Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.1082 1. un 2.pielikumā norādīto darbību sarakstus nepieciešams pārskatīt un aktualizēt, lai izpildītu Ministru kabineta doto uzdevumu, kā arī tādu apsvērumu dēļ kā tehnoloģiju attīstība, jaunu nozaru parādīšanās, rūpniecības pārmaiņas, zinātniskie atklājumi, vides un sabiedrības vajadzību izmaiņas un administratīvā efektivitāte. MK noteikumu Nr.1082 3., 5. un 6. pielikumā daļa no esošās informācijas vairs nav aktuāla, to nepieciešams precizēt, lai mazinātu administratīvo slogu gan Dienestam, gan operatoriem. MK noteikumu 6.pielikumā ir atsauce uz konkrētas formas atļaujas veidlapu, kuras lietošana apgrūtina atļauju izsniegšanas procesu Dienestam.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumu grozījumu projekta mērķis ir izpildīt Ministru kabineta doto uzdevumu, aktualizēt A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību sarakstus, izslēgt atsevišķas darbības no B un C sarakstiem, noteikt pieļaujamos robežsliekšņus, vienkāršot esošajos sarakstos norādītās darbības, kā arī vienkāršot iesniegumos atļaujas saņemšanai norādāmo informāciju (3.pielikums un 5.pielikums) un atļaujā norādāmo informāciju (6.pielikums).
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
-
Norises laiks
29.07.2025. - 12.08.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja iesniegt rakstiskus priekšlikumus.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Iveta Kurzemniece (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
29.07.2025. 12:14
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
IEBILSTU pret tO, ka VES netiks pieprasīta pret vidi piesārņojošu darbību atļauja. VES rada apdraudrjumu gan putniem, gan eko sistēmai kopumā. Kā arī apdraudējumu cilvēka veselībai- gan zemfrekvences skaņa, gan mirguļošana, gan arī vibrācijas. Arī parku izveides laikā izcirstie meži rada ietekmi uz vidi.Nepieciešams pirms VES projektēšanas saskaņot to ar vietējām kopienām.
07.08.2025. 08:39
Latviete
Kategoriski iebilstu un pieprasu:
1. Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
2. Veikt vides ietekmes novērtējumu;
3. Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi
1. Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
2. Veikt vides ietekmes novērtējumu;
3. Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi
07.08.2025. 08:41
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu un pieprasu:
1. Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
2. Veikt vides ietekmes novērtējumu;
3. Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
1. Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
2. Veikt vides ietekmes novērtējumu;
3. Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
07.08.2025. 08:44
Fiziska persona
Izsaku iebildumus pret ieceri atcelt C kategorijas piesārņojošās darbības atļauju prasību vēja elektrostaciju un/vai vēja parku izbūvei. Lai arī vēja enerģija ir būtisks elements pārejā uz klimatneitrālu enerģētiku, tas nenozīmē, ka šī darbība ir pilnībā bez ietekmes uz vidi.
Vēja elektrostaciju darbība un infrastruktūra rada potenciālu ietekmi uz:
trokšņu fonu un zemfrekvences vibrāciju emisijām,
ainavu un kultūrvēsturisko vidi,
bioloģisko daudzveidību (īpaši putniem un sikspārņiem),
zemes lietojumu un pieslēgumu infrastruktūru.
C kategorijas atļauju process, kaut arī vienkāršots salīdzinājumā ar B un A kategoriju, nodrošina:
iespēju izvērtēt ietekmi konkrētajā vietā,
sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību,
atbilstību piesardzības un preventīvajam principam, kas noteikts arī ES un Latvijas vides likumdošanā.
Uzskatu, ka vēja elektrostacijas nav automātiski klasificējamas kā “nepiesārņojošas”, un to darbības ietekme uz vidi var būt būtiska, īpaši kumulatīvā līmenī vai konkrētās jutīgās teritorijās. Līdz ar to aicinu saglabāt C kategorijas atļauju prasību.
