Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja SIA "K2 Ventum" (reģistrācijas Nr. 40203344430, juridiskā adrese: Brīvības gatve 310 - 80, Rīga, LV-1006) (turpmāk - Ierosinātājs) 2025. gada 31. oktobra iesnieguma Nr. V-25/K2V/33 "par paredzētās darbības akceptēšanu K2 Ventum vēja elektrostaciju parkam" pamata ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" akceptu".
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Dienvidkurzemes novads, Kuldīgas novads
Norises laiks
22.12.2025. - 12.01.2026.
Informācija
Termiņš garāks par normatīvajos aktos noteikto minimumu, ņemot vērā daudzās gada nogales brīvdienas.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Natālija Slaidiņa (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
22.12.2025. 13:06
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Jana Bērziņa
Kategoriski iebilstu pret vēja elektrostaciju (VES) parka "K2 Ventum" būvniecību Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
Plānotā būvniecības teritorija atrodas tiešā Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tuvumā — blakus dabas liegumam “Ziemupe” (kods LV0508100) un Grīņu dabas rezervātam (kods LV0100300). Šī teritorija ir neatņemama piekrastes ainavu un ekoloģisko procesu sistēmas sastāvdaļa, kur piejūras meži un specifisku biotopu komplekss veido unikālu, savstarpēji saistītu ekosistēmu.
"K2 Ventum" iecere paredz milzīga mēroga industriālās infrastruktūras izveidi. Tās uzstādīšanas specifika pieprasa radikālu teritorijas pārveidi, radot neatgriezenisku ietekmi uz dabu: tiks fragmentēti mežu masīvi un pārtraukta biotopu nepārtrauktība. Šāda iejaukšanās mainīs vietas raksturu uz paaudzēm, pat ja objekti nākotnē tiktu demontēti. Tas ir pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības pamatprincipu — nodrošināt šodienas vajadzības, neradot draudus nākamo paaudžu iespējām.
Īpaši kritisks ir jautājums par vēja parka utilizāciju pēc tā dzīves cikla beigām. Globālā pieredze liecina, ka kompozītmateriālu turbīnu lāpstiņu pārstrādei joprojām nav pilnvērtīgu tehnoloģisku risinājumu. Tas rada reālu risku, ka pēc ekspluatācijas beigām piekrastē paliks milzīgs neapstrādātu atkritumu apjoms, kas nav savienojams ar dabas vērtību saglabāšanu.
Potenciālie ieguvumi no projekta nav samērojami ar zaudējumiem — neatgriezenisku Latvijas piekrastes ainavas degradāciju, vietējo biotopu iznīcināšanu un riskiem florai, faunai un iedzīvotāju veselībai. Pašlaik valstī trūkst regulējuma, kas precīzi noteiktu VES ietekmes nozīmīguma slieksni, atstājot pārāk plašu telpu interpretācijām, kas parasti netiek veiktas par labu dabas aizsardzībai vai iedzīvotāju interesēm. Projekta apstiprināšana Ministru kabinetā (MK) varētu neatgriezeniski apdraudēt piekrastes biotopus un retas vaskulāro augu sugas.
Vēršu uzmanību, ka spēkā esošajā teritorijas plānojumā šī vieta nav paredzēta vēja parku būvniecībai. Turklāt pašvaldība jau ir noraidījusi attīstītāja iesniegumu lokālplānojuma izstrādei. Šādas ieceres akceptēšana no MK puses būtu pretrunā ar pašvaldības autonomiju un grautu Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatus.
Pieprasu prioritāri ņemt vērā Pāvilostas un apkārtējo teritoriju iedzīvotāju pausto viedokli, nevis atsevišķa komersanta biznesa intereses.
Plānotā būvniecības teritorija atrodas tiešā Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tuvumā — blakus dabas liegumam “Ziemupe” (kods LV0508100) un Grīņu dabas rezervātam (kods LV0100300). Šī teritorija ir neatņemama piekrastes ainavu un ekoloģisko procesu sistēmas sastāvdaļa, kur piejūras meži un specifisku biotopu komplekss veido unikālu, savstarpēji saistītu ekosistēmu.
"K2 Ventum" iecere paredz milzīga mēroga industriālās infrastruktūras izveidi. Tās uzstādīšanas specifika pieprasa radikālu teritorijas pārveidi, radot neatgriezenisku ietekmi uz dabu: tiks fragmentēti mežu masīvi un pārtraukta biotopu nepārtrauktība. Šāda iejaukšanās mainīs vietas raksturu uz paaudzēm, pat ja objekti nākotnē tiktu demontēti. Tas ir pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības pamatprincipu — nodrošināt šodienas vajadzības, neradot draudus nākamo paaudžu iespējām.
Īpaši kritisks ir jautājums par vēja parka utilizāciju pēc tā dzīves cikla beigām. Globālā pieredze liecina, ka kompozītmateriālu turbīnu lāpstiņu pārstrādei joprojām nav pilnvērtīgu tehnoloģisku risinājumu. Tas rada reālu risku, ka pēc ekspluatācijas beigām piekrastē paliks milzīgs neapstrādātu atkritumu apjoms, kas nav savienojams ar dabas vērtību saglabāšanu.
Potenciālie ieguvumi no projekta nav samērojami ar zaudējumiem — neatgriezenisku Latvijas piekrastes ainavas degradāciju, vietējo biotopu iznīcināšanu un riskiem florai, faunai un iedzīvotāju veselībai. Pašlaik valstī trūkst regulējuma, kas precīzi noteiktu VES ietekmes nozīmīguma slieksni, atstājot pārāk plašu telpu interpretācijām, kas parasti netiek veiktas par labu dabas aizsardzībai vai iedzīvotāju interesēm. Projekta apstiprināšana Ministru kabinetā (MK) varētu neatgriezeniski apdraudēt piekrastes biotopus un retas vaskulāro augu sugas.
Vēršu uzmanību, ka spēkā esošajā teritorijas plānojumā šī vieta nav paredzēta vēja parku būvniecībai. Turklāt pašvaldība jau ir noraidījusi attīstītāja iesniegumu lokālplānojuma izstrādei. Šādas ieceres akceptēšana no MK puses būtu pretrunā ar pašvaldības autonomiju un grautu Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatus.
Pieprasu prioritāri ņemt vērā Pāvilostas un apkārtējo teritoriju iedzīvotāju pausto viedokli, nevis atsevišķa komersanta biznesa intereses.
12.01.2026. 18:49
Fiziska persona
Novērtējumā uz vidi pieļautas kļūdas, kuras ir līdzvērtīgas likumu pārkāpumiem. Kategoriski iebilstu pret vēju parku būvniecibu Latvijā
12.01.2026. 18:49
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret K2 Ventum vēja fermas būvniecību Dienvidkurzemes novadā:
“K2 Ventum vēja elektrostaciju parka būvniecība un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novadā un Kuldīgas novadā, Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma, ceturtajā redakcijā ir nepatiesi norādīts (2.4.punkts), ka K2Ventum vēja parka būvniecības iecere atbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam un tiesību aktiem. Pašlaik spēkā esošajā teritorijas plānojumā šī teritorija nav vēja parku būvniecībai atļautā zona, kā arī pašvaldība ir noraidījusi attīstītāja iesniegumu lokālplānojuma izstrādei.
VES nav starp Aizsargjoslu likuma 36.pantā norādītajām “infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvēm”. Līdz ar to VES būvniecība Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā, tajā skaitā 5 km ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, ir aizliegta. Lai gan EVA atzinumā tiek apgalvots, ka Aizsargjoslu likuma normas nav jāpiemēro, jo tās esot pretrunā jaunākam normatīvajam aktam – Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās
energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums, tomēr Aizsargjoslu likuma normām, kas attiecas uz noteiktām teritorijām ar īpašu regulējumu, ir augstāks spēks par augstāk minēto Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atbvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu.
Sabiedrības attieksme pret šī vēja parka būvniecības ieceri ir bijusi viena no visskaļākajām Latvijā. Absolūtais vairākums Sakas pagasta un Pāvilostas iedzīvotāju, viesu un ieinteresēto publiski ar balsi vai vārdu izteikuši savus argumentus PRET ieceres realizāciju. Arī portālā www.manabalss.lv iniciatīva «Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām» savākusi 10 170 parakstus tādejādi aizstāvot Aizsargjoslu likumā noteiktās normas.
“K2 Ventum vēja elektrostaciju parka būvniecība un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novadā un Kuldīgas novadā, Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma, ceturtajā redakcijā ir nepatiesi norādīts (2.4.punkts), ka K2Ventum vēja parka būvniecības iecere atbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam un tiesību aktiem. Pašlaik spēkā esošajā teritorijas plānojumā šī teritorija nav vēja parku būvniecībai atļautā zona, kā arī pašvaldība ir noraidījusi attīstītāja iesniegumu lokālplānojuma izstrādei.
