Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja SIA "K2 Ventum" (reģistrācijas Nr. 40203344430, juridiskā adrese: Brīvības gatve 310 - 80, Rīga, LV-1006) (turpmāk - Ierosinātājs) 2025. gada 31. oktobra iesnieguma Nr. V-25/K2V/33 "par paredzētās darbības akceptēšanu K2 Ventum vēja elektrostaciju parkam" pamata ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" akceptu".
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Dienvidkurzemes novads, Kuldīgas novads
Norises laiks
22.12.2025. - 12.01.2026.
Informācija
Termiņš garāks par normatīvajos aktos noteikto minimumu, ņemot vērā daudzās gada nogales brīvdienas.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Natālija Slaidiņa (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
22.12.2025. 13:06
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu PRET VES K2 Ventum
No Satversmes viedokļa tauta ir valsts suverēnā vara un valsts institūcijas drīkst pieņemt tikai tādus lēmumus un normatīvos aktus, kas ir tautas interesēs. Tas nozīmē, ka:
- Ārvalstu investoru intereses, starptautiskie līgumi vai ekonomiskās saistības nedrīkst būt pārākas par Latvijas pilsoņu, tautas un sabiedrības interesēm;
- Valsts pienākums ir aizsargāt sabiedrības labklājību, drošu vidi, nacionālo identitāti un demokrātiju, pat, ja tas nozīmē noteikt ierobežojumus ārvalstu ekonomiskajām aktivitātēm;
- Šo principu nostiprina Satversmes 1., 2., 68. un 116.pants, kas uzsver valsts suverenitāti, tautas varu un pamattiesību aizsardzību.
Tātad, jebkurš starptautisks līgums, vienošanās par investīcijām vai normatīvais akts, kas dod priekšroku ārvalstu vai atsevišķu sabiedrības grupu interesēm, pretēji tautas interesēm, var tikt uzskatīts par esošu pretrunā Satversmei un tiesiskuma principiem.
No Satversmes viedokļa tauta ir valsts suverēnā vara un valsts institūcijas drīkst pieņemt tikai tādus lēmumus un normatīvos aktus, kas ir tautas interesēs. Tas nozīmē, ka:
- Ārvalstu investoru intereses, starptautiskie līgumi vai ekonomiskās saistības nedrīkst būt pārākas par Latvijas pilsoņu, tautas un sabiedrības interesēm;
- Valsts pienākums ir aizsargāt sabiedrības labklājību, drošu vidi, nacionālo identitāti un demokrātiju, pat, ja tas nozīmē noteikt ierobežojumus ārvalstu ekonomiskajām aktivitātēm;
- Šo principu nostiprina Satversmes 1., 2., 68. un 116.pants, kas uzsver valsts suverenitāti, tautas varu un pamattiesību aizsardzību.
Tātad, jebkurš starptautisks līgums, vienošanās par investīcijām vai normatīvais akts, kas dod priekšroku ārvalstu vai atsevišķu sabiedrības grupu interesēm, pretēji tautas interesēm, var tikt uzskatīts par esošu pretrunā Satversmei un tiesiskuma principiem.
25.12.2025. 18:12
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu.
1. Ņemot vērā pēdējā pusgada notikumus Eiropā, gribu uzsvērt divus būtiskus notikumus:
- 2025.gada 5.jūnija Īrijas Augstākās tiesas spriedums, kur apkopota pieredze vairāk kā 10 gadu garumā par iedzīvotāju veselības traucējumiem, miega traucējumiem u.c. blaknēm saistībā ar VES ietekmi uz cilvēka veselību. Spriedumā ir ekspertu atzinumi arī par zemfrekvences infraskaņas ietekmi uz cilvēku.
Īrijas Augstākās tiesas spriedums atrodams šeit:
https://ww2.courts.ie/view/Judgments/7a91a5ce-89bb-45b4-97ff-2bc2562c2403/9eefb5da-8870-43d7-bc62-af1989ac9b03/2025_IEHC_330.pdf/pdf (Īrijas Augstākā tiesa, 05.06.2025.)
Savukārt, informatīvs materials latviešu valodā atrodams šeit:
https://www.la.lv/vai-tiesam-veja-generatori-ir-nekaitigi-tiesa-piespriedusi-apturet-3-generatoru-darbibu-un-izmaksat-kadam-parim-360-000-eiro-kompensaciju (LA.LV 15.06.2025.)
- Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.
2. Tā kā Eiropā jau ir precedents šādam tiesas spriedumam un petīcijai, pieprasu ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu!
3. Pieprasu sagaidīt petīcijas izskatīšanu Eiropas Parlamentā, kā arī sagaidīt normatīvo aktu izstrādi un tiesisko regulējumu par VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības pārtraukšanu. Šobrīd un līdz šim veiktie IVN proocesi ir nekvalitatīvi un izpēte netiek veikta pēc būtības, tādējādi pakļaujot riskam gan iedzīvotājus, gan vidi, kam nākotnē ir iespējamas neatgriezeniskas sekas Latvijas dabai un tautai.
1. Ņemot vērā pēdējā pusgada notikumus Eiropā, gribu uzsvērt divus būtiskus notikumus:
- 2025.gada 5.jūnija Īrijas Augstākās tiesas spriedums, kur apkopota pieredze vairāk kā 10 gadu garumā par iedzīvotāju veselības traucējumiem, miega traucējumiem u.c. blaknēm saistībā ar VES ietekmi uz cilvēka veselību. Spriedumā ir ekspertu atzinumi arī par zemfrekvences infraskaņas ietekmi uz cilvēku.
Īrijas Augstākās tiesas spriedums atrodams šeit:
https://ww2.courts.ie/view/Judgments/7a91a5ce-89bb-45b4-97ff-2bc2562c2403/9eefb5da-8870-43d7-bc62-af1989ac9b03/2025_IEHC_330.pdf/pdf (Īrijas Augstākā tiesa, 05.06.2025.)
Savukārt, informatīvs materials latviešu valodā atrodams šeit:
https://www.la.lv/vai-tiesam-veja-generatori-ir-nekaitigi-tiesa-piespriedusi-apturet-3-generatoru-darbibu-un-izmaksat-kadam-parim-360-000-eiro-kompensaciju (LA.LV 15.06.2025.)
- Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.
2. Tā kā Eiropā jau ir precedents šādam tiesas spriedumam un petīcijai, pieprasu ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu!
3. Pieprasu sagaidīt petīcijas izskatīšanu Eiropas Parlamentā, kā arī sagaidīt normatīvo aktu izstrādi un tiesisko regulējumu par VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības pārtraukšanu. Šobrīd un līdz šim veiktie IVN proocesi ir nekvalitatīvi un izpēte netiek veikta pēc būtības, tādējādi pakļaujot riskam gan iedzīvotājus, gan vidi, kam nākotnē ir iespējamas neatgriezeniskas sekas Latvijas dabai un tautai.
