Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja SIA "K2 Ventum" (reģistrācijas Nr. 40203344430, juridiskā adrese: Brīvības gatve 310 - 80, Rīga, LV-1006) (turpmāk - Ierosinātājs) 2025. gada 31. oktobra iesnieguma Nr. V-25/K2V/33 "par paredzētās darbības akceptēšanu K2 Ventum vēja elektrostaciju parkam" pamata ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" akceptu".
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Dienvidkurzemes novads, Kuldīgas novads
Norises laiks
22.12.2025. - 12.01.2026.
Informācija
Termiņš garāks par normatīvajos aktos noteikto minimumu, ņemot vērā daudzās gada nogales brīvdienas.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Natālija Slaidiņa (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
22.12.2025. 13:06
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
KATEGORISKI PRET !
05.01.2026. 14:02
Fiziska persona
KATEGORISKI PRET !
05.01.2026. 14:03
Inta Putāne
Publiski pieejamie Lursoft.lv dati - SIA K-2 Ventum, (pamatkapitāls 2800 eiro), 51% pieder SIA EKO KURSA, (pamatkapitāls 2840 eiro), kura, savukārt, pieder ATM ENERGY GmbH, Golden Hill Energy SA, META Engineering AG - visi trīs Šveice, katrs pa 32.5% un A.Sadauskis -2.5%, un 49% SIA Ventum Capital.
Mākslīgais intelekts ir ļoti interesanta lieta :
Šeit ir detalizēts kopsavilkums par izveidoto biznesa shēmu, kas savieno Šveices holdingus ar Latvijas enerģētikas tranzīta nozari, izceļot visas iesaistītās firmas un to lomas.
1. Grupas stratēģiskais centrs (Šveice)
Šveice kalpo kā grupas "fasāde" un finanšu mezgls. Šeit reģistrētās firmas nodrošina juridisko aizsegu un starptautisko reputāciju.
Golden Hill Energy SA (Sorengo/Lugāno): Galvenais tirdzniecības un investīciju uzņēmums. Tas ir tiešais SIA "NAFTIMPEKS" akcionārs (18,6%). To vada Filippo Picconi, bet stratēģiski kontrolē Andrej Miroshnichenko.
ATM ENERGY GmbH (Cūga): Holdinga uzņēmums ar 1 miljona CHF pamatkapitālu. Tā vadītājs ir Igor Tishchenko (Ukrainas pilsonis). Uzņēmuma mērķis ir dalība citās kapitālsabiedrībās un finanšu pārvaldība.
META Engineering AG (Cūga): Inženiertehniskā firma, kas atrodas tajā pašā adresē, kur ATM ENERGY. Tā nodrošina tehnisko atbalstu, projektu plānošanu un iekārtu piegādes termināļa darbībai.
2. Personu loks un pilsonību "vairogs"
Shēmas pamatā ir dažādu pilsonību izmantošana, lai apietu banku un regulatoru ierobežojumus:
Andrej un Anna Miroshnichenko: Faktiskie īpašnieki (Krievijas pilsoņi, rezidenti Dubaijā). Viņi kontrolē kapitālu, bet neparādās kā tiešie vadītāji Šveices reģistros.
Igor Tishchenko: Grupas "operacionālais vadītājs" (Ukrainas pilsonis, rezidents Dubaijā). Viņa pilsonība ir kritiski svarīga starptautiskajiem norēķiniem un uzņēmuma ATM ENERGY GmbH darbībai.
Adisa Čičak: Profesionāla administratore (Šveices pilsoņa), kura parādās gan ATM ENERGY, gan META Engineering vadībā, nodrošinot vietējo klātbūtni Cūgā.
3. Starpposms un kontroles mehānismi
Lai nodrošinātu maksimālu nodokļu efektivitāti un anonimitāti, tiek izmantotas Kipras un Latvijas starpniekfirmas:
RADERSON CONSULT LIMITED (Kipra): Lielākais SIA "NAFTIMPEKS" īpašnieks (66,5%). Šis ofšors kalpo kā galvenais akciju turētājs, caur kuru peļņa nonāk pie Mirošņičenko ģimenes.
SIA K-2 Ventum (Latvija): Uzņēmums, kas sākotnēji tika izmantots kā lokāls holdings, lai konsolidētu kontroli pār termināli. Lai gan pašlaik īpašumtiesības "Naftimpeks" ir sadalītas tieši starp Šveici un Kipru, K-2 Ventum joprojām ir cieši saistīts ar grupas iekšējo struktūru un tās vēsturisko pārveidi.
4. Gala rezultāts: SIA NAFTIMPEKS
Viss šis sarežģītais mehānisms ir izveidots vienam mērķim – kontrolēt un attīstīt SIA "NAFTIMPEKS" (naftas produktu termināli Rīgas brīvostā).
Gala shēma:
Faktiskā vara: Mirošņičenko (Krievija/Dubaija) + Tiščenko (Ukraina/Dubaija).
Juridiskā bāze: ATM ENERGY GmbH, META Engineering AG un Golden Hill Energy SA (Šveice).
Tiešie īpašnieki: Golden Hill Energy SA (Šveice) un RADERSON CONSULT LIMITED (Kipra).
Operacionālais posms Latvijā: SIA K-2 Ventum un Armands Sadauskis (Patiesā labuma guvēja statusā, dzīvo Kiprā).
Secinājums: Grupa ir veiksmīgi izveidojusi struktūru, kurā Krievijas kapitāls caur Ukrainas un Šveices "vairogiem" pārvalda stratēģisku objektu Latvijā, oficiālajos reģistros maksimāli distancējoties no tiešas saiknes ar Krievijas Federāciju.
2025.gada 14. aprīlī Pietiek.com raksts "Lielā austrumu kaimiņa melnā ķetna nekur nav pazudusi, Krievijas naftas nauda gaida atmazgāšanu vēja parkos" tieši pieminot K-2 Ventum par iespējamu Krievijas naudas atmazgāšanu.
Valsts izpildvaras institūciju līdzšinējā atturēšanās no aktīvas un publiski redzamas rīcības, reaģējot uz izskanējušajām aizdomām par iespējamu Krievijas Federācijas izcelsmes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vēja elektrostaciju attīstības projektos, kā arī par potenciālu Eiropas Savienības un starptautiski noteikto sankciju neievērošanu saistībā ar šādiem projektiem, rada pamatotas sabiedrības bažas par valsts spēju efektīvi aizsargāt nacionālās drošības intereses un nodrošināt enerģētikas nozares attīstības atbilstību tiesiskuma un caurskatāmības principiem.
KATEGORISKI NORAIDU AKCEPTU/BŪVNIECĪBU!
Mākslīgais intelekts ir ļoti interesanta lieta :
Šeit ir detalizēts kopsavilkums par izveidoto biznesa shēmu, kas savieno Šveices holdingus ar Latvijas enerģētikas tranzīta nozari, izceļot visas iesaistītās firmas un to lomas.
1. Grupas stratēģiskais centrs (Šveice)
Šveice kalpo kā grupas "fasāde" un finanšu mezgls. Šeit reģistrētās firmas nodrošina juridisko aizsegu un starptautisko reputāciju.
Golden Hill Energy SA (Sorengo/Lugāno): Galvenais tirdzniecības un investīciju uzņēmums. Tas ir tiešais SIA "NAFTIMPEKS" akcionārs (18,6%). To vada Filippo Picconi, bet stratēģiski kontrolē Andrej Miroshnichenko.
ATM ENERGY GmbH (Cūga): Holdinga uzņēmums ar 1 miljona CHF pamatkapitālu. Tā vadītājs ir Igor Tishchenko (Ukrainas pilsonis). Uzņēmuma mērķis ir dalība citās kapitālsabiedrībās un finanšu pārvaldība.
META Engineering AG (Cūga): Inženiertehniskā firma, kas atrodas tajā pašā adresē, kur ATM ENERGY. Tā nodrošina tehnisko atbalstu, projektu plānošanu un iekārtu piegādes termināļa darbībai.
2. Personu loks un pilsonību "vairogs"
Shēmas pamatā ir dažādu pilsonību izmantošana, lai apietu banku un regulatoru ierobežojumus:
Andrej un Anna Miroshnichenko: Faktiskie īpašnieki (Krievijas pilsoņi, rezidenti Dubaijā). Viņi kontrolē kapitālu, bet neparādās kā tiešie vadītāji Šveices reģistros.
Igor Tishchenko: Grupas "operacionālais vadītājs" (Ukrainas pilsonis, rezidents Dubaijā). Viņa pilsonība ir kritiski svarīga starptautiskajiem norēķiniem un uzņēmuma ATM ENERGY GmbH darbībai.
Adisa Čičak: Profesionāla administratore (Šveices pilsoņa), kura parādās gan ATM ENERGY, gan META Engineering vadībā, nodrošinot vietējo klātbūtni Cūgā.
