 31. punkts: ledus krišanas, ledus izmešanas un ugunsgrēka riska pārvaldība
Punkts: 31. punkts.
Iebildums: Ar ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēmas esamību vien nepietiek; nepieciešams regulēt arī drošības zonas, sabiedrības brīdināšanu un piekļuves ierobežošanu.
Pamatojums: VES var atrasties ceļu, mežu, lauksaimniecības zemju un citu publiski vai privāti pieejamu teritoriju tuvumā. Ledus krišanas vai izmešanas un ugunsgrēka gadījumā jābūt iepriekš noteiktai rīcības kārtībai.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 31. punktu: “Elektroenerģijas ražotājs sagatavo objekta specifisku ledus krišanas un izmešanas, kā arī ugunsgrēka riska kartējumu, nosaka nepieciešamās drošības zonas un nodrošina brīdināšanas un piekļuves ierobežošanas pasākumus bīstamos apstākļos. Informācija par drošības pasākumiem ir publiski pieejama.”
Iebildums Nr. 23 — 32. punkts: bīstamo šķidrumu noplūdes novēršana un ziņošana
Punkts: 32. punkts.
Iebildums: Noteikumi paredz bīstamo šķidro atkritumu savākšanu, bet nav pietiekami skaidri noteikta rīcība avārijas noplūdes gadījumā.
Pamatojums: Motoreļļas, hidrauliskās eļļas, dzesēšanas šķidrumi un citi tehniskie šķidrumi noplūdes gadījumā var radīt lokālu augsnes vai ūdens piesārņojuma risku. Nepieciešama tūlītējas ierobežošanas, savākšanas un ziņošanas kārtība.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 32. punktu: “Elektroenerģijas ražotājs nodrošina tehniskus risinājumus avārijas noplūdes ierobežošanai un savākšanai. Par bīstama šķidruma noplūdi, kas var radīt vides piesārņojumu ārpus iekārtas slēgtās sistēmas, nekavējoties informē dienestu un īsteno piesārņojuma ierobežošanas un savākšanas pasākumus.”
Iebildums Nr. 24 — 34.–35. punkts: civilās aizsardzības prasības nedrīkst balstīt tikai uz 100 MW slieksni
Punkts: 34. un 35. punkts.
Iebildums: VUGD saskaņota civilās aizsardzības plāna nepieciešamību nevajadzētu noteikt tikai pēc vēja parka kopējās jaudas.
Pamatojums: Arī parks zem 100 MW var būt izvietots dzīvojamo teritoriju, mežu, valsts vai pašvaldību ceļu un citas infrastruktūras tuvumā. Faktiskais avāriju risks ir atkarīgs ne tikai no MW, bet arī no turbīnu skaita, augstuma, izvietojuma un apkārtējās teritorijas.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 34. un 35. punktu ar nosacījumu: “Dienests vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pamatojoties uz riska izvērtējumu, var pieprasīt civilās aizsardzības plāna izstrādi un saskaņošanu arī vēja parkam ar kopējo jaudu līdz 100 MW, ja tā atrašanās vieta vai tehniskie parametri rada paaugstinātu risku.”
Iebildums Nr. 25 — 36. punkts: civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma apmērs
Punkts: 36. punkts.
Iebildums: Prasība par apdrošināšanas līguma esamību nav pietiekama, ja noteikumos nav noteikts minimālais apdrošinājuma segums vai tā noteikšanas kritēriji.
Pamatojums: Formāli spēkā esoša polise pati par sevi negarantē, ka lielāka negadījuma gadījumā segums būs pietiekams trešajām personām nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 36. punktu: “Minimālo civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu nosaka atbilstoši vēja parka kopējai jaudai, turbīnu skaitam, to tehniskajiem parametriem, atrašanās vietas riskiem un iespējamā kaitējuma apmēram. Apdrošināšana aptver kaitējumu personai, īpašumam un videi.”
Iebildums Nr. 26 — 39. punkts: nenoteikts pārejas periods VES, kas nodotas ekspluatācijā pirms 2020. gada
Punkts: 39. punkts.
Iebildums: Nav pieļaujams tehnisko aprīkojumu trokšņa un mirgošanas prasību nodrošināšanai atlikt uz nenoteiktu laiku līdz brīdim, kad operators pats veic iekārtu atjaunošanu.
Pamatojums: Šāda redakcija nenosaka galīgo termiņu un var radīt ilgstošu atšķirīgu aizsardzības līmeni iedzīvotājiem atkarībā tikai no VES ekspluatācijas sākuma gada. Ja jaunās prasības noteiktas cilvēku veselības un dzīves kvalitātes aizsardzībai, arī vecākām iekārtām jānosaka konkrēts pielāgošanās termiņš.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 39. punktu šādā redakcijā: “Elektroenerģijas ražotājs VES, kas nodota ekspluatācijā pirms 2020. gada, šo noteikumu prasības attiecībā uz tehnisko aprīkojumu mirgošanas un trokšņa robežlielumu nodrošināšanai izpilda dienesta noteiktā termiņā, kas nepārsniedz [nosakāms samērīgs pārejas termiņš] no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas; būtiska riska gadījumā dienests nosaka īsāku termiņu.”
Iebildums Nr. 27 — 40. punkts: divu gadu pārejas periods pēc 2020. gada ekspluatācijā nodotām VES
Punkts: 40. punkts.
Iebildums: Divu gadu pārejas periods cilvēku veselības, trokšņa un mirgošanas aizsardzībai paredzēta tehniskā aprīkojuma ieviešanai ir jāpamato un, ja iespējams, būtiski jāsaīsina.
Pamatojums: Projekta mērķis ir droša VES ekspluatācija. Ja ekspluatācijā esošai iekārtai tehniski iespējams izpildīt prasības ātrāk, nav pamata automātiski piešķirt maksimālu divu gadu periodu neatkarīgi no faktiskā riska tuvumā dzīvojošajiem.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 40. punktu šādā redakcijā: “Elektroenerģijas ražotājs VES, kas nodota ekspluatācijā pēc 2020. gada, šo noteikumu tehniskā aprīkojuma prasības izpilda iespējami īsā termiņā, bet ne vēlāk kā [nosakāms samērīgs termiņš] no noteikumu spēkā stāšanās dienas. Dienests, izvērtējot risku iedzīvotājiem un videi, ir tiesīgs noteikt īsāku izpildes termiņu.”
Iebildums Nr. 28 — jauns punkts: vienota sūdzību un informācijas saņemšanas kārtība
Punkts: Noteikumu projektā nav atsevišķa regulējuma par iedzīvotāju sūdzību pieņemšanas, reģistrēšanas un izskatīšanas kārtību.
Iebildums: Jāparedz skaidrs, publiski pieejams mehānisms, kā vietējais iedzīvotājs var ziņot par troksni, mirgošanu, gaismu, ledus risku, avāriju vai citu faktisko ietekmi un saņemt pārbaudāmu atbildi.
Pamatojums: Bez vienotas procedūras sūdzības var tikt adresētas dažādām institūcijām, zaudējot izsekojamību, savukārt atkārtotu sūdzību kopums var netikt izmantots kā signāls papildu monitoringam vai darbības režīma pārskatīšanai.
Piedāvātā redakcija: Papildināt noteikumus ar jaunu punktu: “Elektroenerģijas ražotājs nodrošina publiski pieejamu kontaktinformāciju sūdzību un ziņojumu iesniegšanai, reģistrē katru saņemto ziņojumu un 10 darbdienu laikā informē iesniedzēju par sākotnējo izvērtējumu un turpmāko rīcību. Informāciju par saņemtajām sūdzībām, to priekšmetu un veiktajiem pasākumiem apkopo gada atskaitē dienestam. Atkārtotas pamatotas sūdzības ir pamats ārpuskārtas monitoringam.”
Noslēguma priekšlikums
Lūgums noteikumu projekta izstrādātājam. Pirms projekta virzīšanas tālāk lūdzam atkārtoti izvērtēt, vai noteikumu projektā paredzētie trokšņa, zemas frekvences trokšņa, mirgošanas, dabas aizsardzības, avāriju, apdrošināšanas un uzraudzības mehānismi nodrošina ne tikai formālu prasību esamību, bet arī to faktisku izpildāmību un savlaicīgu kontroli. Īpaši lūdzam novērst regulējumu, kas faktiski pārnes uz vietējo iedzīvotāju pienākumu un izmaksas pierādīt VES neatbilstību pēc tās nodošanas ekspluatācijā.
Tāpat lūdzam saglabāt principu, ka ietekmes uz vidi novērtējuma atzinumā, pašvaldības akcepta lēmumā vai Valsts vides dienesta tehniskajos noteikumos noteiktās stingrākās prasības prevalē pār šajos noteikumos noteikto minimālo regulējumu
Iebildumu mērķis. Priekšlikumi sagatavoti, vērtējot noteikumu projektu no vietējo iedzīvotāju veselības, dzīves kvalitātes, īpašuma, drošības un vides interešu aizsardzības viedokļa. Atbalstāms projekta princips, ka ietekmes uz vidi novērtējuma atzinumā, pašvaldības akcepta lēmumā vai Valsts vides dienesta tehniskajos noteikumos var tikt noteiktas stingrākas prasības. Vienlaikus vispārīgajām ekspluatācijas prasībām jānodrošina pietiekams, preventīvs, pārbaudāms un iedzīvotājiem faktiski pieejams minimālais aizsardzības līmenis.
Vispārējā pieeja. Noteikumu piemērošanā prioritāri jānovērš situācija, kurā iedzīvotājam tikai pēc vēja elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā un par saviem līdzekļiem būtu jāpierāda, ka faktiskā ietekme uz viņa dzīves vidi ir būtiskāka par iepriekš prognozēto. Uzraudzībai jābūt preventīvai, neatkarīgi pārbaudāmai un balstītai objektīvos datos.
Iebildums Nr. 1 — 3.3. punkts: “ietekmējamās teritorijas” tvērums
Punkts: 3.3. punkts, īpaši 3.3.6. apakšpunkts.
Iebildums: Ietekmējamās teritorijas definīcija ir pārāk cieši piesaistīta teritorijas plānojumā un Kadastra informācijas sistēmā fiksētam zemes lietošanas statusam.
Pamatojums: Lauku teritorijās var atrasties likumīgi uzbūvētas un apdzīvotas dzīvojamās ēkas, kā arī zemes vienības, kurās saskaņā ar spēkā esošo teritorijas plānojumu dzīvojamā apbūve ir pieļaujama, bet kuras formāli neatbilst 3.3.6. apakšpunktā minētajai kadastrālajai klasifikācijai. Cilvēka veselības un dzīves kvalitātes aizsardzību nav samērīgi padarīt atkarīgu tikai no kadastrālā ieraksta.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 3.3.6. apakšpunktu šādā redakcijā: “ārpus šo noteikumu 3.3.1.–3.3.5. apakšpunktā minētajām apbūves teritorijām esoša zemes vienība vai tās daļa, uz kuras atrodas likumīgi uzbūvēta dzīvojamā ēka, kā arī teritorija, kurā saskaņā ar spēkā esošo pašvaldības teritorijas plānojumu ir atļauta dzīvojamā apbūve.”
Iebildums Nr. 2 — 3.4. punkts: novērtēšanas vietu loks
Punkts: 3.4. punkts.
Iebildums: Novērtēšanas vietu uzskaitījumā nav skaidri ietvertas izglītības un pirmsskolas izglītības iestādes un citas jutīgu personu ilgstošas uzturēšanās vietas.
Pamatojums: Noteikumu aizsardzības mērķim jāaptver ne tikai dzīvojamās mājas un veselības vai sociālās aprūpes iestādes, bet arī vietas, kur ilgstoši uzturas bērni un citas īpaši aizsargājamas personu grupas.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 3.4. punktu šādā redakcijā: “novērtēšanas vieta – dzīvojamo māju, izglītības un pirmsskolas izglītības iestāžu, sociālās aprūpes iestāžu, veselības aprūpes iestāžu, kultūras iestāžu, tūrisma un atpūtas ēku, kā arī citu cilvēku ilgstošas uzturēšanās ēku telpas zemas frekvences trokšņa līmeņa un mirgošanas ietekmes laika noteikšanai ietekmējamā teritorijā.”
Iebildums Nr. 3 — 3.6. punkts un pielikums: zemas frekvences trokšņa metodika
Punkts: 3.6. punkts un noteikumu pielikums.
Iebildums: Nepieciešams skaidrāk pamatot un nostiprināt zemas frekvences trokšņa novērtēšanas metodiku, lai atbilstību nevarētu noteikt tikai pēc vienas summāras A-izsvarotas vērtības.
Pamatojums: Projektā zemas frekvences troksnis definēts 10–160 Hz diapazonā un izteikts dB(A). Šādā diapazonā atsevišķu frekvenču joslu paaugstināts līmenis var būt būtisks, tādēļ normatīvajā regulējumā jābūt skaidram, kā tiek vērtētas atsevišķas 1/3 oktāvu joslas un kā novēršama situācija, kurā summārais rādītājs maskē atsevišķu joslu maksimumus.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 3.6. punktu un pielikumu ar nosacījumu: “Zemas frekvences troksni novērtē arī pa 1/3 oktāvu frekvenču joslām 10–160 Hz diapazonā. Summārā A-izsvarotā vērtība nav vienīgais atbilstības kritērijs, ja atsevišķā frekvenču joslā konstatēts būtisks paaugstinājums.”
Iebildums Nr. 4 — 4. punkts: monitoringa datu publiskošanas savlaicīgums
Punkts: 4. punkts.
Iebildums: Atskaites iesniegšana tikai reizi gadā nenodrošina vietējiem iedzīvotājiem savlaicīgu pieeju būtiskai informācijai par faktisko VES ietekmi.
Pamatojums: Ja mērījums, darbības apturēšana vai cita būtiska uzraudzības darbība notikusi gada sākumā, informācija var kļūt publiski pieejama tikai ievērojami vēlāk. Iedzīvotājiem, pašvaldībai un uzraugošajām institūcijām nepieciešama savlaicīga pieeja mērījumu un darbības ierobežojumu datiem.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 4. punktu ar teikumu: “Elektroenerģijas ražotājs būtiskos monitoringa rezultātus un informāciju par šo noteikumu prasību izpildei veiktiem VES darbības ierobežojumiem iesniedz dienestam 30 dienu laikā pēc attiecīgā mērījuma vai pārskata perioda beigām; dienests šo informāciju publicē vienotā kontaktpunkta informācijas sistēmā.”
Iebildums Nr. 5 — 5. punkts: tūlītēja rīcība būtiska apdraudējuma gadījumā
Punkts: 5. punkts.
Iebildums: Projektā paredzēta brīdinājuma izdošana un darbības apturēšana tikai pēc pārkāpuma nenovēršanas, bet nav skaidri paredzēta iespēja nekavējoties ierobežot darbību būtiska vai tūlītēja apdraudējuma gadījumā.
Pamatojums: Ja pārkāpums rada tūlītēju vai būtisku risku cilvēku veselībai, dzīvībai, īpašumam vai videi, obligāta brīdinājuma un papildu termiņa ievērošana var nebūt samērīga ar aizsargājamo interešu nozīmīgumu.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 5. punktu ar teikumu: “Ja konstatētais pārkāpums rada būtisku vai tūlītēju apdraudējumu cilvēku veselībai, dzīvībai, īpašumam vai videi, dienests ir tiesīgs nekavējoties noteikt VES darbības ierobežojumu vai apturēšanu līdz apdraudējuma novēršanai.”
Iebildums Nr. 6 — 6. punkts: 40 dB(A) un 45 dB(A) robežlielumu savstarpējā piemērošana
Punkts: 6. punkts.
Iebildums: Nav pietiekami skaidri noteikts, kā savstarpēji piemērojams 40 dB(A) dienas, vakara un nakts rādītājs un 45 dB(A) rādītājs pie nominālās jaudas.
Pamatojums: Neskaidrs regulējums var radīt atšķirīgu interpretāciju par to, vai 45 dB(A) pie nominālās jaudas ir patstāvīgs augstāks pieļaujamais līmenis vai papildkritērijs. Iedzīvotāju aizsardzības nolūkā jānovērš iespēja 45 dB(A) rādītāju izmantot kā atkāpi no 40 dB(A) aizsardzības līmeņa.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 6. punktu tā, lai nepārprotami noteiktu: “VES darbība visos ekspluatācijas režīmos nodrošina, ka ietekmējamā teritorijā netiek pārsniegts 40 dB(A) dienas, vakara un nakts trokšņa rādītājs. Papildus pie nominālās jaudas A-izsvarotā skaņas spiediena līmenis nedrīkst pārsniegt 45 dB(A); šis rādītājs nav interpretējams kā atkāpe no 40 dB(A) robežlieluma.”
Iebildums Nr. 7 — 7. punkts: zemas frekvences trokšņa faktiskā kontrole
Punkts: 7. punkts.
Iebildums: Nepieciešams noteikt, ka zemas frekvences trokšņa atbilstība tiek pārbaudīta ne tikai aprēķinos, bet arī faktiskos ekspluatācijas apstākļos, ja pastāv pamatota sūdzība vai modelēts paaugstināts risks.
Pamatojums: Zemas frekvences trokšņa faktiskā ietekme var būt atkarīga no VES darbības režīma, meteoroloģiskajiem apstākļiem, reljefa un ēkas konstrukcijas. Aprēķins vien nevar aizstāt faktisku pārbaudi, ja ir norādes uz iespējamu neatbilstību.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 7. punktu: “Ja saņemta pamatota sūdzība vai modelēšanas rezultāti norāda uz iespējamu robežlieluma sasniegšanu vai pārsniegšanu, zemas frekvences trokšņa atbilstību pārbauda ar faktiskajiem mērījumiem novērtēšanas vietā reprezentatīvos VES darbības un meteoroloģiskajos apstākļos.”
Iebildums Nr. 8 — 9. punkts: trokšņa aprēķinu ievaddatu pietiekamība
Punkts: 9. punkts.
Iebildums: Trokšņa aprēķinu ievaddatus nedrīkst ierobežot tikai ar skaņas jaudas datiem pie 6 m/s un 8 m/s vēja ātruma 10 m augstumā.
Pamatojums: VES trokšņa emisija mainās dažādos darbības režīmos. Lai prognoze būtu konservatīva un aizsargātu iedzīvotājus, aprēķinos jāņem vērā pilns ražotāja deklarētais skaņas jaudas diapazons, maksimālais skaņas jaudas režīms un visi praksē izmantojamie ekspluatācijas režīmi.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 9. punktu šādā redakcijā: “Zemas frekvences trokšņa aprēķiniem izmanto ražotāja verificētus skaņas jaudas datus visā VES ekspluatācijai paredzētajā vēja ātrumu un darbības režīmu diapazonā, tostarp režīmā, kurā tiek sasniegta lielākā skaņas jauda. Dati pie 6 m/s un 8 m/s ir obligāti, bet nav vienīgie aprēķinos izmantojamie dati.”
Iebildums Nr. 9 — 10. punkts: kumulatīvā trokšņa ietekme
Punkts: 10. punkts.
Iebildums: Kumulatīvā trokšņa novērtējumā skaidri jāaptver visas attiecīgajā teritorijā vienlaikus ekspluatācijā esošās VES neatkarīgi no to īpašnieka, operatora, projekta nosaukuma vai pieslēguma.
Pamatojums: Iedzīvotāja faktiskā ekspozīcija nav atkarīga no tā, vai trokšņa avoti pieder vienam vai vairākiem komersantiem. Regulējumam jānovērš iespēja kumulatīvo ietekmi fragmentēt starp atsevišķiem projektiem.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 10. punktu ar teikumu: “Summārās ietekmes novērtējumā ņem vērā visas vienlaikus ekspluatācijā esošās VES, kuru trokšņa ietekmes zonas pārklājas attiecīgajā ietekmējamajā teritorijā, neatkarīgi no VES īpašnieka, elektroenerģijas ražotāja, vēja parka vai pieslēguma.”
Iebildums Nr. 10 — 11. punkts: viens trokšņa monitoringa punkts nav pietiekams
Punkts: 11. punkts.
Iebildums: Prasība veikt monitoringu tikai vienā punktā ietekmējamā teritorijā nav pietiekama lieliem vēja parkiem vai teritorijām ar vairākām apdzīvotām vietām.
Pamatojums: Trokšņa izplatību ietekmē attālums, reljefs, vēja virziens, turbīnu izvietojums un dažādi ekspluatācijas režīmi. Viens punkts nevar reprezentēt visu iedzīvotāju ekspozīciju.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 11. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā: “Elektroenerģijas ražotājs veic VES trokšņa monitoringu Veselības inspekcijas un dienesta saskaņotā punktu skaitā un vietās, ņemot vērā vēja parka lielumu, turbīnu skaitu, apdzīvoto vietu izvietojumu, reljefu, dominējošos vēja virzienus un modelēto nelabvēlīgāko trokšņa ietekmi.”
Iebildums Nr. 11 — 12. punkts: subjektīvs kritērijs “troksnis nav dzirdams”
Punkts: 12. punkts.
Iebildums: Svītrojams nosacījums, ka trokšņa mērījumus neveic, ja pārbaudes laikā troksnis nav dzirdams.
Pamatojums: Trokšņa dzirdamība konkrētā pārbaudes brīdī ir subjektīvs un no meteoroloģiskajiem un ekspluatācijas apstākļiem atkarīgs kritērijs. Tas īpaši nav pietiekams zemas frekvences trokšņa izvērtēšanai. Pārbaudes nepieciešamība jānosaka pēc objektīviem kritērijiem un sūdzībā norādītajiem apstākļiem.
Piedāvātā redakcija: Aizstāt 12. punkta attiecīgo daļu ar: “Veselības inspekcija izvērtē nepieciešamību veikt mērījumus, ņemot vērā sūdzības raksturu, VES darbības režīmu, vēja virzienu un ātrumu, iepriekšējo monitoringa informāciju un prognozēto trokšņa ekspozīciju. Subjektīva trokšņa nedzirdamība vienas pārbaudes laikā nav pamats atteikumam veikt mērījumus.”
Iebildums Nr. 12 — 13. punkts: iedzīvotājam uzliktais mērījumu izmaksu risks
Punkts: 13. punkts.
Iebildums: Nav samērīgi pamatotas sūdzības gadījumā visu sākotnējo neatkarīgās laboratorijas mērījumu finanšu risku uzlikt nekustamā īpašuma īpašniekam.
Pamatojums: Iedzīvotājs var atturēties no savu tiesību aizsardzības, ja neatkarīga mērījuma izmaksas ir būtiskas un tās jāsedz arī tad, ja konkrētajā mērījumu dienā pārsniegums netiek fiksēts. Turklāt tiesības vērsties par faktisku ietekmi nedrīkst būt tikai īpašniekam – tā var skart arī īrnieku vai citu tiesisku lietotāju.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 13. punktu, paredzot: “Nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai iedzīvotājs, kura dzīvesvieta atrodas VES iespējamās ietekmes zonā, ir tiesīgs iesniegt pamatotu lūgumu Veselības inspekcijai par neatkarīgu mērījumu veikšanu. Pirmreizēju mērījumu pamatotas sūdzības gadījumā organizē kompetentā iestāde; ja tiek konstatēts pārsniegums, visas mērījumu izmaksas sedz elektroenerģijas ražotājs.”
Iebildums Nr. 13 — 14. punkts: absolūts divu kilometru monitoringa izņēmums
Punkts: 14. punkts.
Iebildums: Divu kilometru attālumu nedrīkst noteikt kā absolūtu robežu, aiz kuras ražotājam automātiski nav jāveic trokšņa monitorings.