25.12.2025. 18:14
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Kategoriski iebilstu pret K2 Ventum vēja fermas būvniecību Dienvidkurzemes novadā:
Vēja enerģijas attīstību regulējošās valsts tiesību normas šobrīd ir savstarpēji pretrunīgas un to interpretācija valsts pārvaldē ir nesaskaņota, tas rada nopietnu tiesisko nenoteiktību. Konstatējams apdraudējums pašvaldības autonomijai, proti, pašvaldības spējai īstenot likumā noteikto autonomo funkciju, ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanu.
Šādos apstākļos centrālā problēma ir valsts iestāžu kļūdainā normu piemērošana, piešķirot priekšroku Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam (turpmāk - Atvieglotās kārtības likumam) kā vispārīgam procesuālam regulējumam, ignorējot Aizsargjoslu likuma 36. pantu, kas ir speciālā norma, (lex specialis derogatlegi generali)princips piekrastes aizsardzībā.
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums) mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus.
Nav mazsvarīgi, ka ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas. Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku.
Vēja enerģijas attīstību regulējošās valsts tiesību normas šobrīd ir savstarpēji pretrunīgas un to interpretācija valsts pārvaldē ir nesaskaņota, tas rada nopietnu tiesisko nenoteiktību. Konstatējams apdraudējums pašvaldības autonomijai, proti, pašvaldības spējai īstenot likumā noteikto autonomo funkciju, ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanu.
Šādos apstākļos centrālā problēma ir valsts iestāžu kļūdainā normu piemērošana, piešķirot priekšroku Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam (turpmāk - Atvieglotās kārtības likumam) kā vispārīgam procesuālam regulējumam, ignorējot Aizsargjoslu likuma 36. pantu, kas ir speciālā norma, (lex specialis derogatlegi generali)princips piekrastes aizsardzībā.
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums) mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus.
Nav mazsvarīgi, ka ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas. Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku.
25.12.2025. 18:20
Vilnis Ceiziņš, Pāvilostas iedzīvotājs
Esmu kategoriski pret K2 Ventum, jo netiek ņemtas vērā apkārtnes iedzīvotāju intereses un sūdzības par ietekmi uz ainavas, trokšņa fona un īpašumu vērtību. Kā arī attīstītāju nevēlēšanās uzņemties atbildību par infrastruktūras izmaiņām un materiālu kompensāciju apkārtnes iedzīvotājiem par sagādātajām neērtībām ilgtermiņā, piemēram, sedzot NIN, elektrības, medicīnas uc izdevumus K2 Ventum darbības laikā. Nav izpētīts pēc fakta vietējo ģimeņu un kopienu ieguvumi un zaudējumi.
Lūdzu veikt padziļinātu un neatkarīgu ietekmes uz vidi un sociālekonomisko izvērtējumu, nodrošināt reālu vietējās kopienas līdzdalību un tikai pēc tam atkārtoti izvērtēt projekta īstenošanas iespējas.
Lūdzu ņemt vērā starptautisko pieredzi un ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu!
- 2025.gada 5.jūnija Īrijas Augstākās tiesas spriedums, kur apkopota pieredze vairāk kā 10 gadu garumā par iedzīvotāju veselības traucējumiem, miega traucējumiem u.c. blaknēm saistībā ar VES ietekmi uz cilvēka veselību. Spriedumā ir ekspertu atzinumi arī par zemfrekvences infraskaņas ietekmi uz cilvēku.
Īrijas Augstākās tiesas spriedums atrodams šeit:
https://ww2.courts.ie/view/Judgments/7a91a5ce-89bb-45b4-97ff-2bc2562c2403/9eefb5da-8870-43d7-bc62-af1989ac9b03/2025_IEHC_330.pdf/pdf (Īrijas Augstākā tiesa, 05.06.2025.)
Savukārt, informatīvs materials latviešu valodā atrodams šeit:
https://www.la.lv/vai-tiesam-veja-generatori-ir-nekaitigi-tiesa-piespriedusi-apturet-3-generatoru-darbibu-un-izmaksat-kadam-parim-360-000-eiro-kompensaciju (LA.LV 15.06.2025.)
- Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.
Lūdzu veikt padziļinātu un neatkarīgu ietekmes uz vidi un sociālekonomisko izvērtējumu, nodrošināt reālu vietējās kopienas līdzdalību un tikai pēc tam atkārtoti izvērtēt projekta īstenošanas iespējas.
Lūdzu ņemt vērā starptautisko pieredzi un ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu!
- 2025.gada 5.jūnija Īrijas Augstākās tiesas spriedums, kur apkopota pieredze vairāk kā 10 gadu garumā par iedzīvotāju veselības traucējumiem, miega traucējumiem u.c. blaknēm saistībā ar VES ietekmi uz cilvēka veselību. Spriedumā ir ekspertu atzinumi arī par zemfrekvences infraskaņas ietekmi uz cilvēku.
Īrijas Augstākās tiesas spriedums atrodams šeit:
https://ww2.courts.ie/view/Judgments/7a91a5ce-89bb-45b4-97ff-2bc2562c2403/9eefb5da-8870-43d7-bc62-af1989ac9b03/2025_IEHC_330.pdf/pdf (Īrijas Augstākā tiesa, 05.06.2025.)
Savukārt, informatīvs materials latviešu valodā atrodams šeit:
https://www.la.lv/vai-tiesam-veja-generatori-ir-nekaitigi-tiesa-piespriedusi-apturet-3-generatoru-darbibu-un-izmaksat-kadam-parim-360-000-eiro-kompensaciju (LA.LV 15.06.2025.)
- Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.
26.12.2025. 12:58
Fiziska persona
Esmu kategoriski PRET vēja parku būvniecību, jo tas sagraus Latvijas lielāko vērtību- ainavu, iznīcinās putnu migrācijas vietas, iznīcinās mežus. Manam nekustamajam īpašumam kritīsies vērtība. Ar kàdām tiesībām kādu juridisku personu intereses tiek augstàk vērtètas par sabiedrības kopējām interesēm?
26.12.2025. 14:11
Fiziska persona
Esmu kategoriski pret vēja parku būvniecībai Dienvidkurzenes novada Sakas pagastā.
26.12.2025. 17:11
Fiziska persona
Iebilstu kategoriski PRET VES "K2 Ventum" būvniecību.
29.12.2025. 12:28
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret šī un citu vēja parku izbūvi Latvijā! Tie degradē vidi, biotopus, ainavu. Latvija ir zaļā oāze ar tīru un daudzveidīgu dabu, tapec ta ir jāsaglabā nevis jāpiesārņo.
Vēja parku izbūvei nav objektīva ekonomiskā pamatojuma. Nav korektu novērtējumu par ietekmi uz vidi.
Lūdzu, ieklausieties pamatiedzivotaju velmē saglabāt tīru vidi bez vēja monstriem. Ja valsts velas atgriezt aizcelojušos tautiešus atpakaļ Latvijā, tad sis ir solis pretējā virzienā. Cilveki vēl vairāk pametīs Latviju. Ari tie, kuri atgriezušies no ārzemem, iekopuši savu lauku viensētu, audzina šeit bernus un attista savu biznesu. Tāpēc apturiet šo absurdo projektu. Elektrības cenas nebūs zemākas un zaudējumu būs vairāk ka ieguvumu.