VES nav starp Aizsargjoslu likuma 36.pantā norādītajām “infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvēm”. Līdz ar to VES būvniecība Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā, tajā skaitā 5 km ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, ir aizliegta. Lai gan EVA atzinumā tiek apgalvots, ka Aizsargjoslu likuma normas nav jāpiemēro, jo tās esot pretrunā jaunākam normatīvajam aktam – Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās
energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums, tomēr Aizsargjoslu likuma normām, kas attiecas uz noteiktām teritorijām ar īpašu regulējumu, ir augstāks spēks par augstāk minēto Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atbvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu.
Sabiedrības attieksme pret šī vēja parka būvniecības ieceri ir bijusi viena no visskaļākajām Latvijā. Absolūtais vairākums Sakas pagasta un Pāvilostas iedzīvotāju, viesu un ieinteresēto publiski ar balsi vai vārdu izteikuši savus argumentus PRET ieceres realizāciju. Arī portālā www.manabalss.lv iniciatīva «Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām» savākusi 10 170 parakstus tādejādi aizstāvot Aizsargjoslu likumā noteiktās normas.
12.01.2026. 19:11
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu, jo manas ģimenes dzimtas nekustamie īpšumi tieši robežojas ar "k2 Ventum" iecerēto vēju fermu ģeneratoru atrašanās vietu un tas būtiski/kritiski samazinās nekustamā īpašuma vērtību, kas, kā pēc tiesiskā paļāvuma principa bez nekustamā īpašuma tiesiskā pārvaldnieka un notariāli apstiprinātas piekrišanas, pēc LR pastāvošās likumdošanas nav pieļaujama un līdz ar to visi esošie un potenciāli iespējamie nekustamā īpašuma vērtības zaudējumi tiks tiesiskā ceļā pieprasīti no "SIA K2Ventum" un vismaz 10x (desmitkārtīgā apmērā) īpašniekam atlīdzināti!
12.01.2026. 19:24
Brigita Bula - Brigita Bula - arhitekte, biedrības "Pāvilostas tūrisma sabiedrība" pilnvarota persona
Viennozīmīgi atbalstu visus vietējo iedzīvotāju iebildumus pret K2 Ventum vēja elektrostaciju parka būvniecības akceptēšanu Ministru kabinetā.
Vides aizsardzība, teritorijas un uzņēmējdarbības attīstība K2 Ventum Ietekmes uz vidi novērtējuma 4.redakcijā (turpmāk IVN) nav izvērtētas korekti un pienācīgā līmenī.
Šajā gadījumā, KEM un tālāk jau Ministru kabinets, virzot šo projektu apstiprināšanai bez sabiedrības pamatotās argumentācijas izvērtēšanas un leģitīmo iebildumu / apsvērumu iekļaušanas IVN, faktiski pakārto sabiedrības un vides intereses šaura ekonomiska grupējuma interesēm. Tāda rīcība ir pretrunā ar Latvijas un ES likumdošanu, kā arī labu praksi.
Uzskatu, ka IVN sagatavots balstoties uz nepilnīgiem, virspusējiem un vienozīmīgi izvērtētiem datiem - nav veiktas aptaujas, nav vākti un apstiprināti pamatoti dati, ir piesaistīts šaurs un attīstītāja interesēs strādājošs ekspertu loks vai arī ekspertu paustais viedoklis IVN atzīts par nesvarīgu, kamēr iegūtie dati bez argumentācijas nosaukti par nenozīmīgiem. Kā galvenos IVN pienācīgi nevērtētos punktus atkārtoti vēlamies izcelt:
1. Ietekme uz vietējo uzņēmējdarbību tūrisma nozarē. Pāvilosta un tās apkārtne 240km attālumā no Rīgas pēdējo 30 gadu laikā attīstījusies par nozīmīgs tūrisma galamērķi tieši pateicoties neskartajai dabai un cilvēku darbības nesabojātai piekrastes ainavai, tādējādi nodrošinot arī darbu vietējiem iedzīvotājiem – atvērtas viesu mājas, kafejnīcas, tiek rīkotas nometnes un nodrošināti citi tūrisma pakalpojumi. Cilvēki uz šejieni arī pārceļas tieši neskartās dabas, ainavas un dzīves kvalitātes dēļ. Plānotie vēja ģeneratori šai vietai atņemtu tieši to, kas to padara īpašu un dzīvotspējīgu.
K2 Ventum projekts sola radīt 4 jaunas darba vietas, taču nekur IVN ziņojumā nav vērtēts, kā šis projekts ietekmēs esošo uzņēmējdarbību, cik darba vietas izzudīs, cik iedzīvotāji būs spiesti pamest mājas un pārcelties uz dzīvi citur, kāda ietekme šim projektam būs uz novada attīstību, kur tūrisms ir viena no būtiskajām uzņēmējdarbības nozarēm. No iedzīvotāju puses (Brigita Bula, arhitekte, Pāvilostas tūrisma sabiedrības pilnvarotā persona) šāds jautājums tika uzdots attīstītājiem sabiedriskās apspriešanas sanāksmē Pāvilostā 2025.gada 30.jūnijā, taču atbilde līdz šim brīdim nav sniegta;
2. Drošība. Baltijas jūras piekrastes teritorijām ir nozīmīga loma valsts aizsardzības spēju nodrošināšanā. Pēc Aizsardzības ministrijas sagatavotās kartes K2 Ventum projekta teritorija atrodas zonā, kur vēja parki izvietojami tikai ar nosacījumu, ka tiek nodrošināti kompensējošie mehānismi. Ņemot vērā projekta patiesā labuma guvēju iespējamo saistību ar Krieviju, vēl jo vairāk nepieņemama ir vēja elektrostaciju izvietošana zonā, kas var ietekmēt radaru novērošanas spējas;
3. Ietekmes uz ainavu vērtējumā IVN ziņojumā ir iekļauti viltoti, situācijai dabā neatbilstoši fotoattēli ar mērķi radīt iespaidu, ka ietekme uz ainavu būs nebūtiska. Iedzīvotāju dzīvē veiktas modelēšanas rezultātā iegūti fotattēli (nerediģēti un neapstrādāti) pierāda pretējo - iekārtas būs no Pāvilostas labi saskatāmas, ainavā dominējošas un ainavu degradējošas. Tāpat projekts atrodas ainaviski īpaši vērtīgā Baltijas jūras piekrastes teritorijā - ar likumu noteiktā aizsargjoslā starp divām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (Grīņu rezervātu un Ziemupes dabas liegumu), tikai 2,5 km attālumā no Pāvilostas - Latvijas mērogā unikālas piekrastes mazpilsētas, kam gadsimtu gaitā izdevies saglabāt nemainīgu zvejnieku ciema plānojuma struktūru. Projekts / IVN nevērtē kompleksu iespaidu uz ainavu, bet gan tikai šaurus lokālus un mērķtiecīgi izvēlētus skatu punktus.
4. Pāvilostas un Sakas pagasta iedzīvotāji ir paļāvušies, ka tiesiskā valstī teritorijas attīstība tiek plānota ilgtermiņā atbilstoši valsts, reģiona un novada stratēģiskajiem mērķiem. Piekrastes teritorijas gadu desmitiem ir tikušas aizsargātas no pārmērīgas izmantošanas, lai saglabātu dabas un ainavas vērtības. Likumsakarīgi, apzinoties nepieciešamību attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanu, Pāvilostas teritorijas plānojumā un arī Dienvidkurzemes ilgtermiņa attīstības stratēģijā potenciālās vēja parku teritorijas ir plānotas vietās, kur tām ir vismazākā iespējamā ietekme. Šī tēma ir tikusi diskutēta neskaitāmās sabiedriskās apspriešanās, panākot interešu saskaņošanu. Neizpratni rada jautājums, kāpēc viens no lielākajiem privāta attīstītāja vēja parkiem tiek plānots nevis teritorijā, kur plānojums to atļauj, bet gan piekrastes aizsargjoslā un neviena no atbildīgajām valsts iestādēm (VARAM, KEM) pret to neiebilst.
Lūdzu apstādināt projekta tālāku virzību līdz tiek pienācīgi un vispusīgi izvērtētas, kartētas un apstiprinātas teritorijas, kas ilgtermiņā būtu piemērotas atjaunojamās enerģijas ražošanai Latvijas mērogā. Tas ļautu plānot projektus tā, lai tie radītu maksimāli maz ietekmes vietējai sabiedrībai un videi kā to paredz arī Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030. gadam.
Vides aizsardzība, teritorijas un uzņēmējdarbības attīstība K2 Ventum Ietekmes uz vidi novērtējuma 4.redakcijā (turpmāk IVN) nav izvērtētas korekti un pienācīgā līmenī.
Šajā gadījumā, KEM un tālāk jau Ministru kabinets, virzot šo projektu apstiprināšanai bez sabiedrības pamatotās argumentācijas izvērtēšanas un leģitīmo iebildumu / apsvērumu iekļaušanas IVN, faktiski pakārto sabiedrības un vides intereses šaura ekonomiska grupējuma interesēm. Tāda rīcība ir pretrunā ar Latvijas un ES likumdošanu, kā arī labu praksi.
