Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Vēja elektrostaciju darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un apgrūtina to pārskatāmību, turklāt ir ietverti vispārīgos tiesību aktos, kas dažkārt ir pārāk vispārīgi vēja elektrostacijām, līdz ar to rada neizpratni piemērošanā un bažas par neizpildi. Turklāt vēja elektrostaciju ekspluatācija, neskatoties uz to, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tiek rūpīgi vērtēta ikvienas vēja elektrostacijas iespējamā ietekme uz cilvēku, viņa veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšana, iedzīvotāju vidū rada nepatiku un bažas par vēja turbīnu radīto troksni un mirgošanas efektu, kā arī par vēja elektrostaciju darbības uzraudzības trūkumu to dzīves ciklā, līdz ar to nepieciešams vienots tiesiskais regulējums uz šīm elektrostacijām atbilstošu, skaidru prasību definēšanai un to izpildes uzraudzībai.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veicināt cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu vēja elektrostacijas ekspluatāciju.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Enerģētika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
28.07.2026. - 12.08.2026.
Informācija
Kopš 2026. gada februāra Klimata un enerģētikas ministrija ir organizējusi tikšanās un diskusijas ar iedzīvotājiem un nozari. Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku iesaistīto pušu līdzdalību un panāktu sabalansētu regulējumu, Klimata un enerģētikas ministrija arī lūgusi publiski sniegt komentārus un priekšlikumus par noteikumu projekta sākotnējo redakciju (https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/kem-aicina-sniegt-viedokli-par-precizeto-ves-ekspluatacijas-noteikumu-projektu).
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Jebkurš iedzīvotājs, kura nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums, dzīvojamā māja vai tās daļa saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā – atrodas divu kilometru rādiusā no sauszemē esošas vēja elektrostacijas robežas
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Vēja elektroenerģijas ražotāji
Sagatavoja
Ilāna Garbere-Bule (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
28.07.2026. 18:21
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-1439/217
Dace Līce
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 18:16
26-TA-1439/218
Fiziska persona
Mans viedoklis ir ļoti vienkāršs-cik lielai sajūsmai un priekam jābūt tam cilvēkam, kuram rietumu pusē no dzīvojamās mājas Vēja ğenerators būs 800 m un 900 m no dienvidu puses. Šo jautājumu varētu uzdot jebkuram politiķim un jebkuram biznesmenim, kas stāv un krīt par vecām, 20. gadsimta tehnoloğijām. Pēc 20 gadiem šīs tehnoloğijas būs pat pārarhaiskas. Kad vajadzēs utilizēt būves, tad nebūs neviens, jo viss tas būs kosmiski dārgi. Visvairāk izbrīna DAP un vispār vides pārstāvji, kas pieļauj kādas, tam līdzīgas būves, tuvu dabas aizsardzības objektiem, bet , tā kā saucamie "zaļie" sāk pieļaut vēja parku būvniecību Natura 2000 teritorijās, tad skaidrs, ka viņi ir tikai saucamie.
Vispār bēdīgi ir ar kritisko domāšanu finansu līdzekļu ieguldīšanā apšaubāmos un necaurspīdīgos projektos,, bet aizmirst par Latvijas valsts aizsardzības potenciāla uzlabošanu šajo nemierīgajos laikos.
Vispār bēdīgi ir ar kritisko domāšanu finansu līdzekļu ieguldīšanā apšaubāmos un necaurspīdīgos projektos,, bet aizmirst par Latvijas valsts aizsardzības potenciāla uzlabošanu šajo nemierīgajos laikos.
12.08.2026. 18:18
26-TA-1439/219
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst
12.08.2026. 18:31
26-TA-1439/221
Dagnis Drullis
Nevajag Latvijā vēja ģenaratorus
12.08.2026. 18:38
26-TA-1439/222
Fiziska persona
Izvērtējot sabiedriskajai apspriešanai nodoto noteikumu projektu un tā pielikumu, izsakām šādus iebildumus un priekšlikumus, kas skar iedzīvotāju tiesības uz veselību, labvēlīgu dzīvesvidi un privātīpašuma tiesību aizsardzību (Latvijas Republikas Satversmes 96., 105. un 111. pants):
1. Par zemas frekvences trokšņa (ZFT) subjektīvu vērtēšanu un iedzīvotāju tiesību aizskārumu
Iebildums par 12. punktu: Noteikumu projekta 12. punkts nosaka: "Ja pārbaudes laikā Veselības inspekcija konstatē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtu radītais troksnis novērtēšanas vietā nav dzirdams, trokšņa mērījumus neveic."
Pamatojums: Šāds nosacījums ir pretrunā ar zemas frekvences trokšņa un infroskaņas fiziskajām īpašībām. Šāda veida akustiskais piesārņojums cilvēka ausij bieži nav uztverams kā dzirdama skaņa, bet gan izpaužas kā ķermeņa un telpu vibrācija, spiediens ausīs, miega traucējumi un ilgstošs stress. Paļaušanās uz Veselības inspekcijas darbinieka subjektīvo dzirdi ir nepamatota un liedz iedzīvotājiem tiesības uz objektīvu, instrumentālu savas veselības aizsardzību.
Priekšlikums: Svītrot 12. punkta teikumu par subjektīvo dzirdamību un noteikt, ka pēc iesnieguma saņemšanas Veselības inspekcija obligāti veic instrumentālos mērījumus saskaņā ar apstiprināto metodiku.
2. Par nesamērīgu finansiālo slogu iedzīvotājiem tiesību aizsardzībā
Iebildums par 13. punktu: Noteikumu projekta 13. punkts paredz, ka divu kilometru rādiusā esošo īpašumu īpašnieki var veikt neatkarīgus mērījumus, taču: "Ja trokšņa robežlielumu pārsniegums netiek konstatēts, izdevumus par trokšņa mērījumus sedz šīs darbības ierosinātājs."
Pamatojums: Akreditētas laboratorijas mērījumi (īpaši zemas frekvences) izmaksā simtiem vai tūkstošiem eiro. Tas rada nesamērīgu finansiālo barjeru un liedz iedzīvotājiem aizstāvēt savas tiesības. Trokšņa līmenis ir atkarīgs no mainīgiem laikapstākļiem (vēja virziens, atmosfēras spiediens, turbulence). Ja mērījumu brīdī pārkāpums netiek fiksēts, iedzīvotājam jāmaksā par komersanta radītā riska pārbaudi.
Priekšlikums: Noteikt, ka iedzīvotāju pieteiktos mērījumus pilnībā finansē valsts (Veselības inspekcija) vai operators no speciāli izveidota riska fonda, neatkarīgi no mērījumu rezultāta, ja iesniegumam ir pamatots raksturs.
3. Par neatbilstošu teorētisko aprēķinu modeli pielikumā
Iebildums par Pielikuma 1. un 2. punktu: Noteikumu pielikuma formulā zemas frekvences trokšņa aprēķinam tiek izmantota fiksēta ēkas fasādes skaņas izolācijas korekcija (\(\Delta L_{\sigma}\)), kas, piemēram, pie frekvences 40 Hz sasniedz pat 8,4 dB.
Pamatojums: Šāds modelis pieņem teorētiski ideālu jaunas ēkas konstrukciju. Latvijas lauku reģionos un viensētās dominē koka vai vēsturiskas mūra konstrukcijas ar standarta stiklojumu, kas nespēj nodrošināt šādu zemas frekvences trokšņa izolāciju. Modelis mākslīgi samazina prognozēto trokšņa līmeni uz papīra, apdraudot reālo iedzīvotāju veselību telpās.
Priekšlikums: Noteikt, ka Pielikuma 2. punkta tabulā minētos fiksētos izolācijas koeficientus (\(\Delta L_{\sigma}\)) drīkst izmantot tikai tad, ja konkrētajai ēkai ir veikts energoefektivitātes un akustiskais audits. Citos gadījumos fasādes izolācijas koeficientu pieņemt kā 0 dB, vērtējot sliktāko iespējamo scenāriju iedzīvotājam.
4. Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumiem pēc būvniecības
Iebildums par 21. punktu: Noteikumu 21. punkts uzliek pienākumu operatoram 30 dienu laikā novērst mirgošanas pārsniegumu, ja 2 km rādiusā tiek uzbūvēta jauna ēka. Tomēr noteikumi pilnībā ignorē trokšņa normatīvu nodrošināšanu šīm jaunajām ēkām un zemes vienībām.
Pamatojums: Ja noteikumos nav atrunāta trokšņa robežlielumu nodrošināšana jaunām būvēm, tas nozīmē, ka vēja parka operators de facto paralizē apkārtējo zemes īpašnieku tiesības nākotnē attīstīt savu īpašumu (būvēt mājas bērniem, viesu mājas utt.), jo trokšņa normatīvi vairs netiks ievēroti. Tas ir tiešs Satversmes 105. panta (īpašuma tiesības) pārkāpums un nekustamā īpašuma vērtības dzēšana.
Priekšlikums: Papildināt 21. punktu, nosakot, ka operatoram ir pienākums nodrošināt arī visu trokšņa (tostrajā skaitā zemas frekvences) normatīvu ievērošanu jaunbūvējamās ēkās, vai arī kompensēt zemes īpašniekam apbūves tiesību zaudēšanu tirgus vērtības apmērā.
5. Būtisks iebildums par pilnīgu likvidācijas (demontāžas) garantiju trūkumu
Iebildums par noteikumu projektu kopumā: Noteikumu projektā nav iekļauta nodaļa, kas regulētu vēja elektrostaciju likvidāciju un finanšu garantiju mehānismus.
Pamatojums: Vēja parku ekspluatācijas laiks ir 20–25 gadi. Ja noteikumos nav prasības par obligātu depozīta vai bankas garantijas izveidi katra torņa demontāžai, pastāv augsts risks, ka komercsabiedrība pēc ekspluatācijas beigām vai bankrota tiks likvidēta. Rezultātā simtiem tonnu smagie betona pamati un videi kaitīgie kompozītmateriāli paliks lauksaimniecības un meža zemēs, un to novākšanas izmaksas gulsies uz valsts, pašvaldību vai zemes īpašnieku pleciem.
Priekšlikums: Papildināt noteikumu projektu ar jaunu nodaļu, kas uzliek par pienākumu elektroenerģijas ražotājam pirms ekspluatācijas uzsākšanas iemaksāt valsts glabāšanā (vai noformēt neatsaucamu bankas garantiju) demontāžas fondu, kas sedz pilnas būves likvidācijas un teritorijas rekultivācijas izmaksas.
1. Par zemas frekvences trokšņa (ZFT) subjektīvu vērtēšanu un iedzīvotāju tiesību aizskārumu
Iebildums par 12. punktu: Noteikumu projekta 12. punkts nosaka: "Ja pārbaudes laikā Veselības inspekcija konstatē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtu radītais troksnis novērtēšanas vietā nav dzirdams, trokšņa mērījumus neveic."
Pamatojums: Šāds nosacījums ir pretrunā ar zemas frekvences trokšņa un infroskaņas fiziskajām īpašībām. Šāda veida akustiskais piesārņojums cilvēka ausij bieži nav uztverams kā dzirdama skaņa, bet gan izpaužas kā ķermeņa un telpu vibrācija, spiediens ausīs, miega traucējumi un ilgstošs stress. Paļaušanās uz Veselības inspekcijas darbinieka subjektīvo dzirdi ir nepamatota un liedz iedzīvotājiem tiesības uz objektīvu, instrumentālu savas veselības aizsardzību.
Priekšlikums: Svītrot 12. punkta teikumu par subjektīvo dzirdamību un noteikt, ka pēc iesnieguma saņemšanas Veselības inspekcija obligāti veic instrumentālos mērījumus saskaņā ar apstiprināto metodiku.