Vēja parku izbūvei nav objektīva ekonomiskā pamatojuma. Nav korektu novērtējumu par ietekmi uz vidi.
Lūdzu, ieklausieties pamatiedzivotaju velmē saglabāt tīru vidi bez vēja monstriem. Ja valsts velas atgriezt aizcelojušos tautiešus atpakaļ Latvijā, tad sis ir solis pretējā virzienā. Cilveki vēl vairāk pametīs Latviju. Ari tie, kuri atgriezušies no ārzemem, iekopuši savu lauku viensētu, audzina šeit bernus un attista savu biznesu. Tāpēc apturiet šo absurdo projektu. Elektrības cenas nebūs zemākas un zaudējumu būs vairāk ka ieguvumu.
30.12.2025. 12:47
Fiziska persona
Ņemot vērā, ka pašlaik nav regulējuma un skaidras procedura kā darbības īstenotājs (VES īpašnieks) varētu tikt sodīts par IVN atzinumā norādīto kaitīgo ietekmju robežlielumu pārkāpšanu un cik operatīvi tā darbība var tikt apturēta līdz brīdim, kad kaitīgo ietekmju robežlielumi netiek pārsniegti, aicinu atlikt šadu projektu saskaņošanu ministru kabinetā.
Tāpat nav atrunāts cik lielas soda naudas tiks piemērotas par nogalinātajiem aizsargājamiem putniem un sikspārņiem, kas to visu uzraudzīs.
Vai netkarīgais putnu monitorings būs pietiekoši efektīva metode, ļoti šaubos. Nomāli būtu, ka jebkura biedrība varētu kontrolēt darbības rādījumus.
Aicinu steidzami MK risināt šos jautājumus iesaistot nevalstiskās organizācijas diskutēt par labāko risinājumu kontroles nodrošināšanai vēja elekrostaciju kaitīgo ietekmju kontrolei un savlaicīgai to novēršanai un bezatbildīgu operatoru darbības apturēšanai uz laiku, kad tiks noregulēta likumdošana un prasības.
Tāpat nav atrunāts cik lielas soda naudas tiks piemērotas par nogalinātajiem aizsargājamiem putniem un sikspārņiem, kas to visu uzraudzīs.
Vai netkarīgais putnu monitorings būs pietiekoši efektīva metode, ļoti šaubos. Nomāli būtu, ka jebkura biedrība varētu kontrolēt darbības rādījumus.
Aicinu steidzami MK risināt šos jautājumus iesaistot nevalstiskās organizācijas diskutēt par labāko risinājumu kontroles nodrošināšanai vēja elekrostaciju kaitīgo ietekmju kontrolei un savlaicīgai to novēršanai un bezatbildīgu operatoru darbības apturēšanai uz laiku, kad tiks noregulēta likumdošana un prasības.
30.12.2025. 20:26
Fiziska persona
Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija rīkojumā Nr. 573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam" ir iekļauts uzdevums Nr. 3.1.3.6., kas nosaka, ka Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2026. gadam ir jāizstrādā regulējums un robežlielumi attiecībā uz vēja elektro staciju (turpmāk tekstā – VES) zemfrekvenču skaņām, vibrāciju, mirgojumiem, trokšņiem u.c. VES raksturīgām radītām ietekmēm. Izstrādājot minēto regulējumu, tajā varētu detalizētāk noteikt papildu prasības VES izvietojumam, kā arī ietekmes uz cilvēka veselību mazināšanai.
Valstiskā līmenī izpēte uz doto brīdi nav veikta. Nav izstrādāti un ieviesti normatīvajos aktos paredzētie mehānismi, nav pieņemti nepieciešamie pakārtotie lēmumi vai akti. Tas norāda, ka pēc būtības nav iespējams lemt par VES būvniecību
Valstiskā līmenī izpēte uz doto brīdi nav veikta. Nav izstrādāti un ieviesti normatīvajos aktos paredzētie mehānismi, nav pieņemti nepieciešamie pakārtotie lēmumi vai akti. Tas norāda, ka pēc būtības nav iespējams lemt par VES būvniecību
30.12.2025. 20:26
Fiziska persona
Šobrīd VES Attīstītājs un valsts iestādes pielieto dažādas, citu valstu normas, kas ir savstarpēji būtiski atšķirīgas, iespējams vairs neaktuālas, izmanto to valstu lielumus, kas ir izdevīgi Attīstītājam, nevis videi un iedzīvotājiem, kur pēc būtības jāvadās pēc piesardzības principa (Piemēram, VES radītās skaņas pieļaujamo normu nosakot nevis 45 dBa kā tas ir Dānijā, bet piemērojot 40 dBa kā tas ir Zviedrijā), kas netiek ievērots. Izvēlētie dati un izpratne par VES ietekmēm ir sadrumstalota, individuāli, vai šaurā lokā vērtēta VES Attīstītāju, saistīto zemes īpašnieku, būvuzņēmēju, citu ieinteresēto trešo personu viedokļu ietekmē. VES Attīstītājs un valsts iestādes nepiemēro ES noteikto “Piesardzības Principu” (Precautionary Principle), kas regulējams ar Līguma par ES darbību 191.pantā un Vides aizsardzības likuma 3. Pantu, kur noteikts piesardzības princips:
“piesardzības princips — ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību..”
“piesardzības princips — ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību..”
30.12.2025. 20:27
Fiziska persona
Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.
30.12.2025. 20:27
Fiziska persona
Iebilstu pret VES būvniecību:
Ņemot vērā, ka pašlaik nav regulējuma un skaidras procedura kā darbības īstenotājs (VES īpašnieks) varētu tikt sodīts par IVN atzinumā norādīto kaitīgo ietekmju robežlielumu pārkāpšanu un cik operatīvi tā darbība var tikt apturēta līdz brīdim, kad kaitīgo ietekmju robežlielumi netiek pārsniegti, aicinu atlikt šadu projektu saskaņošanu ministru kabinetā.
Tāpat nav atrunāts cik lielas soda naudas tiks piemērotas par nogalinātajiem aizsargājamiem putniem un sikspārņiem, kas to visu uzraudzīs.
Vai netkarīgais putnu monitorings būs pietiekoši efektīva metode, ļoti šaubos. Nomāli būtu, ka jebkura biedrība varētu kontrolēt darbības rādījumus.
Ņemot vērā, ka pašlaik nav regulējuma un skaidras procedura kā darbības īstenotājs (VES īpašnieks) varētu tikt sodīts par IVN atzinumā norādīto kaitīgo ietekmju robežlielumu pārkāpšanu un cik operatīvi tā darbība var tikt apturēta līdz brīdim, kad kaitīgo ietekmju robežlielumi netiek pārsniegti, aicinu atlikt šadu projektu saskaņošanu ministru kabinetā.
