Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027. gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Plāns ir sagatavots, lai nodrošinātu Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, kā arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam noteikto mērķu un uzdevumu izpildi.
Plāns paredz rīcību visos pārvaldes līmeņos – nacionālajā, reģionālajā un vietējā. Noteiktie uzdevumi ir vērsti uz to, lai saliedētas sabiedrības politikas īstenošanas rezultātā tiktu veicināta nacionālās identitātes un piederības sajūtas nostiprināšanās, iekļaujošas līdzdalības un pilsonisko zināšanu līmeņa paaugstināšanās, tiktu stiprināta kvalitatīva un droša demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpa, veicināta Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalība sabiedrībā, kā arī mazinātos negatīvos stereotipos balstīta attieksme pret dažādām sabiedrības grupām.
Plāns paredz rīcību visos pārvaldes līmeņos – nacionālajā, reģionālajā un vietējā. Noteiktie uzdevumi ir vērsti uz to, lai saliedētas sabiedrības politikas īstenošanas rezultātā tiktu veicināta nacionālās identitātes un piederības sajūtas nostiprināšanās, iekļaujošas līdzdalības un pilsonisko zināšanu līmeņa paaugstināšanās, tiktu stiprināta kvalitatīva un droša demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpa, veicināta Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalība sabiedrībā, kā arī mazinātos negatīvos stereotipos balstīta attieksme pret dažādām sabiedrības grupām.
Mērķa apraksts
Plāna mērķis ir nodrošināt nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, īstenojot Pamatnostādnēs noteiktos trīs rīcības virzienus:
Nacionālā identitāte un piederība;
Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums;
Integrācija.
Rīcības virzieni ir savstarpēji saistīti, nosakot iekļaujošu līdzdalību kā vispārēju ieviešanas principu, kā arī izvirzot caurviju prioritātes, kas attiecināmas uz visiem plāna pasākumiem – nacionālā identitāte, latviešu valoda, uzticēšanās, solidaritāte un sadarbība.
Nacionālā identitāte un piederība;
Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums;
Integrācija.
Rīcības virzieni ir savstarpēji saistīti, nosakot iekļaujošu līdzdalību kā vispārēju ieviešanas principu, kā arī izvirzot caurviju prioritātes, kas attiecināmas uz visiem plāna pasākumiem – nacionālā identitāte, latviešu valoda, uzticēšanās, solidaritāte un sadarbība.
Politikas jomas
Mazākumtautību kultūras un tradīciju saglabāšana; Mazākumtautību tiesības; Nevalstisko organizāciju attīstība; Pilsoniskās sabiedrības attīstība; Pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politika; Sabiedrības iecietības veicināšana; Sabiedrības integrācija
Teritorija
Latvija
Norises laiks
18.04.2024. - 20.05.2024.
Informācija
Sabiedrība var sniegt viedokli par plāna "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.-2027.gadam" projektu.
Fiziskās personas
- Latvijas iedzīvotāji
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Ilona Jekele (KM)
Atbildīgā persona
Dace Vilsone (KM)
Izsludināšanas datums
18.04.2024. 11:44
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
pilsonis
Imigrācija ir jāierobežo nevis jāveicina situācijā, kad jau tā krievu okupācijas rezultātā ir pārāk daudz svešu kolonistu.
Nekāds multikulturālisms nav pieļaujams. Sabiedrība ir saliedējama vienīgi uz latviešu valodas kā valsts valodas un Latvijai tradicionālas kultūras pamata.
Nekāds multikulturālisms nav pieļaujams. Sabiedrība ir saliedējama vienīgi uz latviešu valodas kā valsts valodas un Latvijai tradicionālas kultūras pamata.
06.05.2024. 13:10
Fiziska persona
Šis plāns novedīs Latviju pie pilnīgas iznīcības.
06.05.2024. 13:36
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret trešo valstu pilsoņu skaita palielināšanu Latvijā.
