Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Vēja elektrostaciju darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un apgrūtina to pārskatāmību, turklāt ir ietverti vispārīgos tiesību aktos, kas dažkārt ir pārāk vispārīgi vēja elektrostacijām, līdz ar to rada neizpratni piemērošanā un bažas par neizpildi. Turklāt vēja elektrostaciju ekspluatācija, neskatoties uz to, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tiek rūpīgi vērtēta ikvienas vēja elektrostacijas iespējamā ietekme uz cilvēku, viņa veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšana, iedzīvotāju vidū rada nepatiku un bažas par vēja turbīnu radīto troksni un mirgošanas efektu, kā arī par vēja elektrostaciju darbības uzraudzības trūkumu to dzīves ciklā, līdz ar to nepieciešams vienots tiesiskais regulējums uz šīm elektrostacijām atbilstošu, skaidru prasību definēšanai un to izpildes uzraudzībai.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veicināt cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu vēja elektrostacijas ekspluatāciju.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Enerģētika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
28.07.2026. - 12.08.2026.
Informācija
Kopš 2026. gada februāra Klimata un enerģētikas ministrija ir organizējusi tikšanās un diskusijas ar iedzīvotājiem un nozari. Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku iesaistīto pušu līdzdalību un panāktu sabalansētu regulējumu, Klimata un enerģētikas ministrija arī lūgusi publiski sniegt komentārus un priekšlikumus par noteikumu projekta sākotnējo redakciju (https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/kem-aicina-sniegt-viedokli-par-precizeto-ves-ekspluatacijas-noteikumu-projektu).
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Jebkurš iedzīvotājs, kura nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums, dzīvojamā māja vai tās daļa saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā – atrodas divu kilometru rādiusā no sauszemē esošas vēja elektrostacijas robežas
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Vēja elektroenerģijas ražotāji
Sagatavoja
Ilāna Garbere-Bule (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
28.07.2026. 18:21
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-1439/247
Fiziska persona
Iebilstu pret piedāvāto redakciju, jo tajā netiek aizsargātas iedzīvotāju intereses. Noteikumu projekts ir vērsts uz attīstītāju interešu lobēšanu, pilnībā ignorējot iedzīvotāju intereses.
Iebilstu pret projekta 7. punktā paredzēto nosacījumu, ka vēja elektrostaciju radītais summārais zemas frekvences trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 20 dB(A), bet pie VES nominālās jaudas pieļaujamais zemas frekvences trokšņa līmenis tiek palielināts līdz 25 dB(A). Projekta anotācijā norādīts, ka 20 dB(A) un 25 dB(A) robežlielumi noteikti, “ņemot vērā zemas frekvences trokšņa izplatīšanās īpatnības un tā iespējamo ietekmi uz cilvēku labsajūtu”. Tomēr anotācijā nav norādīti konkrēti zinātniskie pētījumi, starptautiskās rekomendācijas, aprēķini vai citu valstu regulējuma piemēri, kas pamatotu tieši 25 dB(A) robežlieluma izvēli pie VES nominālās jaudas.
Nav saprotams, kādēļ cilvēku veselības, labsajūtas un dzīves kvalitātes aizsardzībai noteiktais 20 dB(A) zemas frekvences trokšņa robežlielums tiek paaugstināts tieši apstākļos, kad VES darbojas ar nominālo jaudu. Pieļaujamā līmeņa palielinājums par 5 dB nav nebūtiska atšķirība, tādēļ šādam izņēmumam būtu nepieciešams konkrēts zinātnisks un veselības aizsardzībā balstīts pamatojums.
Salīdzinājumam Dānijas VES trokšņa regulējumā VES radītā zemas frekvences trokšņa robežlielums telpās ir 20 dB gan pie 6 m/s, gan pie 8 m/s vēja ātruma. Dānijas regulējums neparedz šī robežlieluma paaugstināšanu līdz 25 dB atkarībā no VES darbības režīma.
Arī Latvijas projekta 9. punkts zemas frekvences trokšņa aprēķinos paredz izmantot VES skaņas jaudas datus pie 6 m/s un 8 m/s vēja ātruma, savukārt 10. punkts paredz vērtēt vairāku VES radītā trokšņa summāro ietekmi. Tādēļ nepieciešams skaidrs pamatojums, kādēļ vienlaikus 7. punktā tiek pieļauts augstāks – 25 dB(A) – zemas frekvences trokšņa līmenis pie nominālās jaudas.
Īpaši vēršam uzmanību, ka pašā anotācijā norādīts, ka noteikumu projekta mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un dzīves kvalitātei drošu VES ekspluatāciju, savukārt anotācijā nav norādīti konkrēti pētījumi, kas pamatotu 25 dB(A) izņēmuma nepieciešamību.
Priekšlikums: svītrot projekta 7. punktā paredzēto izņēmumu par 25 dB(A) zemas frekvences trokšņa līmeni pie VES nominālās jaudas un saglabāt vienotu 20 dB(A) maksimālo zemas frekvences trokšņa robežlielumu neatkarīgi no VES darbības režīma.
Ja 25 dB(A) robežlielumu paredzēts saglabāt, lūdzam anotācijā norādīt konkrētus zinātniskos pētījumus un starptautiskās rekomendācijas, kas pamato tieši 25 dB(A) robežlieluma izvēli, kā arī pamatot, kādēļ Latvijā pie VES nominālās jaudas nepieciešams pieļaut par 5 dB augstāku zemas frekvences trokšņa līmeni nekā Dānijas VES regulējumā noteiktais 20 dB robežlielums.
Nepietiekama zemas frekvences trokšņa un infraskaņas kontrole:
- Bīstamās frekvences: Noteikumu projekts definē zemas frekvences troksni diapazonā no 10 līdz 160 Hz. Tomēr eksperti norāda, ka VES darbojas kā jaudīgi vibrāciju ģeneratori ar frekvenci ap 40 Hz, kas ir īpaši bīstama, jo izjauc cilvēka organisma dabisko vibrāciju līdzsvaru (62–68 Hz).
- Mērījumu ticamība zem 20 Hz: Igaunijas tiesas procesā konstatēts, ka standarta mērījumi un iekārtu kalibrēšanas sertifikāti bieži neapstiprina mērījumu uzticamību frekvencēs zem 20 herciem (infraskaņa). Latvijas noteikumu pielikumā ietvertā aprēķinu metodika var nesniegt precīzu ainu par šo neuztveramo, bet bioloģiski aktīvo ietekmi.
- "Faktiskās dzirdamības" kritērijs: Noteikumi paredz, ka Veselības inspekcija veic mērījumus tikai tad, ja troksnis ir "faktiski dzirdams". Tas ir metodoloģiski nepareizi attiecībā uz zemas frekvences troksni un infraskaņu, kas fiziski ietekmē cilvēku arī tad, ja nav dzirdama ar ausīm.
Bioloģiskās rezonanses un veselības apdraudējumi:
- Ietekme uz šūnām un orgāniem: Zemas frekvences vibrācijas rada "simpātisko rezonansi", iedarbojoties uz ķermeņa molekulāro sistēmu atomu struktūru. Ilgstoša pakļaušana šādai ietekmei var izraisīt imunitātes pazemināšanos, sirds un asinsvadu slimības, centrālās nervu sistēmas traucējumus un onkoloģiskas saslimšanas.
- Nespēja atgūt veselību: Uzstādot VES zaļajās zonās, iedzīvotājiem tiek atņemta iespēja izmantot dabisko vidi (mežus, saules gaismu) veselības atgūšanai pēc vibrāciju radītā stresa.
Netaisnīgs slogs un ierobežota iedzīvotāju aizsardzība:
- Finansiālā barjera: Iedzīvotājiem ir tiesības ierosināt neatkarīgus mērījumus, taču, ja pārkāpums netiek konstatēts, izdevumus pilnībā sedz iedzīvotājs. Tas attur no savu tiesību aizstāvības, jo mērījumi ir dārgi.
- 2 km izņēmuma zona: Elektroenerģijas ražotājiem, kuru VES atrodas tālāk par 2 km no novērtēšanas vietas, nav pienākuma veikt regulāru obligāto trokšņa monitoringu. Taču eksperti uzsver, ka nav objektīvu pētījumu, kas apstiprinātu, ka zemo vibrāciju ietekme neizplatās daudz tālākā rādiusā.
- Pārejas periods: Noteikumi pieļauj, ka VES, kas nodotas ekspluatācijā pirms 2020. gada, prasības par trokšņa un mirgošanas mazināšanas aprīkojumu var nepildīt līdz pat iekārtu pilnai atjaunošanai. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji pie esošajām stacijām paliek bez aizsardzības uz nenoteiktu laiku.
Šobrīd noteikumi sarakstīti "vienos vārtos", atstājot mūs, iedzīvotājus, praktiski beztiesiskā situācijā. Šajā projektā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Iebilstu pret projekta 7. punktā paredzēto nosacījumu, ka vēja elektrostaciju radītais summārais zemas frekvences trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 20 dB(A), bet pie VES nominālās jaudas pieļaujamais zemas frekvences trokšņa līmenis tiek palielināts līdz 25 dB(A). Projekta anotācijā norādīts, ka 20 dB(A) un 25 dB(A) robežlielumi noteikti, “ņemot vērā zemas frekvences trokšņa izplatīšanās īpatnības un tā iespējamo ietekmi uz cilvēku labsajūtu”. Tomēr anotācijā nav norādīti konkrēti zinātniskie pētījumi, starptautiskās rekomendācijas, aprēķini vai citu valstu regulējuma piemēri, kas pamatotu tieši 25 dB(A) robežlieluma izvēli pie VES nominālās jaudas.
Nav saprotams, kādēļ cilvēku veselības, labsajūtas un dzīves kvalitātes aizsardzībai noteiktais 20 dB(A) zemas frekvences trokšņa robežlielums tiek paaugstināts tieši apstākļos, kad VES darbojas ar nominālo jaudu. Pieļaujamā līmeņa palielinājums par 5 dB nav nebūtiska atšķirība, tādēļ šādam izņēmumam būtu nepieciešams konkrēts zinātnisks un veselības aizsardzībā balstīts pamatojums.
Salīdzinājumam Dānijas VES trokšņa regulējumā VES radītā zemas frekvences trokšņa robežlielums telpās ir 20 dB gan pie 6 m/s, gan pie 8 m/s vēja ātruma. Dānijas regulējums neparedz šī robežlieluma paaugstināšanu līdz 25 dB atkarībā no VES darbības režīma.
Arī Latvijas projekta 9. punkts zemas frekvences trokšņa aprēķinos paredz izmantot VES skaņas jaudas datus pie 6 m/s un 8 m/s vēja ātruma, savukārt 10. punkts paredz vērtēt vairāku VES radītā trokšņa summāro ietekmi. Tādēļ nepieciešams skaidrs pamatojums, kādēļ vienlaikus 7. punktā tiek pieļauts augstāks – 25 dB(A) – zemas frekvences trokšņa līmenis pie nominālās jaudas.
Īpaši vēršam uzmanību, ka pašā anotācijā norādīts, ka noteikumu projekta mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un dzīves kvalitātei drošu VES ekspluatāciju, savukārt anotācijā nav norādīti konkrēti pētījumi, kas pamatotu 25 dB(A) izņēmuma nepieciešamību.
Priekšlikums: svītrot projekta 7. punktā paredzēto izņēmumu par 25 dB(A) zemas frekvences trokšņa līmeni pie VES nominālās jaudas un saglabāt vienotu 20 dB(A) maksimālo zemas frekvences trokšņa robežlielumu neatkarīgi no VES darbības režīma.
Ja 25 dB(A) robežlielumu paredzēts saglabāt, lūdzam anotācijā norādīt konkrētus zinātniskos pētījumus un starptautiskās rekomendācijas, kas pamato tieši 25 dB(A) robežlieluma izvēli, kā arī pamatot, kādēļ Latvijā pie VES nominālās jaudas nepieciešams pieļaut par 5 dB augstāku zemas frekvences trokšņa līmeni nekā Dānijas VES regulējumā noteiktais 20 dB robežlielums.
Nepietiekama zemas frekvences trokšņa un infraskaņas kontrole:
- Bīstamās frekvences: Noteikumu projekts definē zemas frekvences troksni diapazonā no 10 līdz 160 Hz. Tomēr eksperti norāda, ka VES darbojas kā jaudīgi vibrāciju ģeneratori ar frekvenci ap 40 Hz, kas ir īpaši bīstama, jo izjauc cilvēka organisma dabisko vibrāciju līdzsvaru (62–68 Hz).
- Mērījumu ticamība zem 20 Hz: Igaunijas tiesas procesā konstatēts, ka standarta mērījumi un iekārtu kalibrēšanas sertifikāti bieži neapstiprina mērījumu uzticamību frekvencēs zem 20 herciem (infraskaņa). Latvijas noteikumu pielikumā ietvertā aprēķinu metodika var nesniegt precīzu ainu par šo neuztveramo, bet bioloģiski aktīvo ietekmi.
- "Faktiskās dzirdamības" kritērijs: Noteikumi paredz, ka Veselības inspekcija veic mērījumus tikai tad, ja troksnis ir "faktiski dzirdams". Tas ir metodoloģiski nepareizi attiecībā uz zemas frekvences troksni un infraskaņu, kas fiziski ietekmē cilvēku arī tad, ja nav dzirdama ar ausīm.