2. Par nesamērīgu finansiālo slogu iedzīvotājiem tiesību aizsardzībā
Iebildums par 13. punktu: Noteikumu projekta 13. punkts paredz, ka divu kilometru rādiusā esošo īpašumu īpašnieki var veikt neatkarīgus mērījumus, taču: "Ja trokšņa robežlielumu pārsniegums netiek konstatēts, izdevumus par trokšņa mērījumus sedz šīs darbības ierosinātājs."
Pamatojums: Akreditētas laboratorijas mērījumi (īpaši zemas frekvences) izmaksā simtiem vai tūkstošiem eiro. Tas rada nesamērīgu finansiālo barjeru un liedz iedzīvotājiem aizstāvēt savas tiesības. Trokšņa līmenis ir atkarīgs no mainīgiem laikapstākļiem (vēja virziens, atmosfēras spiediens, turbulence). Ja mērījumu brīdī pārkāpums netiek fiksēts, iedzīvotājam jāmaksā par komersanta radītā riska pārbaudi.
Priekšlikums: Noteikt, ka iedzīvotāju pieteiktos mērījumus pilnībā finansē valsts (Veselības inspekcija) vai operators no speciāli izveidota riska fonda, neatkarīgi no mērījumu rezultāta, ja iesniegumam ir pamatots raksturs.
3. Par neatbilstošu teorētisko aprēķinu modeli pielikumā
Iebildums par Pielikuma 1. un 2. punktu: Noteikumu pielikuma formulā zemas frekvences trokšņa aprēķinam tiek izmantota fiksēta ēkas fasādes skaņas izolācijas korekcija (\(\Delta L_{\sigma}\)), kas, piemēram, pie frekvences 40 Hz sasniedz pat 8,4 dB.
Pamatojums: Šāds modelis pieņem teorētiski ideālu jaunas ēkas konstrukciju. Latvijas lauku reģionos un viensētās dominē koka vai vēsturiskas mūra konstrukcijas ar standarta stiklojumu, kas nespēj nodrošināt šādu zemas frekvences trokšņa izolāciju. Modelis mākslīgi samazina prognozēto trokšņa līmeni uz papīra, apdraudot reālo iedzīvotāju veselību telpās.
Priekšlikums: Noteikt, ka Pielikuma 2. punkta tabulā minētos fiksētos izolācijas koeficientus (\(\Delta L_{\sigma}\)) drīkst izmantot tikai tad, ja konkrētajai ēkai ir veikts energoefektivitātes un akustiskais audits. Citos gadījumos fasādes izolācijas koeficientu pieņemt kā 0 dB, vērtējot sliktāko iespējamo scenāriju iedzīvotājam.
4. Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumiem pēc būvniecības
Iebildums par 21. punktu: Noteikumu 21. punkts uzliek pienākumu operatoram 30 dienu laikā novērst mirgošanas pārsniegumu, ja 2 km rādiusā tiek uzbūvēta jauna ēka. Tomēr noteikumi pilnībā ignorē trokšņa normatīvu nodrošināšanu šīm jaunajām ēkām un zemes vienībām.
Pamatojums: Ja noteikumos nav atrunāta trokšņa robežlielumu nodrošināšana jaunām būvēm, tas nozīmē, ka vēja parka operators de facto paralizē apkārtējo zemes īpašnieku tiesības nākotnē attīstīt savu īpašumu (būvēt mājas bērniem, viesu mājas utt.), jo trokšņa normatīvi vairs netiks ievēroti. Tas ir tiešs Satversmes 105. panta (īpašuma tiesības) pārkāpums un nekustamā īpašuma vērtības dzēšana.
Priekšlikums: Papildināt 21. punktu, nosakot, ka operatoram ir pienākums nodrošināt arī visu trokšņa (tostrajā skaitā zemas frekvences) normatīvu ievērošanu jaunbūvējamās ēkās, vai arī kompensēt zemes īpašniekam apbūves tiesību zaudēšanu tirgus vērtības apmērā.
5. Būtisks iebildums par pilnīgu likvidācijas (demontāžas) garantiju trūkumu
Iebildums par noteikumu projektu kopumā: Noteikumu projektā nav iekļauta nodaļa, kas regulētu vēja elektrostaciju likvidāciju un finanšu garantiju mehānismus.
Pamatojums: Vēja parku ekspluatācijas laiks ir 20–25 gadi. Ja noteikumos nav prasības par obligātu depozīta vai bankas garantijas izveidi katra torņa demontāžai, pastāv augsts risks, ka komercsabiedrība pēc ekspluatācijas beigām vai bankrota tiks likvidēta. Rezultātā simtiem tonnu smagie betona pamati un videi kaitīgie kompozītmateriāli paliks lauksaimniecības un meža zemēs, un to novākšanas izmaksas gulsies uz valsts, pašvaldību vai zemes īpašnieku pleciem.
Priekšlikums: Papildināt noteikumu projektu ar jaunu nodaļu, kas uzliek par pienākumu elektroenerģijas ražotājam pirms ekspluatācijas uzsākšanas iemaksāt valsts glabāšanā (vai noformēt neatsaucamu bankas garantiju) demontāžas fondu, kas sedz pilnas būves likvidācijas un teritorijas rekultivācijas izmaksas.
12.08.2026. 18:41
26-TA-1439/223
Ilze Dolgā
Nepiekrītu,ka tiek būvētas "vēja fermas" visā Latvijā!
Vēja parkiem NĒ!!!
Vēja parkiem NĒ!!!
12.08.2026. 18:49
26-TA-1439/224
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
12.08.2026. 18:50
26-TA-1439/225
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 18:53
26-TA-1439/226
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
12.08.2026. 19:00
26-TA-1439/227
Beata Āboliņa
1. Iebilstu pret noteikumu mērķi "Noteikumu projekta mērķis ir veicināt cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu vēja elektrostacijas ekspluatāciju". Noteikumu mērķis nevar būt drošu vēja elektrostaciju ekspluatācijas veicināšana. Mērķim jābūt vērstam uz nekaitīgas, iedzīvotāju veselībai drošas vides nodrošināšanu. Pretēji sanāk, ka noteikumi tiek izstrādāti VES būvnieku interesēs.
2. Iebilstu arī pret Anotācijas 1.3. punktā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" formulējumu, ka Iedzīvotāju vidū pastāv bažas par vēja elektrostaciju darbības uzraudzības pietiekamību utt. Problēma nav tajā, ka iedzīvotājiem pastāv bažas, bet problēma ir tajā, ka valstī nav pietiekama normatīvā regulējuma VES jomā. Līdz ar to iedzīvotājiem netiek garantēta droša, veselībai nekaitīga vide. Noteikumu būtība ir nodrošināt valsts iedzīvotājiem drošu un labvēlīgu vidi, ko nosaka LR Konstitūcija, un valstij ir pienākums ar šo noteikumu palīdzību nodrošināt Satversmes 115.panta ievērošanu.
Priekšlikums - pārskatīt noteikumu mērķi un izstrādāt noteikumus balstoties Satversmē noteiktajām cilvēku pamattiesībām uz labvēlīgu vidi, tādējādi ievērojot normatīvo aktu hierarhiju. Noteikumiem ir jābūt tādiem, lai tie nodrošinātu augstākajā likuma normā noteikto! Noteikumu mērķis ir nodrošināt augstāko likuma normu izpildi.
2. Iebilstu arī pret Anotācijas 1.3. punktā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" formulējumu, ka Iedzīvotāju vidū pastāv bažas par vēja elektrostaciju darbības uzraudzības pietiekamību utt. Problēma nav tajā, ka iedzīvotājiem pastāv bažas, bet problēma ir tajā, ka valstī nav pietiekama normatīvā regulējuma VES jomā. Līdz ar to iedzīvotājiem netiek garantēta droša, veselībai nekaitīga vide. Noteikumu būtība ir nodrošināt valsts iedzīvotājiem drošu un labvēlīgu vidi, ko nosaka LR Konstitūcija, un valstij ir pienākums ar šo noteikumu palīdzību nodrošināt Satversmes 115.panta ievērošanu.
Priekšlikums - pārskatīt noteikumu mērķi un izstrādāt noteikumus balstoties Satversmē noteiktajām cilvēku pamattiesībām uz labvēlīgu vidi, tādējādi ievērojot normatīvo aktu hierarhiju. Noteikumiem ir jābūt tādiem, lai tie nodrošinātu augstākajā likuma normā noteikto! Noteikumu mērķis ir nodrošināt augstāko likuma normu izpildi.
12.08.2026. 19:07
26-TA-1439/229
Dainis Stankevičs
Iebilstu pret iespēju ārzemniekam, kurš nopircis zemi LV, atļaut inomāt vai pārdot daļu sava īpašuma citam ārzemniekam , vēja parka būvniecībai.
12.08.2026. 19:33
26-TA-1439/232
Beata Āboliņa
Iebilstu pret noteikumos paredzēto VES ietekmi tikai 2km rādiusā no vēja elektrostacijas robežas: "Jebkurš iedzīvotājs, kura nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums, dzīvojamā māja vai tās daļa saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā – atrodas divu kilometru rādiusā no sauszemē esošas vēja elektrostacijas robežas".
Lūdzu pamatot, kāds ir zinātniskais pamatojums tieši šāda attāluma (2km) izvēlei:
1. Vai ir kādi zinātniski pētījumi, kas pierāda, ka VES ietekme ir tikai 2km rādiusā?
2. Tieši kāda ietekme ir pētīta?
3. Vai ir zinātniski pētījumi par 250-300m un augstāku VES ietekmi?
4. Vai ir analizēta jaunākā informācija par VES ietekmi citās valstīs?
5. Kādi tika izmantoti kritēriji, lai noteiktu VES ietekmei 2km rādiusu?
Lai nodrošinātu LR Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības uz labvēlīgu vidi (115.pants), lūdzu ievērot piesardzības principu, kas noteikts Vides aizsardzības likuma 3.pantā "Vides aizsardzības principi", kurš nosaka, ka
"Vides politiku valstī veido un lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēka veselību, pieņem, ievērojot šajā pantā minētos vides aizsardzības principus, kā arī Reģionālās attīstības likumā noteiktos reģionālās attīstības pamatprincipus:
2) piesardzības princips – ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kas var ietekmēt vidi vai cilvēka veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēka veselības aizsardzību. Principu neattiecina uz neatliekamiem pasākumiem, ko veic, lai novērstu kaitējuma draudus vai neatgriezenisku kaitējumu;"
Noteikumu izstrādāšana nav formalitāte. Noteikumiem ir jāatbilst augstākām likuma normām un jākalpo cilvēkiem, nevis kādas šauras sabiedrības daļas savtīgām interesēm.
Lūdzu pamatot, kāds ir zinātniskais pamatojums tieši šāda attāluma (2km) izvēlei:
1. Vai ir kādi zinātniski pētījumi, kas pierāda, ka VES ietekme ir tikai 2km rādiusā?
2. Tieši kāda ietekme ir pētīta?
3. Vai ir zinātniski pētījumi par 250-300m un augstāku VES ietekmi?
4. Vai ir analizēta jaunākā informācija par VES ietekmi citās valstīs?
5. Kādi tika izmantoti kritēriji, lai noteiktu VES ietekmei 2km rādiusu?
Lai nodrošinātu LR Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības uz labvēlīgu vidi (115.pants), lūdzu ievērot piesardzības principu, kas noteikts Vides aizsardzības likuma 3.pantā "Vides aizsardzības principi", kurš nosaka, ka
"Vides politiku valstī veido un lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēka veselību, pieņem, ievērojot šajā pantā minētos vides aizsardzības principus, kā arī Reģionālās attīstības likumā noteiktos reģionālās attīstības pamatprincipus:
2) piesardzības princips – ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kas var ietekmēt vidi vai cilvēka veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēka veselības aizsardzību. Principu neattiecina uz neatliekamiem pasākumiem, ko veic, lai novērstu kaitējuma draudus vai neatgriezenisku kaitējumu;"
Noteikumu izstrādāšana nav formalitāte. Noteikumiem ir jāatbilst augstākām likuma normām un jākalpo cilvēkiem, nevis kādas šauras sabiedrības daļas savtīgām interesēm.