Uzskatu, ka IVN sagatavots balstoties uz nepilnīgiem, virspusējiem un vienozīmīgi izvērtētiem datiem - nav veiktas aptaujas, nav vākti un apstiprināti pamatoti dati, ir piesaistīts šaurs un attīstītāja interesēs strādājošs ekspertu loks vai arī ekspertu paustais viedoklis IVN atzīts par nesvarīgu, kamēr iegūtie dati bez argumentācijas nosaukti par nenozīmīgiem. Kā galvenos IVN pienācīgi nevērtētos punktus atkārtoti vēlamies izcelt:
1. Ietekme uz vietējo uzņēmējdarbību tūrisma nozarē. Pāvilosta un tās apkārtne 240km attālumā no Rīgas pēdējo 30 gadu laikā attīstījusies par nozīmīgs tūrisma galamērķi tieši pateicoties neskartajai dabai un cilvēku darbības nesabojātai piekrastes ainavai, tādējādi nodrošinot arī darbu vietējiem iedzīvotājiem – atvērtas viesu mājas, kafejnīcas, tiek rīkotas nometnes un nodrošināti citi tūrisma pakalpojumi. Cilvēki uz šejieni arī pārceļas tieši neskartās dabas, ainavas un dzīves kvalitātes dēļ. Plānotie vēja ģeneratori šai vietai atņemtu tieši to, kas to padara īpašu un dzīvotspējīgu.
K2 Ventum projekts sola radīt 4 jaunas darba vietas, taču nekur IVN ziņojumā nav vērtēts, kā šis projekts ietekmēs esošo uzņēmējdarbību, cik darba vietas izzudīs, cik iedzīvotāji būs spiesti pamest mājas un pārcelties uz dzīvi citur, kāda ietekme šim projektam būs uz novada attīstību, kur tūrisms ir viena no būtiskajām uzņēmējdarbības nozarēm. No iedzīvotāju puses (Brigita Bula, arhitekte, Pāvilostas tūrisma sabiedrības pilnvarotā persona) šāds jautājums tika uzdots attīstītājiem sabiedriskās apspriešanas sanāksmē Pāvilostā 2025.gada 30.jūnijā, taču atbilde līdz šim brīdim nav sniegta;
2. Drošība. Baltijas jūras piekrastes teritorijām ir nozīmīga loma valsts aizsardzības spēju nodrošināšanā. Pēc Aizsardzības ministrijas sagatavotās kartes K2 Ventum projekta teritorija atrodas zonā, kur vēja parki izvietojami tikai ar nosacījumu, ka tiek nodrošināti kompensējošie mehānismi. Ņemot vērā projekta patiesā labuma guvēju iespējamo saistību ar Krieviju, vēl jo vairāk nepieņemama ir vēja elektrostaciju izvietošana zonā, kas var ietekmēt radaru novērošanas spējas;
3. Ietekmes uz ainavu vērtējumā IVN ziņojumā ir iekļauti viltoti, situācijai dabā neatbilstoši fotoattēli ar mērķi radīt iespaidu, ka ietekme uz ainavu būs nebūtiska. Iedzīvotāju dzīvē veiktas modelēšanas rezultātā iegūti fotattēli (nerediģēti un neapstrādāti) pierāda pretējo - iekārtas būs no Pāvilostas labi saskatāmas, ainavā dominējošas un ainavu degradējošas. Tāpat projekts atrodas ainaviski īpaši vērtīgā Baltijas jūras piekrastes teritorijā - ar likumu noteiktā aizsargjoslā starp divām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (Grīņu rezervātu un Ziemupes dabas liegumu), tikai 2,5 km attālumā no Pāvilostas - Latvijas mērogā unikālas piekrastes mazpilsētas, kam gadsimtu gaitā izdevies saglabāt nemainīgu zvejnieku ciema plānojuma struktūru. Projekts / IVN nevērtē kompleksu iespaidu uz ainavu, bet gan tikai šaurus lokālus un mērķtiecīgi izvēlētus skatu punktus.
4. Pāvilostas un Sakas pagasta iedzīvotāji ir paļāvušies, ka tiesiskā valstī teritorijas attīstība tiek plānota ilgtermiņā atbilstoši valsts, reģiona un novada stratēģiskajiem mērķiem. Piekrastes teritorijas gadu desmitiem ir tikušas aizsargātas no pārmērīgas izmantošanas, lai saglabātu dabas un ainavas vērtības. Likumsakarīgi, apzinoties nepieciešamību attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanu, Pāvilostas teritorijas plānojumā un arī Dienvidkurzemes ilgtermiņa attīstības stratēģijā potenciālās vēja parku teritorijas ir plānotas vietās, kur tām ir vismazākā iespējamā ietekme. Šī tēma ir tikusi diskutēta neskaitāmās sabiedriskās apspriešanās, panākot interešu saskaņošanu. Neizpratni rada jautājums, kāpēc viens no lielākajiem privāta attīstītāja vēja parkiem tiek plānots nevis teritorijā, kur plānojums to atļauj, bet gan piekrastes aizsargjoslā un neviena no atbildīgajām valsts iestādēm (VARAM, KEM) pret to neiebilst.
Lūdzu apstādināt projekta tālāku virzību līdz tiek pienācīgi un vispusīgi izvērtētas, kartētas un apstiprinātas teritorijas, kas ilgtermiņā būtu piemērotas atjaunojamās enerģijas ražošanai Latvijas mērogā. Tas ļautu plānot projektus tā, lai tie radītu maksimāli maz ietekmes vietējai sabiedrībai un videi kā to paredz arī Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030. gadam.
12.01.2026. 19:27
Gatis Macāns - Biedrība “Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse”
Biedrības “Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse” atbalsta viedoklis
Publiskās apspriešanas ietvaros par SIA “K2 Ventum” vēja parka projektu Dienvidkurzemes novadā
Biedrība “Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse” (turpmāk – Alianse), kas apvieno atjaunojamās enerģijas nozares uzņēmumus ir iepazinusies ar publiskajai apspriešanai nodoto informāciju par SIA “K2 Ventum” plānoto vēja parka projektu Dienvidkurzemes novadā un pauž skaidru atbalstu šī projekta īstenošanai.
1. Enerģētiskā drošība un ģeopolitiskais konteksts
Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir nepārprotami apliecinājuši, ka enerģētika ir nacionālās drošības jautājums. Atkarība no importa energoresursiem rada stratēģiskus riskus gan valsts ekonomikai, gan sabiedrības labklājībai. Vietējās elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšana ir būtisks instruments Latvijas noturības stiprināšanai.
Vēja enerģija ir viens no nedaudzajiem energoresursiem, ko Latvija var attīstīt lielā apjomā, balstoties uz saviem dabas apstākļiem, tehnoloģiski nobriedušiem risinājumiem un Eiropas Savienības stratēģisko atbalstu.
2. Latvijas mērķi līdz 2030. gadam
Latvija ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam sasniegt vismaz 1500 MW uzstādītās jaudas vēja enerģijā. Šis mērķis ir kritiski svarīgs, lai:
– nodrošinātu pietiekamu elektroenerģijas piedāvājumu augošajam patēriņam;
– samazinātu elektroenerģijas importa īpatsvaru;
– veicinātu konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas ilgtermiņā;
– pildītu Eiropas Savienības klimata un enerģētikas saistības.
Šī mērķa sasniegšana nav iespējama bez mērķtiecīga un konsekventa atbalsta jauniem vēja parku projektiem.
3. Par SIA “K2 Ventum” projektu
Alianse uzskata, ka SIA “K2 Ventum” vēja parka projekts atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm, jo:
– tas veicina vietējās elektroenerģijas ražošanu;
– tas tiek attīstīts saskaņā ar normatīvo regulējumu un ietekmes uz vidi novērtējuma prasībām;
– tas paredz modernas tehnoloģijas ietekmes uz vidi un sabiedrību mazināšanai;
– tas sniedz pozitīvus sociālekonomiskus ieguvumus Dienvidkurzemes novadam.
4. Sabiedrības interese un reģionālā attīstība
Enerģētikas projekti, kas balstīti vietējos resursos, rada ilgtermiņa vērtību reģioniem – gan caur nodokļu ieņēmumiem, gan infrastruktūras attīstību, gan sabiedrības izpratnes veidošanu par enerģētisko neatkarību. Šādi projekti stiprina sabiedrības uzticēšanos valstij un tās stratēģiskajai rīcībai.
Ņemot vērā enerģētiskās drošības, ekonomikas un klimata politikas aspektus, biedrība “Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse”:
– atbalsta SIA “K2 Ventum” vēja parka projekta īstenošanu ievērojot “Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības” likumu kā arī likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”;
– uzskata projektu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas enerģētiskajā neatkarībā;
– aicina valsts institūcijas nodrošināt paredzamu, konsekventu un attīstību veicinošu lēmumu pieņemšanu atjaunojamās enerģijas projektu jomā.
Cieņā,
Biedrība “Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse”
Publiskās apspriešanas ietvaros par SIA “K2 Ventum” vēja parka projektu Dienvidkurzemes novadā
Biedrība “Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse” (turpmāk – Alianse), kas apvieno atjaunojamās enerģijas nozares uzņēmumus ir iepazinusies ar publiskajai apspriešanai nodoto informāciju par SIA “K2 Ventum” plānoto vēja parka projektu Dienvidkurzemes novadā un pauž skaidru atbalstu šī projekta īstenošanai.