TUA/PUA izsniegšana jāpārtrauc un nav jāturpina, kamēr 1) nav apzināti un izraidīti visi trešo valstu pilsoņi, kuriem uzturēšanās atļaujas jau beigušās, 2) nav ieviesta skaidra, darboties spējīga uzskaites un kontroles sistēma Latvijā esošo trešo valstu pilsoņu ar "studējošo" vīzām regulārai apzināšanai - precīzs viņu skaits, nodarbošanās legalitāte, nodokļu nomaksa, iebraukšanas iemesla atbilstība reālajām darbībām, 3) nav pārtraukta krāpniecisko "studējošo" vīzu izsniegšana dažu stundu (valodas, vid.izglītības, u.c.) kursikiem nedēļā, kas nekādi nav nosaucami par studēšanu, 4) nav aizliegts "studējošo" vīzu īpašniekiem ievest Latvijā savas ģimenes locekļus, 5) nav izstrādāts un ieviests skaidrs profesiju saraksts, kuras limitētā skaitā Latvijā drīkst iebraukt, uzturēties terminēti un izbraukt pēc darba līguma beigām.
Respektīvi - nevienu jaunu iebraucēju no trešajām valstīm, kamēr nav iedarbināta un sakārtota esošā sistēma jau iebraukušo svešpilsoņu apzināšanai. Kad tas darbosies, varēsiet sākt domāt par tikai nepieciešamās kvalifikācijas, stingri limitētā apjomā un ar definētiem noteikumiem (piem., aizliedzot svešas reliģijas uzbāzīgu praktizēšanu, nepakļaušanos vietējām tradīcijām, cenšanos veidot savas kopienas un dominēt teritorijā) darbaspēka ievešanu uz laiku, neapdraudot pamatnācijas skaitlisko vairākumu.
Pagaidām ne PMLP kontrole, ne uzskaite netiek galā ar saviem pienākumiem, tādēļ jaunu plānu izstrādāšana tikai palielinās haosu un nedrošību valstī.
06.05.2024. 13:51
Students
Palielinot imigrāciju uz Latviju, kultūras ministrija veicina latviešu tautas un Latvijas valsts bojāeju. Tā vietā lai veicinātu valsti iznīcinošu imigrāciju, KM kopā ar citām atbildīgajām ministrijām būtu jāstrādā lai no Latvijas izraidītu visus ārzemju "studentus", kas šeit ir ieradušies lai studētu, bet tā vietā lai to darītu strādā pilna laika darbu.
06.05.2024. 14:33
Fiziska persona
Latvijas Republika eksistē lai nodrošinātu Latvijas tautas un kultūras eksistenci. Ārzemniekiem ar to jāsamierinās, ja to kāds nespēj tad valsts ir jāpamet.
06.05.2024. 14:42
Mārcis Kūlis
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.-2027. gadam
Esmu kategoriski pret imigrācijas palielinājumu no 1.1 uz 2.2% gadā sekojošubiemeslu dēļ:
Latvija pēdējā gadsimtā vēsturiski pārdzīvojusi vislielāko imigrācijas vilni, kā rezultātā pamattauta latvieši no 75% 1935 ir sarukusi līdz 52% 1989 un attiecīgi 61% 2023. Tas novedis pie nekur citur ES neesošas disproporcijas , kad valstī ir 40% no citas valsts ar okupācijas palīdzību iebraukuši nelatviskas izcelsmes iedzīvotāji. Sekas ir acīmredzamas - viņi ir pašpietiekami un ārpus valsts iestādēm uzspiežot latviešiem savu valodu diktē saziņu krieviski gan Rīgā, gan Latgalē, gan medicīnā, gan tirfznoecībā un arī celtniecībā. Tas nozīmē, ka pamaatautai dotās Satversmes garantijas uz "latviešu valodas un kultūras attīstību cauri gadsimtiem " JAU nestrādā. Vēl lielāks iebraucēju skaits automātiski samazina latviešu īpatsvaru lielajās pilsētās un šo problēmu pasliktina. Latviešu jaunieši nevar atrast darbu bez krievu un angļu valodām 99% darba vietu- tā ir diskriminācija pēc valodas principa, kur valsts pastāvēšanas leģitīmais mērķis tiek ignorēts un valoda vairs nav pietiekama dzīvei Latvijā. Jūsu plāns palielināt imigrāciju no trešajām valstīm latviešu diskrimināciju strauji pasliktinās.
iesaku noteikt cittautiešu kvotas- un virzīties uz pirms okupācijas parametriem , kur latvieši ir minimums 75 % ! To var sasniegt!
