Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027. gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Plāns ir sagatavots, lai nodrošinātu Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, kā arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam noteikto mērķu un uzdevumu izpildi.
Plāns paredz rīcību visos pārvaldes līmeņos – nacionālajā, reģionālajā un vietējā. Noteiktie uzdevumi ir vērsti uz to, lai saliedētas sabiedrības politikas īstenošanas rezultātā tiktu veicināta nacionālās identitātes un piederības sajūtas nostiprināšanās, iekļaujošas līdzdalības un pilsonisko zināšanu līmeņa paaugstināšanās, tiktu stiprināta kvalitatīva un droša demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpa, veicināta Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalība sabiedrībā, kā arī mazinātos negatīvos stereotipos balstīta attieksme pret dažādām sabiedrības grupām.
Plāns paredz rīcību visos pārvaldes līmeņos – nacionālajā, reģionālajā un vietējā. Noteiktie uzdevumi ir vērsti uz to, lai saliedētas sabiedrības politikas īstenošanas rezultātā tiktu veicināta nacionālās identitātes un piederības sajūtas nostiprināšanās, iekļaujošas līdzdalības un pilsonisko zināšanu līmeņa paaugstināšanās, tiktu stiprināta kvalitatīva un droša demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpa, veicināta Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalība sabiedrībā, kā arī mazinātos negatīvos stereotipos balstīta attieksme pret dažādām sabiedrības grupām.
Mērķa apraksts
Plāna mērķis ir nodrošināt nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, īstenojot Pamatnostādnēs noteiktos trīs rīcības virzienus:
Nacionālā identitāte un piederība;
Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums;
Integrācija.
Rīcības virzieni ir savstarpēji saistīti, nosakot iekļaujošu līdzdalību kā vispārēju ieviešanas principu, kā arī izvirzot caurviju prioritātes, kas attiecināmas uz visiem plāna pasākumiem – nacionālā identitāte, latviešu valoda, uzticēšanās, solidaritāte un sadarbība.
Nacionālā identitāte un piederība;
Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums;
Integrācija.
Rīcības virzieni ir savstarpēji saistīti, nosakot iekļaujošu līdzdalību kā vispārēju ieviešanas principu, kā arī izvirzot caurviju prioritātes, kas attiecināmas uz visiem plāna pasākumiem – nacionālā identitāte, latviešu valoda, uzticēšanās, solidaritāte un sadarbība.
Politikas jomas
Mazākumtautību kultūras un tradīciju saglabāšana; Mazākumtautību tiesības; Nevalstisko organizāciju attīstība; Pilsoniskās sabiedrības attīstība; Pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politika; Sabiedrības iecietības veicināšana; Sabiedrības integrācija
Teritorija
Latvija
Norises laiks
18.04.2024. - 20.05.2024.
Informācija
Sabiedrība var sniegt viedokli par plāna "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.-2027.gadam" projektu.
Fiziskās personas
- Latvijas iedzīvotāji
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Ilona Jekele (KM)
Atbildīgā persona
Dace Vilsone (KM)
Izsludināšanas datums
18.04.2024. 11:44
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Gundars Osis
Pilnīgs murgs no "progresīvo" ministres puses. PUA skaita palielināšana Latvijā ir nepieņemama!
08.05.2024. 20:41
Zigrīda Sprukte
Pēc būtības un taisnības minētais KM dokuments nav ētisks, nav ekonomiski pamatojošs un neveicina/-ās atbildību un attīstību sabiedrībai, Nācijai un saliedētībai! Piekrītu vērīgajiem iedzīvotājiem par pamatojošiem skaidrojumiem!
08.05.2024. 21:14
Andris Gailītis
Projekts ir kategoriski noraidāms. PUA daudzuma palielināšana ir apzināts pasākums latviešu tautas kā Latvijas pamatnācijas izšķīdināšanai un atbilst genocīda definīcijas daļai "apzināti radot šādai grupai tādus dzīves apstākļus, kur paredzēta tās pilnīga vai daļēja iznīcība".
08.05.2024. 22:47
Fiziska persona
Šobrīd Latvijā eksistējošā sistēma nespēj integrēt esošos cittautiešus uz latviešu valodas bāzes. Rīgas mikrorajonos pirmā valoda kādā tiek uzrunāts klients joprojām mēdz būt krievu valoda, savukārt augstākās izglītības vidē eskistē pašpietiekama angļu valodas vide (saskaros ar situāciju, kad Latvijā jau ceturto gadu dzīvojoši un strādājoši cilvēki latviski pat sasveicināties neprot). Šādos apstākļos bezatbildīgi un latviešu nāciju apdraudoši ir Kultūras ministrijas dokumentā paustie plāni piešķirt līdzekļus mazākumtautību kolektīvu uzturēšanai laikā kad ir nepieciešams veicināt latviešu valodas vides izplatību. Ja cittautieši vēlas kopt savu kultūru, to var darīt par saviem līdzekļiem tāpat kā latviešu diaspora ārzemēs nesaņem finansējumu no mītnes zemju kultūras ministrijām latviešu valodas kopšanai.
Vēl kaitnieciskākas idejas tiek paustas plānos, ka Latvija 2027. gadā varētu izsniegt 2 reizes vairāk pastāvīgās uzturēšanās atļauju kā 2019. gadā. Tas nav pieļaujams. Ja jau šobrīd ir lielas grūtības integrēt tos kas šeit iebraukuši, tad skaitu jāsamazina, nevis jāpalielina.
Visā garajā dokumentā neatradu, ka būtu rakstīts kā palīdzēt atgriezties un integrēties Latvijā tiem cilvēkiem, kas reiz aizbraukuši strādāt ārpus Latvijas un kuri varētu atgriezties, ja spētu te iejusties ar visām ģimenēm. Viņu bērnu latviešu valodas zināšanas bieži nav labas, un Latvijas kultūras ministrija varētu veidot programmas gan kā tās palīdzēt pilnveidot vēl dzīvojot ārpus Latvijas, gan it īpaši - sistēmu Latvijā kas būtu draudzīga Latvijas pilsoņiem, kam nepieciešama integrācija Latvijas izglītības sistēmā un reālajā dzīvē, kur nez kāpēc praksē joprojām krievu valodas nezināšana ir diskriminējošs faktors! Jebkādai iekļaušanai ir jābūt, rēķinoties, ka te ir Latvija, kur savā starpā būtu jāsarunājas latviski!
Vēl kaitnieciskākas idejas tiek paustas plānos, ka Latvija 2027. gadā varētu izsniegt 2 reizes vairāk pastāvīgās uzturēšanās atļauju kā 2019. gadā. Tas nav pieļaujams. Ja jau šobrīd ir lielas grūtības integrēt tos kas šeit iebraukuši, tad skaitu jāsamazina, nevis jāpalielina.
