Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Vēja elektrostaciju darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un apgrūtina to pārskatāmību, turklāt ir ietverti vispārīgos tiesību aktos, kas dažkārt ir pārāk vispārīgi vēja elektrostacijām, līdz ar to rada neizpratni piemērošanā un bažas par neizpildi. Turklāt vēja elektrostaciju ekspluatācija, neskatoties uz to, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tiek rūpīgi vērtēta ikvienas vēja elektrostacijas iespējamā ietekme uz cilvēku, viņa veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšana, iedzīvotāju vidū rada nepatiku un bažas par vēja turbīnu radīto troksni un mirgošanas efektu, kā arī par vēja elektrostaciju darbības uzraudzības trūkumu to dzīves ciklā, līdz ar to nepieciešams vienots tiesiskais regulējums uz šīm elektrostacijām atbilstošu, skaidru prasību definēšanai un to izpildes uzraudzībai.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veicināt cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu vēja elektrostacijas ekspluatāciju.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Enerģētika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
28.07.2026. - 12.08.2026.
Informācija
Kopš 2026. gada februāra Klimata un enerģētikas ministrija ir organizējusi tikšanās un diskusijas ar iedzīvotājiem un nozari. Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku iesaistīto pušu līdzdalību un panāktu sabalansētu regulējumu, Klimata un enerģētikas ministrija arī lūgusi publiski sniegt komentārus un priekšlikumus par noteikumu projekta sākotnējo redakciju (https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/kem-aicina-sniegt-viedokli-par-precizeto-ves-ekspluatacijas-noteikumu-projektu).
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Jebkurš iedzīvotājs, kura nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums, dzīvojamā māja vai tās daļa saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā – atrodas divu kilometru rādiusā no sauszemē esošas vēja elektrostacijas robežas
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Vēja elektroenerģijas ražotāji
Sagatavoja
Ilāna Garbere-Bule (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
28.07.2026. 18:21
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-1439/191
Ģirts Grīnbergs
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta "Vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasības" pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams, preventīvs, objektīvi pārbaudāms, iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
12.08.2026. 15:53
26-TA-1439/192
Linda Austere - Ignitis renewables Latvia SIA
Paldies par iespēju komentēt un izteikt ierosinājumus noteikumu projekta (turpmāk - Noteikumi) pilnveidei. Apkopojot uzņēmuma "Igntis Renewables" pieredzi un speciālistu vērtējumus, sniedzam šādu viedokli un apsvērumus, kā arī priekšlikumus teksta pilveidošanai.
Noteikumu 3. punkts
Noteikumu pienācīgi noteiktai interpretācijai būtiski vienoties par jēdziena “nominālā jauda” saturu.
Ierosinām papildināt noteikumu projektu ar jaunu 3.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
“Nominālā jauda – vēja elektrostacijas ražotāja tehniskajā dokumentācijā noteiktā aktīvā elektriskā jauda, kuru vēja elektrostacija sasniedz vai pārsniedz darbības režīmā, kurā ir nodrošināta pilna ģeneratora noslodze.”
Noteikumu 4. punkts.
Stiprinot regulējuma skaidrību un paredzamību, lūdzam papildināt normu vai anotāciju ar skaidrojumu par vienotā kontaktpunkta informācijas sistēmu, tostarp tās funkcijām, publicējamās informācijas tvērumu, piekļuves tiesībām un informācijas izmantošanas kārtību.
Noteikumu 6. punkts.
Nodrošinot iespējami vienotu izpratni par regulējuma saturu visām iesaistītajām pusēm, lūdzam papildināt punktu ar jaunu, otro teikumu šādā redakcijā”:
“Atbilstību šajā punktā noteiktajiem trokšņa robežlielumiem noteiktajai trokšņa novērtēšanas, mērīšanas un aprēķināšanas kārtībai.”
Papildināt punktu aiz vārdiem “spiediena līmenis” ar vārdiem šādā redakcijā: "vēja elektrostacijas darbības režīmā, kurā sasniegta nominālā jauda"
Šobrīd noteikumu projektā ietvertais rādītājs "vēja elektrostaciju radītais vides trokšņa A-izsvarotā skaņas spiediena līmenis pie nominālās jaudas nedrīkst pārsniegt 45 dB(A)" var tikt interpretēts dažādi. Lūdzam tekstā vai anotācijā precizēt 45 dB(A) robežvērtības pie nominālās jaudas novērtēšanas metodiku, skaidri nosakot, vai prasība attiecas uz modelēšanas rezultātiem vai faktiskajiem mērījumiem, kā arī to, kāds laika intervāls piemērojams atbilstības noteikšanai.
Noteikumu 7. punkts.
Būtiski iespējamo precīzi raksturot noteikumu tvērumu.
Ierosinām papildināt noteikumu projekta anotāciju ar skaidrojumu par trokšņa līmeņa pie nominālās jaudas mērījumu metodoloģiju, tostarp nepārprotami norādot, vai atbilstības izvērtēšana tiek veikta, izmantojot trokšņa modelēšanas aprēķinus, faktiskos skaņas spiediena līmeņa mērījumus vai abu metožu kombināciju.
Noteikumu 12. punkts.
Stiprinot tiesisko skaidrību un vienveidīgas piemērošanas praksi, aicinām saskaņot 12. un 13. punkta regulējumu.
Pašlaik 12. punkts paredz tikai elektroenerģijas ražotāja pienākumu segt mērījumu izmaksas pārkāpuma konstatēšanas gadījumā. Savukārt regulējums par izmaksu segšanu gadījumā, kad pārkāpums netiek konstatēts, nav regulēts. Vienlaikus 13. punktā salīdzināmos gadījumos tiesiskais regulējums ir paredzēts abos gadījumos. Atšķirīga kārtība nav tikusi pamatota.
Ierosinām papildināt 13. punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:
"Ja šo noteikumu 6. un 7. punktā noteikto trokšņa robežlielumu pārsniegums netiek konstatēts, izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem, sedz iesnieguma iesniedzējs."
Lūdzam noteikumu anotācijā skaidrot 12. un 13. punktā paredzēto pārbaužu juridisko dabu un finansēšanas modeli, nepārprotami norādot, vai tās tiek veiktas valsts uzraudzības funkcijas ietvaros vai pēc privātpersonas iniciatīvas.
Noteikumu 21. punkts.
Ierosinām precizēt 21. punkta redakciju, skaidri sasaistot būvvaldes informēšanas pienākumu un elektroenerģijas ražotāja turpmākos pienākumus ar ēkas nodošanas ekspluatācijā faktu.
Izteikt normu šādā redakcijā:
“21. Ja pēc vēja elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā divu kilometru rādiusā no vēja elektrostacijas torņa ietekmējamajā teritorijā tiek uzbūvēta un nodota ekspluatācijā jauna ēka, kas atbilst novērtēšanas vietas definīcijai, attiecīgā būvvalde informē būvniecības ieceres ierosinātāju, ka divu kilometru rādiusā ir plānota vai darbojas vēja elektrostacija un ka tās ekspluatācija var radīt vizuālu ietekmi. Būvvalde par šādas ēkas nodošanu ekspluatācijā informē elektroenerģijas ražotāju un Dienestu. Elektroenerģijas ražotājs 30 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas nodrošina šo noteikumu 18. punktā noteikto prasību ievērošanu jaunajā novērtēšanas vietā.”
Piedāvātā redakcija novērš neskaidrības par pienākumu rašanās brīdi, aizstāj juridiski nenoteikto formulējumu "kvalificējama kā novērtēšanas vieta" ar atsauci uz noteikumos definēto terminu, kā arī precizē būvvaldes informēšanas pienākuma saturu.