1. Enerģētiskā drošība un ģeopolitiskais konteksts
Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir nepārprotami apliecinājuši, ka enerģētika ir nacionālās drošības jautājums. Atkarība no importa energoresursiem rada stratēģiskus riskus gan valsts ekonomikai, gan sabiedrības labklājībai. Vietējās elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšana ir būtisks instruments Latvijas noturības stiprināšanai.
Vēja enerģija ir viens no nedaudzajiem energoresursiem, ko Latvija var attīstīt lielā apjomā, balstoties uz saviem dabas apstākļiem, tehnoloģiski nobriedušiem risinājumiem un Eiropas Savienības stratēģisko atbalstu.
2. Latvijas mērķi līdz 2030. gadam
Latvija ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam sasniegt vismaz 1500 MW uzstādītās jaudas vēja enerģijā. Šis mērķis ir kritiski svarīgs, lai:
– nodrošinātu pietiekamu elektroenerģijas piedāvājumu augošajam patēriņam;
– samazinātu elektroenerģijas importa īpatsvaru;
– veicinātu konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas ilgtermiņā;
– pildītu Eiropas Savienības klimata un enerģētikas saistības.
Šī mērķa sasniegšana nav iespējama bez mērķtiecīga un konsekventa atbalsta jauniem vēja parku projektiem.
3. Par SIA “K2 Ventum” projektu
Alianse uzskata, ka SIA “K2 Ventum” vēja parka projekts atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm, jo:
– tas veicina vietējās elektroenerģijas ražošanu;
– tas tiek attīstīts saskaņā ar normatīvo regulējumu un ietekmes uz vidi novērtējuma prasībām;
– tas paredz modernas tehnoloģijas ietekmes uz vidi un sabiedrību mazināšanai;
– tas sniedz pozitīvus sociālekonomiskus ieguvumus Dienvidkurzemes novadam.
4. Sabiedrības interese un reģionālā attīstība
Enerģētikas projekti, kas balstīti vietējos resursos, rada ilgtermiņa vērtību reģioniem – gan caur nodokļu ieņēmumiem, gan infrastruktūras attīstību, gan sabiedrības izpratnes veidošanu par enerģētisko neatkarību. Šādi projekti stiprina sabiedrības uzticēšanos valstij un tās stratēģiskajai rīcībai.
Ņemot vērā enerģētiskās drošības, ekonomikas un klimata politikas aspektus, biedrība “Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse”:
– atbalsta SIA “K2 Ventum” vēja parka projekta īstenošanu ievērojot “Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības” likumu kā arī likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”;
– uzskata projektu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas enerģētiskajā neatkarībā;
– aicina valsts institūcijas nodrošināt paredzamu, konsekventu un attīstību veicinošu lēmumu pieņemšanu atjaunojamās enerģijas projektu jomā.
Cieņā,
Biedrība “Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse”
12.01.2026. 19:46
Latvietis
Esmu pret vēja ģeneratoriem visā Latvijā.
12.01.2026. 19:47
Inta Vegmane
Ketegoriski iebilstu PRET ieceri!!! Tas nav izdevīgi, ne arī vajadzīgi Latvijas iedzīvotājiem, bet tikai un vienīgi tiem, kas ar shiem taisa biznesu un lēc tam birzhā tirgo elwktrību. Personīgi zinu cilvēku, kirsh spekulē birzhā uz vēja generatoru jaudu vai tml, tik smalki mezinu, bet tas nav svarīgi! Kas ir svarīgi - lai tās turbīnas būvētu, tiks kznīcinātas MILZĪGAS Latvijas meskartās dabas teritorijas, kas ir mūsu zemes lielākā bagātība un kas citviet ir jau milzīgs deficīts. Otrkārt, sie generatori būs iznīcinoahi cilvēku veselībai vairāku desmitu km rādiusā, sabojās ainavu, iznīcinās dzīvo radību!!! NĒ, NĒ UN VĒLREIZ NĒ! Lai cel pashi savās zemēs tie, kas te nāk ar savām mantkārajām vēlmēm un idejām!!!
12.01.2026. 19:48
Jānis Berdigans - "Berdiganu fonds, ar mīlestību Latvijai"
K2Ventum vēja elektrostaciju projekta ietekmes uz vidi novērtējumam 3.redakcijas sabiedriskā apspriešanas sapulce notika 2025.gada 30.jūnijā. Apspriešanas laikā sabiedrības uzdotie jautājumus attīstītāji ignorēja un uz tiem neatbildēja arī pēc apspriedes. Šāda veida attīstītāja attieksme pret sabiedrību ir bijusi no pirmās sabiedriskās apspriešanas, kurā sabiedrības nostāja netika ņemta vērā, ko arī parāda IVN dokumentā nepatiesais sabiedrības līdzdalības atainojums – netiek atainota sabiedrības neapmierinātība, sašutums, pretestība, bet gan tikai formāli atainots ieradušos cilvēku skaits.
IVN analīzes laikā, ko veica neatkarīga IVN institūcija, tika konstatēts, ka projekta sociālekonomiskās daļas analīze neatbilst labās prakses principiem. Ievērojot to, ka konkrētā iecere skar vairāk nekā 100 viensētas, atrodas blakus tūristu iecienītajai Pāvilostai, kur vietējo iedzīvotāju galvenais peļņas avots ir mazā tūrisma uzņēmējdarbība, šādas analizēs neesamība IVN dokumentos tikai pierāda k2Ventum centienus noslēpt patieso situāciju teritorijā, kurā industrializācija neatgriezeniski degradētu cilvēku gadiem loloto uzņēmējdarbību.
Teritorija, kurā ir plānots k2Ventum vēja parks atrodas Baltijas jūras un Rīgas līča aizsargjoslas 5km ierobežotās saimnieciskās darbības zonā, kas vēsturiski izveidota ar mērķi aizsargāt dabas bagātības un veicināt teritoriju izmantošanu tūrismam un rekreācijai, kā arī saglabāt to kā neskartas dabas teritoriju. Šīs teritorijas industrializācija ir pretrunā gan ar likumdošanu, gan ar novada Ilgtsējas stratēģiju, gan Dienvidkurzemes novada teritoriālo plānojumu.
K2Ventum iecere ir augsta riska projekts, kura akcepts pastiprinās sabiedrības neuzticību valsts pārvaldei, iznīcinās iedzīvotāju paļāvību pašvaldības plānošanas dokumentiem. Ar projektu jau pašreiz ir saistītas administratīvās lietas kā arī apstākļi kādos attīstītāji iegūst labvēlīgu piekrišanu iedzīvotāju starpā ir balstīti uz maldināšanu un parakstu uzpirkšanu.
Sabiedrības nostāja ir bijusi nemainīga sākot ar pirmo IVN sabiedrisko apspriešanu. Šāda projekta akcepts ir sociāli nepieņemams jo pārkāpj tūkstošiem cilvēku vajadzības un intereses, kā arī nevienā IVN redakcijā NAV panākta vienošanās ar iedzīvotājiem vai pašvaldību, un attīstītājs IVN dokumentos pauž klaji maldinošu informāciju par panāktu vienošanos vai kompromisu ar vietējiem iedzīvotājiem.
Šī projekta akcepts nav iespējams, jo tas neatbilst Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un likumiem.
Kategoriski iebilstu pret k2Ventum projekta akcepta lēmumu.
IVN analīzes laikā, ko veica neatkarīga IVN institūcija, tika konstatēts, ka projekta sociālekonomiskās daļas analīze neatbilst labās prakses principiem. Ievērojot to, ka konkrētā iecere skar vairāk nekā 100 viensētas, atrodas blakus tūristu iecienītajai Pāvilostai, kur vietējo iedzīvotāju galvenais peļņas avots ir mazā tūrisma uzņēmējdarbība, šādas analizēs neesamība IVN dokumentos tikai pierāda k2Ventum centienus noslēpt patieso situāciju teritorijā, kurā industrializācija neatgriezeniski degradētu cilvēku gadiem loloto uzņēmējdarbību.
Teritorija, kurā ir plānots k2Ventum vēja parks atrodas Baltijas jūras un Rīgas līča aizsargjoslas 5km ierobežotās saimnieciskās darbības zonā, kas vēsturiski izveidota ar mērķi aizsargāt dabas bagātības un veicināt teritoriju izmantošanu tūrismam un rekreācijai, kā arī saglabāt to kā neskartas dabas teritoriju. Šīs teritorijas industrializācija ir pretrunā gan ar likumdošanu, gan ar novada Ilgtsējas stratēģiju, gan Dienvidkurzemes novada teritoriālo plānojumu.
K2Ventum iecere ir augsta riska projekts, kura akcepts pastiprinās sabiedrības neuzticību valsts pārvaldei, iznīcinās iedzīvotāju paļāvību pašvaldības plānošanas dokumentiem. Ar projektu jau pašreiz ir saistītas administratīvās lietas kā arī apstākļi kādos attīstītāji iegūst labvēlīgu piekrišanu iedzīvotāju starpā ir balstīti uz maldināšanu un parakstu uzpirkšanu.
