Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "Aloja" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības “Vēja elektrostaciju parka “Aloja” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā” (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Utilitas Wind” (reģistrācijas numurs 40203411869, juridiskā adrese - Malduguņu iela 2, Mārupe, Mārupes novads, LV-2167, e-pasts info@utilitas.lv) (turpmāk - Ierosinātājs) 2025. gada 26. jūnija iesniegumu Nr. 72/25 “Par Ietekmes uz vidi novērtējuma apstiprināšanu”, ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par paredzētās darbības “Vēja elektrostaciju parka “Aloja” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā” akceptu”.
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Atvieglotās kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Valmieras novads, Limbažu novads
Norises laiks
16.12.2025. - 30.12.2025.
Informācija
Publiskās apspriešanas ilgums ir noteikts 14 dienu laikā pēc iekšējās saskaņošanas plūsmas apstiprināšanas.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Dagnija Jirgensone (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
16.12.2025. 17:43
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Evija Birkmane
Iebilstu pret tālāku virzību un akcepta sniegšanu, jo nav pilnībā vērtētas alternatīvas un nulles ietekme.
29.12.2025. 22:00
Fiziska persona
Es kategoriski iebilstu par manas Latvijas piesārņošanu ar VES un Saules parkiem!
Iesaku efektīvāk izmantot jau esošos energo resursu avotus.
Par vēja turbīnām runā tikai par to redzamo daļu un nerunā par to 660 m2 lielo betona kluci, kas tiek ieliets zemē uz visiem laikiem. Šis betona klucis, turbīnai strādājot vibrē. Šo apkārtni pamet visa dzīvība sākot no sliekām un beidzot ar visiem pa zemi staigājošiem, alās dzīvojošiem, ligzdojošiem un uz zemes guļošajiem. Vēl lielāku postu pamatu vibrācija nodara jūras faunai, jo ūdenī vibrācija izplatās daudz labāk un tālāk.
Neesmu lietpratēja, bet intuīcija liek domāju, ka nepārtraukta vibrācija ietekmē ne tikai faunu, bet arī floru
Ir laiks beigt skriet pakaļ ES klauniem piemēslojot manu un mūsu Latviju un padomāt arī par mūsu mazākajiem brāļiem!
PRET!!!
Iesaku efektīvāk izmantot jau esošos energo resursu avotus.
Par vēja turbīnām runā tikai par to redzamo daļu un nerunā par to 660 m2 lielo betona kluci, kas tiek ieliets zemē uz visiem laikiem. Šis betona klucis, turbīnai strādājot vibrē. Šo apkārtni pamet visa dzīvība sākot no sliekām un beidzot ar visiem pa zemi staigājošiem, alās dzīvojošiem, ligzdojošiem un uz zemes guļošajiem. Vēl lielāku postu pamatu vibrācija nodara jūras faunai, jo ūdenī vibrācija izplatās daudz labāk un tālāk.
Neesmu lietpratēja, bet intuīcija liek domāju, ka nepārtraukta vibrācija ietekmē ne tikai faunu, bet arī floru
Ir laiks beigt skriet pakaļ ES klauniem piemēslojot manu un mūsu Latviju un padomāt arī par mūsu mazākajiem brāļiem!
PRET!!!
29.12.2025. 22:31
Fiziska persona
Iepazīstoties ar vēja elektrostaciju parka “ALOJA” paredzētās darbības virzību Ministru kabinetā (rīkojuma projekts nr. TAP Nr. 25-TA-2894)., ar ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu, sabiedriskās apspriešanas materiāliem un kompetentās institūcijas (līdz 30.09.2025. EVA; pašlaik – VVD) atzinumu par IVN ziņojumu,
aicinu Ministru kabinetu atteikt akceptu VES “ALOJA” paredzētajai darbībai.
Šis aicinājums balstīts sekojošos aspektos:
AUTOCEĻI 1. IVN ziņojums neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju savlaicīgu un pilnvērtīgu izvērtējumu
IVN ziņojumā būtiska plānotās darbības sastāvdaļa – būvniecības loģistika un kravu transportēšanas maršruti – ir atstāta nenoteikta, norādot, ka tie “tiks precizēti” būvprojekta stadijā. Šāda pieeja ir pretrunā IVN procesa būtībai un mērķim, kas saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma likumu paredz savlaicīgu, caurskatāmu un pilnvērtīgu plānotās darbības ietekmju izvērtējumu pirms lēmuma pieņemšanas.
Akceptējot IVN ziņojumu, kurā būtiskas ietekmes tiek atliktas uz turpmākām projektēšanas stadijām, tiek faktiski apiets IVN process, liedzot sabiedrībai iespēju izvērtēt un ietekmēt lēmumu par konkrētas darbības pieļaujamību.
2. Kravu pārvadājumu apjoma nenoteiktība un pretrunīgums neatbilst piesardzības principam
IVN ziņojumā kravu pārvadājumu ietekme raksturota ar vidējiem rādītājiem, vienlaikus atzīstot, ka atsevišķu būvniecības posmu laikā kravas transporta intensitāte var būt ļoti augsta. Šāda ietekmes “vidējošana” neatspoguļo faktiskās slodzes un rada maldinošu priekšstatu par plānotās darbības ietekmes apmēru.
Ņemot vērā, ka līdzīgu VES projektu IVN dokumentācijā kravu automašīnu reisu skaits ir būtiski lielāks, IVN “Aloja” izvēlētais ietekmes raksturojums ir uzskatāms par nepietiekamu un pretrunīgu piesardzības principam, kas noteikts gan nacionālajos, gan ES vides tiesību aktos.
3. Vietējo un pašvaldības autoceļu ietekmes izvērtējums ir nepilnīgs un formāls
IVN ziņojumā nav sniegts pilnvērtīgs esošā autoceļu tīkla nestspējas un tehniskā stāvokļa izvērtējums saistībā ar plānoto smagsvara transporta slodzi. Norāde, ka ceļu piemērotība tiks vērtēta būvprojekta stadijā, neatbilst IVN likumā noteiktajai prasībai novērtēt paredzamās ietekmes pirms atļaujas izsniegšanas.
Šāda pieeja rada būtisku risku, ka ceļu degradācija, satiksmes drošības pasliktināšanās un ilgtermiņa ietekmes uz vietējo infrastruktūru netiks pienācīgi novērtētas un novērstas, kas ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības principam.
4. Nav nodrošināta normatīvi prasīta atbildības un izmaksu seguma skaidrība
IVN ziņojumā nav paredzēts juridiski saistošs un pārbaudāms mehānisms, kas garantētu, ka ceļu pārbūves, uzturēšanas un bojājumu novēršanas izmaksas pilnā apmērā sedz plānotās darbības ierosinātājs. Šāda nenoteiktība neatbilst principam “piesārņotājs maksā”, kas ir viens no vides tiesību pamatprincipiem.
Atļaujas izsniegšana, balstoties uz IVN ziņojumu bez skaidri definētas finansiālās atbildības, rada nepamatotu risku, ka plānotās darbības negatīvās sekas tiks segtas no valsts vai pašvaldību budžetiem, kas nav savienojams ar sabiedrības interešu aizsardzību.
DEMONTĀŽA UN REKULTIVĀCIJA 1. Demontāžas un rekultivācijas risinājumu nenoteiktība neatbilst IVN procesa mērķim
IVN ziņojumā norādīts, ka pēc VES parka “Aloja” ekspluatācijas perioda beigām (25–30 gadi) iespējami būtiski atšķirīgi rīcības scenāriji – pilnīga demontāža vai pārbūve (repowering), vienlaikus atzīstot, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, kurš no tiem tiks īstenots. Šāda nenoteiktība attiecībā uz projekta noslēguma fāzi ir pretrunā ietekmes uz vidi novērtējuma būtībai, kas paredz izvērtēt visu plānotās darbības dzīves ciklu.
Akceptējot paredzēto darbību bez skaidri definēta un izvērtēta beigu scenārija, faktiski tiek pieņemts politisks lēmums par darbību, kuras pilna ietekme uz vidi nav identificēta, kas neatbilst IVN likuma mērķim un piesardzības principam.
2. Repowering iespējas neizvērtēšana nozīmē jaunas darbības faktisku iepriekšēju akceptēšanu
IVN ziņojumā repowering ir minēts kā reāls un praksē bieži izmantots risinājums, taču tā potenciālās vides ietekmes netiek analizētas projekta mērogā. Repowering pēc būtības nozīmē jaunu VES izbūvi (ar iespējami lielākām turbīnām, jauniem pamatiem, ceļu pārbūvi u. c.), kas atbilstoši normatīvajiem aktiem būtu vērtējama kā jauna paredzētā darbība.
Šādas iespējas faktiska atstāšana “atvērtā režīmā” rada situāciju, kurā jau šobrīd tiek akceptēta nākotnes darbība bez atbilstoša IVN, kas ir pretrunā gan IVN likuma prasībām, gan sabiedrības tiesībām uz savlaicīgu un pilnvērtīgu līdzdalību.
3. Pēcekspluatācijas rekultivācijas pasākumi nav izstrādāti projekta mērogā
IVN ziņojumā salīdzinoši detalizēti aprakstīti rekultivācijas pasākumi būvniecības posmam, taču pēc ekspluatācijas perioda beigām nav izstrādāts projekta mērogam atbilstošs demontāžas un rekultivācijas plāns. Nav noteikti konkrēti darbu apjomi, termiņi, atbildīgie subjekti un izpildes kontroles mehānismi.
Šāda pieeja neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju novērtējuma pilnīgumu, jo pēc ekspluatācijas beigu posms ir neatņemama plānotās darbības sastāvdaļa ar potenciāli būtisku ietekmi uz vidi, ainavu un zemes izmantošanu.
4. Materiālu pārstrādes iespēju nenoteiktība nav pienācīgi izvērtēta
IVN ziņojumā norādīts, ka 85–95% būvniecībā izmantoto materiālu teorētiski ir atkārtoti izmantojami, vienlaikus atzīstot, ka nākotnes pārstrādes iespējas kopumā nav prognozējamas. Šāda deklaratīva norāde bez konkrēta pamatojuma un infrastruktūras analīzes nerada pietiekamu pamatu secinājumam, ka pēcekspluatācijas atkritumu apsaimniekošana būs videi droša.
Akceptējot paredzēto darbību bez reālistiska izvērtējuma par materiālu pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas iespējām nākotnē, tiek radīts ilgtermiņa vides risks, kas nav savienojams ar ilgtspējīgas attīstības principu.
5. Finanšu nodrošinājuma instrumenta neesamība neatbilst principam “piesārņotājs maksā”
IVN ziņojumā nav identificēts tiesiski un finansiāli pārbaudāms finanšu nodrošinājuma instruments (piemēram, depozīts, bankas garantija vai īpašs fonds), kas nodrošinātu VES parka demontāžu un pilnu teritorijas rekultivāciju neatkarīgi no nākotnes operatora komercdarbības riskiem.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana rada nepamatotu risku, ka demontāžas un rekultivācijas izmaksas nākotnē var tikt segtas no publiskajiem līdzekļiem, kas ir pretrunā vides tiesību pamatprincipam “piesārņotājs maksā” un neatbilst sabiedrības interešu aizsardzībai.
6. EVA pozitīvs atzinums nevar aizstāt Ministru kabineta pienākumu izvērtēt IVN nepilnības
Ņemot vērā iepriekš minētās būtiskās nepilnības attiecībā uz demontāžu, repowering, rekultivāciju un finanšu nodrošinājumu, Ministru kabinets nevar pamatoti akceptēt paredzēto darbību, balstoties tikai uz EVA pozitīvu atzinumu. Atzinums nevar aizstāt normatīvajos aktos noteikto pienākumu pieņemt lēmumu, balstoties uz pilnīgu, skaidru un pārbaudāmu IVN.
Lēmuma pieņemšana šādos apstākļos būtu pretrunā IVN procesa garam un radītu būtisku tiesisku risku, ka paredzētās darbības akceptēšana neatbilst Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un ES vides tiesībām.
DROŠĪBAS RISKI 1. Drošības riska novērtējums balstās uz nesaistošiem pieņēmumiem, nevis normatīvi nodrošinātu režīmu
IVN ziņojumā tieši atzīts, ka Latvijā nav noteikta kārtība un kritēriji vēja elektrostaciju avāriju riska novērtēšanai, un drošības sadaļa balstīta uz ārvalstu rekomendācijām un vienkāršotiem modeļiem. Šāda pieeja pati par sevi nenodrošina normatīvajos aktos prasīto juridisko noteiktību, jo risku mazināšana tiek pamatota ar teorētiskiem pieņēmumiem, nevis ar saistošu uzraudzības un rīcības sistēmu.
Akceptējot paredzēto darbību šādos apstākļos, Ministru kabinets faktiski pieņem lēmumu par darbību, kuras drošības riski nav nostiprināti tiesiski izpildāmā režīmā, kas ir pretrunā IVN procesa mērķim un piesardzības principam.
2. Drošības attālumu samazināšana tiek pamatota ar nosacījumiem, kas nav juridiski nodrošināti
IVN pats skaidri norāda, ka 305 m ir rekomendējamais drošības attālums līdz publiskajiem autoceļiem gadījumos, ja netiek ieviesti tehniskie risinājumi, savukārt attālumu samazināšana līdz 87,5 m tiek pieļauta tikai ar pieņēmumu, ka šie risinājumi tiks ieviesti un efektīvi darbosies. Tomēr IVN nenosaka šos risinājumus kā obligātus, juridiski saistošus priekšnosacījumus.
Šāda loģika neatbilst IVN procesa garam, jo paredzētās darbības akceptēšana tiek balstīta uz nākotnes solījumiem, nevis uz pārbaudāmiem un tiesiski nostiprinātiem drošības pasākumiem, īpaši situācijā, kur publiskā infrastruktūra atrodas ievērojami tuvāk par 305 m.
3. Satiksmes dalībnieku drošība publiskajos ceļos nav pilnvērtīgi izvērtēta
IVN ziņojumā identificēts, ka vairāki valsts un pašvaldības autoceļi atrodas 123–171 m, 129 m un 146 m attālumā no plānotajām VES, tātad zonā, kur pats IVN atzīst potenciālu ledus gabalu krišanas risku līdz pat vairāk nekā 300 m. Šādos apstākļos satiksmes drošība nav teorētisks, bet reāls un pastāvīgs riska faktors.
Tomēr IVN neparedz saistošu ekspluatācijas režīmu ceļiem šajās zonās (piemēram, obligātu brīdināšanu, satiksmes ierobežošanu vai koordinētu rīcību ar ceļu uzturētājiem), kas nozīmē, ka paredzētās darbības akceptēšana neatbilst valsts pienākumam nodrošināt sabiedrības drošību.
4. Tehnisko drošības sistēmu uzticamība tiek pieņemta, nevis pārbaudāmi nodrošināta
IVN atsaucas uz ārvalstu vadlīnijām, pieņemot, ka automātiskās drošības sistēmas būtiski samazina risku un ka to atteices varbūtība ir ļoti zema, vienlaikus atzīstot, ka riska nepalielināšanai nepieciešama regulāra uzraudzība, apkope un remonts. Tomēr IVN neparedz konkrētu mehānismu, kā šī uzraudzība tiks nodrošināta un pārbaudīta praksē.
Šādos apstākļos riska samazinājums tiek pamatots ar teorētisku uzticamības pieņēmumu, nevis ar normatīvi nostiprinātu kontroles sistēmu, kas neatbilst piesardzības principam un IVN procesa prasībai balstīt lēmumus uz reāli pārvaldāmiem riskiem.
5. Publiskās ārtelpas un cilvēku reālās klātbūtnes riski ir nepietiekami aptverti
IVN drošības sadaļa galvenokārt fokusējas uz attālumiem līdz noteiktām infrastruktūrām, taču pati atzīst, ka apledojums Alojas reģionā var veidoties 10–20 dienas gadā un ka ledus gabali nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā var tikt izmesti lielos attālumos. Tajā pašā laikā netiek pilnvērtīgi izvērtēta cilvēku klātbūtne ārpus apbūves – lauku darbos, mežos, uz mazākiem ceļiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo faktiskais risks sabiedrībai tiek sašaurināts līdz formāliem attālumiem, nevis vērtēts reālajā telpiskajā un sociālajā kontekstā.