Pamatojums: Faktiskā skaņas izplatība ir atkarīga no turbīnas parametriem, reljefa, meteoroloģiskajiem apstākļiem un kumulatīvās ietekmes. Ja modelēšana vai iedzīvotāju sūdzības norāda uz iespējamu ietekmi lielākā attālumā, uzraugošajai iestādei jābūt tiesībām pieprasīt monitoringu.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 14. punktu: “Šajā punktā noteiktais izņēmums nav piemērojams, ja trokšņa modelēšana, faktiskie mērījumi, kumulatīvā ietekme vai pamatotas iedzīvotāju sūdzības norāda uz iespējamu VES trokšņa ietekmi novērtēšanas vietā, kas atrodas tālāk par diviem kilometriem.”
Iebildums Nr. 14 — 16. punkts: nakts gaismas piesārņojuma mazināšana
Punkts: 16. punkts.
Iebildums: Aizsarggaismu regulējumā paredzēta sinhronizācija, bet nav noteikts pienākums iespēju robežās mazināt gaismas piesārņojumu tuvumā esošajām mājsaimniecībām.
Pamatojums: Aviācijas drošības prasības ir obligātas, tomēr tehniski pieļaujamā apjomā jāizmanto risinājumi, kas samazina nevajadzīgu nakts apgaismojumu, mirgošanu un vizuālo traucējumu vietējiem iedzīvotājiem.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 16. punktu: “Ciktāl to pieļauj aviācijas drošības prasības, aizsarggaismu sistēmu projektē un ekspluatē tā, lai samazinātu gaismas piesārņojumu un vizuālo traucējumu dzīvojamās teritorijās, izmantojot mazāko nepieciešamo gaismas intensitāti un tehniski pieejamus ietekmes mazināšanas risinājumus.”
Iebildums Nr. 15 — 18.–20. punkts: mirgošanas robežlielumi un automātiska ierobežošana
Punkts: 18., 19. un 20. punkts.
Iebildums: Nepieciešams skaidrāk noteikt, ka mirgošanas robežlielums ir faktiski pieļaujamais maksimums un ka prognozēta pārsnieguma gadījumā darbības ierobežošana ir automātiska un pārbaudāma.
Pamatojums: Noteikumu projekts paredz 8 stundas gadā un 30 minūtes dienā, bet vietējiem iedzīvotājiem būtiski, lai pārsnieguma novēršana nebūtu atkarīga tikai no operatora vispārīga pasākumu plāna. Nepieciešams automātiski apturēt vai ierobežot konkrēto turbīnu tajā periodā, kad citādi tiktu pārsniegts pieļaujamais laiks.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 19. punktu: “Ja aprēķins rāda iespējamu 18. punktā noteiktā mirgošanas laika pārsniegumu, VES pirms ekspluatācijas aprīko ar automātisku vadības funkciju, kas nodrošina konkrētās turbīnas darbības ierobežošanu vai apturēšanu attiecīgajā laika periodā. Sistēmas darbības dati tiek reģistrēti un ir pieejami dienestam.”
Iebildums Nr. 16 — 21. punkts: jaunu dzīvojamo ēku aizsardzība ne tikai pret mirgošanu
Punkts: 21. punkts.
Iebildums: Ja pēc VES nodošanas ekspluatācijā ietekmes zonā tiek likumīgi uzbūvēta jauna novērtēšanas vieta, projektā paredzēta tikai mirgošanas prasības nodrošināšana, bet nav analoģiskas prasības trokšņa un zemas frekvences trokšņa izvērtēšanai.
Pamatojums: Ja dzīvojamā vai cita aizsargājama ēka likumīgi uzbūvēta teritorijā, kur apbūve ir atļauta, tās lietotājiem jāsaņem tāds pats veselības un dzīves kvalitātes aizsardzības līmenis kā iepriekš esošajās ēkās.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 21. punktu: “Saņemot informāciju par jaunas novērtēšanas vietas nodošanu ekspluatācijā, elektroenerģijas ražotājs 30 dienu laikā nodrošina arī trokšņa un zemas frekvences trokšņa atbilstības izvērtējumu šajā novērtēšanas vietā un, ja nepieciešams, īsteno darbības režīma vai citus ietekmes mazināšanas pasākumus.”
Iebildums Nr. 17 — 23. punkts: mirgošanas ierobežošanas datu pārbaudāmība
Punkts: 23. punkts.
Iebildums: Gada atskaitē jāiekļauj ne tikai plānotais apturēšanas grafiks un statistika, bet arī faktiskie mirgošanas aprēķina dati un informācija par sistēmas darbības traucējumiem.
Pamatojums: Lai iedzīvotāji un uzraugošās iestādes varētu pārbaudīt 18. punkta ievērošanu, jābūt izsekojamam, kad mirgošana bija prognozēta, kad turbīna tika apturēta un vai automātiskā sistēma visā periodā darbojās korekti.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 23. punktu ar prasību atskaitē norādīt “prognozēto un faktisko mirgošanas ietekmes laiku katrai novērtēšanas vietai, automātiskās ierobežošanas sistēmas nostrādes, sistēmas darbības traucējumus un periodus, kuros VES darbība nav tikusi ierobežota atbilstoši plānotajam.”
Iebildums Nr. 18 — 24.–25. punkts: putnu sugu aizsardzības tvērums
Punkts: 24. un 25. punkts.
Iebildums: Automātiskās atpazīšanas un darbības apturēšanas risinājumus nevajadzētu normatīvi ierobežot tikai ar kritiski apdraudētām un stipri apdraudētām dienas plēsīgo putnu sugām.
Pamatojums: Konkrētā vēja parka teritorijā būtisks sadursmju risks var tikt konstatēts arī citām īpaši aizsargājamām vai ekoloģiski nozīmīgām sugām. Regulējumam jāļauj operatīvi paplašināt aizsardzību, ja to pamato IVN vai ekspluatācijas monitorings.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 24. punktu pēc vārdiem par kritiski un stipri apdraudētām sugām ar: “kā arī citām īpaši aizsargājamām putnu sugām, ja ietekmes uz vidi novērtējumā vai ekspluatācijas monitoringa rezultātos konstatēts būtisks sadursmju vai bojāejas risks.”
Iebildums Nr. 19 — 26. punkts: adaptīva sikspārņu aizsardzība
Punkts: 26. punkts.
Iebildums: Fiksēts periods no 1. jūnija līdz 15. septembrim un vienlaikus izpildāmi meteoroloģiskie kritēriji nedrīkst liegt noteikt stingrāku režīmu, ja vietējie monitoringa dati rāda citādu sikspārņu aktivitāti.
Pamatojums: Sikspārņu aktivitāte var atšķirties starp teritorijām un gadiem. Aizsardzības režīmam jābūt adaptīvam un jāreaģē uz faktiskajiem ekspluatācijas monitoringa rezultātiem.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 26. punktu: “Dabas aizsardzības pārvalde, pamatojoties uz ekspluatācijas monitoringa datiem, ir tiesīga noteikt ilgāku sezonālo periodu, citus meteoroloģiskos kritērijus vai stingrāku VES darbības ierobežošanas režīmu, ja tas nepieciešams sikspārņu aizsardzībai.”
Iebildums Nr. 20 — 29. punkts: alternatīvu tehnisko paņēmienu caurskatāmība
Punkts: 29. punkts.
Iebildums: Alternatīva tehniska paņēmiena atzīšanai par līdzvērtīgu vai efektīvāku jābūt dokumentētai, pārbaudāmai un publiski pamatotai.
Pamatojums: Pretējā gadījumā vietējiem iedzīvotājiem un sabiedrībai nav iespējams pārliecināties, ka no noteikumos tieši paredzētā aizsardzības pasākuma atkāpjas tikai tad, ja alternatīva patiešām nodrošina vismaz līdzvērtīgu aizsardzību.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 29. punktu: “Dabas aizsardzības pārvaldes lēmums par cita tehniskā paņēmiena saskaņošanu ir rakstveidā pamatots, ietver izmantotos datus un līdzvērtības izvērtējumu un, ciktāl informācija nav ierobežotas pieejamības, tiek publicēts Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē.”
Iebildums Nr. 21 — 30. punkts: kumulatīvās ietekmes izvērtējuma biežums
Punkts: 30. punkts.
Iebildums: Pilns kumulatīvās ietekmes izvērtējums reizi piecos gados ir pārāk reti, ja ekspluatācijas periodā strauji pieaug VES skaits vai monitoringa dati norāda uz nelabvēlīgu tendenci.
Pamatojums: Piecu gadu laikā var būtiski mainīties vēja parku skaits un faktiskā ietekme uz putnu populācijām. Nepieciešama ikgadēja datu apkopošana un iespēja nekavējoties veikt ārpuskārtas izvērtējumu.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 30. punkta sākumu šādi: “Dabas aizsardzības pārvalde katru gadu apkopo ekspluatācijas monitoringa datus un ne retāk kā reizi piecos gados veic pilnu kumulatīvās ietekmes novērtējumu. Ja ikgadējie dati norāda uz būtisku nelabvēlīgu tendenci vai kritiskā rādītāja tuvošanos, ārpuskārtas izvērtējumu veic nekavējoties.”
Iebildums Nr. 22 — 31. punkts: ledus krišanas, ledus izmešanas un ugunsgrēka riska pārvaldība
Punkts: 31. punkts.
Iebildums: Ar ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēmas esamību vien nepietiek; nepieciešams regulēt arī drošības zonas, sabiedrības brīdināšanu un piekļuves ierobežošanu.
Pamatojums: VES var atrasties ceļu, mežu, lauksaimniecības zemju un citu publiski vai privāti pieejamu teritoriju tuvumā. Ledus krišanas vai izmešanas un ugunsgrēka gadījumā jābūt iepriekš noteiktai rīcības kārtībai.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 31. punktu: “Elektroenerģijas ražotājs sagatavo objekta specifisku ledus krišanas un izmešanas, kā arī ugunsgrēka riska kartējumu, nosaka nepieciešamās drošības zonas un nodrošina brīdināšanas un piekļuves ierobežošanas pasākumus bīstamos apstākļos. Informācija par drošības pasākumiem ir publiski pieejama.”
Iebildums Nr. 23 — 32. punkts: bīstamo šķidrumu noplūdes novēršana un ziņošana
Punkts: 32. punkts.
Iebildums: Noteikumi paredz bīstamo šķidro atkritumu savākšanu, bet nav pietiekami skaidri noteikta rīcība avārijas noplūdes gadījumā.
Pamatojums: Motoreļļas, hidrauliskās eļļas, dzesēšanas šķidrumi un citi tehniskie šķidrumi noplūdes gadījumā var radīt lokālu augsnes vai ūdens piesārņojuma risku. Nepieciešama tūlītējas ierobežošanas, savākšanas un ziņošanas kārtība.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 32. punktu: “Elektroenerģijas ražotājs nodrošina tehniskus risinājumus avārijas noplūdes ierobežošanai un savākšanai. Par bīstama šķidruma noplūdi, kas var radīt vides piesārņojumu ārpus iekārtas slēgtās sistēmas, nekavējoties informē dienestu un īsteno piesārņojuma ierobežošanas un savākšanas pasākumus.”
Iebildums Nr. 24 — 34.–35. punkts: civilās aizsardzības prasības nedrīkst balstīt tikai uz 100 MW slieksni
Punkts: 34. un 35. punkts.
Iebildums: VUGD saskaņota civilās aizsardzības plāna nepieciešamību nevajadzētu noteikt tikai pēc vēja parka kopējās jaudas.
Pamatojums: Arī parks zem 100 MW var būt izvietots dzīvojamo teritoriju, mežu, valsts vai pašvaldību ceļu un citas infrastruktūras tuvumā. Faktiskais avāriju risks ir atkarīgs ne tikai no MW, bet arī no turbīnu skaita, augstuma, izvietojuma un apkārtējās teritorijas.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 34. un 35. punktu ar nosacījumu: “Dienests vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pamatojoties uz riska izvērtējumu, var pieprasīt civilās aizsardzības plāna izstrādi un saskaņošanu arī vēja parkam ar kopējo jaudu līdz 100 MW, ja tā atrašanās vieta vai tehniskie parametri rada paaugstinātu risku.”
Iebildums Nr. 25 — 36. punkts: civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma apmērs
Punkts: 36. punkts.
Iebildums: Prasība par apdrošināšanas līguma esamību nav pietiekama, ja noteikumos nav noteikts minimālais apdrošinājuma segums vai tā noteikšanas kritēriji.
Pamatojums: Formāli spēkā esoša polise pati par sevi negarantē, ka lielāka negadījuma gadījumā segums būs pietiekams trešajām personām nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai.
Piedāvātā redakcija: Papildināt 36. punktu: “Minimālo civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu nosaka atbilstoši vēja parka kopējai jaudai, turbīnu skaitam, to tehniskajiem parametriem, atrašanās vietas riskiem un iespējamā kaitējuma apmēram. Apdrošināšana aptver kaitējumu personai, īpašumam un videi.”
Iebildums Nr. 26 — 39. punkts: nenoteikts pārejas periods VES, kas nodotas ekspluatācijā pirms 2020. gada
Punkts: 39. punkts.
Iebildums: Nav pieļaujams tehnisko aprīkojumu trokšņa un mirgošanas prasību nodrošināšanai atlikt uz nenoteiktu laiku līdz brīdim, kad operators pats veic iekārtu atjaunošanu.
Pamatojums: Šāda redakcija nenosaka galīgo termiņu un var radīt ilgstošu atšķirīgu aizsardzības līmeni iedzīvotājiem atkarībā tikai no VES ekspluatācijas sākuma gada. Ja jaunās prasības noteiktas cilvēku veselības un dzīves kvalitātes aizsardzībai, arī vecākām iekārtām jānosaka konkrēts pielāgošanās termiņš.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 39. punktu šādā redakcijā: “Elektroenerģijas ražotājs VES, kas nodota ekspluatācijā pirms 2020. gada, šo noteikumu prasības attiecībā uz tehnisko aprīkojumu mirgošanas un trokšņa robežlielumu nodrošināšanai izpilda dienesta noteiktā termiņā, kas nepārsniedz [nosakāms samērīgs pārejas termiņš] no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas; būtiska riska gadījumā dienests nosaka īsāku termiņu.”
Iebildums Nr. 27 — 40. punkts: divu gadu pārejas periods pēc 2020. gada ekspluatācijā nodotām VES
Punkts: 40. punkts.
Iebildums: Divu gadu pārejas periods cilvēku veselības, trokšņa un mirgošanas aizsardzībai paredzēta tehniskā aprīkojuma ieviešanai ir jāpamato un, ja iespējams, būtiski jāsaīsina.
Pamatojums: Projekta mērķis ir droša VES ekspluatācija. Ja ekspluatācijā esošai iekārtai tehniski iespējams izpildīt prasības ātrāk, nav pamata automātiski piešķirt maksimālu divu gadu periodu neatkarīgi no faktiskā riska tuvumā dzīvojošajiem.
Piedāvātā redakcija: Izteikt 40. punktu šādā redakcijā: “Elektroenerģijas ražotājs VES, kas nodota ekspluatācijā pēc 2020. gada, šo noteikumu tehniskā aprīkojuma prasības izpilda iespējami īsā termiņā, bet ne vēlāk kā [nosakāms samērīgs termiņš] no noteikumu spēkā stāšanās dienas. Dienests, izvērtējot risku iedzīvotājiem un videi, ir tiesīgs noteikt īsāku izpildes termiņu.”
Iebildums Nr. 28 — jauns punkts: vienota sūdzību un informācijas saņemšanas kārtība
Punkts: Noteikumu projektā nav atsevišķa regulējuma par iedzīvotāju sūdzību pieņemšanas, reģistrēšanas un izskatīšanas kārtību.
Iebildums: Jāparedz skaidrs, publiski pieejams mehānisms, kā vietējais iedzīvotājs var ziņot par troksni, mirgošanu, gaismu, ledus risku, avāriju vai citu faktisko ietekmi un saņemt pārbaudāmu atbildi.
Pamatojums: Bez vienotas procedūras sūdzības var tikt adresētas dažādām institūcijām, zaudējot izsekojamību, savukārt atkārtotu sūdzību kopums var netikt izmantots kā signāls papildu monitoringam vai darbības režīma pārskatīšanai.
Piedāvātā redakcija: Papildināt noteikumus ar jaunu punktu: “Elektroenerģijas ražotājs nodrošina publiski pieejamu kontaktinformāciju sūdzību un ziņojumu iesniegšanai, reģistrē katru saņemto ziņojumu un 10 darbdienu laikā informē iesniedzēju par sākotnējo izvērtējumu un turpmāko rīcību. Informāciju par saņemtajām sūdzībām, to priekšmetu un veiktajiem pasākumiem apkopo gada atskaitē dienestam. Atkārtotas pamatotas sūdzības ir pamats ārpuskārtas monitoringam.”
Noslēguma priekšlikums
Lūgums noteikumu projekta izstrādātājam. Pirms projekta virzīšanas tālāk lūdzam atkārtoti izvērtēt, vai noteikumu projektā paredzētie trokšņa, zemas frekvences trokšņa, mirgošanas, dabas aizsardzības, avāriju, apdrošināšanas un uzraudzības mehānismi nodrošina ne tikai formālu prasību esamību, bet arī to faktisku izpildāmību un savlaicīgu kontroli. Īpaši lūdzam novērst regulējumu, kas faktiski pārnes uz vietējo iedzīvotāju pienākumu un izmaksas pierādīt VES neatbilstību pēc tās nodošanas ekspluatācijā.
Tāpat lūdzam saglabāt principu, ka ietekmes uz vidi novērtējuma atzinumā, pašvaldības akcepta lēmumā vai Valsts vides dienesta tehniskajos noteikumos noteiktās stingrākās prasības prevalē pār šajos noteikumos noteikto minimālo regulējumu
12.08.2026. 23:06
26-TA-1439/290
Evija Birkmane
Iebildums par nekustamā īpašuma vērtības samazinājuma kompensācijas un īpašuma izpirkšanas mehānisma trūkumu
Situācijas analīze
Iebilstu pret to, ka, veidojot VES ekspluatācijas un to ietekmes uz apkārtējiem iedzīvotājiem regulējumu, Latvijā joprojām nav paredzēts skaidrs mehānisms situācijām, kad VES izbūves un ekspluatācijas rezultātā būtiski samazinās tuvumā esoša dzīvojamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība vai tā izmantošanas iespējas.
Latvijā ir ieviests VES maksājums vietējās kopienas attīstībai, kura daļu saņem noteiktā attālumā esošas mājsaimniecības.
Tomēr šāds ikgadējs maksājums pēc būtības nav tas pats, kas konkrētam nekustamā īpašuma īpašniekam radīta mantiskā zaudējuma atlīdzināšana.
Maksājums vietējās kopienas attīstībai nav atkarīgs no tā, vai konkrētais īpašums VES projekta rezultātā zaudējis tirgus vērtību un cik liels ir šis zaudējums.
Citās valstīs šāda problēma tiek risināta atsevišķi
Piemēram, Dānijā pastāv atsevišķa nekustamā īpašuma vērtības samazinājuma kompensācijas sistēma – Værditabsordningen.
Ja atjaunīgās enerģijas projekta izbūves rezultātā dzīvojamam īpašumam tiek konstatēts vērtības samazinājums, īpašniekam ir iespējams prasīt attīstītājam atlīdzināt šo zaudējumu.
Papildus Dānijā darbojas Salgsoptionsordningen jeb īpašuma pārdošanas opcija. Noteiktos gadījumos, ja dzīvojamais īpašums atrodas līdz sešu vēja turbīnas augstumu attālumā un neatkarīgā vērtēšanā konstatēts vairāk nekā 1% īpašuma vērtības samazinājums, īpašniekam ir tiesības prasīt, lai attīstītājs piedāvā īpašumu iegādāties.
Neuzskatu, ka Latvijai obligāti jāpārņem tieši Dānijas noteiktie attālumi, procentu sliekšņi vai procedūra.
Tomēr šis piemērs pierāda, ka nekustamā īpašuma vērtības samazinājums ir regulējams atsevišķi no vispārēja kopienas maksājuma.
Īpašniekam nevajadzētu vienpersoniski uzņemties VES projekta radīto mantisko risku
VES ir privāta saimnieciska darbība.
Ja šīs darbības rezultātā blakus esoša, ar projektu nesaistīta nekustamā īpašuma tirgus vērtība objektīvi un pierādāmi būtiski samazinās, nav saprotams, kādēļ viss šāds mantiskais zaudējums būtu jāuzņemas tieši blakus esošā īpašuma īpašniekam.
Īpaši būtiski tas ir cilvēkiem, kuru dzīvojamais īpašums iegādāts vai izveidots pirms konkrētā VES projekta.
Cilvēks var būt ieguldījis ievērojamus līdzekļus dzīvojamās mājas iegādē, būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā. Lauku īpašuma vērtību var veidot ne tikai ēkas tehniskais stāvoklis, bet arī tā atrašanās vieta, ainava, klusums, apkārtējās teritorijas raksturs un rekreācijas iespējas.
Ja pēc VES izbūves īpašumu kļūst būtiski grūtāk pārdot vai tā tirgus vērtība objektīvi samazinās, šis zaudējums nevar tikt ignorēts tikai tādēļ, ka VES ievēro noteiktus trokšņa vai citus normatīvos robežlielumus.
Kopienas maksājums šo problēmu neatrisina
Latvijā spēkā esošais VES maksājums vietējās kopienas attīstībai pilda citu funkciju.
Tas nav balstīts konkrētā īpašuma vērtības novērtējumā un nenodrošina pilnu atlīdzību personai, kurai radies pierādāms mantisks zaudējums.
Tādēļ nav pamatoti uzskatīt, ka kopienas maksājuma esamība pati par sevi atrisina nekustamā īpašuma vērtības samazinājuma jautājumu.
Nepieciešama neatkarīga vērtēšanas sistēma
Šādam mehānismam nevajadzētu balstīties tikai īpašnieka subjektīvā uzskatā, ka viņa īpašuma vērtība ir samazinājusies.
Nepieciešama neatkarīga un vienota vērtēšanas procedūra, kas ļautu salīdzināt īpašuma vērtību pirms VES projekta un pēc tā īstenošanas, ņemot vērā arī vispārējās nekustamā īpašuma tirgus izmaiņas.
Tas aizsargātu gan īpašnieku, gan VES operatoru no nepamatotām prasībām.
Priekšlikums
Lūdzu KEM izvērtēt nepieciešamību Latvijā izveidot atsevišķu VES tuvumā esošu nekustamo īpašumu vērtības samazinājuma kompensācijas mehānismu, kas nav aizstājams ar vispārējo maksājumu vietējās kopienas attīstībai.
Šādā regulējumā būtu izvērtējama:
– neatkarīga nekustamā īpašuma vērtības noteikšanas kārtība;
– kritēriji, pēc kuriem konstatē ar VES projektu cēloņsakarīgi saistītu īpašuma vērtības samazinājumu;
– minimālais vērtības samazinājuma slieksnis, no kura rodas tiesības uz atlīdzību;
– attīstītāja pienākums atlīdzināt pierādītu īpašuma vērtības samazinājumu;
– īpašnieka tiesības būtiska vērtības samazinājuma vai būtiskas dzīvojamā īpašuma izmantošanas pasliktināšanās gadījumā pieprasīt īpašuma izpirkšanu;
– neatkarīga institūcija strīdu izskatīšanai un īpašuma vērtības samazinājuma noteikšanai;
– šā mehānisma attiecības ar jau pastāvošo VES maksājumu vietējās kopienas attīstībai.
Ja Elektroenerģijas tirgus likuma 22.² pantā Ministru kabinetam dotais deleģējums neļauj šādu mehānismu ietvert pašreiz izstrādātajos VES ekspluatācijas noteikumos, lūdzu KEM norādīt, kādā normatīvajā regulējumā un kādā termiņā šo jautājumu paredzēts risināt, vai arī rosināt nepieciešamos grozījumus augstāka juridiskā spēka normatīvajos aktos.