Sabiedrības nostāja ir bijusi nemainīga sākot ar pirmo IVN sabiedrisko apspriešanu. Šāda projekta akcepts ir sociāli nepieņemams jo pārkāpj tūkstošiem cilvēku vajadzības un intereses, kā arī nevienā IVN redakcijā NAV panākta vienošanās ar iedzīvotājiem vai pašvaldību, un attīstītājs IVN dokumentos pauž klaji maldinošu informāciju par panāktu vienošanos vai kompromisu ar vietējiem iedzīvotājiem.
Šī projekta akcepts nav iespējams, jo tas neatbilst Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un likumiem.
Kategoriski iebilstu pret k2Ventum projekta akcepta lēmumu.
12.01.2026. 19:48
Karīna Sandere - Karīna Sandere
IEBILSTU!
Izsaku kategorisku iebildumu pret minētās paredzētās darbības akceptēšanu, jo tās īstenošana neatbilst Vides aizsardzības likuma 3. un 4. pantā noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības un piesardzības principiem, kā arī rada būtisku, ilgstošu un neatgriezenisku negatīvu ietekmi uz vidi un ainavu.
Vienlaikus tiek nesamērīgi ierobežotas vietējo iedzīvotāju tiesības uz labvēlīgu dzīves vidi, kas aizsargātas ar Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115. pantu, ņemot vērā troksni, mirgošanas efektu un elektropārvades infrastruktūras izbūves radīto slodzi.
Ņemot vērā minēto, pieprasu atteikties no paredzētās darbības akceptēšanas un pārtraukt projekta virzību norādītajās teritorijās kā tiesiski nepamatotu un sabiedrības interesēm neatbilstošu.
Izsaku kategorisku iebildumu pret minētās paredzētās darbības akceptēšanu, jo tās īstenošana neatbilst Vides aizsardzības likuma 3. un 4. pantā noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības un piesardzības principiem, kā arī rada būtisku, ilgstošu un neatgriezenisku negatīvu ietekmi uz vidi un ainavu.
Vienlaikus tiek nesamērīgi ierobežotas vietējo iedzīvotāju tiesības uz labvēlīgu dzīves vidi, kas aizsargātas ar Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115. pantu, ņemot vērā troksni, mirgošanas efektu un elektropārvades infrastruktūras izbūves radīto slodzi.
Ņemot vērā minēto, pieprasu atteikties no paredzētās darbības akceptēšanas un pārtraukt projekta virzību norādītajās teritorijās kā tiesiski nepamatotu un sabiedrības interesēm neatbilstošu.
12.01.2026. 19:50
Lauris Vilciņš
Kategoriski iebilstu!
Paredzētā darbība būtiski un nesamērīgi aizskar īpašuma tiesības (Satversmes 105. pants), pasliktina dzīves kvalitāti un samazina nekustamā īpašuma vērtību. Darbība rada neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo dabu, tostarp mežu un dzīvnieku biotopu degradāciju, ainavas sabojāšanu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kas ir pretrunā ar Vides aizsardzības likumu un Vides ietekmes novērtējuma likuma principiem.
Nav pienācīgi izvērtēta trokšņa, vibrāciju un ēnu mirgošanas ietekme uz cilvēku veselību (Satversmes 111. pants), un sabiedrības līdzdalība ir nodrošināta formāli (Administratīvā procesa likums), jo oficiāli tika rīkotas publiskās apspriešanas un informēšanas pasākumi, taču iedzīvotāju viedoklis netika reāli ņemts vērā lēmuma pieņemšanā.
Pamatojoties uz augstāk minēto, kategoriski iebilstu pret paredzētās darbības īstenošanu!
12.01.2026. 19:54
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu PRET "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecības Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveidei Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" akceptu, VES navstarp Aizsargjoslu likuma 36.pantā norādītajām “infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvēm”. Līdz ar to VES būvniecība Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā, tajā skaitā 5 km ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, ir aizliegta.
12.01.2026. 19:59
Kalvis Kalsers
Iebildums pret projekta ID 25-TA-2896 "Vēja elektrostaciju parka K2 Ventum būvniecību""}
Kalvis Kalsers
Datums: 12.01.2026
Atbildīgajai institūcijai
(projekta ID 25-TA-2896 izskatīšanai)
Par: Iebildums pret paredzēto darbību – vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” būvniecību
Godātie lēmumu pieņēmēji,
Ar šo es, Kalvis Kalsers, iesniedzu iebildumu pret projekta ID 25-TA-2896 paredzēto darbību – vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” būvniecību.
Mans iebildums balstās uz pamatotām bažām par vēja elektrostaciju radītās zemfrekvences skaņas un infraskaņas (infrasound) iespējamo kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību, dzīvnieku labklājību un dzīves vides kvalitāti, kas, manuprāt, līdz šim nav pietiekami izvērtēta.
Infraskaņa un tās ietekme
Infraskaņa ir skaņa ar frekvenci zem 20 Hz, kuru cilvēks parasti nedzird, taču tā iedarbojas uz organismu fizioloģiski un var izplatīties lielos attālumos, īpaši no liela izmēra industriālām iekārtām, tostarp vēja turbīnām.
Vispārīga informācija par infraskaņu:
https://en.wikipedia.org/wiki/Infrasound
Ietekme uz cilvēku veselību
Starptautiskos pētījumos norādīts, ka ilgstoša zemfrekvences skaņas un infraskaņas iedarbība var būt saistīta ar:
miega traucējumiem,
pastāvīgu diskomfortu un kairinājumu (annoyance),
koncentrēšanās grūtībām,
negatīvu ietekmi uz sirds un nervu sistēmu.
Piemēram:
Pētījums par vēja turbīnu radīto zemfrekvences troksni un ietekmi uz veselību (ASV / ES):
https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0048969716304338
Medicīnisks pētījums, kas norāda uz sirds muskuļa kontrakcijas izmaiņām pēc infraskaņas iedarbības (PubMed):
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/34213448/
Ietekme uz dzīvniekiem
Vairāki pētījumi norāda, ka infraskaņa var negatīvi ietekmēt:
savvaļas un mājdzīvnieku uzvedību,
izraisīt paaugstinātu stresa līmeni,
traucēt orientāciju un barošanās paradumus,
radīt fizioloģiskas izmaiņas ilgtermiņā.
Piemēri:
Pētījums par infraskaņas ietekmi uz sauszemes dzīvniekiem:
https://media.voog.com/0000/0051/5165/files/buxton-infrasoundandlandbasedanimals.pdf
Springer publikācija par zemas frekvences skaņas ietekmi uz savvaļas dzīvniekiem:
https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-030-97540-1_13
Secinājumi un prasības
Ņemot vērā minētos pētījumus un iespējamos riskus, uzskatu, ka:
līdzšinējais ietekmes uz vidi un veselību novērtējums nav pietiekams, infraskaņas ilgtermiņa ietekme uz iedzīvotājiem un dzīvniekiem nav pienācīgi analizēta.
Tādēļ lūdzu:
Veikt neatkarīgu, padziļinātu un publiski pieejamu izvērtējumu, kas ietver arī infraskaņas izplatību un kumulatīvo ietekmi.
Apturēt vai nepiekrist projekta īstenošanai līdz brīdim, kad šie riski ir objektīvi izvērtēti.
Nodrošināt sabiedrībai iespēju pilnvērtīgi iepazīties ar izmantotajiem zinātniskajiem avotiem un iesniegt savus viedokļus.
Ar cieņu
Kalvis Kalsers
12.01.2026. 20:03
Haralds Vīgants - Biedrība "Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija"
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas viedoklis publiskās apspriešanas ietvaros par SIA “K2 Ventum” vēja parka projektu Dienvidkurzemes novadā
Biedrība “Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija” (turpmāk – LAEF) jau 15 gadus ilgi apvieno un pārstāv Latvijas atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) nozaru organizācijas un ekspertus. LAEF mērķis ir sekmēt AER nozares attīstību un palielināt AER devumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē, šajā procesā sadarbojoties ar AER nozari uzraugošajām valsts institūcijām. Tāpēc LAEF viedoklis ir būtisks un vērā ņemams, lemjot par lieliem projektiem un to īstenošanu AER nozarē.
LAEF ir iepazinusies ar publiskajai apspriešanai nodoto normatīvā akta projektu “Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" akceptu” TAP portālā un sniedz par to atbalstošu viedokli. Šādu atbalstošu viedokli LAEF sniedz šādu apsvērumu dēļ:
1. Projekta stratēģiskā nozīme
Latvijas elektroenerģijas patēriņš pieaug, īpaši rūpniecības, digitalizācijas un elektrifikācijas kontekstā. Atbilstoši Latvijas Klimata un enerģētikas stratēģijai līdz 2050. gadam un Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam (NEKP, 2021–2030), ir būtiski jāpalielina vietējā atjaunojamās enerģijas ražošana, tostarp no vēja enerģijas sauszemē.
SIA “K2 Ventum” projekts sniedz būtisku ieguldījumu elektroenerģijas pašpietiekamības palielināšanā un importa atkarības mazināšanā, parka jaudai sasniedzot 322 MW.