07.08.2025. 08:59
Fiziska persona
Iebilstu un pieprasu:
*Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
*Veikt vides ietekmes novērtējumu;
*Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
*Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
*Veikt vides ietekmes novērtējumu;
*Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
07.08.2025. 09:09
Latviete
Iebilstu minēto MK noteikumu grozīšanai un pieprasu:
*Noteikt VES kā A/B kategorijas piesārņojošo darbību;
*Veikt vides ietekmes novērtējumu;
*Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
Par īstu, dzīvu mežu Latvijas ainavā, NĒ VES "mežiem" Latvijā!
*Noteikt VES kā A/B kategorijas piesārņojošo darbību;
*Veikt vides ietekmes novērtējumu;
*Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
Par īstu, dzīvu mežu Latvijas ainavā, NĒ VES "mežiem" Latvijā!
07.08.2025. 09:16
Sigita Veide - Stopiņu pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome
Piedāvātie grozījumi MK noteikumos Nr. 1082 rada virkni juridisku, vides un sabiedrības līdzdalības risku, aicinām saskaņot pielikumus ar Direktīvu 2010/75/ES un Direktīvu (ES) 2024/825, saglabāt skaidru uzskaiti par bīstamajām vielām, un nodrošināt pārskatāmu, saprotamu un vienlīdzīgu regulējumu visiem piesārņojošās darbības veicējiem.
Pamatojoties uz publiskajai apspriešanai nodoto grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos Nr. 1082, izsakām šādus iebildumus un priekšlikumus:
1. Par 5. punktu “Atkritumu apsaimniekošana” grozītajā 1.1. pielikumā
Normatīvo atsauču nenoteiktība un selektīva kodu izmantošana
Iebildumi:
5. punkts 1.1. pielikumā vairākas reizes atsaucas uz “normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem”, taču nav norādīts konkrētais normatīvais akts, kas ir pretrunā ar tiesību normu juridiskās skaidrības principu.
Piemērs:
“...kodi norādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem...” – nav precizēts, ka tiek domāti piemēram, MK noteikumi Nr. 302.
Ierosinājums:
Nepieciešams skaidri norādīt konkrētu normatīvo aktu (piem., “Ministru kabineta noteikumi Nr. 302”), pretējā gadījumā regulējums kļūst interpretējams un necaurspīdīgs, kas apgrūtinās uzraudzību un atļauju izsniegšanu.
Selektīva un nepilnīga kodu piemērošana (R un D kodi)
Iebildumi:
Pielikumā minēti tikai atsevišķi R (reģenerācijas) un D (apglabāšanas) kodi (piem., R1, D10, D3, D1, D5), ignorējot citus būtiskus kodus, kas varētu būt pielietojami dažādām darbībām.
Tas var radīt situāciju, kur līdzvērtīgas darbības netiek vienlīdzīgi regulētas, radot neskaidrības un potenciālu negodīgu konkurenci tirgū.
Piemērs:
Nav minēts R12, R13 (pārkraušana, uzglabāšana pirms reģenerācijas), D15 (pagaidu uzglabāšana), kas praksē ir ļoti bieži pielietoti.
Ierosinājums:
Jāpaplašina norādīto kodu klāsts vai jāatsaucas uz pilnu R un D kodu klasifikāciju, kā noteikts Direktīvā 2008/98/EK un nacionālajos noteikumos (MK Nr. 302 pielikums).
Jēdziens "inerto atkritumu poligoni" nav definēts Latvijas normatīvajos aktos
Iebildums:
5.8. punktā minēti “inerto atkritumu poligoni (D1 vai D5 kods)”, taču:
MK noteikumos Nr. 319 “Kritēriji atkritumu poligoniem” šāds termins neeksistē, nav izmantots ne vienu reizi.
Nav normatīvi definēts, kas ir “inerts atkritums” poligonu kontekstā, kā arī nav noteikti atšķirīgi ekspluatācijas nosacījumi.
Riski: Šāds formulējums var radīt nepamatotu priekšrocību vai izņēmumu noteiktām uzņēmējdarbības formām, jo to būs iespējams interpretēt brīvi, atsaucoties uz šo neskaidro jēdzienu.
Ierosinājums:
Izslēgt vai precīzi definēt “inerto atkritumu poligoni” jēdzienu, ja tas tiek ieviests. Iespējams, tas būtu jāsaskaņo ar MK noteikumu Nr. 319 redakciju un Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas plānu.
