Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027. gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Plāns ir sagatavots, lai nodrošinātu Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, kā arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam noteikto mērķu un uzdevumu izpildi.
Plāns paredz rīcību visos pārvaldes līmeņos – nacionālajā, reģionālajā un vietējā. Noteiktie uzdevumi ir vērsti uz to, lai saliedētas sabiedrības politikas īstenošanas rezultātā tiktu veicināta nacionālās identitātes un piederības sajūtas nostiprināšanās, iekļaujošas līdzdalības un pilsonisko zināšanu līmeņa paaugstināšanās, tiktu stiprināta kvalitatīva un droša demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpa, veicināta Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalība sabiedrībā, kā arī mazinātos negatīvos stereotipos balstīta attieksme pret dažādām sabiedrības grupām.
Plāns paredz rīcību visos pārvaldes līmeņos – nacionālajā, reģionālajā un vietējā. Noteiktie uzdevumi ir vērsti uz to, lai saliedētas sabiedrības politikas īstenošanas rezultātā tiktu veicināta nacionālās identitātes un piederības sajūtas nostiprināšanās, iekļaujošas līdzdalības un pilsonisko zināšanu līmeņa paaugstināšanās, tiktu stiprināta kvalitatīva un droša demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpa, veicināta Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalība sabiedrībā, kā arī mazinātos negatīvos stereotipos balstīta attieksme pret dažādām sabiedrības grupām.
Mērķa apraksts
Plāna mērķis ir nodrošināt nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, īstenojot Pamatnostādnēs noteiktos trīs rīcības virzienus:
Nacionālā identitāte un piederība;
Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums;
Integrācija.
Rīcības virzieni ir savstarpēji saistīti, nosakot iekļaujošu līdzdalību kā vispārēju ieviešanas principu, kā arī izvirzot caurviju prioritātes, kas attiecināmas uz visiem plāna pasākumiem – nacionālā identitāte, latviešu valoda, uzticēšanās, solidaritāte un sadarbība.
Nacionālā identitāte un piederība;
Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums;
Integrācija.
Rīcības virzieni ir savstarpēji saistīti, nosakot iekļaujošu līdzdalību kā vispārēju ieviešanas principu, kā arī izvirzot caurviju prioritātes, kas attiecināmas uz visiem plāna pasākumiem – nacionālā identitāte, latviešu valoda, uzticēšanās, solidaritāte un sadarbība.
Politikas jomas
Mazākumtautību kultūras un tradīciju saglabāšana; Mazākumtautību tiesības; Nevalstisko organizāciju attīstība; Pilsoniskās sabiedrības attīstība; Pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politika; Sabiedrības iecietības veicināšana; Sabiedrības integrācija
Teritorija
Latvija
Norises laiks
18.04.2024. - 20.05.2024.
Informācija
Sabiedrība var sniegt viedokli par plāna "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.-2027.gadam" projektu.
Fiziskās personas
- Latvijas iedzīvotāji
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Ilona Jekele (KM)
Atbildīgā persona
Dace Vilsone (KM)
Izsludināšanas datums
18.04.2024. 11:44
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Republikas pilsonis
Sveicināti, kategoriski iebilstu pret trešo valstu pilsoņu skaita palielināšanu Latvijā un līdz ar to - iebilstu pret jebkādiem tiesību aktiem (arī šo),kas paredz tiešu vai netiešu šāda veida personu skaita pieauguma / vai iedzīvošanās veicināšanu. Vispirms ir jāatrisina jautājums ar pamatnācijas saglabāšanu - mums uz abām kājām klibo medicīnas pakalpojumi (t.s.k. vēža diagnosticēšana un ārstēšana), infrastruktūra reģionos (transports, izglītība), caurumaina valsts robeža (kur Progresīvo partijas piekritēji izpalīdz Krievijai tās hibrīdkarā un velk pāri robežai trešo valstu pilsoņus), un citi piemēri, kā piemēŗam, Kutūras ministrijas uzsāktā Latvijas vēstures un kultūras mantojuma iznīcināšana (vēlme pārskatīt Dziesmu svētkus un bijušās "čekas" ēkas pārdošana).
