Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja SIA "K2 Ventum" (reģistrācijas Nr. 40203344430, juridiskā adrese: Brīvības gatve 310 - 80, Rīga, LV-1006) (turpmāk - Ierosinātājs) 2025. gada 31. oktobra iesnieguma Nr. V-25/K2V/33 "par paredzētās darbības akceptēšanu K2 Ventum vēja elektrostaciju parkam" pamata ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" akceptu".
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Dienvidkurzemes novads, Kuldīgas novads
Norises laiks
22.12.2025. - 12.01.2026.
Informācija
Termiņš garāks par normatīvajos aktos noteikto minimumu, ņemot vērā daudzās gada nogales brīvdienas.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Natālija Slaidiņa (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
22.12.2025. 13:06
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu PRET
Īpaši nepieņemami, ka sabiedrībai nākas aizrādīt Ministru kabinetam par pienākumu ievērot Administratīvā procesa likuma 10. pantā noteikto objektīvās izmeklēšanas principu, jo rīkojuma projekts apliecina, ka Ministru kabinets apzināti atsakās īstenot likumā noteikto kompetenci noskaidrot un izvērtēt visus būtiskos apstākļus. Konkrētajā gadījumā nav noskaidrota un izvērtēta sabiedriskās apspriešanas faktiskā robeža, jo sabiedrībai apspriešanai tika nodota ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma 3. redakcija, savukārt kompetentās institūcijas atzinums izdots par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma 4. redakciju, lai gan starp šīm redakcijām pastāv būtiskas atšķirības. Ministru kabinets šo apstākli ignorē un pieļauj akceptēt atzinumu, kurā nav ņemts vērā sabiedrības viedoklis, tādējādi klaji ignorējot sabiedrības intereses.
Īpaši nepieņemami, ka sabiedrībai nākas aizrādīt Ministru kabinetam par pienākumu ievērot Administratīvā procesa likuma 10. pantā noteikto objektīvās izmeklēšanas principu, jo rīkojuma projekts apliecina, ka Ministru kabinets apzināti atsakās īstenot likumā noteikto kompetenci noskaidrot un izvērtēt visus būtiskos apstākļus. Konkrētajā gadījumā nav noskaidrota un izvērtēta sabiedriskās apspriešanas faktiskā robeža, jo sabiedrībai apspriešanai tika nodota ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma 3. redakcija, savukārt kompetentās institūcijas atzinums izdots par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma 4. redakciju, lai gan starp šīm redakcijām pastāv būtiskas atšķirības. Ministru kabinets šo apstākli ignorē un pieļauj akceptēt atzinumu, kurā nav ņemts vērā sabiedrības viedoklis, tādējādi klaji ignorējot sabiedrības intereses.
07.01.2026. 19:31
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu PRET
Ministru kabinets nav ievērojis Administratīvā procesa likuma 62. pantā noteiktās sabiedrības līdzdalības tiesības, kā arī 67. pantā noteikto pamatojuma pienākumu, jo rīkojuma projekts nesatur argumentētu apsvērumu izvēli un apstākļu kopsakarības izvērtējumu, kas liedz pārbaudīt, kāpēc paredzētā darbību Ministru kabinets akceptē tieši šādi. Tam ir īpaši būtiska nozīme apstākļos, kad vietējās kopienas sabiedrība ir paudusi būtiskus un pamatotus iebildumus pret paredzēto darbību.
Ministru kabinets nav ievērojis Administratīvā procesa likuma 62. pantā noteiktās sabiedrības līdzdalības tiesības, kā arī 67. pantā noteikto pamatojuma pienākumu, jo rīkojuma projekts nesatur argumentētu apsvērumu izvēli un apstākļu kopsakarības izvērtējumu, kas liedz pārbaudīt, kāpēc paredzētā darbību Ministru kabinets akceptē tieši šādi. Tam ir īpaši būtiska nozīme apstākļos, kad vietējās kopienas sabiedrība ir paudusi būtiskus un pamatotus iebildumus pret paredzēto darbību.
07.01.2026. 19:32
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebildums PRET
Ministru kabinetam ir pienākums ievērot arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. un 11. pantu, rīkojuma projekta saturs liecina par pretējo. Sabiedrībai nav sniegts saprotams un pārbaudāms rīkojuma pamatojums, nav objektīvi izvērtēti un atspēkoti sabiedrības iebildumi. Tātad nav ievērota atklātība pret privātpersonu un sabiedrību, nav taisnīgas procedūras īstenošana, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Likumam neatbilstoša atzinuma akceptēšana noteikti nav sabiedrības interesēs.
Turklāt ar šo rīkojuma projektu Ministru kabinets faktiski pārliek likumā noteiktās kompetences īstenošanu uz nākamo procesa stadiju – būvatļaujas izdošanu, lai gan būvatļaujas stadijā kompetentā institūcija nav tiesīga pārvērtēt Ministru kabineta rīkojuma tiesiskumu vai labot Ministru kabineta pieļautos procesuālos un materiāltiesiskos trūkumus. Līdz ar to Ministru kabineta atteikšanās veikt pilnvērtīgu izvērtējumu IVN akceptēšanas stadijā, pārliekot būtiskos jautājumus uz būvatļaujas stadiju, ir prettiesiska un neatbilst valsts pārvaldes kompetenču sadalījumam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka šādā redakcijā rīkojuma projekts nav pieļaujams. Tas demonstrē nevis objektīvu un atbildīgu izvērtējumu, bet apzinātu atteikšanos no likumā noteikto uzdevumu izpildes, kas pēc būtības kvalificējama kā tiesiskā nihilisma izpausme augstākās izpildvaras rīcībā, tā nav savienojama ar demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem.
Ministru kabinetam ir pienākums ievērot arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. un 11. pantu, rīkojuma projekta saturs liecina par pretējo. Sabiedrībai nav sniegts saprotams un pārbaudāms rīkojuma pamatojums, nav objektīvi izvērtēti un atspēkoti sabiedrības iebildumi. Tātad nav ievērota atklātība pret privātpersonu un sabiedrību, nav taisnīgas procedūras īstenošana, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Likumam neatbilstoša atzinuma akceptēšana noteikti nav sabiedrības interesēs.
Turklāt ar šo rīkojuma projektu Ministru kabinets faktiski pārliek likumā noteiktās kompetences īstenošanu uz nākamo procesa stadiju – būvatļaujas izdošanu, lai gan būvatļaujas stadijā kompetentā institūcija nav tiesīga pārvērtēt Ministru kabineta rīkojuma tiesiskumu vai labot Ministru kabineta pieļautos procesuālos un materiāltiesiskos trūkumus. Līdz ar to Ministru kabineta atteikšanās veikt pilnvērtīgu izvērtējumu IVN akceptēšanas stadijā, pārliekot būtiskos jautājumus uz būvatļaujas stadiju, ir prettiesiska un neatbilst valsts pārvaldes kompetenču sadalījumam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka šādā redakcijā rīkojuma projekts nav pieļaujams. Tas demonstrē nevis objektīvu un atbildīgu izvērtējumu, bet apzinātu atteikšanos no likumā noteikto uzdevumu izpildes, kas pēc būtības kvalificējama kā tiesiskā nihilisma izpausme augstākās izpildvaras rīcībā, tā nav savienojama ar demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem.
07.01.2026. 19:33
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebildums PRET
Izskatāmajā gadījumā gan ietekmes uz vidi novērtējums, gan sabiedriskā apspriešana, gan IVN ziņojuma izvērtēšana kompetentajā iestādē, gan arī šīs iestādes atzinuma akceptēšana Ministru kabinetā veido vienotu formālisma kopumu un pēctecību. Proti, procedūras izpilda kā pašmērķi, nevis izmanto kā instrumentu tiesiska lēmuma satura izvērtēšanai. Sabiedrības līdzdalība ir reducēta līdz deklaratīvai formalitātei, ietekmes uz vidi izvērtējums – līdz obligātai atzīmei procesa turpināšanai, bet Ministru kabineta rīcība – līdz automātiskai citu institūciju secinājumu apstiprināšanai, neīstenojot likumā noteikto patstāvīgo izvērtēšanas pienākumu. Šāda procesa imitācija ir klaji pretrunā ietekmes uz vidi novērtējuma jēgai un sabiedrības līdzdalības būtībai. Turkālt šāds formālisms rada paredzamu, reaālu apdraudējumu videi.
Izskatāmajā gadījumā gan ietekmes uz vidi novērtējums, gan sabiedriskā apspriešana, gan IVN ziņojuma izvērtēšana kompetentajā iestādē, gan arī šīs iestādes atzinuma akceptēšana Ministru kabinetā veido vienotu formālisma kopumu un pēctecību. Proti, procedūras izpilda kā pašmērķi, nevis izmanto kā instrumentu tiesiska lēmuma satura izvērtēšanai. Sabiedrības līdzdalība ir reducēta līdz deklaratīvai formalitātei, ietekmes uz vidi izvērtējums – līdz obligātai atzīmei procesa turpināšanai, bet Ministru kabineta rīcība – līdz automātiskai citu institūciju secinājumu apstiprināšanai, neīstenojot likumā noteikto patstāvīgo izvērtēšanas pienākumu. Šāda procesa imitācija ir klaji pretrunā ietekmes uz vidi novērtējuma jēgai un sabiedrības līdzdalības būtībai. Turkālt šāds formālisms rada paredzamu, reaālu apdraudējumu videi.
07.01.2026. 19:35
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Atteikt akceptēt Enerģētikas un vides aģentūras atzinumu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “K2 Ventum” ieceri – paredzēto darbību “Vēja elektrostaciju parka ‘K2 Ventum’ būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā” –, kas sagatavots saistībā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “K2 Ventum” 2025. gada 31. oktobra iesniegumu, kā tiesiski nepamatotu un pieņemtu, neievērojot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras būtiskās prasības, tostarp sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu un vispusīgu izvērtējumu.
07.01.2026. 19:36
Zane Mežavilka - "VPDK Mārsils"
Absolūti liekākā daļa paredzētās vēja parka teritorijas atrodas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā.
Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā noteikti šādi ierobežojumi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā: “ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Sadalot zemes gabalu vairākos zemes gabalos, katra zemes gabala platība nedrīkst būt mazāka par trim hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemes gabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus paredz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā”.
VES navstarp Aizsargjoslu likuma 36.pantā norādītajām “infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvēm”. Līdz ar to VES būvniecība Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā, tajā skaitā 5 km ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, ir aizliegta.
EVA atzinumā tiek apgalvots, ka Aizsargjoslu likuma normas nav jāpiemēro, jo tās esot pretrunā jaunākam normatīvajam aktam – Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās
energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums
Aizsargjoslu likuma normas ir uzskatāmas par speciālajām normām, kuras attiecas uz noteiktām teritorijām ar īpašu regulējumu, un tām ir augstāks spēks par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu, kurš attiecas uz visu Latvijas teritoriju.
Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
08.01.2026. 08:28
"VPDK Mārsils"
APGRŪTINĀJUMS ZEMJU ĪPAŠNIEKIEM
MK Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiNr.240 paredz vēja elektrostaciju izbūvi ne tuvāk kā 800m no dzīvojamās apbūves līdz vēja elektrostacijām ar jaudu virs 2MW. Ja noteikumu norma tiek piemērota, tad rodas situācija, izvietojot vēja elektrostaciju uz zemes īpašnieka robežas, ievērojot 800m attālumu, daļa īpašuma ir apgrūtināta un nekāda turpmākā dzīvojamā apbūve šajā teritorijā nav pieļaujama. Tā vēja elektrostacijas izbūve pārkāpj Satversmē nodefinētās tiesības uz īpašumu un tā izmantošanas tiesības.
k2Ventum projekta kontekstā šādi ir 6 māju īpašnieki, no kuriem dažiem apgrūtinātās zemes joslas platums ir gandrīz 300m.
Projekta MK akcepts rada būtisku Satversmē nodefinēto tiesību pārkāpumu!
IVN NORMU IEVĒROŠANA – CILVĒKA VESELĪBA
IVN ietvaros modelētie trokšņa un zemfrekvences trokšņa rezultāti, kā arī mirgošanas rādījumi vairākās viensētās būtiski pārsniedz izmantotos robežlielumus.
Tā kā Latvijā nepastāv šo parametru ierobežojošo normatīvu un kontroles mehānismu ierosinātāja solījumi tos ievērot nerada paļāvību. Neesoši normatīvi zemas frekvences trokšņa novērtējumā apdraud iedzīvotājus no vēja parka radītām veselības problēmām.
Kā to pierāda starptautiski pētījumi, vēja parku attīstītāji nenodrošina patiesās trokšņa fiziskās sajūtas novērtējumu. IVN zemas frekevnces torksnis tiek novērtēts neatbilstošā fizikālā skalā.
Latvijā nav definēts konkrēts mehānisms iedzīvotāju komunikācijai ar izstrādātāju trokšņa līmeņu pārsniegšanas gadījumā. MK akcepts šāda veida projektiem rada apdraudējumu sabiedrības veselībai.
08.01.2026. 08:31
Fiziska persona
APGRŪTINĀJUMS ZEMJU ĪPAŠNIEKIEM
MK Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiNr.240 paredz vēja elektrostaciju izbūvi ne tuvāk kā 800m no dzīvojamās apbūves līdz vēja elektrostacijām ar jaudu virs 2MW. Ja noteikumu norma tiek piemērota, tad rodas situācija, izvietojot vēja elektrostaciju uz zemes īpašnieka robežas, ievērojot 800m attālumu, daļa īpašuma ir apgrūtināta un nekāda turpmākā dzīvojamā apbūve šajā teritorijā nav pieļaujama. Tā vēja elektrostacijas izbūve pārkāpj Satversmē nodefinētās tiesības uz īpašumu un tā izmantošanas tiesības.
k2Ventum projekta kontekstā šādi ir 6 māju īpašnieki, no kuriem dažiem apgrūtinātās zemes joslas platums ir gandrīz 300m.
Projekta MK akcepts rada būtisku Satversmē nodefinēto tiesību pārkāpumu!
IVN NORMU IEVĒROŠANA – CILVĒKA VESELĪBA
IVN ietvaros modelētie trokšņa un zemfrekvences trokšņa rezultāti, kā arī mirgošanas rādījumi vairākās viensētās būtiski pārsniedz izmantotos robežlielumus.
Tā kā Latvijā nepastāv šo parametru ierobežojošo normatīvu un kontroles mehānismu ierosinātāja solījumi tos ievērot nerada paļāvību. Neesoši normatīvi zemas frekvences trokšņa novērtējumā apdraud iedzīvotājus no vēja parka radītām veselības problēmām.
Kā to pierāda starptautiski pētījumi, vēja parku attīstītāji nenodrošina patiesās trokšņa fiziskās sajūtas novērtējumu. IVN zemas frekevnces torksnis tiek novērtēts neatbilstošā fizikālā skalā.
Latvijā nav definēts konkrēts mehānisms iedzīvotāju komunikācijai ar izstrādātāju trokšņa līmeņu pārsniegšanas gadījumā. MK akcepts šāda veida projektiem rada apdraudējumu sabiedrības veselībai.
08.01.2026. 08:32
Ilze Verpakovska
Pieprasu ņemt vērā iedzīvotāju pausto viedokli PRET VES "K2 Ventum"!
08.01.2026. 10:31
Edgars Reinis Trūps
Iebilstu kategoriski PRET VES "K2 Ventum" būvniecību.
08.01.2026. 10:51
Vilnis Bulatovs
Nepiekrītu vēja ģeneratoru būvniecībai Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
08.01.2026. 13:11
Inga Bortiņa
Iebilstu kategoriski PRET VES "K2 Ventum" būvniecību.
08.01.2026. 14:03
Fiziskā persona
Iebilstu, kā ģeogrāfs, pret šāda vēja parka būvniecību Latvijā vienā no skaistākajām piejūras ainavām.
08.01.2026. 17:34
Ilgvars Ābols
Projekts apdraud gan aizsargājāmas teritorijas, gan nodara būtisku kaitējumu apkārtējai ainavai un tūrisma nozarei šajās teritorijās. Dabas tūrisms ir viena no prioritātāriem tūrisma produktiem Latvijā. Līdz ar to iesaku meklēt citu teritoriju, kas nav tik tuvu aizsargājamām teritorijām, kā arī neskar nozīmīgus Kurzemes novada tūrisma resursus
08.01.2026. 17:41
Agita Pētersone
Iebilstu pret nelikumīgo K2Ventum projektu. Pamatojums - Ziemupes dabas lieguma tiešā tuvumā , kur mums - iedzīvotājiem ir jāievšēro dabas aizsardzības noteikumi, bet vēja ģeneratoru būvniecības rezultātā šiem noteikumiem nebūs nekādas nozīmes. Viss tiks postīts. Vēja parka tiešātuvumā ir mūsu dzimtās mājas, mums nav kur citur pārvākties. Stingri iebilstu ! !
08.01.2026. 19:56
Mārtiņš Pētersons
Iebilstu pret k2ventum vēja parku, jo K2 vēja parks neatrodas zemēs ar indeksiem LR – 5 un LR – 9, līdz ar to tā būvniecības iecere neatbilst TIAN, kas norāda, ka vēja parka teritorija ir pretrunā ar aktuālo teritorijas plānojumu, ka norāda, ka šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs
08.01.2026. 20:02
Laima Cīrule
Esmu kategoriski pret VES K2 Ventum,! Vēja parka attīstītājs klaji ignorē vietējās sabiedrības pausto viedokli PRET VES "K2 Ventum būvniecību. Viena komersanta intereses šajā būvniecības projektā tiek lvērtētas augstāk par vietējo iedzīvotāju interesēm.
Realizējot VES "K2 Ventum" projektu, tiek pārkāptas iedzīvotāju pamattiesības uz īpašumu un labvēlīgu vidi (Latvijas Republikas Satversmes 105., 115.pants).
Jebkura komercdarbība ir saskaņojama ar pamatiedzīvotājiem un to vēlēšanos vai nevēlēšanos mainīt savus dzīves apstākļus.
Pat tie zemju īpašnieki, kuri iznomā zemi VES būvniecībai, klaji pārkāpj Satversmē noteiktās citu zemju īpašnieku tiesības, jo jebkādas darbības, kas var pasliktināt vidi citiem iedzīvotājiem, ir Satversmes pārkapums!
VES projekta attīstītāju / valsts institūciju, ierēdņu, amatpersonu darbības, kuru rezultātā valsts iedzīvotājiem tiek uzspiests dzīvot vidē, kuras stāvoklis var pasliktināties, darbības, kas tiek veiktas bez iedzīvotāju akcepta, ir emocionāla un psiholoģiska VARDARBĪBA pret valsts iedzīvotājiem.
Realizējot VES "K2 Ventum" projektu, tiek pārkāptas iedzīvotāju pamattiesības uz īpašumu un labvēlīgu vidi (Latvijas Republikas Satversmes 105., 115.pants).
Jebkura komercdarbība ir saskaņojama ar pamatiedzīvotājiem un to vēlēšanos vai nevēlēšanos mainīt savus dzīves apstākļus.
Pat tie zemju īpašnieki, kuri iznomā zemi VES būvniecībai, klaji pārkāpj Satversmē noteiktās citu zemju īpašnieku tiesības, jo jebkādas darbības, kas var pasliktināt vidi citiem iedzīvotājiem, ir Satversmes pārkapums!
VES projekta attīstītāju / valsts institūciju, ierēdņu, amatpersonu darbības, kuru rezultātā valsts iedzīvotājiem tiek uzspiests dzīvot vidē, kuras stāvoklis var pasliktināties, darbības, kas tiek veiktas bez iedzīvotāju akcepta, ir emocionāla un psiholoģiska VARDARBĪBA pret valsts iedzīvotājiem.
08.01.2026. 20:17
Fiziska persona
PRET VES "K2 Ventum" būvniecību!
08.01.2026. 20:27
Fiziska persona
Iebildumi pret paredzētās darbības – vēja elektrostaciju parka K2 Ventum būvniecības – realizāciju
(projekts Nr. 25-TA-2896)
Iesniedzējs:
Velga Bremze
Smilšu iela 10, Pāvilosta, Dienvidkurzemes novads
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, vides aizsardzības normatīvajiem aktiem, ES tiesību normām un starptautiskajām saistībām, iebilstu pret vēja elektrostaciju parka K2 Ventum būvniecības ieceres akceptu un realizāciju Dienvidkurzemes novada teritorijā.
Saskaņā ar Satversmes 115. pantu valstij ir pienākums aizsargāt ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi. Plānotais vēja parks radītu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu Pāvilostas piekrastes ainavai, kas ir sabiedrisks labums un neatņemama vietējās dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Augstas jaudas vēja turbīnas faktiski industrializētu līdz šim mazapbūvētu piekrastes teritoriju, kas nav savietojams ar tās raksturu.
Projekts ir pretrunā Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3. pantā noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības un sabiedrības interešu prioritātes principiem, kā arī Eiropas Ainavu konvencijai, kas uzliek pienākumu aizsargāt arī ikdienas un kultūrainavas, ne tikai īpaši aizsargājamas teritorijas.