Tāpat nav atrunāts cik lielas soda naudas tiks piemērotas par nogalinātajiem aizsargājamiem putniem un sikspārņiem, kas to visu uzraudzīs.
Vai netkarīgais putnu monitorings būs pietiekoši efektīva metode, ļoti šaubos. Nomāli būtu, ka jebkura biedrība varētu kontrolēt darbības rādījumus.
30.12.2025. 20:28
Normans Kairis
Kategoriski iebilstu pret VES K2 Ventum būvniecību. Tas ir klaji pretrunā ar Pāvilostas un citu apkārtnē dzīvojošo cilvēku interesēm un apdraud to veselību un vidi.
30.12.2025. 21:20
Rolands Rendenieks
Esmu kategoriski pret vēja parku būvniecībai Dienvidkurzenes novada Sakas pagastā.
02.01.2026. 15:59
Daina Paulovska - IK Juriste DP
Tiesiskā kārtība uzliek Ministru kabinetam pienākumu strikti ievērot objektivitāti, likuma prasības un sabiedrības intereses. Tas nozīmē, ka, izstrādājot un pieņemot konkrēta satura rīkojumu, Ministru kabinets nav tiesīgs atkāpties no vispārējiem valsts pārvaldes un administratīvā procesa principiem. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantu (tiesiskuma princips) un 11. pantu (labas pārvaldības princips), kā arī Administratīvā procesa likuma 1., 2. un 10. pantu, valsts pārvaldei ir pienākums rīkoties tiesiski, objektīvi, pamatoti un sabiedrībai pārbaudāmā veidā, un šīs prasības pilnā apjomā saista Ministru kabinetu arī individuāla rīkojuma izdošanas procesā.
Nepieņemami, ka privātpersonām nākas norādīt valsts augstākajai izpildvaras institūcijai par likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (IVN likuma) 22. panta otrajā daļā Ministru kabinetam noteiktajiem aktīvajiem pienākumiem – vispusīgi izvērtēt kompetentās institūcijas atzinumu un sabiedrības viedokli pirms paredzētās darbības akceptēšanas. Konkrētajā rīkojuma projektā ir acīmredzams, ka nav veikts patstāvīgs Enerģētikas un vides aģentūras atzinuma tiesiskuma izvērtējums, rīkojuma projekts nesatur sabiedrības viedokļa izvērtējumu pēc būtības, kā arī nav analizēts, kādēļ un vai tiesiski pamatoti atzinums balstīts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma 4. redakcijā, kas nav bijusi sabiedriskās apspriešanas priekšmets. Tādējādi Ministru kabinets nav izpildījis IVN likuma 22. panta otrajā daļā noteikto pienākumu, bet ir aprobežojies ar formālu atsauci uz šīs normas esamību, faktiski atsakoties no tam likumā piešķirtās lēmējinstitūcijas funkcijas.
Īpaši nepieņemami, ka sabiedrībai nākas aizrādīt Ministru kabinetam par pienākumu ievērot Administratīvā procesa likuma 10. pantā noteikto objektīvās izmeklēšanas principu, jo rīkojuma projekts apliecina, ka Ministru kabinets apzināti atsakās īstenot likumā noteikto kompetenci noskaidrot un izvērtēt visus būtiskos apstākļus. Konkrētajā gadījumā nav noskaidrota un izvērtēta sabiedriskās apspriešanas faktiskā robeža, jo sabiedrībai apspriešanai tika nodota ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma 3. redakcija, savukārt kompetentās institūcijas atzinums izdots par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma 4. redakciju, lai gan starp šīm redakcijām pastāv būtiskas atšķirības. Ministru kabinets šo apstākli ignorē un pieļauj akceptēt atzinumu, kurā nav ņemts vērā sabiedrības viedoklis, tādējādi klaji ignorējot sabiedrības intereses.
Ministru kabinets nav ievērojis Administratīvā procesa likuma 62. pantā noteiktās sabiedrības līdzdalības tiesības, kā arī 67. pantā noteikto pamatojuma pienākumu, jo rīkojuma projekts nesatur argumentētu apsvērumu izvēli un apstākļu kopsakarības izvērtējumu, kas liedz pārbaudīt, kāpēc paredzētā darbību Ministru kabinets akceptē tieši šādi. Tam ir īpaši būtiska nozīme apstākļos, kad vietējās kopienas sabiedrība ir paudusi būtiskus un pamatotus iebildumus pret paredzēto darbību.
Ministru kabinetam ir pienākums ievērot arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. un 11. pantu, rīkojuma projekta saturs liecina par pretējo. Sabiedrībai nav sniegts saprotams un pārbaudāms rīkojuma pamatojums, nav objektīvi izvērtēti un atspēkoti sabiedrības iebildumi. Tātad nav ievērota atklātība pret privātpersonu un sabiedrību, nav taisnīgas procedūras īstenošana, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Likumam neatbilstoša atzinuma akceptēšana noteikti nav sabiedrības interesēs.
Turklāt ar šo rīkojuma projektu Ministru kabinets faktiski pārliek likumā noteiktās kompetences īstenošanu uz nākamo procesa stadiju – būvatļaujas izdošanu, lai gan būvatļaujas stadijā kompetentā institūcija nav tiesīga pārvērtēt Ministru kabineta rīkojuma tiesiskumu vai labot Ministru kabineta pieļautos procesuālos un materiāltiesiskos trūkumus. Līdz ar to Ministru kabineta atteikšanās veikt pilnvērtīgu izvērtējumu IVN akceptēšanas stadijā, pārliekot būtiskos jautājumus uz būvatļaujas stadiju, ir prettiesiska un neatbilst valsts pārvaldes kompetenču sadalījumam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka šādā redakcijā rīkojuma projekts nav pieļaujams. Tas demonstrē nevis objektīvu un atbildīgu izvērtējumu, bet apzinātu atteikšanos no likumā noteikto uzdevumu izpildes, kas pēc būtības kvalificējama kā tiesiskā nihilisma izpausme augstākās izpildvaras rīcībā, tā nav savienojama ar demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem.
Izskatāmajā gadījumā gan ietekmes uz vidi novērtējums, gan sabiedriskā apspriešana, gan IVN ziņojuma izvērtēšana kompetentajā iestādē, gan arī šīs iestādes atzinuma akceptēšana Ministru kabinetā veido vienotu formālisma kopumu un pēctecību. Proti, procedūras izpilda kā pašmērķi, nevis izmanto kā instrumentu tiesiska lēmuma satura izvērtēšanai. Sabiedrības līdzdalība ir reducēta līdz deklaratīvai formalitātei, ietekmes uz vidi izvērtējums – līdz obligātai atzīmei procesa turpināšanai, bet Ministru kabineta rīcība – līdz automātiskai citu institūciju secinājumu apstiprināšanai, neīstenojot likumā noteikto patstāvīgo izvērtēšanas pienākumu. Šāda procesa imitācija ir klaji pretrunā ietekmes uz vidi novērtējuma jēgai un sabiedrības līdzdalības būtībai. Turkālt šāds formālisms rada paredzamu, reaālu apdraudējumu videi.