Pamatojums
VES attīstības radītos ieguvumus un riskus nepieciešams sadalīt taisnīgi.
Ja privāta enerģētikas projekta rezultātā citai personai piederošam dzīvojamam nekustamajam īpašumam rodas objektīvi pierādāms būtisks mantiskais zaudējums, nav samērīgi šo zaudējumu pilnībā atstāt īpašnieka ziņā.
Ikgadējs maksājums par dzīvošanu VES tuvumā un atlīdzība par konkrētam cilvēkam radītu nekustamā īpašuma vērtības samazinājumu ir divas atšķirīgas lietas, un vienai nevajadzētu aizstāt otru.
Situācijas analīze
Iebilstu pret to, ka, veidojot VES ekspluatācijas un to ietekmes uz apkārtējiem iedzīvotājiem regulējumu, Latvijā joprojām nav paredzēts skaidrs mehānisms situācijām, kad VES izbūves un ekspluatācijas rezultātā būtiski samazinās tuvumā esoša dzīvojamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība vai tā izmantošanas iespējas.
Latvijā ir ieviests VES maksājums vietējās kopienas attīstībai, kura daļu saņem noteiktā attālumā esošas mājsaimniecības.
Tomēr šāds ikgadējs maksājums pēc būtības nav tas pats, kas konkrētam nekustamā īpašuma īpašniekam radīta mantiskā zaudējuma atlīdzināšana.
Maksājums vietējās kopienas attīstībai nav atkarīgs no tā, vai konkrētais īpašums VES projekta rezultātā zaudējis tirgus vērtību un cik liels ir šis zaudējums.
Citās valstīs šāda problēma tiek risināta atsevišķi
Piemēram, Dānijā pastāv atsevišķa nekustamā īpašuma vērtības samazinājuma kompensācijas sistēma – Værditabsordningen.
Ja atjaunīgās enerģijas projekta izbūves rezultātā dzīvojamam īpašumam tiek konstatēts vērtības samazinājums, īpašniekam ir iespējams prasīt attīstītājam atlīdzināt šo zaudējumu.
Papildus Dānijā darbojas Salgsoptionsordningen jeb īpašuma pārdošanas opcija. Noteiktos gadījumos, ja dzīvojamais īpašums atrodas līdz sešu vēja turbīnas augstumu attālumā un neatkarīgā vērtēšanā konstatēts vairāk nekā 1% īpašuma vērtības samazinājums, īpašniekam ir tiesības prasīt, lai attīstītājs piedāvā īpašumu iegādāties.
Neuzskatu, ka Latvijai obligāti jāpārņem tieši Dānijas noteiktie attālumi, procentu sliekšņi vai procedūra.
Tomēr šis piemērs pierāda, ka nekustamā īpašuma vērtības samazinājums ir regulējams atsevišķi no vispārēja kopienas maksājuma.
Īpašniekam nevajadzētu vienpersoniski uzņemties VES projekta radīto mantisko risku
VES ir privāta saimnieciska darbība.
Ja šīs darbības rezultātā blakus esoša, ar projektu nesaistīta nekustamā īpašuma tirgus vērtība objektīvi un pierādāmi būtiski samazinās, nav saprotams, kādēļ viss šāds mantiskais zaudējums būtu jāuzņemas tieši blakus esošā īpašuma īpašniekam.
Īpaši būtiski tas ir cilvēkiem, kuru dzīvojamais īpašums iegādāts vai izveidots pirms konkrētā VES projekta.
Cilvēks var būt ieguldījis ievērojamus līdzekļus dzīvojamās mājas iegādē, būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā. Lauku īpašuma vērtību var veidot ne tikai ēkas tehniskais stāvoklis, bet arī tā atrašanās vieta, ainava, klusums, apkārtējās teritorijas raksturs un rekreācijas iespējas.
Ja pēc VES izbūves īpašumu kļūst būtiski grūtāk pārdot vai tā tirgus vērtība objektīvi samazinās, šis zaudējums nevar tikt ignorēts tikai tādēļ, ka VES ievēro noteiktus trokšņa vai citus normatīvos robežlielumus.
Kopienas maksājums šo problēmu neatrisina
Latvijā spēkā esošais VES maksājums vietējās kopienas attīstībai pilda citu funkciju.
Tas nav balstīts konkrētā īpašuma vērtības novērtējumā un nenodrošina pilnu atlīdzību personai, kurai radies pierādāms mantisks zaudējums.
Tādēļ nav pamatoti uzskatīt, ka kopienas maksājuma esamība pati par sevi atrisina nekustamā īpašuma vērtības samazinājuma jautājumu.
Nepieciešama neatkarīga vērtēšanas sistēma
Šādam mehānismam nevajadzētu balstīties tikai īpašnieka subjektīvā uzskatā, ka viņa īpašuma vērtība ir samazinājusies.
Nepieciešama neatkarīga un vienota vērtēšanas procedūra, kas ļautu salīdzināt īpašuma vērtību pirms VES projekta un pēc tā īstenošanas, ņemot vērā arī vispārējās nekustamā īpašuma tirgus izmaiņas.
Tas aizsargātu gan īpašnieku, gan VES operatoru no nepamatotām prasībām.
Priekšlikums
Lūdzu KEM izvērtēt nepieciešamību Latvijā izveidot atsevišķu VES tuvumā esošu nekustamo īpašumu vērtības samazinājuma kompensācijas mehānismu, kas nav aizstājams ar vispārējo maksājumu vietējās kopienas attīstībai.
Šādā regulējumā būtu izvērtējama:
– neatkarīga nekustamā īpašuma vērtības noteikšanas kārtība;
– kritēriji, pēc kuriem konstatē ar VES projektu cēloņsakarīgi saistītu īpašuma vērtības samazinājumu;
– minimālais vērtības samazinājuma slieksnis, no kura rodas tiesības uz atlīdzību;
– attīstītāja pienākums atlīdzināt pierādītu īpašuma vērtības samazinājumu;
– īpašnieka tiesības būtiska vērtības samazinājuma vai būtiskas dzīvojamā īpašuma izmantošanas pasliktināšanās gadījumā pieprasīt īpašuma izpirkšanu;
– neatkarīga institūcija strīdu izskatīšanai un īpašuma vērtības samazinājuma noteikšanai;
– šā mehānisma attiecības ar jau pastāvošo VES maksājumu vietējās kopienas attīstībai.
Ja Elektroenerģijas tirgus likuma 22.² pantā Ministru kabinetam dotais deleģējums neļauj šādu mehānismu ietvert pašreiz izstrādātajos VES ekspluatācijas noteikumos, lūdzu KEM norādīt, kādā normatīvajā regulējumā un kādā termiņā šo jautājumu paredzēts risināt, vai arī rosināt nepieciešamos grozījumus augstāka juridiskā spēka normatīvajos aktos.
Pamatojums
VES attīstības radītos ieguvumus un riskus nepieciešams sadalīt taisnīgi.
Ja privāta enerģētikas projekta rezultātā citai personai piederošam dzīvojamam nekustamajam īpašumam rodas objektīvi pierādāms būtisks mantiskais zaudējums, nav samērīgi šo zaudējumu pilnībā atstāt īpašnieka ziņā.
Ikgadējs maksājums par dzīvošanu VES tuvumā un atlīdzība par konkrētam cilvēkam radītu nekustamā īpašuma vērtības samazinājumu ir divas atšķirīgas lietas, un vienai nevajadzētu aizstāt otru.
12.08.2026. 23:06
26-TA-1439/291
Evija Birkmane
Iebildums par VES modernizāciju un repowering – būtiskas izmaiņas nedrīkst automātiski saglabāt iepriekš piemērotās ekspluatācijas prasības
Situācijas analīze
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā nav pietiekami skaidri noregulēta situācija, kad jau ekspluatācijā esoša VES vai vēja parks tiek būtiski modernizēts, tostarp esošo VES aizstājot ar ievērojami jaudīgākām, augstākām vai ar lielāku rotoru aprīkotām VES.
VES ekspluatācijas laiks var būt vairāki gadu desmiti, un šajā laikā tehnoloģijas būtiski attīstās.
Tādēļ ir paredzams, ka arvien biežāk esošās VES netiks vienkārši demontētas, bet to vietā tiks uzstādītas jaunas paaudzes VES ar lielāku nominālo jaudu, lielāku rotora diametru, augstāku torni un citādi atšķirīgiem tehniskajiem parametriem.
Šāda VES nomaiņa vai būtiska modernizācija nevar tikt vērtēta tikai kā esošas iekārtas tehniska atjaunošana, ja tās rezultātā būtiski mainās VES faktiskā ietekme uz apkārtējo teritoriju.
Lielāka VES nav tikai “tā pati VES ar jaunāku aprīkojumu”
Ja, piemēram, iepriekš ekspluatēta salīdzinoši neliela VES tiek aizstāta ar 250–300 metrus augstu mūsdienu lieljaudas VES, var būtiski mainīties:
– trokšņa emisija un tās frekvenču spektrs;
– zemas frekvences trokšņa un infraskaņas raksturs;
– ēnu mirgošanas teritorija;
– aviācijas šķēršļu apgaismojuma nepieciešamība un redzamība;
– putnu un sikspārņu sadursmju risks;
– ledus krišanas vai izsviešanas riska teritorija;
– konstrukcijas avārijas sekas;
– ainaviskā un cita faktiskā ietekme.
Tādēļ nav pamatoti automātiski prezumēt, ka ekspluatācijas nosacījumi, kas noteikti iepriekšējai VES, ir pietiekami arī pēc būtiskas iekārtas nomaiņas.
Paātrināts repowering process nedrīkst nozīmēt zemāku aizsardzības līmeni
Eiropas Savienības regulējumā atjaunīgās enerģijas iekārtu modernizācija jeb repowering tiek īpaši veicināta, tostarp paredzot saīsinātus atļauju piešķiršanas termiņus.
Šāds mērķis ir saprotams no enerģētikas attīstības viedokļa.
Tomēr paātrināta administratīvā procedūra nedrīkst nozīmēt to, ka netiek pilnvērtīgi izvērtēta būtiski izmainītas VES faktiskā ietekme uz cilvēkiem, dabu, vidi un drošību.
Jo īpaši nav pieļaujams, ka “modernizācijas” jēdziens tiek izmantots, lai daudz lielākai jaunai VES automātiski saglabātu vēsturiskos ekspluatācijas nosacījumus tikai tādēļ, ka tā uzstādīta iepriekšējās VES vietā vai izmanto to pašu pieslēgumu.
Jānošķir remonts, tehniska atjaunošana un būtiska VES pārbūve
Regulējumā nepieciešams nepārprotami nošķirt vismaz:
1. remontu un detaļu nomaiņu, kas būtiski nemaina VES parametrus un ietekmi;
2. tehnisko modernizāciju, kas uzlabo iekārtu, bet būtiski nemaina tās ārējo ietekmi;
3. repowering jeb tādu VES nomaiņu vai pārbūvi, kuras rezultātā būtiski mainās VES jauda, augstums, rotora izmērs, skaņas emisija vai citi ietekmi raksturojoši parametri.
Trešajā gadījumā nepieciešams piemērot aktuālās prasības tādā pašā aizsardzības līmenī, kāds tiktu piemērots jaunai VES ar līdzvērtīgiem tehniskajiem parametriem.
Jāņem vērā aktuālā, nevis vēsturiskā situācija teritorijā
Repowering brīdī apkārtējā teritorija var būt būtiski mainījusies salīdzinājumā ar sākotnējās VES izbūves laiku.
Var būt uzbūvētas jaunas dzīvojamās mājas, radušies citi VES projekti, mainījusies ceļu un teritorijas izmantošana, izveidojušās jaunas aizsargājamo sugu ligzdas vai iegūti jauni dati par dabas vērtībām.
Tādēļ būtiskas modernizācijas gadījumā nevar paļauties tikai uz sākotnējā projekta laikā veiktajiem novērtējumiem.
Jāvērtē aktuālā kumulatīvā ietekme un faktiskā situācija repowering brīdī.
Priekšlikums
Lūdzu noteikumu projektā skaidri noregulēt VES būtiskas modernizācijas un repowering gadījumus, paredzot, ka:
– tiek nošķirts parasts remonts un tehniska apkope no būtiskas VES parametru maiņas;
– tiek noteikti objektīvi kritēriji, pēc kuriem VES izmaiņas uzskatāmas par būtiskām;
– būtiski palielinot VES kopējo augstumu, rotora diametru, nominālo jaudu vai citus ietekmi raksturojošos parametrus, tiek veikts atkārtots aktuālās ietekmes izvērtējums;
– šādai VES piemēro tās ekspluatācijas prasības, kas ir spēkā būtiskās modernizācijas brīdī, nevis automātiski saglabā tikai vēsturiskos ekspluatācijas nosacījumus;
– atkārtoti tiek izvērtēts troksnis, zemas frekvences troksnis, ēnu mirgošana, drošības riski, putnu un sikspārņu aizsardzība un citas būtiskās ietekmes atbilstoši jaunās VES faktiskajiem parametriem;
– tiek vērtēta arī aktuālā vairāku VES un vēja parku kumulatīvā ietekme;
– būtiskas modernizācijas gadījumā tiek izmantoti aktuālie dati par dzīvojamo apbūvi, dabas vērtībām, ceļiem un citu teritorijas izmantošanu.
Pamatojums
Repowering var būt efektīvs veids, kā izmantot jau esošu enerģētikas infrastruktūru un ražot vairāk atjaunīgās elektroenerģijas.
Tomēr juridiski to nedrīkst pielīdzināt parastam remontam, ja faktiski vecās VES vietā tiek uzstādīta tehniski un pēc tās ietekmes būtiski atšķirīga iekārta.
Ja vecas VES vietā tiek uzbūvēta pēc būtības jauna, būtiski lielāka VES, cilvēku, dabas un vides aizsardzības prasībām jāatbilst jaunās VES faktiskajai ietekmei, nevis tās priekšgājēja būvniecības gadā spēkā bijušajam regulējumam.
Situācijas analīze
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā nav pietiekami skaidri noregulēta situācija, kad jau ekspluatācijā esoša VES vai vēja parks tiek būtiski modernizēts, tostarp esošo VES aizstājot ar ievērojami jaudīgākām, augstākām vai ar lielāku rotoru aprīkotām VES.
VES ekspluatācijas laiks var būt vairāki gadu desmiti, un šajā laikā tehnoloģijas būtiski attīstās.
Tādēļ ir paredzams, ka arvien biežāk esošās VES netiks vienkārši demontētas, bet to vietā tiks uzstādītas jaunas paaudzes VES ar lielāku nominālo jaudu, lielāku rotora diametru, augstāku torni un citādi atšķirīgiem tehniskajiem parametriem.
Šāda VES nomaiņa vai būtiska modernizācija nevar tikt vērtēta tikai kā esošas iekārtas tehniska atjaunošana, ja tās rezultātā būtiski mainās VES faktiskā ietekme uz apkārtējo teritoriju.
Lielāka VES nav tikai “tā pati VES ar jaunāku aprīkojumu”
Ja, piemēram, iepriekš ekspluatēta salīdzinoši neliela VES tiek aizstāta ar 250–300 metrus augstu mūsdienu lieljaudas VES, var būtiski mainīties:
– trokšņa emisija un tās frekvenču spektrs;
– zemas frekvences trokšņa un infraskaņas raksturs;
– ēnu mirgošanas teritorija;
– aviācijas šķēršļu apgaismojuma nepieciešamība un redzamība;
– putnu un sikspārņu sadursmju risks;
– ledus krišanas vai izsviešanas riska teritorija;
– konstrukcijas avārijas sekas;
– ainaviskā un cita faktiskā ietekme.
Tādēļ nav pamatoti automātiski prezumēt, ka ekspluatācijas nosacījumi, kas noteikti iepriekšējai VES, ir pietiekami arī pēc būtiskas iekārtas nomaiņas.
Paātrināts repowering process nedrīkst nozīmēt zemāku aizsardzības līmeni
Eiropas Savienības regulējumā atjaunīgās enerģijas iekārtu modernizācija jeb repowering tiek īpaši veicināta, tostarp paredzot saīsinātus atļauju piešķiršanas termiņus.
Šāds mērķis ir saprotams no enerģētikas attīstības viedokļa.
Tomēr paātrināta administratīvā procedūra nedrīkst nozīmēt to, ka netiek pilnvērtīgi izvērtēta būtiski izmainītas VES faktiskā ietekme uz cilvēkiem, dabu, vidi un drošību.
Jo īpaši nav pieļaujams, ka “modernizācijas” jēdziens tiek izmantots, lai daudz lielākai jaunai VES automātiski saglabātu vēsturiskos ekspluatācijas nosacījumus tikai tādēļ, ka tā uzstādīta iepriekšējās VES vietā vai izmanto to pašu pieslēgumu.
Jānošķir remonts, tehniska atjaunošana un būtiska VES pārbūve
Regulējumā nepieciešams nepārprotami nošķirt vismaz:
1. remontu un detaļu nomaiņu, kas būtiski nemaina VES parametrus un ietekmi;
2. tehnisko modernizāciju, kas uzlabo iekārtu, bet būtiski nemaina tās ārējo ietekmi;
3. repowering jeb tādu VES nomaiņu vai pārbūvi, kuras rezultātā būtiski mainās VES jauda, augstums, rotora izmērs, skaņas emisija vai citi ietekmi raksturojoši parametri.
Trešajā gadījumā nepieciešams piemērot aktuālās prasības tādā pašā aizsardzības līmenī, kāds tiktu piemērots jaunai VES ar līdzvērtīgiem tehniskajiem parametriem.
Jāņem vērā aktuālā, nevis vēsturiskā situācija teritorijā
Repowering brīdī apkārtējā teritorija var būt būtiski mainījusies salīdzinājumā ar sākotnējās VES izbūves laiku.
Var būt uzbūvētas jaunas dzīvojamās mājas, radušies citi VES projekti, mainījusies ceļu un teritorijas izmantošana, izveidojušās jaunas aizsargājamo sugu ligzdas vai iegūti jauni dati par dabas vērtībām.
Tādēļ būtiskas modernizācijas gadījumā nevar paļauties tikai uz sākotnējā projekta laikā veiktajiem novērtējumiem.
Jāvērtē aktuālā kumulatīvā ietekme un faktiskā situācija repowering brīdī.
Priekšlikums
Lūdzu noteikumu projektā skaidri noregulēt VES būtiskas modernizācijas un repowering gadījumus, paredzot, ka:
– tiek nošķirts parasts remonts un tehniska apkope no būtiskas VES parametru maiņas;
– tiek noteikti objektīvi kritēriji, pēc kuriem VES izmaiņas uzskatāmas par būtiskām;
– būtiski palielinot VES kopējo augstumu, rotora diametru, nominālo jaudu vai citus ietekmi raksturojošos parametrus, tiek veikts atkārtots aktuālās ietekmes izvērtējums;
– šādai VES piemēro tās ekspluatācijas prasības, kas ir spēkā būtiskās modernizācijas brīdī, nevis automātiski saglabā tikai vēsturiskos ekspluatācijas nosacījumus;
– atkārtoti tiek izvērtēts troksnis, zemas frekvences troksnis, ēnu mirgošana, drošības riski, putnu un sikspārņu aizsardzība un citas būtiskās ietekmes atbilstoši jaunās VES faktiskajiem parametriem;
– tiek vērtēta arī aktuālā vairāku VES un vēja parku kumulatīvā ietekme;
– būtiskas modernizācijas gadījumā tiek izmantoti aktuālie dati par dzīvojamo apbūvi, dabas vērtībām, ceļiem un citu teritorijas izmantošanu.
Pamatojums
Repowering var būt efektīvs veids, kā izmantot jau esošu enerģētikas infrastruktūru un ražot vairāk atjaunīgās elektroenerģijas.
Tomēr juridiski to nedrīkst pielīdzināt parastam remontam, ja faktiski vecās VES vietā tiek uzstādīta tehniski un pēc tās ietekmes būtiski atšķirīga iekārta.
Ja vecas VES vietā tiek uzbūvēta pēc būtības jauna, būtiski lielāka VES, cilvēku, dabas un vides aizsardzības prasībām jāatbilst jaunās VES faktiskajai ietekmei, nevis tās priekšgājēja būvniecības gadā spēkā bijušajam regulējumam.
12.08.2026. 23:08
26-TA-1439/292
Evija Birkmane
Iebildums par 16. punktu – aizsarggaismu sinhronizācija pati par sevi nemazina nakts gaismas piesārņojumu
Situācijas analīze
Iebilstu pret noteikumu projekta 16. punkta redakciju, ciktāl tajā VES aizsarggaismu radītās ietekmes mazināšanai pēc būtības paredzēta tikai prasība nodrošināt aizsarggaismu savstarpēju sinhronizāciju.
punkts nosaka, ka elektroenerģijas ražotājs nodrošina VES turbīnu marķēšanu un aprīkošanu ar aizsarggaismām atbilstoši aviācijas nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem un ka aizsarggaismu darbībai jābūt savstarpēji sinhronizētai.
Aviācijas drošības prasību ievērošanas nepieciešamību neapšaubu.
Tomēr sinhronizēta mirgošana pati par sevi nenovērš gaismas piesārņojumu. Tā tikai koordinē vairāku gaismas avotu darbību.
Ja vairāku VES aizsarggaismas visu nakti turpina regulāri mirgot, apkārtējo iedzīvotāju un nakts ainavas ietekme saglabājas arī tad, ja visas gaismas mirgo vienlaikus.
Mūsdienu tehnoloģijas ļauj nošķirt aviācijas drošību no nepārtrauktas nakts mirgošanas
Citās Eiropas valstīs VES nakts marķējuma radītās ietekmes mazināšanai tiek izmantotas pieprasījuma vadītas aizsarggaismu sistēmas.
Piemēram, Vācijā VES tiek izmantota pieprasījuma vadīta nakts marķēšana, kur aizsarggaismas tiek ieslēgtas tad, kad sistēma konstatē tuvojošos gaisa kuģi, nevis obligāti darbojas nepārtraukti visu nakti.
Arī Dānijā ir ieviesta iespēja noteiktos apstākļos izslēgt VES brīdinājuma gaismas naktī laikā, kad tuvumā nav gaisa kuģu vai dronu.
Šādi risinājumi parāda, ka cilvēku dzīves kvalitātes un nakts ainavas aizsardzība nav obligāti pretrunā aviācijas drošībai.
Jautājums ir par to, vai tiek izmantota tehnoloģija, kas nepieciešamo aviācijas drošības līmeni nodrošina ar mazāko iespējamo nepārtraukto gaismas ietekmi.
Mūsdienu VES gadījumā gaismas ietekme var būt ļoti plaša
Mūsdienu sauszemes VES kopējais augstums var pārsniegt 250 metrus.
Šāda augstuma objekta aviācijas aizsarggaismas var būt redzamas lielā attālumā, un vairāku VES vai vairāku vēja parku gadījumā nakts ainavā vienlaikus var būt redzami daudzi regulāri mirgojoši gaismas avoti.
Tādēļ VES nakts apgaismojumu nevar vērtēt tikai kā lokālu tehnisku prasību pie pašas turbīnas.
Tas ir ilgstošs VES ekspluatācijas radīts ārējās vides faktors, kas var pastāvēt katru nakti vairākus gadu desmitus.
Tas ir īpaši būtiski lauku teritorijās, kur pirms VES izbūves nakts vidē var būt ļoti maz mākslīgā apgaismojuma.
Sinhronizācija un gaismas piesārņojuma samazināšana ir divas dažādas lietas
Sinhronizētas aizsarggaismas var būt vizuāli sakārtotākas nekā nesinhronizētas gaismas, taču tas nenozīmē, ka to radītais traucējums ir novērsts.