Bioloģiskās rezonanses un veselības apdraudējumi:
- Ietekme uz šūnām un orgāniem: Zemas frekvences vibrācijas rada "simpātisko rezonansi", iedarbojoties uz ķermeņa molekulāro sistēmu atomu struktūru. Ilgstoša pakļaušana šādai ietekmei var izraisīt imunitātes pazemināšanos, sirds un asinsvadu slimības, centrālās nervu sistēmas traucējumus un onkoloģiskas saslimšanas.
- Nespēja atgūt veselību: Uzstādot VES zaļajās zonās, iedzīvotājiem tiek atņemta iespēja izmantot dabisko vidi (mežus, saules gaismu) veselības atgūšanai pēc vibrāciju radītā stresa.
Netaisnīgs slogs un ierobežota iedzīvotāju aizsardzība:
- Finansiālā barjera: Iedzīvotājiem ir tiesības ierosināt neatkarīgus mērījumus, taču, ja pārkāpums netiek konstatēts, izdevumus pilnībā sedz iedzīvotājs. Tas attur no savu tiesību aizstāvības, jo mērījumi ir dārgi.
- 2 km izņēmuma zona: Elektroenerģijas ražotājiem, kuru VES atrodas tālāk par 2 km no novērtēšanas vietas, nav pienākuma veikt regulāru obligāto trokšņa monitoringu. Taču eksperti uzsver, ka nav objektīvu pētījumu, kas apstiprinātu, ka zemo vibrāciju ietekme neizplatās daudz tālākā rādiusā.
- Pārejas periods: Noteikumi pieļauj, ka VES, kas nodotas ekspluatācijā pirms 2020. gada, prasības par trokšņa un mirgošanas mazināšanas aprīkojumu var nepildīt līdz pat iekārtu pilnai atjaunošanai. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji pie esošajām stacijām paliek bez aizsardzības uz nenoteiktu laiku.
Šobrīd noteikumi sarakstīti "vienos vārtos", atstājot mūs, iedzīvotājus, praktiski beztiesiskā situācijā. Šajā projektā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 20:31
26-TA-1439/248
Nataļja Krevņeva
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 20:31
26-TA-1439/249
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Vēja parku celšana apdraud putnu migrāciju un bišu ceļus, bioloģisko zemnieku saimniecību spēju saglabāt biloģisku un tīru zemi, produktus, kā arī kara gadījumā apdraudētu aizsardzības radaru darbību.
Izvērtējot sabiedriskajai apspriešanai nodoto noteikumu projektu un tā pielikumu, izsaku šādus iebildumus un priekšlikumus, kas skar iedzīvotāju tiesības uz veselību, labvēlīgu dzīvesvidi un privātīpašuma tiesību aizsardzību (Latvijas Republikas Satversmes 96., 105. un 111. pants):
1. Par zemas frekvences trokšņa (ZFT) subjektīvu vērtēšanu un iedzīvotāju tiesību aizskārumu
Iebildums par 12. punktu: Noteikumu projekta 12. punkts nosaka: "Ja pārbaudes laikā Veselības inspekcija konstatē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtu radītais troksnis novērtēšanas vietā nav dzirdams, trokšņa mērījumus neveic."
Pamatojums: Šāds nosacījums ir pretrunā ar zemas frekvences trokšņa un infroskaņas fiziskajām īpašībām. Šāda veida akustiskais piesārņojums cilvēka ausij bieži nav uztverams kā dzirdama skaņa, bet gan izpaužas kā ķermeņa un telpu vibrācija, spiediens ausīs, miega traucējumi un ilgstošs stress. Paļaušanās uz Veselības inspekcijas darbinieka subjektīvo dzirdi ir nepamatota un liedz iedzīvotājiem tiesības uz objektīvu, instrumentālu savas veselības aizsardzību.
Priekšlikums: Svītrot 12. punkta teikumu par subjektīvo dzirdamību un noteikt, ka pēc iesnieguma saņemšanas Veselības inspekcija obligāti veic instrumentālos mērījumus saskaņā ar apstiprināto metodiku.
2. Par nesamērīgu finansiālo slogu iedzīvotājiem tiesību aizsardzībā
Iebildums par 13. punktu: Noteikumu projekta 13. punkts paredz, ka divu kilometru rādiusā esošo īpašumu īpašnieki var veikt neatkarīgus mērījumus, taču: "Ja trokšņa robežlielumu pārsniegums netiek konstatēts, izdevumus par trokšņa mērījumus sedz šīs darbības ierosinātājs."
Pamatojums: Akreditētas laboratorijas mērījumi (īpaši zemas frekvences) izmaksā simtiem vai tūkstošiem eiro. Tas rada nesamērīgu finansiālo barjeru un liedz iedzīvotājiem aizstāvēt savas tiesības. Trokšņa līmenis ir atkarīgs no mainīgiem laikapstākļiem (vēja virziens, atmosfēras spiediens, turbulence). Ja mērījumu brīdī pārkāpums netiek fiksēts, iedzīvotājam jāmaksā par komersanta radītā riska pārbaudi.
Priekšlikums: Noteikt, ka iedzīvotāju pieteiktos mērījumus pilnībā finansē valsts (Veselības inspekcija) vai operators no speciāli izveidota riska fonda, neatkarīgi no mērījumu rezultāta, ja iesniegumam ir pamatots raksturs.
3. Par neatbilstošu teorētisko aprēķinu modeli pielikumā
Iebildums par Pielikuma 1. un 2. punktu: Noteikumu pielikuma formulā zemas frekvences trokšņa aprēķinam tiek izmantota fiksēta ēkas fasādes skaņas izolācijas korekcija (\(\Delta L_{\sigma}\)), kas, piemēram, pie frekvences 40 Hz sasniedz pat 8,4 dB.
Pamatojums: Šāds modelis pieņem teorētiski ideālu jaunas ēkas konstrukciju. Latvijas lauku reģionos un viensētās dominē koka vai vēsturiskas mūra konstrukcijas ar standarta stiklojumu, kas nespēj nodrošināt šādu zemas frekvences trokšņa izolāciju. Modelis mākslīgi samazina prognozēto trokšņa līmeni uz papīra, apdraudot reālo iedzīvotāju veselību telpās.
Priekšlikums: Noteikt, ka Pielikuma 2. punkta tabulā minētos fiksētos izolācijas koeficientus (\(\Delta L_{\sigma}\)) drīkst izmantot tikai tad, ja konkrētajai ēkai ir veikts energoefektivitātes un akustiskais audits. Citos gadījumos fasādes izolācijas koeficientu pieņemt kā 0 dB, vērtējot sliktāko iespējamo scenāriju iedzīvotājam.
4. Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumiem pēc būvniecības
Iebildums par 21. punktu: Noteikumu 21. punkts uzliek pienākumu operatoram 30 dienu laikā novērst mirgošanas pārsniegumu, ja 2 km rādiusā tiek uzbūvēta jauna ēka. Tomēr noteikumi pilnībā ignorē trokšņa normatīvu nodrošināšanu šīm jaunajām ēkām un zemes vienībām.
Pamatojums: Ja noteikumos nav atrunāta trokšņa robežlielumu nodrošināšana jaunām būvēm, tas nozīmē, ka vēja parka operators de facto paralizē apkārtējo zemes īpašnieku tiesības nākotnē attīstīt savu īpašumu (būvēt mājas bērniem, viesu mājas utt.), jo trokšņa normatīvi vairs netiks ievēroti. Tas ir tiešs Satversmes 105. panta (īpašuma tiesības) pārkāpums un nekustamā īpašuma vērtības dzēšana.
Priekšlikums: Papildināt 21. punktu, nosakot, ka operatoram ir pienākums nodrošināt arī visu trokšņa (tostrajā skaitā zemas frekvences) normatīvu ievērošanu jaunbūvējamās ēkās, vai arī kompensēt zemes īpašniekam apbūves tiesību zaudēšanu tirgus vērtības apmērā.
5. Būtisks iebildums par pilnīgu likvidācijas (demontāžas) garantiju trūkumu
Iebildums par noteikumu projektu kopumā: Noteikumu projektā nav iekļauta nodaļa, kas regulētu vēja elektrostaciju likvidāciju un finanšu garantiju mehānismus.
Pamatojums: Vēja parku ekspluatācijas laiks ir 20–25 gadi. Ja noteikumos nav prasības par obligātu depozīta vai bankas garantijas izveidi katra torņa demontāžai, pastāv augsts risks, ka komercsabiedrība pēc ekspluatācijas beigām vai bankrota tiks likvidēta. Rezultātā simtiem tonnu smagie betona pamati un videi kaitīgie kompozītmateriāli paliks lauksaimniecības un meža zemēs, un to novākšanas izmaksas gulsies uz valsts, pašvaldību vai zemes īpašnieku pleciem.
Priekšlikums: Papildināt noteikumu projektu ar jaunu nodaļu, kas uzliek par pienākumu elektroenerģijas ražotājam pirms ekspluatācijas uzsākšanas iemaksāt valsts glabāšanā (vai noformēt neatsaucamu bankas garantiju) demontāžas fondu, kas sedz pilnas būves likvidācijas un teritorijas rekultivācijas izmaksas.
Iebilstu pret noteikumu mērķi "Noteikumu projekta mērķis ir veicināt cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu vēja elektrostacijas ekspluatāciju". Noteikumu mērķis nevar būt drošu vēja elektrostaciju ekspluatācijas veicināšana. Mērķim jābūt vērstam uz nekaitīgas, iedzīvotāju veselībai drošas vides nodrošināšanu. Pretēji sanāk, ka noteikumi tiek izstrādāti VES būvnieku interesēs.
Vēja parku celšana apdraud putnu migrāciju un bišu ceļus, bioloģisko zemnieku saimniecību spēju saglabāt biloģisku un tīru zemi, produktus, kā arī kara gadījumā apdraudētu aizsardzības radaru darbību.
Izvērtējot sabiedriskajai apspriešanai nodoto noteikumu projektu un tā pielikumu, izsaku šādus iebildumus un priekšlikumus, kas skar iedzīvotāju tiesības uz veselību, labvēlīgu dzīvesvidi un privātīpašuma tiesību aizsardzību (Latvijas Republikas Satversmes 96., 105. un 111. pants):
1. Par zemas frekvences trokšņa (ZFT) subjektīvu vērtēšanu un iedzīvotāju tiesību aizskārumu
Iebildums par 12. punktu: Noteikumu projekta 12. punkts nosaka: "Ja pārbaudes laikā Veselības inspekcija konstatē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtu radītais troksnis novērtēšanas vietā nav dzirdams, trokšņa mērījumus neveic."
Pamatojums: Šāds nosacījums ir pretrunā ar zemas frekvences trokšņa un infroskaņas fiziskajām īpašībām. Šāda veida akustiskais piesārņojums cilvēka ausij bieži nav uztverams kā dzirdama skaņa, bet gan izpaužas kā ķermeņa un telpu vibrācija, spiediens ausīs, miega traucējumi un ilgstošs stress. Paļaušanās uz Veselības inspekcijas darbinieka subjektīvo dzirdi ir nepamatota un liedz iedzīvotājiem tiesības uz objektīvu, instrumentālu savas veselības aizsardzību.
Priekšlikums: Svītrot 12. punkta teikumu par subjektīvo dzirdamību un noteikt, ka pēc iesnieguma saņemšanas Veselības inspekcija obligāti veic instrumentālos mērījumus saskaņā ar apstiprināto metodiku.
2. Par nesamērīgu finansiālo slogu iedzīvotājiem tiesību aizsardzībā
Iebildums par 13. punktu: Noteikumu projekta 13. punkts paredz, ka divu kilometru rādiusā esošo īpašumu īpašnieki var veikt neatkarīgus mērījumus, taču: "Ja trokšņa robežlielumu pārsniegums netiek konstatēts, izdevumus par trokšņa mērījumus sedz šīs darbības ierosinātājs."
Pamatojums: Akreditētas laboratorijas mērījumi (īpaši zemas frekvences) izmaksā simtiem vai tūkstošiem eiro. Tas rada nesamērīgu finansiālo barjeru un liedz iedzīvotājiem aizstāvēt savas tiesības. Trokšņa līmenis ir atkarīgs no mainīgiem laikapstākļiem (vēja virziens, atmosfēras spiediens, turbulence). Ja mērījumu brīdī pārkāpums netiek fiksēts, iedzīvotājam jāmaksā par komersanta radītā riska pārbaudi.
Priekšlikums: Noteikt, ka iedzīvotāju pieteiktos mērījumus pilnībā finansē valsts (Veselības inspekcija) vai operators no speciāli izveidota riska fonda, neatkarīgi no mērījumu rezultāta, ja iesniegumam ir pamatots raksturs.
3. Par neatbilstošu teorētisko aprēķinu modeli pielikumā
Iebildums par Pielikuma 1. un 2. punktu: Noteikumu pielikuma formulā zemas frekvences trokšņa aprēķinam tiek izmantota fiksēta ēkas fasādes skaņas izolācijas korekcija (\(\Delta L_{\sigma}\)), kas, piemēram, pie frekvences 40 Hz sasniedz pat 8,4 dB.