6. Drošības uzraudzības un atbildības sadalījums nav tiesiski skaidrs
IVN pats norāda uz nacionāla regulējuma trūkumu VES avāriju riska novērtēšanā, tomēr neparedz skaidru un saistošu shēmu, kas noteiktu, kurš subjekts uzrauga drošības režīma ievērošanu, kādā kārtībā tas tiek darīts un kādas sekas iestājas pārkāpumu gadījumā.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana Ministru kabinetā nozīmētu pieņemt lēmumu par paaugstināta riska objektu, kura drošības kontrole nav juridiski nostiprināta, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
INFRASKAŅA 1. Infraskaņas risks IVN ir identificēts, bet faktiski netiek pārvaldīts
IVN ziņojumā ir atzīts, ka vēja elektrostacijas rada arī infraskaņu (<20 Hz), tomēr risku novērtējums un robežvērtību ievērošana faktiski balstās tikai uz A-izsvarota vides trokšņa un zemas frekvences trokšņa (10–160 Hz) aprēķiniem. Līdz ar to infraskaņa šaurā nozīmē tiek atstāta ārpus tiešas regulatīvas kontroles, pieņemot, ka tās ietekme automātiski tiek “nosegta” ar citiem rādītājiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo identificēts ietekmes veids netiek patstāvīgi izvērtēts un pārvaldīts, bet faktiski reducēts līdz netiešam pieņēmumam par pietiekamību, kas rada tiesisku un zinātnisku nenoteiktību.
2. IVN balstās uz ārvalstu pieņēmumiem par ēku skaņas izolāciju bez pielāgošanas vietējiem apstākļiem
IVN trokšņa novērtējums balstās uz Dānijas normatīvajos aktos izmantoto pieņēmumu par “tipiskas dzīvojamās ēkas” skaņas izolāciju, vienlaikus neizvērtējot, cik lielā mērā šāds pieņēmums ir attiecināms uz Limbažu novada lauku teritorijās esošajām ēkām. Praktiska korekcija ir paredzēta tikai gadījumā, ja rodas šaubas un notiek atsevišķa vienošanās ar īpašnieku.
Šāda pieeja neatbilst piesardzības principam, jo IVN neparedz preventīvu pielāgošanos reālajiem vietējiem apstākļiem, bet faktiski pārliek risku uz iedzīvotājiem, kuriem potenciālās neatbilstības būtu jārisina pēc ekspluatācijas uzsākšanas.
3. Aprēķinu rezultāti uz robežvērtību sliekšņa prasa stingrāku, nevis minimālu regulējumu
IVN pats identificē vismaz 11 dzīvojamās ēkas, kurās aprēķinātie trokšņa līmeņi ir ļoti tuvu 20 dB(A) robežvērtībai vai atsevišķu turbīnu modeļu gadījumā to pat pārsniedz. Tas objektīvi norāda uz to, ka nenoteiktības rezerve ir minimāla un jebkura novirze var radīt neatbilstību.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana, neieviešot stingrāku preventīvu ietvaru, ir pretrunā IVN procesa mērķim – savlaicīgi novērst būtisku ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti un veselību.
4. Riska pārvaldība pārsvarā balstīta uz “pēc fakta” mehānismu, nevis prevenciju
Gan IVN, gan to papildinošie nosacījumi lielā mērā paredz rīcību pēc ekspluatācijas uzsākšanas – trokšņa mērījumus, režīmu korekcijas un pasākumus pārsniegumu gadījumā. Šāda pieeja nozīmē, ka faktiskā ietekme uz iedzīvotājiem vispirms var materializēties un tikai pēc tam tikt risināta.
Tas ir pretrunā IVN procesa garam, kas paredz preventīvu ietekmju novēršanu pirms darbības uzsākšanas, nevis reaģēšanu uz jau radušos diskomfortu vai veselības risku.
5. Skaņas izolācijas jautājums tiek nepamatoti pārlikts uz ēku īpašniekiem
IVN paredz iespēju uzlabot skaņas izolāciju atsevišķās ēkās, ja rodas šaubas par atbilstību, tomēr šis mehānisms nav nostiprināts kā obligāts, pilnībā attīstītāja finansēts un rezultātu garantējošs risinājums. Pastāv risks, ka atbilstība tiks panākta ar pasākumiem, kas faktiski uzliek pienākumus iedzīvotājiem.
Šāda pieeja neatbilst principam, ka paredzētās darbības radītie riski jānovērš ar paša projekta tehniskajiem un ekspluatācijas risinājumiem, nevis ar dzīves vides pielāgošanu iedzīvotāju pusē.
6. Infraskaņas monitorings nav nodrošināts tādā apjomā, lai mazinātu sabiedrības bažas un tiesisko nenoteiktību
IVN drošības loģika balstās uz A-izsvarotu vides trokšņa kontroli un zemo frekvenču aprēķiniem, tomēr pēcekpluatācijas uzraudzībā netiek skaidri nostiprināta prasība analizēt frekvenču saturu zem 20 Hz tādā apjomā, lai monitorings būtu uztverams kā faktiska infraskaņas kontrole.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana nenodrošina sabiedrībai pietiekamu skaidrību un uzticēšanos, ka identificētais ietekmes veids tiek uzraudzīts ne tikai formāli, bet arī pēc būtības, kas neatbilst labas pārvaldības un IVN procesa principiem.
ALTERNATĪVAS 1. Alternatīvu izvērtējums IVN nav veikts atbilstoši normatīvajām prasībām
IVN ziņojumā nav nodrošināts pilnvērtīgs iespējamo un saprātīgo alternatīvu izvērtējums, kā to prasa likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Alternatīvu analīze ir sašaurināta līdz tehnoloģisko risinājumu (VES modeļu) salīdzinājumam, vienlaikus faktiski atsakoties vērtēt izvietojuma alternatīvas un darbības neīstenošanas (“nulles”) variantu. Šāda pieeja neatbilst IVN procesa mērķim – salīdzināt dažādus risinājumus, lai izvēlētos videi un sabiedrībai mazāk kaitīgo.
Akceptējot paredzēto darbību bez izvietojuma alternatīvu salīdzinājuma, lēmums tiek balstīts uz ierosinātāja sākotnējo biznesa mērķi (maksimālā jauda), nevis uz objektīvu ietekmju salīdzinājumu, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
2. Izvietojuma alternatīvu neizvērtēšana apiet būtisku ietekmju novēršanas mehānismu
IVN izmantotā pieeja, kurā novietojuma alternatīvas netiek analizētas, jo ierosinātājs tās “nav noteicis”, nav pieļaujama. Tieši izvietojuma izvēle ir viens no galvenajiem instrumentiem būtisku ietekmju (troksnis, mirgošana, ainava, bioloģiskā daudzveidība) novēršanai vai samazināšanai, un tās neanalizēšana faktiski liedz IVN sasniegt tā preventīvo mērķi.
Šādā situācijā paredzētās darbības akceptēšana nozīmētu, ka alternatīvu izvērtējuma pienākums tiek aizstāts ar formālu konstatējumu, ka alternatīvu nav, kas neatbilst ne normatīvo aktu jēgai, ne sabiedrības tiesībām uz informētu līdzdalību.
3. Dienvidu turbīnu grupas AL_43–AL_49 iekļaušana vienā projektā sagroza IVN un lēmuma pieņemšanas loģiku
Uzskatu, ka attālinātā turbīnu grupa AL_43–AL_49 telpiski un funkcionāli neveido vienotu veselumu ar centrālo VES parka izvietojumu, bet gan pēc būtības ir atsevišķa izvietojuma vienība. Šīs grupas iekļaušana vienā “Aloja” projektā rada risku mākslīgi paplašināt vēja parka robežas, sagrozīt attālumu piemērošanas loģiku un nepamatoti virzīt lēmumu Ministru kabineta kompetencē atvieglotās kārtības ietvarā.
Akceptējot projektu šādā konfigurācijā bez skaidra, īstenojama izvietojuma un alternatīvu salīdzinājuma (tostarp bez “nulles alternatīvas”), tiek radīts būtisks tiesiskais risks, ka IVN alternatīvu sadaļa nav pietiekama, lai pamatotu atbildīgu un normatīvi atbilstošu lēmumu par plānotās darbības pieļaujamību.
aicinu Ministru kabinetu atteikt akceptu VES “ALOJA” paredzētajai darbībai.
Šis aicinājums balstīts sekojošos aspektos:
AUTOCEĻI 1. IVN ziņojums neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju savlaicīgu un pilnvērtīgu izvērtējumu
IVN ziņojumā būtiska plānotās darbības sastāvdaļa – būvniecības loģistika un kravu transportēšanas maršruti – ir atstāta nenoteikta, norādot, ka tie “tiks precizēti” būvprojekta stadijā. Šāda pieeja ir pretrunā IVN procesa būtībai un mērķim, kas saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma likumu paredz savlaicīgu, caurskatāmu un pilnvērtīgu plānotās darbības ietekmju izvērtējumu pirms lēmuma pieņemšanas.
Akceptējot IVN ziņojumu, kurā būtiskas ietekmes tiek atliktas uz turpmākām projektēšanas stadijām, tiek faktiski apiets IVN process, liedzot sabiedrībai iespēju izvērtēt un ietekmēt lēmumu par konkrētas darbības pieļaujamību.
2. Kravu pārvadājumu apjoma nenoteiktība un pretrunīgums neatbilst piesardzības principam
IVN ziņojumā kravu pārvadājumu ietekme raksturota ar vidējiem rādītājiem, vienlaikus atzīstot, ka atsevišķu būvniecības posmu laikā kravas transporta intensitāte var būt ļoti augsta. Šāda ietekmes “vidējošana” neatspoguļo faktiskās slodzes un rada maldinošu priekšstatu par plānotās darbības ietekmes apmēru.
Ņemot vērā, ka līdzīgu VES projektu IVN dokumentācijā kravu automašīnu reisu skaits ir būtiski lielāks, IVN “Aloja” izvēlētais ietekmes raksturojums ir uzskatāms par nepietiekamu un pretrunīgu piesardzības principam, kas noteikts gan nacionālajos, gan ES vides tiesību aktos.
3. Vietējo un pašvaldības autoceļu ietekmes izvērtējums ir nepilnīgs un formāls
IVN ziņojumā nav sniegts pilnvērtīgs esošā autoceļu tīkla nestspējas un tehniskā stāvokļa izvērtējums saistībā ar plānoto smagsvara transporta slodzi. Norāde, ka ceļu piemērotība tiks vērtēta būvprojekta stadijā, neatbilst IVN likumā noteiktajai prasībai novērtēt paredzamās ietekmes pirms atļaujas izsniegšanas.
Šāda pieeja rada būtisku risku, ka ceļu degradācija, satiksmes drošības pasliktināšanās un ilgtermiņa ietekmes uz vietējo infrastruktūru netiks pienācīgi novērtētas un novērstas, kas ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības principam.
4. Nav nodrošināta normatīvi prasīta atbildības un izmaksu seguma skaidrība
IVN ziņojumā nav paredzēts juridiski saistošs un pārbaudāms mehānisms, kas garantētu, ka ceļu pārbūves, uzturēšanas un bojājumu novēršanas izmaksas pilnā apmērā sedz plānotās darbības ierosinātājs. Šāda nenoteiktība neatbilst principam “piesārņotājs maksā”, kas ir viens no vides tiesību pamatprincipiem.
Atļaujas izsniegšana, balstoties uz IVN ziņojumu bez skaidri definētas finansiālās atbildības, rada nepamatotu risku, ka plānotās darbības negatīvās sekas tiks segtas no valsts vai pašvaldību budžetiem, kas nav savienojams ar sabiedrības interešu aizsardzību.
DEMONTĀŽA UN REKULTIVĀCIJA 1. Demontāžas un rekultivācijas risinājumu nenoteiktība neatbilst IVN procesa mērķim
IVN ziņojumā norādīts, ka pēc VES parka “Aloja” ekspluatācijas perioda beigām (25–30 gadi) iespējami būtiski atšķirīgi rīcības scenāriji – pilnīga demontāža vai pārbūve (repowering), vienlaikus atzīstot, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, kurš no tiem tiks īstenots. Šāda nenoteiktība attiecībā uz projekta noslēguma fāzi ir pretrunā ietekmes uz vidi novērtējuma būtībai, kas paredz izvērtēt visu plānotās darbības dzīves ciklu.
Akceptējot paredzēto darbību bez skaidri definēta un izvērtēta beigu scenārija, faktiski tiek pieņemts politisks lēmums par darbību, kuras pilna ietekme uz vidi nav identificēta, kas neatbilst IVN likuma mērķim un piesardzības principam.
2. Repowering iespējas neizvērtēšana nozīmē jaunas darbības faktisku iepriekšēju akceptēšanu
IVN ziņojumā repowering ir minēts kā reāls un praksē bieži izmantots risinājums, taču tā potenciālās vides ietekmes netiek analizētas projekta mērogā. Repowering pēc būtības nozīmē jaunu VES izbūvi (ar iespējami lielākām turbīnām, jauniem pamatiem, ceļu pārbūvi u. c.), kas atbilstoši normatīvajiem aktiem būtu vērtējama kā jauna paredzētā darbība.
Šādas iespējas faktiska atstāšana “atvērtā režīmā” rada situāciju, kurā jau šobrīd tiek akceptēta nākotnes darbība bez atbilstoša IVN, kas ir pretrunā gan IVN likuma prasībām, gan sabiedrības tiesībām uz savlaicīgu un pilnvērtīgu līdzdalību.
3. Pēcekspluatācijas rekultivācijas pasākumi nav izstrādāti projekta mērogā
IVN ziņojumā salīdzinoši detalizēti aprakstīti rekultivācijas pasākumi būvniecības posmam, taču pēc ekspluatācijas perioda beigām nav izstrādāts projekta mērogam atbilstošs demontāžas un rekultivācijas plāns. Nav noteikti konkrēti darbu apjomi, termiņi, atbildīgie subjekti un izpildes kontroles mehānismi.
Šāda pieeja neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju novērtējuma pilnīgumu, jo pēc ekspluatācijas beigu posms ir neatņemama plānotās darbības sastāvdaļa ar potenciāli būtisku ietekmi uz vidi, ainavu un zemes izmantošanu.
4. Materiālu pārstrādes iespēju nenoteiktība nav pienācīgi izvērtēta
IVN ziņojumā norādīts, ka 85–95% būvniecībā izmantoto materiālu teorētiski ir atkārtoti izmantojami, vienlaikus atzīstot, ka nākotnes pārstrādes iespējas kopumā nav prognozējamas. Šāda deklaratīva norāde bez konkrēta pamatojuma un infrastruktūras analīzes nerada pietiekamu pamatu secinājumam, ka pēcekspluatācijas atkritumu apsaimniekošana būs videi droša.
Akceptējot paredzēto darbību bez reālistiska izvērtējuma par materiālu pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas iespējām nākotnē, tiek radīts ilgtermiņa vides risks, kas nav savienojams ar ilgtspējīgas attīstības principu.
5. Finanšu nodrošinājuma instrumenta neesamība neatbilst principam “piesārņotājs maksā”
IVN ziņojumā nav identificēts tiesiski un finansiāli pārbaudāms finanšu nodrošinājuma instruments (piemēram, depozīts, bankas garantija vai īpašs fonds), kas nodrošinātu VES parka demontāžu un pilnu teritorijas rekultivāciju neatkarīgi no nākotnes operatora komercdarbības riskiem.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana rada nepamatotu risku, ka demontāžas un rekultivācijas izmaksas nākotnē var tikt segtas no publiskajiem līdzekļiem, kas ir pretrunā vides tiesību pamatprincipam “piesārņotājs maksā” un neatbilst sabiedrības interešu aizsardzībai.
6. EVA pozitīvs atzinums nevar aizstāt Ministru kabineta pienākumu izvērtēt IVN nepilnības
Ņemot vērā iepriekš minētās būtiskās nepilnības attiecībā uz demontāžu, repowering, rekultivāciju un finanšu nodrošinājumu, Ministru kabinets nevar pamatoti akceptēt paredzēto darbību, balstoties tikai uz EVA pozitīvu atzinumu. Atzinums nevar aizstāt normatīvajos aktos noteikto pienākumu pieņemt lēmumu, balstoties uz pilnīgu, skaidru un pārbaudāmu IVN.
Lēmuma pieņemšana šādos apstākļos būtu pretrunā IVN procesa garam un radītu būtisku tiesisku risku, ka paredzētās darbības akceptēšana neatbilst Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un ES vides tiesībām.