12.08.2026. 19:40
26-TA-1439/233
Adrians Vašils
1. Konceptuāls iebildums: Tiesiskā regulējuma mākslīga sadrumstalotība un sasaistes trūkums ar IVN un būvniecības fāzi
Pamatojums: Noteikumu projekts un tā anotācija deklarē, ka regulējums attiecas tikai un vienīgi uz ekspluatācijas fāzi, pilnībā nodalot to no Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) un būvniecības procesiem. Šāda pieeja ir tiesiski kļūdaina un netaisnīga pret iedzīvotājiem.
IVN fāze un būvniecības atļauju izsniegšana (tostarp spēkā esošais, bet nepietiekamais 800 metru attāluma slieksnis līdz dzīvojamām mājām) šobrīd balstās uz teorētiskiem, komersantu pasūtītiem datorbūves modeļiem. Radot atsevišķus ekspluatācijas noteikumus, kas nav integrēti vienotā "Vēja enerģētikas likumā" vai vienotā IVN reformā, valsts pieļauj situāciju, kurā iedzīvotāji tiek nostādīti fakta priekšā – vēja parks jau ir uzbūvēts, neatgriezeniski sabojājot dzīves vidi un ainavu, un tikai tad tiek uzsākta reālās ietekmes mērīšana.
Pieprasījums: Apturēt noteikumu projekta virzību līdz brīdim, kad tiek izstrādāti grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Būvniecības likumā, nodrošinot, ka ekspluatācijas kontroles mehānismi ir tieši, juridiski saistoši sasaistīti ar IVN izsniegšanas kritērijiem (piemēram, nosakot, ka teorētisko IVN modeļu kļūdas gadījumā būvatļauja tiek anulēta, nevis tikai piemērots administratīvais sods).
2. Iebildums pret 13. punktu: Finansiālā sloga un riska pārlikšana uz iedzīvotājiem trokšņa mērījumu veikšanā
Pamatojums: Noteikumu projekta 13. punkts paredz, ka iedzīvotājam (nekustamā īpašuma īpašniekam) 2 km rādiusā ir tiesības par saviem līdzekļiem nolīgt akreditētu laboratoriju trokšņa mērīšanai, un elektroenerģijas ražotājs šos izdevumus atmaksā tikai tad, ja tiek konstatēts pārsniegums. Ja pārsniegums netiek konstatēts mērījumu brīdī, izdevumus sedz pats iedzīvotājs.
Šāds nosacījums ir uzskatāms par slēptu un nesamērīgu finansiālo barjeru (atlaidi operatoram). Akreditētas akustiskās laboratorijas pakalpojumi maksā simtiem vai tūkstošiem eiro. Tā kā vēja turbīnu troksnis ir tieši atkarīgs no mainīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem (vēja virziens, atmosfēras spiediens, biezs gaiss naktī), pastāv milzīgs risks, ka mērījumu diennaktī konkrētais troksnis nesasniegs 40 dB(A) robežu, pat ja citās dienās tas tiek pārsniegts. Valsts nedrīkst uzlikt finansiālu risku privātpersonai par to, ka tā vēlas pārliecināties par savu veselības aizsardzību.
Pieprasījums: Izteikt 13. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka iedzīvotāja iesnieguma gadījumā (ja ir pamatotas aizdomas par traucējumu) mērījumus pilnībā apmaksā un veic valsts (Veselības inspekcija) vai pats VES operators kā paaugstinātas bīstamības objekta īpašnieks. Iedzīvotājam nav jāuzņemas finansiāli riski par ražotāja darbības kontroli.
3. Iebildums pret 12. punktu: Subjektīva "dzirdamības filtra" ieviešana sūdzību izskatīšanā
Pamatojums: Noteikumu 12. punkts un tā anotācija paredz, ka Veselības inspekcija mērījumus veic TIKAI tad, japārbaudes laikā vēja stacijas radītais troksnis novērtēšanas vietā ir faktiski dzirdams. Ja inspektora ierašanās brīdī troksnis nav dzirdams, mērījumus neveic un sūdzību noraida.
Tas ir absurds un nezinātnisks kritērijs. Vēja parku radītais zemas frekvences troksnis un infraskaņa bieži nav cilvēka ausij "dzirdami" klasiskā izpratnē, taču tie izraisa nopietnus veselības traucējumus (miega traucējumus, galvassāpes, reiboņus) un vibrācijas ēku konstrukcijās. Turklāt inspektors ierodas darba laikā, bet lielākās problēmas rodas nakts stundās, kad fona troksnis ir zems. Šis punkts kalpo kā tieša "atlaide" operatoram, lai izvairītos no pārbaudēm mainīgos laika apstākļos.
Pieprasījums: Svītrot no 12. punkta nosacījumu par "faktisko dzirdamību" kā priekšnoteikumu mērījumu veikšanai. Noteikt, ka sūdzības gadījumā jāveic obligāts, ilgtermiņa (vismaz 7 dienu nepārtraukts) monitorings, fiksējot trokšņu līmeņus dažādos vēja virzienos un diennakts laikos.
4. Iebildums pret 14. punktu: Operatoru nepamatota atbrīvošana no ikgadējā monitoringa (2 km slieksnis)
Pamatojums: Noteikumu 14. punkts nosaka, ka obligātais ikgadējais trokšņa monitorings nav jāveic, ja stacija atrodas tālāk par 2 km no jebkuras dzīvojamās ēkas. Anotācijā tas atklāti nosaukts par "administratīvā sloga samazināšanu".
Ņemot vērā, ka Latvijā plānots būvēt jaunākās paaudzes megavatu turbīnas, kuru augstums pārsniedz 250 metrus, to radītā zemas frekvences trokšņa izplatība un ietekme uz cilvēka veselību un dzīvniekiem 2 km attālumā vēl nav pietiekami izpētīta Latvijas klimatiskajos apstākļos. Atbrīvot komersantus no regulāras kontroles tikai tāpēc, lai "samazinātu viņu administratīvo slogu", ir pretrunā ar Satversmes 115. pantu (tiesības dzīvot labvēlīgā vidē).
Pieprasījums: Noteikt, ka ikgadējais un neatkarīgais trokšņa un zemas frekvences trokšņa monitorings ir obligāts visiem vēja parkiem, kuru kopējā jauda pārsniedz 5 MW, neatkarīgi no attāluma līdz tuvākajai mājai, lai uzkrātu datus par kumulatīvo ietekmi uz vidi.
5. Iebildums pret pārejas noteikumiem (39. un 40. punkts): Nesamērīgi gari pārejas periodi un atbrīvojumi veco staciju operatoriem
Pamatojums: Noteikumi paredz, ka stacijām, kas nodotas ekspluatācijā pirms 2020. gada, jaunās trokšņa un mirgošanas prasības vispār nav jāpilda līdz to modernizācijai, bet stacijām pēc 2020. gada dots 2 gadu pārejas periods.
Tas nozīmē, ka iedzīvotāji, kas jau šobrīd cieš no esošo vēja parku trokšņa un mirgošanas, tiek pakļauti ilgstošam veselības riskam. Ja reiz valsts atzīst, ka virs 40 dB(A) troksnis un virs 30 minūtēm mirgošana dienā ir kaitīga, nav nekāda tiesiska pamata ļaut vecajiem operatoriem turpināt pārkāpt šīs normas tikai viņu peļņas saglabāšanai.
Pieprasījums: Noteikt vienotu, maksimāli 6 mēnešu pārejas periodu visām Latvijā strādājošajām vēja elektrostacijām (neatkarīgi no uzbūvēšanas gada), lai tās aprīkotu ar nepieciešamajām automātiskajām aizvērņu/slāpēšanas sistēmām un nodrošinātu iedzīvotāju veselības aizsardzību nekavējoties.
Secinājums:
Vērtējot noteikumu projekta kopsakarību, ir secināms, ka deklarētais stingras uzraudzības ietvars ir deklaratīvs, jo atsevišķas tiesību normas pēc savas juridiskās būtības veido maskētu ekskluzivitātes un labvēlības režīmu vēja parku attīstītājiem, nesamērīgi samazinot to tiesisko atbildību pret iedzīvotājiem. Noteikumu projekts pašreizējā redakcijā aizstāv nevis sabiedrības un iedzīvotāju intereses, bet gan rada tiesiskus un finansiālus atvieglojumus vēja parku attīstītājiem uz iedzīvotāju veselības un naudas rēķina. Pieprasu projektu virzīt tālāk tikai pēc visu minēto punktu pārstrādes.
Pamatojums: Noteikumu projekts un tā anotācija deklarē, ka regulējums attiecas tikai un vienīgi uz ekspluatācijas fāzi, pilnībā nodalot to no Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) un būvniecības procesiem. Šāda pieeja ir tiesiski kļūdaina un netaisnīga pret iedzīvotājiem.
IVN fāze un būvniecības atļauju izsniegšana (tostarp spēkā esošais, bet nepietiekamais 800 metru attāluma slieksnis līdz dzīvojamām mājām) šobrīd balstās uz teorētiskiem, komersantu pasūtītiem datorbūves modeļiem. Radot atsevišķus ekspluatācijas noteikumus, kas nav integrēti vienotā "Vēja enerģētikas likumā" vai vienotā IVN reformā, valsts pieļauj situāciju, kurā iedzīvotāji tiek nostādīti fakta priekšā – vēja parks jau ir uzbūvēts, neatgriezeniski sabojājot dzīves vidi un ainavu, un tikai tad tiek uzsākta reālās ietekmes mērīšana.
Pieprasījums: Apturēt noteikumu projekta virzību līdz brīdim, kad tiek izstrādāti grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Būvniecības likumā, nodrošinot, ka ekspluatācijas kontroles mehānismi ir tieši, juridiski saistoši sasaistīti ar IVN izsniegšanas kritērijiem (piemēram, nosakot, ka teorētisko IVN modeļu kļūdas gadījumā būvatļauja tiek anulēta, nevis tikai piemērots administratīvais sods).
2. Iebildums pret 13. punktu: Finansiālā sloga un riska pārlikšana uz iedzīvotājiem trokšņa mērījumu veikšanā
Pamatojums: Noteikumu projekta 13. punkts paredz, ka iedzīvotājam (nekustamā īpašuma īpašniekam) 2 km rādiusā ir tiesības par saviem līdzekļiem nolīgt akreditētu laboratoriju trokšņa mērīšanai, un elektroenerģijas ražotājs šos izdevumus atmaksā tikai tad, ja tiek konstatēts pārsniegums. Ja pārsniegums netiek konstatēts mērījumu brīdī, izdevumus sedz pats iedzīvotājs.
Šāds nosacījums ir uzskatāms par slēptu un nesamērīgu finansiālo barjeru (atlaidi operatoram). Akreditētas akustiskās laboratorijas pakalpojumi maksā simtiem vai tūkstošiem eiro. Tā kā vēja turbīnu troksnis ir tieši atkarīgs no mainīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem (vēja virziens, atmosfēras spiediens, biezs gaiss naktī), pastāv milzīgs risks, ka mērījumu diennaktī konkrētais troksnis nesasniegs 40 dB(A) robežu, pat ja citās dienās tas tiek pārsniegts. Valsts nedrīkst uzlikt finansiālu risku privātpersonai par to, ka tā vēlas pārliecināties par savu veselības aizsardzību.