Pamatojums: Šāds modelis pieņem teorētiski ideālu jaunas ēkas konstrukciju. Latvijas lauku reģionos un viensētās dominē koka vai vēsturiskas mūra konstrukcijas ar standarta stiklojumu, kas nespēj nodrošināt šādu zemas frekvences trokšņa izolāciju. Modelis mākslīgi samazina prognozēto trokšņa līmeni uz papīra, apdraudot reālo iedzīvotāju veselību telpās.
Priekšlikums: Noteikt, ka Pielikuma 2. punkta tabulā minētos fiksētos izolācijas koeficientus (\(\Delta L_{\sigma}\)) drīkst izmantot tikai tad, ja konkrētajai ēkai ir veikts energoefektivitātes un akustiskais audits. Citos gadījumos fasādes izolācijas koeficientu pieņemt kā 0 dB, vērtējot sliktāko iespējamo scenāriju iedzīvotājam.
4. Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumiem pēc būvniecības
Iebildums par 21. punktu: Noteikumu 21. punkts uzliek pienākumu operatoram 30 dienu laikā novērst mirgošanas pārsniegumu, ja 2 km rādiusā tiek uzbūvēta jauna ēka. Tomēr noteikumi pilnībā ignorē trokšņa normatīvu nodrošināšanu šīm jaunajām ēkām un zemes vienībām.
Pamatojums: Ja noteikumos nav atrunāta trokšņa robežlielumu nodrošināšana jaunām būvēm, tas nozīmē, ka vēja parka operators de facto paralizē apkārtējo zemes īpašnieku tiesības nākotnē attīstīt savu īpašumu (būvēt mājas bērniem, viesu mājas utt.), jo trokšņa normatīvi vairs netiks ievēroti. Tas ir tiešs Satversmes 105. panta (īpašuma tiesības) pārkāpums un nekustamā īpašuma vērtības dzēšana.
Priekšlikums: Papildināt 21. punktu, nosakot, ka operatoram ir pienākums nodrošināt arī visu trokšņa (tostrajā skaitā zemas frekvences) normatīvu ievērošanu jaunbūvējamās ēkās, vai arī kompensēt zemes īpašniekam apbūves tiesību zaudēšanu tirgus vērtības apmērā.
5. Būtisks iebildums par pilnīgu likvidācijas (demontāžas) garantiju trūkumu
Iebildums par noteikumu projektu kopumā: Noteikumu projektā nav iekļauta nodaļa, kas regulētu vēja elektrostaciju likvidāciju un finanšu garantiju mehānismus.
Pamatojums: Vēja parku ekspluatācijas laiks ir 20–25 gadi. Ja noteikumos nav prasības par obligātu depozīta vai bankas garantijas izveidi katra torņa demontāžai, pastāv augsts risks, ka komercsabiedrība pēc ekspluatācijas beigām vai bankrota tiks likvidēta. Rezultātā simtiem tonnu smagie betona pamati un videi kaitīgie kompozītmateriāli paliks lauksaimniecības un meža zemēs, un to novākšanas izmaksas gulsies uz valsts, pašvaldību vai zemes īpašnieku pleciem.
Priekšlikums: Papildināt noteikumu projektu ar jaunu nodaļu, kas uzliek par pienākumu elektroenerģijas ražotājam pirms ekspluatācijas uzsākšanas iemaksāt valsts glabāšanā (vai noformēt neatsaucamu bankas garantiju) demontāžas fondu, kas sedz pilnas būves likvidācijas un teritorijas rekultivācijas izmaksas.
Iebilstu pret noteikumu mērķi "Noteikumu projekta mērķis ir veicināt cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu vēja elektrostacijas ekspluatāciju". Noteikumu mērķis nevar būt drošu vēja elektrostaciju ekspluatācijas veicināšana. Mērķim jābūt vērstam uz nekaitīgas, iedzīvotāju veselībai drošas vides nodrošināšanu. Pretēji sanāk, ka noteikumi tiek izstrādāti VES būvnieku interesēs.
12.08.2026. 20:33
26-TA-1439/250
Fiziska persona
Noteikumu projekta 3.6.punkts, kur definēts zemas frekvences troksnis – A-izsvarotā skaņas spiediena līmeņa summārā vērtība (dB(A)) 1/3 oktāvu frekvenču joslās no 10 līdz 160 Hz.
Ko tas nozīmē?
Izsakoties vienkāršā valodā, Infraskaņa ir pulsējošas gaisa spiediena izmaiņas, ko Cilvēka auss nedzird!
Skaņas, tajā skaitā Infraskaņas līmeni mēra decibelos ( db), bet šai mērvienībai ir vairāki "paveidi" jeb svērumi, kas izriet no atšķirīgām mērīšanas metodēm, dažādiem pielietojumiem un tieši te slēpjas "KRĀPNIEKU TRIKS"!
IVN un , kā arī pašreizējos un nākamajos "topošajos" MK noteikumos infraskaņas līmeņa mērīšanai tiek piedāvāta mērvienība dB(A), BET dB(A) ir paredzēta skaņas līmeņa mērīšanai tikai ausij dzirdamajā diapazonā! Respektīvi, dB (A) infraskaņai lietot ir Principā nepieļaujami!
Mērot infraskaņu dB (A) mērvienībās , pie augsta infraskaņas līmeņa, kas bieži ir krietni tālāk par 2 km no Vēja fermas ( bieži ļoti daudzu kilometru attālumā pie tādām jaudām 6-7Mw un augstumā virs 240 m), mēraparāti uzrādīs ļoti niecīgus dB (A) un formāli infraskaņas līmenis ( uz papīra) atbildīs visām normām.
Cilvēks varēs sūdzēties par traucējumiem veselībai, bet "uz papīra" viņiem viss būs "kārtībā"! Saprotiet?!
OBJEKTĪVI infraskaņas līmeni var izmērīt ar citām mērvienībām- dB (Z), kas nosaka cik liela enerģija/spiediens ir infraskaņai kā fiziskai parādībai, neatkarīgi no tā, ka auss to nedzird!
Vai IVN parādās speciāli infraskaņas mērīšanai paredzētā metodika un tās mērvienības dB(Z) vai pat dB (G)??????? Visticamāk , ka Nē.
INFORMĀCIJAI:
A- filtrs . Mērvienība dB (A) visizplatītākais. Simulē Cilvēka auss uztveri pie zema skaļuma, bet "Nogriež" frekvences zem 20Hz.
Šo metodi izmanto vides trokšņa un darba aizsardzības mērījumos
Respektīvi ar dB(A) nemēra infraskaņu jeb to nevar ar to izmērīt!
B- filtrs. Mērvienības dB (B) vidējam skaļumam. Reti izmantots starpposms starp A un C. Mūsdienu standartos praktiski vairs neparādās.
C -filtrs. Mērvienība db(C) Skaļai skaņai. Simulē auss reakciju pie augsta skaņas spiediena ( virs 100dB ). Saglabā zemās frekvence. Izmanto pīķa trokšņu un mašīnu trokšņa analīzei!
D-filtrs. Mērvienība dB(D)Lidmašīnām. Īpaši izstrādāts reaktīvo dzinēju augsto frekvenču trokšņu mērīšanai. Mūsdienās parasti aizstāts ar A filtru.
G-filtrs. Mērvienība dB(G) Infraskaņai . Izstrādāts speciāli frekvencēm zem 20Hz ( nedzirdamā skaņa). Izmanto, lai novērtētu infraskaņas ietekmi UZ CILVĒKA PAŠSAJŪTU ( piemēram pie vēja fermām).
Z-filtrs Mērvienība db(Z)-Lineārais filtrs. "Zero" jeb nulles filtrēšana. Izmanto precīzai akustiskai analīzei
Lūdzu, pielietot adekvātas un atbilstošas mērījumu frekvences un mērvienības.
Ko tas nozīmē?
Izsakoties vienkāršā valodā, Infraskaņa ir pulsējošas gaisa spiediena izmaiņas, ko Cilvēka auss nedzird!
Skaņas, tajā skaitā Infraskaņas līmeni mēra decibelos ( db), bet šai mērvienībai ir vairāki "paveidi" jeb svērumi, kas izriet no atšķirīgām mērīšanas metodēm, dažādiem pielietojumiem un tieši te slēpjas "KRĀPNIEKU TRIKS"!
IVN un , kā arī pašreizējos un nākamajos "topošajos" MK noteikumos infraskaņas līmeņa mērīšanai tiek piedāvāta mērvienība dB(A), BET dB(A) ir paredzēta skaņas līmeņa mērīšanai tikai ausij dzirdamajā diapazonā! Respektīvi, dB (A) infraskaņai lietot ir Principā nepieļaujami!
Mērot infraskaņu dB (A) mērvienībās , pie augsta infraskaņas līmeņa, kas bieži ir krietni tālāk par 2 km no Vēja fermas ( bieži ļoti daudzu kilometru attālumā pie tādām jaudām 6-7Mw un augstumā virs 240 m), mēraparāti uzrādīs ļoti niecīgus dB (A) un formāli infraskaņas līmenis ( uz papīra) atbildīs visām normām.
Cilvēks varēs sūdzēties par traucējumiem veselībai, bet "uz papīra" viņiem viss būs "kārtībā"! Saprotiet?!
OBJEKTĪVI infraskaņas līmeni var izmērīt ar citām mērvienībām- dB (Z), kas nosaka cik liela enerģija/spiediens ir infraskaņai kā fiziskai parādībai, neatkarīgi no tā, ka auss to nedzird!
Vai IVN parādās speciāli infraskaņas mērīšanai paredzētā metodika un tās mērvienības dB(Z) vai pat dB (G)??????? Visticamāk , ka Nē.
INFORMĀCIJAI:
A- filtrs . Mērvienība dB (A) visizplatītākais. Simulē Cilvēka auss uztveri pie zema skaļuma, bet "Nogriež" frekvences zem 20Hz.
Šo metodi izmanto vides trokšņa un darba aizsardzības mērījumos
Respektīvi ar dB(A) nemēra infraskaņu jeb to nevar ar to izmērīt!
B- filtrs. Mērvienības dB (B) vidējam skaļumam. Reti izmantots starpposms starp A un C. Mūsdienu standartos praktiski vairs neparādās.
C -filtrs. Mērvienība db(C) Skaļai skaņai. Simulē auss reakciju pie augsta skaņas spiediena ( virs 100dB ). Saglabā zemās frekvence. Izmanto pīķa trokšņu un mašīnu trokšņa analīzei!
D-filtrs. Mērvienība dB(D)Lidmašīnām. Īpaši izstrādāts reaktīvo dzinēju augsto frekvenču trokšņu mērīšanai. Mūsdienās parasti aizstāts ar A filtru.
G-filtrs. Mērvienība dB(G) Infraskaņai . Izstrādāts speciāli frekvencēm zem 20Hz ( nedzirdamā skaņa). Izmanto, lai novērtētu infraskaņas ietekmi UZ CILVĒKA PAŠSAJŪTU ( piemēram pie vēja fermām).
Z-filtrs Mērvienība db(Z)-Lineārais filtrs. "Zero" jeb nulles filtrēšana. Izmanto precīzai akustiskai analīzei
Lūdzu, pielietot adekvātas un atbilstošas mērījumu frekvences un mērvienības.
12.08.2026. 20:38
26-TA-1439/251
Ivars Vaivads
Citu valstu pieredze rāda,ka tiem mēsliem vispār nav jābūt!!
12.08.2026. 20:39
26-TA-1439/252
Fiziska persona
Valsts uzraudzības neatkarības un objektivitātes trūkums:
Balstoties uz neseno Tallinas Administratīvās tiesas spriedumu (https://news.err.ee/1610108281/court-state-must-assess-wind-farm-noise-independently-of-developers), pašreizējais Latvijas noteikumu projekts satur būtiskus riskus attiecībā uz uzraudzības neitralitāti:
- Paškontroles risks: Noteikumu projekts paredz, ka elektroenerģijas ražotājs pats veic trokšņa monitoringu un iesniedz atskaites Valsts vides dienestam. Igaunijas tiesa atzina, ka valsts uzraudzība nevar balstīties tikai uz mērījumiem, ko apmaksājis un pasūtījis pats izstrādātājs, jo tas nenodrošina neitralitāti un neizslēdz interešu konfliktu.
Piemēram, VES Riebiņi gadījumā tieši AS Latvenergo darbinieki paši ir veikuši Ainavu un kultūrvēstures novērtējumu (nodēvējot sevi par ekspertiem, kaut gan to iegūtā izglītība neliecina, ka šajās jomās tie var dēvēties par ekspertiem, jo izglītība iegūta citā jomā), kur pēc VVD Tehniskajiem noteikumiem paredzēts saskaņojums ar ekspertiem jeb - AS Latvenergo saskaņos paši ar saviem darbiniekiem. Un AS Latvenergo neuzskata to par interešu konfliktu. Lūdzu, VVD, Valsts tiesu sistēmu izlasīt Tallinas administratīvo tiesas spriedumu.
- Valsts pienākums veikt pētījumus: Tiesa uzsvēra, ka zinātnisko pētījumu veikšana par vēja turbīnu ietekmi (īpaši infraskaņu) ir valsts pienākums un sabiedrības interesēs. Turpretī Latvijas noteikumu anotācijā atzīts, ka izstrādes procesā nav izvērtēti alternatīvi risinājumi un nav veikts prasību un izmaksu samērīguma izvērtējums pret sabiedrības ieguvumiem.