DROŠĪBAS RISKI 1. Drošības riska novērtējums balstās uz nesaistošiem pieņēmumiem, nevis normatīvi nodrošinātu režīmu
IVN ziņojumā tieši atzīts, ka Latvijā nav noteikta kārtība un kritēriji vēja elektrostaciju avāriju riska novērtēšanai, un drošības sadaļa balstīta uz ārvalstu rekomendācijām un vienkāršotiem modeļiem. Šāda pieeja pati par sevi nenodrošina normatīvajos aktos prasīto juridisko noteiktību, jo risku mazināšana tiek pamatota ar teorētiskiem pieņēmumiem, nevis ar saistošu uzraudzības un rīcības sistēmu.
Akceptējot paredzēto darbību šādos apstākļos, Ministru kabinets faktiski pieņem lēmumu par darbību, kuras drošības riski nav nostiprināti tiesiski izpildāmā režīmā, kas ir pretrunā IVN procesa mērķim un piesardzības principam.
2. Drošības attālumu samazināšana tiek pamatota ar nosacījumiem, kas nav juridiski nodrošināti
IVN pats skaidri norāda, ka 305 m ir rekomendējamais drošības attālums līdz publiskajiem autoceļiem gadījumos, ja netiek ieviesti tehniskie risinājumi, savukārt attālumu samazināšana līdz 87,5 m tiek pieļauta tikai ar pieņēmumu, ka šie risinājumi tiks ieviesti un efektīvi darbosies. Tomēr IVN nenosaka šos risinājumus kā obligātus, juridiski saistošus priekšnosacījumus.
Šāda loģika neatbilst IVN procesa garam, jo paredzētās darbības akceptēšana tiek balstīta uz nākotnes solījumiem, nevis uz pārbaudāmiem un tiesiski nostiprinātiem drošības pasākumiem, īpaši situācijā, kur publiskā infrastruktūra atrodas ievērojami tuvāk par 305 m.
3. Satiksmes dalībnieku drošība publiskajos ceļos nav pilnvērtīgi izvērtēta
IVN ziņojumā identificēts, ka vairāki valsts un pašvaldības autoceļi atrodas 123–171 m, 129 m un 146 m attālumā no plānotajām VES, tātad zonā, kur pats IVN atzīst potenciālu ledus gabalu krišanas risku līdz pat vairāk nekā 300 m. Šādos apstākļos satiksmes drošība nav teorētisks, bet reāls un pastāvīgs riska faktors.
Tomēr IVN neparedz saistošu ekspluatācijas režīmu ceļiem šajās zonās (piemēram, obligātu brīdināšanu, satiksmes ierobežošanu vai koordinētu rīcību ar ceļu uzturētājiem), kas nozīmē, ka paredzētās darbības akceptēšana neatbilst valsts pienākumam nodrošināt sabiedrības drošību.
4. Tehnisko drošības sistēmu uzticamība tiek pieņemta, nevis pārbaudāmi nodrošināta
IVN atsaucas uz ārvalstu vadlīnijām, pieņemot, ka automātiskās drošības sistēmas būtiski samazina risku un ka to atteices varbūtība ir ļoti zema, vienlaikus atzīstot, ka riska nepalielināšanai nepieciešama regulāra uzraudzība, apkope un remonts. Tomēr IVN neparedz konkrētu mehānismu, kā šī uzraudzība tiks nodrošināta un pārbaudīta praksē.
Šādos apstākļos riska samazinājums tiek pamatots ar teorētisku uzticamības pieņēmumu, nevis ar normatīvi nostiprinātu kontroles sistēmu, kas neatbilst piesardzības principam un IVN procesa prasībai balstīt lēmumus uz reāli pārvaldāmiem riskiem.
5. Publiskās ārtelpas un cilvēku reālās klātbūtnes riski ir nepietiekami aptverti
IVN drošības sadaļa galvenokārt fokusējas uz attālumiem līdz noteiktām infrastruktūrām, taču pati atzīst, ka apledojums Alojas reģionā var veidoties 10–20 dienas gadā un ka ledus gabali nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā var tikt izmesti lielos attālumos. Tajā pašā laikā netiek pilnvērtīgi izvērtēta cilvēku klātbūtne ārpus apbūves – lauku darbos, mežos, uz mazākiem ceļiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo faktiskais risks sabiedrībai tiek sašaurināts līdz formāliem attālumiem, nevis vērtēts reālajā telpiskajā un sociālajā kontekstā.
6. Drošības uzraudzības un atbildības sadalījums nav tiesiski skaidrs
IVN pats norāda uz nacionāla regulējuma trūkumu VES avāriju riska novērtēšanā, tomēr neparedz skaidru un saistošu shēmu, kas noteiktu, kurš subjekts uzrauga drošības režīma ievērošanu, kādā kārtībā tas tiek darīts un kādas sekas iestājas pārkāpumu gadījumā.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana Ministru kabinetā nozīmētu pieņemt lēmumu par paaugstināta riska objektu, kura drošības kontrole nav juridiski nostiprināta, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
INFRASKAŅA 1. Infraskaņas risks IVN ir identificēts, bet faktiski netiek pārvaldīts
IVN ziņojumā ir atzīts, ka vēja elektrostacijas rada arī infraskaņu (<20 Hz), tomēr risku novērtējums un robežvērtību ievērošana faktiski balstās tikai uz A-izsvarota vides trokšņa un zemas frekvences trokšņa (10–160 Hz) aprēķiniem. Līdz ar to infraskaņa šaurā nozīmē tiek atstāta ārpus tiešas regulatīvas kontroles, pieņemot, ka tās ietekme automātiski tiek “nosegta” ar citiem rādītājiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo identificēts ietekmes veids netiek patstāvīgi izvērtēts un pārvaldīts, bet faktiski reducēts līdz netiešam pieņēmumam par pietiekamību, kas rada tiesisku un zinātnisku nenoteiktību.
2. IVN balstās uz ārvalstu pieņēmumiem par ēku skaņas izolāciju bez pielāgošanas vietējiem apstākļiem
IVN trokšņa novērtējums balstās uz Dānijas normatīvajos aktos izmantoto pieņēmumu par “tipiskas dzīvojamās ēkas” skaņas izolāciju, vienlaikus neizvērtējot, cik lielā mērā šāds pieņēmums ir attiecināms uz Limbažu novada lauku teritorijās esošajām ēkām. Praktiska korekcija ir paredzēta tikai gadījumā, ja rodas šaubas un notiek atsevišķa vienošanās ar īpašnieku.
Šāda pieeja neatbilst piesardzības principam, jo IVN neparedz preventīvu pielāgošanos reālajiem vietējiem apstākļiem, bet faktiski pārliek risku uz iedzīvotājiem, kuriem potenciālās neatbilstības būtu jārisina pēc ekspluatācijas uzsākšanas.
3. Aprēķinu rezultāti uz robežvērtību sliekšņa prasa stingrāku, nevis minimālu regulējumu
IVN pats identificē vismaz 11 dzīvojamās ēkas, kurās aprēķinātie trokšņa līmeņi ir ļoti tuvu 20 dB(A) robežvērtībai vai atsevišķu turbīnu modeļu gadījumā to pat pārsniedz. Tas objektīvi norāda uz to, ka nenoteiktības rezerve ir minimāla un jebkura novirze var radīt neatbilstību.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana, neieviešot stingrāku preventīvu ietvaru, ir pretrunā IVN procesa mērķim – savlaicīgi novērst būtisku ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti un veselību.
4. Riska pārvaldība pārsvarā balstīta uz “pēc fakta” mehānismu, nevis prevenciju
Gan IVN, gan to papildinošie nosacījumi lielā mērā paredz rīcību pēc ekspluatācijas uzsākšanas – trokšņa mērījumus, režīmu korekcijas un pasākumus pārsniegumu gadījumā. Šāda pieeja nozīmē, ka faktiskā ietekme uz iedzīvotājiem vispirms var materializēties un tikai pēc tam tikt risināta.
Tas ir pretrunā IVN procesa garam, kas paredz preventīvu ietekmju novēršanu pirms darbības uzsākšanas, nevis reaģēšanu uz jau radušos diskomfortu vai veselības risku.
5. Skaņas izolācijas jautājums tiek nepamatoti pārlikts uz ēku īpašniekiem
IVN paredz iespēju uzlabot skaņas izolāciju atsevišķās ēkās, ja rodas šaubas par atbilstību, tomēr šis mehānisms nav nostiprināts kā obligāts, pilnībā attīstītāja finansēts un rezultātu garantējošs risinājums. Pastāv risks, ka atbilstība tiks panākta ar pasākumiem, kas faktiski uzliek pienākumus iedzīvotājiem.
Šāda pieeja neatbilst principam, ka paredzētās darbības radītie riski jānovērš ar paša projekta tehniskajiem un ekspluatācijas risinājumiem, nevis ar dzīves vides pielāgošanu iedzīvotāju pusē.
6. Infraskaņas monitorings nav nodrošināts tādā apjomā, lai mazinātu sabiedrības bažas un tiesisko nenoteiktību
IVN drošības loģika balstās uz A-izsvarotu vides trokšņa kontroli un zemo frekvenču aprēķiniem, tomēr pēcekpluatācijas uzraudzībā netiek skaidri nostiprināta prasība analizēt frekvenču saturu zem 20 Hz tādā apjomā, lai monitorings būtu uztverams kā faktiska infraskaņas kontrole.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana nenodrošina sabiedrībai pietiekamu skaidrību un uzticēšanos, ka identificētais ietekmes veids tiek uzraudzīts ne tikai formāli, bet arī pēc būtības, kas neatbilst labas pārvaldības un IVN procesa principiem.
ALTERNATĪVAS 1. Alternatīvu izvērtējums IVN nav veikts atbilstoši normatīvajām prasībām
IVN ziņojumā nav nodrošināts pilnvērtīgs iespējamo un saprātīgo alternatīvu izvērtējums, kā to prasa likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Alternatīvu analīze ir sašaurināta līdz tehnoloģisko risinājumu (VES modeļu) salīdzinājumam, vienlaikus faktiski atsakoties vērtēt izvietojuma alternatīvas un darbības neīstenošanas (“nulles”) variantu. Šāda pieeja neatbilst IVN procesa mērķim – salīdzināt dažādus risinājumus, lai izvēlētos videi un sabiedrībai mazāk kaitīgo.
Akceptējot paredzēto darbību bez izvietojuma alternatīvu salīdzinājuma, lēmums tiek balstīts uz ierosinātāja sākotnējo biznesa mērķi (maksimālā jauda), nevis uz objektīvu ietekmju salīdzinājumu, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
2. Izvietojuma alternatīvu neizvērtēšana apiet būtisku ietekmju novēršanas mehānismu
IVN izmantotā pieeja, kurā novietojuma alternatīvas netiek analizētas, jo ierosinātājs tās “nav noteicis”, nav pieļaujama. Tieši izvietojuma izvēle ir viens no galvenajiem instrumentiem būtisku ietekmju (troksnis, mirgošana, ainava, bioloģiskā daudzveidība) novēršanai vai samazināšanai, un tās neanalizēšana faktiski liedz IVN sasniegt tā preventīvo mērķi.
Šādā situācijā paredzētās darbības akceptēšana nozīmētu, ka alternatīvu izvērtējuma pienākums tiek aizstāts ar formālu konstatējumu, ka alternatīvu nav, kas neatbilst ne normatīvo aktu jēgai, ne sabiedrības tiesībām uz informētu līdzdalību.
3. Dienvidu turbīnu grupas AL_43–AL_49 iekļaušana vienā projektā sagroza IVN un lēmuma pieņemšanas loģiku
Uzskatu, ka attālinātā turbīnu grupa AL_43–AL_49 telpiski un funkcionāli neveido vienotu veselumu ar centrālo VES parka izvietojumu, bet gan pēc būtības ir atsevišķa izvietojuma vienība. Šīs grupas iekļaušana vienā “Aloja” projektā rada risku mākslīgi paplašināt vēja parka robežas, sagrozīt attālumu piemērošanas loģiku un nepamatoti virzīt lēmumu Ministru kabineta kompetencē atvieglotās kārtības ietvarā.
Akceptējot projektu šādā konfigurācijā bez skaidra, īstenojama izvietojuma un alternatīvu salīdzinājuma (tostarp bez “nulles alternatīvas”), tiek radīts būtisks tiesiskais risks, ka IVN alternatīvu sadaļa nav pietiekama, lai pamatotu atbildīgu un normatīvi atbilstošu lēmumu par plānotās darbības pieļaujamību.
29.12.2025. 22:32
Irēna Saatčiane - Privātpersona
Iebilstu VES "Aloja" būvniecībai, jo IVN ziņojumā nav identificēts tiesiski un finansiāli pārbaudāms finanšu nodrošinājuma instruments (depozīts, bankas garantija vai īpašs fonds), kas nodrošinātu VES demontāžu un pilnu teritorijas rekultivāciju neatkarīgi no nākotnes operatora komercdarbības riskiem.
VES "Aloja" būvniecība radīs nepamatotu risku, ka demontāžas un rekultivācijas izmaksas nākotnē var tikt segtas no publiskajiem līdzekļiem, kas ir pretrunā vides tiesību pamatprincipam “piesārņotājs maksā”, un neatbilst sabiedrības interešu aizsardzībai.
VES "Aloja" būvniecība radīs nepamatotu risku, ka demontāžas un rekultivācijas izmaksas nākotnē var tikt segtas no publiskajiem līdzekļiem, kas ir pretrunā vides tiesību pamatprincipam “piesārņotājs maksā”, un neatbilst sabiedrības interešu aizsardzībai.
29.12.2025. 22:38
Fiziska persona
Iebilstu vēja parka "Aloja" būvniecībai. Vēja parku būvniecība Latvijā nav pieļaujama jo nav noteikti zinātniski pamatoti trokšņa, mirgošanas un infraskaņas robežlielumi un kārtība NEATKARĪGAI ietekmes izvērtēšanai, nav noteikta VES demontāžas, rekultivācijas un finanšu nodrošinājuma kārtība un nav noteiktas skaidras drošības zonas un vienotas vadlīnijas VES avāriju/ugunsgrēku gadījumiem.
VES kā tehnoloģijas izmantošana ir apšaubāma. Ir jāpārskata Latvijas enerģētikas politika un esošās HES un TEC jaudas jāizmanto LAtvijas iedzīvotāju interesēs, nevis jāpārdod biržā.
VES kā tehnoloģijas izmantošana ir apšaubāma. Ir jāpārskata Latvijas enerģētikas politika un esošās HES un TEC jaudas jāizmanto LAtvijas iedzīvotāju interesēs, nevis jāpārdod biržā.
29.12.2025. 23:54
Fiziska persona
IEBILSTU!
Galvenais pretrunu punkts
Paredzētā darbība notiek meža teritorijā biosfēras rezervāta zonā, kura mērķis pēc būtības ir:
bioloģiskās daudzveidības saglabāšana
ainavas un ekosistēmu nepārtrauktība
ilgtspējīga, neintensīva saimnieciskā darbība
👉 Industriāla enerģētikas infrastruktūra (vēja "parki") pēc definīcijas ir pretrunā šiem mērķiem, pat ja formāli atbilst normatīviem.
1️⃣ Samērīguma princips
Kā ir pamatota industriāla vēja parka izbūve tieši biosfēras rezervāta meža teritorijā, ja Latvijā pastāv alternatīvas teritorijas ar mazāku dabas vērtību zudumu?
2️⃣ Ekonomiskās ietekmes pilnīgums
Vai ietekmes uz vidi novērtējumā ir iekļauta ekosistēmu pakalpojumu zaudējumu ekonomiskā vērtība (mežs, oglekļa piesaiste, rekreācija, ainava), un kā tā salīdzināta ar projekta ekonomiskajiem ieguvumiem?
3️⃣ Publisko un privāto ieguvumu disproporcija
Kā tiek nodrošināts, ka sabiedrības ilgtermiņa zaudējumi netiek attaisnoti ar īstermiņa privātu ekonomisko ieguvumu?
4️⃣ Precedenta risks
Kā Ministru kabinets vērtē risku, ka šāda projekta akcepts biosfēras rezervātā rada precedentu līdzīgām iecerēm citās aizsargājamās teritorijās?