19.05.2024. 22:30
Fiziska persona
1. Par jēdziena "nacionālās identitātes" lietošanu dokumentā. Nekur nav norādīts, ka runa ietu par latviešu nacionālās identitātes stiprināšanu. Vai varbūt runāts tiek par kādu citu nacionālo identitāšu stiprināšanu? Lūdzu norādīt precīzi un nepārprotami, jo Latvija ir nacionāla valsts un stiprināt šeit var tikai latviešu nacionālo identitāti.
2. Saprotu, ka jēdziens "iekļaujošs" ir ļoti moderns un imigrantiem noteikti šķiet dikti labskanīgs (izklausās pēc reklāmas), jo noņem no viņiem PIENĀKUMU iekļauties Latvijas valstī. Pēc būtības tas uzliek pienākumu tikai uzņemošai nācijai (latviešiem): iekļaut iebraucējus neskatoties uz viņu nolūkiem (varbūt pat ļaunprātīgiem). Mēs vēl arvien netiekam galā ar sekām, ko sagādā Latvijas teritorijā ievestie imigranti-kolonisti no padomju okupācijas laikiem un nenotikušās deokupācijas sekām. Priekšlikums: izmainīt tekstā šo skatu punktu un norādīt pienākumus IEKĻAUTIES iebraucējiem, arī valodas kontekstā. Izveidot sistēmu, kurā imigranti saņem informāciju par saviem pienākumiem pret valsti un latviešu nāciju, kā arī norādīt instrumentus par to, kā tiks monitorēts, kontrolēts un ATSKAITĪSIES SABIEDRĪBAI par iebraucēju skaitu (pa grupām PUA, TUA un valstspiederību) viņu iekļaušanos un integrēšanos: noziedzības līmeni, valsts valodas prasmēm un lietojumu.
3. Priekšlikums: nepieciešams izglītībā Studiju programmās, kurās studē iebraucēji no citām valstīm, norādīt obligātu latviešu valoda apguvi studiju ietvaros nodrošinot lekcijas vairāku gadu garumā (nevis kā tagad, vienu semestri) un iespējams pat pēdējā mācību gadā kādu studiju priekšmetu vadīt latviešu valodā. Tas ļautu iekļauties Latvijā pēc studiju beigām tiem, kas izlems palikt strādāt un arī tiem, kas strādā paralēli studijām. Citādi šie iebraucēju uz doto momentu tikai palielina latviešu valodas izspiešanu no publiskās saziņas telpas.
2. Saprotu, ka jēdziens "iekļaujošs" ir ļoti moderns un imigrantiem noteikti šķiet dikti labskanīgs (izklausās pēc reklāmas), jo noņem no viņiem PIENĀKUMU iekļauties Latvijas valstī. Pēc būtības tas uzliek pienākumu tikai uzņemošai nācijai (latviešiem): iekļaut iebraucējus neskatoties uz viņu nolūkiem (varbūt pat ļaunprātīgiem). Mēs vēl arvien netiekam galā ar sekām, ko sagādā Latvijas teritorijā ievestie imigranti-kolonisti no padomju okupācijas laikiem un nenotikušās deokupācijas sekām. Priekšlikums: izmainīt tekstā šo skatu punktu un norādīt pienākumus IEKĻAUTIES iebraucējiem, arī valodas kontekstā. Izveidot sistēmu, kurā imigranti saņem informāciju par saviem pienākumiem pret valsti un latviešu nāciju, kā arī norādīt instrumentus par to, kā tiks monitorēts, kontrolēts un ATSKAITĪSIES SABIEDRĪBAI par iebraucēju skaitu (pa grupām PUA, TUA un valstspiederību) viņu iekļaušanos un integrēšanos: noziedzības līmeni, valsts valodas prasmēm un lietojumu.
3. Priekšlikums: nepieciešams izglītībā Studiju programmās, kurās studē iebraucēji no citām valstīm, norādīt obligātu latviešu valoda apguvi studiju ietvaros nodrošinot lekcijas vairāku gadu garumā (nevis kā tagad, vienu semestri) un iespējams pat pēdējā mācību gadā kādu studiju priekšmetu vadīt latviešu valodā. Tas ļautu iekļauties Latvijā pēc studiju beigām tiem, kas izlems palikt strādāt un arī tiem, kas strādā paralēli studijām. Citādi šie iebraucēju uz doto momentu tikai palielina latviešu valodas izspiešanu no publiskās saziņas telpas.
20.05.2024. 14:31
Līna Austra Putāne - Latvijas Pilsoniskā alianse
Latvijas Pilsoniskā alianse saskaņo Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2024.-2027. gadam bez priekšlikumiem vai iebildumiem.