3. Starpposms un kontroles mehānismi
Lai nodrošinātu maksimālu nodokļu efektivitāti un anonimitāti, tiek izmantotas Kipras un Latvijas starpniekfirmas:
RADERSON CONSULT LIMITED (Kipra): Lielākais SIA "NAFTIMPEKS" īpašnieks (66,5%). Šis ofšors kalpo kā galvenais akciju turētājs, caur kuru peļņa nonāk pie Mirošņičenko ģimenes.
SIA K-2 Ventum (Latvija): Uzņēmums, kas sākotnēji tika izmantots kā lokāls holdings, lai konsolidētu kontroli pār termināli. Lai gan pašlaik īpašumtiesības "Naftimpeks" ir sadalītas tieši starp Šveici un Kipru, K-2 Ventum joprojām ir cieši saistīts ar grupas iekšējo struktūru un tās vēsturisko pārveidi.
4. Gala rezultāts: SIA NAFTIMPEKS
Viss šis sarežģītais mehānisms ir izveidots vienam mērķim – kontrolēt un attīstīt SIA "NAFTIMPEKS" (naftas produktu termināli Rīgas brīvostā).
Gala shēma:
Faktiskā vara: Mirošņičenko (Krievija/Dubaija) + Tiščenko (Ukraina/Dubaija).
Juridiskā bāze: ATM ENERGY GmbH, META Engineering AG un Golden Hill Energy SA (Šveice).
Tiešie īpašnieki: Golden Hill Energy SA (Šveice) un RADERSON CONSULT LIMITED (Kipra).
Operacionālais posms Latvijā: SIA K-2 Ventum un Armands Sadauskis (Patiesā labuma guvēja statusā, dzīvo Kiprā).
Secinājums: Grupa ir veiksmīgi izveidojusi struktūru, kurā Krievijas kapitāls caur Ukrainas un Šveices "vairogiem" pārvalda stratēģisku objektu Latvijā, oficiālajos reģistros maksimāli distancējoties no tiešas saiknes ar Krievijas Federāciju.
2025.gada 14. aprīlī Pietiek.com raksts "Lielā austrumu kaimiņa melnā ķetna nekur nav pazudusi, Krievijas naftas nauda gaida atmazgāšanu vēja parkos" tieši pieminot K-2 Ventum par iespējamu Krievijas naudas atmazgāšanu.
Valsts izpildvaras institūciju līdzšinējā atturēšanās no aktīvas un publiski redzamas rīcības, reaģējot uz izskanējušajām aizdomām par iespējamu Krievijas Federācijas izcelsmes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vēja elektrostaciju attīstības projektos, kā arī par potenciālu Eiropas Savienības un starptautiski noteikto sankciju neievērošanu saistībā ar šādiem projektiem, rada pamatotas sabiedrības bažas par valsts spēju efektīvi aizsargāt nacionālās drošības intereses un nodrošināt enerģētikas nozares attīstības atbilstību tiesiskuma un caurskatāmības principiem.
KATEGORISKI NORAIDU AKCEPTU/BŪVNIECĪBU!
06.01.2026. 11:38
Inta Putāne
Starptautiskie tiesību akti, Latvijas Republikas Satversme, likumi, noteikumi, vēja fermas Programma cilvēka veselību izvirza kā prioritāro vērtību. MI visā IVN ziņojumā saskaitīja 131 teikumu, izmētātus pa 473 IVN ziņojuma lappusēm. Atbilstoši Satversmes 111. un 115. pantam, valsts aizsargā cilvēku veselību un nodrošina ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Starptautiskie līgumi (piemēram, Orhūsas konvencija) uzliek par pienākumu lēmumu pieņemšanā prioritāri izvērtēt ietekmi uz sabiedrību.
Ja IVN darba programmā veselība ir izvirzīta kā prioritāte, tās virspusēja pieminēšana (tikai 131 teikums uz apjomīgu ziņojumu) var tikt uzskatīta par metodoloģisku brāķi. Saturs nevar būt tikai statistiska "atrakstīšanās" – tam jāatspoguļo padziļināta analīze. Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un attiecīgie MK noteikumi pieprasa vērtēt tiešo un netiešo ietekmi uz iedzīvotājiem. Ja veselības aspekts ir izkliedēts un fragmentārs, ziņojums nesniedz pilnvērtīgu priekšstatu par kumulatīvo risku, tādējādi pārkāpjot tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principus.
Tiesu praksē un administratīvajā procesā kvantitāte (lappušu vai teikumu skaits) neaizstāj kvalitāti. Ja tiesību akti nosaka veselību kā prioritāti, tad katram potenciālajam riskam (troksnis, infraskaņa, mirgošanas efekts) jābūt saistītam ar konkrētu medicīnisku vai vides veselības pamatojumu, nevis tikai vispārīgiem apgalvojumiem.
KATEGORISKI NORAIDU AKCEPTU/BŪVNIECĪBU!
Ja IVN darba programmā veselība ir izvirzīta kā prioritāte, tās virspusēja pieminēšana (tikai 131 teikums uz apjomīgu ziņojumu) var tikt uzskatīta par metodoloģisku brāķi. Saturs nevar būt tikai statistiska "atrakstīšanās" – tam jāatspoguļo padziļināta analīze. Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un attiecīgie MK noteikumi pieprasa vērtēt tiešo un netiešo ietekmi uz iedzīvotājiem. Ja veselības aspekts ir izkliedēts un fragmentārs, ziņojums nesniedz pilnvērtīgu priekšstatu par kumulatīvo risku, tādējādi pārkāpjot tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principus.
Tiesu praksē un administratīvajā procesā kvantitāte (lappušu vai teikumu skaits) neaizstāj kvalitāti. Ja tiesību akti nosaka veselību kā prioritāti, tad katram potenciālajam riskam (troksnis, infraskaņa, mirgošanas efekts) jābūt saistītam ar konkrētu medicīnisku vai vides veselības pamatojumu, nevis tikai vispārīgiem apgalvojumiem.
KATEGORISKI NORAIDU AKCEPTU/BŪVNIECĪBU!
06.01.2026. 11:39
Inta Putāne
Pašlaik Latvijā nav izdoti vispārīgi saistoši Ministru kabineta noteikumi, kas regulētu vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasības, tostarp trokšņa līmeni, infraskaņas ietekmi, ēnu mirgošanu, attālumus no apdzīvotām vietām un citus būtiskus vides un veselības aizsardzības aspektus. To publiski atzinusi valdība, piemēram, informatīvajos ziņojumos, sabiedriskās apspriešanas materiālos un pieņemtajā (22.12.2025.) atbildes projektā Tiesībsardzei, dokumenta nr. 25-TA-2850.
https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/fcf4a43a-208d-4ae9-b90c-3f797d9fce1a/preview
KATEGORISKI NORAIDU AKCEPTU/BŪVNIECĪBU!
https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/fcf4a43a-208d-4ae9-b90c-3f797d9fce1a/preview
KATEGORISKI NORAIDU AKCEPTU/BŪVNIECĪBU!
06.01.2026. 11:40
Inta Putāne
Latvijas Universitātes vadošais pētnieks un Latvijas Ornitologu biedrības biedrs Jānis Priednieks 28.septembra LA.LV rakstā "" Būs brīnums, ja kāds no attīstītājiem valsti neiesūdzēs tiesā! Vēja parku sērga Latvijā turpinās – iedzīvotāji cīnās, kā vien māk"" tiešā tekstā pasaka, ka visi "pareizie" slēdzieni TIEK NOPIRKTI : "Liela problēma ir tajā, ka pa vidu starp pasūtītājiem un ekspertiem nav trešās personas. Pasūtītājs nopērk vai noīrē zemi, paši meklē vides ekspertu un algo viņu. Tādējādi ekspertam ir grūti pateikt, ka parku būvēt nevarēs, jo viņš saņem ļoti labu atalgojumu. Tāpat negatīvs slēdziens palielina iespēju, ka citi attīstītāji konkrēto ekspertu vairs neņems." ....
"Kā vēl vienu mīnusu vēja parku būvniecībai dabai nozīmīgās vietās Priednieks min pētījumu trūkumu. Pētījumu tikpat kā neesot par vēja parkiem mežos un par tik lielām turbīnām, cik tās plānotas pie mums." Priednieka paustais liek apšaubīt ekspertu slēdzienu objektivitāti.
https://www.la.lv/bus-brinums-ja-kads-no-attistitajiem-valsti-neiesudzes-tiesa-veja-parku-serga-latvija-turpinas-iedzivotaji-cinas-ka-vien-mak
KATEGORISKI NORAIDU AKCEPTU/BŪVNIECĪBU!