Saskaņā ar Vides aizsardzības likumu, kā arī ES Putnu un Biotopu direktīvām, gadījumos, kad pastāv būtiska negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, piemērojams piesardzības princips. Plānotā darbība atrodas putnu migrācijas ceļu tuvumā un apdraud sikspārņu populācijas, savukārt mežu fragmentācija rada neatgriezeniskas sekas ekosistēmām. Esošajā IVN procesā nav iespējams pilnībā izslēgt būtisku kaitējumu, tādēļ projekta akcepts nav pieļaujams.
Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķis ir novērst vai samazināt negatīvu ietekmi, nevis to formāli konstatēt. Ainavas degradācija nav kompensējama ar monitoringu vai nosacījumiem, līdz ar to IVN mērķis netiek sasniegts.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13. pantu lēmumam jābūt samērīgam. Šajā gadījumā vietējai sabiedrībai radītie zaudējumi (dzīves vides pasliktināšanās, tūrisma un nekustamo īpašumu vērtības kritums) nav samērojami ar centralizētiem un lokāli nejūtamiem ieguvumiem.
Tāpat nav nodrošināta efektīva sabiedrības līdzdalība, kā to prasa Orhūsas konvencija un Vides aizsardzības likuma 7. pants, jo plaši izteiktā vietējās kopienas pretestība netiek pienācīgi atspoguļota lēmumu pieņemšanā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu neakceptēt paredzētās darbības – vēja elektrostaciju parka K2 Ventum būvniecības – realizāciju.
(projekts Nr. 25-TA-2896)
Iesniedzējs:
Velga Bremze
Smilšu iela 10, Pāvilosta, Dienvidkurzemes novads
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, vides aizsardzības normatīvajiem aktiem, ES tiesību normām un starptautiskajām saistībām, iebilstu pret vēja elektrostaciju parka K2 Ventum būvniecības ieceres akceptu un realizāciju Dienvidkurzemes novada teritorijā.
Saskaņā ar Satversmes 115. pantu valstij ir pienākums aizsargāt ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi. Plānotais vēja parks radītu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu Pāvilostas piekrastes ainavai, kas ir sabiedrisks labums un neatņemama vietējās dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Augstas jaudas vēja turbīnas faktiski industrializētu līdz šim mazapbūvētu piekrastes teritoriju, kas nav savietojams ar tās raksturu.
Projekts ir pretrunā Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3. pantā noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības un sabiedrības interešu prioritātes principiem, kā arī Eiropas Ainavu konvencijai, kas uzliek pienākumu aizsargāt arī ikdienas un kultūrainavas, ne tikai īpaši aizsargājamas teritorijas.
Saskaņā ar Vides aizsardzības likumu, kā arī ES Putnu un Biotopu direktīvām, gadījumos, kad pastāv būtiska negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, piemērojams piesardzības princips. Plānotā darbība atrodas putnu migrācijas ceļu tuvumā un apdraud sikspārņu populācijas, savukārt mežu fragmentācija rada neatgriezeniskas sekas ekosistēmām. Esošajā IVN procesā nav iespējams pilnībā izslēgt būtisku kaitējumu, tādēļ projekta akcepts nav pieļaujams.
Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķis ir novērst vai samazināt negatīvu ietekmi, nevis to formāli konstatēt. Ainavas degradācija nav kompensējama ar monitoringu vai nosacījumiem, līdz ar to IVN mērķis netiek sasniegts.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13. pantu lēmumam jābūt samērīgam. Šajā gadījumā vietējai sabiedrībai radītie zaudējumi (dzīves vides pasliktināšanās, tūrisma un nekustamo īpašumu vērtības kritums) nav samērojami ar centralizētiem un lokāli nejūtamiem ieguvumiem.
Tāpat nav nodrošināta efektīva sabiedrības līdzdalība, kā to prasa Orhūsas konvencija un Vides aizsardzības likuma 7. pants, jo plaši izteiktā vietējās kopienas pretestība netiek pienācīgi atspoguļota lēmumu pieņemšanā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu neakceptēt paredzētās darbības – vēja elektrostaciju parka K2 Ventum būvniecības – realizāciju.
08.01.2026. 23:05
Gints Feņuks
esmu kategoriski pret K2Ventum ieceri !
1. IVN apspriešana notika prettiesiskā formātā un ir atceļama, kā nenotikusi. argumentācijair iesniegta tiesībsargājošās iestadēs un tiek izskatīta, sabiedrība- Pavilostas un Sakas pagasta iedzīvotāji, kopiena, ir vairākkārt par šo brīdinajusi atbildīgās iestādes un ministrijas.
2. IVN apstiprināšana notikusi nelikumīgi, parkāpta kārtība, kādā jāizskata un jāizvērtē attiecigais IVN, arī par šo pārkāpumu ir informētas atbildīgās iestādes un ministrijas, kā arī tiesībsargajošās iestādes.
3. par IVN un ieceri :
Atzinumam ir būtiskas procesuālas un materiāltiesiskas sekas, jo tas kalpo kā pamats projekta tālākai saskaņošanai un potenciāli var novest pie neatgriezeniska, būtiska kaitējuma piekrastes aizsargjoslai un videi kopumā, meža ekosistēmām, ainavai, kā arī vietējās sabiedrības tiesībām uz labvēlīgu vidi Latvijas Republikas Satversmes 115. panta izpratnē.
No Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskas republikas jēdziena visām valsts institūcijām izriet pienākums savā darbībā, it sevišķi izdodot tiesību aktus, ievērot likumību, varas dalīšanu un veikt savstarpēju uzraudzību, ievērojot publiskās varas pakļautību likumam, t. i. likuma virsvadību un citus tiesiskas valsts principus, arī samērīguma un tiesiskās paļāvības principus. Demokrātiskas un tiesiskas valsts principi balstās uz to, ka sabiedrībā pastāv līdzsvars starp pamatvērtībām un tiesību realizāciju. Valdības pieņemtiem lēmumiem jārada ticība, ka tie tiek pieņemti, ievērojot taisnīguma principu, lai tādējādi samazinātu interešu konflikta iespējamību. Valsts pārvaldei demokrātiskā un tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi, tās rīcībai jāatbilst likumiem. Varas dalīšanas principa „līdzsvara un atsvara” sistēmas uzdevums ir novērst varas uzurpācijas tendences ikkatrā no trim varām, lai nodrošinātu valstiski tiesisko institūtu stabilitāti un pašas valsts varas funkcionēšanas nepārtrauktību.[1]
Nešaubīgi, ka tikpat nozīmīgas un aizsargājamas ir arī to personu tiesības un likumiskās intereses, kurām atzinums piešķir noteiktas tiesības un kuras tādējādi var ilgtermiņā plānot savu saimniecisko darbību un paļauties uz tiesību stabilitāti. Tomēr tieši šī iemesla dēļ prettiesisks vai ar būtiskiem trūkumiem pieņemts atzinums rada objektīvu risku, ka adresātam piešķirtās tiesības var izrādīties prettiesiski iegūtas, līdz ar to radot šai personai potenciālu finansiālo un tiesisko kaitējumu, kuru valstij no nodokļu maksātāju līdzekļiem nāktos atlīdzināt. Līdz ar to, jo ilgāk prettiesisks atzinums paliek spēkā, jo lielāks kaitējums var rasties ne tikai sabiedrības un pašvaldības interesēm (videi, plānošanai, teritorijas attīstībai), bet arī pašam projekta ierosinātājam, kurš turpmākos ieguldījumus veic, balstoties uz kļūdainu vai tiesību normām neatbilstošu valsts pārvaldes atzinumu.
Kā jau iepriekš minēts, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 67. pants uzliek augstākajai iestādei, konkrētajā gadījumā Klimata un enerģētikas ministrijai, pienākumu pārbaudīt padotās iestādes lēmumu tiesiskumu. Ja šāda pārbaude netiek veikta un tas rada būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm un videi, amatpersonas bezdarbību var kvalificēt kā noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 319. panta sastāvu. Atzinums nav administratīvais akts, tomēr tas tieši rada juridiskas sekas citām iestādēm, tostarp pašvaldībai, definējot ziņojuma atbilstību tiesiskajai kārtībai un ir priekšnoteikums gala lēmumiem. Tādēļ atzinums ir tipisks Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta pārvaldes lēmums, kas ir pārbaudāms un atceļams padotības kārtībā. Klimata un enerģētikas ministrijai pienākums to pārbaudīt rodas nevis diskrecionāri (ļauts rīkoties pēc saviem ieskatiem), bet pieprasa rīkoties imperatīvi, ja ir norādes uz prettiesiskumu, ko šī iesnieguma saturs pamatoti pierāda.
Pamatojums, kādēļ pašvaldībai ir tieša tiesiskā interese šī procesa tiesiskumā, ir atzinuma ietekme uz pašvaldības turpmākās rīcības robežām. Turklāt Latvijas Republikas Satversmes 115. pants pašvaldībai pieprasa pienākumu, sargāt vidi tās teritorijā. Pašvaldība ir tieši atbildīga par sekām, kas izrietētu no prettiesiski izsniegta atzinuma akceptēšanas. Sabiedrība sagaida, ka pašvaldība nodrošinās teritorijas izmantošanas tiesiskumu.
Funkcionālajā aspektā valsts pārvalde atbilstoši demokrātijas principam un pašvaldības autonomijas principam ir organizējama subsidiāri, proti, nozīmīgu vietēja rakstura vajadzību un interešu pārvaldīšana nododama pēc iespējas tuvāk pašiem iedzīvotājiem, viņu organizētai pašvaldībai (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.2017-32-05). Līdz ar to pašvaldības autonomija nav deklaratīva, tai ir praktiska nozīme un tā jārespektē valsts pārvaldei. Apspriestajā gadījumā pašvaldības autonomija ir būtiski ierobežota, jo Aģentūras atzinuma kvalitāte nosaka, vai pašvaldība var pildīt savus vides un teritorijas plānošanas pienākumus.
Turpmāk minēti citi būtiski aspekti, kas pierāda atzinuma neatbilstību tiesiskai kārtībai.
Vēja enerģijas attīstību regulējošās valsts tiesību normas šobrīd ir savstarpēji pretrunīgas un to interpretācija valsts pārvaldē ir nesaskaņota, tas rada nopietnu tiesisko nenoteiktību. Konstatējams apdraudējums pašvaldības autonomijai, proti, pašvaldības spējai īstenot likumā noteikto autonomo funkciju, ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanu.
Šādos apstākļos centrālā problēma ir valsts iestāžu kļūdainā normu piemērošana, piešķirot priekšroku Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam (turpmāk - Atvieglotās kārtības likumam) kā vispārīgam procesuālam regulējumam, ignorējot Aizsargjoslu likuma 36. pantu, kas ir speciālā norma, (lex specialis derogat legi generali[2])princips piekrastes aizsardzībā.