5️⃣ Enerģētikas plānošanas kvalitāte
Vai ir izvērtēts, kāpēc atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanai netiek prioritāri izmantotas degradētas vai industriālas teritorijas, bet tiek virzīta apbūve augstas dabas vērtības meža teritorijā?
Galvenais pretrunu punkts
Paredzētā darbība notiek meža teritorijā biosfēras rezervāta zonā, kura mērķis pēc būtības ir:
bioloģiskās daudzveidības saglabāšana
ainavas un ekosistēmu nepārtrauktība
ilgtspējīga, neintensīva saimnieciskā darbība
👉 Industriāla enerģētikas infrastruktūra (vēja "parki") pēc definīcijas ir pretrunā šiem mērķiem, pat ja formāli atbilst normatīviem.
1️⃣ Samērīguma princips
Kā ir pamatota industriāla vēja parka izbūve tieši biosfēras rezervāta meža teritorijā, ja Latvijā pastāv alternatīvas teritorijas ar mazāku dabas vērtību zudumu?
2️⃣ Ekonomiskās ietekmes pilnīgums
Vai ietekmes uz vidi novērtējumā ir iekļauta ekosistēmu pakalpojumu zaudējumu ekonomiskā vērtība (mežs, oglekļa piesaiste, rekreācija, ainava), un kā tā salīdzināta ar projekta ekonomiskajiem ieguvumiem?
3️⃣ Publisko un privāto ieguvumu disproporcija
Kā tiek nodrošināts, ka sabiedrības ilgtermiņa zaudējumi netiek attaisnoti ar īstermiņa privātu ekonomisko ieguvumu?
4️⃣ Precedenta risks
Kā Ministru kabinets vērtē risku, ka šāda projekta akcepts biosfēras rezervātā rada precedentu līdzīgām iecerēm citās aizsargājamās teritorijās?
5️⃣ Enerģētikas plānošanas kvalitāte
Vai ir izvērtēts, kāpēc atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanai netiek prioritāri izmantotas degradētas vai industriālas teritorijas, bet tiek virzīta apbūve augstas dabas vērtības meža teritorijā?
30.12.2025. 00:35
Fiziska persona
IEBILSTU VES "Aloja" būvniecībai un projekta akceptam, jo projektā NAV nodrošināta normatīvi prasīta atbildības un izmaksu seguma skaidrība, IVN ziņojumā nav paredzēts juridiski saistošs un pārbaudāms mehānisms, kas garantētu, ka ceļu pārbūves, uzturēšanas un bojājumu novēršanas izmaksas pilnā apmērā sedz plānotās darbības ierosinātājs. Šāda nenoteiktība neatbilst principam “piesārņotājs maksā”, kas ir viens no vides tiesību pamatprincipiem.
Atļaujas izsniegšana, balstoties uz IVN ziņojumu bez skaidri definētas finansiālās atbildības, rada nepamatotu risku, ka plānotās darbības negatīvās sekas tiks segtas no valsts vai pašvaldību budžetiem, kas nav savienojams ar sabiedrības interešu aizsardzību.
Atļaujas izsniegšana, balstoties uz IVN ziņojumu bez skaidri definētas finansiālās atbildības, rada nepamatotu risku, ka plānotās darbības negatīvās sekas tiks segtas no valsts vai pašvaldību budžetiem, kas nav savienojams ar sabiedrības interešu aizsardzību.
30.12.2025. 01:37
Aivars Rušmanis
Iebilstu pret vēja parka izbūvi Alojā .
Neatbalstu .
Neatbalstu .
30.12.2025. 04:03
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu
1. IVN ziņojums neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju savlaicīgu
un pilnvērtīgu izvērtējumu
IVN ziņojumā būtiska plānotās darbības sastāvdaļa – būvniecības loģistika un kravu
transportēšanas maršruti – ir atstāta nenoteikta, norādot, ka tie “tiks precizēti” būvprojekta
stadijā. Šāda pieeja ir pretrunā IVN procesa būtībai un mērķim, kas saskaņā ar Ietekmes uz vidi
novērtējuma likumu paredz savlaicīgu, caurskatāmu un pilnvērtīgu plānotās darbības ietekmju
izvērtējumu pirms lēmuma pieņemšanas.
Akceptējot IVN ziņojumu, kurā būtiskas ietekmes tiek atliktas uz turpmākām projektēšanas
stadijām, tiek faktiski apiets IVN process, liedzot sabiedrībai iespēju izvērtēt un ietekmēt
lēmumu par konkrētas darbības pieļaujamību.
1. IVN ziņojums neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju savlaicīgu
un pilnvērtīgu izvērtējumu
IVN ziņojumā būtiska plānotās darbības sastāvdaļa – būvniecības loģistika un kravu
transportēšanas maršruti – ir atstāta nenoteikta, norādot, ka tie “tiks precizēti” būvprojekta
stadijā. Šāda pieeja ir pretrunā IVN procesa būtībai un mērķim, kas saskaņā ar Ietekmes uz vidi
novērtējuma likumu paredz savlaicīgu, caurskatāmu un pilnvērtīgu plānotās darbības ietekmju
izvērtējumu pirms lēmuma pieņemšanas.
Akceptējot IVN ziņojumu, kurā būtiskas ietekmes tiek atliktas uz turpmākām projektēšanas
stadijām, tiek faktiski apiets IVN process, liedzot sabiedrībai iespēju izvērtēt un ietekmēt
lēmumu par konkrētas darbības pieļaujamību.
30.12.2025. 07:16
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu
Kravu pārvadājumu apjoma nenoteiktība un pretrunīgums neatbilst
piesardzības principam
IVN ziņojumā kravu pārvadājumu ietekme raksturota ar vidējiem rādītājiem, vienlaikus atzīstot,
ka atsevišķu būvniecības posmu laikā kravas transporta intensitāte var būt ļoti augsta. Šāda
ietekmes “vidējošana” neatspoguļo faktiskās slodzes un rada maldinošu priekšstatu par
plānotās darbības ietekmes apmēru.
Ņemot vērā, ka līdzīgu VES projektu IVN dokumentācijā kravu automašīnu reisu skaits ir būtiski
lielāks, IVN “Aloja” izvēlētais ietekmes raksturojums ir uzskatāms par nepietiekamu un
pretrunīgu piesardzības principam, kas noteikts gan nacionālajos, gan ES vides tiesību aktos.
Kravu pārvadājumu apjoma nenoteiktība un pretrunīgums neatbilst
piesardzības principam
IVN ziņojumā kravu pārvadājumu ietekme raksturota ar vidējiem rādītājiem, vienlaikus atzīstot,
ka atsevišķu būvniecības posmu laikā kravas transporta intensitāte var būt ļoti augsta. Šāda
ietekmes “vidējošana” neatspoguļo faktiskās slodzes un rada maldinošu priekšstatu par
plānotās darbības ietekmes apmēru.
Ņemot vērā, ka līdzīgu VES projektu IVN dokumentācijā kravu automašīnu reisu skaits ir būtiski
lielāks, IVN “Aloja” izvēlētais ietekmes raksturojums ir uzskatāms par nepietiekamu un
pretrunīgu piesardzības principam, kas noteikts gan nacionālajos, gan ES vides tiesību aktos.
30.12.2025. 07:17
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
IEBILSTU PRET VES Aloja
Vietējo un pašvaldības autoceļu ietekmes izvērtējums ir nepilnīgs un
formāls
IVN ziņojumā nav sniegts pilnvērtīgs esošā autoceļu tīkla nestspējas un tehniskā stāvokļa
izvērtējums saistībā ar plānoto smagsvara transporta slodzi. Norāde, ka ceļu piemērotība tiks
vērtēta būvprojekta stadijā, neatbilst IVN likumā noteiktajai prasībai novērtēt paredzamās
ietekmes pirms atļaujas izsniegšanas.
Šāda pieeja rada būtisku risku, ka ceļu degradācija, satiksmes drošības pasliktināšanās un
ilgtermiņa ietekmes uz vietējo infrastruktūru netiks pienācīgi novērtētas un novērstas, kas ir
pretrunā ilgtspējīgas attīstības principam
Vietējo un pašvaldības autoceļu ietekmes izvērtējums ir nepilnīgs un
formāls
IVN ziņojumā nav sniegts pilnvērtīgs esošā autoceļu tīkla nestspējas un tehniskā stāvokļa
izvērtējums saistībā ar plānoto smagsvara transporta slodzi. Norāde, ka ceļu piemērotība tiks
vērtēta būvprojekta stadijā, neatbilst IVN likumā noteiktajai prasībai novērtēt paredzamās
ietekmes pirms atļaujas izsniegšanas.
Šāda pieeja rada būtisku risku, ka ceļu degradācija, satiksmes drošības pasliktināšanās un
ilgtermiņa ietekmes uz vietējo infrastruktūru netiks pienācīgi novērtētas un novērstas, kas ir
pretrunā ilgtspējīgas attīstības principam
30.12.2025. 07:18
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
IEBILSTU
Nav nodrošināta normatīvi prasīta atbildības un izmaksu seguma
skaidrība
IVN ziņojumā nav paredzēts juridiski saistošs un pārbaudāms mehānisms, kas garantētu, ka
ceļu pārbūves, uzturēšanas un bojājumu novēršanas izmaksas pilnā apmērā sedz plānotās
darbības ierosinātājs. Šāda nenoteiktība neatbilst principam “piesārņotājs maksā”
, kas ir viens
no vides tiesību pamatprincipiem.
Atļaujas izsniegšana, balstoties uz IVN ziņojumu bez skaidri definētas finansiālās atbildības,
rada nepamatotu risku, ka plānotās darbības negatīvās sekas tiks segtas no valsts vai
pašvaldību budžetiem, kas nav savienojams ar sabiedrības interešu aizsardzību.
Nav nodrošināta normatīvi prasīta atbildības un izmaksu seguma
skaidrība
IVN ziņojumā nav paredzēts juridiski saistošs un pārbaudāms mehānisms, kas garantētu, ka
ceļu pārbūves, uzturēšanas un bojājumu novēršanas izmaksas pilnā apmērā sedz plānotās
darbības ierosinātājs. Šāda nenoteiktība neatbilst principam “piesārņotājs maksā”
, kas ir viens
no vides tiesību pamatprincipiem.
Atļaujas izsniegšana, balstoties uz IVN ziņojumu bez skaidri definētas finansiālās atbildības,
rada nepamatotu risku, ka plānotās darbības negatīvās sekas tiks segtas no valsts vai
pašvaldību budžetiem, kas nav savienojams ar sabiedrības interešu aizsardzību.
30.12.2025. 07:19
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu PRET VES ALOJA
DEMONTĀŽA UN REKULTIVĀCIJA
1. Demontāžas un rekultivācijas risinājumu nenoteiktība neatbilst IVN
procesa mērķim
IVN ziņojumā norādīts, ka pēc VES parka “Aloja” ekspluatācijas perioda beigām (25–30 gadi)
iespējami būtiski atšķirīgi rīcības scenāriji – pilnīga demontāža vai pārbūve (repowering),
vienlaikus atzīstot, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, kurš no tiem tiks īstenots. Šāda
nenoteiktība attiecībā uz projekta noslēguma fāzi ir pretrunā ietekmes uz vidi novērtējuma
būtībai, kas paredz izvērtēt visu plānotās darbības dzīves ciklu.
Akceptējot paredzēto darbību bez skaidri definēta un izvērtēta beigu scenārija, faktiski tiek
pieņemts politisks lēmums par darbību, kuras pilna ietekme uz vidi nav identificēta, kas neatbilst
IVN likuma mērķim un piesardzības principam.
2. Repowering iespējas neizvērtēšana nozīmē jaunas darbības faktisku
iepriekšēju akceptēšanu
IVN ziņojumā repowering ir minēts kā reāls un praksē bieži izmantots risinājums, taču tā
potenciālās vides ietekmes netiek analizētas projekta mērogā. Repowering pēc būtības nozīmē
jaunu VES izbūvi (ar iespējami lielākām turbīnām, jauniem pamatiem, ceļu pārbūvi u. c.), kas
atbilstoši normatīvajiem aktiem būtu vērtējama kā jauna paredzētā darbība.
Šādas iespējas faktiska atstāšana “atvērtā režīmā” rada situāciju, kurā jau šobrīd tiek akceptēta
nākotnes darbība bez atbilstoša IVN, kas ir pretrunā gan IVN likuma prasībām, gan sabiedrības
tiesībām uz savlaicīgu un pilnvērtīgu līdzdalību.3. Pēcekspluatācijas rekultivācijas pasākumi nav izstrādāti projekta mērogā
IVN ziņojumā salīdzinoši detalizēti aprakstīti rekultivācijas pasākumi būvniecības posmam, taču
pēc ekspluatācijas perioda beigām nav izstrādāts projekta mērogam atbilstošs demontāžas un
rekultivācijas plāns. Nav noteikti konkrēti darbu apjomi, termiņi, atbildīgie subjekti un izpildes
kontroles mehānismi.
Šāda pieeja neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju novērtējuma pilnīgumu, jo pēc
ekspluatācijas beigu posms ir neatņemama plānotās darbības sastāvdaļa ar potenciāli būtisku
ietekmi uz vidi, ainavu un zemes izmantošanu.
4. Materiālu pārstrādes iespēju nenoteiktība nav pienācīgi izvērtēta
IVN ziņojumā norādīts, ka 85–95% būvniecībā izmantoto materiālu teorētiski ir atkārtoti
izmantojami, vienlaikus atzīstot, ka nākotnes pārstrādes iespējas kopumā nav prognozējamas.
Šāda deklaratīva norāde bez konkrēta pamatojuma un infrastruktūras analīzes nerada
pietiekamu pamatu secinājumam, ka pēcekspluatācijas atkritumu apsaimniekošana būs videi
droša.
Akceptējot paredzēto darbību bez reālistiska izvērtējuma par materiālu pārstrādes un atkritumu
apsaimniekošanas iespējām nākotnē, tiek radīts ilgtermiņa vides risks, kas nav savienojams ar
ilgtspējīgas attīstības principu.
5. Finanšu nodrošinājuma instrumenta neesamība neatbilst principam
“piesārņotājs maksā”
IVN ziņojumā nav identificēts tiesiski un finansiāli pārbaudāms finanšu nodrošinājuma
instruments (piemēram, depozīts, bankas garantija vai īpašs fonds), kas nodrošinātu VES parka
demontāžu un pilnu teritorijas rekultivāciju neatkarīgi no nākotnes operatora komercdarbības
riskiem.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana rada nepamatotu risku, ka demontāžas un
rekultivācijas izmaksas nākotnē var tikt segtas no publiskajiem līdzekļiem, kas ir pretrunā vides
tiesību pamatprincipam “piesārņotājs maksā” un neatbilst sabiedrības interešu aizsardzībai.
DEMONTĀŽA UN REKULTIVĀCIJA
1. Demontāžas un rekultivācijas risinājumu nenoteiktība neatbilst IVN
procesa mērķim
IVN ziņojumā norādīts, ka pēc VES parka “Aloja” ekspluatācijas perioda beigām (25–30 gadi)
iespējami būtiski atšķirīgi rīcības scenāriji – pilnīga demontāža vai pārbūve (repowering),
vienlaikus atzīstot, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, kurš no tiem tiks īstenots. Šāda
nenoteiktība attiecībā uz projekta noslēguma fāzi ir pretrunā ietekmes uz vidi novērtējuma
būtībai, kas paredz izvērtēt visu plānotās darbības dzīves ciklu.
Akceptējot paredzēto darbību bez skaidri definēta un izvērtēta beigu scenārija, faktiski tiek
pieņemts politisks lēmums par darbību, kuras pilna ietekme uz vidi nav identificēta, kas neatbilst
IVN likuma mērķim un piesardzības principam.
2. Repowering iespējas neizvērtēšana nozīmē jaunas darbības faktisku
iepriekšēju akceptēšanu
IVN ziņojumā repowering ir minēts kā reāls un praksē bieži izmantots risinājums, taču tā
potenciālās vides ietekmes netiek analizētas projekta mērogā. Repowering pēc būtības nozīmē
jaunu VES izbūvi (ar iespējami lielākām turbīnām, jauniem pamatiem, ceļu pārbūvi u. c.), kas
atbilstoši normatīvajiem aktiem būtu vērtējama kā jauna paredzētā darbība.