Pieprasījums: Izteikt 13. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka iedzīvotāja iesnieguma gadījumā (ja ir pamatotas aizdomas par traucējumu) mērījumus pilnībā apmaksā un veic valsts (Veselības inspekcija) vai pats VES operators kā paaugstinātas bīstamības objekta īpašnieks. Iedzīvotājam nav jāuzņemas finansiāli riski par ražotāja darbības kontroli.
3. Iebildums pret 12. punktu: Subjektīva "dzirdamības filtra" ieviešana sūdzību izskatīšanā
Pamatojums: Noteikumu 12. punkts un tā anotācija paredz, ka Veselības inspekcija mērījumus veic TIKAI tad, japārbaudes laikā vēja stacijas radītais troksnis novērtēšanas vietā ir faktiski dzirdams. Ja inspektora ierašanās brīdī troksnis nav dzirdams, mērījumus neveic un sūdzību noraida.
Tas ir absurds un nezinātnisks kritērijs. Vēja parku radītais zemas frekvences troksnis un infraskaņa bieži nav cilvēka ausij "dzirdami" klasiskā izpratnē, taču tie izraisa nopietnus veselības traucējumus (miega traucējumus, galvassāpes, reiboņus) un vibrācijas ēku konstrukcijās. Turklāt inspektors ierodas darba laikā, bet lielākās problēmas rodas nakts stundās, kad fona troksnis ir zems. Šis punkts kalpo kā tieša "atlaide" operatoram, lai izvairītos no pārbaudēm mainīgos laika apstākļos.
Pieprasījums: Svītrot no 12. punkta nosacījumu par "faktisko dzirdamību" kā priekšnoteikumu mērījumu veikšanai. Noteikt, ka sūdzības gadījumā jāveic obligāts, ilgtermiņa (vismaz 7 dienu nepārtraukts) monitorings, fiksējot trokšņu līmeņus dažādos vēja virzienos un diennakts laikos.
4. Iebildums pret 14. punktu: Operatoru nepamatota atbrīvošana no ikgadējā monitoringa (2 km slieksnis)
Pamatojums: Noteikumu 14. punkts nosaka, ka obligātais ikgadējais trokšņa monitorings nav jāveic, ja stacija atrodas tālāk par 2 km no jebkuras dzīvojamās ēkas. Anotācijā tas atklāti nosaukts par "administratīvā sloga samazināšanu".
Ņemot vērā, ka Latvijā plānots būvēt jaunākās paaudzes megavatu turbīnas, kuru augstums pārsniedz 250 metrus, to radītā zemas frekvences trokšņa izplatība un ietekme uz cilvēka veselību un dzīvniekiem 2 km attālumā vēl nav pietiekami izpētīta Latvijas klimatiskajos apstākļos. Atbrīvot komersantus no regulāras kontroles tikai tāpēc, lai "samazinātu viņu administratīvo slogu", ir pretrunā ar Satversmes 115. pantu (tiesības dzīvot labvēlīgā vidē).
Pieprasījums: Noteikt, ka ikgadējais un neatkarīgais trokšņa un zemas frekvences trokšņa monitorings ir obligāts visiem vēja parkiem, kuru kopējā jauda pārsniedz 5 MW, neatkarīgi no attāluma līdz tuvākajai mājai, lai uzkrātu datus par kumulatīvo ietekmi uz vidi.
5. Iebildums pret pārejas noteikumiem (39. un 40. punkts): Nesamērīgi gari pārejas periodi un atbrīvojumi veco staciju operatoriem
Pamatojums: Noteikumi paredz, ka stacijām, kas nodotas ekspluatācijā pirms 2020. gada, jaunās trokšņa un mirgošanas prasības vispār nav jāpilda līdz to modernizācijai, bet stacijām pēc 2020. gada dots 2 gadu pārejas periods.
Tas nozīmē, ka iedzīvotāji, kas jau šobrīd cieš no esošo vēja parku trokšņa un mirgošanas, tiek pakļauti ilgstošam veselības riskam. Ja reiz valsts atzīst, ka virs 40 dB(A) troksnis un virs 30 minūtēm mirgošana dienā ir kaitīga, nav nekāda tiesiska pamata ļaut vecajiem operatoriem turpināt pārkāpt šīs normas tikai viņu peļņas saglabāšanai.
Pieprasījums: Noteikt vienotu, maksimāli 6 mēnešu pārejas periodu visām Latvijā strādājošajām vēja elektrostacijām (neatkarīgi no uzbūvēšanas gada), lai tās aprīkotu ar nepieciešamajām automātiskajām aizvērņu/slāpēšanas sistēmām un nodrošinātu iedzīvotāju veselības aizsardzību nekavējoties.
Secinājums:
Vērtējot noteikumu projekta kopsakarību, ir secināms, ka deklarētais stingras uzraudzības ietvars ir deklaratīvs, jo atsevišķas tiesību normas pēc savas juridiskās būtības veido maskētu ekskluzivitātes un labvēlības režīmu vēja parku attīstītājiem, nesamērīgi samazinot to tiesisko atbildību pret iedzīvotājiem. Noteikumu projekts pašreizējā redakcijā aizstāv nevis sabiedrības un iedzīvotāju intereses, bet gan rada tiesiskus un finansiālus atvieglojumus vēja parku attīstītājiem uz iedzīvotāju veselības un naudas rēķina. Pieprasu projektu virzīt tālāk tikai pēc visu minēto punktu pārstrādes.
12.08.2026. 19:42
26-TA-1439/234
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 19:47
26-TA-1439/235
Gints Samsons
Izsakot bažas par plānoto vēja ģeneratoru būvniecību, izsaku stingrus iebildumus pret šī projekta īstenošanu šādu iemeslu dēļ:
Ietekme uz veselību un dzīves kvalitāti: Vēja ģeneratoru radītais troksnis, infraskaņa un mirgošanas efekts būtiski pasliktinās tuvējo māju iedzīvotāju dzīves apstākļus un var radīt veselības traucējumus.
Nekustamā īpašuma vērtības kritums: Vēja parka tuvums būtiski samazinās apkārtējo nekustamo īpašumu tirgus vērtību un pievilcību.
Kaitējums apkārtējai videi un ainavai: Objekts neatgriezeniski bojās vietējo ainavu, kā arī apdraudēs putnu un sikspārņu populāciju šajā teritorijā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, aicinu noraidīt iecerēto vēja parka būvniecības projektu šajā teritorijā un ņemt vērā vietējo iedzīvotāju intereses
Ietekme uz veselību un dzīves kvalitāti: Vēja ģeneratoru radītais troksnis, infraskaņa un mirgošanas efekts būtiski pasliktinās tuvējo māju iedzīvotāju dzīves apstākļus un var radīt veselības traucējumus.
Nekustamā īpašuma vērtības kritums: Vēja parka tuvums būtiski samazinās apkārtējo nekustamo īpašumu tirgus vērtību un pievilcību.
Kaitējums apkārtējai videi un ainavai: Objekts neatgriezeniski bojās vietējo ainavu, kā arī apdraudēs putnu un sikspārņu populāciju šajā teritorijā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, aicinu noraidīt iecerēto vēja parka būvniecības projektu šajā teritorijā un ņemt vērā vietējo iedzīvotāju intereses
12.08.2026. 19:56
26-TA-1439/236
Juris Pizāns
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 19:57
26-TA-1439/237
Fiziska persona
Iebilstu pret noteikumos paredzēto VES ietekmi tikai 2km rādiusā no vēja elektrostacijas robežas: "Jebkurš iedzīvotājs, kura nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums, dzīvojamā māja vai tās daļa saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā – atrodas divu kilometru rādiusā no sauszemē esošas vēja elektrostacijas robežas". Iebilstu, ka mans īpašums tiks apgrūtināts ar privātu biznesu, jo es savu īpašumu uz VES pusi, ja tā atrodas 800m attālumā no manas ēkas, vairs nevarēšu paplašināt. Tas ir mana privātīpašuma aizskārums. Ja savulaik 150m augstām VEs bija 2km attāluma nosacījumi, kas pamato, kka 285m augstām VES turbīnām ir attiecināms tas pats attālums?
Tādējādi lūdzu pamatot anotācijā, kāds ir zinātniskais pamatojums tieši šāda attāluma (2km) izvēlei:
1. Vai ir kādi zinātniski pētījumi, kas pierāda, ka VES ietekme ir tikai 2km rādiusā?
2. Tieši kāda ietekme ir pētīta?
3. Vai ir zinātniski pētījumi par 250-300m un augstāku VES ietekmi?
4. Vai ir analizēta jaunākā informācija par VES ietekmi citās valstīs?
5. Kādi tika izmantoti kritēriji, lai noteiktu VES ietekmei 2km rādiusu?
6. Kādi kritēriji un likumiskā pamtototība ir tieši 800m attālumam mo dzīvojamās mājas līdz turbīnai?
7. Kādi zinātniskie pētījumi un likumi attaisno, ka šādi 800m attālums neaizskar cita privātīpašuma tiesības un iespējas paplašināties, ar savu īpašumu rīkoties pēc vajadzības un vēlmēm?
Lai nodrošinātu LR Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības uz labvēlīgu vidi (115.pants), lūdzu ievērot piesardzības principu, kas noteikts Vides aizsardzības likuma 3.pantā "Vides aizsardzības principi", kurš nosaka, ka "Vides politiku valstī veido un lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēka veselību, pieņem, ievērojot šajā pantā minētos vides aizsardzības principus, kā arī Reģionālās attīstības likumā noteiktos reģionālās attīstības pamatprincipus:
2) piesardzības princips – ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kas var ietekmēt vidi vai cilvēka veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēka veselības aizsardzību. Principu neattiecina uz neatliekamiem pasākumiem, ko veic, lai novērstu kaitējuma draudus vai neatgriezenisku kaitējumu;"
Noteikumu izstrādāšana nav formalitāte. Noteikumiem ir jāatbilst augstākām likuma normām un jākalpo cilvēkiem, nevis kādas šauras sabiedrības daļas savtīgām interesēm. Noteikumiem ir jānodrošina privātīpašuma neaizskaramība un pasliktināšana no cita, blakus esoša uzņēmuma.
Tādējādi lūdzu pamatot anotācijā, kāds ir zinātniskais pamatojums tieši šāda attāluma (2km) izvēlei:
1. Vai ir kādi zinātniski pētījumi, kas pierāda, ka VES ietekme ir tikai 2km rādiusā?
2. Tieši kāda ietekme ir pētīta?
3. Vai ir zinātniski pētījumi par 250-300m un augstāku VES ietekmi?
4. Vai ir analizēta jaunākā informācija par VES ietekmi citās valstīs?
5. Kādi tika izmantoti kritēriji, lai noteiktu VES ietekmei 2km rādiusu?
6. Kādi kritēriji un likumiskā pamtototība ir tieši 800m attālumam mo dzīvojamās mājas līdz turbīnai?
7. Kādi zinātniskie pētījumi un likumi attaisno, ka šādi 800m attālums neaizskar cita privātīpašuma tiesības un iespējas paplašināties, ar savu īpašumu rīkoties pēc vajadzības un vēlmēm?
Lai nodrošinātu LR Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības uz labvēlīgu vidi (115.pants), lūdzu ievērot piesardzības principu, kas noteikts Vides aizsardzības likuma 3.pantā "Vides aizsardzības principi", kurš nosaka, ka "Vides politiku valstī veido un lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēka veselību, pieņem, ievērojot šajā pantā minētos vides aizsardzības principus, kā arī Reģionālās attīstības likumā noteiktos reģionālās attīstības pamatprincipus:
2) piesardzības princips – ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kas var ietekmēt vidi vai cilvēka veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēka veselības aizsardzību. Principu neattiecina uz neatliekamiem pasākumiem, ko veic, lai novērstu kaitējuma draudus vai neatgriezenisku kaitējumu;"
Noteikumu izstrādāšana nav formalitāte. Noteikumiem ir jāatbilst augstākām likuma normām un jākalpo cilvēkiem, nevis kādas šauras sabiedrības daļas savtīgām interesēm. Noteikumiem ir jānodrošina privātīpašuma neaizskaramība un pasliktināšana no cita, blakus esoša uzņēmuma.