Pretrunas ar likuma “Par piesārņojumu” pielikumu
Iebildums:
Punkti 5.3, 5.4, 5.5, 5.6 un 5.10 attiecas uz darbībām, uz kurām "neattiecas likuma “Par piesārņojumu” attiecīgā pielikuma prasības", tomēr nav skaidri definēts kā šāds izņēmums tiek noteikts un kas ir kritērijs — jauda, apjoms, atkritumu veids?
Ierosinājums:
Nepieciešama skaidra robežšķirtne, kā tiek noteikts, kad piesārņojoša darbība atbilst vai neatbilst likuma “Par piesārņojumu” pielikumam. Pašreizējais formulējums var radīt atšķirīgu praksi dažādās teritorijās.
Nepilnības pārkāpumu un pārbaužu administrēšanā
Iebildums:
Ieviestie pielikumi, kas paredz noteiktas darbības bez precīzas atsauces uz juridiskajiem kritērijiem (atkritumu kodi, uzglabāšanas apjomi un termiņi), apgrūtina inspekcijas darbu un kontroli, jo pārkāpumu identificēšana kļūst interpretējama.
Ierosinājums:
Iekļaut precīzus skaitliskos un juridiskos kritērijus katrā punktā – piemēram, uzglabāšanas ilgums, transporta biežums, klasifikācijas kodi –, lai novērstu juridiskās nenoteiktības.
2. Par 1. punktu “Enerģētika” grozītajā MKN1082 1.1. pielikumā
Iebildums:
Atkritumu reģenerācijas un sadedzināšanas iekārtas nedrīkst klasificēt saskaņā ar “Enerģētikas” sadaļu. Atkritumu dedzināšana ir piesārņojoša darbība, nevis enerģētiska darbība pēc būtības. Atkritumu sadedzināšanas galvenais mērķis nav enerģijas ražošana, bet gan atkritumu apstrāde un neitralizēšana, kas ir piesārņojoša darbība ar specifiskiem vides riskiem. Sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas, kas izmanto atkritumus kā kurināmo, nedrīkst klasificēt kā enerģētikas iekārtas, pat ja to mērķis ir daļēja enerģijas ražošana. Jebkura šādu darbību interpretācija kā “enerģētikas” darbība radītu būtiskus riskus vides prasību apiešanai, samazinātu sabiedrības līdzdalību un radītu precedentu neatbilstošai piesārņojošās darbības kategorijas noteikšanai.
Ierosinājums:
Lūdzam skaidri noteikt, ka “Enerģētikas” sadaļa MK noteikumu pielikumos neattiecas un nedrīkst tikt piemērota atkritumu reģenerācijas un sadedzināšanas iekārtām.
Šīs darbības pēc būtības ir atkritumu apsaimniekošanas darbības ar paaugstinātu piesārņojuma un sabiedrības veselības risku, kurām ir piemērojami speciāli normatīvie akti – t.sk. MK Nr. 301, MK Nr. 302 un Direktīva 2010/75/ES.
3. Par grozīto MKN1082 3. pielikumu
Iebildums:
Paredzēts dzēst prasību sniegt informāciju par tuvējo apkārtni un zemes izmantošanas veidu. Šādas informācijas neesamība būtiski ierobežo gan sabiedrības, gan pašvaldību iespējas izvērtēt potenciālo piesārņojošās darbības ietekmi uz cilvēku veselību, vidi un dzīves kvalitāti. Lūdzam atjaunot šo prasību, jo tā nodrošina saskaņu ar ilgtspējīgas attīstības principiem, vides tiesībām un sabiedrības tiesībām būt informētai par vidi, kā arī nodrošina atbilstību ES industriālo emisiju regulējumam.
Ierosinājumi:
* Atjaunot sadaļu par tuvāko teritoriju raksturojumu;
* Iekļaut prasību norādīt apkārtējās teritorijas raksturojumu (dzīvojamā, sabiedriskā, rūpnieciskā, tirdzniecības zona), vismaz 1000 m rādiusā ap objektu;
* Noteikt papildu prasības projektētājiem, ka piesārņojošās darbības pieteikumam jāpievieno karte ar apbūves un funkciju sadalījumu ap objektu, t.sk. sabiedriskās infrastruktūras (skolu, slimnīcu, dzīvojamo ēku) novietojums;
* Iekļaut risku izvērtējuma saistību ar teritorijas funkciju;
* Norādīt, ka riska izvērtējumā obligāti jāņem vērā piesārņojuma ietekme uz tuvāk esošajiem jutīgiem objektiem (t.sk. bērni, seniori, veselības iestādes).