Balstoties uz neseno Tallinas Administratīvās tiesas spriedumu (https://news.err.ee/1610108281/court-state-must-assess-wind-farm-noise-independently-of-developers), pašreizējais Latvijas noteikumu projekts satur būtiskus riskus attiecībā uz uzraudzības neitralitāti:
- Paškontroles risks: Noteikumu projekts paredz, ka elektroenerģijas ražotājs pats veic trokšņa monitoringu un iesniedz atskaites Valsts vides dienestam. Igaunijas tiesa atzina, ka valsts uzraudzība nevar balstīties tikai uz mērījumiem, ko apmaksājis un pasūtījis pats izstrādātājs, jo tas nenodrošina neitralitāti un neizslēdz interešu konfliktu.
Piemēram, VES Riebiņi gadījumā tieši AS Latvenergo darbinieki paši ir veikuši Ainavu un kultūrvēstures novērtējumu (nodēvējot sevi par ekspertiem, kaut gan to iegūtā izglītība neliecina, ka šajās jomās tie var dēvēties par ekspertiem, jo izglītība iegūta citā jomā), kur pēc VVD Tehniskajiem noteikumiem paredzēts saskaņojums ar ekspertiem jeb - AS Latvenergo saskaņos paši ar saviem darbiniekiem. Un AS Latvenergo neuzskata to par interešu konfliktu. Lūdzu, VVD, Valsts tiesu sistēmu izlasīt Tallinas administratīvo tiesas spriedumu.
- Valsts pienākums veikt pētījumus: Tiesa uzsvēra, ka zinātnisko pētījumu veikšana par vēja turbīnu ietekmi (īpaši infraskaņu) ir valsts pienākums un sabiedrības interesēs. Turpretī Latvijas noteikumu anotācijā atzīts, ka izstrādes procesā nav izvērtēti alternatīvi risinājumi un nav veikts prasību un izmaksu samērīguma izvērtējums pret sabiedrības ieguvumiem.
12.08.2026. 20:50
26-TA-1439/253
Fiziska persona
Iebildumi un priekšlikumi.
1. Par putnu aizsardzības sistēmu nepietiekamību (iebildums pret 24. punktu)
Esošā redakcija: Paredz pienākumu aprīkot vēja elektrostaciju ar reāllaika identificēšanas iekārtām, kas atpazīst sugu vismaz 500 metru attālumā (2. fails).
Iebildums: Noteiktais 500 metru attālums ir nepietiekams (2. fails). Moderno lielas jaudas vēja turbīnu lāpstiņu rotācijas ātrums galos sasniedz 250–300 km/h. Masīva rotora pilnīgai apturēšanai vai droša ātruma samazināšanai nepieciešams ilgāks laiks, nekā putns spēj nolidot 500 metru distancē.
Priekšlikums: Izteikt 24. punktu šādā redakcijā:
"24. Ja atzinumā, akcepta lēmumā vai tehniskajos noteikumos konstatēta potenciāla nelabvēlīga ietekme uz kritiski apdraudētu un stipri apdraudētu dienas plēsīgo putnu sugu, vēja elektrostaciju aprīko ar iekārtām, kas veic konkrētās putnu sugas identificēšanu un atpazīšanu reālajā laikā vismaz 1000 metru attālumā un aptur vēja elektrostacijas darbību vai samazina darbības ātrumu. Ja tas nav tehniski iespējams, VES būvniecība ir noraidāma"
2. Par vispārējo savvaļas putnu un gājputnu aizsardzību (iebildums pret 24. punktu)
Esošā redakcija: Aizsardzības pasākumi attiecināti tikai uz "kritiski apdraudētām un stipri apdraudētām dienas plēsīgo putnu sugām" (2. fails).
Iebildums: Projekts nepamatoti sašaurina aizsargājamo organismu loku. Tas pilnībā ignorē riskus citām vietējām putnu sugām un masveida gājputnu migrācijas plūsmām, kas pārklāj Latviju. Tiek pārkāpts Dzīvnieku aizsardzības likumā nostiprinātais princips, ka katra suga pati par sevi ir vērtība.
Priekšlikums: Papildināt IV nodaļu ar jauniem punktiem:
"24.1 Putnu masveida pavasara un rudens migrācijas periodos elektroenerģijas ražotājam ir pienākums uzraudzīt gājputnu intensitāti un nepieciešamības gadījumā (sliktas redzamības apstākļos vai intensīvu plūsmu laikā) pilnībā apturēt vēja elektrostaciju darbību."
"24.2. Starptaustisko putnu migrācijas ceļu teritorijās nav atļauta VES būvniecība"
3. Par nepilnīgiem kritērijiem sikspārņu aizsardzībai (iebildums pret 26. punktu)
Esošā redakcija: Noteic, ka stacijas darbību naktīs aptur tikai tad, ja vienlaikus izpildās visi trīs kritēriji (vēja ātrums ≤ 5 m/s, gaisa temperatūra > 10 C, nokrišņi ≤ 1 mm/h) (2. fails).
Iebildums: Kumulatīvu (visu trīs vienlaicīgu) nosacījumu izvirzīšana rada augstu risku sikspārņu bojāejai. Latvijas klimatiskajos apstākļos vasaras naktīs temperatūra regulāri noslīd zem 10 C (piemēram, līdz 9 C), taču sikspārņi šādā temperatūrā joprojām ir aktīvi. Tāpat vēja ātrums virs 5 m/s neattur sikspārņus no medībām turbīnu gondolu augstumā.
Priekšlikums: Mainīt 26. punkta loģisko saiti un temperatūras slieksni, izsakot to šādā redakcijā:
"26. [..] vēja elektrostacijas darbību laika periodā no 1. jūnija līdz 15. septembrim aptur no saulrieta līdz saullēktam, ja izpildās vismaz viens no šiem kritērijiem:
26.1. vēja ātrums gondolas augstumā ir 6 m/s vai mazāks;
26.2. gaisa temperatūra 10 m augstumā virs zemes virsmas ir augstāka par 7 C;
26.3. nokrišņu daudzums nepārsniedz 1 mm stundā."
4. Par novēlotu ekosistēmu kumulatīvās ietekmes vērtēšanu (iebildums pret 30. punktu)
Esošā redakcija: Paredz, ka Dabas aizsardzības pārvalde kumulatīvās ietekmes novērtējumu veic reizi piecos gados (2. fails).
Iebildums: Piecu gadu periods ir pārāk ilgs laika posms reģionos, kur strauji tiek attīstīti vairāki vēja parki vienlaikus (2. fails). Ja kādas sugas populācijai tiek nodarīts kritisks kaitējums īsā laikā, valsts institūciju reakcija un papildu ierobežojumu ieviešana pēc 5 gadiem būs novēlota un neatgriezeniska.
Priekšlikums: Izteikt 30. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"30. Dabas aizsardzības pārvalde divas reizes katru gadu piecu gadu laikā veic kumulatīvās ietekmes novērtējumu uz vēja elektrostaciju darbības ietekmēto kritiski apdraudēto un stipri apdraudēto putnu un sikspārņu sugu populācijām [..]"
1. Par putnu aizsardzības sistēmu nepietiekamību (iebildums pret 24. punktu)
Esošā redakcija: Paredz pienākumu aprīkot vēja elektrostaciju ar reāllaika identificēšanas iekārtām, kas atpazīst sugu vismaz 500 metru attālumā (2. fails).
Iebildums: Noteiktais 500 metru attālums ir nepietiekams (2. fails). Moderno lielas jaudas vēja turbīnu lāpstiņu rotācijas ātrums galos sasniedz 250–300 km/h. Masīva rotora pilnīgai apturēšanai vai droša ātruma samazināšanai nepieciešams ilgāks laiks, nekā putns spēj nolidot 500 metru distancē.
Priekšlikums: Izteikt 24. punktu šādā redakcijā:
"24. Ja atzinumā, akcepta lēmumā vai tehniskajos noteikumos konstatēta potenciāla nelabvēlīga ietekme uz kritiski apdraudētu un stipri apdraudētu dienas plēsīgo putnu sugu, vēja elektrostaciju aprīko ar iekārtām, kas veic konkrētās putnu sugas identificēšanu un atpazīšanu reālajā laikā vismaz 1000 metru attālumā un aptur vēja elektrostacijas darbību vai samazina darbības ātrumu. Ja tas nav tehniski iespējams, VES būvniecība ir noraidāma"
2. Par vispārējo savvaļas putnu un gājputnu aizsardzību (iebildums pret 24. punktu)
Esošā redakcija: Aizsardzības pasākumi attiecināti tikai uz "kritiski apdraudētām un stipri apdraudētām dienas plēsīgo putnu sugām" (2. fails).
Iebildums: Projekts nepamatoti sašaurina aizsargājamo organismu loku. Tas pilnībā ignorē riskus citām vietējām putnu sugām un masveida gājputnu migrācijas plūsmām, kas pārklāj Latviju. Tiek pārkāpts Dzīvnieku aizsardzības likumā nostiprinātais princips, ka katra suga pati par sevi ir vērtība.
Priekšlikums: Papildināt IV nodaļu ar jauniem punktiem:
"24.1 Putnu masveida pavasara un rudens migrācijas periodos elektroenerģijas ražotājam ir pienākums uzraudzīt gājputnu intensitāti un nepieciešamības gadījumā (sliktas redzamības apstākļos vai intensīvu plūsmu laikā) pilnībā apturēt vēja elektrostaciju darbību."
"24.2. Starptaustisko putnu migrācijas ceļu teritorijās nav atļauta VES būvniecība"
3. Par nepilnīgiem kritērijiem sikspārņu aizsardzībai (iebildums pret 26. punktu)
Esošā redakcija: Noteic, ka stacijas darbību naktīs aptur tikai tad, ja vienlaikus izpildās visi trīs kritēriji (vēja ātrums ≤ 5 m/s, gaisa temperatūra > 10 C, nokrišņi ≤ 1 mm/h) (2. fails).
Iebildums: Kumulatīvu (visu trīs vienlaicīgu) nosacījumu izvirzīšana rada augstu risku sikspārņu bojāejai. Latvijas klimatiskajos apstākļos vasaras naktīs temperatūra regulāri noslīd zem 10 C (piemēram, līdz 9 C), taču sikspārņi šādā temperatūrā joprojām ir aktīvi. Tāpat vēja ātrums virs 5 m/s neattur sikspārņus no medībām turbīnu gondolu augstumā.
Priekšlikums: Mainīt 26. punkta loģisko saiti un temperatūras slieksni, izsakot to šādā redakcijā:
"26. [..] vēja elektrostacijas darbību laika periodā no 1. jūnija līdz 15. septembrim aptur no saulrieta līdz saullēktam, ja izpildās vismaz viens no šiem kritērijiem:
26.1. vēja ātrums gondolas augstumā ir 6 m/s vai mazāks;
26.2. gaisa temperatūra 10 m augstumā virs zemes virsmas ir augstāka par 7 C;
26.3. nokrišņu daudzums nepārsniedz 1 mm stundā."
4. Par novēlotu ekosistēmu kumulatīvās ietekmes vērtēšanu (iebildums pret 30. punktu)
Esošā redakcija: Paredz, ka Dabas aizsardzības pārvalde kumulatīvās ietekmes novērtējumu veic reizi piecos gados (2. fails).
Iebildums: Piecu gadu periods ir pārāk ilgs laika posms reģionos, kur strauji tiek attīstīti vairāki vēja parki vienlaikus (2. fails). Ja kādas sugas populācijai tiek nodarīts kritisks kaitējums īsā laikā, valsts institūciju reakcija un papildu ierobežojumu ieviešana pēc 5 gadiem būs novēlota un neatgriezeniska.
Priekšlikums: Izteikt 30. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"30. Dabas aizsardzības pārvalde divas reizes katru gadu piecu gadu laikā veic kumulatīvās ietekmes novērtējumu uz vēja elektrostaciju darbības ietekmēto kritiski apdraudēto un stipri apdraudēto putnu un sikspārņu sugu populācijām [..]"
12.08.2026. 20:57
26-TA-1439/254
Fiziska persona
Esmu PRET VES būvniecību Latvijas teritorijā.
Iebilstu pret noteikumos paredzēto VES ietekmi tikai 2km rādiusā no vēja elektrostacijas robežas: "Jebkurš iedzīvotājs, kura nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums, dzīvojamā māja vai tās daļa saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā – atrodas divu kilometru rādiusā no sauszemē esošas vēja elektrostacijas robežas".