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.-2027. gadam
Esmu kategoriski pret imigrācijas palielinājumu no 1.1 uz 2.2% gadā sekojošubiemeslu dēļ:
Latvija pēdējā gadsimtā vēsturiski pārdzīvojusi vislielāko imigrācijas vilni, kā rezultātā pamattauta latvieši no 75% 1935 ir sarukusi līdz 52% 1989 un attiecīgi 61% 2023. Tas novedis pie nekur citur ES neesošas disproporcijas , kad valstī ir 40% no citas valsts ar okupācijas palīdzību iebraukuši nelatviskas izcelsmes iedzīvotāji. Sekas ir acīmredzamas - viņi ir pašpietiekami un ārpus valsts iestādēm uzspiežot latviešiem savu valodu diktē saziņu krieviski gan Rīgā, gan Latgalē, gan medicīnā, gan tirfznoecībā un arī celtniecībā. Tas nozīmē, ka pamaatautai dotās Satversmes garantijas uz "latviešu valodas un kultūras attīstību cauri gadsimtiem " JAU nestrādā. Vēl lielāks iebraucēju skaits automātiski samazina latviešu īpatsvaru lielajās pilsētās un šo problēmu pasliktina. Latviešu jaunieši nevar atrast darbu bez krievu un angļu valodām 99% darba vietu- tā ir diskriminācija pēc valodas principa, kur valsts pastāvēšanas leģitīmais mērķis tiek ignorēts un valoda vairs nav pietiekama dzīvei Latvijā. Jūsu plāns palielināt imigrāciju no trešajām valstīm latviešu diskrimināciju strauji pasliktinās.
iesaku noteikt cittautiešu kvotas- un virzīties uz pirms okupācijas parametriem , kur latvieši ir minimums 75 % ! To var sasniegt!
06.05.2024. 14:43
Fiziska persona
Šis projekts iztrādāts Latvijas Valsts un Latviešu tautas iznīcināšanai, un nav pieņemams vairumam Latvijas sabierdrības. Līdz ar to, tas jāizņem no dienas kārtības!
06.05.2024. 15:18
Daiga Tetere
Iebilstu pret jaunu PUA , vispār jebkādu jaunu atļauju turpmāku izsniegšanu ārvalstniekiem, it sevišķi trešo valstu iedzīvotājiem. Tas apdraud latviešu tautas un valodas pastāvēšanu nākotnē, kā arī valsts iekšējo drošību.Mums nav nepieciešami migranti, mums jāpārgrupē iekšējie resursi atbilstoši tautsaimniecības pieprasījumam, jāizskauž krievu valodas lietošana Latvijas publiskajā telpā. Jāveicina reemigrācija. Mūsu mērķiem jābūt atbilstošiem Satversmei!
06.05.2024. 15:19
Fiziska persona
Šādi plāni dotajā brīdī, faktiski lara laikā, nav vajadzīgi. Mākslīgi saliedētības vai pilsoniskās aktivitātes pasākumi ir bezjēdzīgi. Noraidīt, jo realizējot šo plānu 10 gados Latvijā plānots uzaicināt apmēram 400.000 migrantu, kas faktiski ir pamattautības (latviešu) mākslīga samazināšana kā padomju laikos ievedot migrantus.
06.05.2024. 15:52
Privātpersona
Neatbalstu imigrantu skaita palielināšanu. Tā ir cita kultūra, sveša mentalitāte, sveša reliģija. Mūsu jau tā ir maz, nevajag iznīcināt mūsu valsti un pakļaut to noziedzībai un iznīcībai.
06.05.2024. 15:56
Arnis Samsons
Iebilstu un esmu pret. Paskaidrošu kāpēc.
Latvija ar saviem knapi 2 miljoniem iedzīvotāju ir pietiekami maza valsts un šeit iepludināt imigrantus no valstīm, kur iespējams daudzi uzskati un vērtības, tostarp tostarp reliģijās un politikā no Latvijas un Eiropas kā tādas krasi atšķirās - nebūtu saprātīgi un ilgtermiņā varētu radīt draudus mūsu valsts pamatiedzīvotājiem gan viņu darba vietās, mājvietās un publiskajās vietās. Par iebraucēju ētikas un morāles normām nemaz nerunājot - jo, kā jau iepriekš minēju, tad pastāv risks par interešu konfliktiem starp vietējiem iedzīvotājiem un iebraucējiem.