Šādas iespējas faktiska atstāšana “atvērtā režīmā” rada situāciju, kurā jau šobrīd tiek akceptēta
nākotnes darbība bez atbilstoša IVN, kas ir pretrunā gan IVN likuma prasībām, gan sabiedrības
tiesībām uz savlaicīgu un pilnvērtīgu līdzdalību.3. Pēcekspluatācijas rekultivācijas pasākumi nav izstrādāti projekta mērogā
IVN ziņojumā salīdzinoši detalizēti aprakstīti rekultivācijas pasākumi būvniecības posmam, taču
pēc ekspluatācijas perioda beigām nav izstrādāts projekta mērogam atbilstošs demontāžas un
rekultivācijas plāns. Nav noteikti konkrēti darbu apjomi, termiņi, atbildīgie subjekti un izpildes
kontroles mehānismi.
Šāda pieeja neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju novērtējuma pilnīgumu, jo pēc
ekspluatācijas beigu posms ir neatņemama plānotās darbības sastāvdaļa ar potenciāli būtisku
ietekmi uz vidi, ainavu un zemes izmantošanu.
4. Materiālu pārstrādes iespēju nenoteiktība nav pienācīgi izvērtēta
IVN ziņojumā norādīts, ka 85–95% būvniecībā izmantoto materiālu teorētiski ir atkārtoti
izmantojami, vienlaikus atzīstot, ka nākotnes pārstrādes iespējas kopumā nav prognozējamas.
Šāda deklaratīva norāde bez konkrēta pamatojuma un infrastruktūras analīzes nerada
pietiekamu pamatu secinājumam, ka pēcekspluatācijas atkritumu apsaimniekošana būs videi
droša.
Akceptējot paredzēto darbību bez reālistiska izvērtējuma par materiālu pārstrādes un atkritumu
apsaimniekošanas iespējām nākotnē, tiek radīts ilgtermiņa vides risks, kas nav savienojams ar
ilgtspējīgas attīstības principu.
5. Finanšu nodrošinājuma instrumenta neesamība neatbilst principam
“piesārņotājs maksā”
IVN ziņojumā nav identificēts tiesiski un finansiāli pārbaudāms finanšu nodrošinājuma
instruments (piemēram, depozīts, bankas garantija vai īpašs fonds), kas nodrošinātu VES parka
demontāžu un pilnu teritorijas rekultivāciju neatkarīgi no nākotnes operatora komercdarbības
riskiem.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana rada nepamatotu risku, ka demontāžas un
rekultivācijas izmaksas nākotnē var tikt segtas no publiskajiem līdzekļiem, kas ir pretrunā vides
tiesību pamatprincipam “piesārņotājs maksā” un neatbilst sabiedrības interešu aizsardzībai.
30.12.2025. 07:21
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu Pret VES ALOJA
. EVA pozitīvs atzinums nevar aizstāt Ministru kabineta pienākumu izvērtēt
IVN nepilnībasŅemot vērā iepriekš minētās būtiskās nepilnības attiecībā uz demontāžu, repowering,
rekultivāciju un finanšu nodrošinājumu, Ministru kabinets nevar pamatoti akceptēt paredzēto
darbību, balstoties tikai uz EVA pozitīvu atzinumu. Atzinums nevar aizstāt normatīvajos aktos
noteikto pienākumu pieņemt lēmumu, balstoties uz pilnīgu, skaidru un pārbaudāmu IVN.
Lēmuma pieņemšana šādos apstākļos būtu pretrunā IVN procesa garam un radītu būtisku
tiesisku risku, ka paredzētās darbības akceptēšana neatbilst Latvijas Republikas normatīvajiem
aktiem un ES vides tiesībām.
. EVA pozitīvs atzinums nevar aizstāt Ministru kabineta pienākumu izvērtēt
IVN nepilnībasŅemot vērā iepriekš minētās būtiskās nepilnības attiecībā uz demontāžu, repowering,
rekultivāciju un finanšu nodrošinājumu, Ministru kabinets nevar pamatoti akceptēt paredzēto
darbību, balstoties tikai uz EVA pozitīvu atzinumu. Atzinums nevar aizstāt normatīvajos aktos
noteikto pienākumu pieņemt lēmumu, balstoties uz pilnīgu, skaidru un pārbaudāmu IVN.
Lēmuma pieņemšana šādos apstākļos būtu pretrunā IVN procesa garam un radītu būtisku
tiesisku risku, ka paredzētās darbības akceptēšana neatbilst Latvijas Republikas normatīvajiem
aktiem un ES vides tiesībām.
30.12.2025. 07:22
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
IEBILSTU PRET VES ALOJA
DROŠĪBAS RISKI
1. Drošības riska novērtējums balstās uz nesaistošiem pieņēmumiem,
nevis normatīvi nodrošinātu režīmu
IVN ziņojumā tieši atzīts, ka Latvijā nav noteikta kārtība un kritēriji vēja elektrostaciju avāriju
riska novērtēšanai, un drošības sadaļa balstīta uz ārvalstu rekomendācijām un vienkāršotiem
modeļiem. Šāda pieeja pati par sevi nenodrošina normatīvajos aktos prasīto juridisko noteiktību,
jo risku mazināšana tiek pamatota ar teorētiskiem pieņēmumiem, nevis ar saistošu uzraudzības
un rīcības sistēmu.
Akceptējot paredzēto darbību šādos apstākļos, Ministru kabinets faktiski pieņem lēmumu par
darbību, kuras drošības riski nav nostiprināti tiesiski izpildāmā režīmā, kas ir pretrunā IVN
procesa mērķim un piesardzības principam.
2. Drošības attālumu samazināšana tiek pamatota ar nosacījumiem, kas
nav juridiski nodrošināti
IVN pats skaidri norāda, ka 305 m ir rekomendējamais drošības attālums līdz publiskajiem
autoceļiem gadījumos, ja netiek ieviesti tehniskie risinājumi, savukārt attālumu samazināšana
līdz 87,5 m tiek pieļauta tikai ar pieņēmumu, ka šie risinājumi tiks ieviesti un efektīvi darbosies.
Tomēr IVN nenosaka šos risinājumus kā obligātus, juridiski saistošus priekšnosacījumus.
Šāda loģika neatbilst IVN procesa garam, jo paredzētās darbības akceptēšana tiek balstīta uz
nākotnes solījumiem, nevis uz pārbaudāmiem un tiesiski nostiprinātiem drošības pasākumiem,
īpaši situācijā, kur publiskā infrastruktūra atrodas ievērojami tuvāk par 305 m.
DROŠĪBAS RISKI
1. Drošības riska novērtējums balstās uz nesaistošiem pieņēmumiem,
nevis normatīvi nodrošinātu režīmu
IVN ziņojumā tieši atzīts, ka Latvijā nav noteikta kārtība un kritēriji vēja elektrostaciju avāriju
riska novērtēšanai, un drošības sadaļa balstīta uz ārvalstu rekomendācijām un vienkāršotiem
modeļiem. Šāda pieeja pati par sevi nenodrošina normatīvajos aktos prasīto juridisko noteiktību,
jo risku mazināšana tiek pamatota ar teorētiskiem pieņēmumiem, nevis ar saistošu uzraudzības
un rīcības sistēmu.
Akceptējot paredzēto darbību šādos apstākļos, Ministru kabinets faktiski pieņem lēmumu par
darbību, kuras drošības riski nav nostiprināti tiesiski izpildāmā režīmā, kas ir pretrunā IVN
procesa mērķim un piesardzības principam.
2. Drošības attālumu samazināšana tiek pamatota ar nosacījumiem, kas
nav juridiski nodrošināti
IVN pats skaidri norāda, ka 305 m ir rekomendējamais drošības attālums līdz publiskajiem
autoceļiem gadījumos, ja netiek ieviesti tehniskie risinājumi, savukārt attālumu samazināšana
līdz 87,5 m tiek pieļauta tikai ar pieņēmumu, ka šie risinājumi tiks ieviesti un efektīvi darbosies.
Tomēr IVN nenosaka šos risinājumus kā obligātus, juridiski saistošus priekšnosacījumus.
Šāda loģika neatbilst IVN procesa garam, jo paredzētās darbības akceptēšana tiek balstīta uz
nākotnes solījumiem, nevis uz pārbaudāmiem un tiesiski nostiprinātiem drošības pasākumiem,
īpaši situācijā, kur publiskā infrastruktūra atrodas ievērojami tuvāk par 305 m.
30.12.2025. 07:24
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu PRET VES Aloja
DROŠĪBAS RISKI
1. Drošības riska novērtējums balstās uz nesaistošiem pieņēmumiem,
nevis normatīvi nodrošinātu režīmu
IVN ziņojumā tieši atzīts, ka Latvijā nav noteikta kārtība un kritēriji vēja elektrostaciju avāriju
riska novērtēšanai, un drošības sadaļa balstīta uz ārvalstu rekomendācijām un vienkāršotiem
modeļiem. Šāda pieeja pati par sevi nenodrošina normatīvajos aktos prasīto juridisko noteiktību,
jo risku mazināšana tiek pamatota ar teorētiskiem pieņēmumiem, nevis ar saistošu uzraudzības
un rīcības sistēmu.
Akceptējot paredzēto darbību šādos apstākļos, Ministru kabinets faktiski pieņem lēmumu par
darbību, kuras drošības riski nav nostiprināti tiesiski izpildāmā režīmā, kas ir pretrunā IVN
procesa mērķim un piesardzības principam.
2. Drošības attālumu samazināšana tiek pamatota ar nosacījumiem, kas
nav juridiski nodrošināti
IVN pats skaidri norāda, ka 305 m ir rekomendējamais drošības attālums līdz publiskajiem
autoceļiem gadījumos, ja netiek ieviesti tehniskie risinājumi, savukārt attālumu samazināšana
līdz 87,5 m tiek pieļauta tikai ar pieņēmumu, ka šie risinājumi tiks ieviesti un efektīvi darbosies.
Tomēr IVN nenosaka šos risinājumus kā obligātus, juridiski saistošus priekšnosacījumus.
Šāda loģika neatbilst IVN procesa garam, jo paredzētās darbības akceptēšana tiek balstīta uz
nākotnes solījumiem, nevis uz pārbaudāmiem un tiesiski nostiprinātiem drošības pasākumiem,
īpaši situācijā, kur publiskā infrastruktūra atrodas ievērojami tuvāk par 305 m.
3. Satiksmes dalībnieku drošība publiskajos ceļos nav pilnvērtīgi izvērtētaIVN ziņojumā identificēts, ka vairāki valsts un pašvaldības autoceļi atrodas 123–171 m, 129 m
un 146 m attālumā no plānotajām VES, tātad zonā, kur pats IVN atzīst potenciālu ledus gabalu
krišanas risku līdz pat vairāk nekā 300 m. Šādos apstākļos satiksmes drošība nav teorētisks,
bet reāls un pastāvīgs riska faktors.
Tomēr IVN neparedz saistošu ekspluatācijas režīmu ceļiem šajās zonās (piemēram, obligātu
brīdināšanu, satiksmes ierobežošanu vai koordinētu rīcību ar ceļu uzturētājiem), kas nozīmē, ka
paredzētās darbības akceptēšana neatbilst valsts pienākumam nodrošināt sabiedrības drošību.
4. Tehnisko drošības sistēmu uzticamība tiek pieņemta, nevis pārbaudāmi
nodrošināta
IVN atsaucas uz ārvalstu vadlīnijām, pieņemot, ka automātiskās drošības sistēmas būtiski
samazina risku un ka to atteices varbūtība ir ļoti zema, vienlaikus atzīstot, ka riska
nepalielināšanai nepieciešama regulāra uzraudzība, apkope un remonts. Tomēr IVN neparedz
konkrētu mehānismu, kā šī uzraudzība tiks nodrošināta un pārbaudīta praksē.
Šādos apstākļos riska samazinājums tiek pamatots ar teorētisku uzticamības pieņēmumu, nevis
ar normatīvi nostiprinātu kontroles sistēmu, kas neatbilst piesardzības principam un IVN
procesa prasībai balstīt lēmumus uz reāli pārvaldāmiem riskiem.
5. Publiskās ārtelpas un cilvēku reālās klātbūtnes riski ir nepietiekami
aptverti
IVN drošības sadaļa galvenokārt fokusējas uz attālumiem līdz noteiktām infrastruktūrām, taču
pati atzīst, ka apledojums Alojas reģionā var veidoties 10–20 dienas gadā un ka ledus gabali
nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā var tikt izmesti lielos attālumos. Tajā pašā laikā netiek
pilnvērtīgi izvērtēta cilvēku klātbūtne ārpus apbūves – lauku darbos, mežos, uz mazākiem
ceļiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo faktiskais risks sabiedrībai tiek sašaurināts līdz
formāliem attālumiem, nevis vērtēts reālajā telpiskajā un sociālajā kontekstā.
6. Drošības uzraudzības un atbildības sadalījums nav tiesiski skaidrs
IVN pats norāda uz nacionāla regulējuma trūkumu VES avāriju riska novērtēšanā, tomēr
neparedz skaidru un saistošu shēmu, kas noteiktu, kurš subjekts uzrauga drošības režīma
ievērošanu, kādā kārtībā tas tiek darīts un kādas sekas iestājas pārkāpumu gadījumā.Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana Ministru kabinetā nozīmētu pieņemt
lēmumu par paaugstināta riska objektu, kura drošības kontrole nav juridiski nostiprināta, kas ir
pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
DROŠĪBAS RISKI
1. Drošības riska novērtējums balstās uz nesaistošiem pieņēmumiem,
nevis normatīvi nodrošinātu režīmu
IVN ziņojumā tieši atzīts, ka Latvijā nav noteikta kārtība un kritēriji vēja elektrostaciju avāriju
riska novērtēšanai, un drošības sadaļa balstīta uz ārvalstu rekomendācijām un vienkāršotiem
modeļiem. Šāda pieeja pati par sevi nenodrošina normatīvajos aktos prasīto juridisko noteiktību,
jo risku mazināšana tiek pamatota ar teorētiskiem pieņēmumiem, nevis ar saistošu uzraudzības
un rīcības sistēmu.
Akceptējot paredzēto darbību šādos apstākļos, Ministru kabinets faktiski pieņem lēmumu par
darbību, kuras drošības riski nav nostiprināti tiesiski izpildāmā režīmā, kas ir pretrunā IVN
procesa mērķim un piesardzības principam.
2. Drošības attālumu samazināšana tiek pamatota ar nosacījumiem, kas
nav juridiski nodrošināti
IVN pats skaidri norāda, ka 305 m ir rekomendējamais drošības attālums līdz publiskajiem
autoceļiem gadījumos, ja netiek ieviesti tehniskie risinājumi, savukārt attālumu samazināšana
līdz 87,5 m tiek pieļauta tikai ar pieņēmumu, ka šie risinājumi tiks ieviesti un efektīvi darbosies.
Tomēr IVN nenosaka šos risinājumus kā obligātus, juridiski saistošus priekšnosacījumus.
Šāda loģika neatbilst IVN procesa garam, jo paredzētās darbības akceptēšana tiek balstīta uz
nākotnes solījumiem, nevis uz pārbaudāmiem un tiesiski nostiprinātiem drošības pasākumiem,
īpaši situācijā, kur publiskā infrastruktūra atrodas ievērojami tuvāk par 305 m.
3. Satiksmes dalībnieku drošība publiskajos ceļos nav pilnvērtīgi izvērtētaIVN ziņojumā identificēts, ka vairāki valsts un pašvaldības autoceļi atrodas 123–171 m, 129 m
un 146 m attālumā no plānotajām VES, tātad zonā, kur pats IVN atzīst potenciālu ledus gabalu
krišanas risku līdz pat vairāk nekā 300 m. Šādos apstākļos satiksmes drošība nav teorētisks,
bet reāls un pastāvīgs riska faktors.
Tomēr IVN neparedz saistošu ekspluatācijas režīmu ceļiem šajās zonās (piemēram, obligātu
brīdināšanu, satiksmes ierobežošanu vai koordinētu rīcību ar ceļu uzturētājiem), kas nozīmē, ka
paredzētās darbības akceptēšana neatbilst valsts pienākumam nodrošināt sabiedrības drošību.