20.05.2024. 17:54
Fiziska persona
Ierosinājumi latviešu valodas stiprināšanai 1.2.punktā: latviešu valodas apmācībai nepieciešams izveidot ne tikai aplikāciju, bet arī mājas lapu ar valodas kursiem video, uzdevumu, testu formātā, ko par brīvu varētu izmantot jebkurš interesents patstāvīgi. Arī sabiedriskie medijiem LTV7 un LR4 vajadzētu veidot latviešu valodas mācību saturu priekš savas auditorijas. Tas ļautu cittautiešiem pakāpeniski pārslēgties uz latviešu valodu informatīvajā telpā un plūstoši sagatavoties pārejai uz valsts valodu sabiedriskos medijos. Šis arī kaut nedaudz attaisnotu šo okupācijas valodā funkcionējošo mediju bezkaunīgo, sabiedrību šķeļošo šī brīža eksistenci.
Pilnībā iebilstu pret 2.1.punktā PROVIDUS priekšlikumā 1) minēto par valodu lūdzu nomainīt no ”tajā valodā, kādā šis informācijas līdzeklis strādā” uz ”valsts valodā”. Nav pieļaujama tālāka Latvijas rusifikācija.
Latviešu valodas stiprināšanai pats galvenais ir radīt tādu vidi (arī ar ierobežojumiem), kurā bez valsts valodas iztikt nevar, jo tā būtu augstākā motivācija tās apgūšanai, praktizēšanai un piederības sajūtas Latvijai veidošanai. Arī TUA, PUA, darba atļaujas kritērijus jāizvērtē un jāsasaista ar valsts valodas prasmju eksāmenu kārtošanu. Latvieši lielajās pilsētās, kur parasti paliek imigranti, ir pārāk mazskaitlīgi (faktiski minoritātes), lai dabiskā veidā radītu latvisku vidi.
Jānem arī vērā fakts, ka mēs Latvijā nevaram pārņemt tādu valstu pieredzi, kuras nav bijušas vardarbīgi okupētas un pēc tam vēl atstāti masveidīgi ievestie, lielas daļas Latvijas neatkarību neatbalstošie kolonistu pēcteči. Viņi tika un arī nākotnē tiks izmantoti, lai noskaņotu pret latviešiem kā pamatnāciju un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tādejādi turpinot rusifikāciju krievijas hibrīdkarā ietekmē. Ir nepieciešams apzināt nelikvidētās okupācijas sekas un ņemt tās vēra visos sabiedrisko procesu vērtēšanas un plānošanas dokumentos, arī šajos.
Pilnībā iebilstu pret 2.1.punktā PROVIDUS priekšlikumā 1) minēto par valodu lūdzu nomainīt no ”tajā valodā, kādā šis informācijas līdzeklis strādā” uz ”valsts valodā”. Nav pieļaujama tālāka Latvijas rusifikācija.
Latviešu valodas stiprināšanai pats galvenais ir radīt tādu vidi (arī ar ierobežojumiem), kurā bez valsts valodas iztikt nevar, jo tā būtu augstākā motivācija tās apgūšanai, praktizēšanai un piederības sajūtas Latvijai veidošanai. Arī TUA, PUA, darba atļaujas kritērijus jāizvērtē un jāsasaista ar valsts valodas prasmju eksāmenu kārtošanu. Latvieši lielajās pilsētās, kur parasti paliek imigranti, ir pārāk mazskaitlīgi (faktiski minoritātes), lai dabiskā veidā radītu latvisku vidi.
Jānem arī vērā fakts, ka mēs Latvijā nevaram pārņemt tādu valstu pieredzi, kuras nav bijušas vardarbīgi okupētas un pēc tam vēl atstāti masveidīgi ievestie, lielas daļas Latvijas neatkarību neatbalstošie kolonistu pēcteči. Viņi tika un arī nākotnē tiks izmantoti, lai noskaņotu pret latviešiem kā pamatnāciju un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tādejādi turpinot rusifikāciju krievijas hibrīdkarā ietekmē. Ir nepieciešams apzināt nelikvidētās okupācijas sekas un ņemt tās vēra visos sabiedrisko procesu vērtēšanas un plānošanas dokumentos, arī šajos.