Lūdzu pamatot, kāds ir zinātniskais pamatojums tieši šāda attāluma (2km) izvēlei:
1. Vai ir kādi zinātniski pētījumi, kas pierāda, ka VES ietekme ir tikai 2km rādiusā?
2. Tieši kāda ietekme ir pētīta?
3. Vai ir zinātniski pētījumi par 250-300m un augstāku VES ietekmi?
4. Vai ir analizēta jaunākā informācija par VES ietekmi citās valstīs?
5. Kādi tika izmantoti kritēriji, lai noteiktu VES ietekmei 2km rādiusu?
Lai nodrošinātu LR Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības uz labvēlīgu vidi (115.pants), lūdzu ievērot piesardzības principu, kas noteikts Vides aizsardzības likuma 3.pantā "Vides aizsardzības principi", kurš nosaka, ka
"Vides politiku valstī veido un lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēka veselību, pieņem, ievērojot šajā pantā minētos vides aizsardzības principus, kā arī Reģionālās attīstības likumā noteiktos reģionālās attīstības pamatprincipus:
2) piesardzības princips – ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kas var ietekmēt vidi vai cilvēka veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēka veselības aizsardzību. Principu neattiecina uz neatliekamiem pasākumiem, ko veic, lai novērstu kaitējuma draudus vai neatgriezenisku kaitējumu;"
Iebilstu pret noteikumos paredzēto VES ietekmi tikai 2km rādiusā no vēja elektrostacijas robežas: "Jebkurš iedzīvotājs, kura nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums, dzīvojamā māja vai tās daļa saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā – atrodas divu kilometru rādiusā no sauszemē esošas vēja elektrostacijas robežas".
Lūdzu pamatot, kāds ir zinātniskais pamatojums tieši šāda attāluma (2km) izvēlei:
1. Vai ir kādi zinātniski pētījumi, kas pierāda, ka VES ietekme ir tikai 2km rādiusā?
2. Tieši kāda ietekme ir pētīta?
3. Vai ir zinātniski pētījumi par 250-300m un augstāku VES ietekmi?
4. Vai ir analizēta jaunākā informācija par VES ietekmi citās valstīs?
5. Kādi tika izmantoti kritēriji, lai noteiktu VES ietekmei 2km rādiusu?
Lai nodrošinātu LR Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības uz labvēlīgu vidi (115.pants), lūdzu ievērot piesardzības principu, kas noteikts Vides aizsardzības likuma 3.pantā "Vides aizsardzības principi", kurš nosaka, ka
"Vides politiku valstī veido un lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēka veselību, pieņem, ievērojot šajā pantā minētos vides aizsardzības principus, kā arī Reģionālās attīstības likumā noteiktos reģionālās attīstības pamatprincipus:
2) piesardzības princips – ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kas var ietekmēt vidi vai cilvēka veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēka veselības aizsardzību. Principu neattiecina uz neatliekamiem pasākumiem, ko veic, lai novērstu kaitējuma draudus vai neatgriezenisku kaitējumu;"
12.08.2026. 20:58
26-TA-1439/255
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 21:00
26-TA-1439/259
Ieva Siļķe
Kas ir 2km robeža trokšņa un mirgošanas mērīšanai? Kā vērtēsiet vairāku apkārt esošu turbīnu trokšņa un mirgošamas ietekmi uz cilvēku un mājlopiem? Ņemot vērā ka turbīnu augstums vismaz divas reizes pārsniedz pētīto turbīnu augstumu. Cik tālu izplatīsies infraskaņa. Vai iedzīvotājiem būs kompensācija par zemi un māju, ja esošajā vietā vairs nespēs dzīvot?
12.08.2026. 21:08
26-TA-1439/260
Ieva Kasemira
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 21:15
26-TA-1439/261
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 21:43
26-TA-1439/262
Justīne Saara
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 21:45
26-TA-1439/263
Mārtiņš Dūviņš
Esmu pret vēja parku būvniecību Latvijā.
Latvijas sabiedrībai un Latvijas valstij tas tagad un nākotnē radīs tikai problēmas attiecībā uz ekoloģiju , veslību.
Latvijas sabiedrībai un Latvijas valstij tas tagad un nākotnē radīs tikai problēmas attiecībā uz ekoloģiju , veslību.
12.08.2026. 22:07
26-TA-1439/265
Teika Laķe
Vēja turbīnas nav vajadzīgas iedzīvotājiem un Latvijas saimniecībai, ekonomikai ! Tās ir bizness biznesmeņiem un ļoti kaitīgas Dabai un cilvēkiem ar ļaunām sekām - to saprot katrs saprātīgs cilvēks bez kādiem paviršiem aprēķiniem ! Profesionāļi sen jau ir detalizēti izskaidrojuši turbīnu neekonomiskumu un kaitīgumu - tikai ierēdņi to ignorē un tik bīda biznesus ! Pilnīgs ārprāts ! Tas pierāda, ka Latvijai neļauj dzīvot neatkarīgi no savas pārpilnās enerģijas no HES, TEC, malkas un briketēm.. Tikai profesionāļi drīkst dot instrukcijas par cilvēku veselību, Dabu, saimniecību, enerģētiku, resursiem. Bet valdība taisās atkal vardarbīgi nepamatoti uzspiest kārtējo ļauno projektu !!! Esmu PRET ŠO projektu ! Lai to izstrādā profesionāļi !
12.08.2026. 22:12
26-TA-1439/266
Anna Olekša
Nepiekrītu VES intensīvai ieviešanai Latvijā.
Mūsu zeme ir Zaļa,bet šī VES invāzija nerēķinās ar pamatiedzīvotāju interesēm,vēlmēm un labklājību,
Tiek lobēts kautkas mums nesaprotams,tik nedomājot par Latviju kā tādu.
Mūsu zeme ir Zaļa,bet šī VES invāzija nerēķinās ar pamatiedzīvotāju interesēm,vēlmēm un labklājību,
Tiek lobēts kautkas mums nesaprotams,tik nedomājot par Latviju kā tādu.
12.08.2026. 22:16
26-TA-1439/267
Mārtiņš Kārkliņš
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 22:19
26-TA-1439/268
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
1) Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli.
2) Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, ir jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3)Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā.
4) Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
5) Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Ietekme uz iedzīvotāju veselību un pašsajūtu, vidi, aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām, ūdens pieejamību un kvalitāti jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
6) Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
1) Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli.
2) Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, ir jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3)Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā.
4) Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
5) Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Ietekme uz iedzīvotāju veselību un pašsajūtu, vidi, aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām, ūdens pieejamību un kvalitāti jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
6) Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 22:20
26-TA-1439/269
Gints Gārša
Pielikuma otrā punktā lūdzu ietvert 2Hz 4Hz 6Hz un 8Hz frekvences, jo tieši tās ir kaitīgākās cilvēka veselībai un tieši tās praktiski neaiztur mājokļu sienas.
Pēc vietējo iedzīvotāju pieprasījuma, mērijumi jāveic arī mājokļu iekšpusē, jo pēc Vācijas valdības finasēta pētijuma infraskaņas ietekme spēcīgāk jūtama māju iekšpusē, kur citi fona trokšņi ir noslāpēti.
Mērijumi jāveic nevis pie noteiktiem vēju ātrumiem, bet noteiktiem rotācijas ātrumiem, jo tie mērijumu laikā ir iespaidojami.
Pēc vietējo iedzīvotāju pieprasījuma, mērijumi jāveic arī mājokļu iekšpusē, jo pēc Vācijas valdības finasēta pētijuma infraskaņas ietekme spēcīgāk jūtama māju iekšpusē, kur citi fona trokšņi ir noslāpēti.
Mērijumi jāveic nevis pie noteiktiem vēju ātrumiem, bet noteiktiem rotācijas ātrumiem, jo tie mērijumu laikā ir iespaidojami.
12.08.2026. 22:22
26-TA-1439/270
Andris Kronbergs
Kategoriski iebilstu pret prasībās noteikto, nepamatori ierobežoto trokšnu diapazonu 10-160Hz! VES turbīnas rada dažādas frekvneces gaisa kompresijas garenvilņu piesārņojumu (skaņu, troksni)! Ne tikai prasībās uzrādītajā diapzonā no 10-160Hz. Kā piemēru varu apskatīt ražotāja Nordex 3.9MW turbīnu N131/3900. Spārnu kustības ātrums, to galos sasniedz 86.2m/s, jeb 310km/h. Šī šķērsvirziena kustība rada trokšņus, kas atbilst prasībās noteiktajam diapazonam 10-160Hz. Tai pat laikā, katrs minētās turbīnas rotora spārns rada garenvirziena pulsācijas ar frefvenci 0.38-0,72Hz! Šis ir infraskaņas diapazons, tieši tajā pulsē tie MW, kurus turbīna paņem no vēja plūsmas. Tie ir garenvirziena gaisa kompresijas viļņi un to izplatība vidē sniedzas daudz tālāk (5-20km) nekā šķērsvirziena viļņi. Infraskaņas ar frekvenci 0.38Hz vilņu garums ir 902.6m! Šāda garuma vilni ir ļoti grūti noslāpēt ar mežu, ēku siltinājumu vai jebkādu citu nelielu šķērsli! Šo viļņu iedarbību uz apkārtējo vidi un dzīvām būtnēm, lēnām mainot atmosfēras spiedienu var raksturot kā piespiedu elpināšanu! Šāda rakstura piesārņojumu nav iespējams mērīt ar kondensātoru mikrofoniem, kas kalpo par sensoriem vairumam akustiskā piesārņojuma (trokšnu) līmeņa mērītājiem. Šeit ir nepieciešami differenciāli barometriski sensori, jo gaisa spiediena izmaiņas ir ļoti lēnas, bet tieši šīs izmaiņas rada vislielāko piesārņojumu vidē un visspēcīgāko ietekmi uz vidi, uz putniem, dzīvniekiem un cilvēkiem! Šo ietekmi nav iespējams noslēpt un tas ir tikai laika jautājums, kad atbildīgās amatpersonas skars tiesu nolēmumi! Jāpiebilst, ka vēja parku veido daudzas turbīnas un to kopdarbība rada gaisa kompresijas garenviļņu interferenci ar piesārņojuma minimumiem un maksimumiem! Tas nozīmē, ka mērījumus jāveic daudzviet un jāvadās pēc maksimumu punktos iegūtajiem mērījumu rezultātiem!
Ārpus prasībām ir palikušas svārstības, kuras vēja turbīna izplata augsnē un gruntī. Šīs svārstības var raksturot kā seismiska rakstura. To itekme uz augsni, grunti, ūdeņiem pagaidām zinātnē ir ļoti maz pētīta, bet tā pastāv, ir mērāma un ievērojama!
Ārpus prasībām ir palikuši apstākļi, ka vēja turbīnas izžāvē augsni, tādejādi veicinot globālo sasilšanu! Šī ietekme ir vairāk pētīta, bet ne pietiekami, jo tā veicina globālās klimata pārmaiņas, kuru sekas ir ļoti grūti prognozēt un pretstatīt īslaicīgiem ekonomiskiem ieguvumiem darbinot vēja parkus un ģenerējot "lētu" elektroenerģiju!
Ārpus prsībām ir palicis ķīmisko vielu - turbīnu spārnu pretapledošanas reaģentu, vidē izdalītās mikroplsatmas, tai skaitā bisenola monotorings apkārtējā vidē! Šis jautājums ir īpaši aktuāls bioloģiskajās saimniecībās, kas atrodas VES parku tuvumā!
Ārpus prasībām ir palikušas svārstības, kuras vēja turbīna izplata augsnē un gruntī. Šīs svārstības var raksturot kā seismiska rakstura. To itekme uz augsni, grunti, ūdeņiem pagaidām zinātnē ir ļoti maz pētīta, bet tā pastāv, ir mērāma un ievērojama!
Ārpus prasībām ir palikuši apstākļi, ka vēja turbīnas izžāvē augsni, tādejādi veicinot globālo sasilšanu! Šī ietekme ir vairāk pētīta, bet ne pietiekami, jo tā veicina globālās klimata pārmaiņas, kuru sekas ir ļoti grūti prognozēt un pretstatīt īslaicīgiem ekonomiskiem ieguvumiem darbinot vēja parkus un ģenerējot "lētu" elektroenerģiju!
Ārpus prsībām ir palicis ķīmisko vielu - turbīnu spārnu pretapledošanas reaģentu, vidē izdalītās mikroplsatmas, tai skaitā bisenola monotorings apkārtējā vidē! Šis jautājums ir īpaši aktuāls bioloģiskajās saimniecībās, kas atrodas VES parku tuvumā!
12.08.2026. 22:27
26-TA-1439/271
Fiziska persona
Neatbalstu priekšlikumu. Saskatu nesamērīgumu un likuma pārkāpumu darbības interpretācijā. Redzu nepamatotu virzību pretēji iedzīvotāju interesēm un Eiropas regulām !
12.08.2026. 22:30
26-TA-1439/272
Evija Birkmane
Iebildums par dB(G) izmantošanu kā vienīgo infraskaņas novērtēšanas rādītāju un nepieciešamību papildus vērtēt neizsvērto skaņas spiediena līmeni pa frekvenču joslām
Iebilstu pret noteikumu projektā paredzēto pieeju VES radītās infraskaņas novērtēšanai, ja tās atbilstība tiek noteikta tikai pēc viena G-svērtā kopējā skaņas spiediena līmeņa dB(G).
Neapšaubu G-svēruma kā standartizēta akustiska rādītāja izmantošanas iespēju. ISO 7196 G-svērumu paredz skaņas vai trokšņa, kura spektrs daļēji vai pilnībā atrodas 1–20 Hz frekvenču diapazonā, novērtēšanai.