4. Par Ministru kabineta noteikumu Nr. 1082 grozījumu projektā (25-TA-1776) mistiski pazudušo 4. pielikumu, kurā iepriekš bija uzskaitītas īpaši bīstamās piesārņojošās vielas un vielas ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi.
Iebildumi
par normatīvās bāzes vājināšanu:
Grozījumu projektā nav iekļauts ne svītrojums, ne aizvietojums attiecībā uz 4. pielikumu, kas saturēja īpaši bīstamas piesārņojošās vielas. Tas nozīmē, ka Latvija zaudē vienotu tiesisko rīku šādu vielu identifikācijai un regulēšanai. Tas ir pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības un piesardzības principiem.
par juridisko neskaidrību:
Ja nav tieši noteikts, ka 4. pielikums tiek svītrots, un netiek iekļauts jauno pielikumu starpā, rodas jautājums, vai tas vēl ir spēkā vai nav. Šāda pieeja ir pretrunā ar normatīvā akta skaidrības un caurspīdīguma principiem.
par ES prasību iespējamu neievērošanu:
Bez šāda saraksta nav iespējams pilnvērtīgi izpildīt Direktīvas 2010/75/ES prasības, kas paredz īpašu uzmanību attiecībā uz prioritārajām un bīstamajām vielām. Nav skaidrs, kā turpmāk notiks šo vielu identificēšana un monitorings.
par sabiedrības un iestāžu informētības un kontroles samazināšanu:
Pazūdot šim pielikumam, sabiedrība un pašvaldības zaudē iespēju pārliecināties par to, vai piesārņojošā darbība var ietvert kādu no īpaši bīstamajām vielām. Tas vājina sabiedrības līdzdalību un iespējas aizstāvēt savas intereses.
Ierosinājumi
* Saglabāt spēkā esošo 4. pielikumu ar iespējamiem atjauninājumiem VAI
* Iekļaut to atsevišķā pielikumā ar jaunu numerāciju (piemēram, kā 6.1. pielikumu) ar nosaukumu “Īpaši bīstamas piesārņojošas vielas un vielas ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi”
Skaidri norādīt regulējumā, ka uz šīm vielām ir attiecināmas īpašas prasības emisiju novērtējumam un atļaujas izsniegšanai.
Pamatojoties uz publiskajai apspriešanai nodoto grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos Nr. 1082, izsakām šādus iebildumus un priekšlikumus:
1. Par 5. punktu “Atkritumu apsaimniekošana” grozītajā 1.1. pielikumā
Normatīvo atsauču nenoteiktība un selektīva kodu izmantošana
Iebildumi:
5. punkts 1.1. pielikumā vairākas reizes atsaucas uz “normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem”, taču nav norādīts konkrētais normatīvais akts, kas ir pretrunā ar tiesību normu juridiskās skaidrības principu.
Piemērs:
“...kodi norādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem...” – nav precizēts, ka tiek domāti piemēram, MK noteikumi Nr. 302.
Ierosinājums:
Nepieciešams skaidri norādīt konkrētu normatīvo aktu (piem., “Ministru kabineta noteikumi Nr. 302”), pretējā gadījumā regulējums kļūst interpretējams un necaurspīdīgs, kas apgrūtinās uzraudzību un atļauju izsniegšanu.
Selektīva un nepilnīga kodu piemērošana (R un D kodi)
Iebildumi:
Pielikumā minēti tikai atsevišķi R (reģenerācijas) un D (apglabāšanas) kodi (piem., R1, D10, D3, D1, D5), ignorējot citus būtiskus kodus, kas varētu būt pielietojami dažādām darbībām.
Tas var radīt situāciju, kur līdzvērtīgas darbības netiek vienlīdzīgi regulētas, radot neskaidrības un potenciālu negodīgu konkurenci tirgū.