20.05.2024. 19:16
Fiziska persona
Ierosinājums 1.3 punktā: uzsvērt kopīgas vēstures izpratnes veidošanas nozīmi skolās! Tajās ir nopietni, detalizēti un saistoši jāmāca par Latvijas vēsturi, atvēlot tam pietiekami daudz mācību stundas. Arī izpratnei par demokrātisko procesu un tās priekšrocībām (2.punkts) ir jāuzsver skolu izglītības nozīme. Lai jaunā paaudze izprastu demokrātijas priekšrocības un politiski populisti tai nevar ”pārdot” autoritārisma idejas, vēstures macības kontekstā ir nepieciešama detalizēta apmācība, diskusija, pieredzes stāsti par represīvajam metodēm kādas tika izmantotas padomju okupācijas laikā un citās diktatūrās.
Parasti, tad, kad cilvēkam ir brīvība, viņš to nenovērtē, jo uztver kā pašsaprotamu. Svarīgi jaunajai paaudzei saprast, ka izvēles brīvība un demokrātija nav pati par sevi saprotama lieta un, ka to var viegli zaudēt, ja nepiedalās demokrātiskajos procesos. Esmu pamanījusi šādu problēmu jaunajā paaudzē sev apkārt: viņi nepiedalās, jo nesaprot ko var zaudēt.
Parasti, tad, kad cilvēkam ir brīvība, viņš to nenovērtē, jo uztver kā pašsaprotamu. Svarīgi jaunajai paaudzei saprast, ka izvēles brīvība un demokrātija nav pati par sevi saprotama lieta un, ka to var viegli zaudēt, ja nepiedalās demokrātiskajos procesos. Esmu pamanījusi šādu problēmu jaunajā paaudzē sev apkārt: viņi nepiedalās, jo nesaprot ko var zaudēt.
20.05.2024. 19:30
Fiziska persona
Iebilstu pret 3.1. punktā 2) minēto par informācijas sniegšanu dažādās imigrantu valodā. Arī citur, kur tiek integrācijai piedāvāts lietot imigrantu (mazākumtautību) valodas, jo tas nekādi neveicinās iekļaušanos Latvijas sabiedrībā un veicinās tikai atsvešinātības sajūtu no latviešu nācijas, kas ir valsts pamats.
Iebilstu pret TUA un PUA izsniegšanas pieaugumu. Jātiek galā jau ar esošajiem iebraucējiem, arī no padomju okupācijas laikiem. Lūdzu paredzēt pasākumu plānā uzdevumu: izstrādāt regulējumu iebraucēju izraidīšanai no valsts par pārkāpumiem, kriminālām aktivitātēm, darbībām kas vērstas pret Latvijas valsti, sadarbību ar naidīgiem režīmiem vai terorismu atbalstošām valstīm, spiegošanu. Tas ir būtiski saliedētas sabiedrības veidošanai un drošībai. Latvijas ekonomikai, ņemot vērā MI un robotikas attīstību nevajadzēs jaunu apšaubāmas kvalitātes un sociālo spriedzi palielinošu darbaspēku. Piekrītu, ka jārestrukturizē ekonomika, jāsamazina valsts pārvaldē nodarbināto skaits un bezdarbs arī mums vēl pietiek. Labāk domājam kā Latgales un citu reģionu iedzīvotājus iesaistīt darba tirgū, piemēram attālinātajos darbos. Tam būs arī pozitīvs iespaids uz lauku apdzīvotību, ienākumiem un sociālo situāciju tajos.
Ieteikumi dokumentā fokusēties uz:
Pasākumiem latviešu diskriminācijas izskaušanai Latvijas darba tirgū, lai novērstu latviešu izbraukšanu no valsts un veicinātu latviešu reemigrāciju. Citādi bez pazemojošās krievu valodas prasmēm Latvijas pamatnācijai ir lielas grūtības atrast darbu un stipri ierobežota izvēle darba tirgū. Nevar būt saliedēta sabiedrība, ja tiek diskriminēta Latvijas pamattauta, kurai nav citas valsts, kur dzīvot, augt un attīstīties kā tautai.
Tāpat lūdzu ierakstīt dokumentā pasākumus krievu valodas lingvistiskās agresijas apkarošanai publiskajā telpā, palielinot sodus par valsts valodas pārkāpumiem. Nepieciešama arī visu normatīvu pārskatīšanu, izslēdzot iespēju ļaunprātīgi nelietot valsts valodu. Nepieciešams pie kontrolējamiem monitoringa rādītājiem pievienot regulāru (ikgadēju) latviešu diskriminācijas un valsts valodas faktiskā lietojuma, pašpietiekamības novērtējumu.