Atteikt akceptēt Enerģētikas un vides aģentūras atzinumu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “K2 Ventum” ieceri – paredzēto darbību “Vēja elektrostaciju parka ‘K2 Ventum’ būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā” –, kas sagatavots saistībā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “K2 Ventum” 2025. gada 31. oktobra iesniegumu, kā tiesiski nepamatotu un pieņemtu, neievērojot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras būtiskās prasības, tostarp sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu un vispusīgu izvērtējumu.
Nepieņemami, ka privātpersonām nākas norādīt valsts augstākajai izpildvaras institūcijai par likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (IVN likuma) 22. panta otrajā daļā Ministru kabinetam noteiktajiem aktīvajiem pienākumiem – vispusīgi izvērtēt kompetentās institūcijas atzinumu un sabiedrības viedokli pirms paredzētās darbības akceptēšanas. Konkrētajā rīkojuma projektā ir acīmredzams, ka nav veikts patstāvīgs Enerģētikas un vides aģentūras atzinuma tiesiskuma izvērtējums, rīkojuma projekts nesatur sabiedrības viedokļa izvērtējumu pēc būtības, kā arī nav analizēts, kādēļ un vai tiesiski pamatoti atzinums balstīts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma 4. redakcijā, kas nav bijusi sabiedriskās apspriešanas priekšmets. Tādējādi Ministru kabinets nav izpildījis IVN likuma 22. panta otrajā daļā noteikto pienākumu, bet ir aprobežojies ar formālu atsauci uz šīs normas esamību, faktiski atsakoties no tam likumā piešķirtās lēmējinstitūcijas funkcijas.
Īpaši nepieņemami, ka sabiedrībai nākas aizrādīt Ministru kabinetam par pienākumu ievērot Administratīvā procesa likuma 10. pantā noteikto objektīvās izmeklēšanas principu, jo rīkojuma projekts apliecina, ka Ministru kabinets apzināti atsakās īstenot likumā noteikto kompetenci noskaidrot un izvērtēt visus būtiskos apstākļus. Konkrētajā gadījumā nav noskaidrota un izvērtēta sabiedriskās apspriešanas faktiskā robeža, jo sabiedrībai apspriešanai tika nodota ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma 3. redakcija, savukārt kompetentās institūcijas atzinums izdots par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma 4. redakciju, lai gan starp šīm redakcijām pastāv būtiskas atšķirības. Ministru kabinets šo apstākli ignorē un pieļauj akceptēt atzinumu, kurā nav ņemts vērā sabiedrības viedoklis, tādējādi klaji ignorējot sabiedrības intereses.
Ministru kabinets nav ievērojis Administratīvā procesa likuma 62. pantā noteiktās sabiedrības līdzdalības tiesības, kā arī 67. pantā noteikto pamatojuma pienākumu, jo rīkojuma projekts nesatur argumentētu apsvērumu izvēli un apstākļu kopsakarības izvērtējumu, kas liedz pārbaudīt, kāpēc paredzētā darbību Ministru kabinets akceptē tieši šādi. Tam ir īpaši būtiska nozīme apstākļos, kad vietējās kopienas sabiedrība ir paudusi būtiskus un pamatotus iebildumus pret paredzēto darbību.
Ministru kabinetam ir pienākums ievērot arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. un 11. pantu, rīkojuma projekta saturs liecina par pretējo. Sabiedrībai nav sniegts saprotams un pārbaudāms rīkojuma pamatojums, nav objektīvi izvērtēti un atspēkoti sabiedrības iebildumi. Tātad nav ievērota atklātība pret privātpersonu un sabiedrību, nav taisnīgas procedūras īstenošana, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Likumam neatbilstoša atzinuma akceptēšana noteikti nav sabiedrības interesēs.
Turklāt ar šo rīkojuma projektu Ministru kabinets faktiski pārliek likumā noteiktās kompetences īstenošanu uz nākamo procesa stadiju – būvatļaujas izdošanu, lai gan būvatļaujas stadijā kompetentā institūcija nav tiesīga pārvērtēt Ministru kabineta rīkojuma tiesiskumu vai labot Ministru kabineta pieļautos procesuālos un materiāltiesiskos trūkumus. Līdz ar to Ministru kabineta atteikšanās veikt pilnvērtīgu izvērtējumu IVN akceptēšanas stadijā, pārliekot būtiskos jautājumus uz būvatļaujas stadiju, ir prettiesiska un neatbilst valsts pārvaldes kompetenču sadalījumam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka šādā redakcijā rīkojuma projekts nav pieļaujams. Tas demonstrē nevis objektīvu un atbildīgu izvērtējumu, bet apzinātu atteikšanos no likumā noteikto uzdevumu izpildes, kas pēc būtības kvalificējama kā tiesiskā nihilisma izpausme augstākās izpildvaras rīcībā, tā nav savienojama ar demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem.
Izskatāmajā gadījumā gan ietekmes uz vidi novērtējums, gan sabiedriskā apspriešana, gan IVN ziņojuma izvērtēšana kompetentajā iestādē, gan arī šīs iestādes atzinuma akceptēšana Ministru kabinetā veido vienotu formālisma kopumu un pēctecību. Proti, procedūras izpilda kā pašmērķi, nevis izmanto kā instrumentu tiesiska lēmuma satura izvērtēšanai. Sabiedrības līdzdalība ir reducēta līdz deklaratīvai formalitātei, ietekmes uz vidi izvērtējums – līdz obligātai atzīmei procesa turpināšanai, bet Ministru kabineta rīcība – līdz automātiskai citu institūciju secinājumu apstiprināšanai, neīstenojot likumā noteikto patstāvīgo izvērtēšanas pienākumu. Šāda procesa imitācija ir klaji pretrunā ietekmes uz vidi novērtējuma jēgai un sabiedrības līdzdalības būtībai. Turkālt šāds formālisms rada paredzamu, reaālu apdraudējumu videi.
Atteikt akceptēt Enerģētikas un vides aģentūras atzinumu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “K2 Ventum” ieceri – paredzēto darbību “Vēja elektrostaciju parka ‘K2 Ventum’ būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā” –, kas sagatavots saistībā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “K2 Ventum” 2025. gada 31. oktobra iesniegumu, kā tiesiski nepamatotu un pieņemtu, neievērojot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras būtiskās prasības, tostarp sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu un vispusīgu izvērtējumu.