Piemērs:
Nav minēts R12, R13 (pārkraušana, uzglabāšana pirms reģenerācijas), D15 (pagaidu uzglabāšana), kas praksē ir ļoti bieži pielietoti.
Ierosinājums:
Jāpaplašina norādīto kodu klāsts vai jāatsaucas uz pilnu R un D kodu klasifikāciju, kā noteikts Direktīvā 2008/98/EK un nacionālajos noteikumos (MK Nr. 302 pielikums).
Jēdziens "inerto atkritumu poligoni" nav definēts Latvijas normatīvajos aktos
Iebildums:
5.8. punktā minēti “inerto atkritumu poligoni (D1 vai D5 kods)”, taču:
MK noteikumos Nr. 319 “Kritēriji atkritumu poligoniem” šāds termins neeksistē, nav izmantots ne vienu reizi.
Nav normatīvi definēts, kas ir “inerts atkritums” poligonu kontekstā, kā arī nav noteikti atšķirīgi ekspluatācijas nosacījumi.
Riski: Šāds formulējums var radīt nepamatotu priekšrocību vai izņēmumu noteiktām uzņēmējdarbības formām, jo to būs iespējams interpretēt brīvi, atsaucoties uz šo neskaidro jēdzienu.
Ierosinājums:
Izslēgt vai precīzi definēt “inerto atkritumu poligoni” jēdzienu, ja tas tiek ieviests. Iespējams, tas būtu jāsaskaņo ar MK noteikumu Nr. 319 redakciju un Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas plānu.
Pretrunas ar likuma “Par piesārņojumu” pielikumu
Iebildums:
Punkti 5.3, 5.4, 5.5, 5.6 un 5.10 attiecas uz darbībām, uz kurām "neattiecas likuma “Par piesārņojumu” attiecīgā pielikuma prasības", tomēr nav skaidri definēts kā šāds izņēmums tiek noteikts un kas ir kritērijs — jauda, apjoms, atkritumu veids?
Ierosinājums:
Nepieciešama skaidra robežšķirtne, kā tiek noteikts, kad piesārņojoša darbība atbilst vai neatbilst likuma “Par piesārņojumu” pielikumam. Pašreizējais formulējums var radīt atšķirīgu praksi dažādās teritorijās.
Nepilnības pārkāpumu un pārbaužu administrēšanā
Iebildums:
Ieviestie pielikumi, kas paredz noteiktas darbības bez precīzas atsauces uz juridiskajiem kritērijiem (atkritumu kodi, uzglabāšanas apjomi un termiņi), apgrūtina inspekcijas darbu un kontroli, jo pārkāpumu identificēšana kļūst interpretējama.
Ierosinājums:
Iekļaut precīzus skaitliskos un juridiskos kritērijus katrā punktā – piemēram, uzglabāšanas ilgums, transporta biežums, klasifikācijas kodi –, lai novērstu juridiskās nenoteiktības.
2. Par 1. punktu “Enerģētika” grozītajā MKN1082 1.1. pielikumā
Iebildums:
Atkritumu reģenerācijas un sadedzināšanas iekārtas nedrīkst klasificēt saskaņā ar “Enerģētikas” sadaļu. Atkritumu dedzināšana ir piesārņojoša darbība, nevis enerģētiska darbība pēc būtības. Atkritumu sadedzināšanas galvenais mērķis nav enerģijas ražošana, bet gan atkritumu apstrāde un neitralizēšana, kas ir piesārņojoša darbība ar specifiskiem vides riskiem. Sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas, kas izmanto atkritumus kā kurināmo, nedrīkst klasificēt kā enerģētikas iekārtas, pat ja to mērķis ir daļēja enerģijas ražošana. Jebkura šādu darbību interpretācija kā “enerģētikas” darbība radītu būtiskus riskus vides prasību apiešanai, samazinātu sabiedrības līdzdalību un radītu precedentu neatbilstošai piesārņojošās darbības kategorijas noteikšanai.
Ierosinājums:
Lūdzam skaidri noteikt, ka “Enerģētikas” sadaļa MK noteikumu pielikumos neattiecas un nedrīkst tikt piemērota atkritumu reģenerācijas un sadedzināšanas iekārtām.