Noteikumu 30. punkts.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu normas piemērošanu, būtiski precizēt operatora pienākumu apjomu datu ieguvē saistībā ar Dienesta noteiktiem pienākumiem.
Rosinām papildināt normu ar jaunu ceturto teikumu šādā redakcijā:
“Dabas aizsardzības pārvalde kumulatīvās ietekmes novērtējumu veic, izmantojot monitoringa datus, kas iegūti atbilstoši atzinumā, akcepta lēmumā vai tehniskajos noteikumos noteiktajām prasībām.”
Noteikumu 38. punkts.
Lai novērstu iespējamas neskaidrības par nomas tvērumu, rosinām to veidot skaidri attiecinot uz tiem ekspluatācijas speciālistiem, kuru darba pienākumu izpildei nepieciešams veikt darbus vēja elektrostacijā vai tās tehnoloģiskajās iekārtās.
Rosinām precizēt normu:
aizstāt pirmajā teikumā vārdus “vēja elektrostacijās” ar vārdiem “vēja elektrostaciju ekspluatācijā”.
Noteikumu 3. punkts
Noteikumu pienācīgi noteiktai interpretācijai būtiski vienoties par jēdziena “nominālā jauda” saturu.
Ierosinām papildināt noteikumu projektu ar jaunu 3.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
“Nominālā jauda – vēja elektrostacijas ražotāja tehniskajā dokumentācijā noteiktā aktīvā elektriskā jauda, kuru vēja elektrostacija sasniedz vai pārsniedz darbības režīmā, kurā ir nodrošināta pilna ģeneratora noslodze.”
Noteikumu 4. punkts.
Stiprinot regulējuma skaidrību un paredzamību, lūdzam papildināt normu vai anotāciju ar skaidrojumu par vienotā kontaktpunkta informācijas sistēmu, tostarp tās funkcijām, publicējamās informācijas tvērumu, piekļuves tiesībām un informācijas izmantošanas kārtību.
Noteikumu 6. punkts.
Nodrošinot iespējami vienotu izpratni par regulējuma saturu visām iesaistītajām pusēm, lūdzam papildināt punktu ar jaunu, otro teikumu šādā redakcijā”:
“Atbilstību šajā punktā noteiktajiem trokšņa robežlielumiem noteiktajai trokšņa novērtēšanas, mērīšanas un aprēķināšanas kārtībai.”
Papildināt punktu aiz vārdiem “spiediena līmenis” ar vārdiem šādā redakcijā: "vēja elektrostacijas darbības režīmā, kurā sasniegta nominālā jauda"
Šobrīd noteikumu projektā ietvertais rādītājs "vēja elektrostaciju radītais vides trokšņa A-izsvarotā skaņas spiediena līmenis pie nominālās jaudas nedrīkst pārsniegt 45 dB(A)" var tikt interpretēts dažādi. Lūdzam tekstā vai anotācijā precizēt 45 dB(A) robežvērtības pie nominālās jaudas novērtēšanas metodiku, skaidri nosakot, vai prasība attiecas uz modelēšanas rezultātiem vai faktiskajiem mērījumiem, kā arī to, kāds laika intervāls piemērojams atbilstības noteikšanai.
Noteikumu 7. punkts.
Būtiski iespējamo precīzi raksturot noteikumu tvērumu.
Ierosinām papildināt noteikumu projekta anotāciju ar skaidrojumu par trokšņa līmeņa pie nominālās jaudas mērījumu metodoloģiju, tostarp nepārprotami norādot, vai atbilstības izvērtēšana tiek veikta, izmantojot trokšņa modelēšanas aprēķinus, faktiskos skaņas spiediena līmeņa mērījumus vai abu metožu kombināciju.
Noteikumu 12. punkts.
Stiprinot tiesisko skaidrību un vienveidīgas piemērošanas praksi, aicinām saskaņot 12. un 13. punkta regulējumu.
Pašlaik 12. punkts paredz tikai elektroenerģijas ražotāja pienākumu segt mērījumu izmaksas pārkāpuma konstatēšanas gadījumā. Savukārt regulējums par izmaksu segšanu gadījumā, kad pārkāpums netiek konstatēts, nav regulēts. Vienlaikus 13. punktā salīdzināmos gadījumos tiesiskais regulējums ir paredzēts abos gadījumos. Atšķirīga kārtība nav tikusi pamatota.
Ierosinām papildināt 13. punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:
"Ja šo noteikumu 6. un 7. punktā noteikto trokšņa robežlielumu pārsniegums netiek konstatēts, izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem, sedz iesnieguma iesniedzējs."
Lūdzam noteikumu anotācijā skaidrot 12. un 13. punktā paredzēto pārbaužu juridisko dabu un finansēšanas modeli, nepārprotami norādot, vai tās tiek veiktas valsts uzraudzības funkcijas ietvaros vai pēc privātpersonas iniciatīvas.
Noteikumu 21. punkts.
Ierosinām precizēt 21. punkta redakciju, skaidri sasaistot būvvaldes informēšanas pienākumu un elektroenerģijas ražotāja turpmākos pienākumus ar ēkas nodošanas ekspluatācijā faktu.
Izteikt normu šādā redakcijā:
“21. Ja pēc vēja elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā divu kilometru rādiusā no vēja elektrostacijas torņa ietekmējamajā teritorijā tiek uzbūvēta un nodota ekspluatācijā jauna ēka, kas atbilst novērtēšanas vietas definīcijai, attiecīgā būvvalde informē būvniecības ieceres ierosinātāju, ka divu kilometru rādiusā ir plānota vai darbojas vēja elektrostacija un ka tās ekspluatācija var radīt vizuālu ietekmi. Būvvalde par šādas ēkas nodošanu ekspluatācijā informē elektroenerģijas ražotāju un Dienestu. Elektroenerģijas ražotājs 30 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas nodrošina šo noteikumu 18. punktā noteikto prasību ievērošanu jaunajā novērtēšanas vietā.”
Piedāvātā redakcija novērš neskaidrības par pienākumu rašanās brīdi, aizstāj juridiski nenoteikto formulējumu "kvalificējama kā novērtēšanas vieta" ar atsauci uz noteikumos definēto terminu, kā arī precizē būvvaldes informēšanas pienākuma saturu.
Noteikumu 30. punkts.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu normas piemērošanu, būtiski precizēt operatora pienākumu apjomu datu ieguvē saistībā ar Dienesta noteiktiem pienākumiem.
Rosinām papildināt normu ar jaunu ceturto teikumu šādā redakcijā:
“Dabas aizsardzības pārvalde kumulatīvās ietekmes novērtējumu veic, izmantojot monitoringa datus, kas iegūti atbilstoši atzinumā, akcepta lēmumā vai tehniskajos noteikumos noteiktajām prasībām.”
Noteikumu 38. punkts.
Lai novērstu iespējamas neskaidrības par nomas tvērumu, rosinām to veidot skaidri attiecinot uz tiem ekspluatācijas speciālistiem, kuru darba pienākumu izpildei nepieciešams veikt darbus vēja elektrostacijā vai tās tehnoloģiskajās iekārtās.
Rosinām precizēt normu:
aizstāt pirmajā teikumā vārdus “vēja elektrostacijās” ar vārdiem “vēja elektrostaciju ekspluatācijā”.
12.08.2026. 15:58
26-TA-1439/193
Karina Saveļjeva
Es iebilstu pret vēja parku būvniecību Latvijā, jo tā nav pārdomāta, saimnieciski pamatota rīcība, kas ir kaitnieciska ilgtermiņā dabai un cilvēku dzīvībai . Netiek ņemta citu valstu pieredze, kur no VES darbības cieš gan dzīvnieki, gan cilvēki. Es pieprasu iedzīvotāju balsojumu un iesaisti šajā projektā, jo zeme un resurss pieder tautai. Es pieprasu būvēt vēja parkus pārdomāti, izvērtējot visas cilvēku prasības un nevēlamo iedarbību, atbildot uz visiem vides un cilvēka veselībai saistītiem jautājumiemiem ar pamatotiem, pierādāmiem, pētījumiem.