02.01.2026. 18:48
Rita Kārkliņa
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 7.panta pirmās daļas 6.un 7.punkts, kurš nosaka,ka apkaime ir nosacīta lieluma apdzīvota vide pielsētās un lauku teritorijā ar savu identitāti,ko nosaka apbūves raksturs,ainava, un iedzīvotāju kopības izjūta,pierasu noraidīt dok.25-TA-2896. Šī iecere,dabā skar Sakas pagasta apkaimi,kā arī teritoriju uz kuru līdz šim attiecās saimnieciskās darbības ierobēžojumi,5km platumā no Balijas krasta līnijas.Gadu desmitiem teritorijas izmantošanas veids bija mazstāvu pārvietojamās mājiņas,citas vieglas konstrukcijas būves,atpūtas un rekreācijas teritorijas un kempingu novietnes. Lūdzu akceptēt Sakas apkaimes iedzīvotāju ierasto dzīves veidu,viņu biznesa iespējas biznesa jomā,saglabāt Baltijas jūras piekrastes dabas daudzveidību un kultūrvesturiskos valsts un reģiona nozīmes objektus. Sakas pagasta iedzīvotāja R.Kārklin̈a
03.01.2026. 19:01
Fiziska persona
Iebildumi pret paredzētās darbības – vēja elektrostaciju parka K2 Ventum būvniecības – realizāciju
(projekts Nr. 25-TA-2896)
Iesniedzējs:
Dainis Bremze
Smilšu iela 10, Pāvilosta, Dienvidkurzemes novads
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, vides aizsardzības normatīvajiem aktiem, ES tiesību normām un starptautiskajām saistībām, iebilstu pret vēja elektrostaciju parka K2 Ventum būvniecības ieceres akceptu un realizāciju Dienvidkurzemes novada teritorijā.
Saskaņā ar Satversmes 115. pantu valstij ir pienākums aizsargāt ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi. Plānotais vēja parks radītu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu Pāvilostas piekrastes ainavai, kas ir sabiedrisks labums un neatņemama vietējās dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Augstas jaudas vēja turbīnas faktiski industrializētu līdz šim mazapbūvētu piekrastes teritoriju, kas nav savietojams ar tās raksturu.
Projekts ir pretrunā Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3. pantā noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības un sabiedrības interešu prioritātes principiem, kā arī Eiropas Ainavu konvencijai, kas uzliek pienākumu aizsargāt arī ikdienas un kultūrainavas, ne tikai īpaši aizsargājamas teritorijas.
Saskaņā ar Vides aizsardzības likumu, kā arī ES Putnu un Biotopu direktīvām, gadījumos, kad pastāv būtiska negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, piemērojams piesardzības princips. Plānotā darbība atrodas putnu migrācijas ceļu tuvumā un apdraud sikspārņu populācijas, savukārt mežu fragmentācija rada neatgriezeniskas sekas ekosistēmām. Esošajā IVN procesā nav iespējams pilnībā izslēgt būtisku kaitējumu, tādēļ projekta akcepts nav pieļaujams.
Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķis ir novērst vai samazināt negatīvu ietekmi, nevis to formāli konstatēt. Ainavas degradācija nav kompensējama ar monitoringu vai nosacījumiem, līdz ar to IVN mērķis netiek sasniegts.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13. pantu lēmumam jābūt samērīgam. Šajā gadījumā vietējai sabiedrībai radītie zaudējumi (dzīves vides pasliktināšanās, tūrisma un nekustamo īpašumu vērtības kritums) nav samērojami ar centralizētiem un lokāli nejūtamiem ieguvumiem.
Tāpat nav nodrošināta efektīva sabiedrības līdzdalība, kā to prasa Orhūsas konvencija un Vides aizsardzības likuma 7. pants, jo plaši izteiktā vietējās kopienas pretestība netiek pienācīgi atspoguļota lēmumu pieņemšanā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu neakceptēt paredzētās darbības – vēja elektrostaciju parka K2 Ventum būvniecības – realizāciju.
(projekts Nr. 25-TA-2896)
Iesniedzējs:
Dainis Bremze
Smilšu iela 10, Pāvilosta, Dienvidkurzemes novads
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, vides aizsardzības normatīvajiem aktiem, ES tiesību normām un starptautiskajām saistībām, iebilstu pret vēja elektrostaciju parka K2 Ventum būvniecības ieceres akceptu un realizāciju Dienvidkurzemes novada teritorijā.
Saskaņā ar Satversmes 115. pantu valstij ir pienākums aizsargāt ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi. Plānotais vēja parks radītu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu Pāvilostas piekrastes ainavai, kas ir sabiedrisks labums un neatņemama vietējās dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Augstas jaudas vēja turbīnas faktiski industrializētu līdz šim mazapbūvētu piekrastes teritoriju, kas nav savietojams ar tās raksturu.
Projekts ir pretrunā Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3. pantā noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības un sabiedrības interešu prioritātes principiem, kā arī Eiropas Ainavu konvencijai, kas uzliek pienākumu aizsargāt arī ikdienas un kultūrainavas, ne tikai īpaši aizsargājamas teritorijas.
Saskaņā ar Vides aizsardzības likumu, kā arī ES Putnu un Biotopu direktīvām, gadījumos, kad pastāv būtiska negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, piemērojams piesardzības princips. Plānotā darbība atrodas putnu migrācijas ceļu tuvumā un apdraud sikspārņu populācijas, savukārt mežu fragmentācija rada neatgriezeniskas sekas ekosistēmām. Esošajā IVN procesā nav iespējams pilnībā izslēgt būtisku kaitējumu, tādēļ projekta akcepts nav pieļaujams.
Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķis ir novērst vai samazināt negatīvu ietekmi, nevis to formāli konstatēt. Ainavas degradācija nav kompensējama ar monitoringu vai nosacījumiem, līdz ar to IVN mērķis netiek sasniegts.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13. pantu lēmumam jābūt samērīgam. Šajā gadījumā vietējai sabiedrībai radītie zaudējumi (dzīves vides pasliktināšanās, tūrisma un nekustamo īpašumu vērtības kritums) nav samērojami ar centralizētiem un lokāli nejūtamiem ieguvumiem.
Tāpat nav nodrošināta efektīva sabiedrības līdzdalība, kā to prasa Orhūsas konvencija un Vides aizsardzības likuma 7. pants, jo plaši izteiktā vietējās kopienas pretestība netiek pienācīgi atspoguļota lēmumu pieņemšanā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu neakceptēt paredzētās darbības – vēja elektrostaciju parka K2 Ventum būvniecības – realizāciju.
04.01.2026. 18:13
Kristaps Andersons - Sabiedrības grupa
Kategoriski iebilstu un esmu pret "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecību.
Uzskaitu kāpēc.
1. Dabas teritorija ir lieguma zonā un vieta kur to grasās realizēt ir Latvijas kontekstā 3 neskartakā dabas teritoija visā valstī kas ir mūsu valsts dārgums.
2. Šo turbīnu radītais troksnis ir tikai aizberga redzamā daļa par ko K2 Ventums attīstītāji sniedz nepatiesus rādītājus, ka šis troksnis nesasniegs Pāvilostas teritoriju lielā skaļumā.
Bet zemo frekveņču radītā ietekme atstās neatgriezeniskas sekas uz Pāvilostas pusē dzīvojošajiem cilvēkiem.
Šo ietekmi jau var novērot citur eiropā kur notiek nopietna tiesāšanās.
tā varētu vēl ilgi turpināt.
skaidrs ir viens ka šis projekts būs izdevīgs mazai cilvēku grupai, dēļ ko cietīs liela sabiedrības daļa un valsts dabas dārgums.