Aģentūra mēģina maldinoši uzsvērt, ka Atvieglotās kārtības likums ir speciālais likums, kas regulē vēja turbīnu būvniecību Baltijas jūras piekrastes 5 km aizsargjoslā. Šāda interpretācija ir pretrunā tiesību sistēmas uzbūvei un tiesiskas valsts principam. Aizsargjoslu likums kvalificējas kā speciālā norma, jo tas regulē būvniecības noteikumus šaurā, teritoriāli noteiktā un īpaši aizsargājamā teritorijā, kas ir Baltijas jūras un Rīgas jūras līča 5 km piekrastes aizsargjosla. Aizsargjoslu likums nosaka stingrus būvniecības aizliegumus un īpašu aizsardzības režīmu videi, ainavai, kultūras mantojumam un hidroloģijai. Savukārt Atvieglotās kārtības likums” (vai te vajag pēdiņas, ja iepriekš minēts, ka turpmāk tekstā tas likums tā sauksies?) ir vispārīgs procesuāls likums, kas attiecas uz energoapgādes būvēm visā valsts teritorijā un neparedz teritoriālus izņēmumus vai īpašus aizsardzības režīmus.
Speciālās normas statusu precīzi apliecina Satversmes tiesas atzītais “pazīmju tests”: abu likumu regulējumā sastopamas pazīmes a (būvniecības regulējums), b (iestāžu rīcības noteikšana) un c (sabiedrības interešu līdzsvarošana), taču papildu kvalificējošā pazīme “d” — teritoriāli šaura, īpaši noteikta piemērošanas joma piemīt tikai Aizsargjoslu likumam ir speciālais (lex specialis), bet Atvieglotās kārtības likums ir vispārīgais likums. Vispārīgais likums nav interpretējams tā, it kā tas atceltu vai vājinātu piekrastes aizsardzības režīmu. Pretēja pieeja būtu kvalificējama kā patvaļīga normu piemērošana.
Tiesiskā nenoteiktība, kas rodas, ignorējot speciālās normas prioritāti, būtiski apdraud pašvaldības stratēģisko plānošanu. Pašvaldība nespēj prognozēt teritorijas izmantošanu, infrastruktūras slodzi un budžeta plānošanu, ja valsts iestādes piemēro atšķirīgus un savstarpēji pretrunīgus kritērijus piekrastes izmantošanai. Piekraste ir stratēģiski jutīga teritorija gan ainaviskās un ekoloģiskās, gan kultūrvēsturiskās un klimata drošības ziņā; tādēļ neskaidrība par Aizsargjoslu likuma piemērošanu padara neiespējamu ilgtermiņa attīstības dokumentu konsekventu īstenošanu un grauj Satversmes 1. un 115. pantā nostiprināto tiesiskas valsts un labvēlīgas vides principu.
Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka no Latvijas Republikas Satversmes 1. panta, kurš atzīstams par vienu no Latvijas Republikas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts stūrakmeņiem – izrietošo principu uzdevums ir nodrošināt to, ka citas tiesību normas, arī Satversmē ietvertās, tiek piemērotas pareizi un to piemērošana, kā arī piemērošanas rezultāts pilnībā atbilst tiesiskas valsts prasībām.
Minētais jau ir būtisks un pietiekams pamatojums, lai Ministrija kā augstākā iestāde, pēc iespējas ātrāk veiktu tiesiskuma kontroli padotības kārtībā, lai pārbaudītu vai Aģentūra piemērojusi pareizu tiesību normu interpretāciju.
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums) mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus.
Līdz ar to arī šajā punktā minētais saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta ceturto daļu, 10. pantu un 67. pantu, ir būtisks pamatojums, ka Ministrijai kā augstākai iestādei ir pienākums veikt padotības iestādes atzinuma tiesiskuma pēcpārbaudi un novērst konstatētos pārkāpumus.
Atzinumā vairākās vietās norādīts, ka atsevišķas projekta ietekmes ir “nebūtiskas” vai “nav konstatēta būtiska negatīva ietekme”. Piemēram, attiecībā par gaisa kvalitāti atzinumā norādītais apgalvojums, ka projekta CO₂ emisiju bilance ilgtermiņā esot pozitīva, nav ticams un pamatots ar faktiskajiem datiem. Atzinumā ir būtiskas neatbilstības normatīvo aktu prasībām, it īpaši Novērtējuma likumā iekļautās tiesību normas, kas izriet Direktīvas 2014/52/ES, tostarp, bet ne tikai 3. un 5. panta prasības, nosaka kompetentai iestādei pienākumu, noskaidrot, vai paredzētā darbība var radīt būtisku ietekmi uz vidi. Aģentūra nav piemērojusi šo tiesību normu. Turpmāk minēti apstākļi, kas citastarp pierāda, ka atzinums neatbilst Direktīvas obligātajām prasībām.
Atzinumā nav objektīvi izvērtēta 75 – 89 ha atmežošanas ietekmes uz oglekļa sekvestrāciju (Oglekļa sekvestrācijā un klimata pārmaiņās meži darbojas kā dabiski oglekļa piesaistītāji, absorbējot CO₂ un stabilizējot temperatūru un rezultējošo CO₂ emisiju pieaugumu). Piekrastes meži un mežainās kāpas Latvijā veido valsts nozīmes dabisko aizsargbarjeru, kas samazina jūras viļņu un vēju radīto eroziju, stabilizē smilšu kustību, aiztur sāļos jūras aerosolus, samazina vēja slodzi un nodrošina mikroklimata, mitruma un augsnes stabilitāti. Šīs funkcijas ir zinātniski pierādītas un atrodamas vairākos zinātniskos avotos, kurus šeit nav lietderīgi detalizēti uzskaitīt, jo tie ir publiski pieejami. Tāpat piekrastes mežam ir būtiska nozīme iekšzemes ainavā, bioloģiskās daudzveidības un lauksaimniecības zemju aizsardzībai. Piekrastes meži ir Aizsargjoslu likuma 36. panta centrālais aizsardzības objekts — speciālā norma, kas paredz piekrastes dabiskuma un aizsargfunkciju saglabāšanu. Satversmes tiesa norādījusi uz to, ka, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principu, pašvaldībai ir jāizvērtē nepieciešamība saglabāt meža vides (ekoloģisko) vērtību (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 9. jūlija spriedums lietā Nr. 2008-38-03). Tātad arī konstitucionālā tiesa ir noteikusi piekrastei īpašu tiesisko statusu un valsts pienākumu nodrošināt dabas un sabiedrības interešu aizsardzību. Direktīva 2014/52/ES prasa obligāti izvērtēt ietekmi uz klimatu, augsnes procesiem, ainavu un bioloģisko daudzveidību (3. pants), tomēr Aģentūra nav vērtējusi ne mežu aizsargfunkciju, ne erozijas un sāļā gaisa izplatības riskus, ne ietekmi uz mikroklimatu. Piekrastes mežu ignorēšana ietekmes uz vidi procesā ir būtisks materiāltiesisks pārkāpums, kas skar Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi un pierāda atzinuma prettiesiskumu.
Aģentūra nepamatoti ignorē paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz Grīņu dabas rezervāta un Natura 2000 teritoriju hidroloģiskajiem procesiem, lai gan šajās teritorijās esošie biotopi, tostarp pelēkās kāpas, mitrie priežu meži un grīņu mežainās kāpas ir tieši atkarīgi no stabila mitruma režīma. Nešaubīgi, ka 75–89 ha atmežošanas, ceļu un platformu izbūve un infiltrācijas spējas samazināšanās var radīt būtiskas izmaiņas gruntsūdeņu līmenī un mitruma balansā, kas nav vērtētas, lai gan Biotopu direktīvas (Direktīva 92/43/EEK) 6. pants 3. punkts (Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.)[3] Direktīva 2014/52/ES un ES Tiesas spriedums lietā C-127/02 “Waddenzee” uzsver pilnvērtīgu šādu risku analīzi.
Aģentūra nav vērtējusi, ka projekts negatīvi ietekmē hidroloģiju un ne tikai 75–89 hektāru atmežošana, bet arī vēja staciju infrastruktūras izbūves procesi — ceļu izbūve, turbīnu platformas, smagās tehnikas sablīvējums, meliorācijas un mikrogravu pārraušana, mikroklimata izmaiņas un kumulatīvā ietekme ar citiem projektiem. Aģentūra nav izvērtējusi nevienu no šiem hidroloģiski būtiskajiem faktoriem, līdz ar to arī šie fakti liecina, ka atzinums neatbilst Novērtējuma likuma 17. panta un Direktīvas 2014/52/ES prasībām.
Salīdzinot atzinuma 6.11.3. punktu ar SIA “K2 Ventum” ietekmes uz vidi ziņojumu (turpmāk – ziņojums) secināms, ka Aģentūra nav veikusi normatīvajos aktos prasīto ietekmes uz kultūrvēsturiskajām vērtībām izvērtējumu. Ziņojumā ir norādīts, ka vēja turbīnas dominē ainavā 3–5 km attālumā un šajā zonā atrodas 16 valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, kuru vēsturiskā ainava potenciāli tiek ietekmēta. Tomēr Aģentūra šo informāciju ignorē un aprobežojas ar formālu konstatējumu, ka kultūrvēsturiskie pieminekļi neatrodas paša parka teritorijā. Ziņojumā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk – Kultūras pārvalde) ir pieminēta tikai kā datu avots, bet Kultūras pārvalde nav sniegusi atzinumu un nav veikusi paredzētās darbības ietekmes izvērtējumu uz kultūrvēsturiskajām vērtībām, neskatoties uz to, ka ziņojumā konstatē 16 kultūras pieminekļus 3–5 km rādiusā un vēja turbīnu vizuālo dominanci šajā zonā. Šādu bezdarbību nevar atzīt par atbilstošu Novērtējuma likuma 17. panta prasībām kā pilnvērtīgu ietekmes izvērtējumu, kā arī atbilstošu Direktīvas 2014/52/ES 5. panta 3(c) apakšpunktam, kas nosaka kompetentās iestādes pienākumu pieprasīt papildu informāciju, ja tā nepieciešama būtiskas ietekmes uz vidi novēršanai.
Novērtējuma likuma 22. pants tieši paredz, ka pašvaldībai, pieņemot lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu, ir jābalstās uz kompetentās institūcijas, konkrētajā gadījumā Aģentūras atzinumu. Līdz ar to atzinumam ir determinējoša nozīme turpmākajos administratīvā procesa posmos.
Nav izslēgts, ka paredzētās darbības akcepts nonāk Ministru kabineta kompetencē. Ministru kabineta lēmums objektīvi balstītos uz atzinumu, visticamāk, Ministru kabinets tiesiski paļautos, ka Aģentūras izdotais atzinums ir objektīvs un tiesisks. Pieļaujams, ka Ministru kabinetam nav tāda profesionālā kapacitāte, lai detalizēti izvērtētu atzinuma tiesiskumu un datu pietiekamību. Tādejādi nepilnīgs vai prettiesisks atzinums rada kropļojošu ietekmi uz visu projekta turpmāko virzību, jo kļūdains dokuments kļūst par vienīgo pamatu materiāltiesiskajiem lēmumiem, kuru rezultātā iestāsies nesamērīgs kaitējums videi.