12.08.2026. 15:59
26-TA-1439/194
Guntis Šuksts - SIA "Zemītes serviss"
Nē vēja parkiem.
12.08.2026. 16:03
26-TA-1439/195
Fiziska persona
Esmu pret VES būvniecību Latvijā, un ŝī būvniecība nav nepieciešama. Svarīga ir dabas aizsardzība un bioloğiskā daudzveidība, kuru negatīvi ietekmē VES kaitīgā un piesārņojošā darbība.
12.08.2026. 16:06
26-TA-1439/196
Fiziska persona
Ņemt vērā un ievērot Evijas Birkmanes un Ivetas Čivčišas iebildumuS un priekslikumus.
12.08.2026. 16:15
26-TA-1439/197
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 16:19
26-TA-1439/198
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 16:32
26-TA-1439/199
Fiziska persona
Noteikti izstrādājama un jau sākotnēji piemērojama (vēja parka ieceres stadijā) juridiski pamatota, caurskatāma kārtība kā - vēja parka ierosinātājs garantē:
1) VES demontāžu pēc ekspluatācijas beigām;
2) pamatu demontāžu;
3) teritorijas rekultivāciju (atgriešanu sākotnējā stāvoklī, apmežošanu - ja meža teritorija).
Obligāti noteikt vēja turbīnas (vienības) kopējo iespējamo maksimālo augstumu konkrētajā iespējamā vēja parka izbūves teritorijā - visā tā ekspluatācijas perioda laikā (lai nepieļautu situāciju, ka ar laiku nolietoto, piem. 265 m augsto turbīnu vietā, pakāpeniski tiek sākts būvēt, piemēram 400m augstas turbīnas bez nekādas saskaņošanas - tā izmainot ainavu un citus ar to saistītos apstākļus).
Pirms Būvatļaujas izsniegšanas, vēja parka ierosinātājam obligāti nosakāms uzrādīt finanšu nodrošinājumu (depozītu, bankas garantiju vai adrošināšanu) ar indeksācijas mehānismu nākotnē, kas ir garantija, ka augstāk minēto 3 punktu izpildei nepieciešamības gadījumā finanšu līdzekļi nākotnē patiešām pietiks. Dažādi apstākļi var mainīties pāris gados, kur nu desmitgadēs, tāpēc noteikti nepieciešams nodrošināties pret to, lai vēja parka attīstītājam pārtraucot savu darbību Latvijas zeme nepaliek "izpostīta" pilna ar plastmasu, metālu un betonu zemē - ar utilizācijas risinājumu un vides atjaunošanas nastu uz mūsu pleciem.
1) VES demontāžu pēc ekspluatācijas beigām;
2) pamatu demontāžu;
3) teritorijas rekultivāciju (atgriešanu sākotnējā stāvoklī, apmežošanu - ja meža teritorija).
Obligāti noteikt vēja turbīnas (vienības) kopējo iespējamo maksimālo augstumu konkrētajā iespējamā vēja parka izbūves teritorijā - visā tā ekspluatācijas perioda laikā (lai nepieļautu situāciju, ka ar laiku nolietoto, piem. 265 m augsto turbīnu vietā, pakāpeniski tiek sākts būvēt, piemēram 400m augstas turbīnas bez nekādas saskaņošanas - tā izmainot ainavu un citus ar to saistītos apstākļus).
Pirms Būvatļaujas izsniegšanas, vēja parka ierosinātājam obligāti nosakāms uzrādīt finanšu nodrošinājumu (depozītu, bankas garantiju vai adrošināšanu) ar indeksācijas mehānismu nākotnē, kas ir garantija, ka augstāk minēto 3 punktu izpildei nepieciešamības gadījumā finanšu līdzekļi nākotnē patiešām pietiks. Dažādi apstākļi var mainīties pāris gados, kur nu desmitgadēs, tāpēc noteikti nepieciešams nodrošināties pret to, lai vēja parka attīstītājam pārtraucot savu darbību Latvijas zeme nepaliek "izpostīta" pilna ar plastmasu, metālu un betonu zemē - ar utilizācijas risinājumu un vides atjaunošanas nastu uz mūsu pleciem.
12.08.2026. 16:36
26-TA-1439/200
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta " Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības" pašreizējo redakciju visos punktos. Dabas aizsardzības regulējumam noteikti , ir jābūt preventīvam.Civilās aizsardzības prasības nav pieļaujamas būt balstīta tikai uz 100 MW sliekšņa, tas ir jāizvērtē visi iespējamie riska novērtējumi visiem objektiem Latvijā. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas , pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz visiem Latvijas iedzīvotājiem.
12.08.2026. 16:39
26-TA-1439/201
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 16:42
26-TA-1439/202
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 16:46
26-TA-1439/203
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 16:46
26-TA-1439/204
Guntars Loba
Projekta 3.4. punkts. Novērtēšanas vieta – dzīvojamo māju, sociālās aprūpes iestāžu, veselības aprūpes iestāžu, kultūras iestāžu, tūrisma un atpūtas ēku telpas zemas frekvences trokšņa līmeņa un mirgošanas ietekmes laika noteikšanai ietekmējamā teritorijā no vēja elektrostacijas;
Priekšlikums izteikt punktu sekojošā redakcijā 3.4. novērtēšanas vieta – dzīvojamo māju, sociālās aprūpes iestāžu, veselības aprūpes iestāžu, kultūras iestāžu, tūrisma un atpūtas ēku telpas un ārtelpas pie mājas (pagalmi. terases) zemas frekvences trokšņa līmeņa un mirgošanas ietekmes laika noteikšanai ietekmējamā teritorijā no vēja elektrostacijas;
Priekšlikuma būtība: Ja runā par dzīves vides aizsargātību, tad piedāvātā projekta redakcija aizsargā tikai telpu.
Projekta 6 punkts: Ja atzinums, akcepta lēmums vai tehniskie noteikumi neparedz citādāk, vēja elektrostaciju radītais vides trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt dienas, vakara un nakts trokšņa rādītāju 40 dB (A), bet vēja elektrostaciju radītais vides trokšņa A-izsvarotā skaņas spiediena līmenis pie nominālās jaudas nedrīkst pārsniegt 45 dB (A) ietekmējamā teritorijā.
Priekšlikums: Svītrot 45 dB izņēmumu. Naktī noteikt stingrāku robežu, piemēram, 35 dB(A), un papildus sasaistīt ar pirms VES izbūves izmērīto fona troksni.
Projekta 7 punkts: Vēja elektrostaciju radītais summārais zemas frekvences trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 20 dB (A), bet vēja elektrostaciju radītais zemas frekvences trokšņa līmenis pie nominālās jaudas nedrīkst pārsniegt 25 dB (A) novērtēšanas vietā. Priekšlikums: Svītrot iespēju pie nominālās jaudas paaugstināt robežu līdz 25 dB(A). Noteikt vienu maksimālo robežu visos darbības režīmos. Vēja elektrostaciju radītais summārais zemas frekvences trokšņa līmenis novērtēšanas vietā nevienā vēja elektrostacijas darbības režīmā nedrīkst pārsniegt 20 dB(A).