"Kā vēl vienu mīnusu vēja parku būvniecībai dabai nozīmīgās vietās Priednieks min pētījumu trūkumu. Pētījumu tikpat kā neesot par vēja parkiem mežos un par tik lielām turbīnām, cik tās plānotas pie mums." Priednieka paustais liek apšaubīt ekspertu slēdzienu objektivitāti.
https://www.la.lv/bus-brinums-ja-kads-no-attistitajiem-valsti-neiesudzes-tiesa-veja-parku-serga-latvija-turpinas-iedzivotaji-cinas-ka-vien-mak
KATEGORISKI NORAIDU AKCEPTU/BŪVNIECĪBU!
06.01.2026. 11:41
Inta Putāne
2015. gada MK noteikumu nr.18 Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību 45.punkts : ""45. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmi vada pašvaldības pārstāvis. Ierosinātājs sniedz klātesošajiem informāciju par paredzēto darbību un nodrošina sanāksmes protokolēšanu. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes laikā sanāksmes vadītājs nodrošina klātesošajiem iespēju uzdot jautājumus un izteikt viedokli"" - likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 20.panta (4) daļa - "Ja ziņojums neatbilst programmai, normatīvo aktu prasībām vai nav ņemti vērā kompetentās institūcijas rakstveida priekšlikumi attiecībā uz ziņojumu, vai nav veikta sabiedrības informēšana, vai nav notikusi sabiedriskā apspriešana atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, kompetentā institūcija nosūta ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, kā arī, ja nepieciešams, uzdod ierosinātājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu." Arī Programmas Nr. 5-03/14/2022 V daļas 2.punkts nosaka - 4. Ierosinātājai jānodrošina Ziņojuma sabiedriskā apspriešana Novērtējuma likuma un Noteikumos Nr. 18 noteiktajā kārtībā.
Pārkāpums - sanāksmi nevada pašvaldības pārstāvis - fiksēts arī sanāksmes protokolā. Tā kā IVN procesā ir klaji ignorētas MK noteikumu Nr. 18 45. punkta prasības un Programmas nosacījumi, saskaņā ar likuma 'Par ietekmes uz vidi novērtējumu' 20. panta ceturto daļu, šī sabiedriskā apspriešana nav uzskatāma par leģitīmu. Jebkurš uz šī nepilnīgā procesa pamata pieņemts lēmums būs apstrīdams kā procesa dalībnieku tiesību aizskārums."
KATEGORISKI NORAIDU AKCEPTU/BŪVNIECĪBU!
Pārkāpums - sanāksmi nevada pašvaldības pārstāvis - fiksēts arī sanāksmes protokolā. Tā kā IVN procesā ir klaji ignorētas MK noteikumu Nr. 18 45. punkta prasības un Programmas nosacījumi, saskaņā ar likuma 'Par ietekmes uz vidi novērtējumu' 20. panta ceturto daļu, šī sabiedriskā apspriešana nav uzskatāma par leģitīmu. Jebkurš uz šī nepilnīgā procesa pamata pieņemts lēmums būs apstrīdams kā procesa dalībnieku tiesību aizskārums."
KATEGORISKI NORAIDU AKCEPTU/BŪVNIECĪBU!
06.01.2026. 11:42
Roberts Trautmanis
Kategoriski noraidu Pavilostā plānoto K2VENTUM BRS projektu un pieprasu izbeigt jebkādus ar to saistīto plānosanas darbus.
Projekta sagatavošana ir veikta ļoti pavirši. Nav veikts KOPEJĀ , 46 VES agregātu, IETEKMES ANALĪZE.
Projekts paredz VES būvniecību 5 km Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā. Latvijas likumdošana to neatļauj.
3 Sabiedriskās Apspriešanas KATEGORISKI NORAIDĪJA šo projektu. Pāvilostas kopienai noraida/ neakceptē.
Pedejā Sabiedriskā Apspriešanā K2VENTUM moderators un K2VENTUM parstavis neļāva uzdot nepieciešamos jautājumus. Tika pārtraukta Apspriešana un uz demonstracijas ekrāna sākts "pieslēgums" Sabiedriskai Apspriešanai Alsungā. Tas neļāva Pāvilostas iedzīvotājiem izteikties un Apspriešana tika traucēta/pārtraukta.
K2VENTUM iecere neatbilst esošām Teritoriālam Plānojumam.
K2VENTUM lūgums ļaut uzsākt izmaiņas Teritoriālā Plāns tika noraidītas DKN Attīstības komitejas Sēdē 2024. Gada Augustā.
K2VENTUM projekts tiek mēģināts IESTARPINĀT STARP DIVĀM ĪPAŠI AIZSARGAJĀM DABAS TERITORIJĀM.
Vienā tiek realizēts EIropas Savienības dabas sagabašanas finansēts projekts (MITRĀJU SAGLABĀŠANA).
Viss augstāk minētais apliecina nepieciešamību noraidīt piedāvāto projektu izveletā vietā.
Projekta sagatavošana ir veikta ļoti pavirši. Nav veikts KOPEJĀ , 46 VES agregātu, IETEKMES ANALĪZE.
Projekts paredz VES būvniecību 5 km Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā. Latvijas likumdošana to neatļauj.
3 Sabiedriskās Apspriešanas KATEGORISKI NORAIDĪJA šo projektu. Pāvilostas kopienai noraida/ neakceptē.
Pedejā Sabiedriskā Apspriešanā K2VENTUM moderators un K2VENTUM parstavis neļāva uzdot nepieciešamos jautājumus. Tika pārtraukta Apspriešana un uz demonstracijas ekrāna sākts "pieslēgums" Sabiedriskai Apspriešanai Alsungā. Tas neļāva Pāvilostas iedzīvotājiem izteikties un Apspriešana tika traucēta/pārtraukta.
K2VENTUM iecere neatbilst esošām Teritoriālam Plānojumam.
K2VENTUM lūgums ļaut uzsākt izmaiņas Teritoriālā Plāns tika noraidītas DKN Attīstības komitejas Sēdē 2024. Gada Augustā.
K2VENTUM projekts tiek mēģināts IESTARPINĀT STARP DIVĀM ĪPAŠI AIZSARGAJĀM DABAS TERITORIJĀM.
Vienā tiek realizēts EIropas Savienības dabas sagabašanas finansēts projekts (MITRĀJU SAGLABĀŠANA).
Viss augstāk minētais apliecina nepieciešamību noraidīt piedāvāto projektu izveletā vietā.
06.01.2026. 12:29
Fiziska persona
IEBILDUMS - 1. Pieprasu ņemt vērā iedzīvotāju pausto viedokli PRET VES "K2 Ventum"! Viena komersanta intereses nevar būt augstākas par citu 100...1000... iedzīvotāju interesēm!
2. Realizējot VES "K2 Ventum" projektu, tiek pārkāptas iedzīvotāju pamattiesības uz īpašumu un labvēlīgu vidi (Latvijas Republikas Satversmes 105., 115.pants).
Jebkura komercdarbība ir saskaņojama ar pamatiedzīvotājiem un to vēlēšanos vai nevēlēšanos mainīt savus dzīves apstākļus.
Pat tie zemju īpašnieki, kuri iznomā zemi VES būvniecībai, klaji pārkāpj Satversmē noteiktās citu zemju īpašnieku tiesības, jo jebkādas darbības, kas var pasliktināt vidi citiem iedzīvotājiem, ir Satversmes pārkapums!
3. VES projekta attīstītāju / valsts institūciju, ierēdņu, amatpersonu darbības, kuru rezultātā valsts iedzīvotājiem tiek uzspiests dzīvot vidē, kuras stāvoklis var pasliktināties, darbības, kas tiek veiktas bez iedzīvotāju akcepta, ir emocionāla un psiholoģiska VARDARBĪBA pret valsts iedzīvotājiem.
4. Par VARDARBĪBU pret iedzīvotājiem ir paredzēta kriminālatbildība!
5. Neakceptēju VES "K2 Ventum" būvniecību!
2. Realizējot VES "K2 Ventum" projektu, tiek pārkāptas iedzīvotāju pamattiesības uz īpašumu un labvēlīgu vidi (Latvijas Republikas Satversmes 105., 115.pants).
Jebkura komercdarbība ir saskaņojama ar pamatiedzīvotājiem un to vēlēšanos vai nevēlēšanos mainīt savus dzīves apstākļus.
Pat tie zemju īpašnieki, kuri iznomā zemi VES būvniecībai, klaji pārkāpj Satversmē noteiktās citu zemju īpašnieku tiesības, jo jebkādas darbības, kas var pasliktināt vidi citiem iedzīvotājiem, ir Satversmes pārkapums!
3. VES projekta attīstītāju / valsts institūciju, ierēdņu, amatpersonu darbības, kuru rezultātā valsts iedzīvotājiem tiek uzspiests dzīvot vidē, kuras stāvoklis var pasliktināties, darbības, kas tiek veiktas bez iedzīvotāju akcepta, ir emocionāla un psiholoģiska VARDARBĪBA pret valsts iedzīvotājiem.