Tādēļ regulējumā būtu skaidri jānošķir:
– aizsarggaismu savstarpēja sinhronizācija;
– gaismas intensitātes samazināšana, ja to pieļauj faktiskie meteoroloģiskie apstākļi;
– aizsarggaismu darbības laika samazināšana;
– pieprasījuma vadīta aizsarggaismu aktivizēšana, ja to pieļauj aviācijas drošības prasības.
Pašreizējais 16. punkts pēc būtības regulē tikai pirmo no šiem elementiem.
Jāvērtē arī kumulatīvā nakts gaismas ietekme
Atsevišķas VES aizsarggaismas ietekme un situācija, kurā vienas dzīvesvietas redzes laukā atrodas desmitiem sinhroni mirgojošu VES no viena vai vairākiem vēja parkiem, nav salīdzināmas.
Tādēļ noteikumos nepieciešams paredzēt arī principu, ka tehniskie risinājumi nakts apgaismojuma mazināšanai tiek izvēlēti, ņemot vērā kopējo VES radīto gaismas piesārņojumu konkrētajā teritorijā, nevis tikai katras turbīnas individuālu atbilstību aviācijas prasībām.
Priekšlikums
Lūdzu papildināt 16. punktu ar principu, ka VES aizsarggaismu sistēmu projektē un ekspluatē tā, lai, pilnībā ievērojot aviācijas drošības prasības, tiktu nodrošināts mazākais tehniski un juridiski iespējamais nakts gaismas piesārņojums.
Noteikumos būtu paredzams vismaz:
– pienākums izmantot pieprasījuma vadītu jeb pēc faktiskas aviācijas nepieciešamības aktivizētu nakts aizsarggaismu sistēmu, ja to pieļauj aviācijas drošības regulējums un konkrētās vietas apstākļi;
– ja šādas sistēmas izmantošana konkrētajā vietā nav iespējama, operatoram jāsniedz tehnisks un juridisks pamatojums;
– pienākums izmantot zemāko aviācijas drošības prasībām atbilstošo gaismas intensitāti;
– automātisku gaismas intensitātes pielāgošanu faktiskajiem redzamības apstākļiem, ja to pieļauj aviācijas prasības;
– aizsarggaismu savstarpēju sinhronizāciju saglabāt kā papildu, nevis vienīgo gaismas ietekmes mazināšanas pasākumu;
– izvērtēt vairāku VES un vairāku vēja parku kumulatīvo nakts gaismas ietekmi;
– nodrošināt sistēmas darbības datu reģistrēšanu un iespēju kompetentajai institūcijai pārbaudīt, cik ilgu laiku aizsarggaismas faktiski darbojušās.
Pamatojums
Noteikumu projekta 2. punktā kā viens no regulējuma mērķiem noteikta cilvēku dzīves kvalitātes aizsardzība. VES nakts aizsarggaismas ir tieši ekspluatācijas laikā radīta ietekme, kas var pastāvēt katru nakti visā VES darbības laikā.
Ja tehnoloģiski jau pastāv risinājumi, kas ļauj aviācijas drošību nodrošināt bez nepārtrauktas aizsarggaismu darbības, normatīvajam regulējumam būtu jāveicina tieši šādu risinājumu izmantošana.
Aviācijas drošības prasība pati par sevi nenozīmē, ka apkārtējai sabiedrībai automātiski jāpieņem maksimāli intensīvs un nepārtraukts nakts apgaismojums, ja tādu pašu aviācijas drošības līmeni iespējams nodrošināt ar būtiski mazāku gaismas piesārņojumu.
Situācijas analīze
Iebilstu pret noteikumu projekta 16. punkta redakciju, ciktāl tajā VES aizsarggaismu radītās ietekmes mazināšanai pēc būtības paredzēta tikai prasība nodrošināt aizsarggaismu savstarpēju sinhronizāciju.
punkts nosaka, ka elektroenerģijas ražotājs nodrošina VES turbīnu marķēšanu un aprīkošanu ar aizsarggaismām atbilstoši aviācijas nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem un ka aizsarggaismu darbībai jābūt savstarpēji sinhronizētai.
Aviācijas drošības prasību ievērošanas nepieciešamību neapšaubu.
Tomēr sinhronizēta mirgošana pati par sevi nenovērš gaismas piesārņojumu. Tā tikai koordinē vairāku gaismas avotu darbību.
Ja vairāku VES aizsarggaismas visu nakti turpina regulāri mirgot, apkārtējo iedzīvotāju un nakts ainavas ietekme saglabājas arī tad, ja visas gaismas mirgo vienlaikus.
Mūsdienu tehnoloģijas ļauj nošķirt aviācijas drošību no nepārtrauktas nakts mirgošanas
Citās Eiropas valstīs VES nakts marķējuma radītās ietekmes mazināšanai tiek izmantotas pieprasījuma vadītas aizsarggaismu sistēmas.
Piemēram, Vācijā VES tiek izmantota pieprasījuma vadīta nakts marķēšana, kur aizsarggaismas tiek ieslēgtas tad, kad sistēma konstatē tuvojošos gaisa kuģi, nevis obligāti darbojas nepārtraukti visu nakti.
Arī Dānijā ir ieviesta iespēja noteiktos apstākļos izslēgt VES brīdinājuma gaismas naktī laikā, kad tuvumā nav gaisa kuģu vai dronu.
Šādi risinājumi parāda, ka cilvēku dzīves kvalitātes un nakts ainavas aizsardzība nav obligāti pretrunā aviācijas drošībai.
Jautājums ir par to, vai tiek izmantota tehnoloģija, kas nepieciešamo aviācijas drošības līmeni nodrošina ar mazāko iespējamo nepārtraukto gaismas ietekmi.
Mūsdienu VES gadījumā gaismas ietekme var būt ļoti plaša
Mūsdienu sauszemes VES kopējais augstums var pārsniegt 250 metrus.
Šāda augstuma objekta aviācijas aizsarggaismas var būt redzamas lielā attālumā, un vairāku VES vai vairāku vēja parku gadījumā nakts ainavā vienlaikus var būt redzami daudzi regulāri mirgojoši gaismas avoti.
Tādēļ VES nakts apgaismojumu nevar vērtēt tikai kā lokālu tehnisku prasību pie pašas turbīnas.
Tas ir ilgstošs VES ekspluatācijas radīts ārējās vides faktors, kas var pastāvēt katru nakti vairākus gadu desmitus.
Tas ir īpaši būtiski lauku teritorijās, kur pirms VES izbūves nakts vidē var būt ļoti maz mākslīgā apgaismojuma.
Sinhronizācija un gaismas piesārņojuma samazināšana ir divas dažādas lietas
Sinhronizētas aizsarggaismas var būt vizuāli sakārtotākas nekā nesinhronizētas gaismas, taču tas nenozīmē, ka to radītais traucējums ir novērsts.
Tādēļ regulējumā būtu skaidri jānošķir:
– aizsarggaismu savstarpēja sinhronizācija;
– gaismas intensitātes samazināšana, ja to pieļauj faktiskie meteoroloģiskie apstākļi;
– aizsarggaismu darbības laika samazināšana;
– pieprasījuma vadīta aizsarggaismu aktivizēšana, ja to pieļauj aviācijas drošības prasības.
Pašreizējais 16. punkts pēc būtības regulē tikai pirmo no šiem elementiem.
Jāvērtē arī kumulatīvā nakts gaismas ietekme
Atsevišķas VES aizsarggaismas ietekme un situācija, kurā vienas dzīvesvietas redzes laukā atrodas desmitiem sinhroni mirgojošu VES no viena vai vairākiem vēja parkiem, nav salīdzināmas.
Tādēļ noteikumos nepieciešams paredzēt arī principu, ka tehniskie risinājumi nakts apgaismojuma mazināšanai tiek izvēlēti, ņemot vērā kopējo VES radīto gaismas piesārņojumu konkrētajā teritorijā, nevis tikai katras turbīnas individuālu atbilstību aviācijas prasībām.
Priekšlikums
Lūdzu papildināt 16. punktu ar principu, ka VES aizsarggaismu sistēmu projektē un ekspluatē tā, lai, pilnībā ievērojot aviācijas drošības prasības, tiktu nodrošināts mazākais tehniski un juridiski iespējamais nakts gaismas piesārņojums.
Noteikumos būtu paredzams vismaz:
– pienākums izmantot pieprasījuma vadītu jeb pēc faktiskas aviācijas nepieciešamības aktivizētu nakts aizsarggaismu sistēmu, ja to pieļauj aviācijas drošības regulējums un konkrētās vietas apstākļi;
– ja šādas sistēmas izmantošana konkrētajā vietā nav iespējama, operatoram jāsniedz tehnisks un juridisks pamatojums;
– pienākums izmantot zemāko aviācijas drošības prasībām atbilstošo gaismas intensitāti;
– automātisku gaismas intensitātes pielāgošanu faktiskajiem redzamības apstākļiem, ja to pieļauj aviācijas prasības;
– aizsarggaismu savstarpēju sinhronizāciju saglabāt kā papildu, nevis vienīgo gaismas ietekmes mazināšanas pasākumu;
– izvērtēt vairāku VES un vairāku vēja parku kumulatīvo nakts gaismas ietekmi;
– nodrošināt sistēmas darbības datu reģistrēšanu un iespēju kompetentajai institūcijai pārbaudīt, cik ilgu laiku aizsarggaismas faktiski darbojušās.
Pamatojums
Noteikumu projekta 2. punktā kā viens no regulējuma mērķiem noteikta cilvēku dzīves kvalitātes aizsardzība. VES nakts aizsarggaismas ir tieši ekspluatācijas laikā radīta ietekme, kas var pastāvēt katru nakti visā VES darbības laikā.
Ja tehnoloģiski jau pastāv risinājumi, kas ļauj aviācijas drošību nodrošināt bez nepārtrauktas aizsarggaismu darbības, normatīvajam regulējumam būtu jāveicina tieši šādu risinājumu izmantošana.
Aviācijas drošības prasība pati par sevi nenozīmē, ka apkārtējai sabiedrībai automātiski jāpieņem maksimāli intensīvs un nepārtraukts nakts apgaismojums, ja tādu pašu aviācijas drošības līmeni iespējams nodrošināt ar būtiski mazāku gaismas piesārņojumu.
12.08.2026. 23:11
26-TA-1439/293
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 23:13
26-TA-1439/294
Evija Birkmane
Iebildums par 39. un 40. punktu – VES nodošanas ekspluatācijā gads nedrīkst noteikt iedzīvotājiem atšķirīgu veselības un dzīves kvalitātes aizsardzības līmeni
Situācijas analīze
Iebilstu pret noteikumu projekta 39. un 40. punktā paredzēto pārejas regulējumu, ciktāl tas rada būtiski atšķirīgu ekspluatācijas prasību piemērošanu VES atkarībā no tā, kad konkrētā VES nodota ekspluatācijā.
Īpaši problemātiska ir pieeja, saskaņā ar kuru daļai agrāk ekspluatācijā nodotu VES noteiktu jauno prasību izpilde tiek atlikta līdz VES modernizācijai.
Šādā gadījumā pārejas periods faktiski vairs nav pārejas periods, jo tam nav konkrēta beigu termiņa.
Ja VES netiek modernizēta vēl 5, 10 vai vairāk gadus, arī attiecīgo aizsardzības prasību piemērošana var tikt atlikta uz tikpat ilgu laiku.
Cilvēka aizsardzības līmenis nevar būt atkarīgs no turbīnas vecuma
Noteikumu projekta deklarētais mērķis ir veicināt cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu VES ekspluatāciju.
No šā mērķa neizriet, ka cilvēkam, kurš dzīvo pie agrāk uzbūvētas VES, būtu nepieciešama mazāka aizsardzība nekā cilvēkam, kura dzīvesvietas tuvumā VES uzbūvēta pēc 2020. gada.
Troksnis cilvēku neietekmē atšķirīgi atkarībā no tā, kurā gadā turbīna nodota ekspluatācijā.
Arī ēnu mirgošanas traucējums nekļūst mazāk nozīmīgs tādēļ, ka VES uzbūvēta pirms noteikta datuma.
Ja valsts 2026. gadā secina, ka cilvēku veselības un dzīves kvalitātes aizsardzībai VES ekspluatācijā nepieciešamas konkrētas minimālās prasības, nepieciešams pamatot, kādēļ daļai jau ekspluatācijā esošu VES šīs prasības var nepiemērot nenoteiktu laiku.
Jānošķir robežlielums no tehniskā risinājuma tā nodrošināšanai
Vienlaikus saprotu, ka atsevišķu tehnisko iekārtu uzstādīšana jau ekspluatācijā esošai VES var prasīt projektēšanu, iepirkumu, ražotāja iesaisti un tehnisku pārbūvi.
Tādēļ pārejas periods konkrētu tehnisku risinājumu ieviešanai var būt objektīvi nepieciešams.
Taču te jānošķir divas lietas:
1. cilvēkam nodrošināmais aizsardzības līmenis;
2. operatora izvēlētais tehniskais risinājums šā aizsardzības līmeņa nodrošināšanai.
Ja vecāku VES nav iespējams nekavējoties aprīkot, piemēram, ar jaunu automātiskās vadības sistēmu, tas pats par sevi nenozīmē, ka līdz modernizācijai cilvēkam jāsamierinās ar lielāku pieļaujamo ietekmi.
Pārejas laikā operators var izmantot citus risinājumus – darbības režīma maiņu, manuālu apturēšanu noteiktos apstākļos, jaudas vai rotācijas ierobežošanu vai citus tehniski iespējamos pasākumus.
Regulējumam jānosaka sasniedzamais aizsardzības rezultāts, nevis jāatceļ šis rezultāts tādēļ, ka konkrētai vecākai VES tā sasniegšana ir tehniski neērtāka.
“Līdz modernizācijai” nav pietiekami noteikts termiņš
Īpaši iebilstu pret prasību piemērošanas sasaistīšanu tikai ar nākotnē iespējamu VES modernizāciju.
Modernizācija nav notikums, kura datums jau šobrīd būtu zināms.
Operators ekonomisku apsvērumu dēļ var VES nemodernizēt ļoti ilgu laiku.
Tādēļ šāds regulējums var radīt arī nevēlamu stimulu atlikt modernizāciju, ja tās rezultātā operatoram sāk piemērot stingrākas ekspluatācijas prasības.
Normatīvajam regulējumam nevajadzētu radīt ekonomisku motivāciju saglabāt vecāku tehnoloģiju tikai tādēļ, lai turpinātu izmantot labvēlīgāku tiesisko režīmu.
Vecākām VES atsevišķos aspektos var būt nepieciešama pat lielāka, nevis mazāka uzraudzība
VES vecums pats par sevi nav pamats pieņēmumam, ka tās ekspluatācijas ietekme vai drošības riski ir mazāki.
Tieši pretēji – ilgstošas ekspluatācijas laikā notiek mehānisko detaļu, spārnu, stiprinājumu, elektroiekārtu un citu sistēmu nolietojums.
Tādēļ nav loģiski veidot sistēmu, kurā jaunākām VES piemēro pilnvērtīgākas ekspluatācijas prasības, bet vecākas iekārtas, kurām objektīvi var pieaugt tehniskās uzraudzības nozīme, daļēji paliek ārpus jaunā regulējuma.
Tas sasaucas arī ar nepieciešamību noteikumos paredzēt VES dzīves ciklam atbilstošu tehniskās drošības uzraudzību.
Pārejas periodam jābūt konkrētam un pamatotam
Neiebilstu pret samērīgu pārejas periodu jau ekspluatācijā esošu VES tehniskai pielāgošanai.
Tomēr tam jābūt:
– konkrēti noteiktam laikā;
– pamatotam ar reāli nepieciešamo tehniskās pielāgošanas laiku;
– pēc iespējas īsākam;
– nesaistītam ar nenoteiktu nākotnes notikumu, piemēram, operatora paša izvēlētu modernizācijas brīdi.
Turklāt pārejas periodā jābūt paredzētiem pagaidu pasākumiem gadījumos, kad jau esošas VES faktiskā ekspluatācija rada jaunajos noteikumos nepieļaujamu ietekmi.
Priekšlikums
Lūdzu pārskatīt 39. un 40. punktu, paredzot, ka:
– VES nodošanas ekspluatācijā gads pats par sevi nav pamats ilgstoši vai beztermiņā piemērot zemāku cilvēku veselības, dzīves kvalitātes, dabas, vides vai drošības aizsardzības līmeni;
– visām ekspluatācijā esošajām VES tiek noteikts konkrēts un samērīgs termiņš jauno ekspluatācijas prasību sasniegšanai;
– prasību piemērošana netiek atlikta uz nenoteiktu laiku tikai līdz nākotnē iespējamai VES modernizācijai;
– ja konkrētas tehniskās sistēmas uzstādīšanai objektīvi nepieciešams pārejas periods, līdz tās uzstādīšanai operators nodrošina attiecīgo aizsardzības līmeni ar citiem tehniski iespējamiem ekspluatācijas pasākumiem;
– pārejas perioda ilgums tiek pamatots anotācijā, norādot, kādēļ izvēlētais termiņš nepieciešams un kā šajā laikā tiek aizsargāti VES tuvumā dzīvojošie cilvēki;
– ja jau pārejas periodā tiek konstatēta būtiska ietekme uz cilvēku veselību, dzīves kvalitāti, vidi vai drošību, kompetentajai institūcijai ir tiesības noteikt konkrētajai VES nepieciešamus darbības ierobežojumus neatkarīgi no pārejas perioda;
– vecākām VES tiek nodrošināta to faktiskajam tehniskajam stāvoklim un ekspluatācijas ilgumam atbilstoša drošības uzraudzība.
Pamatojums
Pārejas noteikumu mērķis var būt dot operatoram objektīvi nepieciešamu laiku tehniskai pielāgošanai, bet pārejas noteikumi nedrīkst kļūt par beztermiņa izņēmumu no cilvēku aizsardzības prasībām.
Īpaši problemātiska ir prasības atlikšana “līdz modernizācijai”, ja modernizācijas veikšanai nav noteikts gala termiņš.
Ja valsts ir atzinusi, ka konkrēts aizsardzības līmenis nepieciešams cilvēku veselībai un dzīves kvalitātei drošai VES ekspluatācijai, cilvēkam pie vecākas VES nevar uz nenoteiktu laiku nodrošināt zemāku aizsardzības līmeni tikai tādēļ, ka turbīna uzbūvēta agrāk.
Situācijas analīze
Iebilstu pret noteikumu projekta 39. un 40. punktā paredzēto pārejas regulējumu, ciktāl tas rada būtiski atšķirīgu ekspluatācijas prasību piemērošanu VES atkarībā no tā, kad konkrētā VES nodota ekspluatācijā.
Īpaši problemātiska ir pieeja, saskaņā ar kuru daļai agrāk ekspluatācijā nodotu VES noteiktu jauno prasību izpilde tiek atlikta līdz VES modernizācijai.
Šādā gadījumā pārejas periods faktiski vairs nav pārejas periods, jo tam nav konkrēta beigu termiņa.
Ja VES netiek modernizēta vēl 5, 10 vai vairāk gadus, arī attiecīgo aizsardzības prasību piemērošana var tikt atlikta uz tikpat ilgu laiku.
Cilvēka aizsardzības līmenis nevar būt atkarīgs no turbīnas vecuma
Noteikumu projekta deklarētais mērķis ir veicināt cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu VES ekspluatāciju.
No šā mērķa neizriet, ka cilvēkam, kurš dzīvo pie agrāk uzbūvētas VES, būtu nepieciešama mazāka aizsardzība nekā cilvēkam, kura dzīvesvietas tuvumā VES uzbūvēta pēc 2020. gada.
Troksnis cilvēku neietekmē atšķirīgi atkarībā no tā, kurā gadā turbīna nodota ekspluatācijā.
Arī ēnu mirgošanas traucējums nekļūst mazāk nozīmīgs tādēļ, ka VES uzbūvēta pirms noteikta datuma.
Ja valsts 2026. gadā secina, ka cilvēku veselības un dzīves kvalitātes aizsardzībai VES ekspluatācijā nepieciešamas konkrētas minimālās prasības, nepieciešams pamatot, kādēļ daļai jau ekspluatācijā esošu VES šīs prasības var nepiemērot nenoteiktu laiku.
Jānošķir robežlielums no tehniskā risinājuma tā nodrošināšanai
Vienlaikus saprotu, ka atsevišķu tehnisko iekārtu uzstādīšana jau ekspluatācijā esošai VES var prasīt projektēšanu, iepirkumu, ražotāja iesaisti un tehnisku pārbūvi.
Tādēļ pārejas periods konkrētu tehnisku risinājumu ieviešanai var būt objektīvi nepieciešams.
Taču te jānošķir divas lietas:
1. cilvēkam nodrošināmais aizsardzības līmenis;
2. operatora izvēlētais tehniskais risinājums šā aizsardzības līmeņa nodrošināšanai.
Ja vecāku VES nav iespējams nekavējoties aprīkot, piemēram, ar jaunu automātiskās vadības sistēmu, tas pats par sevi nenozīmē, ka līdz modernizācijai cilvēkam jāsamierinās ar lielāku pieļaujamo ietekmi.
Pārejas laikā operators var izmantot citus risinājumus – darbības režīma maiņu, manuālu apturēšanu noteiktos apstākļos, jaudas vai rotācijas ierobežošanu vai citus tehniski iespējamos pasākumus.
Regulējumam jānosaka sasniedzamais aizsardzības rezultāts, nevis jāatceļ šis rezultāts tādēļ, ka konkrētai vecākai VES tā sasniegšana ir tehniski neērtāka.
“Līdz modernizācijai” nav pietiekami noteikts termiņš
Īpaši iebilstu pret prasību piemērošanas sasaistīšanu tikai ar nākotnē iespējamu VES modernizāciju.
Modernizācija nav notikums, kura datums jau šobrīd būtu zināms.
Operators ekonomisku apsvērumu dēļ var VES nemodernizēt ļoti ilgu laiku.
Tādēļ šāds regulējums var radīt arī nevēlamu stimulu atlikt modernizāciju, ja tās rezultātā operatoram sāk piemērot stingrākas ekspluatācijas prasības.
Normatīvajam regulējumam nevajadzētu radīt ekonomisku motivāciju saglabāt vecāku tehnoloģiju tikai tādēļ, lai turpinātu izmantot labvēlīgāku tiesisko režīmu.
Vecākām VES atsevišķos aspektos var būt nepieciešama pat lielāka, nevis mazāka uzraudzība
VES vecums pats par sevi nav pamats pieņēmumam, ka tās ekspluatācijas ietekme vai drošības riski ir mazāki.
Tieši pretēji – ilgstošas ekspluatācijas laikā notiek mehānisko detaļu, spārnu, stiprinājumu, elektroiekārtu un citu sistēmu nolietojums.
Tādēļ nav loģiski veidot sistēmu, kurā jaunākām VES piemēro pilnvērtīgākas ekspluatācijas prasības, bet vecākas iekārtas, kurām objektīvi var pieaugt tehniskās uzraudzības nozīme, daļēji paliek ārpus jaunā regulējuma.
Tas sasaucas arī ar nepieciešamību noteikumos paredzēt VES dzīves ciklam atbilstošu tehniskās drošības uzraudzību.
Pārejas periodam jābūt konkrētam un pamatotam
Neiebilstu pret samērīgu pārejas periodu jau ekspluatācijā esošu VES tehniskai pielāgošanai.
Tomēr tam jābūt:
– konkrēti noteiktam laikā;
– pamatotam ar reāli nepieciešamo tehniskās pielāgošanas laiku;
– pēc iespējas īsākam;
– nesaistītam ar nenoteiktu nākotnes notikumu, piemēram, operatora paša izvēlētu modernizācijas brīdi.