Pamatojums: Noteikumu deklarētais mērķis ir cilvēku veselībai un dzīves kvalitātei droša VES ekspluatācija. Nav objektīva pamata pieļaujamā zemas frekvences trokšņa robežlieluma paaugstināšanai no 20 dB(A) līdz 25 dB(A) tikai tādēļ, ka vēja elektrostacija darbojas ar nominālo jaudu. Pieļaujamajam trokšņa līmenim novērtēšanas vietā jābūt noteiktam atbilstoši aizsargājamās personas dzīves vides kvalitātei, nevis elektroenerģijas ražošanas iekārtas darbības režīmam. Pretējā gadījumā laikā, kad elektrostacija darbojas intensīvāk, iedzīvotājam tiek nodrošināts zemāks aizsardzības līmenis. Tādēļ 20 dB(A) robežlielums nosakāms kā maksimāli pieļaujamais zemas frekvences trokšņa līmenis visos vēja elektrostacijas ekspluatācijas režīmos. Dānijas Vides aizsardzības aģentūra vēja turbīnām nosaka 20 dB zemas frekvences trokšņa robežu iekštelpās gan pie 6 m/s, gan pie 8 m/s vēja ātruma — tātad robeža netiek paaugstināta tāpēc, ka turbīna darbojas lielākas slodzes apstākļos.
Projekta 9 punkts: Zemas frekvences trokšņa līmeņa aprēķiniem izmanto datus par vēja elektrostaciju radīto skaņas jaudu (LWA), kas noteikta pie vēja ātrumiem 6 m/s un 8 m/s 10 m augstumā virs zemes virsmas.
Priekšlikums: Zemas frekvences trokšņa līmeņa aprēķiniem izmanto vēja elektrostacijas ražotāja sertificētus datus par radīto skaņas jaudu (LWA) visā elektrostacijas darbības diapazonā. Atbilstību šo noteikumu 7. punktā noteiktajam robežlielumam novērtē arī tajā darbības režīmā un pie tāda vēja ātruma, kurā attiecīgās vēja elektrostacijas radītais zemas frekvences trokšņa līmenis ir visaugstākais.
Pamatojums: Problēma ir tā, ka turbīna ekspluatācijas laikā darbojas plašākā vēja ātrumu un jaudas diapazonā. No paša projekta nevar secināt, ka tieši pie 6 vai 8 m/s vienmēr rodas konkrētās turbīnas lielākais zemas frekvences troksnis. Tāpēc šāds formulējums var radīt situāciju, kur aprēķins formāli atbilst noteikumiem, bet netiek pārbaudīts tas darbības režīms, kurā ietekme uz iedzīvotāju ir vislielākā. Zemas frekvences trokšņa novērtējumam jāatspoguļo vēja elektrostacijas faktiskā maksimālā iespējamā ietekme visā tās ekspluatācijas diapazonā. Noteikumu projekta 9. punktā paredzētais aprēķins tikai pie vēja ātruma 6 m/s un 8 m/s pats par sevi negarantē, ka tiek novērtēts darbības režīms, kurā konkrētā vēja elektrostacija rada lielāko zemas frekvences trokšņa līmeni. Tādēļ aprēķinos jāizmanto ražotāja sertificētie skaņas jaudas dati visā elektrostacijas darbības diapazonā un atbilstība robežlielumiem jāpārbauda arī tajā režīmā, kurā prognozējams augstākais trokšņa līmenis. Tas nodrošinātu, ka noteiktie robežlielumi tiek ievēroti ne tikai atsevišķos standartizētos vēja apstākļos, bet visos reāli iespējamajos elektrostacijas ekspluatācijas režīmos.
Projekta 10 punkts: Ja trokšņa piesārņojumu rada vairākas vēja elektrostacijas, tad, veicot trokšņa rādītāja novērtēšanu ietekmējamā teritorijā un zemas frekvences trokšņa līmeņa novērtēšanu novērtēšanas vietā, nosaka un vērtē summāro vēja elektrostaciju radītā trokšņa ietekmi.
Priekšlikums: Ja trokšņa piesārņojumu novērtēšanas vietā rada vai var radīt vairākas vēja elektrostacijas, trokšņa rādītāja un zemas frekvences trokšņa līmeņa novērtēšanā nosaka un vērtē visu attiecīgo novērtēšanas vietu ietekmējošo vēja elektrostaciju summāro trokšņa ietekmi neatkarīgi no to piederības konkrētam vēja parkam, elektroenerģijas ražotājam vai administratīvajai teritorijai. Summārais trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 6. un 7. punktā noteiktos robežlielumus.
Pamatojums. Vēja elektrostaciju radītā trokšņa ietekme uz dzīves vidi nav atkarīga no vēja parka administratīvajām robežām, projekta nosaukuma vai elektroenerģijas ražotāja. Vienu dzīvojamo teritoriju vienlaikus var ietekmēt vairāku vēja parku un vairāku elektroenerģijas ražotāju vēja elektrostacijas. Tādēļ trokšņa novērtējumā jāņem vērā visu to vēja elektrostaciju kopējā jeb kumulatīvā ietekme, kuru radītais troksnis sasniedz konkrēto novērtēšanas vietu. Pretējā gadījumā iespējama situācija, kurā katrs vēja parks atsevišķi formāli ievēro noteikto robežlielumu, bet vairāku parku kopējais trokšņa līmenis dzīvojamā teritorijā noteikto robežlielumu pārsniedz.
Projekta 11.punkts:Elektroenerģijas ražotājs veic vēja elektrostacijas trokšņa monitoringu vienā punktā ietekmējamā teritorijā, saskaņojot ar Veselības inspekciju un dienestu mērījuma veikšanas vietu, izvērtē atbilstību šo noteikumu 6. un 7. punktā minētajiem nosacījumiem un sniedz dienestam atskaiti par iepriekšējā gadā veikto mērījumu rezultātiem.
Priekšlikums: Elektroenerģijas ražotājs veic vēja elektrostaciju trokšņa monitoringu ietekmējamās teritorijas novērtēšanas vietās, kurās trokšņa prognozēšanas rezultāti uzrāda augstāko paredzamo trokšņa līmeni, kā arī pie vēja parkam tuvākajām dzīvojamām ēkām dažādos virzienos no vēja parka. Mērījumu vietas saskaņo ar Veselības inspekciju un dienestu. Elektroenerģijas ražotājs izvērtē atbilstību šo noteikumu 6. un 7. punktā noteiktajiem nosacījumiem un iesniedz dienestam atskaiti par iepriekšējā gadā veikto mērījumu rezultātiem.
Pamatojums. Trokšņa monitoringa veikšana tikai vienā punktā nav pietiekama, lai objektīvi novērtētu vēja elektrostaciju ietekmi uz visām tuvumā esošajām dzīvojamām teritorijām. Vēja parka radītā trokšņa ietekme dažādās vietās var atšķirties atkarībā no attāluma līdz atsevišķām vēja elektrostacijām, to izvietojuma un ekspluatācijas apstākļiem. Viens mērījumu punkts var neatspoguļot vietu, kur faktiskā trokšņa ietekme ir vislielākā.
Tādēļ monitorings jāveic pie tām dzīvojamām ēkām vai novērtēšanas vietām, kurām trokšņa prognozēšanas laikā noteikta vislielākā sagaidāmā ietekme, kā arī pie tuvākajām dzīvojamām ēkām dažādos virzienos no vēja parka. Tas samazinātu risku, ka atbilstība trokšņa robežlielumiem tiek konstatēta, pamatojoties uz vienu konkrētu mērījumu vietu, lai gan citā dzīvojamā teritorijā trokšņa līmenis varētu būt augstāks.