4. Par VARDARBĪBU pret iedzīvotājiem ir paredzēta kriminālatbildība!
5. Neakceptēju VES "K2 Ventum" būvniecību!
06.01.2026. 14:54
Fiziska persona
Kategoriski esmu PRET un pieprasu ņemt vērā iedzīvotāju ilgtermiņā nemitīgi pausto viedokli - PRET VES ''K2 Ventum"'
06.01.2026. 17:36
Fiziska persona
Kategoriski esmu PRET VES "K2 Ventum" un pieprasu ņemt vērā iedzīvotāju pausto viedokli un atbilstošos likumdošanas aktus!!!
06.01.2026. 17:42
Fiziska persona
Iebilstu pret šo projektu- NĒ!!
06.01.2026. 19:51
Fiziska persona
Iebildumi pret vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” būvniecības ieceri
Kategoriski iebilstu pret vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” īstenošanu Dienvidkurzemes novadā.
Uzskatu, ka projekts var būtiski un neatgriezeniski pasliktināt Pāvilostas dzīves vidi, dabas teritorijas un ainavisko vērtību, kā arī esošajā redakcijā neatbilst piesardzības un labas pārvaldības principiem.
Galvenie iebildumu pamati:
-Nepietiekama sabiedrības informēšana
Apspriešanas procesā nav sniegti saprotami dati par staciju precīzu izvietojumu, vizuālo ietekmi, trokšņa, infraskaņas un ēnu mirgošanas sekām, kā arī kumulatīvo ietekmi kopā ar citiem vēja parkiem. Tas ierobežo sabiedrības līdzdalības tiesības un ir pretrunā konvencijai.
-Riski dabai un ainavai
Reģionā atrodas putnu migrācijas ceļi un salīdzinoši neskartas ekoloģiski vērtīgas teritorijas. Liela mēroga vēja stacijas palielina putnu un sikspārņu bojāeju, dzīvotņu fragmentāciju un neatgriezeniski pārveido piekrastes ainavu.
- Ietekme uz cilvēku veselību
Nav veikts pietiekami konservatīvs un neatkarīgs izvērtējums par zemas frekvences trokšņa un infraskaņas ilgtermiņa ietekmi, īpaši ņemot vērā piekrastes apstākļus.
- Uzraudzības un kompensāciju neskaidrība
Nav skaidri noteikts, kā tiks kontrolēta faktiskā ietekme ekspluatācijas laikā un kādas sankcijas tiks piemērotas pārkāpumu gadījumā. Piedāvātie kompensācijas pasākumi nevar tikt uzskatīti par samērīgu atlīdzību par dzīves vides un ainavas degradāciju.
Lūdzu:
-nepieņemt lēmumu par vēja parka īstenošanu esošajā redakcijā;
-pieprasīt padziļinātu IVN, īpaši kumulatīvās ietekmes un putnu migrācijas aspektā;
-nodrošināt atkārtotu, saturiski pilnvērtīgu sabiedrisko apspriešanu.
Kategoriski iebilstu pret vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” īstenošanu Dienvidkurzemes novadā.
Uzskatu, ka projekts var būtiski un neatgriezeniski pasliktināt Pāvilostas dzīves vidi, dabas teritorijas un ainavisko vērtību, kā arī esošajā redakcijā neatbilst piesardzības un labas pārvaldības principiem.
Galvenie iebildumu pamati:
-Nepietiekama sabiedrības informēšana
Apspriešanas procesā nav sniegti saprotami dati par staciju precīzu izvietojumu, vizuālo ietekmi, trokšņa, infraskaņas un ēnu mirgošanas sekām, kā arī kumulatīvo ietekmi kopā ar citiem vēja parkiem. Tas ierobežo sabiedrības līdzdalības tiesības un ir pretrunā konvencijai.
-Riski dabai un ainavai
Reģionā atrodas putnu migrācijas ceļi un salīdzinoši neskartas ekoloģiski vērtīgas teritorijas. Liela mēroga vēja stacijas palielina putnu un sikspārņu bojāeju, dzīvotņu fragmentāciju un neatgriezeniski pārveido piekrastes ainavu.
- Ietekme uz cilvēku veselību
Nav veikts pietiekami konservatīvs un neatkarīgs izvērtējums par zemas frekvences trokšņa un infraskaņas ilgtermiņa ietekmi, īpaši ņemot vērā piekrastes apstākļus.
- Uzraudzības un kompensāciju neskaidrība
Nav skaidri noteikts, kā tiks kontrolēta faktiskā ietekme ekspluatācijas laikā un kādas sankcijas tiks piemērotas pārkāpumu gadījumā. Piedāvātie kompensācijas pasākumi nevar tikt uzskatīti par samērīgu atlīdzību par dzīves vides un ainavas degradāciju.
Lūdzu:
-nepieņemt lēmumu par vēja parka īstenošanu esošajā redakcijā;
-pieprasīt padziļinātu IVN, īpaši kumulatīvās ietekmes un putnu migrācijas aspektā;
-nodrošināt atkārtotu, saturiski pilnvērtīgu sabiedrisko apspriešanu.
06.01.2026. 20:09
Fiziska persona
Esmu nekustamā īpašuma īpašniece Pāvilostā, Stadiona ielā un iesniedzu iebildumus par vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” būvniecības ieceri Dienvidkurzemes novadā.Uzskatu, ka plānotais projekts var būtiski un neatgriezeniski ietekmēt Pāvilostas dzīves vidi, dabas teritorijas un reģiona ilgtspējīgu attīstību, kā arī neatbilst piesardzības un labas pārvaldības principiem.
1. Sabiedrības līdzdalības un informācijas trūkumi
Sabiedriskās apspriešanas ietvaros nav nodrošināta pilnvērtīga un saprotama informācija par:
*vēja elektrostaciju precīzu izvietojumu un vizuālo ietekmi uz Pāvilostu,
*trokšņa, infraskaņas un ēnu mirgošanas ietekmi uz apdzīvotām teritorijām,
*projekta kumulatīvo ietekmi kopā ar citiem esošiem un plānotiem vēja parkiem Kurzemē.
Tas ierobežo sabiedrības tiesības uz efektīvu līdzdalību, kas ir pretrunā Orhūsas konvencijai un Vides aizsardzības likumam.
2. Ietekme uz neskartām dabas teritorijām, putnu migrāciju un ainavu
Dienvidkurzemes reģions raksturojas ar:
*salīdzinoši neskartām dabiskajām teritorijām,
*putnu migrācijas ceļiem un ligzdošanas teritorijām,
*augstu ainavisko un ekoloģisko vērtību.
Liela mēroga vēja elektrostaciju izbūve rada būtiskus riskus:
*putnu un sikspārņu bojāejai migrācijas laikā,
*dzīvotņu fragmentācijai,
*neatgriezeniskai ainavas pārveidei plašā reģionā.
Šī ietekme IVN ietvaros nav izvērtēta pietiekami padziļināti, īpaši kumulatīvā aspektā.
3. Ietekme uz cilvēku veselību un dzīves kvalitāti
IVN dokumentācijā nav sniegts pietiekami konservatīvs un neatkarīgs izvērtējums par:
*zemas frekvences trokšņa un infraskaņas ilgtermiņa ietekmi,
*piekrastes meteoroloģisko apstākļu pastiprinošo efektu,
*ietekmi uz pastāvīgiem Pāvilostas iedzīvotājiem.
Tas neatbilst piesardzības principam, kas piemērojams gadījumos ar zinātnisku nenoteiktību.
4. Kumulatīvā ietekme un nesakārtota enerģētikas attīstība
Latvijā vienlaikus tiek virzīts liels skaits vēja parku projektu bez skaidras nacionālas telpiskās stratēģijas. Vienlaikus elektroenerģijas tirgū vērojams saules enerģijas jaudu straujš pieaugums, kas pīķa stundās jau rada pārprodukciju un cenu kritumu, liecinot par tirgus disbalansu.
Šādos apstākļos jaunu lieljaudas vēja parku virzīšana bez padziļinātas kumulatīvās ietekmes un tirgus līdzsvara analīzes nav pamatota.
5. Pārvaldības caurskatāmība un patiesā labuma guvēji
Sabiedrībai nav sniegta pietiekami skaidra un saprotama informācija par projekta īstenotāju patiesā labuma guvējiem, to saistībām ar citiem enerģētikas projektiem un ilgtermiņa ekonomiskajām interesēm Latvijā.
Šāda nepārskatāmība mazina sabiedrības uzticēšanos projektam un neatbilst labas pārvaldības, caurskatāmības un sabiedrības interešu aizsardzības principiem, īpaši tik būtisku un neatgriezenisku lēmumu gadījumā
6. Pārvaldības caurskatāmība, uzraudzība un atbildība ekspluatācijas laikā
Sabiedrībai nav sniegta pietiekami skaidra un pārskatāma informācija par:
*to, kā un cik efektīvi tiks uzraudzīta vēja elektrostaciju faktiskā ietekme uz vidi un cilvēku dzīves kvalitāti ekspluatācijas laikā (t.sk. troksnis, infraskaņa, putnu bojāeja, ēnu mirgošana);
*kuras institūcijas un ar kādiem resursiem nodrošinās šo uzraudzību ilgtermiņā;
*kāda būs atbildība un rīcība, ja tiks konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi vai faktiskā ietekme pārsniegs IVN paredzētos rādītājus.