Tomēr G-svērums pēc savas būtības nav neitrāls faktiskā skaņas spiediena attēlojums visā infraskaņas diapazonā. Tas dažādām frekvencēm piemēro atšķirīgas korekcijas, tādēļ īpaši zemākās frekvences kopējā dB(G) rezultātā tiek būtiski vājinātas.
Savukārt Z-svērums jeb lineārais/neizsvērtais skaņas spiediena līmenis ļauj saglabāt informāciju par faktisko skaņas spiediena līmeni attiecīgajās frekvenču joslās bez G-svēruma korekcijas.
Tādēļ viens kopējais dB(G) robežlielums pats par sevi nesniedz pilnīgu informāciju par VES radītās infraskaņas spektrālo sastāvu.
Divām akustiski atšķirīgām situācijām var būt līdzīgs kopējais dB(G) rezultāts, lai gan skaņas enerģijas sadalījums pa atsevišķām frekvenču joslām tajās būtiski atšķiras.
Manā ieskatā tas ir īpaši būtiski tieši VES ekspluatācijas regulējumā, kur nepieciešams ne tikai iegūt vienu ērtu atbilstības skaitli, bet arī saglabāt objektīvi pārbaudāmu informāciju par VES radīto skaņas spektru.
Nav pietiekama pamatojuma, kādēļ 20 dB(G) izvēlēts kā pietiekams cilvēku aizsardzības kritērijs
Noteikumu projektā paredzētais 20 dB(G) robežlielums ir jāvērtē ne tikai kā matemātisks skaitlis, bet arī pēc tā, kādu faktisko skaņas spiedienu dažādās infraskaņas frekvencēs šāds G-svērts koprādītājs pieļauj.
G-svēruma korekcija nav vienāda visā 1–20 Hz diapazonā. Tādēļ vienāda dB(G) vērtība nenozīmē vienādu faktisko neizsvērto skaņas spiediena līmeni katrā frekvencē.
Jo īpaši spektra zemākajā daļā starpība starp G-svērto un neizsvērto skaņas spiediena līmeni var būt ļoti ievērojama.
Tādēļ lūdzu anotācijā vai noteikumu projekta zinātniskajā pamatojumā skaidri parādīt:
kādi neizsvērtie dB(Z) skaņas spiediena līmeņi katrā 1/3 oktāvas joslā 1–20 Hz diapazonā var atbilst noteiktajam 20 dB(G) kopējam robežlielumam;
uz kādiem zinātniskajiem pētījumiem un veselības aizsardzības kritērijiem balstīts secinājums, ka šādi neizsvērtie skaņas spiediena līmeņi ir pieļaujami ilgstošai iedarbībai dzīvojamās telpās, tostarp nakts laikā;
kādēļ cilvēku aizsardzībai izvēlēts tikai G-svērtais kopējais rādītājs, neparedzot papildus pienākumu iegūt un saglabāt neizsvērtus spektrālos datus.
Zinātniskā nenoteiktība nav pamats nemērīt
Apzinos, ka zinātniskajā literatūrā nav vienprātības par VES radītās infraskaņas iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un nav pamata apgalvot, ka jebkura zem dzirdamības sliekšņa esoša VES radīta infraskaņa pati par sevi izraisa veselības kaitējumu.
Taču tieši šādos apstākļos regulējumam, manuprāt, jānodrošina pēc iespējas objektīvāku sākotnējo datu iegūšana.
Ja visa infraskaņas spektra informācija tiek reducēta tikai līdz vienam G-svērtam skaitlim, pēc tam vairs nav iespējams no šā skaitļa rekonstruēt faktisko skaņas spiediena sadalījumu pa atsevišķām frekvencēm.
Tas ir būtiski arī nākotnē.
VES paredzamais ekspluatācijas ilgums ir vairāki gadu desmiti. Šajā laikā var attīstīties gan zinātniskās zināšanas par ilgstošas zemas frekvences skaņas un infraskaņas ietekmi, gan tās novērtēšanas metodikas.
Ja tiek saglabāti tikai dB(G) koprādītāji, šādus vēsturiskos mērījumus vēlāk nevarēs pilnvērtīgi pārvērtēt pēc citas metodikas.
Ja tiek saglabāti neizsvērtie spektrālie dati, tas būs iespējams.
Īpaši būtiski mērījumi dzīvojamās telpās
VES radītās zemas frekvences skaņas un infraskaņas novērtējumā būtiska ir ne tikai skaņa ārējā vidē, bet arī faktiskā situācija cilvēka dzīvojamās telpās.
Ēku konstrukcijas, telpu izmēri un rezonanses īpašības var ietekmēt atsevišķu zemo frekvenču līmeni telpās. Tādēļ no ārējā mērījuma vien nevar automātiski secināt, kāds spektrālais sadalījums pastāv konkrētajā dzīvojamajā telpā.
Tas vēlreiz pamato nepieciešamību sūdzību un robežsituāciju gadījumos vērtēt ne tikai vienu svērtu koprādītāju, bet arī faktisko skaņas spektru dzīvojamās telpās.
Priekšlikums
Lūdzu papildināt noteikumu projektu, paredzot, ka VES radītās infraskaņas novērtējumā:
– dB(G) var tikt saglabāts kā viens no standartizētajiem novērtēšanas rādītājiem, taču tas nav vienīgais saglabājamais un analizējamais rādītājs;
– papildus obligāti iegūst un saglabā neizsvērtus jeb Z-svērtus skaņas spiediena līmeņus pa 1/3 oktāvas joslām vismaz 1–20 Hz diapazonā;
– mērījumu iekārtu faktiskajai frekvenču reakcijai jābūt pietiekamai, lai ticami mērītu noteikto zemāko frekvenču diapazonu;
– sūdzību un padziļinātas pārbaudes gadījumā šāds spektrālais novērtējums tiek veikts arī ietekmētās dzīvojamās telpās;
– tiek publiskots zinātniskais un metodoloģiskais pamatojums 20 dB(G) robežlieluma izvēlei, tostarp parādot, kādiem neizsvērtajiem skaņas spiediena līmeņiem atsevišķās frekvenču joslās šāds robežlielums var atbilst;
– tiek izvērtēta nepieciešamība papildus G-svērtajam robežlielumam noteikt arī atsevišķu frekvenču joslu vai cita veida neizsvērtus aizsardzības kritērijus.
Mans iebildums nav pret G-svēruma izmantošanu kā tādu. Mans iebildums ir pret situāciju, kurā viens G-svērts koprādītājs tiek izmantots kā pietiekams kritērijs cilvēku aizsardzībai, vienlaikus nesaglabājot informāciju par faktisko neizsvērto skaņas spiediena spektru.
Ja valsts pirmo reizi nosaka vienotas VES ekspluatācijas prasības, regulējumam būtu jānodrošina ne tikai šodien izvēlētā robežlieluma formāla kontrole, bet arī kvalitatīvi, pārbaudāmi un nākotnē atkārtoti analizējami dati par VES faktisko akustisko ietekmi.
Iebilstu pret noteikumu projektā paredzēto pieeju VES radītās infraskaņas novērtēšanai, ja tās atbilstība tiek noteikta tikai pēc viena G-svērtā kopējā skaņas spiediena līmeņa dB(G).
Neapšaubu G-svēruma kā standartizēta akustiska rādītāja izmantošanas iespēju. ISO 7196 G-svērumu paredz skaņas vai trokšņa, kura spektrs daļēji vai pilnībā atrodas 1–20 Hz frekvenču diapazonā, novērtēšanai.
Tomēr G-svērums pēc savas būtības nav neitrāls faktiskā skaņas spiediena attēlojums visā infraskaņas diapazonā. Tas dažādām frekvencēm piemēro atšķirīgas korekcijas, tādēļ īpaši zemākās frekvences kopējā dB(G) rezultātā tiek būtiski vājinātas.
Savukārt Z-svērums jeb lineārais/neizsvērtais skaņas spiediena līmenis ļauj saglabāt informāciju par faktisko skaņas spiediena līmeni attiecīgajās frekvenču joslās bez G-svēruma korekcijas.
Tādēļ viens kopējais dB(G) robežlielums pats par sevi nesniedz pilnīgu informāciju par VES radītās infraskaņas spektrālo sastāvu.
Divām akustiski atšķirīgām situācijām var būt līdzīgs kopējais dB(G) rezultāts, lai gan skaņas enerģijas sadalījums pa atsevišķām frekvenču joslām tajās būtiski atšķiras.
Manā ieskatā tas ir īpaši būtiski tieši VES ekspluatācijas regulējumā, kur nepieciešams ne tikai iegūt vienu ērtu atbilstības skaitli, bet arī saglabāt objektīvi pārbaudāmu informāciju par VES radīto skaņas spektru.
Nav pietiekama pamatojuma, kādēļ 20 dB(G) izvēlēts kā pietiekams cilvēku aizsardzības kritērijs
Noteikumu projektā paredzētais 20 dB(G) robežlielums ir jāvērtē ne tikai kā matemātisks skaitlis, bet arī pēc tā, kādu faktisko skaņas spiedienu dažādās infraskaņas frekvencēs šāds G-svērts koprādītājs pieļauj.
G-svēruma korekcija nav vienāda visā 1–20 Hz diapazonā. Tādēļ vienāda dB(G) vērtība nenozīmē vienādu faktisko neizsvērto skaņas spiediena līmeni katrā frekvencē.
Jo īpaši spektra zemākajā daļā starpība starp G-svērto un neizsvērto skaņas spiediena līmeni var būt ļoti ievērojama.
Tādēļ lūdzu anotācijā vai noteikumu projekta zinātniskajā pamatojumā skaidri parādīt:
kādi neizsvērtie dB(Z) skaņas spiediena līmeņi katrā 1/3 oktāvas joslā 1–20 Hz diapazonā var atbilst noteiktajam 20 dB(G) kopējam robežlielumam;
uz kādiem zinātniskajiem pētījumiem un veselības aizsardzības kritērijiem balstīts secinājums, ka šādi neizsvērtie skaņas spiediena līmeņi ir pieļaujami ilgstošai iedarbībai dzīvojamās telpās, tostarp nakts laikā;
kādēļ cilvēku aizsardzībai izvēlēts tikai G-svērtais kopējais rādītājs, neparedzot papildus pienākumu iegūt un saglabāt neizsvērtus spektrālos datus.
Zinātniskā nenoteiktība nav pamats nemērīt
Apzinos, ka zinātniskajā literatūrā nav vienprātības par VES radītās infraskaņas iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un nav pamata apgalvot, ka jebkura zem dzirdamības sliekšņa esoša VES radīta infraskaņa pati par sevi izraisa veselības kaitējumu.
Taču tieši šādos apstākļos regulējumam, manuprāt, jānodrošina pēc iespējas objektīvāku sākotnējo datu iegūšana.
Ja visa infraskaņas spektra informācija tiek reducēta tikai līdz vienam G-svērtam skaitlim, pēc tam vairs nav iespējams no šā skaitļa rekonstruēt faktisko skaņas spiediena sadalījumu pa atsevišķām frekvencēm.
Tas ir būtiski arī nākotnē.
VES paredzamais ekspluatācijas ilgums ir vairāki gadu desmiti. Šajā laikā var attīstīties gan zinātniskās zināšanas par ilgstošas zemas frekvences skaņas un infraskaņas ietekmi, gan tās novērtēšanas metodikas.
Ja tiek saglabāti tikai dB(G) koprādītāji, šādus vēsturiskos mērījumus vēlāk nevarēs pilnvērtīgi pārvērtēt pēc citas metodikas.
Ja tiek saglabāti neizsvērtie spektrālie dati, tas būs iespējams.
Īpaši būtiski mērījumi dzīvojamās telpās
VES radītās zemas frekvences skaņas un infraskaņas novērtējumā būtiska ir ne tikai skaņa ārējā vidē, bet arī faktiskā situācija cilvēka dzīvojamās telpās.
Ēku konstrukcijas, telpu izmēri un rezonanses īpašības var ietekmēt atsevišķu zemo frekvenču līmeni telpās. Tādēļ no ārējā mērījuma vien nevar automātiski secināt, kāds spektrālais sadalījums pastāv konkrētajā dzīvojamajā telpā.
Tas vēlreiz pamato nepieciešamību sūdzību un robežsituāciju gadījumos vērtēt ne tikai vienu svērtu koprādītāju, bet arī faktisko skaņas spektru dzīvojamās telpās.
Priekšlikums
Lūdzu papildināt noteikumu projektu, paredzot, ka VES radītās infraskaņas novērtējumā:
– dB(G) var tikt saglabāts kā viens no standartizētajiem novērtēšanas rādītājiem, taču tas nav vienīgais saglabājamais un analizējamais rādītājs;
– papildus obligāti iegūst un saglabā neizsvērtus jeb Z-svērtus skaņas spiediena līmeņus pa 1/3 oktāvas joslām vismaz 1–20 Hz diapazonā;
– mērījumu iekārtu faktiskajai frekvenču reakcijai jābūt pietiekamai, lai ticami mērītu noteikto zemāko frekvenču diapazonu;
– sūdzību un padziļinātas pārbaudes gadījumā šāds spektrālais novērtējums tiek veikts arī ietekmētās dzīvojamās telpās;
– tiek publiskots zinātniskais un metodoloģiskais pamatojums 20 dB(G) robežlieluma izvēlei, tostarp parādot, kādiem neizsvērtajiem skaņas spiediena līmeņiem atsevišķās frekvenču joslās šāds robežlielums var atbilst;
– tiek izvērtēta nepieciešamība papildus G-svērtajam robežlielumam noteikt arī atsevišķu frekvenču joslu vai cita veida neizsvērtus aizsardzības kritērijus.
