26-TA-29
Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 6. panta trešās daļas 1. un 2. punktu, 10. panta trešo daļu un Enerģētikas likuma 123. panta trešās daļas 1., 2. un 5. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā izveido un uztur siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sistēmas, kā arī atbildīgo iestāžu pienākumus emisiju ziņojumu un prognožu izstrādē, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā noteikto uzdevumu izpildi;
1.2.
kārtību, kādā izveido un uztur ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognožu aprēķināšanai un klimata politikas vērtēšanai, kā arī šā panta pirmajā daļā minēto institūciju atbildību un pienākumus;
1.3.
atbildīgo institūciju, kas pārstāv Latviju Pasaules Meteoroloģijas organizācijā un nodrošina Latvijas klimata analīzi, aktuālās klimatiskās standarta normas un references perioda aprēķinu, klimata pārmaiņu tendenču nozīmīguma novērtējumu, vēsturisko un ikdienas hidrometeoroloģisko ekstrēmu monitoringu, analīzi un modelēšanu, klimata pārmaiņu nākotnes scenāriju sagatavošanu un nacionālā klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanu Latvijā;
1.4.
kārtību, kādā izveido un uztur pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa, prognožu un ziņošanas sistēmu;
1.5.
kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ministru kabineta noteiktajām institūcijām sagatavo, saskaņo un iesniedz Eiropas Komisijai un Klimata konvencijas sekretariātam ziņojumus par pielāgošanos klimata pārmaiņām;
1.6.
kārtību, kādā nozaru ministrijas, citas iesaistītās personas un institūcijas, kā arī pašvaldības un plānošanas reģioni ziņo Klimata un enerģētikas ministrijai par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos klimata pārmaiņām;
1.7.
nacionālo sistēmu progresa ziņojumu sagatavošanai, izskatīšanai, saskaņošanai un iesniegšanai Eiropas Komisijā;
1.8.
progresa ziņojuma sagatavošanā nacionālajā sistēmā iesaistītās iestādes un to pienākumus;
1.9.
kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta enerģētikas modelēšanas sistēma, un minētās sistēmas darbības nosacījumus, kā arī Enerģētikas likuma 123. panta pirmajā daļā minētās institūcijas un to atbildību un pienākumus.
2.
Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1.
darbību dati – vēsturiskie dati par darbībām, kas rada antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas vai oglekļa dioksīda piesaisti noteiktā laikposmā (piemēram, no energoresursu izmantošanas, saražotā tērauda daudzuma, izmantotā bitumena daudzuma, zemes platībām, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām, kaļķu un minerālmēslu lietošanas, atkritumu radīšanas);
2.2.
divgadu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma sagatavošanas nacionālā sistēma - nacionālo sistēmu kopums, kas ietver siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas, klimata un enerģētikas politikas un pasākumu progresa ziņojuma sagatavošanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām ziņošanas sistēmas;
2.3.
emisijas faktors – lielums, kas nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas vai oglekļa dioksīda piesaistes daudzumu uz vienu darbības vienību;
2.4.
galvenās kategorijas – kategorijas, kurām siltumnīcefekta gāzu inventarizācijā ir būtiska ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes absolūto līmeni, siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes tendencēm vai siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes nenoteiktību, būtiskākie oglekļa dioksīda piesaistes un siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti (piemēram, oglekļa dioksīda piesaiste dzīvo augu biomasā meža zemēs, oglekļa dioksīda emisijas no dabasgāzes sadedzināšanas);
2.5.
integrētais ziņojums par rīcībpolitikām, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm – informācijas apkopojums par aprēķinātajām siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognozēm, par aprēķinos izmantotajiem rādītājiem, rīcībpolitikām un pasākumiem, kas apkopoti noteiktā ziņošanas formā atbilstoši konvencijas, Parīzes nolīguma un 2020. gada 7. augusta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 (turpmāk – regula 2020/1208) prasībām;
2.6.
inventarizācija – darbību kopums, lai sagatavotu nacionālo inventarizācijas dokumentu par siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī apkopotu datus par siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti vienotā ziņošanas tabulā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija), Parīzes nolīguma, 2018. gada 11. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – regula 2018/1999) un regulas 2020/1208 prasībām;
2.7.
nacionālais inventarizācijas dokuments – informācijas apkopojums par aprēķinātajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, to nenoteiktībām, izmantotajiem emisiju faktoriem, pamatdatiem un pieņēmumiem, kā arī iesaistītajām institūcijām;
2.8.
nacionālā sistēma - institucionālu, juridisku un procesuālu darbību kopums, kas ietver sistēmas izveidošanu un uzturēšanu datu vākšanas, aprēķināšanas, monitoringa, prognožu un ziņošanas vajadzībām;
2.9.
nenoteiktība – informācijas trūkuma radīts stāvoklis par mainīgā parametra patieso lielumu, ko var izteikt kā varbūtības īpatsvaru, kas savukārt raksturo parametra vērtības iespējamo diapazonu un varbūtību;
2.10.
nozaru eksperti – atbildīgo nozaru ministriju deleģēti vai šo noteikumu noteikto uzdevumu izpildei piesaistīti eksperti, kuri sagatavo inventarizācijas vai siltumnīcefekta gāzu prognožu aprēķinus un ar tiem saistīto informāciju;
2.11.