Tāpat - kurš un kādā veidā izsekos līdzi šiem iebraucējiem, ko viņi dara vai nedara mūsu valstī, ar ko nodarbojās un kā tas kalpo Latvijas valsts interesēm? Kurš var garantēt, ka konkrētie iebraucēji nenodarbosies ar nelikumībām un nemēģinās izmantot savu statusu ļaunprātīgi? Kas var garantēt, ka šie iebraucēji neapdraudēs nekādā veidā pamatiedzīvotājus, viņu dzīvības/veselību un viņu īpašumus? Kurš kontrolēs to, lai šie iebraucēji nepulcētos nekontrolētos baros - respektīvi simtos un tūkstošos, kas var mēģināt radīt draudus pārējai sabiedrībai? Un galvenais jautājums - kurš reāli pārbaudīs vai šie iebraucēji Latvijā reāli strādā nevis rokas biksēs sabāzuši gaida uz pabalstiem un dokumentiem, kā tas notiekot citās valstīs?
Latvija ar saviem knapi 2 miljoniem iedzīvotāju ir pietiekami maza valsts un šeit iepludināt imigrantus no valstīm, kur iespējams daudzi uzskati un vērtības, tostarp tostarp reliģijās un politikā no Latvijas un Eiropas kā tādas krasi atšķirās - nebūtu saprātīgi un ilgtermiņā varētu radīt draudus mūsu valsts pamatiedzīvotājiem gan viņu darba vietās, mājvietās un publiskajās vietās. Par iebraucēju ētikas un morāles normām nemaz nerunājot - jo, kā jau iepriekš minēju, tad pastāv risks par interešu konfliktiem starp vietējiem iedzīvotājiem un iebraucējiem.
Tāpat - kurš un kādā veidā izsekos līdzi šiem iebraucējiem, ko viņi dara vai nedara mūsu valstī, ar ko nodarbojās un kā tas kalpo Latvijas valsts interesēm? Kurš var garantēt, ka konkrētie iebraucēji nenodarbosies ar nelikumībām un nemēģinās izmantot savu statusu ļaunprātīgi? Kas var garantēt, ka šie iebraucēji neapdraudēs nekādā veidā pamatiedzīvotājus, viņu dzīvības/veselību un viņu īpašumus? Kurš kontrolēs to, lai šie iebraucēji nepulcētos nekontrolētos baros - respektīvi simtos un tūkstošos, kas var mēģināt radīt draudus pārējai sabiedrībai? Un galvenais jautājums - kurš reāli pārbaudīs vai šie iebraucēji Latvijā reāli strādā nevis rokas biksēs sabāzuši gaida uz pabalstiem un dokumentiem, kā tas notiekot citās valstīs?
06.05.2024. 17:08
Fiziska persona
Nepiekrītu šim projektam.
Lūgums pārstrādāt to un izņemt ārā integrācijas sadaļu, kur jau ielikti dubultas imigrantu piesaistes kvotas.
Lūgums pārstrādāt to un izņemt ārā integrācijas sadaļu, kur jau ielikti dubultas imigrantu piesaistes kvotas.
06.05.2024. 18:14
Fiziska persona
Nekādā gadījuma nedrīkst ievest vēl Latvijas un Rietumiem nepiederīgus cilvēkus. Rīga jau sāk izskatīties pēc Rietumeiropas pilsētām, kas ir pilnas ar migrantiem. NĒ - visādiem pākrievotiem musulmaņiem no Centrālāzijas, viņi ar lielāku skaitu var palielināt terorisma draudu līmeni LV. Par pārējiem - no Dienvidāzijas, arī, ja tas nav Islāms, tad tā ir vienkārši netīrība. Visi šie ievedīs savus uzskatus, kas ir absolūti atpalikuši no civilizētām valstīm, un tos uzspiedīs, neesiet nekādi muļķi. Uzņēmējiem nav jāpelna un sabiedrības piesārņošanas rēķina, varējam iztikt bez Wolt un Bolt, tad to arī var atkārtot. Nepiebilstot, ka brauc ar automašīnām, kas ir norakstītas (vēl brauc ar nopirktām tiesībām. NĒ ISLAMIZĀCIJAI, NĒ ATKĀRTOTAI PĀRKRIEVOŠANAI!!!