Visā garajā dokumentā neatradu, ka būtu rakstīts kā palīdzēt atgriezties un integrēties Latvijā tiem cilvēkiem, kas reiz aizbraukuši strādāt ārpus Latvijas un kuri varētu atgriezties, ja spētu te iejusties ar visām ģimenēm. Viņu bērnu latviešu valodas zināšanas bieži nav labas, un Latvijas kultūras ministrija varētu veidot programmas gan kā tās palīdzēt pilnveidot vēl dzīvojot ārpus Latvijas, gan it īpaši - sistēmu Latvijā kas būtu draudzīga Latvijas pilsoņiem, kam nepieciešama integrācija Latvijas izglītības sistēmā un reālajā dzīvē, kur nez kāpēc praksē joprojām krievu valodas nezināšana ir diskriminējošs faktors! Jebkādai iekļaušanai ir jābūt, rēķinoties, ka te ir Latvija, kur savā starpā būtu jāsarunājas latviski!
08.05.2024. 23:39
Viktors Birze - Nacionālā Savienība "Taisnīgums"
Iebilstu paša šāda plāna nepieciešamībai. Latvijai nav jādomā par to kā sveštautiešus piesaistīt latviešu zemei visādi izdabājot viņiem. Tieši pretēji, Latvijas valsts uzdevums ir rūpēties par latviešu tautas dabisko pieaugumu, kā arī visos veidos veicināt etnisko latviešu proporcionālo pieaugumu valsts iedzīvotāju un pilsoņu kopumā. Jo šī valsts ir radīta tieši dēļ latviešu tautas nevis priekš visiem, kam te labpaticies ierasties. Latvijas valsts tika radīta latviešu tautai un tās funkcija ir kalpot par drošām mājām latviešiem. Sargāt tautas dzīvo spēku, gēnus, identitāti, kultūru, valodu. Ja šī funkcija netiek pildīta, tad zūd jēga arī valsts pastāvēšanai. Jūsu ministrija un visi tās plāni ir pretēji šīs valsts pastāvēšanas jēgai un līdz ar to uzskatāmi par nelietderīgiem un latviešu tautai kaitīgiem.
08.05.2024. 23:43
Fiziska persona
Uz papīra runājam par, ka vajag veicināt sabiedrību, bet praktiski turpinām PSRS politiku iepludinot imigrantus un turpinot dzēst šīs nācijas pamatus. Divkosība
09.05.2024. 08:31
Vita Saulīte
Kategoriski iebilstu pret šo projektu pilnībā. Kategorisks nē!
09.05.2024. 09:59
Fiziska persona
Pilnīgi nepiekrītu šim likumprojektam. Latvija 50 gadus tika iznīcināta kā brīva,nacionāla un demokrātiska valsts,tagad tiek piedāvāts tieši tas pats, un baidos,ka ar to pašu mērķi...Mums gluži otrādi jānosaka skaitliski,%tuāli sarkanā robeža sveštautiešu turēšanai valstī, jo tas nav vairs normāli,ka pamattautas-latviešu % sastāvs teju teju būs zem 50%...Resp.,jau tiek pārkāpts jebkāds loģisks samērs,jau tiek iznīcināta valoda,kultūra,demogrāfija. Esmu kategoriski PRET šo !!! Mums jācīnās par tiesībām atteikties no jebkādām sveštautiešu kvotām,kā arī rūpīgāk izvērtēt vīzu un uzturēšanās atļauju piešķiršanu.
09.05.2024. 13:16
Inārs Siņicins
Partija, no kuras ievēlēta Kultūras ministre, ir kreisi liberāla un, kā redzam Rietumeiropā ar līdzīgām partijām, nodarbojas ar valstu suverenitātes graušanu. Latvietība kā nacionāla vērtība ir tikko atguvusies no PSRS laikā veiktā genocīda un pārkrievošanas. KM šo trauslo nacionālo pašapziņu no jauna vēlas iznīcināt ar migrantu iepludināšanu valstī. Katrs solis Eiropas nacionālo valstu graušanā, tai skaitā Latvijā, ir palīdzība Krievijas kā agresorvalsts imperiālistisko tieksmju stiprināšanā.
Nākamais paredzamais KM solis būs noniecināt Latviešu dziesmu un deju svētkus kā tikai un vienīgi latviskus svētkus.
Mēs nedrīkstam ļaut ar svešu naudu un pakalpīgām rokām iznīcināt Latviju kā nacionālu valsti.
Nākamais paredzamais KM solis būs noniecināt Latviešu dziesmu un deju svētkus kā tikai un vienīgi latviskus svētkus.
Mēs nedrīkstam ļaut ar svešu naudu un pakalpīgām rokām iznīcināt Latviju kā nacionālu valsti.
09.05.2024. 13:22
Leonīds Krivišs
Latvieši ir ļoti jauki, draudzīgi un saticīgi cilvēki. Tomēr tagad Eiropa saskaras ar agresīvu islāma invāziju. To spilgti iezīmē 2023. gada 7. oktobris, kad Palestīna uzbruka Izraēlai. Un Irānas uzbrukums Izraēlai 2024. gada 14. aprīlī. Izraēla ir ļoti eiropeiska, tehnoloģiski attīstīta, demokrātiska un miermīlīga valsts, kur ievēro cilvēktiesības un cilvēkbrīvības. Taču virknē musulmaņu valstu ir novērojama demokrātijas neesamība, un šo valstu likumdošana ir pakārtota Korānam. Islāms nudien nav miera reliģija, jo vēsturiski tas savu ekspansiju veica caur kariem, caur lieliem cilvēkupuriem. Un sakarā ar karu Izraēlā un to, ka Eiropā dzīvojošie musulmaņi visai kūtri nosoda Palestīnu un Irānu, nākas secināt to, ka tālākā islāma invāzija Eiropā nesola neko labu. Islāma invāzija Eiropai sola vien antisemītismu, nesaticību starp dažādām sociālajām grupām (islāms nežēlīgi nosoda LGBTQ+ kopienu, arī pagānus (politeistus; daudzdievjus)). Eiropa tomēr ir tā zeme, kurā dažāda dzīvesveida, dažādu pārliecību cilvēki var dzīvot harmoniski, netraucējot cits citam dzīvi. Bet ar islāma ienākšanu Eiropā (lielās ekonomisko bēgļu un migrantu masas no musulmaņu valstīm) situācija var manāmi pasliktināties, un demokrātija var kļūt apdraudēta. Daļēji to apliecina nesenie notikumi Zviedrijā Eirovīzijas dziesmu konkursa laikā.
Islāms nav miera reliģija. Kurban Bairam (eng: Kurban Bayram) svētki man kā dabas aizstāvim ir nepieņemami.
Islāms nav miera reliģija. Kurban Bairam (eng: Kurban Bayram) svētki man kā dabas aizstāvim ir nepieņemami.
10.05.2024. 22:10
Leonīds Krivišs
Es esmu lepns par latviešu tautas sakrālo, kultūrvēsturisko mantojumu. Es esmu lepns, ka latviešiem ir dievturība un Latvju Dievi. Mūsu tauta ir bagāta.