primārie dati – sākotnējie dati, kuri tiek sagatavoti, izmantojot statistikas datus un nozares politikas attīstības tendences un mērķrādītājus;
2.12.
sekundārie dati – dati, kurus iegūst, izmantojot primāros datus, pētījumu galarezultātu apkopojumus un pārskatus un pēc nepieciešamības lietojot datu apstrādes un analīzes rīkus un mērķrādītājus;
2.13.
siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošana – darbību kopums, lai aprēķinātu siltumnīcefekta gāzu prognozes, ņemot vērā nozaru rādītāju prognozes, valsts rīcībpolitikas un pasākumus atbilstoši konvencijas, Parīzes nolīguma, regulas 2018/1999 un regulas 2020/1208 prasībām.
II.Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālā sistēma
3.
Klimata un enerģētikas ministrija ir atbildīgā institūcija par inventarizāciju, un tā pilnveido un koordinē siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālo sistēmu (turpmāk – inventarizācijas nacionālā sistēma).
4.
Inventarizācijas nacionālajā sistēmā iesaistītās nozaru ministrijas ir Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Satiksmes ministrija, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija.
5.
Klimata un enerģētikas ministrija:
5.1.
katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz:
5.1.1.
Satiksmes ministrijai šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 1.A.3. apakšpunktā minēto tās rīcībā esošo informāciju par darbību datiem;
5.2.
katru gadu līdz 1. decembrim sagatavo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu par kurināmā sadedzināšanu stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās, nesadedzināšanas darbībām ar fosilajiem šķidrajiem un cietajiem kurināmā veidiem, rūpniecisko procesu, produktu izmantošanas un šķīdinātāju un dažādu ķīmisko vielu izmantošanas darbībām, kā arī atkritumu apsaimniekošanas darbībām, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikumu, 2. pielikumu un 3. pielikumu, regulu 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
5.3.
atbilstoši regulā 2020/1208 noteiktajam sagatavo nacionālo inventarizācijas dokumentu, ņemot vērā šo noteikumu 5.2., 13.2. un 15.3.1. apakšpunktā norādīto informāciju:
5.5.
koordinē informācijas sagatavošanu saskaņā ar regulas 2020/1208 VIII, IX, XII un XIII pielikumu un regulas 2020/1208 16. pantu Eiropas Komisijas noteiktajā formā;
5.6.
aizpilda šo noteikumu 2. pielikumu atbilstoši kompetencei;
5.7.
apkopo informāciju saskaņā ar regulas 2020/1208 16. pantu, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XV pielikumu;
5.8.
administrē integrēto datubāzi klimata pārmaiņas izraisošo un gaisu piesārņojošo vielu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķināšanai;
5.9.
koordinē siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuveno datu sagatavošanu atbilstoši regulas 2020/1208 7. pantam un VI pielikumam, ņemot vērā šo noteikumu 6.3., 13.3. un 15.4. apakšpunktā minēto informāciju, un katru gadu līdz 15. jūlijam iesniedz to Eiropas Komisijai;
5.11.
izvērtē nacionālo inventarizācijas dokumentu un pārbauda tā atbilstību regulas 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunkta prasībām;
5.12.
izvērtē siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus;
5.13.
ja nepieciešams, pieaicina ekspertus emisijas faktoru un Latvijas apstākļiem specifisko parametru noteikšanai;
5.14.
koordinē inventarizācijas starptautiskās pārbaudes.
5.15.
iesniedz šo noteikumu 16. punktu minēto informāciju Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai atbilstoši to kompetencei, lai aprēķinātu attiecīgo sektoru siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes nenoteiktību saskaņā ar regulas 2020/1208 X pielikumu, kurus tās iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai.
6.
Oficiālās statistikas sistēmas vadošā iestāde:
6.1.
katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai un Satiksmes ministrijai atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. tabulā un 3. pielikuma 12., 13. tabulā minēto informāciju par darbību datiem un to aprakstus, kā arī atbilstoši kompetencei aizpildītu šo noteikumu 2. pielikumu;
6.2.
katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Zemkopības ministrijai šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem;
6.3.
sagatavo un katru gadu līdz 15. jūnijam iesniedz par iepriekšējo gadu:
6.3.1.
Klimata un enerģētikas ministrijai – aptuveno energobilanci un pieejamos darbību datus par rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas sektoru;
6.3.2.
Ekonomikas ministrijai un Satiksmes ministrijai – aptuveno energobilanci;
6.3.3.
Zemkopības ministrijai – pieejamos darbību datus par lauksaimniecības sektoru un par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru.
7.
Komersanti, kas nodarbojas ar cementa ražošanu (NACE 2. red. kods 23.51), čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanu (NACE 2. red. kods 24.10) un notekūdeņu dūņu gāzes ražošanu, kā arī komersanti, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu (NACE 2. red. kods 35) un kuru kopējā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par 100 MW, katru gadu līdz 1. maijam iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai šo noteikumu 3. pielikuma 1., 2., 7., 9., 10. un 11. tabulā minēto informāciju par darbību datiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķiniem un to aprakstus.
8.