Nav arī skaidri noteikti:
*reāli un iedzīvotājiem pieejami mehānismi, kā vērsties pret projekta īstenotāju pārkāpumu gadījumā;
*sankcijas vai darbības ierobežojumi, kas tiktu piemēroti, ja ietekme uz vidi vai cilvēku veselību izrādītos būtiskāka, nekā sākotnēji deklarēts.
Papildus tam nav sniegta caurskatāma informācija par kompensāciju mehānismiem:
*kādā apmērā un kam tās pienāktos,
*vai tās būtu samērīgas ar ainavas, dzīves vides un nekustamo īpašumu vērtības zudumu,
*kā tiktu nodrošināta šo kompensāciju taisnīga un ilgtermiņā uzturama piemērošana.
Uzskatu, ka simboliski vai formāli kompensācijas pasākumi (piemēram, atsevišķu labiekārtojuma objektu izveide) nav uzskatāmi par samērīgu atlīdzību par neatgriezenisku dabas un ainavas degradāciju, un nevar aizstāt pienācīgu ietekmes novēršanu vai projekta neīstenošanu.
Šāda neskaidrība par uzraudzību, atbildību un kompensācijām neatbilst labas pārvaldības, piesardzības un sabiedrības interešu aizsardzības principiem, īpaši liela mēroga un ilgtermiņa enerģētikas projektos.
Vēsturiski ir pierādīts, ka sabiedrības un tiesisku instrumentu izmantošana var radīt projektu apturēšanu vai ievērojamas kavēšanās pretendentiem — piemēram, Zviedrijas jūras vēja parka atļauja tika atcelta vides tiesību nolūkā, Galīcijas reģiona vēja parku projekti gadiem netika īstenoti juridisku prasību dēļ, Mont des Quatre Faux Francijā apturēta celtniecība pēc protestiem par ainavu saglabāšanu un Norvēģijas Augstākā tiesa atzina vēja parku būvniecību par nelikumīgu, jo tika pārkāptas vietējo kopienu tradicionālās tiesības.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzu:
Nepieņemt lēmumu par vēja parka “K2 Ventum” īstenošanu esošajā redakcijā.
Pieprasīt padziļinātu IVN, īpaši izvērtējot:
*kumulatīvo ietekmi Kurzemes reģionā,
*ietekmi uz neskartām dabas teritorijām un putnu migrāciju,
*enerģētikas tirgus līdzsvaru un pārprodukcijas riskus.
Nodrošināt atkārtotu, saturiski pilnvērtīgu sabiedrisko apspriešanu.
Paturu tiesības pārsūdzēt pieņemto lēmumu Administratīvajā tiesā.
1. Sabiedrības līdzdalības un informācijas trūkumi
Sabiedriskās apspriešanas ietvaros nav nodrošināta pilnvērtīga un saprotama informācija par:
*vēja elektrostaciju precīzu izvietojumu un vizuālo ietekmi uz Pāvilostu,
*trokšņa, infraskaņas un ēnu mirgošanas ietekmi uz apdzīvotām teritorijām,
*projekta kumulatīvo ietekmi kopā ar citiem esošiem un plānotiem vēja parkiem Kurzemē.
Tas ierobežo sabiedrības tiesības uz efektīvu līdzdalību, kas ir pretrunā Orhūsas konvencijai un Vides aizsardzības likumam.
2. Ietekme uz neskartām dabas teritorijām, putnu migrāciju un ainavu
Dienvidkurzemes reģions raksturojas ar:
*salīdzinoši neskartām dabiskajām teritorijām,
*putnu migrācijas ceļiem un ligzdošanas teritorijām,
*augstu ainavisko un ekoloģisko vērtību.
Liela mēroga vēja elektrostaciju izbūve rada būtiskus riskus:
*putnu un sikspārņu bojāejai migrācijas laikā,
*dzīvotņu fragmentācijai,
*neatgriezeniskai ainavas pārveidei plašā reģionā.
Šī ietekme IVN ietvaros nav izvērtēta pietiekami padziļināti, īpaši kumulatīvā aspektā.
3. Ietekme uz cilvēku veselību un dzīves kvalitāti
IVN dokumentācijā nav sniegts pietiekami konservatīvs un neatkarīgs izvērtējums par:
*zemas frekvences trokšņa un infraskaņas ilgtermiņa ietekmi,
*piekrastes meteoroloģisko apstākļu pastiprinošo efektu,
*ietekmi uz pastāvīgiem Pāvilostas iedzīvotājiem.
Tas neatbilst piesardzības principam, kas piemērojams gadījumos ar zinātnisku nenoteiktību.
4. Kumulatīvā ietekme un nesakārtota enerģētikas attīstība
Latvijā vienlaikus tiek virzīts liels skaits vēja parku projektu bez skaidras nacionālas telpiskās stratēģijas. Vienlaikus elektroenerģijas tirgū vērojams saules enerģijas jaudu straujš pieaugums, kas pīķa stundās jau rada pārprodukciju un cenu kritumu, liecinot par tirgus disbalansu.
Šādos apstākļos jaunu lieljaudas vēja parku virzīšana bez padziļinātas kumulatīvās ietekmes un tirgus līdzsvara analīzes nav pamatota.
5. Pārvaldības caurskatāmība un patiesā labuma guvēji
Sabiedrībai nav sniegta pietiekami skaidra un saprotama informācija par projekta īstenotāju patiesā labuma guvējiem, to saistībām ar citiem enerģētikas projektiem un ilgtermiņa ekonomiskajām interesēm Latvijā.
Šāda nepārskatāmība mazina sabiedrības uzticēšanos projektam un neatbilst labas pārvaldības, caurskatāmības un sabiedrības interešu aizsardzības principiem, īpaši tik būtisku un neatgriezenisku lēmumu gadījumā
6. Pārvaldības caurskatāmība, uzraudzība un atbildība ekspluatācijas laikā
Sabiedrībai nav sniegta pietiekami skaidra un pārskatāma informācija par:
*to, kā un cik efektīvi tiks uzraudzīta vēja elektrostaciju faktiskā ietekme uz vidi un cilvēku dzīves kvalitāti ekspluatācijas laikā (t.sk. troksnis, infraskaņa, putnu bojāeja, ēnu mirgošana);
*kuras institūcijas un ar kādiem resursiem nodrošinās šo uzraudzību ilgtermiņā;
*kāda būs atbildība un rīcība, ja tiks konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi vai faktiskā ietekme pārsniegs IVN paredzētos rādītājus.
Nav arī skaidri noteikti:
*reāli un iedzīvotājiem pieejami mehānismi, kā vērsties pret projekta īstenotāju pārkāpumu gadījumā;
*sankcijas vai darbības ierobežojumi, kas tiktu piemēroti, ja ietekme uz vidi vai cilvēku veselību izrādītos būtiskāka, nekā sākotnēji deklarēts.
Papildus tam nav sniegta caurskatāma informācija par kompensāciju mehānismiem:
*kādā apmērā un kam tās pienāktos,
*vai tās būtu samērīgas ar ainavas, dzīves vides un nekustamo īpašumu vērtības zudumu,
*kā tiktu nodrošināta šo kompensāciju taisnīga un ilgtermiņā uzturama piemērošana.
Uzskatu, ka simboliski vai formāli kompensācijas pasākumi (piemēram, atsevišķu labiekārtojuma objektu izveide) nav uzskatāmi par samērīgu atlīdzību par neatgriezenisku dabas un ainavas degradāciju, un nevar aizstāt pienācīgu ietekmes novēršanu vai projekta neīstenošanu.
Šāda neskaidrība par uzraudzību, atbildību un kompensācijām neatbilst labas pārvaldības, piesardzības un sabiedrības interešu aizsardzības principiem, īpaši liela mēroga un ilgtermiņa enerģētikas projektos.
Vēsturiski ir pierādīts, ka sabiedrības un tiesisku instrumentu izmantošana var radīt projektu apturēšanu vai ievērojamas kavēšanās pretendentiem — piemēram, Zviedrijas jūras vēja parka atļauja tika atcelta vides tiesību nolūkā, Galīcijas reģiona vēja parku projekti gadiem netika īstenoti juridisku prasību dēļ, Mont des Quatre Faux Francijā apturēta celtniecība pēc protestiem par ainavu saglabāšanu un Norvēģijas Augstākā tiesa atzina vēja parku būvniecību par nelikumīgu, jo tika pārkāptas vietējo kopienu tradicionālās tiesības.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzu:
Nepieņemt lēmumu par vēja parka “K2 Ventum” īstenošanu esošajā redakcijā.