12.08.2026. 20:00
26-TA-1439/238
Evita Žukovska
Vēja fermas neiederas mūsu mīļās Latvijas kultūrvēsturiskajā ainavā ,kura ir unikāla mums...viensētu un mazciemu iedzīvotājiem.
Dīvaina ir šo vēja fermu būve un tik pēc tam izdomāt šo būvju celtniecībai nosacījumus attālumiem, troksnim,mirgošanai,infraskaņai,dabas, ūdens, zemes dzīļu, grants resursu izmantošanai, iedzīvotāju veselības ietekmei....utt
Industriālas būves nedrīkst būvēt vietās kur cilvēks atgūst spēkus un atjaunojās pēc darbadienas.
Vēlos brīvu Latviju no šiem ,,kapu krustiem,, kuriem nav atdeve tajā daudzumā kas ir ieguldīts un zaudēts ,tos ražojot ,transportējot, būvējot,ekspluatējot,remontējot un utilizējot....
VES ir jābūt ierobežotā teritorijā un nevar šajā teritorijā atrasties dzīvojamās mājas...
Domājiet par Daugavpils HES būvniecību un AES būvniecību ,kuras teritorijas ziņā ir daudz kompaktākas un stabilākas jaudas...
Dīvaina ir šo vēja fermu būve un tik pēc tam izdomāt šo būvju celtniecībai nosacījumus attālumiem, troksnim,mirgošanai,infraskaņai,dabas, ūdens, zemes dzīļu, grants resursu izmantošanai, iedzīvotāju veselības ietekmei....utt
Industriālas būves nedrīkst būvēt vietās kur cilvēks atgūst spēkus un atjaunojās pēc darbadienas.
Vēlos brīvu Latviju no šiem ,,kapu krustiem,, kuriem nav atdeve tajā daudzumā kas ir ieguldīts un zaudēts ,tos ražojot ,transportējot, būvējot,ekspluatējot,remontējot un utilizējot....
VES ir jābūt ierobežotā teritorijā un nevar šajā teritorijā atrasties dzīvojamās mājas...
Domājiet par Daugavpils HES būvniecību un AES būvniecību ,kuras teritorijas ziņā ir daudz kompaktākas un stabilākas jaudas...
12.08.2026. 20:10
26-TA-1439/240
Fiziska persona
Iebilstu pret MK noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms. VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Uzskatu, ka nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
Nav pamatota (zinātniski, likumiski) 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. Ir dažāda un būtiski atšķirīga augstuma VES, tās nevar traktēt kā vienu vienību, tām ir jāveido diferencēti attālumi. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens.
Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas, bioloģiskās zemniu saimiecības, to zemes, tūrisma mītnes un tūrisma maršuti. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem, jebkuram, bez papildus pierasījuma. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai. Tāpat absurdi ir, ka VES attīstītāji vēlas risku par cilvēku dzīvībām uzlikt tikai uz viņu pašu atbildību, ja ziemas, apledojuma laikā tie dodas pa publiski pieejamu ceļu un notiek ledus vai atlūzu krišana, kas var kaitēt, nogalināt cilvēku. VES attīstītāji uzskata, ka uzliekot zīmes, vairs nav atbildīgi. Tas nav pieļaujams, ka šādi jautājumi netiek regulēti un valsts neaizstāv cilvēkus, bet atklāti lobē VES attīstītājus. Ir jānosaka pieļaujamais VES tuvums publiski pieejamajiem ceļiem, atkarībā no VEs turbīnu augstuma.
Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi. Tāpat kā nav pieļaujams, ka VES izbūve notiek zem starptautiskā putnu migrācijas ceļa. Šīm teritorijām jābūt identificētām un atzīmētām kā nepieļaujamām VES būvniecībai.
Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, katru sezonu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
Vienlaikus vēršu uzmanību uz to, ka VES eskpluatācijas regulējuma mērķim ir jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet to vakag preventīvi novērst, lai nekāds kaitējums netiktu nodarīts. Nav pieļaujams regulējums, ka pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmēto iedzīvotāju. Tas viss jāveic VES attīstītājam. Aicinu nostiprināt principu, ka tieši VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem.
Lūdzu iekļaut dokumentā ar jautājumus, kas saistīti ar dabas un vides, aibavas aizsardzību:
26.a. Dabas aizsardzības pārvalde pirms jebkura VES projekta apstiprināšanas izstrādā sikspārņu pārvietošanās un migrācijas karti, kas pieejama sabiedrībai un tiek publicēta Dabas pārvaldes interneta vietnē. Nav pieļaujama VES būviecība sikspārņu uzturešanās un migrācijas vietās.
30.a. Dabas aizsardzības pārvalde izstrādā gājuputnu migrācijas ceļu kartes Latvijas teritorijā, kuras tiek publicētas/ir sabiedrībai pieejamas. Nav pieļaujam VES celtniecība Starptautisko gājputnu migrācijas ceļu tuvumā.
32.a. Elektroenerģijas ražotājam ir pienākums organizēt trešo personu veiktas pārbaudes attiecībā uz sastāvdaļām, no kurām ir saražota attiecīgā turbīna. Pābaudīt uz ES aizliegtajām vielām, t. sk. azbestu (tas atrasts lielā daļā Ķīnā ražoto turbīnu, piemēram, Zviedrijā.)
32.b. Elektroeneģijas ražotājam ir pienākums pirms uzstādīšanas veikt šīs ķīmiskās pārbaudes visās turbīnās. (Ķīnas ražotāji turbīnu dokumentācijā bieži neatklāj patiesību, krāpjas.)
14. punkts. Jāmaina 2 km uz vismaz 10 km. Jāņem vērā, ka attālumam ir jābūt vēl lielākam, ja blakus jau ir vismaz viens vēja parks.
12. punkts. Jāizņem laukā teikums: "Ja pārbaudes laikā Veselības inspekcija konstatē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtu radītais troksnis novērtēšanas vietā nav dzirdams, trokšņa mērījumus neveic." Nevienā juridiskā dokumentā nedrīkst būt noteikums, kura izpilde ir subjektīvi atkarīga no kāda indivīda dzirdes vai subjektīvas skaņas uztveres. Mērījumi ir jāveic 100% gadījumos, neatkarīgi no mērītāju vai ierēdņu dzirdes asuma.
Uzskatu, ka nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
Nav pamatota (zinātniski, likumiski) 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. Ir dažāda un būtiski atšķirīga augstuma VES, tās nevar traktēt kā vienu vienību, tām ir jāveido diferencēti attālumi. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens.
Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas, bioloģiskās zemniu saimiecības, to zemes, tūrisma mītnes un tūrisma maršuti. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem, jebkuram, bez papildus pierasījuma. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai. Tāpat absurdi ir, ka VES attīstītāji vēlas risku par cilvēku dzīvībām uzlikt tikai uz viņu pašu atbildību, ja ziemas, apledojuma laikā tie dodas pa publiski pieejamu ceļu un notiek ledus vai atlūzu krišana, kas var kaitēt, nogalināt cilvēku. VES attīstītāji uzskata, ka uzliekot zīmes, vairs nav atbildīgi. Tas nav pieļaujams, ka šādi jautājumi netiek regulēti un valsts neaizstāv cilvēkus, bet atklāti lobē VES attīstītājus. Ir jānosaka pieļaujamais VES tuvums publiski pieejamajiem ceļiem, atkarībā no VEs turbīnu augstuma.
Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi. Tāpat kā nav pieļaujams, ka VES izbūve notiek zem starptautiskā putnu migrācijas ceļa. Šīm teritorijām jābūt identificētām un atzīmētām kā nepieļaujamām VES būvniecībai.
Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, katru sezonu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
Vienlaikus vēršu uzmanību uz to, ka VES eskpluatācijas regulējuma mērķim ir jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet to vakag preventīvi novērst, lai nekāds kaitējums netiktu nodarīts. Nav pieļaujams regulējums, ka pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmēto iedzīvotāju. Tas viss jāveic VES attīstītājam. Aicinu nostiprināt principu, ka tieši VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem.
Lūdzu iekļaut dokumentā ar jautājumus, kas saistīti ar dabas un vides, aibavas aizsardzību:
26.a. Dabas aizsardzības pārvalde pirms jebkura VES projekta apstiprināšanas izstrādā sikspārņu pārvietošanās un migrācijas karti, kas pieejama sabiedrībai un tiek publicēta Dabas pārvaldes interneta vietnē. Nav pieļaujama VES būviecība sikspārņu uzturešanās un migrācijas vietās.
30.a. Dabas aizsardzības pārvalde izstrādā gājuputnu migrācijas ceļu kartes Latvijas teritorijā, kuras tiek publicētas/ir sabiedrībai pieejamas. Nav pieļaujam VES celtniecība Starptautisko gājputnu migrācijas ceļu tuvumā.
32.a. Elektroenerģijas ražotājam ir pienākums organizēt trešo personu veiktas pārbaudes attiecībā uz sastāvdaļām, no kurām ir saražota attiecīgā turbīna. Pābaudīt uz ES aizliegtajām vielām, t. sk. azbestu (tas atrasts lielā daļā Ķīnā ražoto turbīnu, piemēram, Zviedrijā.)
32.b. Elektroeneģijas ražotājam ir pienākums pirms uzstādīšanas veikt šīs ķīmiskās pārbaudes visās turbīnās. (Ķīnas ražotāji turbīnu dokumentācijā bieži neatklāj patiesību, krāpjas.)
14. punkts. Jāmaina 2 km uz vismaz 10 km. Jāņem vērā, ka attālumam ir jābūt vēl lielākam, ja blakus jau ir vismaz viens vēja parks.
12. punkts. Jāizņem laukā teikums: "Ja pārbaudes laikā Veselības inspekcija konstatē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtu radītais troksnis novērtēšanas vietā nav dzirdams, trokšņa mērījumus neveic." Nevienā juridiskā dokumentā nedrīkst būt noteikums, kura izpilde ir subjektīvi atkarīga no kāda indivīda dzirdes vai subjektīvas skaņas uztveres. Mērījumi ir jāveic 100% gadījumos, neatkarīgi no mērītāju vai ierēdņu dzirdes asuma.
12.08.2026. 20:13
26-TA-1439/241
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 20:14
26-TA-1439/242
Fiziska persona
iebilstu par izstrādāto noteikumu daudzām lietām, jo tās vairāk atspoguļo VES attīstītāju lobiju7, nevis aizstāv iedzīvotājus, dabu, dzīvotni un ainavu.
Noteikumu projektā paredzēts prasīt VES aprīkot ar ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēmu, kas bīstamos apstākļos automātiski aptur darbību (31.punkts). Tas ir izteikts vispārīgi un nav pietiekoši.
Turbīnas apturēšana samazina ledus izsviešanas risku no rotējošiem spārniem, taču neatceļ ledus krišanas risku no stāvošas vai lēni rotējošas turbīnas.
Starptautiskajās rekomendācijās skaidri nodalīti divi procesi:
- ledus izsviešana: ledus atdalās no darbībā esošas, rotējošas turbīnas;
- ledus krišana: ledus atdalās no apturētas vai tukšgaitā esošas turbīnas.