Citur eiropā šos parkus ceļ lauksaimniecības teritorijās, rupnieciskajās un šoseju malās kas jau ir noslogotas ar cilvēku darbību.
Mums arī vajadzētu no tā mācīties.
Uzskaitu kāpēc.
1. Dabas teritorija ir lieguma zonā un vieta kur to grasās realizēt ir Latvijas kontekstā 3 neskartakā dabas teritoija visā valstī kas ir mūsu valsts dārgums.
2. Šo turbīnu radītais troksnis ir tikai aizberga redzamā daļa par ko K2 Ventums attīstītāji sniedz nepatiesus rādītājus, ka šis troksnis nesasniegs Pāvilostas teritoriju lielā skaļumā.
Bet zemo frekveņču radītā ietekme atstās neatgriezeniskas sekas uz Pāvilostas pusē dzīvojošajiem cilvēkiem.
Šo ietekmi jau var novērot citur eiropā kur notiek nopietna tiesāšanās.
tā varētu vēl ilgi turpināt.
skaidrs ir viens ka šis projekts būs izdevīgs mazai cilvēku grupai, dēļ ko cietīs liela sabiedrības daļa un valsts dabas dārgums.
Citur eiropā šos parkus ceļ lauksaimniecības teritorijās, rupnieciskajās un šoseju malās kas jau ir noslogotas ar cilvēku darbību.
Mums arī vajadzētu no tā mācīties.
04.01.2026. 18:22
Fiziska persona
Esmu absolūti PRET plānoto būvniecību, ujo nav veikta padziļināts, visaptverošs un mūsdienu zinātnē balstīts izvērtējums. Plānotās darbības ir pretrunā piesardzības principam un sabiedrības interesēm.
Plānotā vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” izbūve Dienvidkurzemes novadā tiek virzīta, nepietiekami izvērtējot jaunākajos zinātniskajos pētījumos identificētos ietekmes aspektus, kā arī ignorējot plašus praktiskus novērojumus un elementārus loģikas principus, kas saistīti ar industriālu objektu mēroga pieaugumu.
Jaunākie pētījumi un starptautiskā pieredze norāda uz virkni savstarpēji saistītu ietekmju, kas bieži tiek vērtētas fragmentāri vai netiek vērtētas vispār, tostarp:
zemfrekvences trokšņa un infraskaņas ietekmi, kas netiek regulēta normatīvajos aktos, bet fiziski pastāv un var ietekmēt cilvēka organismu ilgtermiņā;
miega kvalitātes pasliktināšanos, hronisku nogurumu un psihofizioloģisku stresu iedzīvotājiem vēja parku tuvumā;
kumulatīvo ietekmi, ja vienā teritorijā koncentrēts liels skaits augstas jaudas turbīnu, kā arī saistītā infrastruktūra;
atmosfēras apstākļu ietekmi, īpaši naktīs, kad skaņas un vibrāciju izplatība var būt būtiski atšķirīga no “vidējā scenārija”;
dzīvnieku uzvedības izmaiņas, biotopu fragmentāciju un izvairīšanos no teritorijām vairāku kilometru rādiusā;
ainavas degradāciju un dzīves vides kvalitātes neatgriezenisku pasliktināšanos, kas nav kompensējama ar ekonomiskiem ieguvumiem.
Īpaši satraucoši ir tas, ka tiek izmantoti vispārināti un novecojuši pieņēmumi, kas balstīti uz mazāka mēroga vai vecākas paaudzes vēja turbīnām, lai gan mūsdienu turbīnas ir daudz augstākas, jaudīgākas un ar būtiski atšķirīgu fizisko ietekmi.
Nav pamatoti apgalvot, ka ietekme ir niecīga vai nenozīmīga, ja tā vienkārši nav pietiekami pētīta vai reglamentēta! Kāpēc Latvijai šis ir vajadzīgs, ņemot vērā minēto?
Plānotā vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” izbūve Dienvidkurzemes novadā tiek virzīta, nepietiekami izvērtējot jaunākajos zinātniskajos pētījumos identificētos ietekmes aspektus, kā arī ignorējot plašus praktiskus novērojumus un elementārus loģikas principus, kas saistīti ar industriālu objektu mēroga pieaugumu.
Jaunākie pētījumi un starptautiskā pieredze norāda uz virkni savstarpēji saistītu ietekmju, kas bieži tiek vērtētas fragmentāri vai netiek vērtētas vispār, tostarp:
zemfrekvences trokšņa un infraskaņas ietekmi, kas netiek regulēta normatīvajos aktos, bet fiziski pastāv un var ietekmēt cilvēka organismu ilgtermiņā;
miega kvalitātes pasliktināšanos, hronisku nogurumu un psihofizioloģisku stresu iedzīvotājiem vēja parku tuvumā;
kumulatīvo ietekmi, ja vienā teritorijā koncentrēts liels skaits augstas jaudas turbīnu, kā arī saistītā infrastruktūra;
atmosfēras apstākļu ietekmi, īpaši naktīs, kad skaņas un vibrāciju izplatība var būt būtiski atšķirīga no “vidējā scenārija”;
dzīvnieku uzvedības izmaiņas, biotopu fragmentāciju un izvairīšanos no teritorijām vairāku kilometru rādiusā;
ainavas degradāciju un dzīves vides kvalitātes neatgriezenisku pasliktināšanos, kas nav kompensējama ar ekonomiskiem ieguvumiem.
Īpaši satraucoši ir tas, ka tiek izmantoti vispārināti un novecojuši pieņēmumi, kas balstīti uz mazāka mēroga vai vecākas paaudzes vēja turbīnām, lai gan mūsdienu turbīnas ir daudz augstākas, jaudīgākas un ar būtiski atšķirīgu fizisko ietekmi.
Nav pamatoti apgalvot, ka ietekme ir niecīga vai nenozīmīga, ja tā vienkārši nav pietiekami pētīta vai reglamentēta! Kāpēc Latvijai šis ir vajadzīgs, ņemot vērā minēto?
04.01.2026. 20:34
Fiziska persona
Nepiekrītu vēja ģeneratoru būvniecībai Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
05.01.2026. 09:55
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret VES K2 Ventum būvniecību, jo tas sagraus Latvijas lielāko vērtību- ainavu, iznīcinās putnu migrācijas vietas, iznīcinās mežus un apdraudēs apkārtējo iedzīvotāju veselību.
05.01.2026. 10:32
Fiziska persona
Pamatojoties uz LR Satversmi, vides aizsardzības normatīvajiem aktiem, ES tiesību normām un starptautiskajām saistībām, iebilstu pret vēja elektrostaciju parka K2 Ventum būvniecības ieceres akceptu un realizāciju Dienvidkurzemes novada teritorijā.