06.05.2024. 19:10
Fiziska persona
KM noteikti nebūrtu jānodarbojas ar PUA skaita palielināšanu
06.05.2024. 20:34
Ginta Elsberga
Latvijas sabiedrība, vēlētāji nav pilnvarojuši Kultūras ministriju nodaroties ar migrantu skaita palielināšanu un pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem. Migrantu skaita palielināšana nav jāsauc par integrāciju, kā to maldinoši dara šis dokuments. Caur Kultūras ministriju virzītais partijas "Progresīvie" priekšlikums samazināt latviešu īpatsvaru Latvijā būtu izšķirams tikai referendumā, tautas nobalsošanā.
06.05.2024. 21:57
Elvis Radiņš
Sveiki!
Paldies par sabiedrības līdzdalības lapu!
Neesmu politiķis vai eksperts, attiecīgi mans viedoklis balstās uz salīdzinoši šauru info loku.
Par 3. valstu migrantu uzņemšanu un integrāciju: ir ārkārtīgi daudz problēmas, ja paaugstina imigrantu skaitu. Mani galvenie 2 punkti/jautājumi ir:
Pirmkārt, to integrācija ir gandrīz neiespējama, mums ir daudzi piemēri starp mūsu rietumu sabiedrotajiem (viens no izteiksmīgākajiem - Lielbritānija), kas pat ar daudzkārt lielāku resursu nespēj ar to tikt galā. Bet mums pat nav jāskatās uz rietumiem, mēs paši savā valstī jau vairāk nekā 30 gadus nebijām spējīgi integrēt padomju pārpalikumus. Integrēšanās trūkuma sekas pašsaprotamas un notiek jau tagad citās valstīs - vietējo kultūra, valoda, vēsture, visa viņu būtība tiek pārrakstīta par labu ienācējtautām. Pat ja mēs spētu 40k gadā apmācīt latviešu valodā, ko es ļoti stipri apšaubu, ir daudzi citi kultūras aspekti, kuriem viņi gandrīz noteikti nepielāgotos, tā pat kā jebkur citur, jo viņus nevar piespiest un viņiem tas nav nedz vajadzīgs, nedz vēlams.
Otrkārt, vai tie tiešām ir nepieciešami? Demogrāfijas jautājumā ievērojams faktors ir Latvijas ekonomiskais stāvoklis kā arī darbavietu trūkums, kas ir ironiski, jo mums vienlaicīgi esot nepieciešams darbaspēks. Vai nebūtu labāk ieguldīt nevis imigrantu pabalstos/uzņemšanā, bet gan latviešu uzņēmumu un jauno ģimeņu atbalstā, kam būtu iespēja ilgtermiņā novērst problēmu?
Īsumā - vai mūsu tautai jāziedo savu valsti un kultūru par īslaicīgu ekonomisku ieguvumu, ko potenciāli ir iespējams iegūt citos veidos? Es esmu kategoriski pret līdz brīdim, kad redzēšu pārliecinošu argumentu + pierādījumu klāstu, ka tiešām esam spējīgi viņus integrēt, nerunājot jau par 40k gadā.
Paldies par sabiedrības līdzdalības lapu!
Neesmu politiķis vai eksperts, attiecīgi mans viedoklis balstās uz salīdzinoši šauru info loku.
Par 3. valstu migrantu uzņemšanu un integrāciju: ir ārkārtīgi daudz problēmas, ja paaugstina imigrantu skaitu. Mani galvenie 2 punkti/jautājumi ir:
Pirmkārt, to integrācija ir gandrīz neiespējama, mums ir daudzi piemēri starp mūsu rietumu sabiedrotajiem (viens no izteiksmīgākajiem - Lielbritānija), kas pat ar daudzkārt lielāku resursu nespēj ar to tikt galā. Bet mums pat nav jāskatās uz rietumiem, mēs paši savā valstī jau vairāk nekā 30 gadus nebijām spējīgi integrēt padomju pārpalikumus. Integrēšanās trūkuma sekas pašsaprotamas un notiek jau tagad citās valstīs - vietējo kultūra, valoda, vēsture, visa viņu būtība tiek pārrakstīta par labu ienācējtautām. Pat ja mēs spētu 40k gadā apmācīt latviešu valodā, ko es ļoti stipri apšaubu, ir daudzi citi kultūras aspekti, kuriem viņi gandrīz noteikti nepielāgotos, tā pat kā jebkur citur, jo viņus nevar piespiest un viņiem tas nav nedz vajadzīgs, nedz vēlams.