Šajos sarežģītajos laikos ir svarīgi šo sentēvu pagānisko mantojumu nosargāt un kopt, lai tas būtu pieejams arī nākamajām paaudzēm. Daudz ko var iedvesmoties no citām Eiropas tautām. Piemēram, no islandiešiem, kuri kopj savu sakrālo mantojumu un praktizē asatru neopagānisko ticību (eng: Asatru; Heathenry). https://asatru.is/ Vai, piemēram, no grieķiem, kas nekautrējas no senču pagānisma un piekopj to neopagāniskās ticības – hellēnisma (eng: Hellenism) - veidā. https://www.ysee.gr/
Eiropas tautām arī šajos globalizācijas laikos ir jāmāk saglabāt savu vietējo kultūru. Jo katrai tautai savā dzimtajā zemītē ir tiesības uz savu vietējo kultūru. Tās ir dabas dotas. Un šīs tiesības ir svētas un neaizskaramas.
Šajos sarežģītajos laikos ir svarīgi šo sentēvu pagānisko mantojumu nosargāt un kopt, lai tas būtu pieejams arī nākamajām paaudzēm. Daudz ko var iedvesmoties no citām Eiropas tautām. Piemēram, no islandiešiem, kuri kopj savu sakrālo mantojumu un praktizē asatru neopagānisko ticību (eng: Asatru; Heathenry). https://asatru.is/ Vai, piemēram, no grieķiem, kas nekautrējas no senču pagānisma un piekopj to neopagāniskās ticības – hellēnisma (eng: Hellenism) - veidā. https://www.ysee.gr/
Eiropas tautām arī šajos globalizācijas laikos ir jāmāk saglabāt savu vietējo kultūru. Jo katrai tautai savā dzimtajā zemītē ir tiesības uz savu vietējo kultūru. Tās ir dabas dotas. Un šīs tiesības ir svētas un neaizskaramas.
10.05.2024. 22:15
Fiziska persona
Neskaitot visu minēto augstāk redzamajos komentāros, sadaļa "Detalizēts aprēķins plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamajam papildu finansējumam" izskatās pēc nekonkrētas, mākslīgas NVO barotnes ar neizmērāmu darbu un rezultātiem. Piemēram, "Iedzīvotāju sadarbības stiprināšanai kopienās 2025.gadā un turpmāk ik gadu nepieciešami 110 000 euro, atbalstot vismaz 25 projektus gadā" - kāpēc 25? Kāpēc ne 15 vai 50? Kādus projektus? Kāds būs pienesums no tām "domnīcām"? Kā izmērīsim? "Atbalstītas vismaz 10 NVO" - ko darīt, ja, piemēram, tās pat nav 10it? Ātri nodibināt, lai būtu? Te ir darbs Valsts kontrolei un KNAB jāizvērtē kāda saistība autoriem ar tām NVO, cik tur ir personīgas pazīšanās, ieinteresētības utt. Jānoskaidro vai tā ir nolaidība aiz muļķības vai noziedzīga izsaimniekošana. Kā arī jāsāk ar A.Loginas, Šaicānes, Jekeles, Vilsones un Arndetes-Kokares atlaišanu. Un tad var mēģināt vēlreiz.
13.05.2024. 04:00
Fiziska persona
"Socioloģisko pētījumu daudzveidīgie dati rosina domāt, ka daļai Latvijas sabiedrības nav pilnībā izveidojusies izpratne par Eiropas vērtībām un demokrātiju, kā arī to sasaisti ar savu dzīvi un savām pašrealizācijas iespējām." - man šie dati rosina domāt, ka tā sauktās "Eiropas vērtības" nevienā momentā nenozīmē, ka tās 100% pārklājās ar Latvijas vērtībām, jo rēķini kā vien vēlies, bet tas ir kaut kāds vidējais uzskaitījums, bet katra nācija ir ar savu kultūru, vēsturi un īpatnībām. Respektīvi, mēs tās saprotam - vienkārši nepieņemam pilnībā un veidos, jo mēs neesam tādi. Ļoti vienkārši un loģiski. Savukārt, šajā sacerējumā vairākkārt tiek lietota šķība demokrātijas interpretācija - mēs pavisam demokrātiski tās nepieņemam. Lai mums tās uzspiestu ir nepieciešams ignorēt demokrātiju kā to vairākos aspektos ir paveikusi šobrīd pie varas esošā koalīcija. Kā arī nav precīzi saukt tās par Eiropas vērtībām, tas ir relatīvi nekonkrēts vērtību uzskaitījums, par kuru pirms kāda laika vienojās ES birokrāti. Nospiedošs vairākums Eiropas un pat ES iedzīvotāju to dokumentu nekad nav lasījuši un nemaz nav informēti, kas tajā ir rakstīts. Un katra ES valsts tos uzskaitījumu interpretē nedaudz pa savam. Latvija nav izņēmums. Tā kā pēc būtības, šeit tiek pārmests, ka Latvija tās neinterpretē 1:1 tieši tāpat kā dažas Rietumeiropas valstis - bet nav nekāda loģiska pamatojuma kāpēc mums būtu jāatsakās no savas kultūras un identitātes un jākļūst par to valstu kloniem.
13.05.2024. 04:58
Fiziska persona
Arī vēl viens milzu risks, kuru "Eiropas vērtību" sludinātāji neapzinās - ja Latviju noklonē 1:1 kā "pareizās un īstās" Eiropas valstis, tas pēc būtības ir Latvijas nāves spriedums. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tajā gadījumā, ja Latvijā itin viss ir "kā Eiropā", mūsu konkurētspēja katostrofāli samazinās, jo citās Eiropas daļās ir siltāks un lielākas algas. Respektīvi, nav grūti paredzēt nākošos emigrācijas viļņus. Finālā latvieši dzīvos Spānijā un Itālijā, bet Latvijā dzīvos krievi, uzbeki un tadžiki (viss trio ir ar leģendāru reputāciju neintegrēties). Un gan jau latvieši sanāks kopā padziedāt šad un tad. Kādu laiku. Pēc tam šahs un mats. Latvijai ir tikai viens dzīvotspējīgs scenārijs - saglabāt savu kultūru, identitāti, daudz nesaspringt, ko par to domā "Eiropa", bet "saliedēt" ar maigu un maksimāli nemanāmu asimilāciju.
13.05.2024. 05:14
Fiziska persona
Esmu pilnigi un absolūti pret, jo jebkāda jaunas imigrācijas paplašināšana Latvijā ir nepieļaujama. Trešo valstu pilsoņi lai dzīvo, strādā un ceļ savas valsts labklājību nevis parazitē uz mītnes valsts pabalstiem nesniedzot nekādu pievienoto vērtību un cieņu valstij, kurà tiek izmitināti.
Latvijas valsts izveidošanas mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu cauri laikiem. Imigrantu kultūra, ticība neatbilst Latvijas tradicionālajām vērtībām.
Latvijas valsts izveidošanas mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu cauri laikiem. Imigrantu kultūra, ticība neatbilst Latvijas tradicionālajām vērtībām.