Saskaņā ar Satversmes 115. pantu valstij ir pienākums aizsargāt ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi. Plānotais vēja parks radītu neatgriezenisku kaitējumu Pāvilostas piekrastes ainavai, kas ir sabiedrisks labums un neatņemama vietējās dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Plānotā darbība atrodas putnu migrācijas ceļu tuvumā, savukārt mežu fragmentācija rada neatgriezeniskas sekas ekosistēmām.
Projekts ir pretrunā Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3.pantā noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības un sabiedrības interešu prioritātes principiem, kā arī Eiropas Ainavu konvencijai, kas uzliek pienākumu aizsargāt arī ikdienas un kultūrainavas, ne tikai īpaši aizsargājamas teritorijas.
Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķis ir novērst vai samazināt negatīvu ietekmi, nevis to formāli konstatēt. Ainavas degradācija nav kompensējama ar monitoringu vai nosacījumiem, līdz ar to IVN mērķis netiek sasniegts.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13. pantu lēmumam jābūt samērīgam. Šajā gadījumā vietējai sabiedrībai radītie zaudējumi (dzīves vides pasliktināšanās, veselības problēmas no VES radītajiem traucējumiem, tūrisma un nekustamo īpašumu vērtības kritums) nav samērojami ar centralizētiem un lokāli nejūtamiem ieguvumiem.
Tāpat nav nodrošināta efektīva sabiedrības līdzdalība, kā to prasa Orhūsas konvencija un Vides aizsardzības likuma 7. pants, jo plaši izteiktā vietējās kopienas pretestība netiek pienācīgi atspoguļota lēmumu pieņemšanā.
Kategorisks PRET VES būvniecību Dienvidkurzemes novadā, kā arī citur Latvijā!
Saskaņā ar Satversmes 115. pantu valstij ir pienākums aizsargāt ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi. Plānotais vēja parks radītu neatgriezenisku kaitējumu Pāvilostas piekrastes ainavai, kas ir sabiedrisks labums un neatņemama vietējās dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Plānotā darbība atrodas putnu migrācijas ceļu tuvumā, savukārt mežu fragmentācija rada neatgriezeniskas sekas ekosistēmām.
Projekts ir pretrunā Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3.pantā noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības un sabiedrības interešu prioritātes principiem, kā arī Eiropas Ainavu konvencijai, kas uzliek pienākumu aizsargāt arī ikdienas un kultūrainavas, ne tikai īpaši aizsargājamas teritorijas.
Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķis ir novērst vai samazināt negatīvu ietekmi, nevis to formāli konstatēt. Ainavas degradācija nav kompensējama ar monitoringu vai nosacījumiem, līdz ar to IVN mērķis netiek sasniegts.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13. pantu lēmumam jābūt samērīgam. Šajā gadījumā vietējai sabiedrībai radītie zaudējumi (dzīves vides pasliktināšanās, veselības problēmas no VES radītajiem traucējumiem, tūrisma un nekustamo īpašumu vērtības kritums) nav samērojami ar centralizētiem un lokāli nejūtamiem ieguvumiem.
Tāpat nav nodrošināta efektīva sabiedrības līdzdalība, kā to prasa Orhūsas konvencija un Vides aizsardzības likuma 7. pants, jo plaši izteiktā vietējās kopienas pretestība netiek pienācīgi atspoguļota lēmumu pieņemšanā.
Kategorisks PRET VES būvniecību Dienvidkurzemes novadā, kā arī citur Latvijā!
05.01.2026. 11:38
Fiziska persona
PIEPRASU neakceptēt Ietekmes uz vidi novērtējuma Ziņojuma (ceturto redakciju) un "K2 Ventum" paredzētās darbības vēja elektrostaciju parka būvniecības un elektropārvades pieslēguma izveidi Dienvidkurzemes novadā un Kuldīgas novadā:
Iecere par paredzētās darbības vēja parka un tā pieslēguma būvniecību Sakas pagastā iecerēta Baltijas jūras Kurzemes piekrastes daļā, kas veidojusies Baltijas jūras senākās stadijas- Baltijas Ledus Ezera laikā. Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā piejūras kāpu biotopi vēl ir sastopami, Baltijas Ledus Ezera senkrasts un Piejūras zemiene aizņem 65.478ha platību, kas ir 1,01% no Latvijas sauszemes platības (biotops 2180).
Latvijas valsts pievienojusies Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija Direktīvai 92/43 EEK par dabisko dzīvotņu, savaļas faunas un floras aizsardzību.
Latvijas valsts pievienojusies Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīvai 2009/147 EK par savaļas putnu aizsardzību.
Spēkā esošs likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.
Spēkā esošs “Sugu un biotopu aizsardzības likums”.
“Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā noteikšanas rokasgrāmata” izdota 2013.gadā ar Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības Ministrijas atbalstu.
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu elektronizācijas sistēmas “OZOLS” publiski pieejamajā versijā redzams, ka RĪVAS, ULMALES, STRANTES ciemu un tiem pieguļošo mežu teritorijās (M) vienlaicīgi ir neskaitāmi biotopi, kuri daudzkārt pārklājas.
ATTEIKTIES NO INDUSTRIALIZĀCIJAS, SAGLABĀJOT NĀKAMAJĀM PAAUDZĒM ŠO UNIKĀLO BALTIJAS LEDUS EZERA SENKRASTA UN PIEJŪRAS ZEMIENES DAĻU NESKARTU!
Iecere par paredzētās darbības vēja parka un tā pieslēguma būvniecību Sakas pagastā iecerēta Baltijas jūras Kurzemes piekrastes daļā, kas veidojusies Baltijas jūras senākās stadijas- Baltijas Ledus Ezera laikā. Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā piejūras kāpu biotopi vēl ir sastopami, Baltijas Ledus Ezera senkrasts un Piejūras zemiene aizņem 65.478ha platību, kas ir 1,01% no Latvijas sauszemes platības (biotops 2180).
Latvijas valsts pievienojusies Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija Direktīvai 92/43 EEK par dabisko dzīvotņu, savaļas faunas un floras aizsardzību.
Latvijas valsts pievienojusies Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīvai 2009/147 EK par savaļas putnu aizsardzību.
Spēkā esošs likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.
Spēkā esošs “Sugu un biotopu aizsardzības likums”.
“Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā noteikšanas rokasgrāmata” izdota 2013.gadā ar Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības Ministrijas atbalstu.
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu elektronizācijas sistēmas “OZOLS” publiski pieejamajā versijā redzams, ka RĪVAS, ULMALES, STRANTES ciemu un tiem pieguļošo mežu teritorijās (M) vienlaicīgi ir neskaitāmi biotopi, kuri daudzkārt pārklājas.
ATTEIKTIES NO INDUSTRIALIZĀCIJAS, SAGLABĀJOT NĀKAMAJĀM PAAUDZĒM ŠO UNIKĀLO BALTIJAS LEDUS EZERA SENKRASTA UN PIEJŪRAS ZEMIENES DAĻU NESKARTU!
05.01.2026. 12:06
Fiziska persona
KATEGORISKI PRET !
05.01.2026. 13:31
Atlasīti 325 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25