Projekta 12. punkts. Veselības inspekcija, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, organizē šo noteikumu 6. un 7. punktā minēto nosacījumu ievērošanas pārbaudi un informē dienestu par pārbaudes rezultātiem. Iesnieguma iesniedzējs nodrošina piekļuvi novērtēšanas vietai. Ja pārbaudes laikā Veselības inspekcija konstatē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtu radītais troksnis novērtēšanas vietā nav dzirdams, trokšņa mērījumus neveic. Ja pārbaudes laikā troksnis ir dzirdams, tiek veikti trokšņa mērījumi. Elektroenerģijas ražotājs sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem, ja tiek konstatēts šajos noteikumos norādīto trokšņa robežlielumu pārsniegums.
Priekšlikums: Pamatojoties uz iesniegumu, Veselības inspekcija organizē instrumentālus trokšņa mērījumus novērtēšanas vietā apstākļos, kas ir reprezentatīvi vēja elektrostacijas darbībai un kuros prognozējama augstākā trokšņa ietekme. Elektroenerģijas ražotājs sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem, ja tiek konstatēts šajos noteikumos norādīto trokšņa robežlielumu pārsniegums.
Pamatojums: Valsts nosaka precīzu robežu, piemēram, 20 dB(A) zemas frekvences troksnim, bet iedzīvotājs līdz objektīvam mērījumam var nemaz nenonākt, ja konkrētajā pārbaudes brīdī amatpersona troksni subjektīvi nedzird. Noteikumu projekta 6. un 7. punktā vēja elektrostaciju radītā trokšņa pieļaujamība ir noteikta ar konkrētiem skaitliskiem trokšņa robežlielumiem. Tādēļ šo prasību ievērošanas pārbaudei jābalstās objektīvos instrumentālos mērījumos, nevis sākotnējā subjektīvā vērtējumā par to, vai pārbaudes brīdī troksnis ir dzirdams.
Vēja elektrostacijas radītais trokšņa līmenis var mainīties atkarībā no elektrostacijas darbības režīma un apstākļiem mērījuma veikšanas laikā. Tādēļ tas, ka konkrētajā Veselības inspekcijas pārbaudes brīdī troksnis nav dzirdams, pats par sevi nepierāda, ka citos elektrostacijas darbības režīmos netiek pārsniegti šo noteikumu 6. un 7. punktā noteiktie robežlielumi.
Īpaši būtiski tas ir attiecībā uz zemas frekvences troksni, kuram noteikumu projektā ir paredzēts atsevišķs skaitlisks robežlielums un īpaša aprēķina metode. Tādēļ pamatota iesnieguma gadījumā pārbaude jāveic ar atbilstošiem instrumentāliem mērījumiem tādos elektrostacijas darbības un meteoroloģiskajos apstākļos, kuros prognozējama būtiskākā trokšņa ietekme.
Priekšlikums izteikt punktu sekojošā redakcijā 3.4. novērtēšanas vieta – dzīvojamo māju, sociālās aprūpes iestāžu, veselības aprūpes iestāžu, kultūras iestāžu, tūrisma un atpūtas ēku telpas un ārtelpas pie mājas (pagalmi. terases) zemas frekvences trokšņa līmeņa un mirgošanas ietekmes laika noteikšanai ietekmējamā teritorijā no vēja elektrostacijas;
Priekšlikuma būtība: Ja runā par dzīves vides aizsargātību, tad piedāvātā projekta redakcija aizsargā tikai telpu.
Projekta 6 punkts: Ja atzinums, akcepta lēmums vai tehniskie noteikumi neparedz citādāk, vēja elektrostaciju radītais vides trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt dienas, vakara un nakts trokšņa rādītāju 40 dB (A), bet vēja elektrostaciju radītais vides trokšņa A-izsvarotā skaņas spiediena līmenis pie nominālās jaudas nedrīkst pārsniegt 45 dB (A) ietekmējamā teritorijā.
Priekšlikums: Svītrot 45 dB izņēmumu. Naktī noteikt stingrāku robežu, piemēram, 35 dB(A), un papildus sasaistīt ar pirms VES izbūves izmērīto fona troksni.
Projekta 7 punkts: Vēja elektrostaciju radītais summārais zemas frekvences trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 20 dB (A), bet vēja elektrostaciju radītais zemas frekvences trokšņa līmenis pie nominālās jaudas nedrīkst pārsniegt 25 dB (A) novērtēšanas vietā. Priekšlikums: Svītrot iespēju pie nominālās jaudas paaugstināt robežu līdz 25 dB(A). Noteikt vienu maksimālo robežu visos darbības režīmos. Vēja elektrostaciju radītais summārais zemas frekvences trokšņa līmenis novērtēšanas vietā nevienā vēja elektrostacijas darbības režīmā nedrīkst pārsniegt 20 dB(A).
Pamatojums: Noteikumu deklarētais mērķis ir cilvēku veselībai un dzīves kvalitātei droša VES ekspluatācija. Nav objektīva pamata pieļaujamā zemas frekvences trokšņa robežlieluma paaugstināšanai no 20 dB(A) līdz 25 dB(A) tikai tādēļ, ka vēja elektrostacija darbojas ar nominālo jaudu. Pieļaujamajam trokšņa līmenim novērtēšanas vietā jābūt noteiktam atbilstoši aizsargājamās personas dzīves vides kvalitātei, nevis elektroenerģijas ražošanas iekārtas darbības režīmam. Pretējā gadījumā laikā, kad elektrostacija darbojas intensīvāk, iedzīvotājam tiek nodrošināts zemāks aizsardzības līmenis. Tādēļ 20 dB(A) robežlielums nosakāms kā maksimāli pieļaujamais zemas frekvences trokšņa līmenis visos vēja elektrostacijas ekspluatācijas režīmos. Dānijas Vides aizsardzības aģentūra vēja turbīnām nosaka 20 dB zemas frekvences trokšņa robežu iekštelpās gan pie 6 m/s, gan pie 8 m/s vēja ātruma — tātad robeža netiek paaugstināta tāpēc, ka turbīna darbojas lielākas slodzes apstākļos.
Projekta 9 punkts: Zemas frekvences trokšņa līmeņa aprēķiniem izmanto datus par vēja elektrostaciju radīto skaņas jaudu (LWA), kas noteikta pie vēja ātrumiem 6 m/s un 8 m/s 10 m augstumā virs zemes virsmas.
Priekšlikums: Zemas frekvences trokšņa līmeņa aprēķiniem izmanto vēja elektrostacijas ražotāja sertificētus datus par radīto skaņas jaudu (LWA) visā elektrostacijas darbības diapazonā. Atbilstību šo noteikumu 7. punktā noteiktajam robežlielumam novērtē arī tajā darbības režīmā un pie tāda vēja ātruma, kurā attiecīgās vēja elektrostacijas radītais zemas frekvences trokšņa līmenis ir visaugstākais.
Pamatojums: Problēma ir tā, ka turbīna ekspluatācijas laikā darbojas plašākā vēja ātrumu un jaudas diapazonā. No paša projekta nevar secināt, ka tieši pie 6 vai 8 m/s vienmēr rodas konkrētās turbīnas lielākais zemas frekvences troksnis. Tāpēc šāds formulējums var radīt situāciju, kur aprēķins formāli atbilst noteikumiem, bet netiek pārbaudīts tas darbības režīms, kurā ietekme uz iedzīvotāju ir vislielākā. Zemas frekvences trokšņa novērtējumam jāatspoguļo vēja elektrostacijas faktiskā maksimālā iespējamā ietekme visā tās ekspluatācijas diapazonā. Noteikumu projekta 9. punktā paredzētais aprēķins tikai pie vēja ātruma 6 m/s un 8 m/s pats par sevi negarantē, ka tiek novērtēts darbības režīms, kurā konkrētā vēja elektrostacija rada lielāko zemas frekvences trokšņa līmeni. Tādēļ aprēķinos jāizmanto ražotāja sertificētie skaņas jaudas dati visā elektrostacijas darbības diapazonā un atbilstība robežlielumiem jāpārbauda arī tajā režīmā, kurā prognozējams augstākais trokšņa līmenis. Tas nodrošinātu, ka noteiktie robežlielumi tiek ievēroti ne tikai atsevišķos standartizētos vēja apstākļos, bet visos reāli iespējamajos elektrostacijas ekspluatācijas režīmos.