Turklāt pārejas periodā jābūt paredzētiem pagaidu pasākumiem gadījumos, kad jau esošas VES faktiskā ekspluatācija rada jaunajos noteikumos nepieļaujamu ietekmi.
Priekšlikums
Lūdzu pārskatīt 39. un 40. punktu, paredzot, ka:
– VES nodošanas ekspluatācijā gads pats par sevi nav pamats ilgstoši vai beztermiņā piemērot zemāku cilvēku veselības, dzīves kvalitātes, dabas, vides vai drošības aizsardzības līmeni;
– visām ekspluatācijā esošajām VES tiek noteikts konkrēts un samērīgs termiņš jauno ekspluatācijas prasību sasniegšanai;
– prasību piemērošana netiek atlikta uz nenoteiktu laiku tikai līdz nākotnē iespējamai VES modernizācijai;
– ja konkrētas tehniskās sistēmas uzstādīšanai objektīvi nepieciešams pārejas periods, līdz tās uzstādīšanai operators nodrošina attiecīgo aizsardzības līmeni ar citiem tehniski iespējamiem ekspluatācijas pasākumiem;
– pārejas perioda ilgums tiek pamatots anotācijā, norādot, kādēļ izvēlētais termiņš nepieciešams un kā šajā laikā tiek aizsargāti VES tuvumā dzīvojošie cilvēki;
– ja jau pārejas periodā tiek konstatēta būtiska ietekme uz cilvēku veselību, dzīves kvalitāti, vidi vai drošību, kompetentajai institūcijai ir tiesības noteikt konkrētajai VES nepieciešamus darbības ierobežojumus neatkarīgi no pārejas perioda;
– vecākām VES tiek nodrošināta to faktiskajam tehniskajam stāvoklim un ekspluatācijas ilgumam atbilstoša drošības uzraudzība.
Pamatojums
Pārejas noteikumu mērķis var būt dot operatoram objektīvi nepieciešamu laiku tehniskai pielāgošanai, bet pārejas noteikumi nedrīkst kļūt par beztermiņa izņēmumu no cilvēku aizsardzības prasībām.
Īpaši problemātiska ir prasības atlikšana “līdz modernizācijai”, ja modernizācijas veikšanai nav noteikts gala termiņš.
Ja valsts ir atzinusi, ka konkrēts aizsardzības līmenis nepieciešams cilvēku veselībai un dzīves kvalitātei drošai VES ekspluatācijai, cilvēkam pie vecākas VES nevar uz nenoteiktu laiku nodrošināt zemāku aizsardzības līmeni tikai tādēļ, ka turbīna uzbūvēta agrāk.
12.08.2026. 23:14
26-TA-1439/296
Evija Birkmane
Iebildums par regulējuma trūkumu VES avāriju un būtisku tehnisko bojājumu gadījumā – nepieciešama obligāta operatīva ziņošana un drošības pārbaude pirms ekspluatācijas atsākšanas
Situācijas analīze
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā nav pietiekami skaidri un detalizēti noteikta VES operatora rīcība gadījumos, kad ekspluatācijas laikā notikusi avārija, būtisks tehnisks bojājums vai cits incidents, kas var radīt apdraudējumu cilvēkiem, īpašumam vai videi.
Noteikumos tiek paredzētas vairākas preventīvas drošības prasības, tomēr ar preventīviem pasākumiem vien nepietiek.
VES ir liela mēroga tehniska būve, kuras ekspluatācijas laikā iespējami arī tādi incidenti kā spārna vai tā daļas atdalīšanās, citu konstrukcijas elementu nokrišana, ugunsgrēks, nekontrolēta rotora darbība, būtiski torņa vai mehānisko elementu bojājumi, tehnisko šķidrumu noplūde vai citi drošību ietekmējoši bojājumi.
Tādēļ normatīvajam regulējumam skaidri jānosaka ne tikai tas, kā avāriju censties novērst, bet arī tas, kas notiek pēc avārijas vai būtiska tehniska bojājuma.
Par būtisku incidentu jāziņo nekavējoties, nevis tikai gada pārskatā
Būtisks drošības incidents nav uzskatāms par parastu ekspluatācijas statistikas vienību, par kuru pietiek informēt kompetento institūciju vēlāk kopā ar periodisku pārskatu.
Ja no VES atdalās spārna daļa, izceļas ugunsgrēks, tiek konstatēts konstrukcijas bojājums vai notiek cits incidents, kas var liecināt par drošības risku, kompetentajai institūcijai par to jāsaņem informācija bez nepamatotas kavēšanās.
Šāda prasība nepieciešama arī tādēļ, lai valsts iestāde pati varētu izvērtēt:
– vai konkrēto VES drīkst turpināt ekspluatēt;
– vai jāpārbauda arī citas tā paša modeļa VES konkrētajā parkā;
– vai nepieciešams noteikt pagaidu drošības zonu;
– vai jāierobežo piekļuve konkrētai teritorijai;
– vai nepieciešama neatkarīga tehniskā ekspertīze;
– vai incidents norāda uz sistēmisku konkrētā VES modeļa, komponenta vai ekspluatācijas režīma problēmu.
Operators nedrīkst vienpersoniski izlemt, ka pēc būtiska incidenta VES atkal ir droša
Īpaši būtiski noteikumos noregulēt VES ekspluatācijas atsākšanu pēc avārijas vai būtiska tehniska bojājuma.
Nav pietiekami, ka operators pats novērš redzamo bojājumu un pieņem lēmumu atsākt elektroenerģijas ražošanu.
Būtiska incidenta gadījumā jābūt dokumentētam apliecinājumam, ka:
– novērsts ne tikai pats bojājums, bet arī tā cēlonis;
– izvērtēti iespējamie saistītie vai sekundārie bojājumi;
– pārbaudīta VES funkcionalitāte;
– veikta tehniskās drošības pārbaude;
– VES turpmāka ekspluatācija nerada nepieļaujamu risku.
Atkarībā no incidenta rakstura un smaguma būtu jāparedz arī neatkarīga kompetenta vai sertificēta speciālista iesaiste, nevis tikai operatora paša apliecinājums.
Citās valstīs šāda sistēma jau pastāv
Piemēram, Dānijā VES avārija vai būtisks bojājums, kas uzskatāms par drošības risku, jāziņo Dānijas Enerģētikas aģentūrai bez nepamatotas kavēšanās.
Kā ziņojamu incidentu piemēri tiek minēta VES apturēšana avārijas riska dēļ, spārnu vai to daļu atdalīšanās, skrūvju vai citu komponentu nokrišana, ugunsgrēks, nekontrolēta VES darbība un pilnīga konstrukcijas bojāeja.
Turklāt pirms VES atkārtotas ekspluatācijas īpašniekam jānovērš bojājuma cēlonis un tā radītie sekundārie bojājumi, jāveic VES funkcionalitātes un drošības pārbaude un jāinformē par to kompetentā iestāde.
Neuzskatu, ka Latvijai obligāti jāpārņem identiska Dānijas procedūra, taču šis piemērs parāda būtisku drošības principu:
pēc nozīmīga VES drošības incidenta ekspluatācijas atsākšana nav tikai operatora iekšējs tehnisks jautājums.
Jāvērtē arī iespējamais sistēmiskais risks citām VES
Noteikumos nepieciešams paredzēt arī situāciju, kad incidents var nebūt izolēts vienas VES bojājums.
Ja tiek konstatēts spārna, stiprinājuma, vadības sistēmas vai cita būtiska komponenta defekts, kas var būt saistīts ar konkrēto VES modeli, ražošanas sēriju vai tehnisko risinājumu, jābūt iespējai kompetentajai institūcijai pieprasīt pārbaudīt arī citas līdzīgas VES.
Pretējā gadījumā var rasties situācija, kurā pēc vienas VES avārijas blakus turpina darboties vairākas tehniski identiskas VES, neizvērtējot, vai tajās nepastāv tas pats defekts.
Šis jautājums kļūst īpaši nozīmīgs, VES novecojot un vienā vēja parkā vienlaikus ekspluatējot vairākas viena modeļa un līdzīga vecuma iekārtas.
Nepieciešams publisks VES incidentu reģistrs
Uzskatu, ka būtisku VES avāriju un drošības incidentu informācijai jābūt arī sistemātiski apkopotai.
Publisks incidentu reģistrs ļautu:
– identificēt atkārtotus konkrētu VES modeļu vai komponentu bojājumus;
– izvērtēt VES drošību visā to dzīves ciklā;
– pilnveidot valsts drošības prasības, balstoties faktiskajos ekspluatācijas datos;
– nodrošināt sabiedrībai pārskatāmu informāciju par būtiskiem incidentiem;
– izmantot Latvijas un ārvalstu incidentu pieredzi turpmāku VES projektu drošības izvērtēšanā.
Tas īpaši atbilst paša regulējuma nepieciešamības pamatojumam – nodrošināt VES uzraudzību visā to dzīves ciklā. Arī likuma anotācijā VES darbības uzraudzības trūkums dzīves ciklā ir identificēts kā viena no problēmām, kuras risināšanai tiek veidots jaunais regulējums.
Priekšlikums
Lūdzu papildināt noteikumu projektu, paredzot, ka:
– par VES avāriju, būtisku tehnisku bojājumu vai citu incidentu, kas rada vai var radīt būtisku apdraudējumu cilvēkiem, īpašumam vai videi, operators bez nepamatotas kavēšanās informē VVD un citas atbilstoši incidenta raksturam kompetentās institūcijas;
– noteikumos tiek definēti vismaz būtiskākie obligāti ziņojamo incidentu veidi, tostarp spārna vai tā daļas atdalīšanās, citu konstrukcijas elementu nokrišana, ugunsgrēks, būtisks konstrukcijas bojājums, nekontrolēta VES darbība, būtiska tehnisko šķidrumu noplūde un citi nozīmīgi drošības incidenti;
– pēc būtiska drošības incidenta VES ekspluatācija netiek atsākta, kamēr nav novērsts incidenta cēlonis un tā radītie bojājumi un veikta dokumentēta funkcionalitātes un tehniskās drošības pārbaude;
– atbilstoši incidenta smagumam tiek paredzēta neatkarīga kompetenta vai sertificēta speciālista veikta tehniskā pārbaude;
– par veiktās pārbaudes rezultātiem un VES gatavību drošai ekspluatācijas atsākšanai tiek informēta kompetentā institūcija;
– kompetentajai institūcijai ir tiesības nepieļaut VES ekspluatācijas atsākšanu, kamēr nav pietiekami pierādīta tās tehniskā drošība;
– ja incidents var būt saistīts ar konkrēta VES modeļa, komponenta vai tehniskā risinājuma sistēmisku defektu, kompetentajai institūcijai ir tiesības pieprasīt pārbaudīt arī citas attiecīgā tipa VES;
– tiek izveidota centralizēta VES būtisko drošības incidentu uzskaite, un sabiedrībai tiek nodrošināta pieeja vismaz informācijai par incidenta vietu un laiku, raksturu, konstatēto cēloni un noteiktajiem drošības pasākumiem, nepubliskojot aizsargājamu informāciju.
Pamatojums
Preventīvas drošības sistēmas nevar pilnībā izslēgt tehnisku bojājumu un avāriju iespējamību visā VES ekspluatācijas laikā.
Tādēļ pilnvērtīgai VES ekspluatācijas drošības sistēmai jāaptver viss process:
novēršana → incidenta konstatēšana → operatīva ziņošana → cēloņa noskaidrošana → tehniskā pārbaude → drošības apliecināšana → tikai tad ekspluatācijas atsākšana.
Ja noteikumi regulē tikai preventīvo aprīkojumu, bet nenosaka skaidru procedūru pēc būtiska incidenta, VES ekspluatācijas drošības regulējumā paliek būtisks robs.
Pēc būtiskas VES avārijas vai tehniska bojājuma sabiedrības drošība nedrīkst būt atkarīga tikai no operatora paša vērtējuma, ka bojājums ir novērsts un VES atkal drīkst darboties.
Situācijas analīze
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā nav pietiekami skaidri un detalizēti noteikta VES operatora rīcība gadījumos, kad ekspluatācijas laikā notikusi avārija, būtisks tehnisks bojājums vai cits incidents, kas var radīt apdraudējumu cilvēkiem, īpašumam vai videi.
Noteikumos tiek paredzētas vairākas preventīvas drošības prasības, tomēr ar preventīviem pasākumiem vien nepietiek.
VES ir liela mēroga tehniska būve, kuras ekspluatācijas laikā iespējami arī tādi incidenti kā spārna vai tā daļas atdalīšanās, citu konstrukcijas elementu nokrišana, ugunsgrēks, nekontrolēta rotora darbība, būtiski torņa vai mehānisko elementu bojājumi, tehnisko šķidrumu noplūde vai citi drošību ietekmējoši bojājumi.
Tādēļ normatīvajam regulējumam skaidri jānosaka ne tikai tas, kā avāriju censties novērst, bet arī tas, kas notiek pēc avārijas vai būtiska tehniska bojājuma.
Par būtisku incidentu jāziņo nekavējoties, nevis tikai gada pārskatā
Būtisks drošības incidents nav uzskatāms par parastu ekspluatācijas statistikas vienību, par kuru pietiek informēt kompetento institūciju vēlāk kopā ar periodisku pārskatu.
Ja no VES atdalās spārna daļa, izceļas ugunsgrēks, tiek konstatēts konstrukcijas bojājums vai notiek cits incidents, kas var liecināt par drošības risku, kompetentajai institūcijai par to jāsaņem informācija bez nepamatotas kavēšanās.
Šāda prasība nepieciešama arī tādēļ, lai valsts iestāde pati varētu izvērtēt:
– vai konkrēto VES drīkst turpināt ekspluatēt;
– vai jāpārbauda arī citas tā paša modeļa VES konkrētajā parkā;
– vai nepieciešams noteikt pagaidu drošības zonu;
– vai jāierobežo piekļuve konkrētai teritorijai;
– vai nepieciešama neatkarīga tehniskā ekspertīze;
– vai incidents norāda uz sistēmisku konkrētā VES modeļa, komponenta vai ekspluatācijas režīma problēmu.
Operators nedrīkst vienpersoniski izlemt, ka pēc būtiska incidenta VES atkal ir droša
Īpaši būtiski noteikumos noregulēt VES ekspluatācijas atsākšanu pēc avārijas vai būtiska tehniska bojājuma.
Nav pietiekami, ka operators pats novērš redzamo bojājumu un pieņem lēmumu atsākt elektroenerģijas ražošanu.
Būtiska incidenta gadījumā jābūt dokumentētam apliecinājumam, ka:
– novērsts ne tikai pats bojājums, bet arī tā cēlonis;
– izvērtēti iespējamie saistītie vai sekundārie bojājumi;
– pārbaudīta VES funkcionalitāte;
– veikta tehniskās drošības pārbaude;
– VES turpmāka ekspluatācija nerada nepieļaujamu risku.
Atkarībā no incidenta rakstura un smaguma būtu jāparedz arī neatkarīga kompetenta vai sertificēta speciālista iesaiste, nevis tikai operatora paša apliecinājums.
Citās valstīs šāda sistēma jau pastāv
Piemēram, Dānijā VES avārija vai būtisks bojājums, kas uzskatāms par drošības risku, jāziņo Dānijas Enerģētikas aģentūrai bez nepamatotas kavēšanās.
Kā ziņojamu incidentu piemēri tiek minēta VES apturēšana avārijas riska dēļ, spārnu vai to daļu atdalīšanās, skrūvju vai citu komponentu nokrišana, ugunsgrēks, nekontrolēta VES darbība un pilnīga konstrukcijas bojāeja.
Turklāt pirms VES atkārtotas ekspluatācijas īpašniekam jānovērš bojājuma cēlonis un tā radītie sekundārie bojājumi, jāveic VES funkcionalitātes un drošības pārbaude un jāinformē par to kompetentā iestāde.
Neuzskatu, ka Latvijai obligāti jāpārņem identiska Dānijas procedūra, taču šis piemērs parāda būtisku drošības principu:
pēc nozīmīga VES drošības incidenta ekspluatācijas atsākšana nav tikai operatora iekšējs tehnisks jautājums.
Jāvērtē arī iespējamais sistēmiskais risks citām VES
Noteikumos nepieciešams paredzēt arī situāciju, kad incidents var nebūt izolēts vienas VES bojājums.
Ja tiek konstatēts spārna, stiprinājuma, vadības sistēmas vai cita būtiska komponenta defekts, kas var būt saistīts ar konkrēto VES modeli, ražošanas sēriju vai tehnisko risinājumu, jābūt iespējai kompetentajai institūcijai pieprasīt pārbaudīt arī citas līdzīgas VES.
Pretējā gadījumā var rasties situācija, kurā pēc vienas VES avārijas blakus turpina darboties vairākas tehniski identiskas VES, neizvērtējot, vai tajās nepastāv tas pats defekts.
Šis jautājums kļūst īpaši nozīmīgs, VES novecojot un vienā vēja parkā vienlaikus ekspluatējot vairākas viena modeļa un līdzīga vecuma iekārtas.
Nepieciešams publisks VES incidentu reģistrs
Uzskatu, ka būtisku VES avāriju un drošības incidentu informācijai jābūt arī sistemātiski apkopotai.
Publisks incidentu reģistrs ļautu:
– identificēt atkārtotus konkrētu VES modeļu vai komponentu bojājumus;
– izvērtēt VES drošību visā to dzīves ciklā;
– pilnveidot valsts drošības prasības, balstoties faktiskajos ekspluatācijas datos;
– nodrošināt sabiedrībai pārskatāmu informāciju par būtiskiem incidentiem;
– izmantot Latvijas un ārvalstu incidentu pieredzi turpmāku VES projektu drošības izvērtēšanā.
Tas īpaši atbilst paša regulējuma nepieciešamības pamatojumam – nodrošināt VES uzraudzību visā to dzīves ciklā. Arī likuma anotācijā VES darbības uzraudzības trūkums dzīves ciklā ir identificēts kā viena no problēmām, kuras risināšanai tiek veidots jaunais regulējums.
Priekšlikums
Lūdzu papildināt noteikumu projektu, paredzot, ka:
– par VES avāriju, būtisku tehnisku bojājumu vai citu incidentu, kas rada vai var radīt būtisku apdraudējumu cilvēkiem, īpašumam vai videi, operators bez nepamatotas kavēšanās informē VVD un citas atbilstoši incidenta raksturam kompetentās institūcijas;
– noteikumos tiek definēti vismaz būtiskākie obligāti ziņojamo incidentu veidi, tostarp spārna vai tā daļas atdalīšanās, citu konstrukcijas elementu nokrišana, ugunsgrēks, būtisks konstrukcijas bojājums, nekontrolēta VES darbība, būtiska tehnisko šķidrumu noplūde un citi nozīmīgi drošības incidenti;
– pēc būtiska drošības incidenta VES ekspluatācija netiek atsākta, kamēr nav novērsts incidenta cēlonis un tā radītie bojājumi un veikta dokumentēta funkcionalitātes un tehniskās drošības pārbaude;
– atbilstoši incidenta smagumam tiek paredzēta neatkarīga kompetenta vai sertificēta speciālista veikta tehniskā pārbaude;
– par veiktās pārbaudes rezultātiem un VES gatavību drošai ekspluatācijas atsākšanai tiek informēta kompetentā institūcija;
– kompetentajai institūcijai ir tiesības nepieļaut VES ekspluatācijas atsākšanu, kamēr nav pietiekami pierādīta tās tehniskā drošība;
– ja incidents var būt saistīts ar konkrēta VES modeļa, komponenta vai tehniskā risinājuma sistēmisku defektu, kompetentajai institūcijai ir tiesības pieprasīt pārbaudīt arī citas attiecīgā tipa VES;
– tiek izveidota centralizēta VES būtisko drošības incidentu uzskaite, un sabiedrībai tiek nodrošināta pieeja vismaz informācijai par incidenta vietu un laiku, raksturu, konstatēto cēloni un noteiktajiem drošības pasākumiem, nepubliskojot aizsargājamu informāciju.
Pamatojums
Preventīvas drošības sistēmas nevar pilnībā izslēgt tehnisku bojājumu un avāriju iespējamību visā VES ekspluatācijas laikā.
Tādēļ pilnvērtīgai VES ekspluatācijas drošības sistēmai jāaptver viss process:
novēršana → incidenta konstatēšana → operatīva ziņošana → cēloņa noskaidrošana → tehniskā pārbaude → drošības apliecināšana → tikai tad ekspluatācijas atsākšana.
Ja noteikumi regulē tikai preventīvo aprīkojumu, bet nenosaka skaidru procedūru pēc būtiska incidenta, VES ekspluatācijas drošības regulējumā paliek būtisks robs.
Pēc būtiskas VES avārijas vai tehniska bojājuma sabiedrības drošība nedrīkst būt atkarīga tikai no operatora paša vērtējuma, ka bojājums ir novērsts un VES atkal drīkst darboties.
12.08.2026. 23:17
26-TA-1439/297
Evija Birkmane
Iebildums par vienota iedzīvotāju sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas mehānisma trūkumu VES ekspluatācijas radītas ietekmes gadījumā
Situācijas analīze
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā nav izveidots iedzīvotājam skaidrs un vienots mehānisms, kā rīkoties gadījumā, ja pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas persona savā dzīvesvietā konstatē iespējamu VES radītu traucējumu vai nelabvēlīgu ietekmi.
No iedzīvotāja skatpunkta nav saprotams, kurā institūcijā šādā situācijā jāvēršas.
Vai personai jāvēršas pie VES operatora, Valsts vides dienesta, Veselības inspekcijas, savas pašvaldības, tās pašvaldības, kurā atrodas VES, Klimata un enerģētikas ministrijas vai citas institūcijas?
Situācija kļūst vēl neskaidrāka, ja vienlaikus pastāv vairāki traucējumi, piemēram, troksnis, zemas frekvences troksnis, ēnu mirgošana, aizsarggaismu radīts traucējums vai drošības bažas.
Iedzīvotājam nav jāspēj pašam juridiski kvalificēt problēmu, lai noskaidrotu, kura valsts institūcija ir kompetenta to izskatīt.
VES ietekme nebeidzas pie pašvaldības administratīvās robežas
Noteikumos īpaši jāparedz situācijas, kurās VES atrodas vienas pašvaldības teritorijā, bet tās radītā ietekme skar citas pašvaldības teritorijā esošas dzīvojamās mājas, apdzīvotas vietas vai citus objektus.
Troksnis, zemas frekvences troksnis, ēnu mirgošana, nakts aizsarggaismu redzamība un citi VES ekspluatācijas faktori nepazūd pie pašvaldības administratīvās robežas.
Tādēļ personas tiesības iesniegt sūdzību un panākt tās objektīvu izskatīšanu nedrīkst būt atkarīgas no tā, vai VES un ietekmētais īpašums atrodas vienā pašvaldībā.
Nav pieļaujama situācija, kurā ietekmētās pašvaldības institūcija norāda, ka VES atrodas citas pašvaldības teritorijā, savukārt VES atrašanās vietas pašvaldība norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav tās teritorijas iedzīvotājs.
Nepieciešams princips “viena sūdzība – viena ieeja sistēmā”
Uzskatu, ka VES ekspluatācijas noteikumos nepieciešams paredzēt iedzīvotājam vienotu kontaktpunktu.
Personai būtu jābūt iespējai iesniegt vienu sūdzību vienā kompetentajā institūcijā, aprakstot faktiski novēroto problēmu.
Personai pašai nebūtu jānosaka, vai tās aprakstītais traucējums juridiski kvalificējams kā vides troksnis, zemas frekvences troksnis, tehniskās drošības jautājums, mirgošana, gaismas piesārņojums vai cita VES ekspluatācijas ietekme.
Saņemošajai institūcijai būtu jānodrošina nepieciešamā informācijas aprite un citu kompetento institūciju iesaiste.