4. Tehnisko drošības sistēmu uzticamība tiek pieņemta, nevis pārbaudāmi
nodrošināta
IVN atsaucas uz ārvalstu vadlīnijām, pieņemot, ka automātiskās drošības sistēmas būtiski
samazina risku un ka to atteices varbūtība ir ļoti zema, vienlaikus atzīstot, ka riska
nepalielināšanai nepieciešama regulāra uzraudzība, apkope un remonts. Tomēr IVN neparedz
konkrētu mehānismu, kā šī uzraudzība tiks nodrošināta un pārbaudīta praksē.
Šādos apstākļos riska samazinājums tiek pamatots ar teorētisku uzticamības pieņēmumu, nevis
ar normatīvi nostiprinātu kontroles sistēmu, kas neatbilst piesardzības principam un IVN
procesa prasībai balstīt lēmumus uz reāli pārvaldāmiem riskiem.
5. Publiskās ārtelpas un cilvēku reālās klātbūtnes riski ir nepietiekami
aptverti
IVN drošības sadaļa galvenokārt fokusējas uz attālumiem līdz noteiktām infrastruktūrām, taču
pati atzīst, ka apledojums Alojas reģionā var veidoties 10–20 dienas gadā un ka ledus gabali
nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā var tikt izmesti lielos attālumos. Tajā pašā laikā netiek
pilnvērtīgi izvērtēta cilvēku klātbūtne ārpus apbūves – lauku darbos, mežos, uz mazākiem
ceļiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo faktiskais risks sabiedrībai tiek sašaurināts līdz
formāliem attālumiem, nevis vērtēts reālajā telpiskajā un sociālajā kontekstā.
6. Drošības uzraudzības un atbildības sadalījums nav tiesiski skaidrs
IVN pats norāda uz nacionāla regulējuma trūkumu VES avāriju riska novērtēšanā, tomēr
neparedz skaidru un saistošu shēmu, kas noteiktu, kurš subjekts uzrauga drošības režīma
ievērošanu, kādā kārtībā tas tiek darīts un kādas sekas iestājas pārkāpumu gadījumā.Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana Ministru kabinetā nozīmētu pieņemt
lēmumu par paaugstināta riska objektu, kura drošības kontrole nav juridiski nostiprināta, kas ir
pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
30.12.2025. 07:25
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
IEBILSTU PRET VES ALOJA
INFRASKAŅA
1. Infraskaņas risks IVN ir identificēts, bet faktiski netiek pārvaldīts
IVN ziņojumā ir atzīts, ka vēja elektrostacijas rada arī infraskaņu (<20 Hz), tomēr risku
novērtējums un robežvērtību ievērošana faktiski balstās tikai uz A-izsvarota vides trokšņa un
zemas frekvences trokšņa (10–160 Hz) aprēķiniem. Līdz ar to infraskaņa šaurā nozīmē tiek
atstāta ārpus tiešas regulatīvas kontroles, pieņemot, ka tās ietekme automātiski tiek “nosegta”
ar citiem rādītājiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo identificēts ietekmes veids netiek patstāvīgi
izvērtēts un pārvaldīts, bet faktiski reducēts līdz netiešam pieņēmumam par pietiekamību, kas
rada tiesisku un zinātnisku nenoteiktību.
2. IVN balstās uz ārvalstu pieņēmumiem par ēku skaņas izolāciju bez
pielāgošanas vietējiem apstākļiem
IVN trokšņa novērtējums balstās uz Dānijas normatīvajos aktos izmantoto pieņēmumu par
“tipiskas dzīvojamās ēkas” skaņas izolāciju, vienlaikus neizvērtējot, cik lielā mērā šāds
pieņēmums ir attiecināms uz Limbažu novada lauku teritorijās esošajām ēkām. Praktiska
korekcija ir paredzēta tikai gadījumā, ja rodas šaubas un notiek atsevišķa vienošanās ar
īpašnieku.
Šāda pieeja neatbilst piesardzības principam, jo IVN neparedz preventīvu pielāgošanos
reālajiem vietējiem apstākļiem, bet faktiski pārliek risku uz iedzīvotājiem, kuriem potenciālās
neatbilstības būtu jārisina pēc ekspluatācijas uzsākšanas.
3. Aprēķinu rezultāti uz robežvērtību sliekšņa prasa stingrāku, nevis
minimālu regulējumu
IVN pats identificē vismaz 11 dzīvojamās ēkas, kurās aprēķinātie trokšņa līmeņi ir ļoti tuvu 20
dB(A) robežvērtībai vai atsevišķu turbīnu modeļu gadījumā to pat pārsniedz. Tas objektīvi
norāda uz to, ka nenoteiktības rezerve ir minimāla un jebkura novirze var radīt neatbilstību.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana, neieviešot stingrāku preventīvu ietvaru, ir
pretrunā IVN procesa mērķim – savlaicīgi novērst būtisku ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti un
veselību.4. Riska pārvaldība pārsvarā balstīta uz “pēc fakta” mehānismu, nevis
prevenciju
Gan IVN, gan to papildinošie nosacījumi lielā mērā paredz rīcību pēc ekspluatācijas uzsākšanas
– trokšņa mērījumus, režīmu korekcijas un pasākumus pārsniegumu gadījumā. Šāda pieeja
nozīmē, ka faktiskā ietekme uz iedzīvotājiem vispirms var materializēties un tikai pēc tam tikt
risināta.
Tas ir pretrunā IVN procesa garam, kas paredz preventīvu ietekmju novēršanu pirms darbības
uzsākšanas, nevis reaģēšanu uz jau radušos diskomfortu vai veselības risku.
5. Skaņas izolācijas jautājums tiek nepamatoti pārlikts uz ēku īpašniekiem
IVN paredz iespēju uzlabot skaņas izolāciju atsevišķās ēkās, ja rodas šaubas par atbilstību,
tomēr šis mehānisms nav nostiprināts kā obligāts, pilnībā attīstītāja finansēts un rezultātu
garantējošs risinājums. Pastāv risks, ka atbilstība tiks panākta ar pasākumiem, kas faktiski
uzliek pienākumus iedzīvotājiem.
Šāda pieeja neatbilst principam, ka paredzētās darbības radītie riski jānovērš ar paša projekta
tehniskajiem un ekspluatācijas risinājumiem, nevis ar dzīves vides pielāgošanu iedzīvotāju
pusē.
6. Infraskaņas monitorings nav nodrošināts tādā apjomā, lai mazinātu
sabiedrības bažas un tiesisko nenoteiktību
IVN drošības loģika balstās uz A-izsvarotu vides trokšņa kontroli un zemo frekvenču aprēķiniem,
tomēr pēcekpluatācijas uzraudzībā netiek skaidri nostiprināta prasība analizēt frekvenču saturu
zem 20 Hz tādā apjomā, lai monitorings būtu uztverams kā faktiska infraskaņas kontrole.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana nenodrošina sabiedrībai pietiekamu
skaidrību un uzticēšanos, ka identificētais ietekmes veids tiek uzraudzīts ne tikai formāli, bet arī
pēc būtības, kas neatbilst labas pārvaldības un IVN procesa principiem.
INFRASKAŅA
1. Infraskaņas risks IVN ir identificēts, bet faktiski netiek pārvaldīts
IVN ziņojumā ir atzīts, ka vēja elektrostacijas rada arī infraskaņu (<20 Hz), tomēr risku
novērtējums un robežvērtību ievērošana faktiski balstās tikai uz A-izsvarota vides trokšņa un
zemas frekvences trokšņa (10–160 Hz) aprēķiniem. Līdz ar to infraskaņa šaurā nozīmē tiek
atstāta ārpus tiešas regulatīvas kontroles, pieņemot, ka tās ietekme automātiski tiek “nosegta”
ar citiem rādītājiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo identificēts ietekmes veids netiek patstāvīgi
izvērtēts un pārvaldīts, bet faktiski reducēts līdz netiešam pieņēmumam par pietiekamību, kas
rada tiesisku un zinātnisku nenoteiktību.
2. IVN balstās uz ārvalstu pieņēmumiem par ēku skaņas izolāciju bez
pielāgošanas vietējiem apstākļiem
IVN trokšņa novērtējums balstās uz Dānijas normatīvajos aktos izmantoto pieņēmumu par
“tipiskas dzīvojamās ēkas” skaņas izolāciju, vienlaikus neizvērtējot, cik lielā mērā šāds
pieņēmums ir attiecināms uz Limbažu novada lauku teritorijās esošajām ēkām. Praktiska
korekcija ir paredzēta tikai gadījumā, ja rodas šaubas un notiek atsevišķa vienošanās ar
īpašnieku.
Šāda pieeja neatbilst piesardzības principam, jo IVN neparedz preventīvu pielāgošanos
reālajiem vietējiem apstākļiem, bet faktiski pārliek risku uz iedzīvotājiem, kuriem potenciālās
neatbilstības būtu jārisina pēc ekspluatācijas uzsākšanas.
3. Aprēķinu rezultāti uz robežvērtību sliekšņa prasa stingrāku, nevis
minimālu regulējumu
IVN pats identificē vismaz 11 dzīvojamās ēkas, kurās aprēķinātie trokšņa līmeņi ir ļoti tuvu 20
dB(A) robežvērtībai vai atsevišķu turbīnu modeļu gadījumā to pat pārsniedz. Tas objektīvi
norāda uz to, ka nenoteiktības rezerve ir minimāla un jebkura novirze var radīt neatbilstību.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana, neieviešot stingrāku preventīvu ietvaru, ir
pretrunā IVN procesa mērķim – savlaicīgi novērst būtisku ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti un
veselību.4. Riska pārvaldība pārsvarā balstīta uz “pēc fakta” mehānismu, nevis
prevenciju
Gan IVN, gan to papildinošie nosacījumi lielā mērā paredz rīcību pēc ekspluatācijas uzsākšanas
– trokšņa mērījumus, režīmu korekcijas un pasākumus pārsniegumu gadījumā. Šāda pieeja
nozīmē, ka faktiskā ietekme uz iedzīvotājiem vispirms var materializēties un tikai pēc tam tikt
risināta.
Tas ir pretrunā IVN procesa garam, kas paredz preventīvu ietekmju novēršanu pirms darbības
uzsākšanas, nevis reaģēšanu uz jau radušos diskomfortu vai veselības risku.
5. Skaņas izolācijas jautājums tiek nepamatoti pārlikts uz ēku īpašniekiem
IVN paredz iespēju uzlabot skaņas izolāciju atsevišķās ēkās, ja rodas šaubas par atbilstību,
tomēr šis mehānisms nav nostiprināts kā obligāts, pilnībā attīstītāja finansēts un rezultātu
garantējošs risinājums. Pastāv risks, ka atbilstība tiks panākta ar pasākumiem, kas faktiski
uzliek pienākumus iedzīvotājiem.
Šāda pieeja neatbilst principam, ka paredzētās darbības radītie riski jānovērš ar paša projekta
tehniskajiem un ekspluatācijas risinājumiem, nevis ar dzīves vides pielāgošanu iedzīvotāju
pusē.
6. Infraskaņas monitorings nav nodrošināts tādā apjomā, lai mazinātu
sabiedrības bažas un tiesisko nenoteiktību
IVN drošības loģika balstās uz A-izsvarotu vides trokšņa kontroli un zemo frekvenču aprēķiniem,
tomēr pēcekpluatācijas uzraudzībā netiek skaidri nostiprināta prasība analizēt frekvenču saturu
zem 20 Hz tādā apjomā, lai monitorings būtu uztverams kā faktiska infraskaņas kontrole.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana nenodrošina sabiedrībai pietiekamu
skaidrību un uzticēšanos, ka identificētais ietekmes veids tiek uzraudzīts ne tikai formāli, bet arī
pēc būtības, kas neatbilst labas pārvaldības un IVN procesa principiem.
30.12.2025. 07:28
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu PRET VES ALOJA
1. Alternatīvu izvērtējums IVN nav veikts atbilstoši normatīvajām prasībāmIVN ziņojumā nav nodrošināts pilnvērtīgs iespējamo un saprātīgo alternatīvu izvērtējums, kā to
prasa likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
. Alternatīvu analīze ir sašaurināta līdz
tehnoloģisko risinājumu (VES modeļu) salīdzinājumam, vienlaikus faktiski atsakoties vērtēt
izvietojuma alternatīvas un darbības neīstenošanas (“nulles”) variantu. Šāda pieeja neatbilst
IVN procesa mērķim – salīdzināt dažādus risinājumus, lai izvēlētos videi un sabiedrībai mazāk
kaitīgo.
Akceptējot paredzēto darbību bez izvietojuma alternatīvu salīdzinājuma, lēmums tiek balstīts uz
ierosinātāja sākotnējo biznesa mērķi (maksimālā jauda), nevis uz objektīvu ietekmju
salīdzinājumu, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
2. Izvietojuma alternatīvu neizvērtēšana apiet būtisku ietekmju novēršanas
mehānismu
IVN izmantotā pieeja, kurā novietojuma alternatīvas netiek analizētas, jo ierosinātājs tās “nav
noteicis”
, nav pieļaujama. Tieši izvietojuma izvēle ir viens no galvenajiem instrumentiem būtisku
ietekmju (troksnis, mirgošana, ainava, bioloģiskā daudzveidība) novēršanai vai samazināšanai,
un tās neanalizēšana faktiski liedz IVN sasniegt tā preventīvo mērķi.
Šādā situācijā paredzētās darbības akceptēšana nozīmētu, ka alternatīvu izvērtējuma
pienākums tiek aizstāts ar formālu konstatējumu, ka alternatīvu nav, kas neatbilst ne normatīvo
aktu jēgai, ne sabiedrības tiesībām uz informētu līdzdalību.
3. Dienvidu turbīnu grupas AL
43–AL
_
_
49 iekļaušana vienā projektā sagroza
IVN un lēmuma pieņemšanas loģiku
Uzskatu, ka attālinātā turbīnu grupa AL
43–AL
_
_
49 telpiski un funkcionāli neveido vienotu
veselumu ar centrālo VES parka izvietojumu, bet gan pēc būtības ir atsevišķa izvietojuma
vienība. Šīs grupas iekļaušana vienā “Aloja” projektā rada risku mākslīgi paplašināt vēja parka
robežas, sagrozīt attālumu piemērošanas loģiku un nepamatoti virzīt lēmumu Ministru kabineta
kompetencē atvieglotās kārtības ietvarā.
Akceptējot projektu šādā konfigurācijā bez skaidra, īstenojama izvietojuma un alternatīvu
salīdzinājuma (tostarp bez “nulles alternatīvas”), tiek radīts būtisks tiesiskais risks, ka IVN
alternatīvu sadaļa nav pietiekama, lai pamatotu atbildīgu un normatīvi atbilstošu lēmumu par
plānotās darbības pieļaujamību
1. Alternatīvu izvērtējums IVN nav veikts atbilstoši normatīvajām prasībāmIVN ziņojumā nav nodrošināts pilnvērtīgs iespējamo un saprātīgo alternatīvu izvērtējums, kā to
prasa likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
. Alternatīvu analīze ir sašaurināta līdz
tehnoloģisko risinājumu (VES modeļu) salīdzinājumam, vienlaikus faktiski atsakoties vērtēt
izvietojuma alternatīvas un darbības neīstenošanas (“nulles”) variantu. Šāda pieeja neatbilst
IVN procesa mērķim – salīdzināt dažādus risinājumus, lai izvēlētos videi un sabiedrībai mazāk
kaitīgo.
Akceptējot paredzēto darbību bez izvietojuma alternatīvu salīdzinājuma, lēmums tiek balstīts uz
ierosinātāja sākotnējo biznesa mērķi (maksimālā jauda), nevis uz objektīvu ietekmju
salīdzinājumu, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
2. Izvietojuma alternatīvu neizvērtēšana apiet būtisku ietekmju novēršanas
mehānismu
IVN izmantotā pieeja, kurā novietojuma alternatīvas netiek analizētas, jo ierosinātājs tās “nav
noteicis”
, nav pieļaujama. Tieši izvietojuma izvēle ir viens no galvenajiem instrumentiem būtisku
ietekmju (troksnis, mirgošana, ainava, bioloģiskā daudzveidība) novēršanai vai samazināšanai,
un tās neanalizēšana faktiski liedz IVN sasniegt tā preventīvo mērķi.
Šādā situācijā paredzētās darbības akceptēšana nozīmētu, ka alternatīvu izvērtējuma
pienākums tiek aizstāts ar formālu konstatējumu, ka alternatīvu nav, kas neatbilst ne normatīvo
aktu jēgai, ne sabiedrības tiesībām uz informētu līdzdalību.