Atzinuma būtiskie trūkumi, kas galvenokārt ir tā prettiesiskums, pašvaldībai neļauj pieņemt objektīvi tiesisku lēmumu par projekta akceptu. Tādēļ atzinuma tiesiskuma izvērtēšana ir būtisks priekšnoteikums tiesiskas akceptēšanas procedūras nodrošināšanai.
Klimata un enerģētikas ministrijai kā Aģentūras augstākai iestādei, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. un 67. pantu, ir pienākums pārbaudīt padotās iestādes lēmuma tiesiskumu un nepieciešamības gadījumā to atcelt. Šis pienākums tieši izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta un Senāta atziņām, ka valsts pārvalde drīkst izmantot savas pilnvaras tikai sabiedrības interesēs un atbilstoši likuma mērķim, bet patvaļīga vai pilnvarojumam pretēja rīcība ir būtisks pārkāpums, kas grauj sabiedrības uzticēšanos pārvaldei (SKA-395/2020).
Šajā iesniegumā sniegtie argumenti pierāda, ka atzinums satur vairākus faktus, kas pierāda tā prettiesiskumu, tas pieprasa nevis izvērtēt lietderību, bet tieši novērst tiesību normu pārkāpumus.
Atzinums kā pārvaldes lēmums (nevis administratīvais akts) ir plašāks jēdziens — tas ir jebkurš padotības iestādes lēmums, ar kuru tā pauž gribu publisko tiesību jomā.
Projekta ietekmes kumulatīvais izvērtējums ir obligāts saskaņā ar Direktīvas 2014/52/ES III pielikuma 3. pantu un IV pielikumu, skaidri nosaka prasību analizēt tiešās, netiešās, sekundārās un kumulatīvās ietekmes. Novērtējuma likuma 4. panta pirmās daļas 4. punkts, nosaka, ka vairākas paredzētās darbības ietekmē vienu un to pašu teritoriju, ņem vērā un vērtē šo darbību kopējo un savstarpējo ietekmi. Noteiktais ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir interpretējams atbilstoši Direktīvai 2014/52/ES, tādēļ Aģentūrai saskaņā ar Novērtējuma likuma 20. pantu ir jāpārbauda atbilstība Eiropas Savienības (ES) tiesību prasībām. ES Tiesa lietā C-404/09 “Commission v Spain” ir noteikusi, ka kumulatīvās ietekmes analīzes trūkums automātiski padara ietekmes uz vidi procesu par prettiesisku.
ES judikatūrā Lieta C-127/02 “Waddenzee” izdarīts saistošs slēdziens, ka pienācīgs novērtējums ir jāveic, pirms tiek sniegta piekrišana plānam vai projektam, tajā jāņem vērā kumulatīva ietekme un tajā jādokumentē visa veida kaitīgās sekas attiecībā uz aizsardzības mērķiem. Minētā judikatūra ir vēl viens juridiskais arguments, ka pirms atzinuma, nevis vēlāk, jāņem vērā kumulatīva ietekme un tajā jādokumentē visa veida kaitīgās sekas attiecībā uz aizsardzības mērķiem.
Atzinumā nav veikts kumulatīvās ietekmes novērtējums, lai gan projektam ir acīmredzama teritoriāla un funkcionāla sasaiste ar citiem reģionā plānotajiem vēja parkiem (“Minde”, “EN12”). Līdz ar to atzinums šajā daļā neatbilst ne ES, ne nacionālajām prasībām un ir materiāltiesiski prettiesisks.
Mēs vēršam uzmanību, ka Aģentūras 2025. gada 17. septembra lēmumā Nr. 10.5/47/2025 nepamatoti norādīts, ka 2025. gada 30. jūnija sabiedrisko apspriešanu vadījis pašvaldības pārstāvis. Kā jau noskaidrojām 2025. gada 20. novembra apspriedē ar Pašvaldību, arī Pašvaldība apstiprina, ka sanāksmi nevadīja neviens tās pilnvarots pārstāvis — apspriedi vadīja SIA “K2 Ventum” nolīgts moderators, kam nebija piešķirts nekāds Pašvaldības deleģējums. Šo faktu jau sabiedriskās apspriedes laikā pašvaldības vadība apstiprināja un tas ir fiksēts apspriedes videoierakstā. Tā kā tiesiskā kārtība tieši nosaka, ka sabiedrisko apspriešanu vada pašvaldības pilnvarota persona, šāds fakta sagrozījums ir būtisks procedūras pārkāpums un ietekmē atzinuma tiesiskumu, jo sabiedriskās apspriešanas vadīšana ir centrālais elements ietekmes uz vidi izvērtējuma procesā.
Nav mazsvarīgi, ka ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas. Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku.
Atsevišķi īpašie riski, kas saistīti ar Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslu, vērtēti atsevišķi no vispārējiem VES riskiem, jo sabiedrība iestājas par Aizsargjoslu likuma striktu ievērošanu un piekrastes aizsardzību kā konstitucionālu un kultūrvēsturisku vērtību.
Ņemot vērā iesniegumā iepriekš detalizēti norādītos faktus, argumentus un tiesisko pamatojumu, uzsveram, ka minētie atzinuma trūkumi nav izsmeļoši. Papildus jau aprakstītajam, paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumā pilnībā vai daļēji nav izvērtēti arī citi būtiski vidi ietekmējoši apstākļi, tostarp:
cilvēka veselībai prognozējams kaitējuma risks (tai skaitā miera un miega traucējumi, fizioloģiskās un psiholoģiskās ietekmes, ko izraisa trokšņi, vibrācijas, ēnojums, gaismas piesārņojums, ilgstošas skaņas un zemfrekvenču trokšņu ietekmes),
būvniecības procesa riski (sagatavošanas, visi būvdarbu cikli, ceļu izbūves, pārvadāšanas, montāžas un testēšanas posmi),
demontāžas posma būtiskie riski (smagā tehnika, visa veida arī bīstamo atkritumu apsaimniekošana),
ietekme uz īpašuma vērtību,
ietekme uz putniem, sikspārņiem un ekosistēmu struktūrām,
avārijas un tehnisko kļūmju riski,
atkritumu apsaimniekošanas riski visos VES darbības cikla posmos (mikroplastmasa piesārņojums, ķīmisko vielu noplūde VES gondolu apkopes un remonta laikā),
kopējo kumulatīvo risku uzskaitījums un izvērtējums ilgtermiņā.
Paredzētās darbības atzinumā pilnībā iztrūkst ilgtermiņa negatīvās ietekmes izvērtējums sociālekonomiskajā izteiksmē, tieši ietekmes uz vietējo kopienu dzīves kvalitāti, komercdarbības ekonomiskajā izteiksmē. Šādas analīzes neesamība ir pretrunā Direktīvas 2014/52/ES prasībām un liedz objektīvi noteikt paredzētās darbības radīto kopējo slogu videi un sabiedrībai ilgtermiņā.
Vienlaikus uzsveram, ka iesniegumā detalizēti nevērtētie riski nav mazāk būtiski, šo risku izvērtējums iesniegumā nav iekļauts tiki tādēļ, lai izvairītos no dokumenta satura apjoma. Tomēr to neesamība vai nepilnīga izvērtēšana atzinumā, vēl jo vairāk pierāda ietekmes uz vidi novērtējuma tiesiskuma trūkumus.
[1] LR Satversmes tiesas 2000. gada 24. marta spriedums Lietā nr. 04-07(99) // 11. lp.
[2] Eiropas judikatūras identifikators (ECLI): ECLI:EU:T:2016:233
[3] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:31992L0043
1. IVN apspriešana notika prettiesiskā formātā un ir atceļama, kā nenotikusi. argumentācijair iesniegta tiesībsargājošās iestadēs un tiek izskatīta, sabiedrība- Pavilostas un Sakas pagasta iedzīvotāji, kopiena, ir vairākkārt par šo brīdinajusi atbildīgās iestādes un ministrijas.
2. IVN apstiprināšana notikusi nelikumīgi, parkāpta kārtība, kādā jāizskata un jāizvērtē attiecigais IVN, arī par šo pārkāpumu ir informētas atbildīgās iestādes un ministrijas, kā arī tiesībsargajošās iestādes.
3. par IVN un ieceri :
Atzinumam ir būtiskas procesuālas un materiāltiesiskas sekas, jo tas kalpo kā pamats projekta tālākai saskaņošanai un potenciāli var novest pie neatgriezeniska, būtiska kaitējuma piekrastes aizsargjoslai un videi kopumā, meža ekosistēmām, ainavai, kā arī vietējās sabiedrības tiesībām uz labvēlīgu vidi Latvijas Republikas Satversmes 115. panta izpratnē.
No Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskas republikas jēdziena visām valsts institūcijām izriet pienākums savā darbībā, it sevišķi izdodot tiesību aktus, ievērot likumību, varas dalīšanu un veikt savstarpēju uzraudzību, ievērojot publiskās varas pakļautību likumam, t. i. likuma virsvadību un citus tiesiskas valsts principus, arī samērīguma un tiesiskās paļāvības principus. Demokrātiskas un tiesiskas valsts principi balstās uz to, ka sabiedrībā pastāv līdzsvars starp pamatvērtībām un tiesību realizāciju. Valdības pieņemtiem lēmumiem jārada ticība, ka tie tiek pieņemti, ievērojot taisnīguma principu, lai tādējādi samazinātu interešu konflikta iespējamību. Valsts pārvaldei demokrātiskā un tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi, tās rīcībai jāatbilst likumiem. Varas dalīšanas principa „līdzsvara un atsvara” sistēmas uzdevums ir novērst varas uzurpācijas tendences ikkatrā no trim varām, lai nodrošinātu valstiski tiesisko institūtu stabilitāti un pašas valsts varas funkcionēšanas nepārtrauktību.[1]
Nešaubīgi, ka tikpat nozīmīgas un aizsargājamas ir arī to personu tiesības un likumiskās intereses, kurām atzinums piešķir noteiktas tiesības un kuras tādējādi var ilgtermiņā plānot savu saimniecisko darbību un paļauties uz tiesību stabilitāti. Tomēr tieši šī iemesla dēļ prettiesisks vai ar būtiskiem trūkumiem pieņemts atzinums rada objektīvu risku, ka adresātam piešķirtās tiesības var izrādīties prettiesiski iegūtas, līdz ar to radot šai personai potenciālu finansiālo un tiesisko kaitējumu, kuru valstij no nodokļu maksātāju līdzekļiem nāktos atlīdzināt. Līdz ar to, jo ilgāk prettiesisks atzinums paliek spēkā, jo lielāks kaitējums var rasties ne tikai sabiedrības un pašvaldības interesēm (videi, plānošanai, teritorijas attīstībai), bet arī pašam projekta ierosinātājam, kurš turpmākos ieguldījumus veic, balstoties uz kļūdainu vai tiesību normām neatbilstošu valsts pārvaldes atzinumu.