Projekta 10 punkts: Ja trokšņa piesārņojumu rada vairākas vēja elektrostacijas, tad, veicot trokšņa rādītāja novērtēšanu ietekmējamā teritorijā un zemas frekvences trokšņa līmeņa novērtēšanu novērtēšanas vietā, nosaka un vērtē summāro vēja elektrostaciju radītā trokšņa ietekmi.
Priekšlikums: Ja trokšņa piesārņojumu novērtēšanas vietā rada vai var radīt vairākas vēja elektrostacijas, trokšņa rādītāja un zemas frekvences trokšņa līmeņa novērtēšanā nosaka un vērtē visu attiecīgo novērtēšanas vietu ietekmējošo vēja elektrostaciju summāro trokšņa ietekmi neatkarīgi no to piederības konkrētam vēja parkam, elektroenerģijas ražotājam vai administratīvajai teritorijai. Summārais trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 6. un 7. punktā noteiktos robežlielumus.
Pamatojums. Vēja elektrostaciju radītā trokšņa ietekme uz dzīves vidi nav atkarīga no vēja parka administratīvajām robežām, projekta nosaukuma vai elektroenerģijas ražotāja. Vienu dzīvojamo teritoriju vienlaikus var ietekmēt vairāku vēja parku un vairāku elektroenerģijas ražotāju vēja elektrostacijas. Tādēļ trokšņa novērtējumā jāņem vērā visu to vēja elektrostaciju kopējā jeb kumulatīvā ietekme, kuru radītais troksnis sasniedz konkrēto novērtēšanas vietu. Pretējā gadījumā iespējama situācija, kurā katrs vēja parks atsevišķi formāli ievēro noteikto robežlielumu, bet vairāku parku kopējais trokšņa līmenis dzīvojamā teritorijā noteikto robežlielumu pārsniedz.
Projekta 11.punkts:Elektroenerģijas ražotājs veic vēja elektrostacijas trokšņa monitoringu vienā punktā ietekmējamā teritorijā, saskaņojot ar Veselības inspekciju un dienestu mērījuma veikšanas vietu, izvērtē atbilstību šo noteikumu 6. un 7. punktā minētajiem nosacījumiem un sniedz dienestam atskaiti par iepriekšējā gadā veikto mērījumu rezultātiem.
Priekšlikums: Elektroenerģijas ražotājs veic vēja elektrostaciju trokšņa monitoringu ietekmējamās teritorijas novērtēšanas vietās, kurās trokšņa prognozēšanas rezultāti uzrāda augstāko paredzamo trokšņa līmeni, kā arī pie vēja parkam tuvākajām dzīvojamām ēkām dažādos virzienos no vēja parka. Mērījumu vietas saskaņo ar Veselības inspekciju un dienestu. Elektroenerģijas ražotājs izvērtē atbilstību šo noteikumu 6. un 7. punktā noteiktajiem nosacījumiem un iesniedz dienestam atskaiti par iepriekšējā gadā veikto mērījumu rezultātiem.
Pamatojums. Trokšņa monitoringa veikšana tikai vienā punktā nav pietiekama, lai objektīvi novērtētu vēja elektrostaciju ietekmi uz visām tuvumā esošajām dzīvojamām teritorijām. Vēja parka radītā trokšņa ietekme dažādās vietās var atšķirties atkarībā no attāluma līdz atsevišķām vēja elektrostacijām, to izvietojuma un ekspluatācijas apstākļiem. Viens mērījumu punkts var neatspoguļot vietu, kur faktiskā trokšņa ietekme ir vislielākā.
Tādēļ monitorings jāveic pie tām dzīvojamām ēkām vai novērtēšanas vietām, kurām trokšņa prognozēšanas laikā noteikta vislielākā sagaidāmā ietekme, kā arī pie tuvākajām dzīvojamām ēkām dažādos virzienos no vēja parka. Tas samazinātu risku, ka atbilstība trokšņa robežlielumiem tiek konstatēta, pamatojoties uz vienu konkrētu mērījumu vietu, lai gan citā dzīvojamā teritorijā trokšņa līmenis varētu būt augstāks.
Projekta 12. punkts. Veselības inspekcija, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, organizē šo noteikumu 6. un 7. punktā minēto nosacījumu ievērošanas pārbaudi un informē dienestu par pārbaudes rezultātiem. Iesnieguma iesniedzējs nodrošina piekļuvi novērtēšanas vietai. Ja pārbaudes laikā Veselības inspekcija konstatē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtu radītais troksnis novērtēšanas vietā nav dzirdams, trokšņa mērījumus neveic. Ja pārbaudes laikā troksnis ir dzirdams, tiek veikti trokšņa mērījumi. Elektroenerģijas ražotājs sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem, ja tiek konstatēts šajos noteikumos norādīto trokšņa robežlielumu pārsniegums.
Priekšlikums: Pamatojoties uz iesniegumu, Veselības inspekcija organizē instrumentālus trokšņa mērījumus novērtēšanas vietā apstākļos, kas ir reprezentatīvi vēja elektrostacijas darbībai un kuros prognozējama augstākā trokšņa ietekme. Elektroenerģijas ražotājs sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem, ja tiek konstatēts šajos noteikumos norādīto trokšņa robežlielumu pārsniegums.
Pamatojums: Valsts nosaka precīzu robežu, piemēram, 20 dB(A) zemas frekvences troksnim, bet iedzīvotājs līdz objektīvam mērījumam var nemaz nenonākt, ja konkrētajā pārbaudes brīdī amatpersona troksni subjektīvi nedzird. Noteikumu projekta 6. un 7. punktā vēja elektrostaciju radītā trokšņa pieļaujamība ir noteikta ar konkrētiem skaitliskiem trokšņa robežlielumiem. Tādēļ šo prasību ievērošanas pārbaudei jābalstās objektīvos instrumentālos mērījumos, nevis sākotnējā subjektīvā vērtējumā par to, vai pārbaudes brīdī troksnis ir dzirdams.
Vēja elektrostacijas radītais trokšņa līmenis var mainīties atkarībā no elektrostacijas darbības režīma un apstākļiem mērījuma veikšanas laikā. Tādēļ tas, ka konkrētajā Veselības inspekcijas pārbaudes brīdī troksnis nav dzirdams, pats par sevi nepierāda, ka citos elektrostacijas darbības režīmos netiek pārsniegti šo noteikumu 6. un 7. punktā noteiktie robežlielumi.
Īpaši būtiski tas ir attiecībā uz zemas frekvences troksni, kuram noteikumu projektā ir paredzēts atsevišķs skaitlisks robežlielums un īpaša aprēķina metode. Tādēļ pamatota iesnieguma gadījumā pārbaude jāveic ar atbilstošiem instrumentāliem mērījumiem tādos elektrostacijas darbības un meteoroloģiskajos apstākļos, kuros prognozējama būtiskākā trokšņa ietekme.