Operatora kontaktinformācija ir nepieciešama, bet operators nevar būt vienīgais sūdzības izskatītājs
VES operatoram jānodrošina publiski pieejama kontaktinformācija, uz kuru iedzīvotāji var operatīvi ziņot par traucējumiem vai incidentiem.
Tomēr operators ir persona, pret kuras saimniecisko darbību sūdzība tiek iesniegta.
Tādēļ valsts nedrīkst izveidot sistēmu, kurā iedzīvotājam vispirms obligāti jāpierāda sava problēma pašam operatoram un tikai pēc tam iespējams vērsties valsts institūcijā.
Iedzīvotājam jābūt tiesībām vērsties tieši neatkarīgā kompetentajā valsts institūcijā.
Sūdzībai jāizraisa faktiska pārbaude atbilstošajos apstākļos
Svarīgi ir noregulēt ne tikai to, kur sūdzību iesniedz, bet arī to, kas ar to notiek pēc iesniegšanas.
Sūdzības sistēmai jāļauj reģistrēt vismaz:
– konkrēto vietu;
– datumu un laiku;
– traucējuma veidu;
– tā ilgumu un atkārtošanās biežumu;
– personas norādītos meteoroloģiskos apstākļus, ja tie zināmi;
– VES vai vēja parku, ar kuru iespējamā ietekme tiek saistīta.
Kompetentajai institūcijai savukārt jābūt iespējai šos datus salīdzināt ar operatora rīcībā esošajiem VES darbības datiem — turbīnu jaudu, rotācijas ātrumu, darbības režīmu, apturēšanas periodiem, vēja virzienu un ātrumu u. c.
Tas ļautu pārbaudīt, vai vairāku iedzīvotāju sūdzības atkārtojas pie noteikta vēja virziena vai konkrēta VES darbības režīma.
Īpaši jāparedz vairāku vēja parku kumulatīvās ietekmes gadījumi
Vēl sarežģītāka situācija rodas, ja dzīvesvietu ietekmē vairāki VES vai vēja parki.
Iedzīvotājam nav jāspēj noteikt, kura konkrētā turbīna rada viņa konstatēto traucējumu.
Ja vienas dzīvesvietas tuvumā atrodas vairāki vēja parki, tostarp dažādās pašvaldībās un ar dažādiem operatoriem, kompetentajai institūcijai jābūt iespējai pieprasīt darbības datus no visiem iespējami iesaistītajiem operatoriem un izvērtēt kumulatīvo ietekmi.
Pretējā gadījumā var rasties absurda situācija, kurā katrs operators atsevišķi apgalvo, ka tā VES prasības ievēro, bet neviens neuzņemas atbildību par faktiski konstatējamo kopējo ietekmi konkrētajā dzīvesvietā.
Priekšlikums
Lūdzu papildināt noteikumu projektu, izveidojot vienotu VES ekspluatācijas radīto traucējumu un sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, paredzot, ka:
– tiek noteikta viena skaidri identificējama valsts institūcija kā primārais kontaktpunkts VES ekspluatācijas sūdzībām;
– iedzīvotājam nav pienākuma pašam noteikt, kuras institūcijas kompetencē ietilpst konkrētais traucējums;
– primārais kontaktpunkts nepieciešamības gadījumā pats iesaista VVD, Veselības inspekciju, pašvaldību vai citas kompetentās institūcijas;
– sūdzību var iesniegt neatkarīgi no tā, vai ietekmētā dzīvesvieta un VES atrodas vienas vai dažādu pašvaldību teritorijās;
– pašvaldību administratīvās robežas nevar būt pamats atteikumam izvērtēt VES radītu ietekmi;
– vairāku VES vai vēja parku iespējamās ietekmes gadījumā iedzīvotājam nav pienākuma identificēt konkrēto VES vai operatoru, kas rada traucējumu;
– kompetentajai institūcijai ir tiesības pieprasīt nepieciešamos darbības datus no visiem iespējami iesaistītajiem VES operatoriem;
– tiek noteikts termiņš sūdzības sākotnējai izvērtēšanai un kārtība, kādā persona tiek informēta par pārbaudes rezultātiem;
– tiek nodrošināta iespēja sūdzībai pievienot fotoattēlus, video, audio ierakstus vai citus personas rīcībā esošus materiālus, vienlaikus neuzliekot personai pienākumu pašai veikt sertificētus mērījumus;
– tiek nodrošināta centralizēta sūdzību uzskaite, lai būtu iespējams identificēt atkārtotas sūdzības par konkrētu VES, vēja parku, VES modeli, darbības režīmu vai teritoriju;
– VES operatoram ir pienākums publiski norādīt operatīvu kontaktinformāciju, taču vēršanās pie operatora nav obligāts priekšnoteikums sūdzības iesniegšanai valsts institūcijā.
Pamatojums
VES ekspluatācijas uzraudzības sistēma nav pilnvērtīga, ja normatīvais regulējums detalizēti nosaka prasības operatoram, bet cilvēkam, kura aizsardzībai šīs prasības tiek noteiktas, nav saprotams, kur vērsties un kas notiks pēc sūdzības iesniegšanas.
Elektroenerģijas tirgus likumā jau ir sadalītas dažādu institūciju kompetences enerģētikas jomā. Taču šādam institucionālam sadalījumam nav jākļūst par problēmu iedzīvotājam.
Valsts pārvaldes kompetenču sadalījums ir valsts, nevis iedzīvotāja problēma.
Personai jābūt vienai saprotamai ieejai sistēmā. Valsts institūcijām savā starpā jānoskaidro, kura veic trokšņa mērījumus, kura vērtē vides prasības, kura tehnisko drošību un kura iesaista pašvaldību.
Un VES radītās ietekmes izvērtēšanai jāseko faktiskajai ietekmei, nevis pašvaldību administratīvajām robežām.
Situācijas analīze
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā nav izveidots iedzīvotājam skaidrs un vienots mehānisms, kā rīkoties gadījumā, ja pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas persona savā dzīvesvietā konstatē iespējamu VES radītu traucējumu vai nelabvēlīgu ietekmi.
No iedzīvotāja skatpunkta nav saprotams, kurā institūcijā šādā situācijā jāvēršas.
Vai personai jāvēršas pie VES operatora, Valsts vides dienesta, Veselības inspekcijas, savas pašvaldības, tās pašvaldības, kurā atrodas VES, Klimata un enerģētikas ministrijas vai citas institūcijas?
Situācija kļūst vēl neskaidrāka, ja vienlaikus pastāv vairāki traucējumi, piemēram, troksnis, zemas frekvences troksnis, ēnu mirgošana, aizsarggaismu radīts traucējums vai drošības bažas.
Iedzīvotājam nav jāspēj pašam juridiski kvalificēt problēmu, lai noskaidrotu, kura valsts institūcija ir kompetenta to izskatīt.
VES ietekme nebeidzas pie pašvaldības administratīvās robežas
Noteikumos īpaši jāparedz situācijas, kurās VES atrodas vienas pašvaldības teritorijā, bet tās radītā ietekme skar citas pašvaldības teritorijā esošas dzīvojamās mājas, apdzīvotas vietas vai citus objektus.
Troksnis, zemas frekvences troksnis, ēnu mirgošana, nakts aizsarggaismu redzamība un citi VES ekspluatācijas faktori nepazūd pie pašvaldības administratīvās robežas.
Tādēļ personas tiesības iesniegt sūdzību un panākt tās objektīvu izskatīšanu nedrīkst būt atkarīgas no tā, vai VES un ietekmētais īpašums atrodas vienā pašvaldībā.
Nav pieļaujama situācija, kurā ietekmētās pašvaldības institūcija norāda, ka VES atrodas citas pašvaldības teritorijā, savukārt VES atrašanās vietas pašvaldība norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav tās teritorijas iedzīvotājs.
Nepieciešams princips “viena sūdzība – viena ieeja sistēmā”
Uzskatu, ka VES ekspluatācijas noteikumos nepieciešams paredzēt iedzīvotājam vienotu kontaktpunktu.
Personai būtu jābūt iespējai iesniegt vienu sūdzību vienā kompetentajā institūcijā, aprakstot faktiski novēroto problēmu.
Personai pašai nebūtu jānosaka, vai tās aprakstītais traucējums juridiski kvalificējams kā vides troksnis, zemas frekvences troksnis, tehniskās drošības jautājums, mirgošana, gaismas piesārņojums vai cita VES ekspluatācijas ietekme.
Saņemošajai institūcijai būtu jānodrošina nepieciešamā informācijas aprite un citu kompetento institūciju iesaiste.
Operatora kontaktinformācija ir nepieciešama, bet operators nevar būt vienīgais sūdzības izskatītājs
VES operatoram jānodrošina publiski pieejama kontaktinformācija, uz kuru iedzīvotāji var operatīvi ziņot par traucējumiem vai incidentiem.
Tomēr operators ir persona, pret kuras saimniecisko darbību sūdzība tiek iesniegta.
Tādēļ valsts nedrīkst izveidot sistēmu, kurā iedzīvotājam vispirms obligāti jāpierāda sava problēma pašam operatoram un tikai pēc tam iespējams vērsties valsts institūcijā.
Iedzīvotājam jābūt tiesībām vērsties tieši neatkarīgā kompetentajā valsts institūcijā.
Sūdzībai jāizraisa faktiska pārbaude atbilstošajos apstākļos
Svarīgi ir noregulēt ne tikai to, kur sūdzību iesniedz, bet arī to, kas ar to notiek pēc iesniegšanas.
Sūdzības sistēmai jāļauj reģistrēt vismaz:
– konkrēto vietu;
– datumu un laiku;
– traucējuma veidu;
– tā ilgumu un atkārtošanās biežumu;
– personas norādītos meteoroloģiskos apstākļus, ja tie zināmi;
– VES vai vēja parku, ar kuru iespējamā ietekme tiek saistīta.
Kompetentajai institūcijai savukārt jābūt iespējai šos datus salīdzināt ar operatora rīcībā esošajiem VES darbības datiem — turbīnu jaudu, rotācijas ātrumu, darbības režīmu, apturēšanas periodiem, vēja virzienu un ātrumu u. c.
Tas ļautu pārbaudīt, vai vairāku iedzīvotāju sūdzības atkārtojas pie noteikta vēja virziena vai konkrēta VES darbības režīma.
Īpaši jāparedz vairāku vēja parku kumulatīvās ietekmes gadījumi
Vēl sarežģītāka situācija rodas, ja dzīvesvietu ietekmē vairāki VES vai vēja parki.
Iedzīvotājam nav jāspēj noteikt, kura konkrētā turbīna rada viņa konstatēto traucējumu.
Ja vienas dzīvesvietas tuvumā atrodas vairāki vēja parki, tostarp dažādās pašvaldībās un ar dažādiem operatoriem, kompetentajai institūcijai jābūt iespējai pieprasīt darbības datus no visiem iespējami iesaistītajiem operatoriem un izvērtēt kumulatīvo ietekmi.
Pretējā gadījumā var rasties absurda situācija, kurā katrs operators atsevišķi apgalvo, ka tā VES prasības ievēro, bet neviens neuzņemas atbildību par faktiski konstatējamo kopējo ietekmi konkrētajā dzīvesvietā.
Priekšlikums
Lūdzu papildināt noteikumu projektu, izveidojot vienotu VES ekspluatācijas radīto traucējumu un sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, paredzot, ka:
– tiek noteikta viena skaidri identificējama valsts institūcija kā primārais kontaktpunkts VES ekspluatācijas sūdzībām;
– iedzīvotājam nav pienākuma pašam noteikt, kuras institūcijas kompetencē ietilpst konkrētais traucējums;
– primārais kontaktpunkts nepieciešamības gadījumā pats iesaista VVD, Veselības inspekciju, pašvaldību vai citas kompetentās institūcijas;
– sūdzību var iesniegt neatkarīgi no tā, vai ietekmētā dzīvesvieta un VES atrodas vienas vai dažādu pašvaldību teritorijās;
– pašvaldību administratīvās robežas nevar būt pamats atteikumam izvērtēt VES radītu ietekmi;
– vairāku VES vai vēja parku iespējamās ietekmes gadījumā iedzīvotājam nav pienākuma identificēt konkrēto VES vai operatoru, kas rada traucējumu;
– kompetentajai institūcijai ir tiesības pieprasīt nepieciešamos darbības datus no visiem iespējami iesaistītajiem VES operatoriem;
– tiek noteikts termiņš sūdzības sākotnējai izvērtēšanai un kārtība, kādā persona tiek informēta par pārbaudes rezultātiem;
– tiek nodrošināta iespēja sūdzībai pievienot fotoattēlus, video, audio ierakstus vai citus personas rīcībā esošus materiālus, vienlaikus neuzliekot personai pienākumu pašai veikt sertificētus mērījumus;
– tiek nodrošināta centralizēta sūdzību uzskaite, lai būtu iespējams identificēt atkārtotas sūdzības par konkrētu VES, vēja parku, VES modeli, darbības režīmu vai teritoriju;
– VES operatoram ir pienākums publiski norādīt operatīvu kontaktinformāciju, taču vēršanās pie operatora nav obligāts priekšnoteikums sūdzības iesniegšanai valsts institūcijā.
Pamatojums
VES ekspluatācijas uzraudzības sistēma nav pilnvērtīga, ja normatīvais regulējums detalizēti nosaka prasības operatoram, bet cilvēkam, kura aizsardzībai šīs prasības tiek noteiktas, nav saprotams, kur vērsties un kas notiks pēc sūdzības iesniegšanas.
Elektroenerģijas tirgus likumā jau ir sadalītas dažādu institūciju kompetences enerģētikas jomā. Taču šādam institucionālam sadalījumam nav jākļūst par problēmu iedzīvotājam.
Valsts pārvaldes kompetenču sadalījums ir valsts, nevis iedzīvotāja problēma.
Personai jābūt vienai saprotamai ieejai sistēmā. Valsts institūcijām savā starpā jānoskaidro, kura veic trokšņa mērījumus, kura vērtē vides prasības, kura tehnisko drošību un kura iesaista pašvaldību.
Un VES radītās ietekmes izvērtēšanai jāseko faktiskajai ietekmei, nevis pašvaldību administratīvajām robežām.
12.08.2026. 23:20
26-TA-1439/298
Dina Līte-Zaķe
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju.
Pilnībā pievienojos iesniedzēja ar ID numuriem 26-TA-1439/34 līdz 26-TA-1439/46, 26-TA-1439/272, 274, 277, 281 Evija Birkmane viedoklim, paustajiem iebildumiem un priekšlikumiem, kā arī iesniedzēja ar ID numuru 26-TA-1439/71, 72, 73, 74, 78 Leonīds Palms viedoklim un paustajiem iebildumiem. Kā būtiskus iebildumus ņemt vērā iesniedzēju ar ID numuriem 26-TA-1439/237, 26-TA-1439/245, 26-TA-1439/250 kā fizisku personu viedokļus, kuriem pilnībā pievienojos. Anotācijā lūdzu konkrēti norādīt, kuru ES valstu pieredze un kādā apjomā ir izmantota, ja iespējams ar atsaucēm. Tai skaitā uz pētījumiem par ietekmi uz putnu un sikspārņu populācijām minētajās valstīs. Šo dokumentu izstrādā valsts pārvaldes iestāde un vispārīgas frāzes un nekonkrētas atsauces, kā novērots atsevišķos VES parku IVN atzinumos, nav pieļaujamas.
Runājot līdzībās - ceļu satiksmes noteikumi ir jāizdod pirms tiek palaista autotransporta kustība. Un atbildība par valsts (valsts pārvaldes iestāžu) neizdarību, atļaujot ves parku būvniecību pirms eksplutācijas noteikumu prasību noregulēšanas, nav pārliekama uz valsts iedzīvotāju pleciem. Valstij ir jānodrošina atbilstoša pētniecība, monitorings/ uzraudzība un kontrole, un atbilstoši un samērīgi jāreaģē uz iedzīvotāju sūdzībām par iespējamu kaitējumu.
Pilnībā pievienojos iesniedzēja ar ID numuriem 26-TA-1439/34 līdz 26-TA-1439/46, 26-TA-1439/272, 274, 277, 281 Evija Birkmane viedoklim, paustajiem iebildumiem un priekšlikumiem, kā arī iesniedzēja ar ID numuru 26-TA-1439/71, 72, 73, 74, 78 Leonīds Palms viedoklim un paustajiem iebildumiem. Kā būtiskus iebildumus ņemt vērā iesniedzēju ar ID numuriem 26-TA-1439/237, 26-TA-1439/245, 26-TA-1439/250 kā fizisku personu viedokļus, kuriem pilnībā pievienojos. Anotācijā lūdzu konkrēti norādīt, kuru ES valstu pieredze un kādā apjomā ir izmantota, ja iespējams ar atsaucēm. Tai skaitā uz pētījumiem par ietekmi uz putnu un sikspārņu populācijām minētajās valstīs. Šo dokumentu izstrādā valsts pārvaldes iestāde un vispārīgas frāzes un nekonkrētas atsauces, kā novērots atsevišķos VES parku IVN atzinumos, nav pieļaujamas.
Runājot līdzībās - ceļu satiksmes noteikumi ir jāizdod pirms tiek palaista autotransporta kustība. Un atbildība par valsts (valsts pārvaldes iestāžu) neizdarību, atļaujot ves parku būvniecību pirms eksplutācijas noteikumu prasību noregulēšanas, nav pārliekama uz valsts iedzīvotāju pleciem. Valstij ir jānodrošina atbilstoša pētniecība, monitorings/ uzraudzība un kontrole, un atbilstoši un samērīgi jāreaģē uz iedzīvotāju sūdzībām par iespējamu kaitējumu.
12.08.2026. 23:28
26-TA-1439/299
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju. Uzskatu, ka noteikumiem jānodrošina reāli funkcionējoša iedzīvotāju, dabas un dzīves vides aizsardzība, nevis jāuzliek ietekmētajiem iedzīvotājiem pienākums pēc VES izbūves pašiem pierādīt nelabvēlīgu ietekmi.
1. Trokšņa kontroles izmaksas nedrīkst pārlikt uz iedzīvotāju
Nav samērīgi prasīt iedzīvotājam segt trokšņa mērījumu izmaksas, ja konkrētajā mērījumā pārsniegums netiek konstatēts. VES troksnis mainās atkarībā no vēja virziena un ātruma, meteoroloģiskajiem apstākļiem un VES darbības režīma, tādēļ viens mērījums var neatspoguļot apstākļus, par kuriem iesniegta sūdzība. Pamatotas sūdzības gadījumā pārbaude jānodrošina valstij, bet izmaksas primāri jāsedz VES operatoram.
2. Trokšņa pārbaudi nedrīkst padarīt atkarīgu no tā, vai tas dzirdams inspektora ierašanās brīdī
Ja saņemta pamatota sūdzība, mērījumu nepieciešamība jāvērtē pēc objektīviem apstākļiem – VES darbības režīma, vēja virziena un ātruma, meteoroloģiskajiem apstākļiem un monitoringa datiem. Tas, ka inspektora ierašanās brīdī VES troksnis nav dzirdams, nedrīkst būt pamats atteikumam veikt mērījumus.
3. Divu kilometru robeža nedrīkst būt absolūta
VES faktiskā ietekme nav nosakāma tikai pēc attāluma. To ietekmē turbīnu augstums un tehniskie parametri, turbīnu skaits un izvietojums, reljefs, vēja virziens un vairāku VES summārā ietekme. Ja arī ārpus 2 km zonas tiek saņemta pamatota sūdzība vai dati norāda uz iespējamu būtisku ietekmi, valstij jānodrošina iespēja to objektīvi pārbaudīt.
4. Jāņem vērā vietu faktiskā izmantošana
Aizsardzība pret troksni un mirgošanu nedrīkst būt atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai kadastrā reģistrētā izmantošanas veida. Jāņem vērā arī ēku un teritoriju faktiskā, tiesiskā izmantošana, īpaši skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kur ilgstoši uzturas bērni vai citas jutīgas sabiedrības grupas.
5. Monitoringam jābūt caurskatāmam un aizsardzībai – preventīvai
Operatora veiktā trokšņa, mirgošanas, putnu un sikspārņu monitoringa būtiskajiem rezultātiem jābūt sabiedrībai regulāri pieejamiem, nevis tikai gada pārskatā. Par būtiskiem pārkāpumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties, un būtiska apdraudējuma gadījumā jābūt iespējai VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt.
Putnu un sikspārņu aizsardzību nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā prognozēto. Ja ekspluatācijas laikā atklājas iepriekš neparedzēta būtiska ietekme, jābūt iespējai nekavējoties noteikt papildu ierobežojumus. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados faktiskā ietekme uz aizsargājamām sugām jāvērtē katru gadu, nevis tikai reizi piecos gados.
6. Civilās aizsardzības prasībām jābalstās riskā
Civilās aizsardzības plāna nepieciešamību nevajadzētu saistīt tikai ar 100 MW slieksni. Risks ir atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra, augstuma, izvietojuma un attāluma līdz dzīvojamām teritorijām, ceļiem un citai infrastruktūrai.
Noslēgumā
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram visā ekspluatācijas laikā ar objektīviem un pārbaudāmiem datiem jāapliecina savas darbības atbilstība cilvēku veselības, dzīves kvalitātes, dabas un vides aizsardzības prasībām. Pierādīšanas pienākumu un finansiālo risku nedrīkst pārlikt uz tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem.
VES ekspluatācijas regulējumam jābūt preventīvam – tā uzdevums ir ne tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi novērst tā rašanos.
1. Trokšņa kontroles izmaksas nedrīkst pārlikt uz iedzīvotāju
Nav samērīgi prasīt iedzīvotājam segt trokšņa mērījumu izmaksas, ja konkrētajā mērījumā pārsniegums netiek konstatēts. VES troksnis mainās atkarībā no vēja virziena un ātruma, meteoroloģiskajiem apstākļiem un VES darbības režīma, tādēļ viens mērījums var neatspoguļot apstākļus, par kuriem iesniegta sūdzība. Pamatotas sūdzības gadījumā pārbaude jānodrošina valstij, bet izmaksas primāri jāsedz VES operatoram.
2. Trokšņa pārbaudi nedrīkst padarīt atkarīgu no tā, vai tas dzirdams inspektora ierašanās brīdī
Ja saņemta pamatota sūdzība, mērījumu nepieciešamība jāvērtē pēc objektīviem apstākļiem – VES darbības režīma, vēja virziena un ātruma, meteoroloģiskajiem apstākļiem un monitoringa datiem. Tas, ka inspektora ierašanās brīdī VES troksnis nav dzirdams, nedrīkst būt pamats atteikumam veikt mērījumus.
3. Divu kilometru robeža nedrīkst būt absolūta
VES faktiskā ietekme nav nosakāma tikai pēc attāluma. To ietekmē turbīnu augstums un tehniskie parametri, turbīnu skaits un izvietojums, reljefs, vēja virziens un vairāku VES summārā ietekme. Ja arī ārpus 2 km zonas tiek saņemta pamatota sūdzība vai dati norāda uz iespējamu būtisku ietekmi, valstij jānodrošina iespēja to objektīvi pārbaudīt.
4. Jāņem vērā vietu faktiskā izmantošana
Aizsardzība pret troksni un mirgošanu nedrīkst būt atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai kadastrā reģistrētā izmantošanas veida. Jāņem vērā arī ēku un teritoriju faktiskā, tiesiskā izmantošana, īpaši skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kur ilgstoši uzturas bērni vai citas jutīgas sabiedrības grupas.
5. Monitoringam jābūt caurskatāmam un aizsardzībai – preventīvai
Operatora veiktā trokšņa, mirgošanas, putnu un sikspārņu monitoringa būtiskajiem rezultātiem jābūt sabiedrībai regulāri pieejamiem, nevis tikai gada pārskatā. Par būtiskiem pārkāpumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties, un būtiska apdraudējuma gadījumā jābūt iespējai VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt.