3. Dienvidu turbīnu grupas AL
43–AL
_
_
49 iekļaušana vienā projektā sagroza
IVN un lēmuma pieņemšanas loģiku
Uzskatu, ka attālinātā turbīnu grupa AL
43–AL
_
_
49 telpiski un funkcionāli neveido vienotu
veselumu ar centrālo VES parka izvietojumu, bet gan pēc būtības ir atsevišķa izvietojuma
vienība. Šīs grupas iekļaušana vienā “Aloja” projektā rada risku mākslīgi paplašināt vēja parka
robežas, sagrozīt attālumu piemērošanas loģiku un nepamatoti virzīt lēmumu Ministru kabineta
kompetencē atvieglotās kārtības ietvarā.
Akceptējot projektu šādā konfigurācijā bez skaidra, īstenojama izvietojuma un alternatīvu
salīdzinājuma (tostarp bez “nulles alternatīvas”), tiek radīts būtisks tiesiskais risks, ka IVN
alternatīvu sadaļa nav pietiekama, lai pamatotu atbildīgu un normatīvi atbilstošu lēmumu par
plānotās darbības pieļaujamību
30.12.2025. 07:30
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
AUTOCEĻI
1. IVN ziņojums neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju savlaicīgu
un pilnvērtīgu izvērtējumu
IVN ziņojumā būtiska plānotās darbības sastāvdaļa – būvniecības loģistika un kravu
transportēšanas maršruti – ir atstāta nenoteikta, norādot, ka tie “tiks precizēti” būvprojekta
stadijā. Šāda pieeja ir pretrunā IVN procesa būtībai un mērķim, kas saskaņā ar Ietekmes uz vidi
novērtējuma likumu paredz savlaicīgu, caurskatāmu un pilnvērtīgu plānotās darbības ietekmju
izvērtējumu pirms lēmuma pieņemšanas.
Akceptējot IVN ziņojumu, kurā būtiskas ietekmes tiek atliktas uz turpmākām projektēšanas
stadijām, tiek faktiski apiets IVN process, liedzot sabiedrībai iespēju izvērtēt un ietekmēt
lēmumu par konkrētas darbības pieļaujamību.
2. Kravu pārvadājumu apjoma nenoteiktība un pretrunīgums neatbilst
piesardzības principam
IVN ziņojumā kravu pārvadājumu ietekme raksturota ar vidējiem rādītājiem, vienlaikus atzīstot,
ka atsevišķu būvniecības posmu laikā kravas transporta intensitāte var būt ļoti augsta. Šāda
ietekmes “vidējošana” neatspoguļo faktiskās slodzes un rada maldinošu priekšstatu par
plānotās darbības ietekmes apmēru.
Ņemot vērā, ka līdzīgu VES projektu IVN dokumentācijā kravu automašīnu reisu skaits ir būtiski
lielāks, IVN “Aloja” izvēlētais ietekmes raksturojums ir uzskatāms par nepietiekamu un
pretrunīgu piesardzības principam, kas noteikts gan nacionālajos, gan ES vides tiesību aktos.
3. Vietējo un pašvaldības autoceļu ietekmes izvērtējums ir nepilnīgs un
formāls
IVN ziņojumā nav sniegts pilnvērtīgs esošā autoceļu tīkla nestspējas un tehniskā stāvokļa
izvērtējums saistībā ar plānoto smagsvara transporta slodzi. Norāde, ka ceļu piemērotība tiks
vērtēta būvprojekta stadijā, neatbilst IVN likumā noteiktajai prasībai novērtēt paredzamās
ietekmes pirms atļaujas izsniegšanas.
Šāda pieeja rada būtisku risku, ka ceļu degradācija, satiksmes drošības pasliktināšanās un
ilgtermiņa ietekmes uz vietējo infrastruktūru netiks pienācīgi novērtētas un novērstas, kas ir
pretrunā ilgtspējīgas attīstības principam.4. Nav nodrošināta normatīvi prasīta atbildības un izmaksu seguma
skaidrība
IVN ziņojumā nav paredzēts juridiski saistošs un pārbaudāms mehānisms, kas garantētu, ka
ceļu pārbūves, uzturēšanas un bojājumu novēršanas izmaksas pilnā apmērā sedz plānotās
darbības ierosinātājs. Šāda nenoteiktība neatbilst principam “piesārņotājs maksā”
, kas ir viens
no vides tiesību pamatprincipiem.
Atļaujas izsniegšana, balstoties uz IVN ziņojumu bez skaidri definētas finansiālās atbildības,
rada nepamatotu risku, ka plānotās darbības negatīvās sekas tiks segtas no valsts vai
pašvaldību budžetiem, kas nav savienojams ar sabiedrības interešu aizsardzību.
DEMONTĀŽA UN REKULTIVĀCIJA
1. Demontāžas un rekultivācijas risinājumu nenoteiktība neatbilst IVN
procesa mērķim
IVN ziņojumā norādīts, ka pēc VES parka “Aloja” ekspluatācijas perioda beigām (25–30 gadi)
iespējami būtiski atšķirīgi rīcības scenāriji – pilnīga demontāža vai pārbūve (repowering),
vienlaikus atzīstot, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, kurš no tiem tiks īstenots. Šāda
nenoteiktība attiecībā uz projekta noslēguma fāzi ir pretrunā ietekmes uz vidi novērtējuma
būtībai, kas paredz izvērtēt visu plānotās darbības dzīves ciklu.
Akceptējot paredzēto darbību bez skaidri definēta un izvērtēta beigu scenārija, faktiski tiek
pieņemts politisks lēmums par darbību, kuras pilna ietekme uz vidi nav identificēta, kas neatbilst
IVN likuma mērķim un piesardzības principam.
2. Repowering iespējas neizvērtēšana nozīmē jaunas darbības faktisku
iepriekšēju akceptēšanu
IVN ziņojumā repowering ir minēts kā reāls un praksē bieži izmantots risinājums, taču tā
potenciālās vides ietekmes netiek analizētas projekta mērogā. Repowering pēc būtības nozīmē
jaunu VES izbūvi (ar iespējami lielākām turbīnām, jauniem pamatiem, ceļu pārbūvi u. c.), kas
atbilstoši normatīvajiem aktiem būtu vērtējama kā jauna paredzētā darbība.
Šādas iespējas faktiska atstāšana “atvērtā režīmā” rada situāciju, kurā jau šobrīd tiek akceptēta
nākotnes darbība bez atbilstoša IVN, kas ir pretrunā gan IVN likuma prasībām, gan sabiedrības
tiesībām uz savlaicīgu un pilnvērtīgu līdzdalību.3. Pēcekspluatācijas rekultivācijas pasākumi nav izstrādāti projekta mērogā
IVN ziņojumā salīdzinoši detalizēti aprakstīti rekultivācijas pasākumi būvniecības posmam, taču
pēc ekspluatācijas perioda beigām nav izstrādāts projekta mērogam atbilstošs demontāžas un
rekultivācijas plāns. Nav noteikti konkrēti darbu apjomi, termiņi, atbildīgie subjekti un izpildes
kontroles mehānismi.
Šāda pieeja neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju novērtējuma pilnīgumu, jo pēc
ekspluatācijas beigu posms ir neatņemama plānotās darbības sastāvdaļa ar potenciāli būtisku
ietekmi uz vidi, ainavu un zemes izmantošanu.
4. Materiālu pārstrādes iespēju nenoteiktība nav pienācīgi izvērtēta
IVN ziņojumā norādīts, ka 85–95% būvniecībā izmantoto materiālu teorētiski ir atkārtoti
izmantojami, vienlaikus atzīstot, ka nākotnes pārstrādes iespējas kopumā nav prognozējamas.
Šāda deklaratīva norāde bez konkrēta pamatojuma un infrastruktūras analīzes nerada
pietiekamu pamatu secinājumam, ka pēcekspluatācijas atkritumu apsaimniekošana būs videi
droša.
Akceptējot paredzēto darbību bez reālistiska izvērtējuma par materiālu pārstrādes un atkritumu
apsaimniekošanas iespējām nākotnē, tiek radīts ilgtermiņa vides risks, kas nav savienojams ar
ilgtspējīgas attīstības principu.
5. Finanšu nodrošinājuma instrumenta neesamība neatbilst principam
“piesārņotājs maksā”
IVN ziņojumā nav identificēts tiesiski un finansiāli pārbaudāms finanšu nodrošinājuma
instruments (piemēram, depozīts, bankas garantija vai īpašs fonds), kas nodrošinātu VES parka
demontāžu un pilnu teritorijas rekultivāciju neatkarīgi no nākotnes operatora komercdarbības
riskiem.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana rada nepamatotu risku, ka demontāžas un
rekultivācijas izmaksas nākotnē var tikt segtas no publiskajiem līdzekļiem, kas ir pretrunā vides
tiesību pamatprincipam “piesārņotājs maksā” un neatbilst sabiedrības interešu aizsardzībai.
6. EVA pozitīvs atzinums nevar aizstāt Ministru kabineta pienākumu izvērtēt
IVN nepilnībasŅemot vērā iepriekš minētās būtiskās nepilnības attiecībā uz demontāžu, repowering,
rekultivāciju un finanšu nodrošinājumu, Ministru kabinets nevar pamatoti akceptēt paredzēto
darbību, balstoties tikai uz EVA pozitīvu atzinumu. Atzinums nevar aizstāt normatīvajos aktos
noteikto pienākumu pieņemt lēmumu, balstoties uz pilnīgu, skaidru un pārbaudāmu IVN.
Lēmuma pieņemšana šādos apstākļos būtu pretrunā IVN procesa garam un radītu būtisku
tiesisku risku, ka paredzētās darbības akceptēšana neatbilst Latvijas Republikas normatīvajiem
aktiem un ES vides tiesībām.
DROŠĪBAS RISKI
1. Drošības riska novērtējums balstās uz nesaistošiem pieņēmumiem,
nevis normatīvi nodrošinātu režīmu
IVN ziņojumā tieši atzīts, ka Latvijā nav noteikta kārtība un kritēriji vēja elektrostaciju avāriju
riska novērtēšanai, un drošības sadaļa balstīta uz ārvalstu rekomendācijām un vienkāršotiem
modeļiem. Šāda pieeja pati par sevi nenodrošina normatīvajos aktos prasīto juridisko noteiktību,
jo risku mazināšana tiek pamatota ar teorētiskiem pieņēmumiem, nevis ar saistošu uzraudzības
un rīcības sistēmu.
Akceptējot paredzēto darbību šādos apstākļos, Ministru kabinets faktiski pieņem lēmumu par
darbību, kuras drošības riski nav nostiprināti tiesiski izpildāmā režīmā, kas ir pretrunā IVN
procesa mērķim un piesardzības principam.
2. Drošības attālumu samazināšana tiek pamatota ar nosacījumiem, kas
nav juridiski nodrošināti
IVN pats skaidri norāda, ka 305 m ir rekomendējamais drošības attālums līdz publiskajiem
autoceļiem gadījumos, ja netiek ieviesti tehniskie risinājumi, savukārt attālumu samazināšana
līdz 87,5 m tiek pieļauta tikai ar pieņēmumu, ka šie risinājumi tiks ieviesti un efektīvi darbosies.
Tomēr IVN nenosaka šos risinājumus kā obligātus, juridiski saistošus priekšnosacījumus.
Šāda loģika neatbilst IVN procesa garam, jo paredzētās darbības akceptēšana tiek balstīta uz
nākotnes solījumiem, nevis uz pārbaudāmiem un tiesiski nostiprinātiem drošības pasākumiem,
īpaši situācijā, kur publiskā infrastruktūra atrodas ievērojami tuvāk par 305 m.
3. Satiksmes dalībnieku drošība publiskajos ceļos nav pilnvērtīgi izvērtētaIVN ziņojumā identificēts, ka vairāki valsts un pašvaldības autoceļi atrodas 123–171 m, 129 m
un 146 m attālumā no plānotajām VES, tātad zonā, kur pats IVN atzīst potenciālu ledus gabalu
krišanas risku līdz pat vairāk nekā 300 m. Šādos apstākļos satiksmes drošība nav teorētisks,
bet reāls un pastāvīgs riska faktors.
Tomēr IVN neparedz saistošu ekspluatācijas režīmu ceļiem šajās zonās (piemēram, obligātu
brīdināšanu, satiksmes ierobežošanu vai koordinētu rīcību ar ceļu uzturētājiem), kas nozīmē, ka
paredzētās darbības akceptēšana neatbilst valsts pienākumam nodrošināt sabiedrības drošību.
4. Tehnisko drošības sistēmu uzticamība tiek pieņemta, nevis pārbaudāmi
nodrošināta
IVN atsaucas uz ārvalstu vadlīnijām, pieņemot, ka automātiskās drošības sistēmas būtiski
samazina risku un ka to atteices varbūtība ir ļoti zema, vienlaikus atzīstot, ka riska
nepalielināšanai nepieciešama regulāra uzraudzība, apkope un remonts. Tomēr IVN neparedz
konkrētu mehānismu, kā šī uzraudzība tiks nodrošināta un pārbaudīta praksē.
Šādos apstākļos riska samazinājums tiek pamatots ar teorētisku uzticamības pieņēmumu, nevis
ar normatīvi nostiprinātu kontroles sistēmu, kas neatbilst piesardzības principam un IVN
procesa prasībai balstīt lēmumus uz reāli pārvaldāmiem riskiem.
5. Publiskās ārtelpas un cilvēku reālās klātbūtnes riski ir nepietiekami
aptverti
IVN drošības sadaļa galvenokārt fokusējas uz attālumiem līdz noteiktām infrastruktūrām, taču
pati atzīst, ka apledojums Alojas reģionā var veidoties 10–20 dienas gadā un ka ledus gabali
nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā var tikt izmesti lielos attālumos. Tajā pašā laikā netiek
pilnvērtīgi izvērtēta cilvēku klātbūtne ārpus apbūves – lauku darbos, mežos, uz mazākiem
ceļiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo faktiskais risks sabiedrībai tiek sašaurināts līdz
formāliem attālumiem, nevis vērtēts reālajā telpiskajā un sociālajā kontekstā.
6. Drošības uzraudzības un atbildības sadalījums nav tiesiski skaidrs
IVN pats norāda uz nacionāla regulējuma trūkumu VES avāriju riska novērtēšanā, tomēr
neparedz skaidru un saistošu shēmu, kas noteiktu, kurš subjekts uzrauga drošības režīma
ievērošanu, kādā kārtībā tas tiek darīts un kādas sekas iestājas pārkāpumu gadījumā.Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana Ministru kabinetā nozīmētu pieņemt
lēmumu par paaugstināta riska objektu, kura drošības kontrole nav juridiski nostiprināta, kas ir
pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
INFRASKAŅA
1. Infraskaņas risks IVN ir identificēts, bet faktiski netiek pārvaldīts
IVN ziņojumā ir atzīts, ka vēja elektrostacijas rada arī infraskaņu (<20 Hz), tomēr risku
novērtējums un robežvērtību ievērošana faktiski balstās tikai uz A-izsvarota vides trokšņa un
zemas frekvences trokšņa (10–160 Hz) aprēķiniem. Līdz ar to infraskaņa šaurā nozīmē tiek
atstāta ārpus tiešas regulatīvas kontroles, pieņemot, ka tās ietekme automātiski tiek “nosegta”
ar citiem rādītājiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo identificēts ietekmes veids netiek patstāvīgi
izvērtēts un pārvaldīts, bet faktiski reducēts līdz netiešam pieņēmumam par pietiekamību, kas
rada tiesisku un zinātnisku nenoteiktību.
2. IVN balstās uz ārvalstu pieņēmumiem par ēku skaņas izolāciju bez
pielāgošanas vietējiem apstākļiem
IVN trokšņa novērtējums balstās uz Dānijas normatīvajos aktos izmantoto pieņēmumu par
“tipiskas dzīvojamās ēkas” skaņas izolāciju, vienlaikus neizvērtējot, cik lielā mērā šāds
pieņēmums ir attiecināms uz Limbažu novada lauku teritorijās esošajām ēkām. Praktiska
korekcija ir paredzēta tikai gadījumā, ja rodas šaubas un notiek atsevišķa vienošanās ar
īpašnieku.