Dabasgāzes pārvades sistēmas operators un dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators sagatavo un katru gadu līdz 5. janvārim iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai iepriekšējā gada 12 mēnešu vidējos rādītājus saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 6. tabulu.
9.
Dabasgāzes sadales sistēmas operators, dabasgāzes pārvades sistēmas operators un dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators sagatavo un katru gadu līdz 1. aprīlim iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai datus saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 3., 4. un 5. tabulu.
10.
Komersanti, kas nodarbojas ar biogāzes ražošanu, izņemot atkritumu poligona gāzes ražošanu, katru gadu līdz 1. maijam iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai šo noteikumu 3. pielikuma 8. tabulā minēto informāciju par biogāzes ražošanu.
11.
Zāļu valsts aģentūra sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai šo noteikumu 4. pielikumā minēto informāciju par darbību datiem iepriekšējā gadā.
12.
Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Satiksmes ministrijā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 1.1.b. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
13.
Satiksmes ministrija:
13.1.
katru gadu līdz 1. novembrim apkopo šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 2. punktā minēto informāciju par darbību datiem;
13.2.
līdz 1. decembrim iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā:
13.2.1.
siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par transporta sektoru vienotajā ziņošanas tabulā, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikumā minēto informāciju, regulu 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
13.2.2.
siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
13.2.3.
informāciju saskaņā ar regulas 2020/1208 VIII, IX un XIII pielikumu Eiropas Komisijas noteiktajā formā;
13.2.4.
informāciju par rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulu un regulas 2020/1208 XI pielikumu Eiropas Komisijas noteiktajā formā;
13.3.
katru gadu līdz 5. jūlijam sagatavo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuveno datu par transporta sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.3.2. apakšpunktā minēto informāciju un iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā.
14.
Lauku atbalsta dienests, Valsts meža dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", Valsts augu aizsardzības dienests un Dabas aizsardzības pārvalde sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Zemkopības ministrijai šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. punktā un 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
15.
Zemkopības ministrija:
15.1.
katru gadu līdz 1. oktobrim apkopo šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. un 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem un sagatavo tās izmantošanu lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru aprēķinu;
15.2.
katru gadu līdz 1. oktobrim nodrošina lauksaimniecības sektora aprēķinu sagatavošanai izmantoto darbību datu izmantošanu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora aprēķinu sagatavošanā atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktam.
15.3.
katru gadu līdz 1. decembrim iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai:
15.3.1.
siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus un aprakstus par lauksaimniecības sektoru, apkopotus vienotajā ziņošanas tabulā, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. punktā norādīto informāciju, regulu 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
15.3.2.
siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķinus un aprakstus par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru, apkopotus vienotajā ziņošanas tabulā, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju, regulu 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
15.3.3.
oglekļa dioksīda piesaistes un siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites kategorijās, kas noteiktas 2018. gada 30. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk – regula 2018/841), ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju, regulu 2018/1999 un regulu 2020/1208;
15.3.4.
informāciju saskaņā ar regulas 2020/1208 VIII, IX, XIII un XX pielikumu Eiropas Komisijas noteiktajā formā;
15.4.
katru gadu līdz 5. jūlijam iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par lauksaimniecības sektoru un aptuvenos datus par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.3.3. apakšpunktā minēto informāciju.
17.
Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz oficiālās statistikas sistēmas vadošajai iestādei apkopojumu par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Latvijas operatoru iepriekšējā gada emisiju ziņojumiem.
III.Integrētā ziņojuma par rīcībpolitikām, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm sagatavošanas nacionālā sistēma
18.
Klimata un enerģētikas ministrija ir atbildīgā institūcija par siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālo sistēmu (turpmāk – prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma), un tā šo sistēmu pilnveido un koordinē.
19.
Prognožu sagatavošanas nacionālajā sistēmā iesaistītās nozaru ministrijas ir Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Satiksmes ministrija, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija.
20.
Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķinu sagatavošanu enerģētikas, rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas un atkritumu apsaimniekošanas sektoram, Satiksmes ministrija – transporta sektoram, bet Zemkopības ministrija – lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram.
21.
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Zemkopības ministriju administrē ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognožu aprēķināšanai un klimata rīcībpolitiku vērtēšanai. Par pamatu ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmai izmanto enerģētikas un klimata modelēšanas sistēmu.
22.
Ekonomikas ministrija sagatavo un līdz 2028. gada 30. aprīlim un turpmāk reizi divos gados iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai, Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai:
22.1.
turpmāko 30 gadu makroekonomisko rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktu;
22.2.
šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minēto makroekonomisko rādītāju prognožu sagatavošanā izmantotā prognožu scenārija izvēles pamatojumu un aprakstu;
22.3.
minētās prognozes izmanto nozaru rādītāju prognožu sagatavošanā.
23.
Ekonomikas ministrija sagatavo un līdz 2028. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā:
23.1.
būvniecības nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem un papildu pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
23.2.
primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
24.
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar elektroenerģijas un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem un sadales sistēmas operatoriem līdz 2028. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados sagatavo šādu informāciju atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē publicētajam formātam:
24.1.
enerģētikas nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
24.2.
enerģētikas nozares primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
25.