Šīs darbības pēc būtības ir atkritumu apsaimniekošanas darbības ar paaugstinātu piesārņojuma un sabiedrības veselības risku, kurām ir piemērojami speciāli normatīvie akti – t.sk. MK Nr. 301, MK Nr. 302 un Direktīva 2010/75/ES.
3. Par grozīto MKN1082 3. pielikumu
Iebildums:
Paredzēts dzēst prasību sniegt informāciju par tuvējo apkārtni un zemes izmantošanas veidu. Šādas informācijas neesamība būtiski ierobežo gan sabiedrības, gan pašvaldību iespējas izvērtēt potenciālo piesārņojošās darbības ietekmi uz cilvēku veselību, vidi un dzīves kvalitāti. Lūdzam atjaunot šo prasību, jo tā nodrošina saskaņu ar ilgtspējīgas attīstības principiem, vides tiesībām un sabiedrības tiesībām būt informētai par vidi, kā arī nodrošina atbilstību ES industriālo emisiju regulējumam.
Ierosinājumi:
* Atjaunot sadaļu par tuvāko teritoriju raksturojumu;
* Iekļaut prasību norādīt apkārtējās teritorijas raksturojumu (dzīvojamā, sabiedriskā, rūpnieciskā, tirdzniecības zona), vismaz 1000 m rādiusā ap objektu;
* Noteikt papildu prasības projektētājiem, ka piesārņojošās darbības pieteikumam jāpievieno karte ar apbūves un funkciju sadalījumu ap objektu, t.sk. sabiedriskās infrastruktūras (skolu, slimnīcu, dzīvojamo ēku) novietojums;
* Iekļaut risku izvērtējuma saistību ar teritorijas funkciju;
* Norādīt, ka riska izvērtējumā obligāti jāņem vērā piesārņojuma ietekme uz tuvāk esošajiem jutīgiem objektiem (t.sk. bērni, seniori, veselības iestādes).
4. Par Ministru kabineta noteikumu Nr. 1082 grozījumu projektā (25-TA-1776) mistiski pazudušo 4. pielikumu, kurā iepriekš bija uzskaitītas īpaši bīstamās piesārņojošās vielas un vielas ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi.
Iebildumi
par normatīvās bāzes vājināšanu:
Grozījumu projektā nav iekļauts ne svītrojums, ne aizvietojums attiecībā uz 4. pielikumu, kas saturēja īpaši bīstamas piesārņojošās vielas. Tas nozīmē, ka Latvija zaudē vienotu tiesisko rīku šādu vielu identifikācijai un regulēšanai. Tas ir pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības un piesardzības principiem.
par juridisko neskaidrību:
Ja nav tieši noteikts, ka 4. pielikums tiek svītrots, un netiek iekļauts jauno pielikumu starpā, rodas jautājums, vai tas vēl ir spēkā vai nav. Šāda pieeja ir pretrunā ar normatīvā akta skaidrības un caurspīdīguma principiem.
par ES prasību iespējamu neievērošanu:
Bez šāda saraksta nav iespējams pilnvērtīgi izpildīt Direktīvas 2010/75/ES prasības, kas paredz īpašu uzmanību attiecībā uz prioritārajām un bīstamajām vielām. Nav skaidrs, kā turpmāk notiks šo vielu identificēšana un monitorings.
par sabiedrības un iestāžu informētības un kontroles samazināšanu:
Pazūdot šim pielikumam, sabiedrība un pašvaldības zaudē iespēju pārliecināties par to, vai piesārņojošā darbība var ietvert kādu no īpaši bīstamajām vielām. Tas vājina sabiedrības līdzdalību un iespējas aizstāvēt savas intereses.
Ierosinājumi
* Saglabāt spēkā esošo 4. pielikumu ar iespējamiem atjauninājumiem VAI
* Iekļaut to atsevišķā pielikumā ar jaunu numerāciju (piemēram, kā 6.1. pielikumu) ar nosaukumu “Īpaši bīstamas piesārņojošas vielas un vielas ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi”
Skaidri norādīt regulējumā, ka uz šīm vielām ir attiecināmas īpašas prasības emisiju novērtējumam un atļaujas izsniegšanai.