Kā jau iepriekš minēts, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 67. pants uzliek augstākajai iestādei, konkrētajā gadījumā Klimata un enerģētikas ministrijai, pienākumu pārbaudīt padotās iestādes lēmumu tiesiskumu. Ja šāda pārbaude netiek veikta un tas rada būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm un videi, amatpersonas bezdarbību var kvalificēt kā noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 319. panta sastāvu. Atzinums nav administratīvais akts, tomēr tas tieši rada juridiskas sekas citām iestādēm, tostarp pašvaldībai, definējot ziņojuma atbilstību tiesiskajai kārtībai un ir priekšnoteikums gala lēmumiem. Tādēļ atzinums ir tipisks Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta pārvaldes lēmums, kas ir pārbaudāms un atceļams padotības kārtībā. Klimata un enerģētikas ministrijai pienākums to pārbaudīt rodas nevis diskrecionāri (ļauts rīkoties pēc saviem ieskatiem), bet pieprasa rīkoties imperatīvi, ja ir norādes uz prettiesiskumu, ko šī iesnieguma saturs pamatoti pierāda.
Pamatojums, kādēļ pašvaldībai ir tieša tiesiskā interese šī procesa tiesiskumā, ir atzinuma ietekme uz pašvaldības turpmākās rīcības robežām. Turklāt Latvijas Republikas Satversmes 115. pants pašvaldībai pieprasa pienākumu, sargāt vidi tās teritorijā. Pašvaldība ir tieši atbildīga par sekām, kas izrietētu no prettiesiski izsniegta atzinuma akceptēšanas. Sabiedrība sagaida, ka pašvaldība nodrošinās teritorijas izmantošanas tiesiskumu.
Funkcionālajā aspektā valsts pārvalde atbilstoši demokrātijas principam un pašvaldības autonomijas principam ir organizējama subsidiāri, proti, nozīmīgu vietēja rakstura vajadzību un interešu pārvaldīšana nododama pēc iespējas tuvāk pašiem iedzīvotājiem, viņu organizētai pašvaldībai (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.2017-32-05). Līdz ar to pašvaldības autonomija nav deklaratīva, tai ir praktiska nozīme un tā jārespektē valsts pārvaldei. Apspriestajā gadījumā pašvaldības autonomija ir būtiski ierobežota, jo Aģentūras atzinuma kvalitāte nosaka, vai pašvaldība var pildīt savus vides un teritorijas plānošanas pienākumus.
Turpmāk minēti citi būtiski aspekti, kas pierāda atzinuma neatbilstību tiesiskai kārtībai.
Vēja enerģijas attīstību regulējošās valsts tiesību normas šobrīd ir savstarpēji pretrunīgas un to interpretācija valsts pārvaldē ir nesaskaņota, tas rada nopietnu tiesisko nenoteiktību. Konstatējams apdraudējums pašvaldības autonomijai, proti, pašvaldības spējai īstenot likumā noteikto autonomo funkciju, ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanu.
Šādos apstākļos centrālā problēma ir valsts iestāžu kļūdainā normu piemērošana, piešķirot priekšroku Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam (turpmāk - Atvieglotās kārtības likumam) kā vispārīgam procesuālam regulējumam, ignorējot Aizsargjoslu likuma 36. pantu, kas ir speciālā norma, (lex specialis derogat legi generali[2])princips piekrastes aizsardzībā.
Aģentūra mēģina maldinoši uzsvērt, ka Atvieglotās kārtības likums ir speciālais likums, kas regulē vēja turbīnu būvniecību Baltijas jūras piekrastes 5 km aizsargjoslā. Šāda interpretācija ir pretrunā tiesību sistēmas uzbūvei un tiesiskas valsts principam. Aizsargjoslu likums kvalificējas kā speciālā norma, jo tas regulē būvniecības noteikumus šaurā, teritoriāli noteiktā un īpaši aizsargājamā teritorijā, kas ir Baltijas jūras un Rīgas jūras līča 5 km piekrastes aizsargjosla. Aizsargjoslu likums nosaka stingrus būvniecības aizliegumus un īpašu aizsardzības režīmu videi, ainavai, kultūras mantojumam un hidroloģijai. Savukārt Atvieglotās kārtības likums” (vai te vajag pēdiņas, ja iepriekš minēts, ka turpmāk tekstā tas likums tā sauksies?) ir vispārīgs procesuāls likums, kas attiecas uz energoapgādes būvēm visā valsts teritorijā un neparedz teritoriālus izņēmumus vai īpašus aizsardzības režīmus.
Speciālās normas statusu precīzi apliecina Satversmes tiesas atzītais “pazīmju tests”: abu likumu regulējumā sastopamas pazīmes a (būvniecības regulējums), b (iestāžu rīcības noteikšana) un c (sabiedrības interešu līdzsvarošana), taču papildu kvalificējošā pazīme “d” — teritoriāli šaura, īpaši noteikta piemērošanas joma piemīt tikai Aizsargjoslu likumam ir speciālais (lex specialis), bet Atvieglotās kārtības likums ir vispārīgais likums. Vispārīgais likums nav interpretējams tā, it kā tas atceltu vai vājinātu piekrastes aizsardzības režīmu. Pretēja pieeja būtu kvalificējama kā patvaļīga normu piemērošana.
Tiesiskā nenoteiktība, kas rodas, ignorējot speciālās normas prioritāti, būtiski apdraud pašvaldības stratēģisko plānošanu. Pašvaldība nespēj prognozēt teritorijas izmantošanu, infrastruktūras slodzi un budžeta plānošanu, ja valsts iestādes piemēro atšķirīgus un savstarpēji pretrunīgus kritērijus piekrastes izmantošanai. Piekraste ir stratēģiski jutīga teritorija gan ainaviskās un ekoloģiskās, gan kultūrvēsturiskās un klimata drošības ziņā; tādēļ neskaidrība par Aizsargjoslu likuma piemērošanu padara neiespējamu ilgtermiņa attīstības dokumentu konsekventu īstenošanu un grauj Satversmes 1. un 115. pantā nostiprināto tiesiskas valsts un labvēlīgas vides principu.
Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka no Latvijas Republikas Satversmes 1. panta, kurš atzīstams par vienu no Latvijas Republikas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts stūrakmeņiem – izrietošo principu uzdevums ir nodrošināt to, ka citas tiesību normas, arī Satversmē ietvertās, tiek piemērotas pareizi un to piemērošana, kā arī piemērošanas rezultāts pilnībā atbilst tiesiskas valsts prasībām.
Minētais jau ir būtisks un pietiekams pamatojums, lai Ministrija kā augstākā iestāde, pēc iespējas ātrāk veiktu tiesiskuma kontroli padotības kārtībā, lai pārbaudītu vai Aģentūra piemērojusi pareizu tiesību normu interpretāciju.
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums) mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus.
Līdz ar to arī šajā punktā minētais saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta ceturto daļu, 10. pantu un 67. pantu, ir būtisks pamatojums, ka Ministrijai kā augstākai iestādei ir pienākums veikt padotības iestādes atzinuma tiesiskuma pēcpārbaudi un novērst konstatētos pārkāpumus.
Atzinumā vairākās vietās norādīts, ka atsevišķas projekta ietekmes ir “nebūtiskas” vai “nav konstatēta būtiska negatīva ietekme”. Piemēram, attiecībā par gaisa kvalitāti atzinumā norādītais apgalvojums, ka projekta CO₂ emisiju bilance ilgtermiņā esot pozitīva, nav ticams un pamatots ar faktiskajiem datiem. Atzinumā ir būtiskas neatbilstības normatīvo aktu prasībām, it īpaši Novērtējuma likumā iekļautās tiesību normas, kas izriet Direktīvas 2014/52/ES, tostarp, bet ne tikai 3. un 5. panta prasības, nosaka kompetentai iestādei pienākumu, noskaidrot, vai paredzētā darbība var radīt būtisku ietekmi uz vidi. Aģentūra nav piemērojusi šo tiesību normu. Turpmāk minēti apstākļi, kas citastarp pierāda, ka atzinums neatbilst Direktīvas obligātajām prasībām.
Atzinumā nav objektīvi izvērtēta 75 – 89 ha atmežošanas ietekmes uz oglekļa sekvestrāciju (Oglekļa sekvestrācijā un klimata pārmaiņās meži darbojas kā dabiski oglekļa piesaistītāji, absorbējot CO₂ un stabilizējot temperatūru un rezultējošo CO₂ emisiju pieaugumu). Piekrastes meži un mežainās kāpas Latvijā veido valsts nozīmes dabisko aizsargbarjeru, kas samazina jūras viļņu un vēju radīto eroziju, stabilizē smilšu kustību, aiztur sāļos jūras aerosolus, samazina vēja slodzi un nodrošina mikroklimata, mitruma un augsnes stabilitāti. Šīs funkcijas ir zinātniski pierādītas un atrodamas vairākos zinātniskos avotos, kurus šeit nav lietderīgi detalizēti uzskaitīt, jo tie ir publiski pieejami. Tāpat piekrastes mežam ir būtiska nozīme iekšzemes ainavā, bioloģiskās daudzveidības un lauksaimniecības zemju aizsardzībai. Piekrastes meži ir Aizsargjoslu likuma 36. panta centrālais aizsardzības objekts — speciālā norma, kas paredz piekrastes dabiskuma un aizsargfunkciju saglabāšanu. Satversmes tiesa norādījusi uz to, ka, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principu, pašvaldībai ir jāizvērtē nepieciešamība saglabāt meža vides (ekoloģisko) vērtību (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 9. jūlija spriedums lietā Nr. 2008-38-03). Tātad arī konstitucionālā tiesa ir noteikusi piekrastei īpašu tiesisko statusu un valsts pienākumu nodrošināt dabas un sabiedrības interešu aizsardzību. Direktīva 2014/52/ES prasa obligāti izvērtēt ietekmi uz klimatu, augsnes procesiem, ainavu un bioloģisko daudzveidību (3. pants), tomēr Aģentūra nav vērtējusi ne mežu aizsargfunkciju, ne erozijas un sāļā gaisa izplatības riskus, ne ietekmi uz mikroklimatu. Piekrastes mežu ignorēšana ietekmes uz vidi procesā ir būtisks materiāltiesisks pārkāpums, kas skar Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi un pierāda atzinuma prettiesiskumu.