13.05.2024. 14:52
Fiziska persona
Lasu un kategoriski nepieņemu:
“Ar darbībām integrācijas uzlabošanai plānots palielināt trešo valstu pilsoņu, kuri pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, īpatsvaru no 1,1% 2019. gadā līdz 2.2% 2027.gadā.”
Tātad runa ir par būtisku, plānotu imigrantu skaita pieaugumu Latvijā. Ironiski, ka šis mērķis ierakstīts sadaļā par integrāciju, lai gan svešas kultūras iedzīvotāju pieaugums nozīmētu tieši pretējo: sabiedrības sašķeltību un drošības stāvokļa pasliktināšanos. Eiropas valstu pieredze liecina, ka ārvalstnieku masveida integrācija nestrādā pat valstīs, kurās pamattautai ir ievērojami lielāks īpatsvars nekā Latvijā. Mūsu zeme okupācijas rezultātā jau piedzīvojusi katastrofālu pamattautas īpatsvara sarukumu, līdz ar to šādi eksperimenti būtu klajā pretrunā latviskas un vienotas sabiedrības mērķim.
Uzskatu, ka jebkāda jaunas imigrācijas paplašināšana Latvijā ir nepieļaujama. Latvijas valsts izveidošanas mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu cauri laikiem.
Pieprasu svītrot šo punktu no dokumenta projekta!
“Ar darbībām integrācijas uzlabošanai plānots palielināt trešo valstu pilsoņu, kuri pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, īpatsvaru no 1,1% 2019. gadā līdz 2.2% 2027.gadā.”
Tātad runa ir par būtisku, plānotu imigrantu skaita pieaugumu Latvijā. Ironiski, ka šis mērķis ierakstīts sadaļā par integrāciju, lai gan svešas kultūras iedzīvotāju pieaugums nozīmētu tieši pretējo: sabiedrības sašķeltību un drošības stāvokļa pasliktināšanos. Eiropas valstu pieredze liecina, ka ārvalstnieku masveida integrācija nestrādā pat valstīs, kurās pamattautai ir ievērojami lielāks īpatsvars nekā Latvijā. Mūsu zeme okupācijas rezultātā jau piedzīvojusi katastrofālu pamattautas īpatsvara sarukumu, līdz ar to šādi eksperimenti būtu klajā pretrunā latviskas un vienotas sabiedrības mērķim.
Uzskatu, ka jebkāda jaunas imigrācijas paplašināšana Latvijā ir nepieļaujama. Latvijas valsts izveidošanas mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu cauri laikiem.
Pieprasu svītrot šo punktu no dokumenta projekta!
13.05.2024. 18:53
Fiziska persona
Kopējais viedoklis- jānosaka konkrētas atsevišķas prioritātes - piem., šobrīd - latviešu valodas apguve un lietošanas popularizēšana un ieviešana ikdienā, kā arī Latvijas vēstures, mākslas, kultūras popularizēšana - līdz ar to virzīt visus līdzekļus konkrētai jomai, neizšķiežot to daudziem dažādiem sīkumiem un nevienā jomā nesasniedzot būtisku izrāvienu un būtiskus mērķus, bet uzturēt pie dzīvīvas dažādas organizācijas.
Izsaku savus priekšlikumus attiecībā uz "IV Pasākumi mērķu sasniegšanai":
1.2.4. noteikt konkrētu rezultatīvos rādītājus aktivitātei "Palielinājies saturs latviešu valodā īpatsvars plāssaziņas līdzekļos", šobrīd vispārīgs deklaratīvs neizmērāms rezultāts, tāpēc jānosaka konkrēti - par 60% palielināies TV prohrammu skaits, kas notiek latviešu valodā un 100% subtitriem latviešu valodā.
1.3.1. "Katru gadu organizēti vismaz divi pasākumi par komunistiskā režīma īstenotajām represijā.." -šādus pasākumus jāorganizē ne tikai KM, bet arī nevalstiskajām organizācijām un mazākumtautību biedrībām.
1.3.3. rezultatīvo rādītāju papildināt ar to, ka "katru gadu nodrošinātas vismaz 12 publikācijas par vēstures faktiem.." Publikācijām jābūt tulkotām mazākumtautību valodās un publicētām viņu presē vai medijos.
2.1.3. - svarīgāk - Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešana. Latvijas vēstures nezināšana rada vēlāk daudz pārpratumu un nespēju integrēties
2.1.1., 2.1.4., 2.1.5. - lieka naudas izšķiešana - koncentrēties uz būtiskāko
2.2. - ļoti skurpulozi vērtēt NVO atbalsta pasākumus - tiem jābūt tikai atbilstoši strikti noteiktajām, galvenajiem darbības virzieniem- obligāti- latviešu valodas apguve, Latvijas vēstures, kultūras apguve.
2.3. pētījumos jāiekļauj informācijas iegūšana un monitorēšana par to, kā, cik bieži un kēpēc tiek vai netiek lietota valsts valoda.
3.1.2.- papildināt - ne tikai trešo valstu pamattiesību īstenošana, bet papildināt - trešo valstu pienākumu ievērošanu.
Izsaku savus priekšlikumus attiecībā uz "IV Pasākumi mērķu sasniegšanai":
1.2.4. noteikt konkrētu rezultatīvos rādītājus aktivitātei "Palielinājies saturs latviešu valodā īpatsvars plāssaziņas līdzekļos", šobrīd vispārīgs deklaratīvs neizmērāms rezultāts, tāpēc jānosaka konkrēti - par 60% palielināies TV prohrammu skaits, kas notiek latviešu valodā un 100% subtitriem latviešu valodā.
1.3.1. "Katru gadu organizēti vismaz divi pasākumi par komunistiskā režīma īstenotajām represijā.." -šādus pasākumus jāorganizē ne tikai KM, bet arī nevalstiskajām organizācijām un mazākumtautību biedrībām.
1.3.3. rezultatīvo rādītāju papildināt ar to, ka "katru gadu nodrošinātas vismaz 12 publikācijas par vēstures faktiem.." Publikācijām jābūt tulkotām mazākumtautību valodās un publicētām viņu presē vai medijos.
2.1.3. - svarīgāk - Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešana. Latvijas vēstures nezināšana rada vēlāk daudz pārpratumu un nespēju integrēties
2.1.1., 2.1.4., 2.1.5. - lieka naudas izšķiešana - koncentrēties uz būtiskāko
2.2. - ļoti skurpulozi vērtēt NVO atbalsta pasākumus - tiem jābūt tikai atbilstoši strikti noteiktajām, galvenajiem darbības virzieniem- obligāti- latviešu valodas apguve, Latvijas vēstures, kultūras apguve.
2.3. pētījumos jāiekļauj informācijas iegūšana un monitorēšana par to, kā, cik bieži un kēpēc tiek vai netiek lietota valsts valoda.
3.1.2.- papildināt - ne tikai trešo valstu pamattiesību īstenošana, bet papildināt - trešo valstu pienākumu ievērošanu.