07.08.2025. 09:21
Sanita Muceniece
Kategoriski iebilstu pret VES un to parku neiekļaušanu piesārņojošo darbību sarakstā - tieši otrādi - tām jābūt A vai B grupās, jo tiek degradēta vide gan sākotnēji, gan ilgtermiņā ar infraskaņu un ietekmi uz dabu un dzīvniekiem.
07.08.2025. 09:55
Andris Akermanis - "Saldus Saule"
Kategoriski iebilstam pret Klimata un enerģētikas ministrijas likuma projektu 25-TA- 1776, kurš paredz izslēgt vēja elektrostaciju un/vai vēja parku izbūvi no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta.
Lai arī vēja enerģija ir būtisks elements pārejā uz klimatneitrālu enerģētiku, tas nenozīmē, ka šī darbība ir pilnībā bez ietekmes uz vidi. Formulējuma “Vēja elektrostacijas vai elektrostaciju parki nav piesārņojoša darbība” piemērošana nav tiesiski pamatota, jo neatbilst likuma “Par piesārņojumu” mērķim un būtībai, kā arī rada potenciālus draudus videi un sabiedrības interesēm.
Pamatojums:
1. Neatbilstība likuma “Par piesārņojumu” definīcijām. Saskaņā ar spēkā esošo likuma “Par piesārņojumu” redakciju:
"6) piesārņojoša darbība — augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos;
7) piesārņojums — cilvēka rīcības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi un kas var radīt kaitējumu īpašumam vai ietekmēt dabas resursu izmantošanu un cita veida likumīgu vides izmantošanu".
Vēja elektrostaciju darbība un infrastruktūra rada potenciālu ietekmi uz:
• trokšņu fonu un zemfrekvences vibrāciju emisijām (nelabvēlīgi ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību);
• ainavu un kultūrvēsturisko vidi (būvniecība prasa nozīmīgu augsnes un ainavas pārveidi, potenciāli radot piesārņojumu un bojājumus videi un klasiskajai Latvijas lauku ainavai);
• bioloģisko daudzveidību (rada draudus putnu, sikspārņu un citu dzīvnieku sugām, ietekmē biotopus);
• augsnes struktūru un gruntsūdeņiem plašā teritorijā;
• zemes lietojumu un pieslēgumu infrastruktūru.
2. Šīs normas pieņemšana ļauj izvairīties no uzraudzības un pastāv risks, ka tiek radīta zona, kurā:
o Vēja parki var tikt izvietoti bez pietiekamas vides kontroles;
o Netiek vērtēta trokšņa un vibrāciju ietekme uz apdzīvotām vietām;
o Netiek prasīta kontrole bioloģiski nozīmīgās teritorijās.
C kategorijas atļauju process, kaut arī vienkāršots salīdzinājumā ar B un A kategoriju, nodrošina:
iespēju izvērtēt ietekmi konkrētajā vietā,
sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību,
atbilstību piesardzības un preventīvajam principam, kas noteikts arī ES un Latvijas vides likumdošanā.
Uzskatām, ka vēja elektrostacijas nav automātiski klasificējamas kā “nepiesārņojošas”, un to darbības ietekme uz vidi var būt būtiska, īpaši kumulatīvā līmenī vai konkrētās jutīgās teritorijās. Līdz ar to aicinām saglabāt C kategorijas atļauju prasību.
Priekšlikumi:
1. Svītrot normu, kas nosaka, ka vēja elektrostacijas nav piesārņojoša darbība.
2. Noteikt VES kā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību.
3. Nodrošināt, lai sabiedrība un pašvaldības būtu informētas un varētu kontrolēt procesus pirms jebkādu VES izpētes, plānošanas un būvniecības uzsākšanas.
Lai arī vēja enerģija ir būtisks elements pārejā uz klimatneitrālu enerģētiku, tas nenozīmē, ka šī darbība ir pilnībā bez ietekmes uz vidi. Formulējuma “Vēja elektrostacijas vai elektrostaciju parki nav piesārņojoša darbība” piemērošana nav tiesiski pamatota, jo neatbilst likuma “Par piesārņojumu” mērķim un būtībai, kā arī rada potenciālus draudus videi un sabiedrības interesēm.