Putnu un sikspārņu aizsardzību nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā prognozēto. Ja ekspluatācijas laikā atklājas iepriekš neparedzēta būtiska ietekme, jābūt iespējai nekavējoties noteikt papildu ierobežojumus. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados faktiskā ietekme uz aizsargājamām sugām jāvērtē katru gadu, nevis tikai reizi piecos gados.
6. Civilās aizsardzības prasībām jābalstās riskā
Civilās aizsardzības plāna nepieciešamību nevajadzētu saistīt tikai ar 100 MW slieksni. Risks ir atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra, augstuma, izvietojuma un attāluma līdz dzīvojamām teritorijām, ceļiem un citai infrastruktūrai.
Noslēgumā
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram visā ekspluatācijas laikā ar objektīviem un pārbaudāmiem datiem jāapliecina savas darbības atbilstība cilvēku veselības, dzīves kvalitātes, dabas un vides aizsardzības prasībām. Pierādīšanas pienākumu un finansiālo risku nedrīkst pārlikt uz tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem.
VES ekspluatācijas regulējumam jābūt preventīvam – tā uzdevums ir ne tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi novērst tā rašanos.
12.08.2026. 23:47
26-TA-1439/300
Guntis Rozenbergs
Konceptuāli iebildumi un priekšlikumi:
1. Noteikumos jāpārskata vēja turbīnas ietekmes uz cilvēka labsajūtu un labbūtību teritorija - tie nekādā gadījumā nedrīkst būt tikai 2km. Saskaņā ar jaunākajām zinātniskajām ietekme ir daudz tālākā rādiusā – 10-20km.
2. Ietekmētajiem cilvēkiem, kas atrodas ietekmes teritorijā ik gadu jāizmaksā kompensācijas un ne tikai valstī noteiktās minimālās algas apmērā, bet šo maksājumu palielinot arī proporcionāli vēja parka peļņas izmaiņām un arī atkarībā no peļņas, citādi tas ir nergodīgi.
Maksājumi pašvaldībai par katru skarto mājsaimniecību ir absolūti absurda, iznāk, ka pašvaldība ir ieinteresēta, lai skarto cilvēku būtu vairāk.
3. Vēja parku ietekmes uz ainavu novērtējumā jāiesaista ne tikai Dabas aizsardzības pārvalde, bet arī neatkarīgi ainavu arhitekti.
4. Nav turpināma jaunu vēja parku attīstīšana/ būvniecība, kamēr nav apstiprināts šis un cits normatīvais regulējums (valdības apstiprināta vēja enerģijas attīstības politika valstī), kas nosaka to darbību Latvijā!
Iebildumi/priekšlikumi II. 7. punktam. Būtiska nepilnība vēja turbīnu trokšņa regulējumā ir izmantotais nepiemērotais mērījumu rādītājs - dBA skala neņem vērā zemas frekvences troksni un infraskaņu.
Pašlaik plaši izmantotā A-svērto decibelu (dBA) sistēma nav piemērota infraskaņas novērtēšanai, ir nepieciešamas modernākas mērīšanas un modelēšanas metodes. Esošās trokšņa novērtēšanas metodes nav pietiekami precīzas, tādēļ nav iespējams pietiekami novērtēt zemfrekvenču skaņas ietekmi uz iedzīvotājiem. Nepieciešami labāki mērījumi un normatīvā regulējuma zinātniski pamatota pilnveide. Arī zemfrekvences troksnis zem 20 herciem, ko cilvēks nedzird, to dzird/jūt dzīvnieki, putni, arī cilvēkus tas ietekmē – tikai jāizmanto citas – modernākas mērījumu metodes un iekārtas, lai šo ietekmi mērītu. Šeit jāizmanto jaunākie zinātniskie pētījumi. Lūdzu, iepazīstieties ar jaunākajiem pētījumiem un atziņām par vēja elektrostaciju rotoru ietekmi uz cilvēku veselību, labsajūtu un labbūtību, kas izskanēja Eiropas parlamenta konferencē 24.03.2026. : https://www.facebook.com/reel/1688557265677707.
2026.gada 24. martā Eiropas Parlamentā “Konferencē par sabiedrības veselību un vēja enerģijas radītās infraskaņas ietekmi Eiropas Savienībā” ar prezentāciju “Nedzirdama, taču ne nekaitīga. Vēja parku infraskaņa” viesojās Upsalas universitātes (Zviedrija) profesors Kens Matsons, skaitliskās analīzes speciālists, kurš ar modeļiem un aprēķiniem demonstrēja, ka vēja parku ietekme uz cilvēku veselību ir nepietiekami novērtēta un ņemta vērā. Vai Jums ir argumenti, lai apstrīdētu profesora pētījumos balstītos argumentus un atziņas, tostarp, ka vēja parku tiešās ietekmes zona būtu jāpārskata un līdzšinējo 2km vietā par tiešas ietekmes joslu jānosaka vismaz 10 km rādiuss no vēja turbīnas vai pat 20 km.
Iebildumi/priekšlikumi II 8. punktam – tas pats, kas norādīts par II. 7. punktu. Turklāt vēja turbīnu darbības troksnim ir ietekme lielos attālumos – skaņa izplatās vairāku kilometru attālumā, īpaši naktīs. Esošā standarta aprēķina modelis neatspoguļo reālos apstākļus. Piedāvātā ir nepilnīga.
vērā, ka pulsējošs signāls rada lielāku diskomfortu nekā vienmērīgs troksnis.
Iebildumi/priekšlikumi II 9. punktam. Pamatā tas pats, ko esmu paudis iebildumā par 7. un 8. punktu. Novecojusi un primitivizēta pieeja, nav ņemti jaunākie zinātnieku norādījumi un atziņas, kā vēja turbīnu trokšņus mērīt daudz precīzāk un ņemot vērā atklājumus par zemas frekvences skaņas izplatību un ietekmi.
Iebildumi/priekšlikumi II 11. punktam. Nedrīkst pats vēja parka operatots/ražotājs veikts trokšņa monitoringu, viņš ir ieinteresētā persona, tad jāveic neatkarīgajai pusei – un ekspertīze jāapmaksā valstij.
Iebildumi/priekšlikumi II 13. punktam. Nav pamatots un atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un modeļiem noteikts ietekmes rādiuss – 2km. Tas ir no gaisa pagrābts. Vēja elektrostacijas torņa ietekmes teritorija nosakāma vismaz 10km rādiusā vai pat vairāk. Lūdzu, klausieties un skatieties zinātnieka prezentācijā ar moduļiem pierādīto – daudz plašāku ietekmes teritoriju – 10 vai pat 20 km, kas būtu iekļaujama vēja parku regulējumā, ja gribam balstoties un jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un aprēķiniem par vēja parku ietekmi uz cilvēku veselību un labsajūtu, labbūtību. : https://www.facebook.com/reel/1688557265677707. Vēja parka ietekme jūtama pat līdz 50km rādiusā…
Iebildumi/priekšlikumi II 14. punktam. 2km ir neadekvāti mazs rādiuss, vēja turbīnas darbības skaņas. īpaši zemas frekvences infraskaņas ietekme ir daudz tālākā rādiusā, ietekmes teritorija nosakāma vismaz 10-20 km attālumā no vēja turbīnas.
1. Noteikumos jāpārskata vēja turbīnas ietekmes uz cilvēka labsajūtu un labbūtību teritorija - tie nekādā gadījumā nedrīkst būt tikai 2km. Saskaņā ar jaunākajām zinātniskajām ietekme ir daudz tālākā rādiusā – 10-20km.
2. Ietekmētajiem cilvēkiem, kas atrodas ietekmes teritorijā ik gadu jāizmaksā kompensācijas un ne tikai valstī noteiktās minimālās algas apmērā, bet šo maksājumu palielinot arī proporcionāli vēja parka peļņas izmaiņām un arī atkarībā no peļņas, citādi tas ir nergodīgi.
Maksājumi pašvaldībai par katru skarto mājsaimniecību ir absolūti absurda, iznāk, ka pašvaldība ir ieinteresēta, lai skarto cilvēku būtu vairāk.
3. Vēja parku ietekmes uz ainavu novērtējumā jāiesaista ne tikai Dabas aizsardzības pārvalde, bet arī neatkarīgi ainavu arhitekti.
4. Nav turpināma jaunu vēja parku attīstīšana/ būvniecība, kamēr nav apstiprināts šis un cits normatīvais regulējums (valdības apstiprināta vēja enerģijas attīstības politika valstī), kas nosaka to darbību Latvijā!
Iebildumi/priekšlikumi II. 7. punktam. Būtiska nepilnība vēja turbīnu trokšņa regulējumā ir izmantotais nepiemērotais mērījumu rādītājs - dBA skala neņem vērā zemas frekvences troksni un infraskaņu.
Pašlaik plaši izmantotā A-svērto decibelu (dBA) sistēma nav piemērota infraskaņas novērtēšanai, ir nepieciešamas modernākas mērīšanas un modelēšanas metodes. Esošās trokšņa novērtēšanas metodes nav pietiekami precīzas, tādēļ nav iespējams pietiekami novērtēt zemfrekvenču skaņas ietekmi uz iedzīvotājiem. Nepieciešami labāki mērījumi un normatīvā regulējuma zinātniski pamatota pilnveide. Arī zemfrekvences troksnis zem 20 herciem, ko cilvēks nedzird, to dzird/jūt dzīvnieki, putni, arī cilvēkus tas ietekmē – tikai jāizmanto citas – modernākas mērījumu metodes un iekārtas, lai šo ietekmi mērītu. Šeit jāizmanto jaunākie zinātniskie pētījumi. Lūdzu, iepazīstieties ar jaunākajiem pētījumiem un atziņām par vēja elektrostaciju rotoru ietekmi uz cilvēku veselību, labsajūtu un labbūtību, kas izskanēja Eiropas parlamenta konferencē 24.03.2026. : https://www.facebook.com/reel/1688557265677707.
2026.gada 24. martā Eiropas Parlamentā “Konferencē par sabiedrības veselību un vēja enerģijas radītās infraskaņas ietekmi Eiropas Savienībā” ar prezentāciju “Nedzirdama, taču ne nekaitīga. Vēja parku infraskaņa” viesojās Upsalas universitātes (Zviedrija) profesors Kens Matsons, skaitliskās analīzes speciālists, kurš ar modeļiem un aprēķiniem demonstrēja, ka vēja parku ietekme uz cilvēku veselību ir nepietiekami novērtēta un ņemta vērā. Vai Jums ir argumenti, lai apstrīdētu profesora pētījumos balstītos argumentus un atziņas, tostarp, ka vēja parku tiešās ietekmes zona būtu jāpārskata un līdzšinējo 2km vietā par tiešas ietekmes joslu jānosaka vismaz 10 km rādiuss no vēja turbīnas vai pat 20 km.
Iebildumi/priekšlikumi II 8. punktam – tas pats, kas norādīts par II. 7. punktu. Turklāt vēja turbīnu darbības troksnim ir ietekme lielos attālumos – skaņa izplatās vairāku kilometru attālumā, īpaši naktīs. Esošā standarta aprēķina modelis neatspoguļo reālos apstākļus. Piedāvātā ir nepilnīga.
vērā, ka pulsējošs signāls rada lielāku diskomfortu nekā vienmērīgs troksnis.
Iebildumi/priekšlikumi II 9. punktam. Pamatā tas pats, ko esmu paudis iebildumā par 7. un 8. punktu. Novecojusi un primitivizēta pieeja, nav ņemti jaunākie zinātnieku norādījumi un atziņas, kā vēja turbīnu trokšņus mērīt daudz precīzāk un ņemot vērā atklājumus par zemas frekvences skaņas izplatību un ietekmi.
Iebildumi/priekšlikumi II 11. punktam. Nedrīkst pats vēja parka operatots/ražotājs veikts trokšņa monitoringu, viņš ir ieinteresētā persona, tad jāveic neatkarīgajai pusei – un ekspertīze jāapmaksā valstij.
Iebildumi/priekšlikumi II 13. punktam. Nav pamatots un atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un modeļiem noteikts ietekmes rādiuss – 2km. Tas ir no gaisa pagrābts. Vēja elektrostacijas torņa ietekmes teritorija nosakāma vismaz 10km rādiusā vai pat vairāk. Lūdzu, klausieties un skatieties zinātnieka prezentācijā ar moduļiem pierādīto – daudz plašāku ietekmes teritoriju – 10 vai pat 20 km, kas būtu iekļaujama vēja parku regulējumā, ja gribam balstoties un jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un aprēķiniem par vēja parku ietekmi uz cilvēku veselību un labsajūtu, labbūtību. : https://www.facebook.com/reel/1688557265677707. Vēja parka ietekme jūtama pat līdz 50km rādiusā…
Iebildumi/priekšlikumi II 14. punktam. 2km ir neadekvāti mazs rādiuss, vēja turbīnas darbības skaņas. īpaši zemas frekvences infraskaņas ietekme ir daudz tālākā rādiusā, ietekmes teritorija nosakāma vismaz 10-20 km attālumā no vēja turbīnas.
12.08.2026. 23:54
26-TA-1439/301
Gunta Bizika
Iebildumi un priekšlikumi par noteikumu projektu 26-TA-1439 “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības”
Atbalstu vienota VES ekspluatācijas regulējuma izstrādi. Vienlaikus aicinu projektu papildināt ar skaidrākiem neatkarīgas uzraudzības, sabiedrības informēšanas un savlaicīgas rīcības mehānismiem, lai praksē pilnvērtīgi sasniegtu noteikumu mērķi - cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu VES ekspluatāciju.
1. Neatkarīgs monitorings
Iebildums: būtiska monitoringa daļa balstās uz paša elektroenerģijas ražotāja veiktajiem mērījumiem, tā rīcībā esošajiem datiem un iesniegtajām atskaitēm. Operatora veiktais ikdienas monitorings ir nepieciešams, tomēr ar to vien nepietiek neatkarīgai kontrolei.
Priekšlikums: operators finansē monitoringu, bet neatkarīgos kontroles mērījumus un ekspertīzes organizē kompetentā valsts institūcija vai pašvaldība, piesaistot neatkarīgu akreditētu ekspertu vai laboratoriju. Operatoram nevajadzētu pašam izvēlēties neatkarīgās pārbaudes veicēju, noteikt pārbaudes laiku vai ietekmēt rezultātu izvērtēšanu.
2. Pašvaldības tiesības pieprasīt neatkarīgu pārbaudi
VES ietekme vispirms skar konkrēto teritoriju un tās iedzīvotājus, tādēļ arī pašvaldībai nepieciešams praktisks instruments neatkarīgai situācijas pārbaudei.
Priekšlikums: pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas VES vai kuras teritoriju VES ietekmē, paredzēt tiesības pieprasīt neatkarīgus trokšņa, zemas frekvences trokšņa, mirgošanas, dabas un drošības izvērtējumus. Izmaksas sedz operators, bet ekspertu izvēlas neatkarīga publiska institūcija.
3. Monitoringa datu publiskums
Ar gada atskaiti vien nepietiek, lai iedzīvotāji varētu saprast, kas faktiski noticis VES ekspluatācijas laikā.
Priekšlikums: publiskot monitoringa rezultātus, konstatētos pārsniegumus, VES darbības ierobežojumus vai apturēšanas gadījumus un veiktos korektīvos pasākumus. Pašvaldībai un iedzīvotājiem jābūt iespējai pieprasīt arī operatora monitoringa un VES vadības sistēmas datu neatkarīgu pārbaudi.
4. Bērnu, izglītības un īpaši jutīgu personu aprūpes iestāžu aizsardzība
Iebildums: noteikumu 3.4. punktā pie novērtēšanas vietām nav skaidri minētas pirmsskolas un izglītības iestādes.
Bērni ievērojamu dienas daļu pavada izglītības iestādēs un to teritorijās, tādēļ šīs vietas būtu skaidri jāaptver ar VES ietekmes novērtēšanas prasībām. Savukārt sociālās un veselības aprūpes iestādes ir minētas vispārīgi, nenodalot ilgstošas aprūpes, paliatīvās aprūpes un hospisa pakalpojumu vietas.
Priekšlikums: novērtēšanas vietu definīcijā skaidri iekļaut bērnu aprūpes, pirmsskolas un izglītības iestādes, kā arī ilgstošas sociālās aprūpes iestādes, pansionātus, paliatīvās aprūpes iestādes un hospisus.
Šajās vietās cilvēki uzturas ilgstoši un bieži ir īpaši jutīgi pret apkārtējās vides traucējumiem, tādēļ trokšņa, zemas frekvences trokšņa un mirgošanas ietekme būtu vērtējama ar īpašu piesardzību. Mirgošanas izvērtējumā ņemt vērā arī regulāri izmantotās ārtelpas, piemēram, bērnu rotaļu un sporta laukumus.
Aicinu izvērtēt, vai šādām īpaši jutīgām novērtēšanas vietām nav nepieciešami stingrāki trokšņa un mirgošanas nosacījumi nekā vispārējais minimālais regulējums.
5. Objektīva trokšņa pārbaude
Iebildums: 12. punkts paredz, ka trokšņa mērījumus neveic, ja Veselības inspekcijas pārbaudes brīdī VES troksnis nav dzirdams.
VES troksnis nav nemainīgs. To ietekmē vēja virziens, vēja ātrums, meteoroloģiskie apstākļi, diennakts laiks un konkrētais turbīnas darbības režīms. Viena īslaicīga pārbaude var nesakrist ar apstākļiem, kuros iedzīvotājs izjūt traucējumu.
Priekšlikums: saņemot iedzīvotāja sūdzību par VES radītu troksni, kompetentā institūcija organizē objektīvu pārbaudi un nepieciešamos mērījumus. Vajadzības gadījumā mērījumus veic ilgākā periodā, piemēram, 10-14 dienas, vienlaikus fiksējot meteoroloģiskos apstākļus un VES faktisko darbības režīmu.
6. Vairāki trokšņa monitoringa punkti
Iebildums: 11. punkts paredz trokšņa monitoringu vienā punktā. Lielā vēja parkā viens punkts nevar vienādi raksturot situāciju dažādās parka pusēs un pie dažādām dzīvojamām teritorijām.
Priekšlikums: monitoringa vietu skaitu un izvietojumu noteikt pēc vēja parka lieluma, turbīnu skaita un izvietojuma, reljefa, apdzīvojuma, modelētās ietekmes un saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām. Monitoringa punktiem jāaptver teritorijas ar iespējami lielāko faktisko ietekmi.
7. 2 km robeža trokšņa monitoringam
Iebildums: 14. punkts paredz atbrīvojumu no regulāra monitoringa, ja vēja parks atrodas tālāk par 2 km no novērtēšanas vietas.
Attālums pats par sevi nenozīmē, ka konkrētajā vietā ietekmes nevar būt. To ietekmē arī turbīnu parametri, skaits, reljefs un meteoroloģiskie apstākļi.
Priekšlikums: monitoringa nepieciešamību noteikt pēc faktiskās un modelētās ietekmes, nevis tikai pēc attāluma. Saņemot iedzīvotāja sūdzību par VES radītu troksni, pārbaudi un nepieciešamos mērījumus veikt neatkarīgi no 2 km robežas.
8. Mērījumu izmaksas iedzīvotāju sūdzību gadījumā
Iebildums: 13. punkts paredz, ka iedzīvotājs pats var organizēt neatkarīgus mērījumus un, ja pārsniegums netiek konstatēts, pats sedz izmaksas.
Šāds finansiālais risks var atturēt iedzīvotājus no iespējamās ietekmes pārbaudes.
Priekšlikums: saņemot iedzīvotāja sūdzību, nepieciešamo neatkarīgo pārbaudi organizē kompetentā institūcija, izmaksas sedzot operatoram. Iedzīvotājam nevajadzētu pašam finansēt pārbaudi, kuras mērķis ir noskaidrot, vai VES tiek ekspluatēta atbilstoši noteiktajām prasībām.
9. Skaidra sūdzību izskatīšanas kārtība
Noteikumos nepieciešama vienkārša un saprotama kārtība, kā iedzīvotājam rīkoties, ja VES ekspluatācijas laikā rodas troksnis, mirgošana vai citi traucējumi.
Priekšlikums: noteikt vienotu kontaktpunktu, sūdzību reģistrēšanas kārtību un reaģēšanas termiņus. Iesniedzējs jāinformē par veikto pārbaudi, tās rezultātiem un nepieciešamajiem pasākumiem.
10. Savlaicīga rīcība pārsniegumu gadījumā
Priekšlikums: ja tiek konstatēts trokšņa, mirgošanas vai citu noteikumu prasību pārsniegums, paredzēt savlaicīgus korektīvus pasākumus. Nepieciešamības gadījumā samazināt konkrētās VES darbības režīmu vai uz laiku apturēt tās darbību līdz atbilstības atjaunošanai.
Svarīgi, lai konstatēta pārsnieguma gadījumā risinājums būtu ne tikai administratīva procedūra, bet arī praktiska ietekmes samazināšana.
11. Zemas frekvences troksnis un infraskaņa
Iebildums: noteikumu projektā zemas frekvences troksnis definēts 10-160 Hz diapazonā, bet nav pietiekami skaidrs, kā tiek izvērtēta infraskaņa zem 20 Hz un VES trokšņa specifiskās īpašības.
Jaunākie profesora Ken Mattsson un līdzautoru pētījumi par VES radītās infraskaņas izplatību, izmantojot un ar faktiskajiem mērījumiem validējot SoundSim360 modeli, norāda, ka infraskaņa un zemas frekvences skaņa var izplatīties lielākos attālumos, nekā iepriekš pieņemts, un ka rezultātus būtiski ietekmē faktiskie meteoroloģiskie apstākļi un reljefs. Pētījumos norādīts arī uz nepieciešamību modelēšanā izmantot faktiskus VES trokšņa mērījumus, nevis paļauties tikai uz ražotāja norādītajiem skaņas jaudas datiem.
Ņemot vērā zinātnisko attīstību šajā jomā un iespējamo ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti un veselību, uzskatu, ka zemas frekvences trokšņa un infraskaņas kontrolei nepieciešama piesardzīga un uz faktiskajiem mērījumiem balstīta pieeja.
Priekšlikums: skaidrāk pamatot noteikumos izvēlēto 10-160 Hz diapazonu un izvērtēt, vai tas pietiekami aptver VES radītās zemas frekvences skaņas ietekmi. Paredzēt arī infraskaņas zem 20 Hz, tonalitātes un amplitūdas modulācijas izvērtēšanu, ja par šādu ietekmi tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības.
Zemas frekvences trokšņa un infraskaņas novērtēšanā izmantot ne tikai VES ražotāja norādītos skaņas jaudas parametrus, bet arī faktiskus mērījumus, meteoroloģiskos apstākļus un konkrētās teritorijas reljefu.
12. Mirgošanas ietekme ārpus 2 km
Iebildums: 20. punkts mirgošanas novērtēšanu paredz 2 km rādiusā.
Priekšlikums: 2 km izmantot kā pamata novērtēšanas zonu, bet ne kā absolūtu robežu. Saņemot iedzīvotāja sūdzību par iespējamu mirgošanas ietekmi, pārbaudi veikt arī ārpus 2 km, ja faktiskie apstākļi norāda uz šādas ietekmes iespējamību.
Pēc pieprasījuma jābūt pieejamiem arī VES vadības sistēmas datiem par faktiskajiem mirgošanas ierobežošanas un turbīnu apturēšanas gadījumiem.
13. Kumulatīvā ietekme
Atbalstu projektā paredzēto summārās ietekmes vērtēšanu, tomēr būtu svarīgi precizēt, ka tā neaprobežojas ar vienu vēja parku vai vienu operatoru.