Klimata un enerģētikas ministrija līdz 2028. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados sagatavo šādu informāciju atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē publicētajam formātam:
25.1.
atkritumu saimniecības un notekūdeņu apsaimniekošanas nozares primāros datus - rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
25.2.
atkritumu saimniecības un notekūdeņu apsaimniekošanas nozares primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai;
25.3.
fluorēto siltumnīcefekta gāzu nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
26.
Satiksmes ministrija sagatavo līdz 2028. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados sagatavo atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē publicētajam formātam un iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā:
26.1.
transporta nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
26.2.
primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
27.
Zemkopības ministrija līdz 2028. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados sagatavo atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē publicētajam formātam un iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā:
27.1.
lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
27.2.
primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
28.
Šo noteikumu 23., 26. un 27. punktā minētās nozaru ministrijas līdz attiecīgā gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā informāciju par attiecīgās nozares rīcībpolitikām un pasākumiem atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē publicētam formātam.
29.
Klimata un enerģētikas ministrija līdz 2028. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Zemkopības ministrijai tās rīcībā esošos primāros datus saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 48. un 49. punktu.
30.
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži":
30.1.
sagatavo un līdz 2028. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Zemkopības ministrijai primāros datus saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 49. punktu;
30.2.
primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
31.
Valsts vides dienests sagatavo un līdz 2028. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Zemkopības ministrijai primāros datus saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 50. punktu.
32.
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Zemkopības ministriju uztur enerģētikas un klimata modelēšanas sistēmu, lai atbilstoši regulas 2018/1999 3., 9. un 14. pantam novērtētu rīcībpolitiku un pasākumu ietekmi, Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteikto mērķu sasniegšanu un plāna pārskatīšanas nepieciešamību, kā arī īstenotu regulas 2018/1999 17., 18., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26. un 27. pantā noteiktās monitoringa un ziņošanas prasības.
33.
Ekonomikas ministrija izveido un uztur ekonomikas modelēšanas sistēmu, lai noteiktu identificēto ekonomikas un klimata mērķu sasniegšanas ekonomisko ietekmi.
34.
Zemkopības ministrija izveido un uztur:
34.1.
lauksaimniecības sektoranalīzes modeli, lai prognozētu nozares attīstības rādītājus, kā arī noteiktu sociālekonomiskās un klimata politikas ietekmi;
34.2.
modelēšanas sistēmas, lai novērtētu saimnieciskās darbības, tai skaitā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un meža apsaimniekošanas scenāriju ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti un sagatavotu prognozes, kas sasaistītas ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmu, izmantojot Meža resursu monitoringa datus un citas siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas darbību datu kopas.
35.
Klimata un enerģētikas ministrija uztur un administrē integrētās datubāzes siltumnīcefekta gāzu prognožu daļu.
36.
Klimata un enerģētikas ministrija sagatavo:
36.1.
sekundāro datu un siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķinu sagatavošanu enerģētikas, rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas, kā arī atkritumu apsaimniekošanas sektoram, izmantojot šo noteikumu 22., 23. un 24. punktā minēto informāciju;
36.2.
līdz 2026. gada 1. novembrim un turpmāk katru otro gadu – siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitiku un pasākumu apraksta sagatavošanu par šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētajiem sektoriem atbilstoši regulas 2018/1999 un regulas 2020/1208 prasībām Eiropas Komisijas noteiktajā formā saskaņā ar regulas 2020/1208 XXIV pielikumu;
36.3.
līdz 2026. gada 1. septembrim un turpmāk katru otro gadu – siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitiku un pasākumu apraksta sagatavošanu par šo noteikumu 36.1. apakšpunktā minētajiem sektoriem atbilstoši konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām nacionālā ziņojuma un divgadu caurskatāmības ziņojuma sagatavošanai;
36.4.
līdz 2026. gada 1. novembrim un turpmāk katru otro gadu – ziņoto siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu jutīguma analīzes rezultātu sagatavošanu par šo noteikumu 36.1. apakšpunktā minētajiem sektoriem kopā ar īsu paskaidrojumu par parametru izmaiņām atbilstoši regulā 2018/1999 un regulā 2020/1208 noteiktajām prasībām.
37.
Satiksmes ministrija sagatavo un iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā
37.1.
sekundāro datu un siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķinu transporta sektoram, izmantojot šo noteikumu 22. un 26. punktā minēto informāciju;
37.2.
līdz 2026. gada 1. novembrim un turpmāk katru otro gadu – siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitiku un pasākumu apraksta atbilstoši regulas 2018/1999 un regulas 2020/1208 prasībām Eiropas Komisijas noteiktajā formā saskaņā ar regulas 2020/1208 XXIV pielikumu;
37.3.
līdz 2026. gada 1. septembrim un turpmāk katru otro gadu – siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitiku un pasākumu aprakstu atbilstoši konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām nacionālā ziņojuma un divgadu caurskatāmības ziņojumam;
37.4.
līdz 2026. gada 1. novembrim un turpmāk katru otro gadu – ziņoto siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu jutīguma analīzes rezultātu kopā ar īsu paskaidrojumu par parametru izmaiņām atbilstoši regulā 2018/1999 un regulā 2020/1208 noteiktajām prasībām.