Šāda pieeja neatbilst piesardzības principam, jo IVN neparedz preventīvu pielāgošanos
reālajiem vietējiem apstākļiem, bet faktiski pārliek risku uz iedzīvotājiem, kuriem potenciālās
neatbilstības būtu jārisina pēc ekspluatācijas uzsākšanas.
3. Aprēķinu rezultāti uz robežvērtību sliekšņa prasa stingrāku, nevis
minimālu regulējumu
IVN pats identificē vismaz 11 dzīvojamās ēkas, kurās aprēķinātie trokšņa līmeņi ir ļoti tuvu 20
dB(A) robežvērtībai vai atsevišķu turbīnu modeļu gadījumā to pat pārsniedz. Tas objektīvi
norāda uz to, ka nenoteiktības rezerve ir minimāla un jebkura novirze var radīt neatbilstību.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana, neieviešot stingrāku preventīvu ietvaru, ir
pretrunā IVN procesa mērķim – savlaicīgi novērst būtisku ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti un
veselību.4. Riska pārvaldība pārsvarā balstīta uz “pēc fakta” mehānismu, nevis
prevenciju
Gan IVN, gan to papildinošie nosacījumi lielā mērā paredz rīcību pēc ekspluatācijas uzsākšanas
– trokšņa mērījumus, režīmu korekcijas un pasākumus pārsniegumu gadījumā. Šāda pieeja
nozīmē, ka faktiskā ietekme uz iedzīvotājiem vispirms var materializēties un tikai pēc tam tikt
risināta.
Tas ir pretrunā IVN procesa garam, kas paredz preventīvu ietekmju novēršanu pirms darbības
uzsākšanas, nevis reaģēšanu uz jau radušos diskomfortu vai veselības risku.
5. Skaņas izolācijas jautājums tiek nepamatoti pārlikts uz ēku īpašniekiem
IVN paredz iespēju uzlabot skaņas izolāciju atsevišķās ēkās, ja rodas šaubas par atbilstību,
tomēr šis mehānisms nav nostiprināts kā obligāts, pilnībā attīstītāja finansēts un rezultātu
garantējošs risinājums. Pastāv risks, ka atbilstība tiks panākta ar pasākumiem, kas faktiski
uzliek pienākumus iedzīvotājiem.
Šāda pieeja neatbilst principam, ka paredzētās darbības radītie riski jānovērš ar paša projekta
tehniskajiem un ekspluatācijas risinājumiem, nevis ar dzīves vides pielāgošanu iedzīvotāju
pusē.
6. Infraskaņas monitorings nav nodrošināts tādā apjomā, lai mazinātu
sabiedrības bažas un tiesisko nenoteiktību
IVN drošības loģika balstās uz A-izsvarotu vides trokšņa kontroli un zemo frekvenču aprēķiniem,
tomēr pēcekpluatācijas uzraudzībā netiek skaidri nostiprināta prasība analizēt frekvenču saturu
zem 20 Hz tādā apjomā, lai monitorings būtu uztverams kā faktiska infraskaņas kontrole.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana nenodrošina sabiedrībai pietiekamu
skaidrību un uzticēšanos, ka identificētais ietekmes veids tiek uzraudzīts ne tikai formāli, bet arī
pēc būtības, kas neatbilst labas pārvaldības un IVN procesa principiem.
ALTERNATĪVAS
1. Alternatīvu izvērtējums IVN nav veikts atbilstoši normatīvajām prasībāmIVN ziņojumā nav nodrošināts pilnvērtīgs iespējamo un saprātīgo alternatīvu izvērtējums, kā to
prasa likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
. Alternatīvu analīze ir sašaurināta līdz
tehnoloģisko risinājumu (VES modeļu) salīdzinājumam, vienlaikus faktiski atsakoties vērtēt
izvietojuma alternatīvas un darbības neīstenošanas (“nulles”) variantu. Šāda pieeja neatbilst
IVN procesa mērķim – salīdzināt dažādus risinājumus, lai izvēlētos videi un sabiedrībai mazāk
kaitīgo.
Akceptējot paredzēto darbību bez izvietojuma alternatīvu salīdzinājuma, lēmums tiek balstīts uz
ierosinātāja sākotnējo biznesa mērķi (maksimālā jauda), nevis uz objektīvu ietekmju
salīdzinājumu, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
2. Izvietojuma alternatīvu neizvērtēšana apiet būtisku ietekmju novēršanas
mehānismu
IVN izmantotā pieeja, kurā novietojuma alternatīvas netiek analizētas, jo ierosinātājs tās “nav
noteicis”
, nav pieļaujama. Tieši izvietojuma izvēle ir viens no galvenajiem instrumentiem būtisku
ietekmju (troksnis, mirgošana, ainava, bioloģiskā daudzveidība) novēršanai vai samazināšanai,
un tās neanalizēšana faktiski liedz IVN sasniegt tā preventīvo mērķi.
Šādā situācijā paredzētās darbības akceptēšana nozīmētu, ka alternatīvu izvērtējuma
pienākums tiek aizstāts ar formālu konstatējumu, ka alternatīvu nav, kas neatbilst ne normatīvo
aktu jēgai, ne sabiedrības tiesībām uz informētu līdzdalību.
3. Dienvidu turbīnu grupas AL
43–AL
_
_
49 iekļaušana vienā projektā sagroza
IVN un lēmuma pieņemšanas loģiku
Uzskatu, ka attālinātā turbīnu grupa AL
43–AL
_
_
49 telpiski un funkcionāli neveido vienotu
veselumu ar centrālo VES parka izvietojumu, bet gan pēc būtības ir atsevišķa izvietojuma
vienība. Šīs grupas iekļaušana vienā “Aloja” projektā rada risku mākslīgi paplašināt vēja parka
robežas, sagrozīt attālumu piemērošanas loģiku un nepamatoti virzīt lēmumu Ministru kabineta
kompetencē atvieglotās kārtības ietvarā.
Akceptējot projektu šādā konfigurācijā bez skaidra, īstenojama izvietojuma un alternatīvu
salīdzinājuma (tostarp bez “nulles alternatīvas”), tiek radīts būtisks tiesiskais risks, ka IVN
alternatīvu sadaļa nav pietiekama, lai pamatotu atbildīgu un normatīvi atbilstošu lēmumu par
plānotās darbības pieļaujamību.
30.12.2025. 07:47
Fiziska persona
Iebilstu. Izvērtējams nav pietiekams, tas veikts «ķeksītim«, jo :
1. Reāls ieguvums Latvijas iedzīvotājiem no turbīnām nav skaidrs. Cik maksās elektroenerģija no šīm turbīnām nav precīzi zinàms.
2.Aizdomas ka sakarā ar jaudas balansēšanu elektrība Latvijā kļūs dārgāka.
3. Neveicinās lauku tūrismu
4. Cilvēki kas dzīvos tuvumā turbīnām ar laiku būs spiesti pamest to teritoriju, kas iespējams veicinās emigrāciju
5. Īpašumiem kas būs turbīnu tuvumā ievērojami samazināsies vērtība.
6. Pēc turbīnu ekspluatācijas beigām pastāv risks ka demontāža gulsies uz nodokļu maksātājiem vai zemes īpašniekiem.
7. Atstāj negatīvu iespaidu uz visu dabu un cilvēku veselību
Šie ir daži argumenti kāpēc iebilstu degratēt Latvijas zemi.
Iebilstu
1. Reāls ieguvums Latvijas iedzīvotājiem no turbīnām nav skaidrs. Cik maksās elektroenerģija no šīm turbīnām nav precīzi zinàms.
2.Aizdomas ka sakarā ar jaudas balansēšanu elektrība Latvijā kļūs dārgāka.
3. Neveicinās lauku tūrismu
4. Cilvēki kas dzīvos tuvumā turbīnām ar laiku būs spiesti pamest to teritoriju, kas iespējams veicinās emigrāciju
5. Īpašumiem kas būs turbīnu tuvumā ievērojami samazināsies vērtība.
6. Pēc turbīnu ekspluatācijas beigām pastāv risks ka demontāža gulsies uz nodokļu maksātājiem vai zemes īpašniekiem.
7. Atstāj negatīvu iespaidu uz visu dabu un cilvēku veselību
Šie ir daži argumenti kāpēc iebilstu degratēt Latvijas zemi.
Iebilstu
30.12.2025. 07:55
Fiziska persona
Esmu pilnīgi pret vēja parku būvniecībai Latvijā. Latvijā ir jāsaglabā dabiskā ainava un vide. VP darbības rezultātā pasliktinās lielā rādiusā dzīvojošo cilvēku un dzīvnieku veselības stāvoklis. ( attālumi un slimības minētas vairākos zinātniskos pētījumos, kuri jums, kā liecina Drasme darīt Face book slejas, ir daudzreiz rakstīti un nosūtīti). VP kropļo Latviju gan vizuāli, gan fiziski, degradējot to.
30.12.2025. 07:56
Fiziska persona
Iebilstu pret nepārdomātu un neizpētītu vēja elektrostaciju parku būvniecību. Jo nav izvērtēta šo parku ietekmē uz urboekoloģisko sistēmu kopumā Latvijas teritorijā.
Īpaši maz adekvātu pētijumu no veselības aizsardzības puses, kas skar zemfrekvences vibrācijas, skaņas izplatību gaisā, pazemes ūdeņos. Šo zemfrekvences patstāvīgā fona iedarbību uz cilvēka organismu un reproduktīvo veselību.
Sabiedrība nav informēta par izmaksām, kas palielinās cenas energoresursiem un ar to saistītajiem gala produktiem.
Par papildus izdevumiem kompensējošo jaudu uzturēšanai.
Apspriešanas laikā ir izvirzīti arī ļoti daudz citu iebildumu, kas saistīti ar cilvēkam drošas dzīves vides nodrošināšanu iespējamo projektu realizācijas vietās.
Īpaši maz adekvātu pētijumu no veselības aizsardzības puses, kas skar zemfrekvences vibrācijas, skaņas izplatību gaisā, pazemes ūdeņos. Šo zemfrekvences patstāvīgā fona iedarbību uz cilvēka organismu un reproduktīvo veselību.
Sabiedrība nav informēta par izmaksām, kas palielinās cenas energoresursiem un ar to saistītajiem gala produktiem.
Par papildus izdevumiem kompensējošo jaudu uzturēšanai.
Apspriešanas laikā ir izvirzīti arī ļoti daudz citu iebildumu, kas saistīti ar cilvēkam drošas dzīves vides nodrošināšanu iespējamo projektu realizācijas vietās.
30.12.2025. 08:20
Fiziska persona
Es iebilstu pret vēja parka izbūvi Alojā vai tās apkaimē. Jo Latvijā dzīvojošie cilvēki no šiem parkiem neiegūs nekādu labumu, tie visi ir tikai un vienīgi biznesa projekti šauram interešu lokam. Tādā veidā izkropļojot Latvijas dabiskās vides ainavas kā arī negatīvi ietekmējot tās floru un faunu.
30.12.2025. 08:39
Inta Putāne
Saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem tiesību aktiem ; ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijas 25.pantu, ANO Starptautiskais pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 12.1.pantu, Eiropas cilvēktiesību konvencijas 8.pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35.pantu, Orhūsas konvenciju ; Latvijas Republikas Satversmes 111., 115.pantiem ; likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 1.1.un 11.7.pantiem ; 2015.gada MK noteikumu nr.18 Kārtībā, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību 2.pielikuma 7.1.punktu ; Programmas nr.5-03/16/2023 (14.09.2023.) II daļas 1.punktu cilvēka veselību izvirza kā primāro aizsargājamo vērtību ,
Modernais mākslīgais intelekts visā IVN Aloja ziņojumā saskaitīja 8 - 15 teikumus par cilvēka veselību, tātad nav izpildīti augstāk minēto tiesību normu nosacījumi.
IVN ziņojums Aloja un EVA atzinums nr.10.7/3/2025 ir uzskatāmi par neleģitīmiem.
KATEGORISKI NORAIDU AKCEPTA IECERI!
Modernais mākslīgais intelekts visā IVN Aloja ziņojumā saskaitīja 8 - 15 teikumus par cilvēka veselību, tātad nav izpildīti augstāk minēto tiesību normu nosacījumi.
IVN ziņojums Aloja un EVA atzinums nr.10.7/3/2025 ir uzskatāmi par neleģitīmiem.
KATEGORISKI NORAIDU AKCEPTA IECERI!
30.12.2025. 10:14
Iveta Pēkšēna
Iebilstu vēja parka "ALOJA"VES turbīnu būvniecībai apdzīvoto vietu un viensētu tuvumā. Mana īpašuma tuvumā 3 VES turbīnas plānotas 816m., 840m.,un aptuveni 1km no dzīvojamās mājas un 2 km rādiusā ap manu īpašumu apmēram 10VES turbīnas. Plānotais VES augstums 267m, bet netiek izslēgta iespēja, ka varētu tikt uzstādītas arī lielākas jaudas VES, nekā Ziņojumā novērtētas.
Šāda mēroga obektu izbūve nedrīkst tikt realizēta vietās, kas ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti. Attīstība nevar būt pretrunā ar iedzīvotāju tiesībām uz drošu un veselīgu dzīves vidi.
IVN tiek balstīts Eiropas pieredzes un Dānijas vadlīnijām (pēc pieejamās informācijas turbīnu augstums 120-50m).
Dokumentā tiek teikts, ka pēc Beļģijā istrādātiem aprēķiniem, drošais attālums no VES modeļa būtu ievērojama 605m līdz 695m plara drošības zona. Mūsu gadījumā 2VES tiks izbūvētas 123m un 171m no publiskā pašvaldības ceļa, kas ir vienīgais, kā ikdienā nokļūt savā īpašumā.
Savā īpašumā nodarbojos ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu. Ganību teritorijas pieiet par 500m tuvāk VES teritorijai.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.240 "Vispārējie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiem" 163.punktu, ka pēc vēja elektrostacijas izbūves, 800m rādiusā ap to nav pieļaujama dzīvojamo un publisko ēku būvniecība. Tiek būtiski ierobežotas manas, kā īpašnieka tiesības brīvi rīkoties savā īpašumā.IVN sadaļā ūdens ņemšanas vietas , urbumi nav informācijas par īpašumā esošo ūdens urbumu.
Īstenojot šāda mēroga projektus ir nepieciešams veidot atklātu dialogu, nevis tikai ar patiesā labuma guvējiem, bet arī ar iedzīvotājiem, kuriem ikdienā būs jādzīvo VES tuvumā.
IVN ziņojums ir formāls un nepilnīgs dokuments,kas neatspoguļo ietekmi pēc fakta. Vides riski ir balstīti uz teorētiskiem pieņēmumiem nevis normatīviem dokumentiem.
Šāda mēroga obektu izbūve nedrīkst tikt realizēta vietās, kas ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti. Attīstība nevar būt pretrunā ar iedzīvotāju tiesībām uz drošu un veselīgu dzīves vidi.
IVN tiek balstīts Eiropas pieredzes un Dānijas vadlīnijām (pēc pieejamās informācijas turbīnu augstums 120-50m).
Dokumentā tiek teikts, ka pēc Beļģijā istrādātiem aprēķiniem, drošais attālums no VES modeļa būtu ievērojama 605m līdz 695m plara drošības zona. Mūsu gadījumā 2VES tiks izbūvētas 123m un 171m no publiskā pašvaldības ceļa, kas ir vienīgais, kā ikdienā nokļūt savā īpašumā.
Savā īpašumā nodarbojos ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu. Ganību teritorijas pieiet par 500m tuvāk VES teritorijai.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.240 "Vispārējie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiem" 163.punktu, ka pēc vēja elektrostacijas izbūves, 800m rādiusā ap to nav pieļaujama dzīvojamo un publisko ēku būvniecība. Tiek būtiski ierobežotas manas, kā īpašnieka tiesības brīvi rīkoties savā īpašumā.IVN sadaļā ūdens ņemšanas vietas , urbumi nav informācijas par īpašumā esošo ūdens urbumu.
Īstenojot šāda mēroga projektus ir nepieciešams veidot atklātu dialogu, nevis tikai ar patiesā labuma guvējiem, bet arī ar iedzīvotājiem, kuriem ikdienā būs jādzīvo VES tuvumā.
IVN ziņojums ir formāls un nepilnīgs dokuments,kas neatspoguļo ietekmi pēc fakta. Vides riski ir balstīti uz teorētiskiem pieņēmumiem nevis normatīviem dokumentiem.
30.12.2025. 10:21
Atlasīti 268 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25