Iebilstu pret TUA un PUA izsniegšanas pieaugumu. Jātiek galā jau ar esošajiem iebraucējiem, arī no padomju okupācijas laikiem. Lūdzu paredzēt pasākumu plānā uzdevumu: izstrādāt regulējumu iebraucēju izraidīšanai no valsts par pārkāpumiem, kriminālām aktivitātēm, darbībām kas vērstas pret Latvijas valsti, sadarbību ar naidīgiem režīmiem vai terorismu atbalstošām valstīm, spiegošanu. Tas ir būtiski saliedētas sabiedrības veidošanai un drošībai. Latvijas ekonomikai, ņemot vērā MI un robotikas attīstību nevajadzēs jaunu apšaubāmas kvalitātes un sociālo spriedzi palielinošu darbaspēku. Piekrītu, ka jārestrukturizē ekonomika, jāsamazina valsts pārvaldē nodarbināto skaits un bezdarbs arī mums vēl pietiek. Labāk domājam kā Latgales un citu reģionu iedzīvotājus iesaistīt darba tirgū, piemēram attālinātajos darbos. Tam būs arī pozitīvs iespaids uz lauku apdzīvotību, ienākumiem un sociālo situāciju tajos.
Ieteikumi dokumentā fokusēties uz:
Pasākumiem latviešu diskriminācijas izskaušanai Latvijas darba tirgū, lai novērstu latviešu izbraukšanu no valsts un veicinātu latviešu reemigrāciju. Citādi bez pazemojošās krievu valodas prasmēm Latvijas pamatnācijai ir lielas grūtības atrast darbu un stipri ierobežota izvēle darba tirgū. Nevar būt saliedēta sabiedrība, ja tiek diskriminēta Latvijas pamattauta, kurai nav citas valsts, kur dzīvot, augt un attīstīties kā tautai.
Tāpat lūdzu ierakstīt dokumentā pasākumus krievu valodas lingvistiskās agresijas apkarošanai publiskajā telpā, palielinot sodus par valsts valodas pārkāpumiem. Nepieciešama arī visu normatīvu pārskatīšanu, izslēdzot iespēju ļaunprātīgi nelietot valsts valodu. Nepieciešams pie kontrolējamiem monitoringa rādītājiem pievienot regulāru (ikgadēju) latviešu diskriminācijas un valsts valodas faktiskā lietojuma, pašpietiekamības novērtējumu.
20.05.2024. 21:31
"Latvijas Tradicionālās kultūras asociācija"
“Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.–2027.gadam” projektā, un galvenais situācijas izpētē, nav ņemts vērā apstāklis, kas Latviju būtiski atšķir no vairuma Eiropas Savienības valstu, - ka Latvija vēl nav pārvarējusi PSRS rusifikācijas un tautu sajaukšanas politikas sekas. Trešo valstu ieceļotāju pieaugums ir drauds pamatnācijas pastāvēšanai.
Latvijas skolās ir nepietiekama un nesistēmiska latviešu tradicionālās kultūras mācība, kas ir riska faktors savas kultūras zaudēšanai, palielinoties imigrācijai. Ir nepietiekami latviešu tradicionālo kultūru apgūt tikai ārpusklašu izglītībā vai kultūras centros. Savukārt Āzijas valstu imigrantiem ir ļoti spēcīgas savas tautas un savas reliģijas tradīcijas.
Latvijas drošības dienestiem nav kapacitātes trešo valstu pilsoņu pieplūdumam.
Latvijas skolās ir nepietiekama un nesistēmiska latviešu tradicionālās kultūras mācība, kas ir riska faktors savas kultūras zaudēšanai, palielinoties imigrācijai. Ir nepietiekami latviešu tradicionālo kultūru apgūt tikai ārpusklašu izglītībā vai kultūras centros. Savukārt Āzijas valstu imigrantiem ir ļoti spēcīgas savas tautas un savas reliģijas tradīcijas.
Latvijas drošības dienestiem nav kapacitātes trešo valstu pilsoņu pieplūdumam.
20.05.2024. 21:41
Atlasīti 107 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25