38.
Zemkopības ministrija sagatavo un iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā:
38.1.
sekundāro datu un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognožu aprēķinu sagatavošanu lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram, tai skaitā regulā 2018/841 noteiktajām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites kategorijām, izmantojot šo noteikumu 27. punktā un 5. pielikumā minēto informāciju;
38.2.
līdz 2026. gada 1. novembrim un turpmāk katru otro gadu – siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitiku un pasākumu apraksta sagatavošanu atbilstoši regulas 2018/1999 un regulas 2020/1208 prasībām Eiropas Komisijas noteiktajā formā saskaņā ar regulas 2020/1208 XXIV pielikumu;
38.3.
līdz 2026. gada 1. septembrim un turpmāk katru otro gadu – siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitiku un pasākumu apraksta sagatavošanu atbilstoši konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām nacionālā ziņojuma un divgadu caurskatāmības ziņojuma sagatavošanai;
38.4.
līdz 2026. gada 1. novembrim un turpmāk katru otro gadu – ziņoto siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognožu jutīguma analīzes rezultātu sagatavošanu kopā ar īsu paskaidrojumu par parametru izmaiņām atbilstoši regulā 2018/1999 un regulā 2020/1208 noteiktajām prasībām.
39.
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju un Zemkopības ministriju nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognožu savstarpējo saskaņotību, izmanto vienotus makroekonomiskos un nozaru pieņēmumus un novērš dubulto uzskaiti.
40.
Klimata un enerģētikas ministrija līdz 2027. gada 30. janvārim un turpmāk katru otro gadu sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Zemkopības ministriju nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognozēšanas ilgtermiņa scenāriju līdz 2060. gadam un turpmākajiem gadiem izstrādi un aktualizēšanu un novērtē Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā un Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu sasniegšanas progresu.
41.
Lai izpildītu šo noteikumu 40. punktā noteikto uzdevumu, Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrija līdz 2026. gada 1. decembrim un turpmāk katru otro gadu iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai atbilstoši kompetencei sagatavotās siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem, kā arī plānoto rīcībpolitiku un pasākumu aprakstu atbilstoši konvencijai, Parīzes nolīgumam un regulas 2018/1999 17. un 18. pantam.
42.
Klimata un enerģētikas ministrija:
42.1.
sagatavo integrētā ziņojuma projektu par rīcībpolitikām, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm, tai skaitā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna progresa ziņojumu un izmantojot šo noteikumu 36., 37. un 38. punktā minēto informāciju un ņemot vērā šo noteikumu 39. punktā noteikto;
42.2.
līdz 2026. gada 1. decembrim un turpmāk reizi divos gados sagatavo šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minēto ziņojuma projektu un līdz attiecīgā gada 5. decembrim nosūta to izskatīšanai šo noteikumu 19. punktā minētajām nozaru ministrijām, kas atzinumu sniedz 20 darbdienu laikā;
42.3.
izvērtē un, ja nepieciešams, precizē šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minēto ziņojumu;
42.4.
pamatojoties uz šo noteikumu 36., 37. un 38. punktā minēto informāciju un ņemot vērā šo noteikumu 39. punktā noteikto, sagatavo divgadu caurskatāmības ziņojumu saskaņā ar konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām, veic šo noteikumu IV. nodaļā noteiktās kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras, līdz 2026. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu pabeidz tā sagatavošanu un līdz attiecīgā gada 5. novembrim nosūta to izskatīšanai šo noteikumu 19. punktā minētajām nozaru ministrijām, kas atzinumu sniedz 20 darbdienu laikā;
42.5.
pamatojoties uz šo noteikumu 36., 37. un 38. punktā minēto informāciju un ņemot vērā šo noteikumu 39. punktā noteikto, sagatavo nacionālā ziņojuma projektu saskaņā ar konvencijas 12. pantu, veic šo noteikumu IV. nodaļā noteiktās kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras, līdz 2026. gada 1. oktobrim un turpmāk katru ceturto gadu pabeidz tā sagatavošanu un līdz attiecīgā gada 5. novembrim nosūta to izskatīšanai šo noteikumu 19. punktā minētajām nozaru ministrijām, kas atzinumu sniedz 20 darbdienu laikā;
42.6.
izvērtē un, ja nepieciešams, precizē šo noteikumu 42.4. apakšpunktā minēto pārskatu un 42.5. apakšpunktā minēto ziņojumu;
42.7.
līdz 2027. gada 1. martam un pēc tam ik pēc diviem gadiem sagatavo informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēm saskaņā ar regulas 2018/1999 18. pantu, lai novērtētu Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā izvirzīto mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanu;
42.8.
līdz 2027. gada 1. martam un pēc tam ik pēc diviem gadiem sagatavo aprakstu par rīcībpolitiku, pasākumu un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālo sistēmu saskaņā ar regulas 2020/1208 36. pantu.
43.
Klimata un enerģētikas ministrija:
43.1.
līdz 2026. gada 31. jūlijam un pēc tam katru gadu sagatavo ziņojumu par izsoļu ieņēmumu izmantojumu saskaņā ar regulas 2018/1999 19. pantu un VIII pielikumu un regulas 2020/1208 5. pantu un II pielikumu;
43.2.
līdz 2026. gada 30. septembrim un pēc tam katru gadu sagatavo ziņojumu par attīstības valstīm sniegto un plānoto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu saskaņā ar regulas 2018/1999 19. pantu un VIII pielikumu un regulas 2020/1208 6. pantu un III, IV un V pielikumu.