Abos gadījumos jāvērtē cilvēku drošība. Īpaši, ja blakus atrodas publiski lietojamo ceļu tīkls (neatkarīgi, vai valsts vai pašvaldības, vai privātais).
Tāpēc noteikumos jābūt obligātai un vienotai metodikai, kas nosaka aprēķina scenārijus, izmantojamos meteoroloģiskos datus, ledus fragmentu krišanas nodeļu aprēķina parametrus. Ir jānorāda, kā aprēķina cilvēku ekspozīcijas riskus - gan individuālos, gan sabiedrības riskus, kāda aprēķina nenoteiktība jāpiemēro un kādas sekas iestājas, ja pieļaujamais risks tiek pārsniegts.
Jāvērtē arī konservatīvi stāvošas turbīnas scenāriji
Stāvošas turbīnas ledus krišanas aprēķinā nepietiek pieņemt, ka ledus gabals vertikāli nokritīs pie torņa.
Jāvērtē vairāki konservatīvi scenāriji, tostarp:
- ledus atdalās no spārnas gala, kas konkrētajā brīdī atrodas vistālāk no torņa pamata;
- spārna atrodas horizontālā vai citā nelabvēlīgā pozīcijā;
- ir liels vēja ātrums un nelabvēlīgs vēja virziens;
- vējš pūš ceļa, takas vai citas cilvēku izmantotas teritorijas virzienā;
- fragmentam ir dažāda masa, forma, frontālais laukums un gaisa pretestība;
- tiek ņemta vērā vēja ātruma maiņa ar augstumu;
- tiek vērtēta sānu nonese;
- tiek analizēts reljefs un meža koridori;
- rezultātam pievienota nenoteiktības un datu nepilnības rezerve.
Nevienu vienu scenāriju nevajadzētu pasludināt par absolūti maksimālo, pirms nav veikta visu būtisko parametru jutīguma analīze. Taču noteikumos jāprasa aprēķināt saprātīgi ticamos nelabvēlīgākos scenārijus, nevis tikai vidējo un operatoram izdevīgāko.
Drošības zonās jāņem vērā cilvēku plūsmas.
Drošības riska aprēķinā jāņem vērā ne tikai pastāvīgi dzīvojošie cilvēki, bet arī sezonālā un periodiskā cilvēku plūsma, transporta kustība, darba vietas, rekreācijas maršruti un teritorijas līdzšinējā izmantošana.
Nav pieļaujams, ka komersants izvieto turbīnu pie publiski izmantota meža ceļa, bet pēc tam ledus riska dēļ teritorija ziemā tiek faktiski slēgta cilvēkiem. jeb citiem vārdiem sakot - VES attīstītājs uzliekot zīmi par apdraudējumu, pārliek risku uz cilvēku, kaut gan tieši VES attīstītājs ir radījis šo risku un cilvēka dzīvības kaitējuma iespējamību.
Pirmajam risinājumam jābūt pareizai turbīnas novietošanai, pietiekamam drošības attālumam vai noteiktam darbības režīmam. Pagaidu piekļuves ierobežojums konkrētos apledojuma apstākļos var būt papildu pasākums, bet tas nedrīkst kļūt par pastāvīgu kompensāciju sliktai vietas izvēlei.
Privāts enerģētikas projekts nedrīkst bez atlīdzības pārvērst publiski izmantotu ceļu vai meža daļu par pastāvīgu riska zonu.
Jāregulē ne tikai ledus
Pilnā drošības metodikā jāaptver arī atsevišķu spārnas daļu vai visas spārnas atdalīšanās, konstrukciju un torņa sabrukums, ugunsgrēki, zibens radīti bojājumi, citas elektroiekārtu avārijas ar un bez tehnisko šķidrumu noplūdes. Ir jāņem vērā glābšanas dienestu piekļuve un avārijas sekas blakus ceļiem, mežiem, ēkām un infrastruktūrai.
Drošības attālumu nevar noteikt tikai pēc parka jaudas megavatos. Arī vēja parks zem 100 MW var būt izvietots ļoti tuvu ceļam, mājām, mežam vai citai intensīvi izmantotai teritorijai un būt tikpatr bīustams un riskus radošs.
Drošības plānam jābūt pārbaudītam, nevis tikai iesniegtam
Nepieciešams neatkarīgs riska izvērtējuma audits, publiska riska karte, incidentu reģistrs un regulāras konkrētā parka praktiskās mācības ar VUGD, pašvaldību, ceļu uzturētājiem un citiem dienestiem.
Ja konstatēts tūlītējs vai būtisks apdraudējums, iestādei jābūt tiesībām darbību ierobežot nekavējoties. Nedrīkst vispirms izsniegt brīdinājumu un gaidīt, vai komersants noteiktajā termiņā tomēr saņemsies un novērsīs draudus sabiedrībai!
Ja valsts atsakās noteikt skaidru metodiku, drošības attālumu un rīcību krīzes situācijās faktiski nosaka katra projekta konsultants. Un tad mēs vairs nevaram runāt par valsts regulējumu.
Noteikti izstrādājama un jau sākotnēji piemērojama (vēja parka ieceres stadijā) juridiski pamatota, caurskatāma kārtība kā - vēja parka ierosinātājs garantē:
1) VES demontāžu pēc ekspluatācijas beigām;
2) pamatu demontāžu - nevis tikai virsējo kārtu, bet visu pamatu un iedzīto pāļu demontāžu;
3) teritorijas rekultivāciju (atgriešanu sākotnējā stāvoklī, apmežošanu - ja meža teritorija).
Obligāti noteikt vēja turbīnas (vienības) kopējo iespējamo maksimālo augstumu konkrētajā iespējamā vēja parka izbūves teritorijā - visā tā ekspluatācijas perioda laikā (lai nepieļautu situāciju, ka ar laiku nolietoto, piem. 265 m augsto turbīnu vietā, pakāpeniski tiek sākts būvēt, piemēram 400m augstas turbīnas bez nekādas saskaņošanas - tā izmainot ainavu un citus ar to saistītos apstākļus).
Pirms Būvatļaujas izsniegšanas, vēja parka ierosinātājam obligāti nosakāms uzrādīt finanšu nodrošinājumu (depozītu, bankas garantiju vai adrošināšanu) ar indeksācijas mehānismu nākotnē, kas ir garantija, ka augstāk minēto 3 punktu izpildei nepieciešamības gadījumā finanšu līdzekļi nākotnē patiešām pietiks. Dažādi apstākļi var mainīties pāris gados, kur nu desmitgadēs, tāpēc noteikti nepieciešams nodrošināties pret to, lai vēja parka attīstītājam pārtraucot savu darbību Latvijas zeme nepaliek "izpostīta" pilna ar plastmasu, metālu un betonu zemē - ar utilizācijas risinājumu un vides atjaunošanas nastu uz mūsu pleciem.
Noteikt VES izbūvi vismaz 2km attālumā no esošajām bioloģiskajām saimniecībām un to zemēm, no tūrisma mītnēm, tūrisma maršutiem un atpūtas vietām.
Noteikumu projektā paredzēts prasīt VES aprīkot ar ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēmu, kas bīstamos apstākļos automātiski aptur darbību (31.punkts). Tas ir izteikts vispārīgi un nav pietiekoši.
Turbīnas apturēšana samazina ledus izsviešanas risku no rotējošiem spārniem, taču neatceļ ledus krišanas risku no stāvošas vai lēni rotējošas turbīnas.
Starptautiskajās rekomendācijās skaidri nodalīti divi procesi:
- ledus izsviešana: ledus atdalās no darbībā esošas, rotējošas turbīnas;
- ledus krišana: ledus atdalās no apturētas vai tukšgaitā esošas turbīnas.
Abos gadījumos jāvērtē cilvēku drošība. Īpaši, ja blakus atrodas publiski lietojamo ceļu tīkls (neatkarīgi, vai valsts vai pašvaldības, vai privātais).
Tāpēc noteikumos jābūt obligātai un vienotai metodikai, kas nosaka aprēķina scenārijus, izmantojamos meteoroloģiskos datus, ledus fragmentu krišanas nodeļu aprēķina parametrus. Ir jānorāda, kā aprēķina cilvēku ekspozīcijas riskus - gan individuālos, gan sabiedrības riskus, kāda aprēķina nenoteiktība jāpiemēro un kādas sekas iestājas, ja pieļaujamais risks tiek pārsniegts.
Jāvērtē arī konservatīvi stāvošas turbīnas scenāriji
Stāvošas turbīnas ledus krišanas aprēķinā nepietiek pieņemt, ka ledus gabals vertikāli nokritīs pie torņa.
Jāvērtē vairāki konservatīvi scenāriji, tostarp:
- ledus atdalās no spārnas gala, kas konkrētajā brīdī atrodas vistālāk no torņa pamata;
- spārna atrodas horizontālā vai citā nelabvēlīgā pozīcijā;
- ir liels vēja ātrums un nelabvēlīgs vēja virziens;
- vējš pūš ceļa, takas vai citas cilvēku izmantotas teritorijas virzienā;
- fragmentam ir dažāda masa, forma, frontālais laukums un gaisa pretestība;
- tiek ņemta vērā vēja ātruma maiņa ar augstumu;
- tiek vērtēta sānu nonese;
- tiek analizēts reljefs un meža koridori;
- rezultātam pievienota nenoteiktības un datu nepilnības rezerve.
Nevienu vienu scenāriju nevajadzētu pasludināt par absolūti maksimālo, pirms nav veikta visu būtisko parametru jutīguma analīze. Taču noteikumos jāprasa aprēķināt saprātīgi ticamos nelabvēlīgākos scenārijus, nevis tikai vidējo un operatoram izdevīgāko.
Drošības zonās jāņem vērā cilvēku plūsmas.
Drošības riska aprēķinā jāņem vērā ne tikai pastāvīgi dzīvojošie cilvēki, bet arī sezonālā un periodiskā cilvēku plūsma, transporta kustība, darba vietas, rekreācijas maršruti un teritorijas līdzšinējā izmantošana.
Nav pieļaujams, ka komersants izvieto turbīnu pie publiski izmantota meža ceļa, bet pēc tam ledus riska dēļ teritorija ziemā tiek faktiski slēgta cilvēkiem. jeb citiem vārdiem sakot - VES attīstītājs uzliekot zīmi par apdraudējumu, pārliek risku uz cilvēku, kaut gan tieši VES attīstītājs ir radījis šo risku un cilvēka dzīvības kaitējuma iespējamību.
Pirmajam risinājumam jābūt pareizai turbīnas novietošanai, pietiekamam drošības attālumam vai noteiktam darbības režīmam. Pagaidu piekļuves ierobežojums konkrētos apledojuma apstākļos var būt papildu pasākums, bet tas nedrīkst kļūt par pastāvīgu kompensāciju sliktai vietas izvēlei.
Privāts enerģētikas projekts nedrīkst bez atlīdzības pārvērst publiski izmantotu ceļu vai meža daļu par pastāvīgu riska zonu.
Jāregulē ne tikai ledus
Pilnā drošības metodikā jāaptver arī atsevišķu spārnas daļu vai visas spārnas atdalīšanās, konstrukciju un torņa sabrukums, ugunsgrēki, zibens radīti bojājumi, citas elektroiekārtu avārijas ar un bez tehnisko šķidrumu noplūdes. Ir jāņem vērā glābšanas dienestu piekļuve un avārijas sekas blakus ceļiem, mežiem, ēkām un infrastruktūrai.
Drošības attālumu nevar noteikt tikai pēc parka jaudas megavatos. Arī vēja parks zem 100 MW var būt izvietots ļoti tuvu ceļam, mājām, mežam vai citai intensīvi izmantotai teritorijai un būt tikpatr bīustams un riskus radošs.