Otrkārt, vai tie tiešām ir nepieciešami? Demogrāfijas jautājumā ievērojams faktors ir Latvijas ekonomiskais stāvoklis kā arī darbavietu trūkums, kas ir ironiski, jo mums vienlaicīgi esot nepieciešams darbaspēks. Vai nebūtu labāk ieguldīt nevis imigrantu pabalstos/uzņemšanā, bet gan latviešu uzņēmumu un jauno ģimeņu atbalstā, kam būtu iespēja ilgtermiņā novērst problēmu?
Īsumā - vai mūsu tautai jāziedo savu valsti un kultūru par īslaicīgu ekonomisku ieguvumu, ko potenciāli ir iespējams iegūt citos veidos? Es esmu kategoriski pret līdz brīdim, kad redzēšu pārliecinošu argumentu + pierādījumu klāstu, ka tiešām esam spējīgi viņus integrēt, nerunājot jau par 40k gadā.
06.05.2024. 22:32
Ainis Sproģis - Fiziska persona
Esmu dzirdējis, ka tas labi nebeigsies, ja tiks vilkti Latvijā šie 3 valstu mežoņi. Viņi vairojas kā truši un ignorē latvisko kultūrtelpu. Tās ir Latvijas beigās.
06.05.2024. 22:47
Fiziska persona
tiesību aktu projekts ir pilnībā noraidāms, jo satur neskaidrus formulējumus un nedarbojas Latvijas un latviešu tautas interesēs, tajā skaitā paredz imigrācijas palielināšanu no trešajām valstīm - kā rezultatīvais rādītājs minēts - "Trešo valstu pilsoņi, kas pirmreizēji ieguvuši PUA, īpatsvars gadā, PMLP (2019.g. 1,1% ð 2027.g. 2,2%)". Pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmēju īpatsvara un skaita palielināšana trešo valstu pilsoņiem kara un citu smagu ārēju apdraudējumu apstākļos ir absolūti nepieņemana. un līdzīgi, kara un ārējā apdraudējuma apstākļos, pie jau tā ierobežotiem budžeta līdzekļiem aizsardzībai, veselībai un sociālajai aprūpei, absolūti nepieņemama ir finansējuma palielināšana trešo valstu pilsoņu integrācijai Latvijā.
06.05.2024. 23:01
Kristīna Molokova
Kategoriski iebilstu pret uzturēšanās atļauju palielināšanu. Šis projekts ir klajš nacionālās drošības aprdraudējums un tas būtu vērtējams kā noziedzīgs un bargi sodāms. Cik bērni gadā dzimst latviešiem? Papielinot PUA %, kurā gadā izbeidzas Latvija un par populārāko jaudzimušā vārdu kļūst Muhameds(Uk dati 2023.gads)? Tāpat no citu valstu pieredzes redzam, ka šie iebraucēji neintergrējas, bet gan uzspiež savu kultūru, reliģiju un klaji nicina valsti, kurā atrodas. Kas notiek Francijā, Uk, Vācijā!? Jūs ziņas nelasat!?!??? Kāpēc Rīga ir pilna jau tagad ar bolt kurjeriem no Pakistānām un Indijām, šie ir tie augsti kvalificētie profesori vai tie daži desmiti studentiņi, kas piestrādā!?Tad kāpēc šis nabaga studentiņš jau braukā ar auto (acīmredzami neatbilstošā tehniskā stāvoklī) pa Rīgu un viņam blakus sēž sieviete uzvilkusi hidžābu? Sakārtojiet,lūdzu,visupirms šo haosu! Latvija izmirst un izbrauc, tā vietā jūs ievest vēlaties lielākus % PUA! Vai Uk pieredze, kad vairs netiek izsniegtas darba vīzas visiem pēc kārtas neko neliecina? Ka jaunie "bēgļi" tiek uzreiz sagatavoti izsūtīšanai uz Āfriku neko neliecina!? Lielo valstu kļūdas vēlaties atkārtot šajā mazajā valstī!? Nekādā gadījumā! Šī projekta izstrādātāji un atbalstītāji ir klaji valsts iznīcības piekritēji un būtu jāapcietina
06.05.2024. 23:26
Privātpersona
Nav nekāda loģiska pamatojuma PUA izsniegšanai šādā apjomā.
Turklāt, nav saprotams, kāpēc šādu jautājumu virza KM, kurai pēc būtības jārūpējas pamatā par latviskās kultūrtelpas uzturēšanu un vairošanu, nevis Uzturēšanās atļaujām.