2. Atbilstība Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajam regulējumam
Projekts tiek attīstīts atbilstoši:
– Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/92/ES par ietekmes uz vidi novērtējumu,
– Latvijas likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”,
– Latvijas Enerģētikas likuma mērķiem,
– Eiropas Savienības Zaļajam kursam (European Green Deal).
3. Ietekmes uz vidi mazināšana
LAEF pozitīvi vērtē mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanu:
– putnu un sikspārņu aizsardzības sistēmas,
– trokšņu un mirgošanas kontrole,
– drošības pasākumi ziemas apstākļos.
Šāda pieeja atbilst labākajai praksei Ziemeļeiropā.
4. Reģionālie un sociālekonomiskie ieguvumi
Projekts veicina:
– pašvaldības budžeta ieņēmumus: SIA “K2 Ventum” katru gadu pašvaldību budžetos iemaksās vairāk nekā 800 000 EUR,
– darba vietu radīšanu maz attīstītā Latvijas reģionā,
– infrastruktūras uzlabojumus: tiks sakārtoti ceļi un izbūvēti jauni, tādā veidā uzlabojot mobilitāti Sakas pagastā,
– kopienas atbalsts: SIA “K2 Ventum” izveidojot skatu torni, zaļās izglītības centru, kā arī zaļo veloceliņu.
5. Tiesiskā paļāvība
Ilgtermiņa enerģētikas investīcijām būtiska ir normatīvā un jau iepriekš pieņemto lēmumu stabilitāte. Projekts tiek īstenots jau vairāk kā četrus gadus, ievērojot visas prasības, tādēļ tas pelna institucionālu atbalstu, un Ministru kabineta akcepts ir administratīvs process, nevis politisks atbalsts projektam.
Secinājums:
LAEF atbalsta SIA “K2 Ventum” vēja parka projekta īstenošanu Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados kā būtisku ieguldījumu Latvijas ilgtspējīgā enerģētikas attīstībā.
Atsauces:
1. Latvijas Klimata un enerģētikas stratēģija līdz 2050. Gadam: https://www.likumi.lv/wwwraksti/2025/113/BILDES/MK_RIK_326/R_326_PIEL.PDF
2. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021–2030
https://likumi.lv/ta/id/353615-aktualizetais-nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-20212030gadam
3. Eiropas Zaļais kurss
https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/european-green-deal/
4. Direktīva 2011/92/ES
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32011L0092
Biedrība “Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija” (turpmāk – LAEF) jau 15 gadus ilgi apvieno un pārstāv Latvijas atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) nozaru organizācijas un ekspertus. LAEF mērķis ir sekmēt AER nozares attīstību un palielināt AER devumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē, šajā procesā sadarbojoties ar AER nozari uzraugošajām valsts institūcijām. Tāpēc LAEF viedoklis ir būtisks un vērā ņemams, lemjot par lieliem projektiem un to īstenošanu AER nozarē.
LAEF ir iepazinusies ar publiskajai apspriešanai nodoto normatīvā akta projektu “Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" akceptu” TAP portālā un sniedz par to atbalstošu viedokli. Šādu atbalstošu viedokli LAEF sniedz šādu apsvērumu dēļ:
1. Projekta stratēģiskā nozīme
Latvijas elektroenerģijas patēriņš pieaug, īpaši rūpniecības, digitalizācijas un elektrifikācijas kontekstā. Atbilstoši Latvijas Klimata un enerģētikas stratēģijai līdz 2050. gadam un Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam (NEKP, 2021–2030), ir būtiski jāpalielina vietējā atjaunojamās enerģijas ražošana, tostarp no vēja enerģijas sauszemē.
SIA “K2 Ventum” projekts sniedz būtisku ieguldījumu elektroenerģijas pašpietiekamības palielināšanā un importa atkarības mazināšanā, parka jaudai sasniedzot 322 MW.
2. Atbilstība Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajam regulējumam
Projekts tiek attīstīts atbilstoši:
– Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/92/ES par ietekmes uz vidi novērtējumu,
– Latvijas likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”,
– Latvijas Enerģētikas likuma mērķiem,
– Eiropas Savienības Zaļajam kursam (European Green Deal).
3. Ietekmes uz vidi mazināšana
LAEF pozitīvi vērtē mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanu:
– putnu un sikspārņu aizsardzības sistēmas,
– trokšņu un mirgošanas kontrole,
– drošības pasākumi ziemas apstākļos.
Šāda pieeja atbilst labākajai praksei Ziemeļeiropā.
4. Reģionālie un sociālekonomiskie ieguvumi
Projekts veicina:
– pašvaldības budžeta ieņēmumus: SIA “K2 Ventum” katru gadu pašvaldību budžetos iemaksās vairāk nekā 800 000 EUR,
– darba vietu radīšanu maz attīstītā Latvijas reģionā,
– infrastruktūras uzlabojumus: tiks sakārtoti ceļi un izbūvēti jauni, tādā veidā uzlabojot mobilitāti Sakas pagastā,
– kopienas atbalsts: SIA “K2 Ventum” izveidojot skatu torni, zaļās izglītības centru, kā arī zaļo veloceliņu.
5. Tiesiskā paļāvība
Ilgtermiņa enerģētikas investīcijām būtiska ir normatīvā un jau iepriekš pieņemto lēmumu stabilitāte. Projekts tiek īstenots jau vairāk kā četrus gadus, ievērojot visas prasības, tādēļ tas pelna institucionālu atbalstu, un Ministru kabineta akcepts ir administratīvs process, nevis politisks atbalsts projektam.
Secinājums:
LAEF atbalsta SIA “K2 Ventum” vēja parka projekta īstenošanu Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados kā būtisku ieguldījumu Latvijas ilgtspējīgā enerģētikas attīstībā.
Atsauces:
1. Latvijas Klimata un enerģētikas stratēģija līdz 2050. Gadam: https://www.likumi.lv/wwwraksti/2025/113/BILDES/MK_RIK_326/R_326_PIEL.PDF
2. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021–2030
https://likumi.lv/ta/id/353615-aktualizetais-nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-20212030gadam
3. Eiropas Zaļais kurss
https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/european-green-deal/
4. Direktīva 2011/92/ES
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32011L0092
12.01.2026. 20:10
Līga Pipare
Es esmu par elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecību Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
12.01.2026. 20:20
Līga Pipare
Kļūda manā iepriekšējā iesniegumā!!!!!
Es esmu PRET elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecību Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
Es esmu PRET elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecību Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
12.01.2026. 20:22
Fiziska persona
Es kategoriski iebilstu pret K2 Ventum vēja parka būvniecību, jo:
Vēja turbīnas apdraud putnus un samazina bioloģisko daudzveidību un degradē kultūrvēsturiskas un dabas aizsargājamās zonas.
Lielas turbīnas rada troksni un būtiski maina ainavu, negatīvi ietekmējot vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un reģiona tūrisma potenciālu.
Projekts rada sociāli-ekonomiskus riskus: vietējo kopienu pretestība tiek ignorēta, pašvaldībām nav kompensācijas par lokālajiem slogiem, bet peļņa aizplūst citur, un nav izvērtēti reālie ieguvumi un zaudējumi vietējiem iedzīvotājiem.
Attīstītāji nevēlas uzņemties atbildību par infrastruktūras un drošības izmaiņām, ko rada vēja parka izbūve.
Pamatojoties uz augstāk minēto, lūdzu nepiešķirt akceptu paredzētajai darbībai.
Vēja turbīnas apdraud putnus un samazina bioloģisko daudzveidību un degradē kultūrvēsturiskas un dabas aizsargājamās zonas.
Lielas turbīnas rada troksni un būtiski maina ainavu, negatīvi ietekmējot vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un reģiona tūrisma potenciālu.
Projekts rada sociāli-ekonomiskus riskus: vietējo kopienu pretestība tiek ignorēta, pašvaldībām nav kompensācijas par lokālajiem slogiem, bet peļņa aizplūst citur, un nav izvērtēti reālie ieguvumi un zaudējumi vietējiem iedzīvotājiem.
Attīstītāji nevēlas uzņemties atbildību par infrastruktūras un drošības izmaiņām, ko rada vēja parka izbūve.
Pamatojoties uz augstāk minēto, lūdzu nepiešķirt akceptu paredzētajai darbībai.
12.01.2026. 20:25
Biznesa vadibas magistrs
PIEPRASU Latvijas Republikas Ministru kabinetu neakceptēt aktu Nr. 25-TA-2896
1.SIA "K2 Ventum" iecere iecerēta neatbilstošā teritorijā, kura atrodas Kurzemes piekrastes skaistākajā vietā - Baltijas Ledus Ezera senkrasta un Piejūras zemienē, kur saimnieciskā darbība stingri ierobežota un pat aizliegta uz Likumu un Direktīvu pamata :
"Aizsargjoslu likums",
Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija Direktīva 92/43 EEK,
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīva 2009/147 EK,
"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām",
"Sugu un biotopu aizsardzības likums",
"Par kultūras pieminekļu aizsardzību".
2.Sakas pagastā, Dienvidkurzemes novadā jāsaimnieko ar tālredzību, atjaunojot un saglabājot, nevis degradējot un iznīcinot pašvaldības īpašumus, kā arī Latvijas dabas bagātības.