Pieprasīt padziļinātu IVN, īpaši izvērtējot:
*kumulatīvo ietekmi Kurzemes reģionā,
*ietekmi uz neskartām dabas teritorijām un putnu migrāciju,
*enerģētikas tirgus līdzsvaru un pārprodukcijas riskus.
Nodrošināt atkārtotu, saturiski pilnvērtīgu sabiedrisko apspriešanu.
Paturu tiesības pārsūdzēt pieņemto lēmumu Administratīvajā tiesā.
06.01.2026. 21:04
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret VES K2 Ventum būvniecību, jo tas sagraus Latvijas lielāko vērtību- ainavu un apdraudēs apkārtējo iedzīvotāju veselību.
07.01.2026. 07:07
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu - īpašumu vērtības kritums, kompensācijas neadekvātums, veselības riski, riski dabai un tuvumā esošajiem dabas liegumiem.
07.01.2026. 10:57
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret K2 Ventum vēja fermas būvniecību Dienvidkurzemes novadā!
07.01.2026. 11:52
Jana Cīrule
Esmu kategoriski PRET vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecību Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveidi Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā!
Uzskatu, ka plānotā darbība ir pretrunā ar dabas aizsardzības, ilgtspējīgas attīstības un piekrastes teritoriju saglabāšanas principiem, kā arī var radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām.
Mani galvenie iebildumi ir šādi:
1. Dabas liegumu un piekrastes joslas aizsardzība.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un Dabas aizsardzības likumu piekrastes teritorijās un dabas liegumos prioritāte ir dabas vērtību saglabāšana. Industriāla mēroga vēja elektrostaciju būvniecība neatbilst šo teritoriju aizsardzības mērķiem. Vēja parka būvniecības procesā tiks izcirsti piekrastes meži, sabojāta esošā ūdens novades sistēma, kā rezultātā tiks apdraudēts tiešā būvniecības tuvumā esošais Grīņu rezervāts.
2 Ietekme uz bioloģisko daudzveidību.
Pāvilostas apkārtne ir nozīmīga putnu migrācijas, ligzdošanas un barošanās teritorija, kā arī mājvieta aizsargājamām sugām. Vēja parki rada paaugstinātu risku putnu un sikspārņu bojāejai, kā arī būtiski traucē dzīvotnes. Līdz šim sabiedriskājās apspriešanās netika iesniegts neviens pamatots pētījums par to, ka vēja parka izveides rezultātā netiks iznīcinātas šajā apkārtnē dzīvojošās retās putnu sugas - jūras ērgļi, melnais stārķis un citas.
3. Ainavas un kultūrvēsturiskās vides degradācija.
Pāvilostas piekraste ir unikāla ar savu dabisko ainavu, kas ir būtiska gan vietējai identitātei, gan tūrismam. Augstceltnes vēja turbīnas neatgriezeniski izmainītu piekrastes vizuālo tēlu.
4. Sabiedrības interešu un vietējo iedzīvotāju viedokļa ignorēšana.
Uzskatu, ka šāda mēroga projekts pieprasa īpaši rūpīgu sabiedrības līdzdalību un alternatīvu izvērtējumu, tostarp iespēju attīstīt atjaunojamo enerģiju teritorijās, kas nav ekoloģiski tik jutīgas. Līdz šim kon krētā vēja parka attīstītāji nav vēlējušies ieklausīties vietējās sabiedrības argumentos un protestos. Plānojot šādu vēja parku tiek būtiski apdraudēta vietējo iedzīvotāju uzņēmējdarbība un iztika - vietējais un starpotautiskais aktīvais un pasīvais tūrisms uz gleznaino jūras piekrasti ir viens no būtiskākajiem uzņēmējdarbības veidiem šajā reģionā.
5. Vietējo iedzīvotāju veselības apdraudējums.
Šāda mēroga vēja parka atrašanās blakus apdzīvotām vietām ļoti būtiski ietekmē iedzīvotāju veselību - magnētiskias lauks, vibrācijas, troksnis, mirgošana un citi faktori apdraud vietējo iedzīvotāju veselību un ietekmē demogrāfisko situāciju nākotnē.
6. Kopējais ekonomiskais aspekts - līdz šim konkrētā v ēja parka attīstītājs nav sabiedrībai sniedzis profesionālu un neatkarīgu ekspertu atzin umu par to, vai šāda parka saražotā jauda Latvijas energoapgādei vispār ir vajadzīga, kā plānots izmantot saražotās jaudas un kāds ekon omiski pamatots labums no šāda parka būvniecības būs Latvijas valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, aicinu neatbalstīt vēja parka būvniecību Pāvilostas apkārtnē dabas lieguma un piekrastes joslas teritorijā, kā arī nodrošināt dabas aizsardzības prioritāti pār īstermiņa saimnieciskajām interesēm.
Uzskatu, ka plānotā darbība ir pretrunā ar dabas aizsardzības, ilgtspējīgas attīstības un piekrastes teritoriju saglabāšanas principiem, kā arī var radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām.
Mani galvenie iebildumi ir šādi:
1. Dabas liegumu un piekrastes joslas aizsardzība.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un Dabas aizsardzības likumu piekrastes teritorijās un dabas liegumos prioritāte ir dabas vērtību saglabāšana. Industriāla mēroga vēja elektrostaciju būvniecība neatbilst šo teritoriju aizsardzības mērķiem. Vēja parka būvniecības procesā tiks izcirsti piekrastes meži, sabojāta esošā ūdens novades sistēma, kā rezultātā tiks apdraudēts tiešā būvniecības tuvumā esošais Grīņu rezervāts.
2 Ietekme uz bioloģisko daudzveidību.
Pāvilostas apkārtne ir nozīmīga putnu migrācijas, ligzdošanas un barošanās teritorija, kā arī mājvieta aizsargājamām sugām. Vēja parki rada paaugstinātu risku putnu un sikspārņu bojāejai, kā arī būtiski traucē dzīvotnes. Līdz šim sabiedriskājās apspriešanās netika iesniegts neviens pamatots pētījums par to, ka vēja parka izveides rezultātā netiks iznīcinātas šajā apkārtnē dzīvojošās retās putnu sugas - jūras ērgļi, melnais stārķis un citas.
3. Ainavas un kultūrvēsturiskās vides degradācija.
Pāvilostas piekraste ir unikāla ar savu dabisko ainavu, kas ir būtiska gan vietējai identitātei, gan tūrismam. Augstceltnes vēja turbīnas neatgriezeniski izmainītu piekrastes vizuālo tēlu.
4. Sabiedrības interešu un vietējo iedzīvotāju viedokļa ignorēšana.
Uzskatu, ka šāda mēroga projekts pieprasa īpaši rūpīgu sabiedrības līdzdalību un alternatīvu izvērtējumu, tostarp iespēju attīstīt atjaunojamo enerģiju teritorijās, kas nav ekoloģiski tik jutīgas. Līdz šim kon krētā vēja parka attīstītāji nav vēlējušies ieklausīties vietējās sabiedrības argumentos un protestos. Plānojot šādu vēja parku tiek būtiski apdraudēta vietējo iedzīvotāju uzņēmējdarbība un iztika - vietējais un starpotautiskais aktīvais un pasīvais tūrisms uz gleznaino jūras piekrasti ir viens no būtiskākajiem uzņēmējdarbības veidiem šajā reģionā.
5. Vietējo iedzīvotāju veselības apdraudējums.
Šāda mēroga vēja parka atrašanās blakus apdzīvotām vietām ļoti būtiski ietekmē iedzīvotāju veselību - magnētiskias lauks, vibrācijas, troksnis, mirgošana un citi faktori apdraud vietējo iedzīvotāju veselību un ietekmē demogrāfisko situāciju nākotnē.
6. Kopējais ekonomiskais aspekts - līdz šim konkrētā v ēja parka attīstītājs nav sabiedrībai sniedzis profesionālu un neatkarīgu ekspertu atzin umu par to, vai šāda parka saražotā jauda Latvijas energoapgādei vispār ir vajadzīga, kā plānots izmantot saražotās jaudas un kāds ekon omiski pamatots labums no šāda parka būvniecības būs Latvijas valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, aicinu neatbalstīt vēja parka būvniecību Pāvilostas apkārtnē dabas lieguma un piekrastes joslas teritorijā, kā arī nodrošināt dabas aizsardzības prioritāti pār īstermiņa saimnieciskajām interesēm.