Lai par šo jautājumu rūpējas EM un IeM, nepieciešamības gadījumā īslaicīgi izsniedzot TUA konkrētam darbam.
Turklāt, nav saprotams, kāpēc šādu jautājumu virza KM, kurai pēc būtības jārūpējas pamatā par latviskās kultūrtelpas uzturēšanu un vairošanu, nevis Uzturēšanās atļaujām.
Lai par šo jautājumu rūpējas EM un IeM, nepieciešamības gadījumā īslaicīgi izsniedzot TUA konkrētam darbam.
06.05.2024. 23:48
Kaspars Sarnovskis
Pašlaik Eiropa ir slima. Vīruss sākās centrālajā Eiropā un tagad lēnām tuvojas arī Eiropas austrumiem jeb mums - Latvijai. Austrumu reliģijas (islāma) drauds Eiropā jau ir sekmīgi materializējies Vācijā, Francijā, Itālijā, Anglijā un turpina uzņemt inerci. Latvija ir tālais Eiropas nostūris, līdz ar to, pie mums tendences nonāk lēnāk, kas ir labi, jo varam novērot pasaules notikumus un izprast tos pirms ir jāpieņem lēmums. Lūgšu Jūs atvērt acis un padomāt loģiski par latvieša interesēm. Likumprojektu neatbalstu un nosodu viņa veidotājus. Imigrācija iznīcinās Eiropu, tā ir nekavējoties jāaptur. Ja šis likumprojekts tiks pieņemts, katra izvarotā sieviete, katrs nodurtais latvietis būs jūsu vaina. Nelaidiet svešus cilvēkus mūsu valstī!
07.05.2024. 00:17
Fiziska persona
Iebilstu un absolūti nepiekrītu trešo valstu pilsoņu pirmreizējās uzturēšanās atļauju izsniegšanas skaita palielināšanai pēc pilnīgi neskaidriem kritērijiem, kuru paredz šis dokuments. Tas apdraud Latvijas valsts iedzīvotāju nacionālo sastāvu un nav vērsts uz valsts pamatiedzīvotāju interesēm dzīvot tradicionālās kultūras un tradīciju garā.
07.05.2024. 01:14
Larviete
Iebilstu pret PUA skaita palielināšanu, tās ir jāsamazina! Latviešu ir jau tagad par maz, cittautiešu par daudz, latvietība izšķīdīs pret islāma pārspēku, mēs netiksim galā.
07.05.2024. 02:04
Fiziska persona
Lūdzu vispirms paradīt faktus/pētījumus, ka šāda problēma pastāv un likumprojekts ir nepieciešams, nevis uz savu galvu tādu pieņemt.
07.05.2024. 07:40
Juris Smirnovs
No IV Pasākumi mērķa sasniegšanai strīpot no 3. rīcības virziena politikas rezultāti rezultatīvajiem rādītājiem punktu: Trešo valstu pilsoņi, kas pirmreizēji ieguvuši PUA, īpatsvars gadā, PMLP (2019.g. 1,1% 2027.g. 2,2%).
Šis punkts būtu strīpojams, jo tas rada būtiskus riskus, kā:
1. Objektivitātes un precizitātes trūkums mērķa noteikšanā: Mērķis palielināt trešo valstu pilsoņu, kas iegūst patvēruma meklētāja statusu (PUA), īpatsvaru var tikt interpretēts kā kvantitatīvs, nevis kvalitatīvs mērķis. Tas rada risku, ka politika tiek orientēta uz mērķa sasniegšanu jebkurā veidā, neņemot vērā PUA izsniegšanas pamatotību.
2. Nepamatotas PUA izsniegšanas riski: Ja politikas rādītājs mudina palielināt PUA izsniegtu gadījumu skaitu, tas var novest pie situācijām, kad PUA tiek piešķirts personām, kuras tam faktiski nav tiesīgas. Tas var radīt problēmas ne tikai saistībā ar resursu nepamatotu izmantošanu, bet arī ar imigrācijas kontroles efektivitātes samazināšanu.
3. Palielināti riski PMLP darbībā: Ar nepamatotu PUA piešķiršanu saistīti riski var ietekmēt ne tikai PMLP resursu izlietojumu, bet arī tās reputāciju un uzticamību. Nepareizi piešķirti PUA var radīt ilgtermiņa problēmas, piemēram, tiesvedības un juridiskas komplikācijas.