Lielisks dabas tūrisma mērķis atrodas RĪVAS ciemā (savulaik blīvi apdzīvots ciems ar trim trīsstāvu daudzdzīvokļu mājām, skolu, bērnudārzu, bibliotēku, tautas namu, pastu, felšerpunktu, sadzīves pakalpojumu punktu, meteoroloģisko staciju, dzelzceļa staciju), kur sākumā punkts laivojamai trasei 17km garumā līdz Labragam. Rīvas upe ir viena no Latvijas upēm, kura laivojama ar straujūdens kajakiem, Sin On Top kajakiem un kanoe.
Dzelzceļa uzbērumu starp Pāvilostu un Rīvu var turpināt izmantot velotūristi, kā drošu trasi.
Trīs trīsstāvu daudzīvokļu mājas var kalpot kā pašvaldības atbalsts Latvijas tautas apvienošanai - REMIGRĀCIJAI.
1.SIA "K2 Ventum" iecere iecerēta neatbilstošā teritorijā, kura atrodas Kurzemes piekrastes skaistākajā vietā - Baltijas Ledus Ezera senkrasta un Piejūras zemienē, kur saimnieciskā darbība stingri ierobežota un pat aizliegta uz Likumu un Direktīvu pamata :
"Aizsargjoslu likums",
Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija Direktīva 92/43 EEK,
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīva 2009/147 EK,
"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām",
"Sugu un biotopu aizsardzības likums",
"Par kultūras pieminekļu aizsardzību".
2.Sakas pagastā, Dienvidkurzemes novadā jāsaimnieko ar tālredzību, atjaunojot un saglabājot, nevis degradējot un iznīcinot pašvaldības īpašumus, kā arī Latvijas dabas bagātības.
Lielisks dabas tūrisma mērķis atrodas RĪVAS ciemā (savulaik blīvi apdzīvots ciems ar trim trīsstāvu daudzdzīvokļu mājām, skolu, bērnudārzu, bibliotēku, tautas namu, pastu, felšerpunktu, sadzīves pakalpojumu punktu, meteoroloģisko staciju, dzelzceļa staciju), kur sākumā punkts laivojamai trasei 17km garumā līdz Labragam. Rīvas upe ir viena no Latvijas upēm, kura laivojama ar straujūdens kajakiem, Sin On Top kajakiem un kanoe.
Dzelzceļa uzbērumu starp Pāvilostu un Rīvu var turpināt izmantot velotūristi, kā drošu trasi.
Trīs trīsstāvu daudzīvokļu mājas var kalpot kā pašvaldības atbalsts Latvijas tautas apvienošanai - REMIGRĀCIJAI.
12.01.2026. 20:28
Henrijs Pauls Laķis
Esmu pret K2Ventum
12.01.2026. 20:37
Fiziska persona
Iebilstu pret šo projektu.
12.01.2026. 21:47
Privātpersona
IEBILSTU un esmu PRET K2Ventrum parka projektu.
Tiesiskā valstī, kāda ir Latvija (gribētos ticēt), šī parka būve nav pieļaujama. Tā ieviešanas procesā ir virkne apšaubāmu lietu. Izvērtējiet attīstītāju un projekta "bīdītāju" reālās finanses!
SIA „K2Ventum” 09.09.2021. Komercreģistrā ierakstīta ar pamatkapitālu EUR 2800.00. Lursoft datu bāzē atrodama informācija, ka SIA „K2 Ventum” ir divi dalībnieki – SIA “EKO KURSA”, adrese: Sakas pagasts, “Vidmindes”, kuras vērtība ir 1 EUR un ieguldījums 1428.00 EUR, un SIA “Ventum Capital”, adrese Brīvības gatve 310- 80, Rīga, kuras vērtība arī ir EUR 1 un ieguldījums EUR 1372.00.
SIA “EKO KURSA” dibināta 2012. gadā un gaidījusi brīdi, kad shēmotājiem izdosies realizēt vēja parku afēras. Uzņēmums stāvējis dīkā, bez darbiniekiem, bez reālas saimnieciskās darbības – to pierāda nodokļu nemaksāšana, bet 2023. gadā reģistrēts kā PVN maksātājs, un piesaistīti jauni dalībnieki, investori (partneri no naftas biznesa): „Golden Hill Energy SA” (Andrey Miroshnichenko, Anna Miroshnichenko).
Nav saprotams, kādēļ Uzņēmumu reģistrā reģistrēti patiesie labuma guvēji tikai Mantas Visminas un Armands Sadauskis, jo 32,5% no daļu turētājiem ir arī Andrey Miroshnichenko, Anna Miroshnichenko piederošais Šveices uzņēmums „Golden Hill Energy” (nodarbojas ar naftas biznesu).
SIA “EKO KURSA” ir kontroles tiesība par SIA „K2 Ventum” un jebkurā brīdī var nomainīt valdi, aktīvos darboņus, shēmotāju rokaspuisi Agri Kalniņu un Mārtiņu Šveidi.
Vēl viena dīvainība, ka „ATM ENERGY SAGL” ir 100% daļu īpašniece SIA „Egļu mežniecība”, savukārt SIA „Egļu mežniecība” ir aptuveni 49% daļu īpašniece „ATM ENERGY SAGL”. Uzņēmumi reģistrēti dažādās valstīs, lai slēptu patiesos labuma guvējus.
Lielā austrumu kaimiņa melnā ķetna nekur nav pazudusi, Krievijas naftas nauda gaida atmazgāšanu vēja parkos. „K2 Ventum” aizsegā - patiesie shēmotāji Armands Sadauskis, Māris Kuņickis un, iespējams, "Severstaļ" īpašnieks Aleksejs Mordašovs.
Tiesiskā valstī, kāda ir Latvija (gribētos ticēt), šī parka būve nav pieļaujama. Tā ieviešanas procesā ir virkne apšaubāmu lietu. Izvērtējiet attīstītāju un projekta "bīdītāju" reālās finanses!
SIA „K2Ventum” 09.09.2021. Komercreģistrā ierakstīta ar pamatkapitālu EUR 2800.00. Lursoft datu bāzē atrodama informācija, ka SIA „K2 Ventum” ir divi dalībnieki – SIA “EKO KURSA”, adrese: Sakas pagasts, “Vidmindes”, kuras vērtība ir 1 EUR un ieguldījums 1428.00 EUR, un SIA “Ventum Capital”, adrese Brīvības gatve 310- 80, Rīga, kuras vērtība arī ir EUR 1 un ieguldījums EUR 1372.00.
SIA “EKO KURSA” dibināta 2012. gadā un gaidījusi brīdi, kad shēmotājiem izdosies realizēt vēja parku afēras. Uzņēmums stāvējis dīkā, bez darbiniekiem, bez reālas saimnieciskās darbības – to pierāda nodokļu nemaksāšana, bet 2023. gadā reģistrēts kā PVN maksātājs, un piesaistīti jauni dalībnieki, investori (partneri no naftas biznesa): „Golden Hill Energy SA” (Andrey Miroshnichenko, Anna Miroshnichenko).
Nav saprotams, kādēļ Uzņēmumu reģistrā reģistrēti patiesie labuma guvēji tikai Mantas Visminas un Armands Sadauskis, jo 32,5% no daļu turētājiem ir arī Andrey Miroshnichenko, Anna Miroshnichenko piederošais Šveices uzņēmums „Golden Hill Energy” (nodarbojas ar naftas biznesu).
SIA “EKO KURSA” ir kontroles tiesība par SIA „K2 Ventum” un jebkurā brīdī var nomainīt valdi, aktīvos darboņus, shēmotāju rokaspuisi Agri Kalniņu un Mārtiņu Šveidi.
Vēl viena dīvainība, ka „ATM ENERGY SAGL” ir 100% daļu īpašniece SIA „Egļu mežniecība”, savukārt SIA „Egļu mežniecība” ir aptuveni 49% daļu īpašniece „ATM ENERGY SAGL”. Uzņēmumi reģistrēti dažādās valstīs, lai slēptu patiesos labuma guvējus.
Lielā austrumu kaimiņa melnā ķetna nekur nav pazudusi, Krievijas naftas nauda gaida atmazgāšanu vēja parkos. „K2 Ventum” aizsegā - patiesie shēmotāji Armands Sadauskis, Māris Kuņickis un, iespējams, "Severstaļ" īpašnieks Aleksejs Mordašovs.
12.01.2026. 21:52
Aldis Ozoliņš - privātpersona, projekta tieši ietekmēta ģimenes īpašuma pārstāvis
Kategoriski iebilstu projekta K2 Ventum vēja elektrostaciju būvniecībai Sakas pagastā sekojošu iemeslu dēļ.
1) IVN procedūrā nav veikts objektīvs ainavas ietekmes izvērtējums, nav izvērtēti būtiski, sabiedrībai nozīmīgi skatpunkti (piemēram no DK novadā būtiska tūrisma objekta - Akmeņraga bākas), nav vērtēta vēja turbīnu kompozīcija, kā negatīvās ietekmes samazināšanas līdzeklis.
2) Prettiesiski plānota būvniecība Baltijas jūras ierobežotas saimnieciskās darbības zonā !