44.
Katru gadu līdz 1. augustam Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, Zemkopības ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sniedz informāciju saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu par iepriekšējā gada un tekošā gada (plānoto) finansiālā un tehnoloģiskā atbalsta sniegšanu attīstības valstīm, kas ir saistīts ar klimata pārmaiņu jomu, Klimata un enerģētikas ministrijai šo noteikumu 43.2. apakšpunktā minētā ziņojuma sagatavošanai.
IV.Inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības
45.
Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru (turpmāk – kvalitātes procedūras) programma (turpmāk – kvalitātes programma) nodrošina inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu atbilstību konvencijas un Parīzes nolīguma kvalitātes standartiem un ir saistoša šo noteikumu II. un III. nodaļā minētajām nozaru ministrijām, institūcijām un komersantiem attiecībā uz tiem noteikto pienākumu izpildi. Atbildīgās nozaru ministrijas nodrošina kvalitātes programmas prasību iekļaušanu līgumos ar inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu aprēķinu sagatavošanai piesaistītajiem izpildītājiem.
46.
Kvalitātes programmu izstrādā Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar šo noteikumu 4. un 19. punktā minētajām nozaru ministrijām un šo noteikumu 70.1. un 70.2. apakšpunktā minēto darba grupu ekspertiem un atjaunina pēc nepieciešamības. Pēc saskaņošanas ar šo noteikumu 69. punktā minēto uzraudzības komiteju kvalitātes programmu ar rīkojumu apstiprina klimata un enerģētikas ministrs. Kvalitātes programmu publicē Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē un aktualizē ne retāk kā reizi piecos gados
47.
Kvalitātes programmā ietver informāciju par:
47.1.
ikgadējai inventarizācijai un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanai noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem;
47.2.
vispārējām un specifiskām kvalitātes pārbaudes procedūrām un to īstenošanas formām;
47.3.
kvalitātes procedūru veidlapu aizpildīšanu;
47.4.
uzlabojumu plāna izstrādi;
47.5.
dokumentēšanas un arhivēšanas kārtību.
48.
Pamatojoties uz kvalitātes programmu, Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu inventarizācijai un katru otro gadu siltumnīcefekta gāzu prognozēm sagatavo kvalitātes plānu. Kvalitātes plānu saskaņo ar šo noteikumu 4. un 19. punktā minētajām nozaru ministrijām un šo noteikumu 70.1. un 70.2. apakšpunktā minēto darba grupu ekspertiem. Kvalitātes plānā iekļauj:
48.1.
kvalitātes kontroles procedūras;
48.2.
kvalitātes nodrošināšanas procedūras;
48.3.
instrukcijas ikgadējās inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanai;
48.4.
laika grafiku kvalitātes procedūru veikšanai un norāda atbildīgās institūcijas;
48.5.
dokumentēšanas un arhivēšanas procedūras.
49.
Šo noteikumu II. un III. nodaļā minētās nozaru ministrijas, institūcijas un komersanti ievēro kvalitātes plānu attiecībā uz tiem noteikto pienākumu izpildi. Atbildīgās ministrijas nodrošina kvalitātes plāna prasību iekļaušanu līgumos ar inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu aprēķinu sagatavošanai piesaistītajiem izpildītājiem.
50.
Pamatojoties uz pēdējās inventarizācijas starptautiskajiem un nacionālajiem izvērtējumiem, nozaru eksperti sagatavo un katru gadu līdz 31. maijam iesniedz attiecīgi Klimata un enerģētikas ministrijai, Satiksmes ministrijai vai Zemkopības ministrijai plānotos uzlabojumus, nepieciešamos pētījumus un to pamatojumu kopējā inventarizācijas uzlabojumu plāna apkopošanai. Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrija katru gadu līdz 15. jūnijam iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai apkopotos priekšlikumus.
51.
Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 1. augustam sagatavo inventarizācijas uzlabojumu plāna projektu un saskaņo ar šo noteikumu 69. punktā minēto uzraudzības komiteju.
52.
Klimata un enerģētikas ministrija uzrauga un koordinē inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu kvalitātes kontroli un kvalitātes nodrošināšanu, kā arī inventarizācijas nacionālās sistēmas un prognožu nacionālās sistēmas darbību un efektivitāti.
V.Nacionālā sistēma ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām
53.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs) pārstāv Latvijas Republiku Pasaules Meteoroloģijas organizācijā un nodrošina Latvijas klimata analīzi, aktuālās klimatiskās standarta normas un references perioda aprēķinu, klimata pārmaiņu tendenču nozīmīguma novērtējumu, vēsturisko un ikdienas hidrometeoroloģisko ekstrēmu monitoringu, analīzi un modelēšanu, klimata pārmaiņu nākotnes scenāriju sagatavošanu un nacionālā klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanu Latvijā.