Drošības plānam jābūt pārbaudītam, nevis tikai iesniegtam
Nepieciešams neatkarīgs riska izvērtējuma audits, publiska riska karte, incidentu reģistrs un regulāras konkrētā parka praktiskās mācības ar VUGD, pašvaldību, ceļu uzturētājiem un citiem dienestiem.
Ja konstatēts tūlītējs vai būtisks apdraudējums, iestādei jābūt tiesībām darbību ierobežot nekavējoties. Nedrīkst vispirms izsniegt brīdinājumu un gaidīt, vai komersants noteiktajā termiņā tomēr saņemsies un novērsīs draudus sabiedrībai!
Ja valsts atsakās noteikt skaidru metodiku, drošības attālumu un rīcību krīzes situācijās faktiski nosaka katra projekta konsultants. Un tad mēs vairs nevaram runāt par valsts regulējumu.
Noteikti izstrādājama un jau sākotnēji piemērojama (vēja parka ieceres stadijā) juridiski pamatota, caurskatāma kārtība kā - vēja parka ierosinātājs garantē:
1) VES demontāžu pēc ekspluatācijas beigām;
2) pamatu demontāžu - nevis tikai virsējo kārtu, bet visu pamatu un iedzīto pāļu demontāžu;
3) teritorijas rekultivāciju (atgriešanu sākotnējā stāvoklī, apmežošanu - ja meža teritorija).
Obligāti noteikt vēja turbīnas (vienības) kopējo iespējamo maksimālo augstumu konkrētajā iespējamā vēja parka izbūves teritorijā - visā tā ekspluatācijas perioda laikā (lai nepieļautu situāciju, ka ar laiku nolietoto, piem. 265 m augsto turbīnu vietā, pakāpeniski tiek sākts būvēt, piemēram 400m augstas turbīnas bez nekādas saskaņošanas - tā izmainot ainavu un citus ar to saistītos apstākļus).
Pirms Būvatļaujas izsniegšanas, vēja parka ierosinātājam obligāti nosakāms uzrādīt finanšu nodrošinājumu (depozītu, bankas garantiju vai adrošināšanu) ar indeksācijas mehānismu nākotnē, kas ir garantija, ka augstāk minēto 3 punktu izpildei nepieciešamības gadījumā finanšu līdzekļi nākotnē patiešām pietiks. Dažādi apstākļi var mainīties pāris gados, kur nu desmitgadēs, tāpēc noteikti nepieciešams nodrošināties pret to, lai vēja parka attīstītājam pārtraucot savu darbību Latvijas zeme nepaliek "izpostīta" pilna ar plastmasu, metālu un betonu zemē - ar utilizācijas risinājumu un vides atjaunošanas nastu uz mūsu pleciem.
Noteikt VES izbūvi vismaz 2km attālumā no esošajām bioloģiskajām saimniecībām un to zemēm, no tūrisma mītnēm, tūrisma maršutiem un atpūtas vietām.
12.08.2026. 20:20
26-TA-1439/243
Fiziska persona
Sniegtajā MK likumprojektā, uzskatu, ka ir Valsts uzraudzības neatkarības un objektivitātes trūkums:
Balstoties uz neseno Tallinas Administratīvās tiesas spriedumu (https://news.err.ee/1610108281/court-state-must-assess-wind-farm-noise-independently-of-developers), pašreizējais Latvijas noteikumu projekts satur būtiskus riskus attiecībā uz uzraudzības neitralitāti:
- Paškontroles risks: Noteikumu projekts paredz, ka elektroenerģijas ražotājs pats veic trokšņa monitoringu un iesniedz atskaites Valsts vides dienestam. Igaunijas tiesa atzina, ka valsts uzraudzība nevar balstīties tikai uz mērījumiem, ko apmaksājis un pasūtījis pats izstrādātājs, jo tas nenodrošina neitralitāti un neizslēdz interešu konfliktu.
- Valsts pienākums veikt pētījumus: Tiesa uzsvēra, ka zinātnisko pētījumu veikšana par vēja turbīnu ietekmi (īpaši infraskaņu) ir valsts pienākums un sabiedrības interesēs.
Turpretī Latvijas noteikumu anotācijā atzīts, ka izstrādes procesā nav izvērtēti alternatīvi risinājumi un nav veikts prasību un izmaksu samērīguma izvērtējums pret sabiedrības ieguvumiem
Balstoties uz neseno Tallinas Administratīvās tiesas spriedumu (https://news.err.ee/1610108281/court-state-must-assess-wind-farm-noise-independently-of-developers), pašreizējais Latvijas noteikumu projekts satur būtiskus riskus attiecībā uz uzraudzības neitralitāti:
- Paškontroles risks: Noteikumu projekts paredz, ka elektroenerģijas ražotājs pats veic trokšņa monitoringu un iesniedz atskaites Valsts vides dienestam. Igaunijas tiesa atzina, ka valsts uzraudzība nevar balstīties tikai uz mērījumiem, ko apmaksājis un pasūtījis pats izstrādātājs, jo tas nenodrošina neitralitāti un neizslēdz interešu konfliktu.
- Valsts pienākums veikt pētījumus: Tiesa uzsvēra, ka zinātnisko pētījumu veikšana par vēja turbīnu ietekmi (īpaši infraskaņu) ir valsts pienākums un sabiedrības interesēs.
Turpretī Latvijas noteikumu anotācijā atzīts, ka izstrādes procesā nav izvērtēti alternatīvi risinājumi un nav veikts prasību un izmaksu samērīguma izvērtējums pret sabiedrības ieguvumiem
12.08.2026. 20:21
26-TA-1439/244
Fiziska persona
Iebilstu izsludinātajam likumprojektam.
Pamatojoties uz noteikumu projektu, kurā pieļaujamais mirgošanas laiks ir līdz 8 stundām gadā un 30 minūtēm dienā, kā arī noteikti trokšņu robežlielumi dzīvojamo māju tuvumā, var sagatavot šādus iebildumus, īpaši uzsverot situāciju, kad vēja elektrostacijas tiek plānotas pie dzīvojamām mājām un teritorijās, kur tiek ganīti liellopi.
Iebildumi par mirgošanu
- Nav izvērtēta ietekme uz lauksaimniecības dzīvniekiem, dzīvniekiem, kas ir ierobežotā teritorijā, piemēram, staltbrieži.
Noteikumu projekts regulē mirgošanas ietekmi tikai uz cilvēkiem un novērtēšanas vietām ēkās, taču nav paredzēts izvērtēt rotējošo lāpstiņu radītās ēnu mirgošanas ietekmi uz lauksaimniecības dzīvniekiem. Dzīvnieku reakcija uz periodisku gaismas un ēnu maiņu var izraisīt stresu, trauksmi, ganīšanās paradumu maiņu un produktivitātes samazināšanos.
- Pārāk augsts pieļaujamais mirgošanas ilgums
Pieļaujamais mirgošanas laiks līdz 8 stundām gadā un 30 minūtēm dienā var būt būtisks traucējums lauku viensētu iedzīvotājiem, kuri lielu dienas daļu pavada ārpus telpām. Praksē ietekme tiek izjusta ne tikai telpās, bet arī pagalmos, dārzos, saimniecības ēkās un ganībās.
Netiek vērtēta ietekme ārpus dzīvojamām ēkām
Mirgošanas novērtēšana paredzēta galvenokārt novērtēšanas vietās, kas saistītas ar ēkām, bet lauku saimniecībās liela saimnieciskās darbības daļa notiek ārpus telpām. Tas rada nepilnīgu ietekmes novērtējumu.
Ieteikums - pieļkaujamais mirgošanas laiks ir 0 stundas un 0 minūtes gadā.
Iebildumi par troksni
Trokšņa robežvērtības neņem vērā lauku vides specifiku
Noteikumu projektā paredzētais 40 dB(A) trokšņa līmenis dienā, vakarā un naktī var būt pieļaujams pilsētvidē, taču klusās lauku teritorijās tas būtiski pārsniedz dabisko fona troksni. Tādēļ iedzīvotāji vēja turbīnu radīto skaņu uztvers īpaši izteikti. Iezīvotāji apzināti ir izvēlējušies dabas, klusuma dzīves telpu un tagad to izveiodot par industriālu poligonu pret iedz\īvotāju gribu, ir prettiesiski.
Nepietiekami izvērtēta zemas frekvences trokšņa ietekme
Lai gan projektā noteikts zemas frekvences trokšņa ierobežojums, nav analizēta ilgstošas iedarbības ietekme uz cilvēkiem un lauksaimniecības dzīvniekiem. Liellopi ir jutīgi pret pastāvīgu vibrāciju un zemas frekvences skaņu, kas var ietekmēt to uzvedību un labturību.
Nav paredzēta dzīvnieku labturības uzraudzība.
Projekts paredz trokšņa monitoringu cilvēku dzīvesvietās, bet neparedz nevienu prasību monitorēt ietekmi uz mājlopiem, iežogotiem staltbriežiem vai izvērtēt dzīvnieku veselības un uzvedības izmaiņas pēc vēja parka darbības uzsākšanas.
Priekšlikumi: Pirms vēja elektrostaciju ekspluatācijas atļaujas izsniegšanas veikt neatkarīgu ietekmes novērtējumu uz liellopu ganāmpulkiem, staltbriežiem.
Noteikt papildu aizsargattālumu starp vēja elektrostacijām un ganībām vai lopkopības saimniecībām.
Ieviest pienākumu veikt dzīvnieku labturības monitoringu pirmajos ekspluatācijas gados.
Paredzēt iedzīvotāju un saimniecību tiesības pieprasīt papildu trokšņa un mirgošanas mērījumus bez finansiāla riska gadījumos, kad konstatētas pamatotas sūdzības.
Pamatojoties uz noteikumu projektu, kurā pieļaujamais mirgošanas laiks ir līdz 8 stundām gadā un 30 minūtēm dienā, kā arī noteikti trokšņu robežlielumi dzīvojamo māju tuvumā, var sagatavot šādus iebildumus, īpaši uzsverot situāciju, kad vēja elektrostacijas tiek plānotas pie dzīvojamām mājām un teritorijās, kur tiek ganīti liellopi.
Iebildumi par mirgošanu
- Nav izvērtēta ietekme uz lauksaimniecības dzīvniekiem, dzīvniekiem, kas ir ierobežotā teritorijā, piemēram, staltbrieži.
Noteikumu projekts regulē mirgošanas ietekmi tikai uz cilvēkiem un novērtēšanas vietām ēkās, taču nav paredzēts izvērtēt rotējošo lāpstiņu radītās ēnu mirgošanas ietekmi uz lauksaimniecības dzīvniekiem. Dzīvnieku reakcija uz periodisku gaismas un ēnu maiņu var izraisīt stresu, trauksmi, ganīšanās paradumu maiņu un produktivitātes samazināšanos.
- Pārāk augsts pieļaujamais mirgošanas ilgums
Pieļaujamais mirgošanas laiks līdz 8 stundām gadā un 30 minūtēm dienā var būt būtisks traucējums lauku viensētu iedzīvotājiem, kuri lielu dienas daļu pavada ārpus telpām. Praksē ietekme tiek izjusta ne tikai telpās, bet arī pagalmos, dārzos, saimniecības ēkās un ganībās.
Netiek vērtēta ietekme ārpus dzīvojamām ēkām
Mirgošanas novērtēšana paredzēta galvenokārt novērtēšanas vietās, kas saistītas ar ēkām, bet lauku saimniecībās liela saimnieciskās darbības daļa notiek ārpus telpām. Tas rada nepilnīgu ietekmes novērtējumu.
Ieteikums - pieļkaujamais mirgošanas laiks ir 0 stundas un 0 minūtes gadā.