12.08.2026. 16:49
26-TA-1439/206
Fiziska persona
1. Nav pielaujams, ka iedzivotäjam jäsedz trokšna
merijumu izmaksas, ja pārbaudes bridi robežlieluma
pārsniegums netiek konstatets. Trokšna limeni bütiski
ietekme veja virziens, ātrums, meteorologiskie apstäkli
un VES darba režims. ledzivotājam nav iespejams
ieprieks garantet, ka tiesi pārbaudes laika tiks fikseti
apstākli, par kuriem iesniegta südziba. Šãda prasiba
rada finansialu skersli iedzivotäja tiesibäm prasit valsts
kontroli. Pamatotas südzibas gadijumă merijumu
izmaksas jäsedz VES operatoram vai valstij neatkarigi no konkretă měrijuma rezultata.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšna un mirgošanas kontrolei. VES radită ietekme nebeidzas pie
administrativi noteikta attaluma. To ietekme turbinas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteorologiskie apstäkli un veja virziens. Ja iedzivotājs arpus 2 km zonas
iesniedz pamatotu südzibu par VES raditu troksni vai citu
ietekmi, valstij jänodrošina iespeja šo ietekmi objektivi
parbaudit.
3. Nepieciešams paplašinät aizsargajamo novertešanas
vietu loku. Nav pie|aujams, ka aizsardziba ir atkariga
tikai no teritorijas plänojuma vai Nekustamă ipašuma
valsts kadastra informacijas sistemā registrētā zemes
izmantošanas veida. Novertešanas vietās nepārprotami
jäiek|auj skolas, pirmsskolas izglitibas iestades un citas
vietas, kurās reguläri un ilgstoši uzturas berni un citas
jutigas sabiedribas grupas. Jänem veră ari ekas un
teritorijas faktiska izmantosana.
4. Pastāvigă monitoringa datiem jäbüt sabiedribai
savlaicigi pieejamiem. Ja operators veic pastavigus trokšna merijumus un registr VES darbibas
ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai
gada parskata. Monitoringa rezultäti jäpublice regulări, saprätigi isă termină, bet par bütiskiem robežvertibu
pārsniegumiem VVD jäsanem informācija nekavejoties.
5. Bütiska apdraudejuma gadijumă jäparedz iespěja VES
darbibu nekavejoties ierobežot vai apturet. Bridinajums
nevar büt obligats starpposms gadijumos, kad konstatetais pärkäpums var radit bütisku apdraudějumu
cilvēku veselibai, dabai vai drošibai.
6. Dabas aizsardzibas reguléjumam jäbüt preventivam.
Putnu un sikspärnu aizsardzibas pasäkumus nedrikst
balstit tikai uz IVN laika konstatēto. Jāparedz
mehānisms nekavejoties noteikt papildu darbibas
ierobežojumus, ja ekspluatăcijas laikă tiek konstateta
iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargajamăm
sugãm. Nav pienemams princips, ka vispirms jänotiek bütiskai putnu bojãejai un tikai pēc tam tiek pastiprinati
aizsardzibas pasăkumi.
7. Kumulativās ietekmes izvertešana reizi piecos gados
nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatăcijas gados ietekme uz aizsargajamăm putnu
un sikspārnu sugām jāverte katru gadu, lai iespejamu
bütisku ietekmi varētu konstatet un noverst savlaicigi.
8. Civiläs aizsardzibas prasibas nedrikst büt balstitas
tikai uz 100 MW slieksni. Parka radito risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarigs ari no turbinu skaita, izmera un augstuma, izvietojuma, attăluma lidz
dzivojamäm un publiskäm teritorijäm, celiem un citas
infrastrukturas. Tădě! prasiba izsträdät ar VUGD
saskanotu civilās aizsardzibas plănu nosakăma atbilstoši
objektivam riska novertějumam, nevis tikai kopějai uzstaditajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprinăt principu, ka VES operatoram ir pienäkums pierādit un ar objektiviem monitoringa datiem pastāvigi apliecinat savas darbibas atbilstibu prasibam. Nav pie aujams regulejums, kura pēc VES uzbüvešanas pierädišanas pienäkums un
finansiälais risks faktiski tiek pärlikts uz ietekmetajiem
iedzivotajiem.
VES ekspluatācijas regulējuma merkim jäbüt nevis tikai
reaget uz jau notikušu kaitejumu, bet savlaicigi to
noverst.
12.08.2026. 17:14
26-TA-1439/207
Jānis Zeltiņš
Politika,liela nauda,bizness uz urāā!
Dabas izpostīšana,tautas maldināšana par labāku labklājību
Saucamo tautas kalpu gļēvulība jo pret sistēmu iet,nozīmē ārā no domes,valdības,saimas
Dabas izpostīšana,tautas maldināšana par labāku labklājību
Saucamo tautas kalpu gļēvulība jo pret sistēmu iet,nozīmē ārā no domes,valdības,saimas
12.08.2026. 17:16
26-TA-1439/208
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 17:17
26-TA-1439/209
Fiziska persona
Iebildumi:
I) Valsts uzraudzības neatkarības un objektivitātes trūkums:
Balstoties uz neseno Tallinas Administratīvās tiesas spriedumu (https://news.err.ee/1610108281/court-state-must-assess-wind-farm-noise-independently-of-developers), pašreizējais Latvijas noteikumu projekts satur būtiskus riskus attiecībā uz uzraudzības neitralitāti:
- Paškontroles risks: Noteikumu projekts paredz, ka elektroenerģijas ražotājs pats veic trokšņa monitoringu un iesniedz atskaites Valsts vides dienestam. Igaunijas tiesa atzina, ka valsts uzraudzība nevar balstīties tikai uz mērījumiem, ko apmaksājis un pasūtījis pats izstrādātājs, jo tas nenodrošina neitralitāti un neizslēdz interešu konfliktu.
- Valsts pienākums veikt pētījumus: Tiesa uzsvēra, ka zinātnisko pētījumu veikšana par vēja turbīnu ietekmi (īpaši infraskaņu) ir valsts pienākums un sabiedrības interesēs. Turpretī Latvijas noteikumu anotācijā atzīts, ka izstrādes procesā nav izvērtēti alternatīvi risinājumi un nav veikts prasību un izmaksu samērīguma izvērtējums pret sabiedrības ieguvumiem
II) Nepietiekama zemas frekvences trokšņa un infraskaņas kontrole:
- Bīstamās frekvences: Noteikumu projekts definē zemas frekvences troksni diapazonā no 10 līdz 160 Hz. Tomēr eksperti norāda, ka VES darbojas kā jaudīgi vibrāciju ģeneratori ar frekvenci ap 40 Hz, kas ir īpaši bīstama, jo izjauc cilvēka organisma dabisko vibrāciju līdzsvaru (62–68 Hz).
- Mērījumu ticamība zem 20 Hz: Igaunijas tiesas procesā konstatēts, ka standarta mērījumi un iekārtu kalibrēšanas sertifikāti bieži neapstiprina mērījumu uzticamību frekvencēs zem 20 herciem (infraskaņa). Latvijas noteikumu pielikumā ietvertā aprēķinu metodika var nesniegt precīzu ainu par šo neuztveramo, bet bioloģiski aktīvo ietekmi.
- "Faktiskās dzirdamības" kritērijs: Noteikumi paredz, ka Veselības inspekcija veic mērījumus tikai tad, ja troksnis ir "faktiski dzirdams". Tas ir metodoloģiski nepareizi attiecībā uz zemas frekvences troksni un infraskaņu, kas fiziski ietekmē cilvēku arī tad, ja nav dzirdama ar ausīm.
III) Bioloģiskās rezonanses un veselības apdraudējumi:
- Ietekme uz šūnām un orgāniem: Zemas frekvences vibrācijas rada "simpātisko rezonansi", iedarbojoties uz ķermeņa molekulāro sistēmu atomu struktūru. Ilgstoša pakļaušana šādai ietekmei var izraisīt imunitātes pazemināšanos, sirds un asinsvadu slimības, centrālās nervu sistēmas traucējumus un onkoloģiskas saslimšanas.