54.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmes monitoringu atbilstoši regulas 2020/1208 4. panta un I. pielikuma prasībām un šo noteikumu 7. pielikuma 1. un 2. tabulai. Klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmes monitoringa rādītāji var tikt precizēti pēc nepieciešamības.
55.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs līdz 2027. gada 15. janvārim un turpmāk reizi divos gados sagatavo un iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā aprakstu par klimata pārmaiņu monitoringa rādītājiem saskaņā ar 7. pielikuma 1. tabulu.
56.
Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts", Dabas aizsardzības pārvalde, Oficiālās statistikas sistēmas vadošā iestāde, Nacionālais veselības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts augu aizsardzības dienests, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Valsts Meža dienests, Lauku atbalsta dienests, Latvijas Valsts ceļi, Pārtikas un veterinārais dienests, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", Latvijas Apdrošinātāju asociācija, Satiksmes ministrija, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz 2027. gada 30. aprīlim un turpmāk katru gadu sagatavo un izklājlapas datnes formātā iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram klimata pārmaiņu ietekmes monitoringa rādītājus saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikuma 2. tabulu.
57.
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju un iestādēm reizi divos gados, sākot ar 2027. gadu, sagatavo ziņojumu par Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām iesniegšanai Eiropas Komisijā un konvencijas sekretariātā saskaņā ar regulas 2018/1999 19. panta 1. punktu un atbilstoši regulas 2020/1208 4. panta un Parīzes nolīguma līgumslēdzējpušu lēmumam 18/CMA.1.
58.
Līdz 2027. gada 15. janvārim un turpmāk katru otro gadu Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai tās norādītā tīmekļvietnē informāciju par iepriekšējos divos kalendāra gados:
58.1.
īstenotajiem pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;
58.2.
īstenotajiem pielāgošanās pasākumiem izlietoto finansējumu;
58.3.
plānoto finansējumu pielāgošanās pasākumu īstenošanai;
58.4.
apstiprinātajām un izstrādes procesā esošajām nozaru pielāgošanās stratēģijām un plāniem.
59.
Līdz 2027. gada 15. janvārim un turpmāk reizi divos gados pašvaldības iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā tās norādītā tīmekļvietnē informāciju par iepriekšējo divu kalendāro gadu laikā izstrādātajām stratēģijām un plāniem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, īstenotajiem pielāgošanās pasākumiem un to īstenošanai izlietoto finansējumu.
VI.Ziņojumu iesniegšanas kārtība
60.
Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz ziņojumus Eiropas Komisijai, ievietojot Eiropas Vides aģentūras uzturētajā ziņošanas e-platformā:
60.1.
katru gadu līdz 15. janvārim, sākot ar 2027. gadu:
60.1.1.
sākotnējos siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus, kas apkopoti vienotā ziņošanas tabulā atbilstoši regulas 2018/1999 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktam;
60.1.2.
sākotnējo nacionālo inventarizācijas dokumentu, kurā ietverta informācija no 1990. gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2);
60.1.3.
aizpildītu regulas 2020/1208 VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIV, XV, XVI, XVII, XIX un XX pielikumu.
60.2.
katru gadu līdz 15. martam, sākot ar 2027. gadu:
60.2.1.
pilnīgus un atjauninātus inventarizācijas datus;
60.2.2.
aktualizētus regulas 2020/1208 VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIV, XV, XVI, XVII, XIX un XX pielikumu, ja tajos bija nepieciešams izdarīt izmaiņas pēc 15. janvāra;
60.2.3.
aizpildītu regulas 2020/1208 XIII pielikumu un informāciju par regulas 2020/1208 16. pantu;
60.3.
katru gadu līdz 31. jūlijam, sākot ar 2026. gadu – siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par iepriekšējo kalendāra gadu (x – 1) atbilstoši regulas 2020/1208 7. pantam;
60.4.
katru gadu līdz 31. jūlijam, sākot ar 2026. gadu – ja nepieciešams, ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas uzlabojumiem atbilstoši regulas 2020/1208 36. pantam;
60.5.
sākot ar 2026. gadu un turpmāk katru gadu līdz 31. jūlijam – ziņojumu par izsoļu ieņēmumu izmantojumu saskaņā ar regulas 2018/1999 19. panta 2. punktu un VIII pielikumu, un regulas 2020/1208 5. pantu un II pielikumu;
60.6.
katru gadu līdz 30. septembrim, sākot ar 2026. gadu – kvantitatīvo un kvalitatīvo informāciju par finansiālo un tehnoloģisko atbalstu attīstības valstīm saskaņā ar regulas 2018/1999 19. panta 3. punktu un VIII pielikumu, un Regulas 2020/1208 6. pantu un III, IV, V pielikumu, kas apkopota vienotā ziņošanas tabulā;
60.7.
katru otro gadu līdz 15. martam, sākot ar 2027. gadu:
60.7.1.
divgadu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu saskaņā ar regulas 2018/1999 17. pantu un regulas 2022/2299 III pielikumu;
60.7.2.
ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēm, rīcībpolitiku un pasākumiem saskaņā Regulas 2018/1999 18. pantu un regulas 2020/1208 36., 37. un 38. pantu;
60.7.3.
ziņojumu par klimata pārmaiņu pielāgošanās plāniem un stratēģijām, izklāstot īstenotās un plānotās darbības, lai veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, saskaņā ar regulas 2018/1999 19. panta 1. punktu un īstenošanas regulas 2020/1208 4. pantu.