14.05.2024. 10:20
Klāss Vāvere
Uzskatu, ka sadaļas "IV Pasākumi mērķa sasniegšanai " 3. trešais punkts (Rīcības virziens – Integrācija; Trešo valstu pilsoņi, kas pirmreizēji ieguvuši PUA, īpatsvars gadā, PMLP (2019.g. 1,1% > 2027.g. 2,2%)) ir pretrunā ne vien ar Plāna deklarētajiem mērķiem, bet arī ar Latvijas Republikas Satversmi, tādēļ nav apspriežams un nekādā gadījumā ne akceptējams.
15.05.2024. 21:15
Pāvels Jurs
Sveicināti!
Aicinu attīstības plānā lietot zinātniski pamatotu terminoloģijas izklāstu, atspoguļojot pamatjēdzienu būtību - zemāk tiek piedāvāts pamatjēdzienu skaidrojums. Avots: Jurs, P., & Samuseviča, A. (2020). PILSONISKĀ LĪDZDALĪBA: jauniešu potenciāls. Monogrāfija. Liepāja: Liepājas Universitātes izdevniecība LiePA
Cieņā - profesors, Dr.paed. Pāvels Jurs
-------------------------------------------------------------------
Pilsonisko kompetenci raksturo: (I) zināšanas – galvenokārt par demokrātijas būtību, cilvēktiesību jautājumiem, politisko sistēmu un tās izpausmi visplašākajā kontekstā, par pilsoniskās līdzdalības iespējām un par savas valsts vēsturi, kas ir neatņemama identitātes veidošanās sastāvdaļa; (II) prasmes piedalīties lēmumu pieņemšanā un citās pilsoniskās līdzdalības izpausmēs, sadarbojoties ar citiem un argumentēti aizstāvot savu un citu viedokli; (III) pilsoniski atbildīga attieksme, vērtību izpratne, cienot un atzīstot citu cilvēku politiskos, sociālekonomiskos, reliģiozos un etniskos uzskatus.
-------------------------------------------------------------------
Pilsoniskā līdzdalība ir individuāla vai grupas iesaistīšanās dažādu institūciju, organizāciju darbībā kādas sabiedrības problēmas risināšanā demokrātiskā ceļā, kas aptver indivīda izvēli un rīcību uz dzīvi labākā sabiedrībā. Ar pilsoniskās līdzdalības starpniecību tiek apmierinātas cilvēka vēlmes un vajadzības, tādējādi cilvēks var pašrealizēties. Cilvēkam, izmantojot daudzveidīgās pilsoniskās līdzdalības formas, ir iespēja pierādīt, apliecināt sevi, īstenot savas ieceres, pielietot gūto dzīves pieredzi un zināšanas kāda konkrētā mērķa sasniegšanai kopīgam, līdz ar to arī individuālam un savas ģimenes, labumam. Ar pilsoniskās līdzdalības starpniecību cilvēks apzinās savu nozīmi vietējās sabiedrības regulējošos procesos, kā arī savas valsts attīstības norisēs kā līdzatbildīgs pilsonis.
-------------------------------------------------------------------
Pilsonisko līdzdalību var raksturot kā sabiedrības indivīda motivētu iesaistīšanos pieejamo resursu ietvaros politiskajos, sociālekono-miskajos un kultūras procesos vietējā, reģionālajā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī, lai demokrātiskā veidā mērķtiecīgi risinātu kopīgus sabiedrībā pastāvošus izaicinājumus, ietekmēt sabiedrisko kārtību, uzlabot dzīves kvalitāti, tādējādi pašrealizējot savu pilsonisko pozīciju.
-------------------------------------------------------------------
Jauniešu pilsoniskā līdzdalība ir process un reizē mērķtiecīgas un apzinātas darbības rezultāts, kurā ir iespējams jauniešiem realizēt savu pilsonisko pozīciju, apmierināt savas sociālās un emocionālās vajadzības, sniedzot ieguldījumu gan savas personības pilnveidē, gan sekmējot vietējās sabiedrības izaugsmi, pašrealizējot sevi kā pilsoniski atbildīgu valsts pilsoni.
Aicinu attīstības plānā lietot zinātniski pamatotu terminoloģijas izklāstu, atspoguļojot pamatjēdzienu būtību - zemāk tiek piedāvāts pamatjēdzienu skaidrojums. Avots: Jurs, P., & Samuseviča, A. (2020). PILSONISKĀ LĪDZDALĪBA: jauniešu potenciāls. Monogrāfija. Liepāja: Liepājas Universitātes izdevniecība LiePA
Cieņā - profesors, Dr.paed. Pāvels Jurs
-------------------------------------------------------------------
Pilsonisko kompetenci raksturo: (I) zināšanas – galvenokārt par demokrātijas būtību, cilvēktiesību jautājumiem, politisko sistēmu un tās izpausmi visplašākajā kontekstā, par pilsoniskās līdzdalības iespējām un par savas valsts vēsturi, kas ir neatņemama identitātes veidošanās sastāvdaļa; (II) prasmes piedalīties lēmumu pieņemšanā un citās pilsoniskās līdzdalības izpausmēs, sadarbojoties ar citiem un argumentēti aizstāvot savu un citu viedokli; (III) pilsoniski atbildīga attieksme, vērtību izpratne, cienot un atzīstot citu cilvēku politiskos, sociālekonomiskos, reliģiozos un etniskos uzskatus.
-------------------------------------------------------------------
Pilsoniskā līdzdalība ir individuāla vai grupas iesaistīšanās dažādu institūciju, organizāciju darbībā kādas sabiedrības problēmas risināšanā demokrātiskā ceļā, kas aptver indivīda izvēli un rīcību uz dzīvi labākā sabiedrībā. Ar pilsoniskās līdzdalības starpniecību tiek apmierinātas cilvēka vēlmes un vajadzības, tādējādi cilvēks var pašrealizēties. Cilvēkam, izmantojot daudzveidīgās pilsoniskās līdzdalības formas, ir iespēja pierādīt, apliecināt sevi, īstenot savas ieceres, pielietot gūto dzīves pieredzi un zināšanas kāda konkrētā mērķa sasniegšanai kopīgam, līdz ar to arī individuālam un savas ģimenes, labumam. Ar pilsoniskās līdzdalības starpniecību cilvēks apzinās savu nozīmi vietējās sabiedrības regulējošos procesos, kā arī savas valsts attīstības norisēs kā līdzatbildīgs pilsonis.
-------------------------------------------------------------------
Pilsonisko līdzdalību var raksturot kā sabiedrības indivīda motivētu iesaistīšanos pieejamo resursu ietvaros politiskajos, sociālekono-miskajos un kultūras procesos vietējā, reģionālajā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī, lai demokrātiskā veidā mērķtiecīgi risinātu kopīgus sabiedrībā pastāvošus izaicinājumus, ietekmēt sabiedrisko kārtību, uzlabot dzīves kvalitāti, tādējādi pašrealizējot savu pilsonisko pozīciju.