- Nespēja atgūt veselību: Uzstādot VES zaļajās zonās, iedzīvotājiem tiek atņemta iespēja izmantot dabisko vidi (mežus, saules gaismu) veselības atgūšanai pēc vibrāciju radītā stresa.
IV) Netaisnīgs slogs un ierobežota iedzīvotāju aizsardzība:
- Finansiālā barjera: Iedzīvotājiem ir tiesības ierosināt neatkarīgus mērījumus, taču, ja pārkāpums netiek konstatēts, izdevumus pilnībā sedz iedzīvotājs. Tas attur no savu tiesību aizstāvības, jo mērījumi ir dārgi.
- 2 km izņēmuma zona: Elektroenerģijas ražotājiem, kuru VES atrodas tālāk par 2 km no novērtēšanas vietas, nav pienākuma veikt regulāru obligāto trokšņa monitoringu. Taču eksperti uzsver, ka nav objektīvu pētījumu, kas apstiprinātu, ka zemo vibrāciju ietekme neizplatās daudz tālākā rādiusā.
- Pārejas periods: Noteikumi pieļauj, ka VES, kas nodotas ekspluatācijā pirms 2020. gada, prasības par trokšņa un mirgošanas mazināšanas aprīkojumu var nepildīt līdz pat iekārtu pilnai atjaunošanai. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji pie esošajām stacijām paliek bez aizsardzības uz nenoteiktu laiku.
I) Valsts uzraudzības neatkarības un objektivitātes trūkums:
Balstoties uz neseno Tallinas Administratīvās tiesas spriedumu (https://news.err.ee/1610108281/court-state-must-assess-wind-farm-noise-independently-of-developers), pašreizējais Latvijas noteikumu projekts satur būtiskus riskus attiecībā uz uzraudzības neitralitāti:
- Paškontroles risks: Noteikumu projekts paredz, ka elektroenerģijas ražotājs pats veic trokšņa monitoringu un iesniedz atskaites Valsts vides dienestam. Igaunijas tiesa atzina, ka valsts uzraudzība nevar balstīties tikai uz mērījumiem, ko apmaksājis un pasūtījis pats izstrādātājs, jo tas nenodrošina neitralitāti un neizslēdz interešu konfliktu.
- Valsts pienākums veikt pētījumus: Tiesa uzsvēra, ka zinātnisko pētījumu veikšana par vēja turbīnu ietekmi (īpaši infraskaņu) ir valsts pienākums un sabiedrības interesēs. Turpretī Latvijas noteikumu anotācijā atzīts, ka izstrādes procesā nav izvērtēti alternatīvi risinājumi un nav veikts prasību un izmaksu samērīguma izvērtējums pret sabiedrības ieguvumiem
II) Nepietiekama zemas frekvences trokšņa un infraskaņas kontrole:
- Bīstamās frekvences: Noteikumu projekts definē zemas frekvences troksni diapazonā no 10 līdz 160 Hz. Tomēr eksperti norāda, ka VES darbojas kā jaudīgi vibrāciju ģeneratori ar frekvenci ap 40 Hz, kas ir īpaši bīstama, jo izjauc cilvēka organisma dabisko vibrāciju līdzsvaru (62–68 Hz).
- Mērījumu ticamība zem 20 Hz: Igaunijas tiesas procesā konstatēts, ka standarta mērījumi un iekārtu kalibrēšanas sertifikāti bieži neapstiprina mērījumu uzticamību frekvencēs zem 20 herciem (infraskaņa). Latvijas noteikumu pielikumā ietvertā aprēķinu metodika var nesniegt precīzu ainu par šo neuztveramo, bet bioloģiski aktīvo ietekmi.
- "Faktiskās dzirdamības" kritērijs: Noteikumi paredz, ka Veselības inspekcija veic mērījumus tikai tad, ja troksnis ir "faktiski dzirdams". Tas ir metodoloģiski nepareizi attiecībā uz zemas frekvences troksni un infraskaņu, kas fiziski ietekmē cilvēku arī tad, ja nav dzirdama ar ausīm.
III) Bioloģiskās rezonanses un veselības apdraudējumi:
- Ietekme uz šūnām un orgāniem: Zemas frekvences vibrācijas rada "simpātisko rezonansi", iedarbojoties uz ķermeņa molekulāro sistēmu atomu struktūru. Ilgstoša pakļaušana šādai ietekmei var izraisīt imunitātes pazemināšanos, sirds un asinsvadu slimības, centrālās nervu sistēmas traucējumus un onkoloģiskas saslimšanas.
- Nespēja atgūt veselību: Uzstādot VES zaļajās zonās, iedzīvotājiem tiek atņemta iespēja izmantot dabisko vidi (mežus, saules gaismu) veselības atgūšanai pēc vibrāciju radītā stresa.
IV) Netaisnīgs slogs un ierobežota iedzīvotāju aizsardzība:
- Finansiālā barjera: Iedzīvotājiem ir tiesības ierosināt neatkarīgus mērījumus, taču, ja pārkāpums netiek konstatēts, izdevumus pilnībā sedz iedzīvotājs. Tas attur no savu tiesību aizstāvības, jo mērījumi ir dārgi.
- 2 km izņēmuma zona: Elektroenerģijas ražotājiem, kuru VES atrodas tālāk par 2 km no novērtēšanas vietas, nav pienākuma veikt regulāru obligāto trokšņa monitoringu. Taču eksperti uzsver, ka nav objektīvu pētījumu, kas apstiprinātu, ka zemo vibrāciju ietekme neizplatās daudz tālākā rādiusā.
- Pārejas periods: Noteikumi pieļauj, ka VES, kas nodotas ekspluatācijā pirms 2020. gada, prasības par trokšņa un mirgošanas mazināšanas aprīkojumu var nepildīt līdz pat iekārtu pilnai atjaunošanai. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji pie esošajām stacijām paliek bez aizsardzības uz nenoteiktu laiku.
12.08.2026. 17:19
26-TA-1439/210
Fiziska persona
Nevēlos, ka tiek būvēti VES netālu no maniem īpašumiem!
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 17:28
26-TA-1439/211
Gunārs Vjakse
Vēja parku attīstība ir diskreditējoša darbība pret dabu un cilvēci. Jāatjauno un jāatīsta atmosfēras enerģijas tehnoloģijas, kura ir draudzīga videi un cilvēkiem.
12.08.2026. 17:33
26-TA-1439/212
Sanita Dundure
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 17:43
26-TA-1439/213
Fiziska persona
Esmu kategoriski pret vēja parku ierīkošanu Latvijas teritorijā jebkurā vietā, tā sabojājot Latvijas dabas ainavas, izcērtot mežus, iznīcinot faunas un floras dabisko esību, pakļaujot Latvijas iedzīvotājus ģeneratoru ietekmei, kas arī bez pētīšanas ir skaidrs- ietekme būs un tā neko labu nesola, tikai troksni, vibrāciju, piesārņojumu. Naudasmaisi lai atrod citu peļņas veidu- tādu , kas nekaitē dabai, dzīvniekiem, putniem un cilvēkiem.
12.08.2026. 18:00
26-TA-1439/214
Fiziska persona
Tā arī nesapratu- iesniegums tika pieņemts vai nē, bet esmu kaategoriski pret dabas piecūkošanu.
12.08.2026. 18:07
26-TA-1439/215
Regīna Eihmane
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Vēja parku celšana apdraud putnu migrāciju un bišu ceļus, kā arī kara gadījumā apdraudētu aizsardzības radaru darbību.
12.08.2026. 18:09
26-TA-1439/216
Alise Mediņa
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 18:10
Atlasīti 274 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25