3) Ignorēta vietējās kopienas kategoriski noraidošā attieksme, kas pārliecinoši pausta sabiedriskajās apspriešanās novadā. Līdz ar to prettiesiski pārkāptas vietējo iedzīvotāju tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē.
1) IVN procedūrā nav veikts objektīvs ainavas ietekmes izvērtējums, nav izvērtēti būtiski, sabiedrībai nozīmīgi skatpunkti (piemēram no DK novadā būtiska tūrisma objekta - Akmeņraga bākas), nav vērtēta vēja turbīnu kompozīcija, kā negatīvās ietekmes samazināšanas līdzeklis.
2) Prettiesiski plānota būvniecība Baltijas jūras ierobežotas saimnieciskās darbības zonā !
3) Ignorēta vietējās kopienas kategoriski noraidošā attieksme, kas pārliecinoši pausta sabiedriskajās apspriešanās novadā. Līdz ar to prettiesiski pārkāptas vietējo iedzīvotāju tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē.
12.01.2026. 21:53
Fiziska persona
Iebilstu pret
12.01.2026. 22:00
Fiziska persona
Latvijā nav definēts konkrēts mehānisms iedzīvotāju komunikācijai ar izstrādātāju trokšņa līmeņu pārsniegšanas gadījumā. MK akcepts šāda veida projektiem rada apdraudējumu sabiedrības veselībai.
SABIEDRĪBAS NOSKAŅA ATTIECĪBĀ UZ PLĀNOTO DARBĪBU
Sabiedrības attieksme pret ieceri ir bijusi viena no visskaļākajām Latvijā. Absolūtais vairākums Sakas pagasta un Pāvilostas iedzīvotāju, viesu un ieinteresēto publiski ar balsi vai vārdu izteikuši savus argumentus PRET ieceres realizāciju:
Atklāto vēstuli Prezidentam 2024.gadā parakstīja 444 iedzīvotāji, lūdzot apstādināt ieceres turpmāku virzību;
Pāvilostas tūrisma biedrības aptaujā 791 respondents norādīja, ka Pāvilostas pievilcība tiks apdraudēta, ja projekts tiks realizēts;
Pirmās redakcijas sabiedriskajā apspriešana piedalījās 213 dalībnieki, no kuriem visi (izņemot ar projekta attīstītājiem saistītās personas) piecēlās kājās paužot savu attieksmi PRET ieceri;
Iesniegumu PRET k2Ventum 3. redakciju 2025.gadā parakstīja 318 vietējo iedzīvotāju;
Konferencei 2025.gada februāri pietiecās vairāk kā 150 klausītāji;
Manabalss iniciatīva «Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām» 2025.gadā savāca 10 170 parakstus tādejādi aizstāvot Aizsargjoslu likumā noteiktās normas.
k2Ventum 3.redakcijas sabiedriskā apspriešanā piedalījās klātienē un attālināti piedalījās 689 cilvēki
MK akcepts šim projektam pieviltu tūkstošiem šīs valsts iedzīvotāju, kas jūt draudus par savām mājām, mīļāko vasaras galamērķi kā arī Latvijas bagātību. Nevienā no IVN stadijām šī apjoma sabiedriskā iesaiste NAV novērtēta. Uz sabiedrības jautājumiem NAV atbildēts pēc būtības. Sabiedrība tiek maldinātā, mānīta, uzpirkta un ietekmēta, lai tikai attīstītājs iegūtu labvēlīgu lēmumu.
Pieprasu ievērot iedzīvotāju prasības un ievērot Satversmi!
SABIEDRĪBAS NOSKAŅA ATTIECĪBĀ UZ PLĀNOTO DARBĪBU
Sabiedrības attieksme pret ieceri ir bijusi viena no visskaļākajām Latvijā. Absolūtais vairākums Sakas pagasta un Pāvilostas iedzīvotāju, viesu un ieinteresēto publiski ar balsi vai vārdu izteikuši savus argumentus PRET ieceres realizāciju:
Atklāto vēstuli Prezidentam 2024.gadā parakstīja 444 iedzīvotāji, lūdzot apstādināt ieceres turpmāku virzību;
Pāvilostas tūrisma biedrības aptaujā 791 respondents norādīja, ka Pāvilostas pievilcība tiks apdraudēta, ja projekts tiks realizēts;
Pirmās redakcijas sabiedriskajā apspriešana piedalījās 213 dalībnieki, no kuriem visi (izņemot ar projekta attīstītājiem saistītās personas) piecēlās kājās paužot savu attieksmi PRET ieceri;
Iesniegumu PRET k2Ventum 3. redakciju 2025.gadā parakstīja 318 vietējo iedzīvotāju;
Konferencei 2025.gada februāri pietiecās vairāk kā 150 klausītāji;
Manabalss iniciatīva «Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām» 2025.gadā savāca 10 170 parakstus tādejādi aizstāvot Aizsargjoslu likumā noteiktās normas.
k2Ventum 3.redakcijas sabiedriskā apspriešanā piedalījās klātienē un attālināti piedalījās 689 cilvēki
MK akcepts šim projektam pieviltu tūkstošiem šīs valsts iedzīvotāju, kas jūt draudus par savām mājām, mīļāko vasaras galamērķi kā arī Latvijas bagātību. Nevienā no IVN stadijām šī apjoma sabiedriskā iesaiste NAV novērtēta. Uz sabiedrības jautājumiem NAV atbildēts pēc būtības. Sabiedrība tiek maldinātā, mānīta, uzpirkta un ietekmēta, lai tikai attīstītājs iegūtu labvēlīgu lēmumu.
Pieprasu ievērot iedzīvotāju prasības un ievērot Satversmi!
12.01.2026. 22:03
Inese Vaidere
Iebilstu PRET.
Plānotais projekts paredz 46 līdz 250 metrus augstu vēja elektrostaciju izbūvi ainaviski un dabas ziņā īpaši vērtīgā Baltijas jūras piekrastes teritorijā – aizsargjoslā starp divām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tikai 2,5 km attālumā no Pāvilostas - Latvijas mērogā unikālas piekrastes mazpilsētas, kam gadsimtu gaitā izdevies saglabāt nemainīgu zvejnieku ciema plānojuma struktūru. Šeit 240km attālumā no Rīgas pēdējo 30 gadu laikā izveidojies par nozīmīgs tūrisma galamērķis tieši pateicoties neskartajai dabai un cilvēku darbības nesabojātai piekrastes ainavai, tādējādi nodrošinot darbu vietējiem iedzīvotājiem. Cilvēki uz šejieni pārceļas tieši neskartās dabas, ainavas un dzīves kvalitātes dēļ. Plānotie vēja ģeneratori šai vietai atņemtu tieši to, kas to padara īpašu un dzīvotspējīgu.
Savukārt Ietekmes uz vidi novērtējums ir nepilnīgs un neņem vērā vietējās sabiedrības iebildumus kā arī Pāvilostas teritorijas plānojumu un arī Dienvidkurzemes ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kur potenciālās vēja parku teritorijas ir plānotas vietās, kur tām ir vismazākā iespējamā ietekme.
Visbeidzot, riskam pakļaut nedrīkst valsts drošību un aizsardzības spējas. Pēc Aizsardzības ministrijas sagatavotās kartes “K2 Ventum” projekta teritorija atrodas zonā, kur vēja parki izvietojami tikai ar nosacījumu, ka tiek nodrošināti kompensējošie mehānismi.
Plānotais projekts paredz 46 līdz 250 metrus augstu vēja elektrostaciju izbūvi ainaviski un dabas ziņā īpaši vērtīgā Baltijas jūras piekrastes teritorijā – aizsargjoslā starp divām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tikai 2,5 km attālumā no Pāvilostas - Latvijas mērogā unikālas piekrastes mazpilsētas, kam gadsimtu gaitā izdevies saglabāt nemainīgu zvejnieku ciema plānojuma struktūru. Šeit 240km attālumā no Rīgas pēdējo 30 gadu laikā izveidojies par nozīmīgs tūrisma galamērķis tieši pateicoties neskartajai dabai un cilvēku darbības nesabojātai piekrastes ainavai, tādējādi nodrošinot darbu vietējiem iedzīvotājiem. Cilvēki uz šejieni pārceļas tieši neskartās dabas, ainavas un dzīves kvalitātes dēļ. Plānotie vēja ģeneratori šai vietai atņemtu tieši to, kas to padara īpašu un dzīvotspējīgu.
Savukārt Ietekmes uz vidi novērtējums ir nepilnīgs un neņem vērā vietējās sabiedrības iebildumus kā arī Pāvilostas teritorijas plānojumu un arī Dienvidkurzemes ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kur potenciālās vēja parku teritorijas ir plānotas vietās, kur tām ir vismazākā iespējamā ietekme.
Visbeidzot, riskam pakļaut nedrīkst valsts drošību un aizsardzības spējas. Pēc Aizsardzības ministrijas sagatavotās kartes “K2 Ventum” projekta teritorija atrodas zonā, kur vēja parki izvietojami tikai ar nosacījumu, ka tiek nodrošināti kompensējošie mehānismi.
12.01.2026. 22:04
Atlasīti 325 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25