Mans iebildums nav pret G-svēruma izmantošanu kā tādu. Mans iebildums ir pret situāciju, kurā viens G-svērts koprādītājs tiek izmantots kā pietiekams kritērijs cilvēku aizsardzībai, vienlaikus nesaglabājot informāciju par faktisko neizsvērto skaņas spiediena spektru.
Ja valsts pirmo reizi nosaka vienotas VES ekspluatācijas prasības, regulējumam būtu jānodrošina ne tikai šodien izvēlētā robežlieluma formāla kontrole, bet arī kvalitatīvi, pārbaudāmi un nākotnē atkārtoti analizējami dati par VES faktisko akustisko ietekmi.
12.08.2026. 22:35
26-TA-1439/274
Evija Birkmane
Iebildums par noteikumu projekta vides drošības prasībām – nav pietiekami noregulēta VES tehnisko šķidrumu avārijas noplūžu novēršana, konstatēšana un piesārņojuma sanācija
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā nav pietiekami skaidri noregulēta rīcība gadījumos, kad VES ekspluatācijas laikā notiek motoreļļu, hidraulisko šķidrumu, dzesēšanas šķidrumu vai citu tehnisko vielu avārijas noplūde.
Noteikumu projekta 32. punkts paredz bīstamo šķidro atkritumu savākšanu slēgtos konteineros un nodošanu atbilstoši normatīvajām prasībām. Šāda prasība ir nepieciešama, taču tā galvenokārt regulē jau radušos atkritumu apsaimniekošanu.
Tā neatbild uz jautājumu, kā tiek novērsta un pārvaldīta avārijas noplūde ekspluatācijas laikā.
No noteikumu projekta nav pietiekami skaidrs:
– kā VES tiek nodrošināta tehnisko šķidrumu noplūdes savlaicīga konstatēšana;
– kā tiek ierobežota noplūdes izplatīšanās ārpus iekārtas;
– kā tiek aizsargāta augsne, virszemes ūdeņi un gruntsūdeņi;
– kādos gadījumos par noplūdi obligāti jāinformē Valsts vides dienests vai citas kompetentās institūcijas;
– kā tiek noteikts piesārņojuma apjoms;
– kam ir pienākums veikt piesārņotās teritorijas izpēti un sanāciju;
– kā tiek pārbaudīts, vai sanācija veikta pietiekamā apjomā.
Mūsdienu VES ir liela tehniska iekārta, kurā tiek izmantoti dažādi eļļošanas, hidraulikas un dzesēšanas šķidrumi. Tehniska defekta, ugunsgrēka, konstrukcijas bojājuma vai citas avārijas gadījumā šīs vielas var nonākt vidē.
Īpaši būtiski tas ir VES, kas izvietotas mežos, lauksaimniecības zemēs, ūdensteču tuvumā vai teritorijās ar jutīgu gruntsūdens režīmu.
Priekšlikums
Papildināt noteikumu projektu, paredzot vismaz:
– preventīvas tehniskās prasības bīstamo šķidrumu noplūdes ierobežošanai;
– noplūdes konstatēšanas un signalizācijas sistēmas, ja tas tehniski iespējams un atbilstoši konkrētās VES konstrukcijai;
– operatora pienākumu nekavējoties veikt pasākumus noplūdes ierobežošanai;
– skaidru ziņošanas kārtību kompetentajām institūcijām būtiskas noplūdes gadījumā;
– pienākumu veikt piesārņojuma izpēti un pilnu nepieciešamo sanāciju par operatora līdzekļiem;
– kompetentās institūcijas tiesības noteikt sanācijas apjomu un pārbaudīt tās rezultātus;
– operatora atbildību par visām pamatotajām piesārņojuma ierobežošanas, savākšanas, izpētes un sanācijas izmaksām.
Pamatojums
Bīstamo šķidro atkritumu savākšanas prasība pati par sevi neatrisina avārijas noplūdes risku.
VES ekspluatācijas noteikumiem jāregulē ne tikai tas, kā apsaimniekot jau savāktu bīstamu šķidrumu, bet arī tas, kā novērst un pārvaldīt situāciju, kad tehniskais šķidrums avārijas rezultātā nonāk augsnē vai ūdenī.
Regulējuma mērķim jābūt ne tikai atkritumu pareizai apsaimniekošanai, bet arī faktiskai vides aizsardzībai avārijas gadījumā.
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā nav pietiekami skaidri noregulēta rīcība gadījumos, kad VES ekspluatācijas laikā notiek motoreļļu, hidraulisko šķidrumu, dzesēšanas šķidrumu vai citu tehnisko vielu avārijas noplūde.
Noteikumu projekta 32. punkts paredz bīstamo šķidro atkritumu savākšanu slēgtos konteineros un nodošanu atbilstoši normatīvajām prasībām. Šāda prasība ir nepieciešama, taču tā galvenokārt regulē jau radušos atkritumu apsaimniekošanu.
Tā neatbild uz jautājumu, kā tiek novērsta un pārvaldīta avārijas noplūde ekspluatācijas laikā.
No noteikumu projekta nav pietiekami skaidrs:
– kā VES tiek nodrošināta tehnisko šķidrumu noplūdes savlaicīga konstatēšana;
– kā tiek ierobežota noplūdes izplatīšanās ārpus iekārtas;
– kā tiek aizsargāta augsne, virszemes ūdeņi un gruntsūdeņi;
– kādos gadījumos par noplūdi obligāti jāinformē Valsts vides dienests vai citas kompetentās institūcijas;
– kā tiek noteikts piesārņojuma apjoms;
– kam ir pienākums veikt piesārņotās teritorijas izpēti un sanāciju;
– kā tiek pārbaudīts, vai sanācija veikta pietiekamā apjomā.
Mūsdienu VES ir liela tehniska iekārta, kurā tiek izmantoti dažādi eļļošanas, hidraulikas un dzesēšanas šķidrumi. Tehniska defekta, ugunsgrēka, konstrukcijas bojājuma vai citas avārijas gadījumā šīs vielas var nonākt vidē.
Īpaši būtiski tas ir VES, kas izvietotas mežos, lauksaimniecības zemēs, ūdensteču tuvumā vai teritorijās ar jutīgu gruntsūdens režīmu.
Priekšlikums
Papildināt noteikumu projektu, paredzot vismaz:
– preventīvas tehniskās prasības bīstamo šķidrumu noplūdes ierobežošanai;
– noplūdes konstatēšanas un signalizācijas sistēmas, ja tas tehniski iespējams un atbilstoši konkrētās VES konstrukcijai;
– operatora pienākumu nekavējoties veikt pasākumus noplūdes ierobežošanai;
– skaidru ziņošanas kārtību kompetentajām institūcijām būtiskas noplūdes gadījumā;
– pienākumu veikt piesārņojuma izpēti un pilnu nepieciešamo sanāciju par operatora līdzekļiem;
– kompetentās institūcijas tiesības noteikt sanācijas apjomu un pārbaudīt tās rezultātus;
– operatora atbildību par visām pamatotajām piesārņojuma ierobežošanas, savākšanas, izpētes un sanācijas izmaksām.
Pamatojums
Bīstamo šķidro atkritumu savākšanas prasība pati par sevi neatrisina avārijas noplūdes risku.
VES ekspluatācijas noteikumiem jāregulē ne tikai tas, kā apsaimniekot jau savāktu bīstamu šķidrumu, bet arī tas, kā novērst un pārvaldīt situāciju, kad tehniskais šķidrums avārijas rezultātā nonāk augsnē vai ūdenī.
Regulējuma mērķim jābūt ne tikai atkritumu pareizai apsaimniekošanai, bet arī faktiskai vides aizsardzībai avārijas gadījumā.
12.08.2026. 22:38
26-TA-1439/275
Evija Birkmane
Iebildums par noteikumu projekta vides prasībām – nav izvērtēta VES lāpstiņu pārklājumu erozija un materiālu daļiņu nonākšana vidē
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā nav paredzēta prasība izvērtēt un pārvaldīt VES lāpstiņu virsmas pārklājumu nodilumu un ar to saistītu materiālu daļiņu nonākšanu apkārtējā vidē.
VES lāpstiņas ekspluatācijas laikā ilgstoši pakļautas nokrišņu, putekļu, smilšu, kukaiņu un citu mehānisku faktoru iedarbībai. Īpaši lāpstiņu priekšējās malas zonā var veidoties pārklājuma erozija.
Šis process vispirms ir tehniskās uzturēšanas jautājums, jo bojāta lāpstiņas virsma var ietekmēt tās aerodinamiku un ekspluatācijas īpašības.
Vienlaikus nodilušais materiāls fiziski nepazūd, bet var nonākt apkārtējā vidē.
No noteikumu projekta nav saprotams:
– vai VES lāpstiņu virsmas stāvoklis tiek periodiski pārbaudīts arī no vides aizsardzības aspekta;
– kā tiek dokumentēti būtiski pārklājuma bojājumi;
– vai noteikts termiņš būtisku erozijas bojājumu novēršanai;
– vai operatoram jāzina un jāspēj uzrādīt izmantoto lāpstiņu pārklājumu materiālu sastāvs;
– vai jutīgās teritorijās nepieciešams papildu vides riska izvērtējums.
Priekšlikums
Papildināt VES tehniskās ekspluatācijas prasības, paredzot regulāru lāpstiņu virsmas un priekšējās malas stāvokļa kontroli, būtisku erozijas bojājumu dokumentēšanu un savlaicīgu remontu.
Vienlaikus lūdzu KEM izvērtēt VES lāpstiņu pārklājumu nodiluma rezultātā vidē nonākošo materiālu iespējamo apjomu un sastāvu un, ja nepieciešams, paredzēt atbilstošus vides monitoringa vai riska mazināšanas pasākumus.
Īpaši izvērtējama šā jautājuma nozīme teritorijās, kur VES atrodas jutīgu dabas teritoriju, ūdensobjektu vai lauksaimniecībā izmantojamu zemju tuvumā.
Pamatojums
Normatīvajam aktam nav jāpieņem nepamatots secinājums par būtisku vides kaitējumu, ja tāds nav zinātniski pierādīts.
Tomēr arī zināma un tehniski pārvaldāma VES materiālu nodiluma parādība nav pilnībā ignorējama.
Regulāra lāpstiņu pārbaude un savlaicīga pārklājuma bojājumu novēršana vienlaikus kalpotu gan tehniskās drošības un efektivitātes, gan piesardzīgas vides aizsardzības mērķiem.
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā nav paredzēta prasība izvērtēt un pārvaldīt VES lāpstiņu virsmas pārklājumu nodilumu un ar to saistītu materiālu daļiņu nonākšanu apkārtējā vidē.
VES lāpstiņas ekspluatācijas laikā ilgstoši pakļautas nokrišņu, putekļu, smilšu, kukaiņu un citu mehānisku faktoru iedarbībai. Īpaši lāpstiņu priekšējās malas zonā var veidoties pārklājuma erozija.
Šis process vispirms ir tehniskās uzturēšanas jautājums, jo bojāta lāpstiņas virsma var ietekmēt tās aerodinamiku un ekspluatācijas īpašības.
Vienlaikus nodilušais materiāls fiziski nepazūd, bet var nonākt apkārtējā vidē.
No noteikumu projekta nav saprotams:
– vai VES lāpstiņu virsmas stāvoklis tiek periodiski pārbaudīts arī no vides aizsardzības aspekta;
– kā tiek dokumentēti būtiski pārklājuma bojājumi;
– vai noteikts termiņš būtisku erozijas bojājumu novēršanai;
– vai operatoram jāzina un jāspēj uzrādīt izmantoto lāpstiņu pārklājumu materiālu sastāvs;
– vai jutīgās teritorijās nepieciešams papildu vides riska izvērtējums.
Priekšlikums
Papildināt VES tehniskās ekspluatācijas prasības, paredzot regulāru lāpstiņu virsmas un priekšējās malas stāvokļa kontroli, būtisku erozijas bojājumu dokumentēšanu un savlaicīgu remontu.
Vienlaikus lūdzu KEM izvērtēt VES lāpstiņu pārklājumu nodiluma rezultātā vidē nonākošo materiālu iespējamo apjomu un sastāvu un, ja nepieciešams, paredzēt atbilstošus vides monitoringa vai riska mazināšanas pasākumus.
Īpaši izvērtējama šā jautājuma nozīme teritorijās, kur VES atrodas jutīgu dabas teritoriju, ūdensobjektu vai lauksaimniecībā izmantojamu zemju tuvumā.
Pamatojums
Normatīvajam aktam nav jāpieņem nepamatots secinājums par būtisku vides kaitējumu, ja tāds nav zinātniski pierādīts.
Tomēr arī zināma un tehniski pārvaldāma VES materiālu nodiluma parādība nav pilnībā ignorējama.