61.
Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz ziņojumus konvencijas sekretariāta izveidotajos ziņošanas portālos:
61.1.
katru gadu līdz 15. aprīlim – nacionālo inventarizācijas dokumentu un apkopotos siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus vienotajā ziņošanas tabulā;
61.2.
sākot ar 2026. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 31. decembrim – šo noteikumu 42.4. apakšpunktā minēto divgadu caurskatāmības pārskatu saskaņā ar konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumu 18/CMA.1;
61.3.
sākot ar 2026. gadu un turpmāk katru ceturto gadu līdz 31. decembrim – šo noteikumu 42.5. apakšpunktā minēto nacionālo ziņojumu saskaņā ar konvencijas 12. pantu.
62.
Klimata un enerģētikas ministrija divu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas izvērtējums par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas dokumentu, iesniedz izvērtējumu Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai.
63.
Klimata un enerģētikas ministrija, Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrija atbilstoši kompetencei piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 62. punktā minētās informācijas saņemšanas sagatavo priekšlikumu siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datu un sākotnējā nacionālā inventarizācijas dokumenta precizēšanai.
64.
Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 20. janvārim ievieto nacionālā inventarizācijas dokumenta projektu savā tīmekļvietnē sabiedrības līdzdalībai.
66.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas izvērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas dokumentu, kā arī šo noteikumu 65. punktā minētos priekšlikumus un atzinumus, Klimata un enerģētikas ministrija, Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrija atbilstoši kompetencei precizē nacionālo inventarizācijas dokumentu un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus.
67.
Ja, izvērtējot nacionālo inventarizācijas dokumentu un pārrēķinātos siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus, konvencijas sekretariātam rodas iebildumi vai priekšlikumi, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Zemkopības ministriju 14 darbdienu laikā pēc minētā izvērtējuma saņemšanas precizē un iesniedz tos konvencijas sekretariātam.
68.
Pēc nacionālā inventarizācijas dokumenta, siltumnīcefekta gāzu datu, integrētā ziņojuma par rīcībpolitikām, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm un ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām iesniegšanas konvencijas sekretariātā Klimata un enerģētikas ministrija, nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā publicē tos savā tīmekļvietnē.
VII.Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas uzraudzība
69.
Klimata un enerģētikas ministrija triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā izveido siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognozēšanas uzraudzības komiteju (turpmāk – uzraudzības komiteja). Uzraudzības komitejā iekļauj šo noteikumu 4. , 6. un 19. punktā minēto institūciju pārstāvjus.
70.
Klimata un enerģētikas ministrija:
70.1.
katru gadu līdz 30. jūnijam rīko inventarizācijas ekspertu darba grupas sanāksmi, kurā analizē aprēķinos izmantotās metodes, kvalitātes plānu, nepieciešamos uzlabojumus, risina problēmas un citus jautājumus;
70.2.
sākot ar 2026. gadu, katru gadu līdz 5. septembrim rīko ekspertu darba grupas, kura iesaistīta ziņojuma sagatavošanā par rīcībpolitiku, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm, sanāksmi, kurā analizē aprēķinos izmantotās metodes, kvalitātes plānu, nepieciešamos uzlabojumus, risina problēmas un citus jautājumus.
71.
Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina trešās puses iesaistīšanu inventarizācijas, tai skaitā nacionālā inventarizācijas dokumenta un siltumnīcefekta gāzu datu (kas apkopoti vienotā ziņošanas tabulā), kvalitātes izvērtēšanā saskaņā ar kvalitātes programmu.
VIII.Noslēguma jautājumi
73.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumus Nr. 675 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 209. nr.).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[26-TA-29 Dt]
noteikumiem Nr.[26-TA-29 Nr]
Informācija par nepieciešamajiem datiem un indikatoriem
2.
pielikumsMinistru kabineta
[26-TA-29 Dt]
noteikumiem Nr.[26-TA-29 Nr]
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija par enerģētikas sektora datu saskaņu
3.
pielikumsMinistru kabineta
[26-TA-29 Dt]
noteikumiem Nr.[26-TA-29 Nr]
Komersantu iesniedzamie dati par iepriekšējo kalendāra gadu
4.
pielikumsMinistru kabineta
[26-TA-29 Dt]
noteikumiem Nr.[26-TA-29 Nr]
Zāļu valsts aģentūras iesniedzamie dati par iepriekšējo kalendāra gadu
5.
pielikumsMinistru kabineta
[26-TA-29 Dt]
noteikumiem Nr.[26-TA-29 Nr]
Prognozētie rādītāji 2030., 2035., 2040., 2045., 2050., 2055., 2060. gadam un turpmākajiem gadiem SEG prognožu sagatavošanai
6.
pielikumsMinistru kabineta
[26-TA-29 Dt]
noteikumiem Nr.[26-TA-29 Nr]
Atbalsts attīstības valstīm
7.
pielikumsMinistru kabineta
[26-TA-29 Dt]
noteikumiem Nr.[26-TA-29 Nr]
Plānotie rādītāji ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām sagatavošanai un klimata pārmaiņu monitoringa sistēmas aktualizēšanai