4. Ietekme uz sabiedrības uzticību: Ja sabiedrība uztver, ka imigrācijas politika tiek vadīta kvantitatīvi, nevis kvalitatīvi, tas var samazināt uzticību gan attiecīgajai politikai, gan valsts iestādēm kopumā. Sabiedrības uzticība ir būtiska stabilas un saliedētas sabiedrības uzturēšanai.
5. Alternatīvu mērķu un rādītāju apsvērumi: Plānā vajadzētu koncentrēties uz rādītājiem, kas labāk atspoguļo politikas mērķus attiecībā uz integrāciju un sabiedrības saliedētību, nevis uz statistikas uzlabošanu. Piemēroti rādītāji varētu ietvert integrācijas programmu efektivitāti, trešo valstu pilsoņu sociālo un ekonomisko integrāciju un valsts valodas apguvi.
Paplašināt punktu "3.1. Veicināt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu integrāciju sabiedrībā", iekļaujot prasību, ka ārvalstu pilsoņiem ir jāapgūst latviešu valoda līdz noteiktam prasmju līmenim. Šāda pieeja ne tikai sekmēs dziļāku ārvalstu pilsoņu integrāciju Latvijas sabiedrībā, bet arī atvieglos viņiem piekļuvi darba tirgum, izglītībai un valsts pakalpojumiem, tādējādi veicinot viņu sociālo un ekonomisko iekļaušanos sabiedrībā.
Šis punkts būtu strīpojams, jo tas rada būtiskus riskus, kā:
1. Objektivitātes un precizitātes trūkums mērķa noteikšanā: Mērķis palielināt trešo valstu pilsoņu, kas iegūst patvēruma meklētāja statusu (PUA), īpatsvaru var tikt interpretēts kā kvantitatīvs, nevis kvalitatīvs mērķis. Tas rada risku, ka politika tiek orientēta uz mērķa sasniegšanu jebkurā veidā, neņemot vērā PUA izsniegšanas pamatotību.
2. Nepamatotas PUA izsniegšanas riski: Ja politikas rādītājs mudina palielināt PUA izsniegtu gadījumu skaitu, tas var novest pie situācijām, kad PUA tiek piešķirts personām, kuras tam faktiski nav tiesīgas. Tas var radīt problēmas ne tikai saistībā ar resursu nepamatotu izmantošanu, bet arī ar imigrācijas kontroles efektivitātes samazināšanu.
3. Palielināti riski PMLP darbībā: Ar nepamatotu PUA piešķiršanu saistīti riski var ietekmēt ne tikai PMLP resursu izlietojumu, bet arī tās reputāciju un uzticamību. Nepareizi piešķirti PUA var radīt ilgtermiņa problēmas, piemēram, tiesvedības un juridiskas komplikācijas.
4. Ietekme uz sabiedrības uzticību: Ja sabiedrība uztver, ka imigrācijas politika tiek vadīta kvantitatīvi, nevis kvalitatīvi, tas var samazināt uzticību gan attiecīgajai politikai, gan valsts iestādēm kopumā. Sabiedrības uzticība ir būtiska stabilas un saliedētas sabiedrības uzturēšanai.
5. Alternatīvu mērķu un rādītāju apsvērumi: Plānā vajadzētu koncentrēties uz rādītājiem, kas labāk atspoguļo politikas mērķus attiecībā uz integrāciju un sabiedrības saliedētību, nevis uz statistikas uzlabošanu. Piemēroti rādītāji varētu ietvert integrācijas programmu efektivitāti, trešo valstu pilsoņu sociālo un ekonomisko integrāciju un valsts valodas apguvi.
Paplašināt punktu "3.1. Veicināt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu integrāciju sabiedrībā", iekļaujot prasību, ka ārvalstu pilsoņiem ir jāapgūst latviešu valoda līdz noteiktam prasmju līmenim. Šāda pieeja ne tikai sekmēs dziļāku ārvalstu pilsoņu integrāciju Latvijas sabiedrībā, bet arī atvieglos viņiem piekļuvi darba tirgum, izglītībai un valsts pakalpojumiem, tādējādi veicinot viņu sociālo un ekonomisko iekļaušanos sabiedrībā.
07.05.2024. 09:10
Atlasīti 107 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25