-------------------------------------------------------------------
Jauniešu pilsoniskā līdzdalība ir process un reizē mērķtiecīgas un apzinātas darbības rezultāts, kurā ir iespējams jauniešiem realizēt savu pilsonisko pozīciju, apmierināt savas sociālās un emocionālās vajadzības, sniedzot ieguldījumu gan savas personības pilnveidē, gan sekmējot vietējās sabiedrības izaugsmi, pašrealizējot sevi kā pilsoniski atbildīgu valsts pilsoni.
16.05.2024. 17:19
Tatjana Dmitrijeva
Demokrātija ir viena no tām vispārcilvēcīgajām vērtībām, ar kuru mūsdienu Latvija var lepoties. Latvieši spēja pārvarēt padomju okupāciju, ko pret Latvijas Republiku īstenoja Padomju Krievija teju 50 gadu garumā. Tas nenācās viegli. Tomēr latvieši spēja izcīnīt savu brīvību un uzvarēt totalitārismu, ko te bija ieviesusi padomju okupācijas vara.
Laikam ritot, parādās jaunas problēmas. Islāma invāzija ir viena no 21. gadsimta Eiropas problēmām. Islāmticīgajā pasaules daļā demokrātijas praktiski nav, lielākā vai mazākā mērā likumdošana šajās valstīs ir pakārtota Korānam. Daļā islāmticīgo valstu ir totalitāra diktatūra ar teokrātijas ievirzi. Un ekonomiskie bēgļi un migranti no musulmaņu valstīm mēģina uzspiest Eiropai savas vērtības, savu pasaules redzējumu. Un islāmisms nav demokrātisks un tendēts uz plurālismu. Eirovīzijas dziesmu konkurss 2024 šo problēmu labi izgaismoja.
Malmē (Zviedrijā) aizvadītajā nedēļā notika nelāgi notikumi. Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieci no Izraēlas pūlis izsvilpa, ķengāja. Tālāk sekoja Palestīnas atbalstītāju rīkotās nekārtības, dedzināja pat dūmu sveces. Arī Grēta Tūnberga tur bija. Viņa droši vien aizmirsa, ka ir dabas aizstāve un ka Palestīnu kontrolē teroristi, totalitāra sekta «Hamās». Un dzīvnieku rituālā upurēšana (nogalināšana) palestīniešiem esot norma. Jo islāmā ir Kurban Bairam (eng: Kurban Bayram) svētki. Vārdu sakot, tumsonība.
https://www.youtube.com/watch?v=Rmi9WUq7_6I (Eurovision: Greta Thunberg joins thousands in pro-Palestine protest before final) https://www.theguardian.com/world/video/2024/may/12/eurovision-greta-thunberg-joins-thousands-in-pro-palestine-protest-before-final-video
Antisemītismam Eiropā nav vietas. Pēc savas dabas eiropieši nav antisemīti. Toties liels skaits musulmaņu ir antisemīti, lai gan kristietība un islāms izauga no jūdaisma.
Nedrīkst pieļaut Eiropas islamizāciju un arabizāciju. Eiropas tautām ir savi Dievi un Dievietes, un vecās Eiropas politeiskās reliģijas. Eiropa var būt demokrātiska un plurāla arī bez islāma. Islāms Eiropai ir kaitīgs.
Laikam ritot, parādās jaunas problēmas. Islāma invāzija ir viena no 21. gadsimta Eiropas problēmām. Islāmticīgajā pasaules daļā demokrātijas praktiski nav, lielākā vai mazākā mērā likumdošana šajās valstīs ir pakārtota Korānam. Daļā islāmticīgo valstu ir totalitāra diktatūra ar teokrātijas ievirzi. Un ekonomiskie bēgļi un migranti no musulmaņu valstīm mēģina uzspiest Eiropai savas vērtības, savu pasaules redzējumu. Un islāmisms nav demokrātisks un tendēts uz plurālismu. Eirovīzijas dziesmu konkurss 2024 šo problēmu labi izgaismoja.
Malmē (Zviedrijā) aizvadītajā nedēļā notika nelāgi notikumi. Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieci no Izraēlas pūlis izsvilpa, ķengāja. Tālāk sekoja Palestīnas atbalstītāju rīkotās nekārtības, dedzināja pat dūmu sveces. Arī Grēta Tūnberga tur bija. Viņa droši vien aizmirsa, ka ir dabas aizstāve un ka Palestīnu kontrolē teroristi, totalitāra sekta «Hamās». Un dzīvnieku rituālā upurēšana (nogalināšana) palestīniešiem esot norma. Jo islāmā ir Kurban Bairam (eng: Kurban Bayram) svētki. Vārdu sakot, tumsonība.
https://www.youtube.com/watch?v=Rmi9WUq7_6I (Eurovision: Greta Thunberg joins thousands in pro-Palestine protest before final) https://www.theguardian.com/world/video/2024/may/12/eurovision-greta-thunberg-joins-thousands-in-pro-palestine-protest-before-final-video
Antisemītismam Eiropā nav vietas. Pēc savas dabas eiropieši nav antisemīti. Toties liels skaits musulmaņu ir antisemīti, lai gan kristietība un islāms izauga no jūdaisma.
Nedrīkst pieļaut Eiropas islamizāciju un arabizāciju. Eiropas tautām ir savi Dievi un Dievietes, un vecās Eiropas politeiskās reliģijas. Eiropa var būt demokrātiska un plurāla arī bez islāma. Islāms Eiropai ir kaitīgs.
16.05.2024. 20:20
Tatjana Dmitrijeva
Saules mūžu Latvijai! Un lai Latvju Dievi – Pērkons, Laima, Māra – sargā Latviju no ļauna!
16.05.2024. 20:22
Dmitrijs Dmitrijevs
Esmu laimīgs dzīvot Latvijā. Un es vēlos, lai Latvija būtu brīva un demokrātiska valsts arī turpmāk. Lai Latvju Dievi ir ar Latviju!
16.05.2024. 20:31
Artūrs Butāns - 14.Saeimas deputāts(Nacionālā apvienība)
Iebildumi:
1. Nelietot jēdzienu "krievvalodīgie", kas ir Vladimira Putina radīts naratīvs, ar nolūku pārkrievot citas mazākumtautības(ukraiņus, baltkrievus, gruzīnus u.c., lai tie nevarētu attīstīt savu mazākumtautību valodu). To vairākkārt arī Saeimas komisiju sēdēs ir apliecinājuši arī stratēģiskās komunikācijas eksperti no dažādām valsts iestādēm.
2. Sadaļā par 3.valstu pilsoņiem, kas pirmreizēji ieguvuši PUA, īpatsvars gadā, PMLP (2019.g. 1,1% > 2027.g. 2,2%)) ir pretrunā ar Plānā deklarētajiem mērķiem, Latvijas Republikas Satversmi un nacionālo drošību, jo cita starpā stimulē un veicina agresorvalsts pilsoņu atrašanos Latvijas teritorijā. Vienīgais izņēmums var būt ES vai NATO kandidātvalstis.