Aģentūra nepamatoti ignorē paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz Grīņu dabas rezervāta un Natura 2000 teritoriju hidroloģiskajiem procesiem, lai gan šajās teritorijās esošie biotopi, tostarp pelēkās kāpas, mitrie priežu meži un grīņu mežainās kāpas ir tieši atkarīgi no stabila mitruma režīma. Nešaubīgi, ka 75–89 ha atmežošanas, ceļu un platformu izbūve un infiltrācijas spējas samazināšanās var radīt būtiskas izmaiņas gruntsūdeņu līmenī un mitruma balansā, kas nav vērtētas, lai gan Biotopu direktīvas (Direktīva 92/43/EEK) 6. pants 3. punkts (Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.)[3] Direktīva 2014/52/ES un ES Tiesas spriedums lietā C-127/02 “Waddenzee” uzsver pilnvērtīgu šādu risku analīzi.
Aģentūra nav vērtējusi, ka projekts negatīvi ietekmē hidroloģiju un ne tikai 75–89 hektāru atmežošana, bet arī vēja staciju infrastruktūras izbūves procesi — ceļu izbūve, turbīnu platformas, smagās tehnikas sablīvējums, meliorācijas un mikrogravu pārraušana, mikroklimata izmaiņas un kumulatīvā ietekme ar citiem projektiem. Aģentūra nav izvērtējusi nevienu no šiem hidroloģiski būtiskajiem faktoriem, līdz ar to arī šie fakti liecina, ka atzinums neatbilst Novērtējuma likuma 17. panta un Direktīvas 2014/52/ES prasībām.
Salīdzinot atzinuma 6.11.3. punktu ar SIA “K2 Ventum” ietekmes uz vidi ziņojumu (turpmāk – ziņojums) secināms, ka Aģentūra nav veikusi normatīvajos aktos prasīto ietekmes uz kultūrvēsturiskajām vērtībām izvērtējumu. Ziņojumā ir norādīts, ka vēja turbīnas dominē ainavā 3–5 km attālumā un šajā zonā atrodas 16 valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, kuru vēsturiskā ainava potenciāli tiek ietekmēta. Tomēr Aģentūra šo informāciju ignorē un aprobežojas ar formālu konstatējumu, ka kultūrvēsturiskie pieminekļi neatrodas paša parka teritorijā. Ziņojumā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk – Kultūras pārvalde) ir pieminēta tikai kā datu avots, bet Kultūras pārvalde nav sniegusi atzinumu un nav veikusi paredzētās darbības ietekmes izvērtējumu uz kultūrvēsturiskajām vērtībām, neskatoties uz to, ka ziņojumā konstatē 16 kultūras pieminekļus 3–5 km rādiusā un vēja turbīnu vizuālo dominanci šajā zonā. Šādu bezdarbību nevar atzīt par atbilstošu Novērtējuma likuma 17. panta prasībām kā pilnvērtīgu ietekmes izvērtējumu, kā arī atbilstošu Direktīvas 2014/52/ES 5. panta 3(c) apakšpunktam, kas nosaka kompetentās iestādes pienākumu pieprasīt papildu informāciju, ja tā nepieciešama būtiskas ietekmes uz vidi novēršanai.
Novērtējuma likuma 22. pants tieši paredz, ka pašvaldībai, pieņemot lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu, ir jābalstās uz kompetentās institūcijas, konkrētajā gadījumā Aģentūras atzinumu. Līdz ar to atzinumam ir determinējoša nozīme turpmākajos administratīvā procesa posmos.
Nav izslēgts, ka paredzētās darbības akcepts nonāk Ministru kabineta kompetencē. Ministru kabineta lēmums objektīvi balstītos uz atzinumu, visticamāk, Ministru kabinets tiesiski paļautos, ka Aģentūras izdotais atzinums ir objektīvs un tiesisks. Pieļaujams, ka Ministru kabinetam nav tāda profesionālā kapacitāte, lai detalizēti izvērtētu atzinuma tiesiskumu un datu pietiekamību. Tādejādi nepilnīgs vai prettiesisks atzinums rada kropļojošu ietekmi uz visu projekta turpmāko virzību, jo kļūdains dokuments kļūst par vienīgo pamatu materiāltiesiskajiem lēmumiem, kuru rezultātā iestāsies nesamērīgs kaitējums videi.
Atzinuma būtiskie trūkumi, kas galvenokārt ir tā prettiesiskums, pašvaldībai neļauj pieņemt objektīvi tiesisku lēmumu par projekta akceptu. Tādēļ atzinuma tiesiskuma izvērtēšana ir būtisks priekšnoteikums tiesiskas akceptēšanas procedūras nodrošināšanai.
Klimata un enerģētikas ministrijai kā Aģentūras augstākai iestādei, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. un 67. pantu, ir pienākums pārbaudīt padotās iestādes lēmuma tiesiskumu un nepieciešamības gadījumā to atcelt. Šis pienākums tieši izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta un Senāta atziņām, ka valsts pārvalde drīkst izmantot savas pilnvaras tikai sabiedrības interesēs un atbilstoši likuma mērķim, bet patvaļīga vai pilnvarojumam pretēja rīcība ir būtisks pārkāpums, kas grauj sabiedrības uzticēšanos pārvaldei (SKA-395/2020).
Šajā iesniegumā sniegtie argumenti pierāda, ka atzinums satur vairākus faktus, kas pierāda tā prettiesiskumu, tas pieprasa nevis izvērtēt lietderību, bet tieši novērst tiesību normu pārkāpumus.
Atzinums kā pārvaldes lēmums (nevis administratīvais akts) ir plašāks jēdziens — tas ir jebkurš padotības iestādes lēmums, ar kuru tā pauž gribu publisko tiesību jomā.
Projekta ietekmes kumulatīvais izvērtējums ir obligāts saskaņā ar Direktīvas 2014/52/ES III pielikuma 3. pantu un IV pielikumu, skaidri nosaka prasību analizēt tiešās, netiešās, sekundārās un kumulatīvās ietekmes. Novērtējuma likuma 4. panta pirmās daļas 4. punkts, nosaka, ka vairākas paredzētās darbības ietekmē vienu un to pašu teritoriju, ņem vērā un vērtē šo darbību kopējo un savstarpējo ietekmi. Noteiktais ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir interpretējams atbilstoši Direktīvai 2014/52/ES, tādēļ Aģentūrai saskaņā ar Novērtējuma likuma 20. pantu ir jāpārbauda atbilstība Eiropas Savienības (ES) tiesību prasībām. ES Tiesa lietā C-404/09 “Commission v Spain” ir noteikusi, ka kumulatīvās ietekmes analīzes trūkums automātiski padara ietekmes uz vidi procesu par prettiesisku.
ES judikatūrā Lieta C-127/02 “Waddenzee” izdarīts saistošs slēdziens, ka pienācīgs novērtējums ir jāveic, pirms tiek sniegta piekrišana plānam vai projektam, tajā jāņem vērā kumulatīva ietekme un tajā jādokumentē visa veida kaitīgās sekas attiecībā uz aizsardzības mērķiem. Minētā judikatūra ir vēl viens juridiskais arguments, ka pirms atzinuma, nevis vēlāk, jāņem vērā kumulatīva ietekme un tajā jādokumentē visa veida kaitīgās sekas attiecībā uz aizsardzības mērķiem.
Atzinumā nav veikts kumulatīvās ietekmes novērtējums, lai gan projektam ir acīmredzama teritoriāla un funkcionāla sasaiste ar citiem reģionā plānotajiem vēja parkiem (“Minde”, “EN12”). Līdz ar to atzinums šajā daļā neatbilst ne ES, ne nacionālajām prasībām un ir materiāltiesiski prettiesisks.
Mēs vēršam uzmanību, ka Aģentūras 2025. gada 17. septembra lēmumā Nr. 10.5/47/2025 nepamatoti norādīts, ka 2025. gada 30. jūnija sabiedrisko apspriešanu vadījis pašvaldības pārstāvis. Kā jau noskaidrojām 2025. gada 20. novembra apspriedē ar Pašvaldību, arī Pašvaldība apstiprina, ka sanāksmi nevadīja neviens tās pilnvarots pārstāvis — apspriedi vadīja SIA “K2 Ventum” nolīgts moderators, kam nebija piešķirts nekāds Pašvaldības deleģējums. Šo faktu jau sabiedriskās apspriedes laikā pašvaldības vadība apstiprināja un tas ir fiksēts apspriedes videoierakstā. Tā kā tiesiskā kārtība tieši nosaka, ka sabiedrisko apspriešanu vada pašvaldības pilnvarota persona, šāds fakta sagrozījums ir būtisks procedūras pārkāpums un ietekmē atzinuma tiesiskumu, jo sabiedriskās apspriešanas vadīšana ir centrālais elements ietekmes uz vidi izvērtējuma procesā.
Nav mazsvarīgi, ka ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas. Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku.
Atsevišķi īpašie riski, kas saistīti ar Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslu, vērtēti atsevišķi no vispārējiem VES riskiem, jo sabiedrība iestājas par Aizsargjoslu likuma striktu ievērošanu un piekrastes aizsardzību kā konstitucionālu un kultūrvēsturisku vērtību.
Ņemot vērā iesniegumā iepriekš detalizēti norādītos faktus, argumentus un tiesisko pamatojumu, uzsveram, ka minētie atzinuma trūkumi nav izsmeļoši. Papildus jau aprakstītajam, paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumā pilnībā vai daļēji nav izvērtēti arī citi būtiski vidi ietekmējoši apstākļi, tostarp:
cilvēka veselībai prognozējams kaitējuma risks (tai skaitā miera un miega traucējumi, fizioloģiskās un psiholoģiskās ietekmes, ko izraisa trokšņi, vibrācijas, ēnojums, gaismas piesārņojums, ilgstošas skaņas un zemfrekvenču trokšņu ietekmes),
būvniecības procesa riski (sagatavošanas, visi būvdarbu cikli, ceļu izbūves, pārvadāšanas, montāžas un testēšanas posmi),
demontāžas posma būtiskie riski (smagā tehnika, visa veida arī bīstamo atkritumu apsaimniekošana),
ietekme uz īpašuma vērtību,
ietekme uz putniem, sikspārņiem un ekosistēmu struktūrām,
avārijas un tehnisko kļūmju riski,
atkritumu apsaimniekošanas riski visos VES darbības cikla posmos (mikroplastmasa piesārņojums, ķīmisko vielu noplūde VES gondolu apkopes un remonta laikā),
kopējo kumulatīvo risku uzskaitījums un izvērtējums ilgtermiņā.
Paredzētās darbības atzinumā pilnībā iztrūkst ilgtermiņa negatīvās ietekmes izvērtējums sociālekonomiskajā izteiksmē, tieši ietekmes uz vietējo kopienu dzīves kvalitāti, komercdarbības ekonomiskajā izteiksmē. Šādas analīzes neesamība ir pretrunā Direktīvas 2014/52/ES prasībām un liedz objektīvi noteikt paredzētās darbības radīto kopējo slogu videi un sabiedrībai ilgtermiņā.