07.01.2026. 14:01
Fiziska persona
IEBILDUMI
par paredzētās darbības
“Vēja elektrostaciju parka ‘K2 Ventum’ būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā”
akceptēšanu (rīkojums Nr. 25-TA-2896)
1. Par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) pietiekamību un kvalitāti
1.1. Lai gan paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts Enerģētikas un vides aģentūras atzinums, IVN ziņojums pēc būtības ir formāls un nepilnīgs, jo tas balstās uz pieņēmumiem un vispārinātiem modeļiem, nevis pietiekamiem ilgtermiņa lauka pētījumiem, īpaši attiecībā uz:
putnu migrācijas ceļiem,
sikspārņu populācijām,
kumulatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību Kurzemes piekrastes reģionā.
1.2. IVN nav sniegts pārliecinošs pamatojums tam, ka līdz 46 vēja elektrostaciju izbūve konkrētajā teritorijā neradīs būtisku un neatgriezenisku ietekmi uz aizsargājamām sugām un ekosistēmām.
2. Par kumulatīvās ietekmes nenovērtēšanu
2.1. IVN ziņojumā nav pienācīgi izvērtēta kumulatīvā ietekme, ņemot vērā:
esošos un plānotos vēja parkus Kurzemes reģionā,
elektropārvades līniju blīvuma pieaugumu,
meža masīvu fragmentāciju.
2.2. Kumulatīvās ietekmes nenovērtēšana ir pretrunā likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķim, jo paredzētās darbības ietekme netiek skatīta plašākā telpiskā un laika kontekstā.
3. Par ietekmi uz vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti
3.1. Ziņojumā nepietiekami izvērtēta paredzētās darbības ietekme uz:
trokšņa piesārņojumu,
zemas frekvences vibrācijām,
ainavas degradāciju,
īpašumu vērtības samazinājumu Sakas pagastā un apkārtējās teritorijās.
3.2. Nav sniegti pārliecinoši pierādījumi, ka paredzētā darbība nepasliktinās vietējo iedzīvotāju tiesības uz labvēlīgu dzīves vidi, kas izriet no Satversmes 115. panta.
4. Par sabiedrības līdzdalības faktisko nodrošinājumu
4.1. Lai gan formāli ir ievērotas sabiedrības informēšanas procedūras, faktiski sabiedrības līdzdalība ir bijusi ierobežota, jo:
informācija bijusi sarežģīta un grūti uztverama,
alternatīvie risinājumi nav skaidri un saprotami izklāstīti,
iedzīvotāju iebildumi nav pienācīgi analizēti un izvērtēti pēc būtības.
4.2. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka sabiedrības viedoklis nav bijis reāls instruments lēmuma ietekmēšanai.
5. Par piesardzības principa neievērošanu
5.1. Ņemot vērā zinātnisko nenoteiktību par liela mēroga vēja parku ilgtermiņa ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, Ministru kabinetam bija pienākums piemērot piesardzības principu, nevis akceptēt paredzēto darbību ar nosacījumu sistēmu, kuras izpilde praksē ir grūti kontrolējama.
5.2. Nosacījumu noteikšana IVN atzinumā pati par sevi nenovērš risku, bet gan pārnes atbildību uz nākotni, kad negatīvās sekas jau var būt iestājušās.
6. Secinājumi
Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskatāms, ka Ministru kabineta rīkojums Nr. 25-TA-2896:
nav pietiekami pamatots pēc būtības,
neatbilst piesardzības principam,
nepilnīgi aizsargā vides un vietējo iedzīvotāju intereses.
07.01.2026. 14:24
Fiziska persona
Nepiekrītu vēja ģeneratoru būvniecībai Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
07.01.2026. 14:50
Juris Videnieks
Esmu kategoriski PRET vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecību Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveidi Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā!
Uzskatu, ka plānotā darbība ir pretrunā ar dabas aizsardzības, ilgtspējīgas attīstības un piekrastes teritoriju saglabāšanas principiem, kā arī var radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām.
Mani galvenie iebildumi ir šādi:
1. Dabas liegumu un piekrastes joslas aizsardzība.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un Dabas aizsardzības likumu piekrastes teritorijās un dabas liegumos prioritāte ir dabas vērtību saglabāšana. Industriāla mēroga vēja elektrostaciju būvniecība neatbilst šo teritoriju aizsardzības mērķiem. Vēja parka būvniecības procesā tiks izcirsti piekrastes meži, sabojāta esošā ūdens novades sistēma, kā rezultātā tiks apdraudēts tiešā būvniecības tuvumā esošais Grīņu rezervāts.
2 Ietekme uz bioloģisko daudzveidību.
Pāvilostas apkārtne ir nozīmīga putnu migrācijas, ligzdošanas un barošanās teritorija, kā arī mājvieta aizsargājamām sugām. Vēja parki rada paaugstinātu risku putnu un sikspārņu bojāejai, kā arī būtiski traucē dzīvotnes. Līdz šim sabiedriskājās apspriešanās netika iesniegts neviens pamatots pētījums par to, ka vēja parka izveides rezultātā netiks iznīcinātas šajā apkārtnē dzīvojošās retās putnu sugas - jūras ērgļi, melnais stārķis un citas.
3. Ainavas un kultūrvēsturiskās vides degradācija.
Pāvilostas piekraste ir unikāla ar savu dabisko ainavu, kas ir būtiska gan vietējai identitātei, gan tūrismam. Augstceltnes vēja turbīnas neatgriezeniski izmainītu piekrastes vizuālo tēlu.
4. Sabiedrības interešu un vietējo iedzīvotāju viedokļa ignorēšana.
Uzskatu, ka šāda mēroga projekts pieprasa īpaši rūpīgu sabiedrības līdzdalību un alternatīvu izvērtējumu, tostarp iespēju attīstīt atjaunojamo enerģiju teritorijās, kas nav ekoloģiski tik jutīgas. Līdz šim kon krētā vēja parka attīstītāji nav vēlējušies ieklausīties vietējās sabiedrības argumentos un protestos. Plānojot šādu vēja parku tiek būtiski apdraudēta vietējo iedzīvotāju uzņēmējdarbība un iztika - vietējais un starpotautiskais aktīvais un pasīvais tūrisms uz gleznaino jūras piekrasti ir viens no būtiskākajiem uzņēmējdarbības veidiem šajā reģionā.
5. Vietējo iedzīvotāju veselības apdraudējums.
Šāda mēroga vēja parka atrašanās blakus apdzīvotām vietām ļoti būtiski ietekmē iedzīvotāju veselību - magnētiskias lauks, vibrācijas, troksnis, mirgošana un citi faktori apdraud vietējo iedzīvotāju veselību un ietekmē demogrāfisko situāciju nākotnē.
6. Kopējais ekonomiskais aspekts - līdz šim konkrētā v ēja parka attīstītājs nav sabiedrībai sniedzis profesionālu un neatkarīgu ekspertu atzin umu par to, vai šāda parka saražotā jauda Latvijas energoapgādei vispār ir vajadzīga, kā plānots izmantot saražotās jaudas un kāds ekon omiski pamatots labums no šāda parka būvniecības būs Latvijas valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, aicinu neatbalstīt vēja parka būvniecību Pāvilostas apkārtnē dabas lieguma un piekrastes joslas teritorijā, kā arī nodrošināt dabas aizsardzības prioritāti pār īstermiņa saimnieciskajām interesēm.
Uzskatu, ka plānotā darbība ir pretrunā ar dabas aizsardzības, ilgtspējīgas attīstības un piekrastes teritoriju saglabāšanas principiem, kā arī var radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām.
Mani galvenie iebildumi ir šādi:
1. Dabas liegumu un piekrastes joslas aizsardzība.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un Dabas aizsardzības likumu piekrastes teritorijās un dabas liegumos prioritāte ir dabas vērtību saglabāšana. Industriāla mēroga vēja elektrostaciju būvniecība neatbilst šo teritoriju aizsardzības mērķiem. Vēja parka būvniecības procesā tiks izcirsti piekrastes meži, sabojāta esošā ūdens novades sistēma, kā rezultātā tiks apdraudēts tiešā būvniecības tuvumā esošais Grīņu rezervāts.
2 Ietekme uz bioloģisko daudzveidību.
Pāvilostas apkārtne ir nozīmīga putnu migrācijas, ligzdošanas un barošanās teritorija, kā arī mājvieta aizsargājamām sugām. Vēja parki rada paaugstinātu risku putnu un sikspārņu bojāejai, kā arī būtiski traucē dzīvotnes. Līdz šim sabiedriskājās apspriešanās netika iesniegts neviens pamatots pētījums par to, ka vēja parka izveides rezultātā netiks iznīcinātas šajā apkārtnē dzīvojošās retās putnu sugas - jūras ērgļi, melnais stārķis un citas.
3. Ainavas un kultūrvēsturiskās vides degradācija.
Pāvilostas piekraste ir unikāla ar savu dabisko ainavu, kas ir būtiska gan vietējai identitātei, gan tūrismam. Augstceltnes vēja turbīnas neatgriezeniski izmainītu piekrastes vizuālo tēlu.