Iebildumi par troksni
Trokšņa robežvērtības neņem vērā lauku vides specifiku
Noteikumu projektā paredzētais 40 dB(A) trokšņa līmenis dienā, vakarā un naktī var būt pieļaujams pilsētvidē, taču klusās lauku teritorijās tas būtiski pārsniedz dabisko fona troksni. Tādēļ iedzīvotāji vēja turbīnu radīto skaņu uztvers īpaši izteikti. Iezīvotāji apzināti ir izvēlējušies dabas, klusuma dzīves telpu un tagad to izveiodot par industriālu poligonu pret iedz\īvotāju gribu, ir prettiesiski.
Nepietiekami izvērtēta zemas frekvences trokšņa ietekme
Lai gan projektā noteikts zemas frekvences trokšņa ierobežojums, nav analizēta ilgstošas iedarbības ietekme uz cilvēkiem un lauksaimniecības dzīvniekiem. Liellopi ir jutīgi pret pastāvīgu vibrāciju un zemas frekvences skaņu, kas var ietekmēt to uzvedību un labturību.
Nav paredzēta dzīvnieku labturības uzraudzība.
Projekts paredz trokšņa monitoringu cilvēku dzīvesvietās, bet neparedz nevienu prasību monitorēt ietekmi uz mājlopiem, iežogotiem staltbriežiem vai izvērtēt dzīvnieku veselības un uzvedības izmaiņas pēc vēja parka darbības uzsākšanas.
Priekšlikumi: Pirms vēja elektrostaciju ekspluatācijas atļaujas izsniegšanas veikt neatkarīgu ietekmes novērtējumu uz liellopu ganāmpulkiem, staltbriežiem.
Noteikt papildu aizsargattālumu starp vēja elektrostacijām un ganībām vai lopkopības saimniecībām.
Ieviest pienākumu veikt dzīvnieku labturības monitoringu pirmajos ekspluatācijas gados.
Paredzēt iedzīvotāju un saimniecību tiesības pieprasīt papildu trokšņa un mirgošanas mērījumus bez finansiāla riska gadījumos, kad konstatētas pamatotas sūdzības.
12.08.2026. 20:26
26-TA-1439/245
Fiziska persona
Iebildumi un priekšlikumi pie noteikumu projekta "Vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasības".
1. Par putnu aizsardzības sistēmu nepietiekamību (iebildums pret 24. punktu)
Esošā redakcija: Paredz pienākumu aprīkot vēja elektrostaciju ar reāllaika identificēšanas iekārtām, kas atpazīst sugu vismaz 500 metru attālumā (2. fails).
Iebildums: Noteiktais 500 metru attālums ir nepietiekams (2. fails). Moderno lielas jaudas vēja turbīnu lāpstiņu rotācijas ātrums galos sasniedz 250–300 km/h. Masīva rotora pilnīgai apturēšanai vai droša ātruma samazināšanai nepieciešams ilgāks laiks, nekā putns spēj nolidot 500 metru distancē.
Priekšlikums: Izteikt 24. punktu šādā redakcijā:
"24. Ja atzinumā, akcepta lēmumā vai tehniskajos noteikumos konstatēta potenciāla nelabvēlīga ietekme uz kritiski apdraudētu un stipri apdraudētu dienas plēsīgo putnu sugu, vēja elektrostaciju aprīko ar iekārtām, kas veic konkrētās putnu sugas identificēšanu un atpazīšanu reālajā laikā vismaz 1000 metru attālumā un aptur vēja elektrostacijas darbību vai samazina darbības ātrumu."
2. Par vispārējo savvaļas putnu un gājputnu aizsardzību (iebildums pret 24. punktu)
Esošā redakcija: Aizsardzības pasākumi attiecināti tikai uz "kritiski apdraudētām un stipri apdraudētām dienas plēsīgo putnu sugām" (2. fails).
Iebildums: Projekts nepamatoti sašaurina aizsargājamo organismu loku. Tas pilnībā ignorē riskus citām vietējām putnu sugām un masveida gājputnu migrācijas plūsmām, kas pārklāj Latviju. Tiek pārkāpts Dzīvnieku aizsardzības likumā nostiprinātais princips, ka katra suga pati par sevi ir vērtība.
Priekšlikums: Papildināt IV nodaļu ar jaunu punktu:
"24.1 Putnu masveida pavasara un rudens migrācijas periodos elektroenerģijas ražotājam ir pienākums uzraudzīt gājputnu intensitāti un nepieciešamības gadījumā (sliktas redzamības apstākļos vai intensīvu plūsmu laikā) pilnībā apturēt vēja elektrostaciju darbību."
3. Par nepilnīgiem kritērijiem sikspārņu aizsardzībai (iebildums pret 26. punktu)
Esošā redakcija: Noteic, ka stacijas darbību naktīs aptur tikai tad, ja vienlaikus izpildās visi trīs kritēriji (vēja ātrums ≤ 5 m/s, gaisa temperatūra > 10 C, nokrišņi ≤ 1 mm/h) (2. fails).
Iebildums: Kumulatīvu (visu trīs vienlaicīgu) nosacījumu izvirzīšana rada augstu risku sikspārņu bojāejai. Latvijas klimatiskajos apstākļos vasaras naktīs temperatūra regulāri noslīd zem 10 C (piemēram, līdz 9 C), taču sikspārņi šādā temperatūrā joprojām ir aktīvi. Tāpat vēja ātrums virs 5 m/s neattur sikspārņus no medībām turbīnu gondolu augstumā.
Priekšlikums: Mainīt 26. punkta loģisko saiti un temperatūras slieksni, izsakot to šādā redakcijā:
"26. [..] vēja elektrostacijas darbību laika periodā no 1. jūnija līdz 15. septembrim aptur no saulrieta līdz saullēktam, ja izpildās vismaz viens no šiem kritērijiem:
26.1. vēja ātrums gondolas augstumā ir 6 m/s vai mazāks;
26.2. gaisa temperatūra 10 m augstumā virs zemes virsmas ir augstāka par 7 C;
26.3. nokrišņu daudzums nepārsniedz 1 mm stundā."
4. Par novēlotu ekosistēmu kumulatīvās ietekmes vērtēšanu (iebildums pret 30. punktu)
Esošā redakcija: Paredz, ka Dabas aizsardzības pārvalde kumulatīvās ietekmes novērtējumu veic reizi piecos gados (2. fails).
Iebildums: Piecu gadu periods ir pārāk ilgs laika posms reģionos, kur strauji tiek attīstīti vairāki vēja parki vienlaikus (2. fails). Ja kādas sugas populācijai tiek nodarīts kritisks kaitējums īsā laikā, valsts institūciju reakcija un papildu ierobežojumu ieviešana pēc 5 gadiem būs novēlota un neatgriezeniska.
Priekšlikums: Izteikt 30. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"30. Dabas aizsardzības pārvalde reizi divos gados veic kumulatīvās ietekmes novērtējumu uz vēja elektrostaciju darbības ietekmēto kritiski apdraudēto un stipri apdraudēto putnu un sikspārņu sugu populācijām [..]"
1. Par putnu aizsardzības sistēmu nepietiekamību (iebildums pret 24. punktu)
Esošā redakcija: Paredz pienākumu aprīkot vēja elektrostaciju ar reāllaika identificēšanas iekārtām, kas atpazīst sugu vismaz 500 metru attālumā (2. fails).
Iebildums: Noteiktais 500 metru attālums ir nepietiekams (2. fails). Moderno lielas jaudas vēja turbīnu lāpstiņu rotācijas ātrums galos sasniedz 250–300 km/h. Masīva rotora pilnīgai apturēšanai vai droša ātruma samazināšanai nepieciešams ilgāks laiks, nekā putns spēj nolidot 500 metru distancē.
Priekšlikums: Izteikt 24. punktu šādā redakcijā:
"24. Ja atzinumā, akcepta lēmumā vai tehniskajos noteikumos konstatēta potenciāla nelabvēlīga ietekme uz kritiski apdraudētu un stipri apdraudētu dienas plēsīgo putnu sugu, vēja elektrostaciju aprīko ar iekārtām, kas veic konkrētās putnu sugas identificēšanu un atpazīšanu reālajā laikā vismaz 1000 metru attālumā un aptur vēja elektrostacijas darbību vai samazina darbības ātrumu."
2. Par vispārējo savvaļas putnu un gājputnu aizsardzību (iebildums pret 24. punktu)
Esošā redakcija: Aizsardzības pasākumi attiecināti tikai uz "kritiski apdraudētām un stipri apdraudētām dienas plēsīgo putnu sugām" (2. fails).
Iebildums: Projekts nepamatoti sašaurina aizsargājamo organismu loku. Tas pilnībā ignorē riskus citām vietējām putnu sugām un masveida gājputnu migrācijas plūsmām, kas pārklāj Latviju. Tiek pārkāpts Dzīvnieku aizsardzības likumā nostiprinātais princips, ka katra suga pati par sevi ir vērtība.
Priekšlikums: Papildināt IV nodaļu ar jaunu punktu:
"24.1 Putnu masveida pavasara un rudens migrācijas periodos elektroenerģijas ražotājam ir pienākums uzraudzīt gājputnu intensitāti un nepieciešamības gadījumā (sliktas redzamības apstākļos vai intensīvu plūsmu laikā) pilnībā apturēt vēja elektrostaciju darbību."
3. Par nepilnīgiem kritērijiem sikspārņu aizsardzībai (iebildums pret 26. punktu)
Esošā redakcija: Noteic, ka stacijas darbību naktīs aptur tikai tad, ja vienlaikus izpildās visi trīs kritēriji (vēja ātrums ≤ 5 m/s, gaisa temperatūra > 10 C, nokrišņi ≤ 1 mm/h) (2. fails).
Iebildums: Kumulatīvu (visu trīs vienlaicīgu) nosacījumu izvirzīšana rada augstu risku sikspārņu bojāejai. Latvijas klimatiskajos apstākļos vasaras naktīs temperatūra regulāri noslīd zem 10 C (piemēram, līdz 9 C), taču sikspārņi šādā temperatūrā joprojām ir aktīvi. Tāpat vēja ātrums virs 5 m/s neattur sikspārņus no medībām turbīnu gondolu augstumā.
Priekšlikums: Mainīt 26. punkta loģisko saiti un temperatūras slieksni, izsakot to šādā redakcijā:
"26. [..] vēja elektrostacijas darbību laika periodā no 1. jūnija līdz 15. septembrim aptur no saulrieta līdz saullēktam, ja izpildās vismaz viens no šiem kritērijiem:
26.1. vēja ātrums gondolas augstumā ir 6 m/s vai mazāks;
26.2. gaisa temperatūra 10 m augstumā virs zemes virsmas ir augstāka par 7 C;
26.3. nokrišņu daudzums nepārsniedz 1 mm stundā."
4. Par novēlotu ekosistēmu kumulatīvās ietekmes vērtēšanu (iebildums pret 30. punktu)
Esošā redakcija: Paredz, ka Dabas aizsardzības pārvalde kumulatīvās ietekmes novērtējumu veic reizi piecos gados (2. fails).
Iebildums: Piecu gadu periods ir pārāk ilgs laika posms reģionos, kur strauji tiek attīstīti vairāki vēja parki vienlaikus (2. fails). Ja kādas sugas populācijai tiek nodarīts kritisks kaitējums īsā laikā, valsts institūciju reakcija un papildu ierobežojumu ieviešana pēc 5 gadiem būs novēlota un neatgriezeniska.
Priekšlikums: Izteikt 30. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"30. Dabas aizsardzības pārvalde reizi divos gados veic kumulatīvās ietekmes novērtējumu uz vēja elektrostaciju darbības ietekmēto kritiski apdraudēto un stipri apdraudēto putnu un sikspārņu sugu populācijām [..]"
12.08.2026. 20:29
26-TA-1439/246
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 20:29
Atlasīti 274 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25