Priekšlikums: summārajā ietekmē iekļaut visas VES, kas ietekmē konkrēto teritoriju, neatkarīgi no operatora, vēja parka vai pašvaldības robežas.
Vērtēt arī VES koncentrāciju un kopējo slodzi uz konkrēto teritoriju un vietējo iedzīvotāju kopienu, tostarp trokšņa, mirgošanas, dabas un citu ietekmju kopumu.
14. Putnu un sikspārņu monitorings pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas
Iebildums: daļa dabas aizsardzības pasākumu ir atkarīga no tā, kāda iespējamā ietekme jau konstatēta pirms VES ekspluatācijas uzsākšanas. Tomēr faktiskā situācija var atšķirties no iepriekš prognozētās.
Priekšlikums: paredzēt standartizētu putnu un sikspārņu monitoringu pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas, īpaši pirmajos ekspluatācijas gados.
Ja faktiskie monitoringa rezultāti norāda uz būtisku ietekmi, Dabas aizsardzības pārvaldei jābūt iespējai noteikt papildu aizsardzības vai VES darbības ierobežošanas pasākumus arī jau ekspluatācijā esošām VES.
15. Ledus krišanas, lāpstiņu bojājumu, ugunsgrēka un konstrukcijas avāriju riski
Iebildums: noteikumu projektā paredzētas tehniskās drošības sistēmas, taču nav pietiekami skaidri noteikti praktiski pasākumi iedzīvotāju un publiskās telpas aizsardzībai ledus krišanas vai mešanas, lāpstiņu vai to daļu bojājumu, ugunsgrēka vai konstrukcijas avārijas gadījumā.
Priekšlikums: papildus tehniskajām sistēmām paredzēt riska zonu noteikšanu, brīdinājuma zīmes, sabiedrības informēšanu un nepieciešamības gadījumā piekļuves ierobežošanu publiski pieejamās teritorijās. Noteikt arī skaidru rīcības kārtību un nosacījumus VES darbības atsākšanai pēc apledojuma, būtiska tehniska bojājuma, ugunsgrēka vai cita drošības incidenta.
16. Civilā aizsardzība pēc faktiskā riska
Iebildums: civilās aizsardzības prasības projektā lielā mērā tiek diferencētas pēc vēja parka kopējās jaudas.
Tomēr faktiskā riska līmeni nosaka ne tikai MW, bet arī turbīnu skaits un augstums, tuvums dzīvojamām teritorijām, publiskiem objektiem, ceļiem, mežiem un citi vietējie apstākļi.
Priekšlikums: civilās aizsardzības prasību apjomu noteikt arī pēc faktiskā riska izvērtējuma. Pašvaldību iesaistīt avāriju gatavības, rīcības un sabiedrības informēšanas pasākumos.
17. Vides aizsardzība ekspluatācijas laikā
Iebildums: projektā detalizētāk regulēti šķidrie bīstamie atkritumi, bet mazāk uzmanības pievērsts VES konstrukciju un lāpstiņu tehniskajam stāvoklim un iespējamiem materiālu bojājumiem.
Priekšlikums: paredzēt VES lāpstiņu un citu ārējai videi pakļauto konstrukciju regulāru tehniskā stāvokļa kontroli. Būtisku bojājumu vai konstrukciju fragmentu nonākšanas vidē gadījumā operatoram jānodrošina to savākšana un teritorijas sakopšana.
18. Piesardzības princips un jutīgās teritorijas
Dažādu teritoriju jutīgums nav vienāds. Īpaša uzmanība nepieciešama teritorijām ar lielu dabas, ainavisko vai sabiedrisko vērtību.
Priekšlikums: paredzēt iespēju noteikt pastiprinātu monitoringu vai stingrākus ekspluatācijas nosacījumus īpaši jutīgās teritorijās, tostarp īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un biosfēras rezervātos.
Ja par iespējamo ietekmi uz vidi vai cilvēku veselību nav pietiekamas zinātniskas pārliecības, piemērot piesardzības principu un nepieciešamības gadījumā veikt papildu neatkarīgu izvērtējumu un monitoringu.
19. Prasības arī vecākām VES
Iebildums: 39. punkts paredz, ka pirms 2020. gada ekspluatācijā nodotām VES tehniskā aprīkojuma prasības trokšņa un mirgošanas ierobežošanai tiek ieviestas, veicot iekārtu atjaunošanu.
Tas var nozīmēt ļoti atšķirīgus prasību ieviešanas termiņus dažādām VES.
Priekšlikums: noteikt saprātīgu un konkrētu pārejas termiņu arī pirms 2020. gada ekspluatācijā nodotām VES. Ja tiek konstatēts faktisks prasību pārkāpums vai apdraudējums, nepieciešamie pasākumi jāpiemēro neatkarīgi no VES ekspluatācijas uzsākšanas gada.
20. Regulējuma efektivitātes izvērtējums
Ja tiek ieviests jauns VES ekspluatācijas regulējums, būtu lietderīgi pēc noteikta laika pārbaudīt, vai tas praksē sasniedz paredzēto mērķi.
Priekšlikums: paredzēt noteikumu efektivitātes izvērtējumu, piemēram, divus gadus pēc to piemērošanas uzsākšanas.
Izvērtējumā analizēt saņemtās iedzīvotāju sūdzības, konstatētos trokšņa un mirgošanas pārsniegumus, neatkarīgo pārbaužu rezultātus, VES darbības ierobežošanas gadījumus, putnu un sikspārņu monitoringa rezultātus, drošības incidentus un uzraugošo institūciju faktisko kapacitāti.
21. Papildu izvērtējums par sakaru kvalitāti
Ņemot vērā VES iespējamo ietekmi uz mobilo sakaru un TV signālu, aicinu izvērtēt nepieciešamību noteikt atbildības kārtību gadījumos, kad pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas tiek konstatēta sakaru kvalitātes pasliktināšanās. Praktiski būtu paredzami salīdzinoši mērījumi pirms un pēc VES darbības uzsākšanas un operatora pienākums konstatētas VES ietekmes gadījumā nodrošināt tehnisku risinājumu.
Kopumā aicinu regulējumā stiprināt skaidru un sabiedrībai saprotamu principu:
operators finansē monitoringu, neatkarīga institūcija organizē kontroli, neatkarīgs eksperts veic pārbaudi, rezultāti ir publiski un konstatētas neatbilstības gadījumā savlaicīgi tiek veikti nepieciešamie pasākumi.
Šāda pieeja, manuprāt, palīdzētu nodrošināt gan efektīvāku VES ekspluatācijas uzraudzību, gan lielāku sabiedrības uzticēšanos tam, ka noteikumos paredzētās prasības praksē tiek ievērotas.
Atbalstu vienota VES ekspluatācijas regulējuma izstrādi. Vienlaikus aicinu projektu papildināt ar skaidrākiem neatkarīgas uzraudzības, sabiedrības informēšanas un savlaicīgas rīcības mehānismiem, lai praksē pilnvērtīgi sasniegtu noteikumu mērķi - cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu VES ekspluatāciju.
1. Neatkarīgs monitorings
Iebildums: būtiska monitoringa daļa balstās uz paša elektroenerģijas ražotāja veiktajiem mērījumiem, tā rīcībā esošajiem datiem un iesniegtajām atskaitēm. Operatora veiktais ikdienas monitorings ir nepieciešams, tomēr ar to vien nepietiek neatkarīgai kontrolei.
Priekšlikums: operators finansē monitoringu, bet neatkarīgos kontroles mērījumus un ekspertīzes organizē kompetentā valsts institūcija vai pašvaldība, piesaistot neatkarīgu akreditētu ekspertu vai laboratoriju. Operatoram nevajadzētu pašam izvēlēties neatkarīgās pārbaudes veicēju, noteikt pārbaudes laiku vai ietekmēt rezultātu izvērtēšanu.
2. Pašvaldības tiesības pieprasīt neatkarīgu pārbaudi
VES ietekme vispirms skar konkrēto teritoriju un tās iedzīvotājus, tādēļ arī pašvaldībai nepieciešams praktisks instruments neatkarīgai situācijas pārbaudei.
Priekšlikums: pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas VES vai kuras teritoriju VES ietekmē, paredzēt tiesības pieprasīt neatkarīgus trokšņa, zemas frekvences trokšņa, mirgošanas, dabas un drošības izvērtējumus. Izmaksas sedz operators, bet ekspertu izvēlas neatkarīga publiska institūcija.
3. Monitoringa datu publiskums
Ar gada atskaiti vien nepietiek, lai iedzīvotāji varētu saprast, kas faktiski noticis VES ekspluatācijas laikā.
Priekšlikums: publiskot monitoringa rezultātus, konstatētos pārsniegumus, VES darbības ierobežojumus vai apturēšanas gadījumus un veiktos korektīvos pasākumus. Pašvaldībai un iedzīvotājiem jābūt iespējai pieprasīt arī operatora monitoringa un VES vadības sistēmas datu neatkarīgu pārbaudi.
4. Bērnu, izglītības un īpaši jutīgu personu aprūpes iestāžu aizsardzība
Iebildums: noteikumu 3.4. punktā pie novērtēšanas vietām nav skaidri minētas pirmsskolas un izglītības iestādes.
Bērni ievērojamu dienas daļu pavada izglītības iestādēs un to teritorijās, tādēļ šīs vietas būtu skaidri jāaptver ar VES ietekmes novērtēšanas prasībām. Savukārt sociālās un veselības aprūpes iestādes ir minētas vispārīgi, nenodalot ilgstošas aprūpes, paliatīvās aprūpes un hospisa pakalpojumu vietas.
Priekšlikums: novērtēšanas vietu definīcijā skaidri iekļaut bērnu aprūpes, pirmsskolas un izglītības iestādes, kā arī ilgstošas sociālās aprūpes iestādes, pansionātus, paliatīvās aprūpes iestādes un hospisus.
Šajās vietās cilvēki uzturas ilgstoši un bieži ir īpaši jutīgi pret apkārtējās vides traucējumiem, tādēļ trokšņa, zemas frekvences trokšņa un mirgošanas ietekme būtu vērtējama ar īpašu piesardzību. Mirgošanas izvērtējumā ņemt vērā arī regulāri izmantotās ārtelpas, piemēram, bērnu rotaļu un sporta laukumus.
Aicinu izvērtēt, vai šādām īpaši jutīgām novērtēšanas vietām nav nepieciešami stingrāki trokšņa un mirgošanas nosacījumi nekā vispārējais minimālais regulējums.
5. Objektīva trokšņa pārbaude
Iebildums: 12. punkts paredz, ka trokšņa mērījumus neveic, ja Veselības inspekcijas pārbaudes brīdī VES troksnis nav dzirdams.
VES troksnis nav nemainīgs. To ietekmē vēja virziens, vēja ātrums, meteoroloģiskie apstākļi, diennakts laiks un konkrētais turbīnas darbības režīms. Viena īslaicīga pārbaude var nesakrist ar apstākļiem, kuros iedzīvotājs izjūt traucējumu.
Priekšlikums: saņemot iedzīvotāja sūdzību par VES radītu troksni, kompetentā institūcija organizē objektīvu pārbaudi un nepieciešamos mērījumus. Vajadzības gadījumā mērījumus veic ilgākā periodā, piemēram, 10-14 dienas, vienlaikus fiksējot meteoroloģiskos apstākļus un VES faktisko darbības režīmu.
6. Vairāki trokšņa monitoringa punkti
Iebildums: 11. punkts paredz trokšņa monitoringu vienā punktā. Lielā vēja parkā viens punkts nevar vienādi raksturot situāciju dažādās parka pusēs un pie dažādām dzīvojamām teritorijām.
Priekšlikums: monitoringa vietu skaitu un izvietojumu noteikt pēc vēja parka lieluma, turbīnu skaita un izvietojuma, reljefa, apdzīvojuma, modelētās ietekmes un saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām. Monitoringa punktiem jāaptver teritorijas ar iespējami lielāko faktisko ietekmi.
7. 2 km robeža trokšņa monitoringam
Iebildums: 14. punkts paredz atbrīvojumu no regulāra monitoringa, ja vēja parks atrodas tālāk par 2 km no novērtēšanas vietas.
Attālums pats par sevi nenozīmē, ka konkrētajā vietā ietekmes nevar būt. To ietekmē arī turbīnu parametri, skaits, reljefs un meteoroloģiskie apstākļi.
Priekšlikums: monitoringa nepieciešamību noteikt pēc faktiskās un modelētās ietekmes, nevis tikai pēc attāluma. Saņemot iedzīvotāja sūdzību par VES radītu troksni, pārbaudi un nepieciešamos mērījumus veikt neatkarīgi no 2 km robežas.
8. Mērījumu izmaksas iedzīvotāju sūdzību gadījumā
Iebildums: 13. punkts paredz, ka iedzīvotājs pats var organizēt neatkarīgus mērījumus un, ja pārsniegums netiek konstatēts, pats sedz izmaksas.
Šāds finansiālais risks var atturēt iedzīvotājus no iespējamās ietekmes pārbaudes.
Priekšlikums: saņemot iedzīvotāja sūdzību, nepieciešamo neatkarīgo pārbaudi organizē kompetentā institūcija, izmaksas sedzot operatoram. Iedzīvotājam nevajadzētu pašam finansēt pārbaudi, kuras mērķis ir noskaidrot, vai VES tiek ekspluatēta atbilstoši noteiktajām prasībām.
9. Skaidra sūdzību izskatīšanas kārtība
Noteikumos nepieciešama vienkārša un saprotama kārtība, kā iedzīvotājam rīkoties, ja VES ekspluatācijas laikā rodas troksnis, mirgošana vai citi traucējumi.
Priekšlikums: noteikt vienotu kontaktpunktu, sūdzību reģistrēšanas kārtību un reaģēšanas termiņus. Iesniedzējs jāinformē par veikto pārbaudi, tās rezultātiem un nepieciešamajiem pasākumiem.
10. Savlaicīga rīcība pārsniegumu gadījumā
Priekšlikums: ja tiek konstatēts trokšņa, mirgošanas vai citu noteikumu prasību pārsniegums, paredzēt savlaicīgus korektīvus pasākumus. Nepieciešamības gadījumā samazināt konkrētās VES darbības režīmu vai uz laiku apturēt tās darbību līdz atbilstības atjaunošanai.
Svarīgi, lai konstatēta pārsnieguma gadījumā risinājums būtu ne tikai administratīva procedūra, bet arī praktiska ietekmes samazināšana.
11. Zemas frekvences troksnis un infraskaņa
Iebildums: noteikumu projektā zemas frekvences troksnis definēts 10-160 Hz diapazonā, bet nav pietiekami skaidrs, kā tiek izvērtēta infraskaņa zem 20 Hz un VES trokšņa specifiskās īpašības.
Jaunākie profesora Ken Mattsson un līdzautoru pētījumi par VES radītās infraskaņas izplatību, izmantojot un ar faktiskajiem mērījumiem validējot SoundSim360 modeli, norāda, ka infraskaņa un zemas frekvences skaņa var izplatīties lielākos attālumos, nekā iepriekš pieņemts, un ka rezultātus būtiski ietekmē faktiskie meteoroloģiskie apstākļi un reljefs. Pētījumos norādīts arī uz nepieciešamību modelēšanā izmantot faktiskus VES trokšņa mērījumus, nevis paļauties tikai uz ražotāja norādītajiem skaņas jaudas datiem.
Ņemot vērā zinātnisko attīstību šajā jomā un iespējamo ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti un veselību, uzskatu, ka zemas frekvences trokšņa un infraskaņas kontrolei nepieciešama piesardzīga un uz faktiskajiem mērījumiem balstīta pieeja.
Priekšlikums: skaidrāk pamatot noteikumos izvēlēto 10-160 Hz diapazonu un izvērtēt, vai tas pietiekami aptver VES radītās zemas frekvences skaņas ietekmi. Paredzēt arī infraskaņas zem 20 Hz, tonalitātes un amplitūdas modulācijas izvērtēšanu, ja par šādu ietekmi tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības.
Zemas frekvences trokšņa un infraskaņas novērtēšanā izmantot ne tikai VES ražotāja norādītos skaņas jaudas parametrus, bet arī faktiskus mērījumus, meteoroloģiskos apstākļus un konkrētās teritorijas reljefu.
12. Mirgošanas ietekme ārpus 2 km
Iebildums: 20. punkts mirgošanas novērtēšanu paredz 2 km rādiusā.
Priekšlikums: 2 km izmantot kā pamata novērtēšanas zonu, bet ne kā absolūtu robežu. Saņemot iedzīvotāja sūdzību par iespējamu mirgošanas ietekmi, pārbaudi veikt arī ārpus 2 km, ja faktiskie apstākļi norāda uz šādas ietekmes iespējamību.
Pēc pieprasījuma jābūt pieejamiem arī VES vadības sistēmas datiem par faktiskajiem mirgošanas ierobežošanas un turbīnu apturēšanas gadījumiem.
13. Kumulatīvā ietekme
Atbalstu projektā paredzēto summārās ietekmes vērtēšanu, tomēr būtu svarīgi precizēt, ka tā neaprobežojas ar vienu vēja parku vai vienu operatoru.
Priekšlikums: summārajā ietekmē iekļaut visas VES, kas ietekmē konkrēto teritoriju, neatkarīgi no operatora, vēja parka vai pašvaldības robežas.
Vērtēt arī VES koncentrāciju un kopējo slodzi uz konkrēto teritoriju un vietējo iedzīvotāju kopienu, tostarp trokšņa, mirgošanas, dabas un citu ietekmju kopumu.
14. Putnu un sikspārņu monitorings pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas
Iebildums: daļa dabas aizsardzības pasākumu ir atkarīga no tā, kāda iespējamā ietekme jau konstatēta pirms VES ekspluatācijas uzsākšanas. Tomēr faktiskā situācija var atšķirties no iepriekš prognozētās.
Priekšlikums: paredzēt standartizētu putnu un sikspārņu monitoringu pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas, īpaši pirmajos ekspluatācijas gados.
Ja faktiskie monitoringa rezultāti norāda uz būtisku ietekmi, Dabas aizsardzības pārvaldei jābūt iespējai noteikt papildu aizsardzības vai VES darbības ierobežošanas pasākumus arī jau ekspluatācijā esošām VES.
15. Ledus krišanas, lāpstiņu bojājumu, ugunsgrēka un konstrukcijas avāriju riski
Iebildums: noteikumu projektā paredzētas tehniskās drošības sistēmas, taču nav pietiekami skaidri noteikti praktiski pasākumi iedzīvotāju un publiskās telpas aizsardzībai ledus krišanas vai mešanas, lāpstiņu vai to daļu bojājumu, ugunsgrēka vai konstrukcijas avārijas gadījumā.
Priekšlikums: papildus tehniskajām sistēmām paredzēt riska zonu noteikšanu, brīdinājuma zīmes, sabiedrības informēšanu un nepieciešamības gadījumā piekļuves ierobežošanu publiski pieejamās teritorijās. Noteikt arī skaidru rīcības kārtību un nosacījumus VES darbības atsākšanai pēc apledojuma, būtiska tehniska bojājuma, ugunsgrēka vai cita drošības incidenta.
16. Civilā aizsardzība pēc faktiskā riska
Iebildums: civilās aizsardzības prasības projektā lielā mērā tiek diferencētas pēc vēja parka kopējās jaudas.
Tomēr faktiskā riska līmeni nosaka ne tikai MW, bet arī turbīnu skaits un augstums, tuvums dzīvojamām teritorijām, publiskiem objektiem, ceļiem, mežiem un citi vietējie apstākļi.
Priekšlikums: civilās aizsardzības prasību apjomu noteikt arī pēc faktiskā riska izvērtējuma. Pašvaldību iesaistīt avāriju gatavības, rīcības un sabiedrības informēšanas pasākumos.
17. Vides aizsardzība ekspluatācijas laikā
Iebildums: projektā detalizētāk regulēti šķidrie bīstamie atkritumi, bet mazāk uzmanības pievērsts VES konstrukciju un lāpstiņu tehniskajam stāvoklim un iespējamiem materiālu bojājumiem.
Priekšlikums: paredzēt VES lāpstiņu un citu ārējai videi pakļauto konstrukciju regulāru tehniskā stāvokļa kontroli. Būtisku bojājumu vai konstrukciju fragmentu nonākšanas vidē gadījumā operatoram jānodrošina to savākšana un teritorijas sakopšana.
18. Piesardzības princips un jutīgās teritorijas
Dažādu teritoriju jutīgums nav vienāds. Īpaša uzmanība nepieciešama teritorijām ar lielu dabas, ainavisko vai sabiedrisko vērtību.
Priekšlikums: paredzēt iespēju noteikt pastiprinātu monitoringu vai stingrākus ekspluatācijas nosacījumus īpaši jutīgās teritorijās, tostarp īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un biosfēras rezervātos.
Ja par iespējamo ietekmi uz vidi vai cilvēku veselību nav pietiekamas zinātniskas pārliecības, piemērot piesardzības principu un nepieciešamības gadījumā veikt papildu neatkarīgu izvērtējumu un monitoringu.
19. Prasības arī vecākām VES
Iebildums: 39. punkts paredz, ka pirms 2020. gada ekspluatācijā nodotām VES tehniskā aprīkojuma prasības trokšņa un mirgošanas ierobežošanai tiek ieviestas, veicot iekārtu atjaunošanu.
Tas var nozīmēt ļoti atšķirīgus prasību ieviešanas termiņus dažādām VES.
Priekšlikums: noteikt saprātīgu un konkrētu pārejas termiņu arī pirms 2020. gada ekspluatācijā nodotām VES. Ja tiek konstatēts faktisks prasību pārkāpums vai apdraudējums, nepieciešamie pasākumi jāpiemēro neatkarīgi no VES ekspluatācijas uzsākšanas gada.
20. Regulējuma efektivitātes izvērtējums
Ja tiek ieviests jauns VES ekspluatācijas regulējums, būtu lietderīgi pēc noteikta laika pārbaudīt, vai tas praksē sasniedz paredzēto mērķi.
Priekšlikums: paredzēt noteikumu efektivitātes izvērtējumu, piemēram, divus gadus pēc to piemērošanas uzsākšanas.
Izvērtējumā analizēt saņemtās iedzīvotāju sūdzības, konstatētos trokšņa un mirgošanas pārsniegumus, neatkarīgo pārbaužu rezultātus, VES darbības ierobežošanas gadījumus, putnu un sikspārņu monitoringa rezultātus, drošības incidentus un uzraugošo institūciju faktisko kapacitāti.
21. Papildu izvērtējums par sakaru kvalitāti
Ņemot vērā VES iespējamo ietekmi uz mobilo sakaru un TV signālu, aicinu izvērtēt nepieciešamību noteikt atbildības kārtību gadījumos, kad pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas tiek konstatēta sakaru kvalitātes pasliktināšanās. Praktiski būtu paredzami salīdzinoši mērījumi pirms un pēc VES darbības uzsākšanas un operatora pienākums konstatētas VES ietekmes gadījumā nodrošināt tehnisku risinājumu.
Kopumā aicinu regulējumā stiprināt skaidru un sabiedrībai saprotamu principu:
operators finansē monitoringu, neatkarīga institūcija organizē kontroli, neatkarīgs eksperts veic pārbaudi, rezultāti ir publiski un konstatētas neatbilstības gadījumā savlaicīgi tiek veikti nepieciešamie pasākumi.
Šāda pieeja, manuprāt, palīdzētu nodrošināt gan efektīvāku VES ekspluatācijas uzraudzību, gan lielāku sabiedrības uzticēšanos tam, ka noteikumos paredzētās prasības praksē tiek ievērotas.
12.08.2026. 23:56
26-TA-1439/302
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 23:57
Atlasīti 274 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25