Vienlaikus uzsveram, ka iesniegumā detalizēti nevērtētie riski nav mazāk būtiski, šo risku izvērtējums iesniegumā nav iekļauts tiki tādēļ, lai izvairītos no dokumenta satura apjoma. Tomēr to neesamība vai nepilnīga izvērtēšana atzinumā, vēl jo vairāk pierāda ietekmes uz vidi novērtējuma tiesiskuma trūkumus.
[1] LR Satversmes tiesas 2000. gada 24. marta spriedums Lietā nr. 04-07(99) // 11. lp.
[2] Eiropas judikatūras identifikators (ECLI): ECLI:EU:T:2016:233
[3] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:31992L0043
09.01.2026. 14:32
Fiziska persona
Es iebilstu pret iniciatīvu par vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” būvniecības akceptu, jo iesniegtā informācija un līdzšinējais process nesniedz pietiekamu pamatu uzskatīt, ka projekts ir drošs, pamatots un sabiedrības interesēm atbilstošs. Pieejamā dokumentācija rada nopietnas bažas gan par ietekmes uz vidi novērtējuma kvalitāti, gan par iedzīvotāju veselības, dzīves vides un reģiona ilgtspējīgas attīstības apdraudējumu.
Pirmkārt, ietekmes uz vidi novērtējums šķiet nepietiekami padziļināts un balstīts galvenokārt uz attīstītāja pasūtītām ekspertīzēm, nevis neatkarīgiem pētījumiem. Nav pārliecinoši pierādīts, ka plānotais vēja parks ilgtermiņā neradīs būtisku negatīvu ietekmi uz dabas ekosistēmām, putnu un sikspārņu populācijām, kā arī ainavas kvalitāti. Šādā situācijā lēmuma pieņemšana rada risku, ka iespējamās negatīvās sekas tiks apzinātas tikai pēc projekta īstenošanas, kad tās vairs nebūs novēršamas.
Otrkārt, nav pietiekami izvērtēta ietekme uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti. Vēja elektrostaciju radītais troksnis, zemfrekvences skaņas un infraskaņa, kā arī vizuālā ietekme var negatīvi ietekmēt cilvēku miegu, psiholoģisko labsajūtu un vispārējo veselības stāvokli. Dokumentācijā trūkst detalizēta un neatkarīga izvērtējuma par šiem riskiem, īpaši ņemot vērā to, ka turbīnas plānots izvietot salīdzinoši tuvu apdzīvotām vietām.
Treškārt, projekts acīmredzami ignorē vietējo kopienu viedokli un pretestību. Daudzi iedzīvotāji ir pauduši bažas un iebildumus, tomēr rodas iespaids, ka sabiedriskā līdzdalība ir formāla, nevis reāli ietekmējoša. Demokrātiskā valstī lēmumi par tik būtiskām izmaiņām cilvēku dzīves vidē nevar tikt pieņemti, faktiski neņemot vērā vietējo iedzīvotāju intereses un argumentus.
Ceturtkārt, nav pienācīgi izvērtēta projekta sociālekonomiskā ietekme. Vēja parka izbūve var samazināt nekustamo īpašumu vērtību, negatīvi ietekmēt lauku vides pievilcību un ierobežot reģiona attīstību, piemēram, tūrismu un rekreāciju. Tajā pašā laikā nav skaidri parādīts, kādi būs reālie ieguvumi vietējām kopienām un vai tie atsvers iespējamos zaudējumus.
Visbeidzot, projektā nav skaidri definēti kompensāciju un aizsardzības mehānismi iedzīvotājiem, kuri varētu ciest no negatīvas ietekmes uz veselību, īpašumu vai dzīves kvalitāti. Bez šādiem mehānismiem projekts nav uzskatāms par sociāli taisnīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatu, ka iniciatīva par vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” būvniecības akceptu šobrīd nav atbalstāma. Aicinu apturēt lēmuma pieņemšanu, nodrošināt neatkarīgu un padziļinātu ietekmes uz vidi un veselību novērtējumu, kā arī organizēt jēgpilnu sabiedrisko apspriešanu, kurā vietējo iedzīvotāju viedoklis tiek patiesi ņemts vērā. Tikai pēc šādu priekšnoteikumu izpildes var runāt par objektīvu un atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Pirmkārt, ietekmes uz vidi novērtējums šķiet nepietiekami padziļināts un balstīts galvenokārt uz attīstītāja pasūtītām ekspertīzēm, nevis neatkarīgiem pētījumiem. Nav pārliecinoši pierādīts, ka plānotais vēja parks ilgtermiņā neradīs būtisku negatīvu ietekmi uz dabas ekosistēmām, putnu un sikspārņu populācijām, kā arī ainavas kvalitāti. Šādā situācijā lēmuma pieņemšana rada risku, ka iespējamās negatīvās sekas tiks apzinātas tikai pēc projekta īstenošanas, kad tās vairs nebūs novēršamas.
Otrkārt, nav pietiekami izvērtēta ietekme uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti. Vēja elektrostaciju radītais troksnis, zemfrekvences skaņas un infraskaņa, kā arī vizuālā ietekme var negatīvi ietekmēt cilvēku miegu, psiholoģisko labsajūtu un vispārējo veselības stāvokli. Dokumentācijā trūkst detalizēta un neatkarīga izvērtējuma par šiem riskiem, īpaši ņemot vērā to, ka turbīnas plānots izvietot salīdzinoši tuvu apdzīvotām vietām.
Treškārt, projekts acīmredzami ignorē vietējo kopienu viedokli un pretestību. Daudzi iedzīvotāji ir pauduši bažas un iebildumus, tomēr rodas iespaids, ka sabiedriskā līdzdalība ir formāla, nevis reāli ietekmējoša. Demokrātiskā valstī lēmumi par tik būtiskām izmaiņām cilvēku dzīves vidē nevar tikt pieņemti, faktiski neņemot vērā vietējo iedzīvotāju intereses un argumentus.
Ceturtkārt, nav pienācīgi izvērtēta projekta sociālekonomiskā ietekme. Vēja parka izbūve var samazināt nekustamo īpašumu vērtību, negatīvi ietekmēt lauku vides pievilcību un ierobežot reģiona attīstību, piemēram, tūrismu un rekreāciju. Tajā pašā laikā nav skaidri parādīts, kādi būs reālie ieguvumi vietējām kopienām un vai tie atsvers iespējamos zaudējumus.
Visbeidzot, projektā nav skaidri definēti kompensāciju un aizsardzības mehānismi iedzīvotājiem, kuri varētu ciest no negatīvas ietekmes uz veselību, īpašumu vai dzīves kvalitāti. Bez šādiem mehānismiem projekts nav uzskatāms par sociāli taisnīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatu, ka iniciatīva par vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” būvniecības akceptu šobrīd nav atbalstāma. Aicinu apturēt lēmuma pieņemšanu, nodrošināt neatkarīgu un padziļinātu ietekmes uz vidi un veselību novērtējumu, kā arī organizēt jēgpilnu sabiedrisko apspriešanu, kurā vietējo iedzīvotāju viedoklis tiek patiesi ņemts vērā. Tikai pēc šādu priekšnoteikumu izpildes var runāt par objektīvu un atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
09.01.2026. 18:19
Baiba Aulmane
MK rīkojuma projekta anotācijā, atsaucoties uz IVN ziņojumu norādīts, ka Sakas pagastā un Alsungas pagastā nav izvietoti paaugstinātas bīstamības objekti, kas atbilst Ministru kabineta 2021. gada 21. janvāra noteikumiem Nr. 46 “Paaugstinātas bīstamības objektu saraksts” (turpmāk - MK not. Nr. 46). Šāda apgalvojuma patiesums ir apšaubāms, jo atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 19.septembra noteikumu Nr. 563 3. un 4.punktam paaugstinātas bīstamības objektu saraksta aktualizēšana un apstiprināšana veicama reizi gadā, taču kopš MK not. Nr. 46 izdošanas brīža Valsts ugunsdzēsības un glābšabas dienests šādus datus vairs nav apkopojis un iesniedzis apstiprināšaai Ministru kabinetā. Līdz ar to MK not. Nr. 46 iekļautais paaugstinātas bīstamības objektu saraksts nav uzskatāms par aktuālu informāciju, uz kuru IVN autori varēja paļauties. Atsaukšanās uz informāciju, kas teju 5 gadus nav atbilstoši normatīvajiem aktiem aktualizēta, nevar būt par pamatu secinājumam, ka teritorijā nav izvietoti paaugstinātas bīstamības objekti. Līdz ar to uzskatu, ka IVN ziņojumā esošā situācija nav izvērtēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
09.01.2026. 19:19
Dabaszinātņu bakalaurs, dabaszinātņu pedagogs
Iebilstu 25-TA-2896 akceptēšanai!
Citēju VIEDĀS ADMINISTRĒŠANAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRIJAS MINISTRI INGU BĒRZIŅU: "Latvijas dabas daudzveidības saglabāšana ir mūsu pienākums pret nākamajām paaudzēm un būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai. Mums jāpanāk, ka līdz 2030.gadam vismaz 30% Latvijas teritorijas būtu aizsargātas, tostarp 10% - stingri aizsargāti."
Citēju VIEDĀS ADMINISTRĒŠANAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRIJAS MINISTRI INGU BĒRZIŅU: "Latvijas dabas daudzveidības saglabāšana ir mūsu pienākums pret nākamajām paaudzēm un būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai. Mums jāpanāk, ka līdz 2030.gadam vismaz 30% Latvijas teritorijas būtu aizsargātas, tostarp 10% - stingri aizsargāti."
Neapšaubāmi piejūras teritorija un stāvkrasts ir viena no šīm teritorijām, kas spēcīgi jāaizsargā. Vēja parku enerģijas ieguvums ir daudz mazāks labums sabiedrībai, kā Latvijas skaistākās ainavas un neskartās dabas daudzveidības izmainīšana. Skaisto skatu, putnu, dzīvnieku, augu dabiskās vides izpostīšana, mikroplastmasas un skaņas piesārņojums, kas ietekmē ne tikai dabu, bet arī cilvēku, iedzīvotāju ikdienu. Stāvkrasta zona ir pirmā vieta Latvijā, kas jāsaudzē un jāgodā, jāpasakās, ka mums tāda skaista vieta ir mūsu skaistajā Latvijā.
10.01.2026. 11:20
Fiziska persona
Pieprasu ņemt vērā iedzīvotāju pausto viedokli PRET VES "K2 Ventum"!
10.01.2026. 12:52
Fiziska persona
Pieprasu ņemt vērā iedzīvotāju pausto viedokli PRET VES "K2 Ventum"!
10.01.2026. 13:00
Atlasīti 325 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25