3. Politiski motivētu Krievijas(agresorsvalsts) pilsoņu imigrācija Latvijā ir pretrunā ar Plānā deklarētajiem mērķiem un nebūtu nedz veicināma, nedz attiecināma uz kādu īpašu pieeju vai pasākumiem šo personu integrēšanā Latvijā.
Priekšlikumi:
1. Jāsekmē ES pilsoņu un Latvijas diasporas iekļaušanās Latvijas darba tirgū, izskaužot diskriminējošo šķērsli par krievu valodas zināšanu prasību.
2. Lai veicinātu Ukrainas civiliedzīvotāju integrāciju Latvijā, ir turpināms izņēmums Ukrainas civiliedzīvotājiem iekļauties darba tirgū ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām, vienlaikus nosakot prasību, ka šāds izņēmums pieļaujams tikai tad, ja Ukrainas civiliedzīvotājs ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc ierašanās Latvijā ir oficiāli uzsācis valsts valodas apguvi.
3. KM un SIF atbalstītie pasākumiem un informācijai Ukrainas civiliedzīvotājiem jābūt latviešu, angļu vai ukraiņu valodā. Krievijas (agresorvalsts) valodas lietošana saziņā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem nav pieļaujama.
1. Nelietot jēdzienu "krievvalodīgie", kas ir Vladimira Putina radīts naratīvs, ar nolūku pārkrievot citas mazākumtautības(ukraiņus, baltkrievus, gruzīnus u.c., lai tie nevarētu attīstīt savu mazākumtautību valodu). To vairākkārt arī Saeimas komisiju sēdēs ir apliecinājuši arī stratēģiskās komunikācijas eksperti no dažādām valsts iestādēm.
2. Sadaļā par 3.valstu pilsoņiem, kas pirmreizēji ieguvuši PUA, īpatsvars gadā, PMLP (2019.g. 1,1% > 2027.g. 2,2%)) ir pretrunā ar Plānā deklarētajiem mērķiem, Latvijas Republikas Satversmi un nacionālo drošību, jo cita starpā stimulē un veicina agresorvalsts pilsoņu atrašanos Latvijas teritorijā. Vienīgais izņēmums var būt ES vai NATO kandidātvalstis.
3. Politiski motivētu Krievijas(agresorsvalsts) pilsoņu imigrācija Latvijā ir pretrunā ar Plānā deklarētajiem mērķiem un nebūtu nedz veicināma, nedz attiecināma uz kādu īpašu pieeju vai pasākumiem šo personu integrēšanā Latvijā.
Priekšlikumi:
1. Jāsekmē ES pilsoņu un Latvijas diasporas iekļaušanās Latvijas darba tirgū, izskaužot diskriminējošo šķērsli par krievu valodas zināšanu prasību.
2. Lai veicinātu Ukrainas civiliedzīvotāju integrāciju Latvijā, ir turpināms izņēmums Ukrainas civiliedzīvotājiem iekļauties darba tirgū ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām, vienlaikus nosakot prasību, ka šāds izņēmums pieļaujams tikai tad, ja Ukrainas civiliedzīvotājs ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc ierašanās Latvijā ir oficiāli uzsācis valsts valodas apguvi.
3. KM un SIF atbalstītie pasākumiem un informācijai Ukrainas civiliedzīvotājiem jābūt latviešu, angļu vai ukraiņu valodā. Krievijas (agresorvalsts) valodas lietošana saziņā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem nav pieļaujama.
17.05.2024. 15:50
Linards Deidulis - Privātpersona
Pievēršu uzmanību, ka "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027. gadam" projektā (turpmāk - "Plāna projekts") nav pietiekami apūkota kopsaiste ar jautājumiem, kuri atspoguļoti "Nacionālās drošības koncepcijā 2023" (OP numurs: 2023/189.1):
"Iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte. Depopulācija, kas pārskatāmā nākotnē ir nenovēršama, kā arī iedzīvotāju novecošana radīs pieaugošu spiedienu pret valsts pārvaldi kopumā, vājinot tās spēju nodrošināt sabiedrības funkciju kvalitatīvu izpildi visā valsts teritorijā. Tas uzturēs paaugstinātu neapmierinātību sabiedrībā ar valsts pārvaldes nepietiekamo kapacitāti un darba kvalitāti, un ilgtermiņā turpinās veicināt iedzīvotāju neuzticību valsts varai. Darbaspēka resursa sašaurināšanās un pieaugoša konkurence par darbiniekiem skars visus valsts pārvaldes sektorus. Nacionālās drošības kontekstā pieaugs izaicinājumi personāla rekrutēšanai aizsardzības, iekšējās drošības un tieslietu sektoros".
Tāpat Plāna projektā nav ietverta kopsaiste ar jautājumiem kuri aplūkoti "Valsts policijas attīstības koncepcijā" (OP numurs: 2016/69.4) saistībā ar imigrācijas riskiem.
Ja "Nacionālās drošības koncepcijas 2023" raksturotajā situācijā īstenojās "Plāna projekta" prognoze par trešo valstu pilsoņi, kas pirmreizēji ieguvuši PUA, ievērojamu pieaugumu, Plāna projektu nepieciešams būtiski papildinat, ietverot arī detalizētu drošības risku izvērtējumu, kurš saistīts ar trešo valstu pilsoņu skaita pieaugumu Latvijā, analizējot attiecīgo Rietumeiropas valstu pieredzi (nedraudzīgu valstu izlūkdienestu pārstāvju infiltrācija, terorisma draudu potenciāla pieaugums, iespējamo starptautiskās organizētās noziedzības grupējumu attīstību, cilvēktirdzniecības risku pieaugums, etnisko anklāvu izveide atsevišķās teritorijās).
Attiecīgi Plāna projekta 4. sadaļā "Pasākumi mērķa sasniegšanai" ir jāizstrādā un jāietver pasākumu kopums, kurš saistīts ar visu attiecīgo Latvijas Republikas iestāžu kapacitātes stiprināšanu un preventatīvo darbību minēto risku minimizācijā (pirmām kārtām - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts policija, Zemessardze, Valsts drošības dienests), šajā nolūkā plānojot pasākumus, kuri uzlabotu minēto iestāžu darbinieku kompetenci, tehnisko nodrošinājumu, risinātu darbinieku deficīta problēmas, kā arī izveidotu mehānismus sabiedrības iesaistei (pašvaldības, NVO) minēto iestāžu atbalstam.
"Iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte. Depopulācija, kas pārskatāmā nākotnē ir nenovēršama, kā arī iedzīvotāju novecošana radīs pieaugošu spiedienu pret valsts pārvaldi kopumā, vājinot tās spēju nodrošināt sabiedrības funkciju kvalitatīvu izpildi visā valsts teritorijā. Tas uzturēs paaugstinātu neapmierinātību sabiedrībā ar valsts pārvaldes nepietiekamo kapacitāti un darba kvalitāti, un ilgtermiņā turpinās veicināt iedzīvotāju neuzticību valsts varai. Darbaspēka resursa sašaurināšanās un pieaugoša konkurence par darbiniekiem skars visus valsts pārvaldes sektorus. Nacionālās drošības kontekstā pieaugs izaicinājumi personāla rekrutēšanai aizsardzības, iekšējās drošības un tieslietu sektoros".
Tāpat Plāna projektā nav ietverta kopsaiste ar jautājumiem kuri aplūkoti "Valsts policijas attīstības koncepcijā" (OP numurs: 2016/69.4) saistībā ar imigrācijas riskiem.
Ja "Nacionālās drošības koncepcijas 2023" raksturotajā situācijā īstenojās "Plāna projekta" prognoze par trešo valstu pilsoņi, kas pirmreizēji ieguvuši PUA, ievērojamu pieaugumu, Plāna projektu nepieciešams būtiski papildinat, ietverot arī detalizētu drošības risku izvērtējumu, kurš saistīts ar trešo valstu pilsoņu skaita pieaugumu Latvijā, analizējot attiecīgo Rietumeiropas valstu pieredzi (nedraudzīgu valstu izlūkdienestu pārstāvju infiltrācija, terorisma draudu potenciāla pieaugums, iespējamo starptautiskās organizētās noziedzības grupējumu attīstību, cilvēktirdzniecības risku pieaugums, etnisko anklāvu izveide atsevišķās teritorijās).
Attiecīgi Plāna projekta 4. sadaļā "Pasākumi mērķa sasniegšanai" ir jāizstrādā un jāietver pasākumu kopums, kurš saistīts ar visu attiecīgo Latvijas Republikas iestāžu kapacitātes stiprināšanu un preventatīvo darbību minēto risku minimizācijā (pirmām kārtām - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts policija, Zemessardze, Valsts drošības dienests), šajā nolūkā plānojot pasākumus, kuri uzlabotu minēto iestāžu darbinieku kompetenci, tehnisko nodrošinājumu, risinātu darbinieku deficīta problēmas, kā arī izveidotu mehānismus sabiedrības iesaistei (pašvaldības, NVO) minēto iestāžu atbalstam.
19.05.2024. 10:27
Ina Druviete - Augstskolu mācībspēki un pētnieki, valodas politikas speciālisti
Izvērstajā dokumentā pārāk maza vieta atvēlēta valsts valodai kā sabiedrības saliedētības pamatam. Ievaddaļā gan pamatoti norādīts, ka iepriekšējos programmatiskajos dokumentos "var pamanīt nekonsekvenci starp izvērsto pasākumu klāstu, kas orientējas uz valstiskuma apziņas, piederības un sociālās atmiņas uzdevumiem, un latviešu valodas stiprināšanu", bet jaunā plāna projekts atkārto šo pašu kļūdu. Sadaļā 1.2. situācijas raksturojums orientēts uz statistiskiem rādītājiem, kā arī "valodas stiprināšana" uz latviešu valodas apguvi, bet nepieminēts palicis īpaši svarīgais lingvistiskās attieksmes veidošanas aspekts, kas plaši iztirzāts Latvijas sociolingvistu publikācijās (kaut vai kolektīvajā monogrāfijā "Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse". Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2021). Nav saprotams, kāpēc par autoritatīvāko informācijas un ieteikumu avotu uzskatīti vienas "Providus" konferences materiāli, nevis Latviešu valodas aģentūras regulāri veiktais sociolingvistiskās situācijas monitorings, kas ietver arī zinātniski pamatotas rekomendācijas.
Dokumentā nav ietverta skaidra virzība uz paralēllingvisma novēršanu informatīvajā telpā, it īpaši plašsaziņas līdzekļos. Saistībā ar pašreiz aktualizēto EP priekšvēlēšanu debašu krievu valodā neatbilstību Satversmei, oficiāloi valodu hierarhiju un latviešu lingvistiskajām cilvēktiesībām atbilstošo principu savā valstī vienmēr un visur runāt valsts valodā, atzinīgi vērtējams 19. lpp. ietvertais secinājums "Latvijas informatīvās telpas drošības pamatā ir stipri Latvijas vietējie mediji un kvalitatīvs vietējais saturs valsts valodā. Tieši vietējais saturs valsts valodā veido jebkuras valsts informatīvās telpas mugurkaulu, tajā skaitā veido sabiedrības izpratni par procesiem pasaulē, saglabā mantojumu nākamajām paaudzēm, uztur dzīvu valsts kultūrtelpu un veicina valsts valodas attīstību. Svarīgi veikt pasākumus valsts atbalsta nodrošināšanai kvalitatīva satura veidošanai latviešu valodā, tostarp uzrunājot valsts valodā arī Latvijā dzīvojošos mazākumtautību iedzīvotājus, tādējādi veicinot sabiedrības saliedēšanu uz valsts valodas pamata". Tomēr uzdevumos šī tēze nav izvērsta. Kopumā 1.2. sadaļu diemžēl var atzīt par deklaratīvu un nepilnīgu. Latviešu valodas institūta Sociolingvistikas daļas pētnieki labprāt sadarbotos ar Kultūras ministriju šī plāna uzlabošanai.
Dokumentā nav ietverta skaidra virzība uz paralēllingvisma novēršanu informatīvajā telpā, it īpaši plašsaziņas līdzekļos. Saistībā ar pašreiz aktualizēto EP priekšvēlēšanu debašu krievu valodā neatbilstību Satversmei, oficiāloi valodu hierarhiju un latviešu lingvistiskajām cilvēktiesībām atbilstošo principu savā valstī vienmēr un visur runāt valsts valodā, atzinīgi vērtējams 19. lpp. ietvertais secinājums "Latvijas informatīvās telpas drošības pamatā ir stipri Latvijas vietējie mediji un kvalitatīvs vietējais saturs valsts valodā. Tieši vietējais saturs valsts valodā veido jebkuras valsts informatīvās telpas mugurkaulu, tajā skaitā veido sabiedrības izpratni par procesiem pasaulē, saglabā mantojumu nākamajām paaudzēm, uztur dzīvu valsts kultūrtelpu un veicina valsts valodas attīstību. Svarīgi veikt pasākumus valsts atbalsta nodrošināšanai kvalitatīva satura veidošanai latviešu valodā, tostarp uzrunājot valsts valodā arī Latvijā dzīvojošos mazākumtautību iedzīvotājus, tādējādi veicinot sabiedrības saliedēšanu uz valsts valodas pamata". Tomēr uzdevumos šī tēze nav izvērsta. Kopumā 1.2. sadaļu diemžēl var atzīt par deklaratīvu un nepilnīgu. Latviešu valodas institūta Sociolingvistikas daļas pētnieki labprāt sadarbotos ar Kultūras ministriju šī plāna uzlabošanai.
19.05.2024. 15:06
Atlasīti 107 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25