Regulāra lāpstiņu pārbaude un savlaicīga pārklājuma bojājumu novēršana vienlaikus kalpotu gan tehniskās drošības un efektivitātes, gan piesardzīgas vides aizsardzības mērķiem.
12.08.2026. 22:40
26-TA-1439/276
Evija Birkmane
Iebildums par noteikumu projekta drošības prasībām – nav noteikta vienota VES drošības riska novērtēšanas metodika un pieļaujamā riska kritēriji
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā tiek paredzēti atsevišķi tehniski drošības pasākumi un avāriju riska izvērtēšanas pienākumi, taču nav noteikta vienota metodika, pēc kuras Latvijā būtu jānovērtē VES radītais drošības risks cilvēkiem un apkārtējai teritorijai.
Pašreizējā regulējumā tiek prasīta ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēma, civilās aizsardzības vai avāriju riska plāni un citi drošības pasākumi, taču no noteikumu projekta nav saprotams:
– pēc kādas metodikas nosaka VES riska zonu;
– kādi avāriju scenāriji obligāti jāvērtē;
– kādi meteoroloģiskie un tehniskie dati jāizmanto;
– kā jāvērtē aprēķinu nenoteiktība;
– kā tiek vērtēta cilvēku atrašanās un pārvietošanās riska teritorijā;
– kā tiek vērtēts individuālais un sabiedrības risks;
– kāds riska līmenis ir pieļaujams;
– kādas obligātas sekas iestājas, ja aprēķinātais risks pārsniedz pieļaujamo līmeni.
Ja vienotas valsts metodikas nav, būtisku drošības jautājumu izvērtējums faktiski paliek katra konkrētā projekta izstrādātāja un tā nolīgto konsultantu izvēlētās metodikas ziņā.
Tas var novest pie situācijas, kurā dažādos VES projektos līdzīgi riski tiek vērtēti pēc atšķirīgām ārvalstu vadlīnijām, dažādiem pieņēmumiem un atšķirīga konservatīvisma līmeņa.
Drošības līmenis Latvijā nedrīkst būt atkarīgs no tā, kuru metodiku konkrētajā projektā izvēlējies attīstītāja konsultants.
Vienotajā metodikā jāvērtē pilns būtisko scenāriju kopums
Biedrību un sabiedrības pārstāvju līdzšinējā pieredze IVN procesos rāda, ka īpaši svarīgi ir skaidri noteikt minimālo obligāti vērtējamo riska scenāriju loku.
Tam jāietver vismaz:
– ledus izsviešana no rotējošas VES;
– ledus krišana no apturētas vai lēni rotējošas VES;
– visas lāpstiņas vai tās daļas atdalīšanās;
– citu konstrukciju elementu krišana;
– torņa vai citas būtiskas konstrukcijas sabrukums;
– ugunsgrēks un degošu konstrukciju daļu krišana;
– zibens izraisīti būtiski bojājumi;
– tehnisko šķidrumu avārijas noplūdes;
– citi konkrētajam VES modelim vai atrašanās vietai būtiski avāriju scenāriji.
Ledus riska gadījumā nepietiek tikai ar automātisku VES apturēšanu
31. punktā paredzētā ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēma ir nepieciešams drošības risinājums, taču tā pati par sevi neatrisina visu ledus risku.
VES apturēšana būtiski samazina ledus izsviešanas risku no rotējošām lāpstiņām, taču ledus var nokrist arī no apturētas VES.
Tādēļ vienotajā riska metodikā jānošķir ledus izsviešanas un ledus krišanas scenāriji.
Jāvērtē arī pamatoti iespējami nelabvēlīgi apstākļi, tostarp lāpstiņas novietojums, ledus fragmenta atdalīšanās augstums, vēja ātrums un virziens, fragmenta masa, forma un aerodinamiskās īpašības, reljefs un citi būtiski faktori.
Cilvēku ekspozīcija nav tikai dzīvojamās mājas
Drošības riska vērtējumā jāņem vērā ne tikai pastāvīgās dzīvesvietas.
Latvijas meži, lauku ceļi un citas teritorijas tiek izmantotas mežsaimniecībai, lauksaimniecībai, medībām, sēņošanai un ogošanai, rekreācijai, sportam un pārvietošanai.
Tādēļ teritoriju nevar automātiski uzskatīt par “neapdzīvotu” un līdz ar to drošu tikai tādēļ, ka tajā nav dzīvojamās ēkas.
Riska novērtējumā jāņem vērā faktiskā cilvēku ekspozīcija, tostarp publiski ceļi, darba vietas, meža ceļi un takas, rekreācijas teritorijas un sezonāla cilvēku plūsma.
Piekļuves ierobežošana nedrīkst aizstāt drošu VES izvietojumu
Atsevišķos paaugstināta riska apstākļos īslaicīgs piekļuves ierobežojums var būt nepieciešams papildu drošības pasākums.
Tomēr tas nedrīkst kļūt par pastāvīgu risinājumu situācijā, kur VES sākotnēji izvietota pārāk tuvu publiski izmantotai teritorijai.
Primārajam risinājumam jābūt drošai VES atrašanās vietas izvēlei un ekspluatācijas režīmam, kas nepadara līdz šim publiski izmantotu ceļu, taku, mežu vai citu teritoriju regulāri nepieejamu cilvēkiem.
Priekšlikums
Papildināt noteikumu projektu vai uz tā pamata izdot vienotu saistošu VES drošības riska novērtēšanas metodiku, kas nosaka vismaz:
– obligāti vērtējamos avāriju un drošības scenārijus;
– vienotas prasības ievaddatu kvalitātei;
– izmantojamos meteoroloģiskos un tehniskos parametrus;
– aprēķina nenoteiktības un konservatīvisma prasības;
– individuālā un sabiedrības riska aprēķināšanas principus;
– cilvēku ekspozīcijas noteikšanas metodiku;
– obligāti vērtējamās publiski un periodiski izmantotās teritorijas;
– pieļaujamā riska kritērijus;
– riska samazināšanas pasākumu hierarhiju;
– obligātu rīcību, ja pieļaujamais riska līmenis tiek pārsniegts;
– prasības riska izvērtējuma neatkarīgai pārbaudei.
Vienotajai metodikai jābūt publiski pieejamai un vienādi piemērojamai visiem VES projektiem Latvijā.
Pamatojums
Valsts ekspluatācijas regulējuma mērķis ir noteikt vienotu drošības līmeni.
Ja būtiskākie drošības riski, izmantotie scenāriji, aprēķina pieņēmumi un pieļaujamā riska robežas tiek atstātas katra konkrētā projekta konsultanta izvēlei, vienots nacionālais drošības standarts faktiski netiek nodrošināts.
Drošības regulējumam jānosaka ne tikai pienākums “izvērtēt risku”, bet arī pietiekami skaidri jāpasaka, kā šis risks ir jāvērtē un kāds rezultāts Latvijā tiek uzskatīts par pieļaujamu.
Iebilstu pret to, ka noteikumu projektā tiek paredzēti atsevišķi tehniski drošības pasākumi un avāriju riska izvērtēšanas pienākumi, taču nav noteikta vienota metodika, pēc kuras Latvijā būtu jānovērtē VES radītais drošības risks cilvēkiem un apkārtējai teritorijai.
Pašreizējā regulējumā tiek prasīta ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēma, civilās aizsardzības vai avāriju riska plāni un citi drošības pasākumi, taču no noteikumu projekta nav saprotams:
– pēc kādas metodikas nosaka VES riska zonu;
– kādi avāriju scenāriji obligāti jāvērtē;
– kādi meteoroloģiskie un tehniskie dati jāizmanto;
– kā jāvērtē aprēķinu nenoteiktība;
– kā tiek vērtēta cilvēku atrašanās un pārvietošanās riska teritorijā;
– kā tiek vērtēts individuālais un sabiedrības risks;
– kāds riska līmenis ir pieļaujams;
– kādas obligātas sekas iestājas, ja aprēķinātais risks pārsniedz pieļaujamo līmeni.
Ja vienotas valsts metodikas nav, būtisku drošības jautājumu izvērtējums faktiski paliek katra konkrētā projekta izstrādātāja un tā nolīgto konsultantu izvēlētās metodikas ziņā.
Tas var novest pie situācijas, kurā dažādos VES projektos līdzīgi riski tiek vērtēti pēc atšķirīgām ārvalstu vadlīnijām, dažādiem pieņēmumiem un atšķirīga konservatīvisma līmeņa.
Drošības līmenis Latvijā nedrīkst būt atkarīgs no tā, kuru metodiku konkrētajā projektā izvēlējies attīstītāja konsultants.
Vienotajā metodikā jāvērtē pilns būtisko scenāriju kopums
Biedrību un sabiedrības pārstāvju līdzšinējā pieredze IVN procesos rāda, ka īpaši svarīgi ir skaidri noteikt minimālo obligāti vērtējamo riska scenāriju loku.
Tam jāietver vismaz:
– ledus izsviešana no rotējošas VES;
– ledus krišana no apturētas vai lēni rotējošas VES;
– visas lāpstiņas vai tās daļas atdalīšanās;
– citu konstrukciju elementu krišana;
– torņa vai citas būtiskas konstrukcijas sabrukums;
– ugunsgrēks un degošu konstrukciju daļu krišana;
– zibens izraisīti būtiski bojājumi;
– tehnisko šķidrumu avārijas noplūdes;
– citi konkrētajam VES modelim vai atrašanās vietai būtiski avāriju scenāriji.
Ledus riska gadījumā nepietiek tikai ar automātisku VES apturēšanu
31. punktā paredzētā ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēma ir nepieciešams drošības risinājums, taču tā pati par sevi neatrisina visu ledus risku.
VES apturēšana būtiski samazina ledus izsviešanas risku no rotējošām lāpstiņām, taču ledus var nokrist arī no apturētas VES.
Tādēļ vienotajā riska metodikā jānošķir ledus izsviešanas un ledus krišanas scenāriji.
Jāvērtē arī pamatoti iespējami nelabvēlīgi apstākļi, tostarp lāpstiņas novietojums, ledus fragmenta atdalīšanās augstums, vēja ātrums un virziens, fragmenta masa, forma un aerodinamiskās īpašības, reljefs un citi būtiski faktori.
Cilvēku ekspozīcija nav tikai dzīvojamās mājas
Drošības riska vērtējumā jāņem vērā ne tikai pastāvīgās dzīvesvietas.
Latvijas meži, lauku ceļi un citas teritorijas tiek izmantotas mežsaimniecībai, lauksaimniecībai, medībām, sēņošanai un ogošanai, rekreācijai, sportam un pārvietošanai.
Tādēļ teritoriju nevar automātiski uzskatīt par “neapdzīvotu” un līdz ar to drošu tikai tādēļ, ka tajā nav dzīvojamās ēkas.
Riska novērtējumā jāņem vērā faktiskā cilvēku ekspozīcija, tostarp publiski ceļi, darba vietas, meža ceļi un takas, rekreācijas teritorijas un sezonāla cilvēku plūsma.
Piekļuves ierobežošana nedrīkst aizstāt drošu VES izvietojumu
Atsevišķos paaugstināta riska apstākļos īslaicīgs piekļuves ierobežojums var būt nepieciešams papildu drošības pasākums.
Tomēr tas nedrīkst kļūt par pastāvīgu risinājumu situācijā, kur VES sākotnēji izvietota pārāk tuvu publiski izmantotai teritorijai.
Primārajam risinājumam jābūt drošai VES atrašanās vietas izvēlei un ekspluatācijas režīmam, kas nepadara līdz šim publiski izmantotu ceļu, taku, mežu vai citu teritoriju regulāri nepieejamu cilvēkiem.
Priekšlikums
Papildināt noteikumu projektu vai uz tā pamata izdot vienotu saistošu VES drošības riska novērtēšanas metodiku, kas nosaka vismaz:
– obligāti vērtējamos avāriju un drošības scenārijus;
– vienotas prasības ievaddatu kvalitātei;
– izmantojamos meteoroloģiskos un tehniskos parametrus;
– aprēķina nenoteiktības un konservatīvisma prasības;
– individuālā un sabiedrības riska aprēķināšanas principus;
– cilvēku ekspozīcijas noteikšanas metodiku;
– obligāti vērtējamās publiski un periodiski izmantotās teritorijas;
– pieļaujamā riska kritērijus;
– riska samazināšanas pasākumu hierarhiju;
– obligātu rīcību, ja pieļaujamais riska līmenis tiek pārsniegts;
– prasības riska izvērtējuma neatkarīgai pārbaudei.
Vienotajai metodikai jābūt publiski pieejamai un vienādi piemērojamai visiem VES projektiem Latvijā.
Pamatojums
Valsts ekspluatācijas regulējuma mērķis ir noteikt vienotu drošības līmeni.
Ja būtiskākie drošības riski, izmantotie scenāriji, aprēķina pieņēmumi un pieļaujamā riska robežas tiek atstātas katra konkrētā projekta konsultanta izvēlei, vienots nacionālais drošības standarts faktiski netiek nodrošināts.
Drošības regulējumam jānosaka ne tikai pienākums “izvērtēt risku”, bet arī pietiekami skaidri jāpasaka, kā šis risks ir jāvērtē un kāds rezultāts Latvijā tiek uzskatīts par pieļaujamu.
12.08.2026. 22:42
Atlasīti 274 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25