4. Sabiedrības interešu un vietējo iedzīvotāju viedokļa ignorēšana.
Uzskatu, ka šāda mēroga projekts pieprasa īpaši rūpīgu sabiedrības līdzdalību un alternatīvu izvērtējumu, tostarp iespēju attīstīt atjaunojamo enerģiju teritorijās, kas nav ekoloģiski tik jutīgas. Līdz šim kon krētā vēja parka attīstītāji nav vēlējušies ieklausīties vietējās sabiedrības argumentos un protestos. Plānojot šādu vēja parku tiek būtiski apdraudēta vietējo iedzīvotāju uzņēmējdarbība un iztika - vietējais un starpotautiskais aktīvais un pasīvais tūrisms uz gleznaino jūras piekrasti ir viens no būtiskākajiem uzņēmējdarbības veidiem šajā reģionā.
5. Vietējo iedzīvotāju veselības apdraudējums.
Šāda mēroga vēja parka atrašanās blakus apdzīvotām vietām ļoti būtiski ietekmē iedzīvotāju veselību - magnētiskias lauks, vibrācijas, troksnis, mirgošana un citi faktori apdraud vietējo iedzīvotāju veselību un ietekmē demogrāfisko situāciju nākotnē.
6. Kopējais ekonomiskais aspekts - līdz šim konkrētā v ēja parka attīstītājs nav sabiedrībai sniedzis profesionālu un neatkarīgu ekspertu atzin umu par to, vai šāda parka saražotā jauda Latvijas energoapgādei vispār ir vajadzīga, kā plānots izmantot saražotās jaudas un kāds ekon omiski pamatots labums no šāda parka būvniecības būs Latvijas valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, aicinu neatbalstīt vēja parka būvniecību Pāvilostas apkārtnē dabas lieguma un piekrastes joslas teritorijā, kā arī nodrošināt dabas aizsardzības prioritāti pār īstermiņa saimnieciskajām interesēm.
07.01.2026. 15:30
Baiba Videniece
Esmu kategoriski PRET vēja parku būvniecību, jo tas sagraus Latvijas lielāko vērtību- ainavu, iznīcinās putnu migrācijas vietas, iznīcinās mežus. Manam nekustamajam īpašumam kritīsies vērtība. Ar kàdām tiesībām kādu juridisku personu intereses tiek augstàk vērtètas par sabiedrības kopējām interesēm?
07.01.2026. 19:23
Katrīna Videniece
Kategoriski iebilstu pret VES K2 Ventum būvniecību, jo tas sagraus Latvijas lielāko vērtību- ainavu un apdraudēs apkārtējo iedzīvotāju veselību.
07.01.2026. 19:27
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu PRET VES K2 VENTUM
Tiesiskā kārtība uzliek Ministru kabinetam pienākumu strikti ievērot objektivitāti, likuma prasības un sabiedrības intereses. Tas nozīmē, ka, izstrādājot un pieņemot konkrēta satura rīkojumu, Ministru kabinets nav tiesīgs atkāpties no vispārējiem valsts pārvaldes un administratīvā procesa principiem. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantu (tiesiskuma princips) un 11. pantu (labas pārvaldības princips), kā arī Administratīvā procesa likuma 1., 2. un 10. pantu, valsts pārvaldei ir pienākums rīkoties tiesiski, objektīvi, pamatoti un sabiedrībai pārbaudāmā veidā, un šīs prasības pilnā apjomā saista Ministru kabinetu arī individuāla rīkojuma izdošanas procesā.
Nepieņemami, ka privātpersonām nākas norādīt valsts augstākajai izpildvaras institūcijai par likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (IVN likuma) 22. panta otrajā daļā Ministru kabinetam noteiktajiem aktīvajiem pienākumiem – vispusīgi izvērtēt kompetentās institūcijas atzinumu un sabiedrības viedokli pirms paredzētās darbības akceptēšanas. Konkrētajā rīkojuma projektā ir acīmredzams, ka nav veikts patstāvīgs Enerģētikas un vides aģentūras atzinuma tiesiskuma izvērtējums, rīkojuma projekts nesatur sabiedrības viedokļa izvērtējumu pēc būtības, kā arī nav analizēts, kādēļ un vai tiesiski pamatoti atzinums balstīts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma 4. redakcijā, kas nav bijusi sabiedriskās apspriešanas priekšmets. Tādējādi Ministru kabinets nav izpildījis IVN likuma 22. panta otrajā daļā noteikto pienākumu, bet ir aprobežojies ar formālu atsauci uz šīs normas esamību, faktiski atsakoties no tam likumā piešķirtās lēmējinstitūcijas funkcijas.
Tiesiskā kārtība uzliek Ministru kabinetam pienākumu strikti ievērot objektivitāti, likuma prasības un sabiedrības intereses. Tas nozīmē, ka, izstrādājot un pieņemot konkrēta satura rīkojumu, Ministru kabinets nav tiesīgs atkāpties no vispārējiem valsts pārvaldes un administratīvā procesa principiem. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantu (tiesiskuma princips) un 11. pantu (labas pārvaldības princips), kā arī Administratīvā procesa likuma 1., 2. un 10. pantu, valsts pārvaldei ir pienākums rīkoties tiesiski, objektīvi, pamatoti un sabiedrībai pārbaudāmā veidā, un šīs prasības pilnā apjomā saista Ministru kabinetu arī individuāla rīkojuma izdošanas procesā.
Nepieņemami, ka privātpersonām nākas norādīt valsts augstākajai izpildvaras institūcijai par likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (IVN likuma) 22. panta otrajā daļā Ministru kabinetam noteiktajiem aktīvajiem pienākumiem – vispusīgi izvērtēt kompetentās institūcijas atzinumu un sabiedrības viedokli pirms paredzētās darbības akceptēšanas. Konkrētajā rīkojuma projektā ir acīmredzams, ka nav veikts patstāvīgs Enerģētikas un vides aģentūras atzinuma tiesiskuma izvērtējums, rīkojuma projekts nesatur sabiedrības viedokļa izvērtējumu pēc būtības, kā arī nav analizēts, kādēļ un vai tiesiski pamatoti atzinums balstīts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma 4. redakcijā, kas nav bijusi sabiedriskās apspriešanas priekšmets. Tādējādi Ministru kabinets nav izpildījis IVN likuma 22. panta otrajā daļā noteikto pienākumu, bet ir aprobežojies ar formālu atsauci uz šīs normas esamību, faktiski atsakoties no tam likumā piešķirtās lēmējinstitūcijas funkcijas.
07.01.2026. 19:29
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
IEBILSTU PRET VES K2 Ventum
Nepieņemami, ka privātpersonām nākas norādīt valsts augstākajai izpildvaras institūcijai par likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (IVN likuma) 22. panta otrajā daļā Ministru kabinetam noteiktajiem aktīvajiem pienākumiem – vispusīgi izvērtēt kompetentās institūcijas atzinumu un sabiedrības viedokli pirms paredzētās darbības akceptēšanas. Konkrētajā rīkojuma projektā ir acīmredzams, ka nav veikts patstāvīgs Enerģētikas un vides aģentūras atzinuma tiesiskuma izvērtējums, rīkojuma projekts nesatur sabiedrības viedokļa izvērtējumu pēc būtības, kā arī nav analizēts, kādēļ un vai tiesiski pamatoti atzinums balstīts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma 4. redakcijā, kas nav bijusi sabiedriskās apspriešanas priekšmets. Tādējādi Ministru kabinets nav izpildījis IVN likuma 22. panta otrajā daļā noteikto pienākumu, bet ir aprobežojies ar formālu atsauci uz šīs normas esamību, faktiski atsakoties no tam likumā piešķirtās lēmējinstitūcijas funkcijas.
Nepieņemami, ka privātpersonām nākas norādīt valsts augstākajai izpildvaras institūcijai par likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (IVN likuma) 22. panta otrajā daļā Ministru kabinetam noteiktajiem aktīvajiem pienākumiem – vispusīgi izvērtēt kompetentās institūcijas atzinumu un sabiedrības viedokli pirms paredzētās darbības akceptēšanas. Konkrētajā rīkojuma projektā ir acīmredzams, ka nav veikts patstāvīgs Enerģētikas un vides aģentūras atzinuma tiesiskuma izvērtējums, rīkojuma projekts nesatur sabiedrības viedokļa izvērtējumu pēc būtības, kā arī nav analizēts, kādēļ un vai tiesiski pamatoti atzinums balstīts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma 4. redakcijā, kas nav bijusi sabiedriskās apspriešanas priekšmets. Tādējādi Ministru kabinets nav izpildījis IVN likuma 22. panta otrajā daļā noteikto pienākumu, bet ir aprobežojies ar formālu atsauci uz šīs normas esamību, faktiski atsakoties no tam likumā piešķirtās lēmējinstitūcijas funkcijas.
07.01.2026. 19:30
Atlasīti 325 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25