Pamatojums:
1. Neatbilstība likuma “Par piesārņojumu” definīcijām. Saskaņā ar spēkā esošo likuma “Par piesārņojumu” redakciju:
"6) piesārņojoša darbība — augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos;
7) piesārņojums — cilvēka rīcības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi un kas var radīt kaitējumu īpašumam vai ietekmēt dabas resursu izmantošanu un cita veida likumīgu vides izmantošanu".
Vēja elektrostaciju darbība un infrastruktūra rada potenciālu ietekmi uz:
• trokšņu fonu un zemfrekvences vibrāciju emisijām (nelabvēlīgi ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību);
• ainavu un kultūrvēsturisko vidi (būvniecība prasa nozīmīgu augsnes un ainavas pārveidi, potenciāli radot piesārņojumu un bojājumus videi un klasiskajai Latvijas lauku ainavai);
• bioloģisko daudzveidību (rada draudus putnu, sikspārņu un citu dzīvnieku sugām, ietekmē biotopus);
• augsnes struktūru un gruntsūdeņiem plašā teritorijā;
• zemes lietojumu un pieslēgumu infrastruktūru.
2. Šīs normas pieņemšana ļauj izvairīties no uzraudzības un pastāv risks, ka tiek radīta zona, kurā:
o Vēja parki var tikt izvietoti bez pietiekamas vides kontroles;
o Netiek vērtēta trokšņa un vibrāciju ietekme uz apdzīvotām vietām;
o Netiek prasīta kontrole bioloģiski nozīmīgās teritorijās.
C kategorijas atļauju process, kaut arī vienkāršots salīdzinājumā ar B un A kategoriju, nodrošina:
iespēju izvērtēt ietekmi konkrētajā vietā,
sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību,
atbilstību piesardzības un preventīvajam principam, kas noteikts arī ES un Latvijas vides likumdošanā.
Uzskatām, ka vēja elektrostacijas nav automātiski klasificējamas kā “nepiesārņojošas”, un to darbības ietekme uz vidi var būt būtiska, īpaši kumulatīvā līmenī vai konkrētās jutīgās teritorijās. Līdz ar to aicinām saglabāt C kategorijas atļauju prasību.
Priekšlikumi:
1. Svītrot normu, kas nosaka, ka vēja elektrostacijas nav piesārņojoša darbība.
2. Noteikt VES kā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību.
3. Nodrošināt, lai sabiedrība un pašvaldības būtu informētas un varētu kontrolēt procesus pirms jebkādu VES izpētes, plānošanas un būvniecības uzsākšanas.
07.08.2025. 09:56
Rita Štrausa
1) Noteikt VES kā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību,
2) Veikt vides ietekmes novērtējumu,
3) Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
2) Veikt vides ietekmes novērtējumu,
3) Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
07.08.2025. 10:26
Fiziska persona
Izsaku iebildumus pret ieceri atcelt C kategorijas piesārņojošās darbības atļauju prasību vēja elektrostaciju un/vai vēja parku izbūvei. Lai arī vēja enerģija ir būtisks elements pārejā uz klimatneitrālu enerģētiku, tas nenozīmē, ka šī darbība ir pilnībā bez ietekmes uz vidi.
Vēja elektrostaciju darbība un infrastruktūra rada potenciālu ietekmi uz:
trokšņu fonu un zemfrekvences vibrāciju emisijām,
ainavu un kultūrvēsturisko vidi,
bioloģisko daudzveidību (īpaši putniem un sikspārņiem),
zemes lietojumu un pieslēgumu infrastruktūru.
C kategorijas atļauju process, kaut arī vienkāršots salīdzinājumā ar B un A kategoriju, nodrošina:
iespēju izvērtēt ietekmi konkrētajā vietā,
sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību,
atbilstību piesardzības un preventīvajam principam, kas noteikts arī ES un Latvijas vides likumdošanā.
Uzskatu, ka vēja elektrostacijas nav automātiski klasificējamas kā “nepiesārņojošas”, un to darbības ietekme uz vidi var būt būtiska, īpaši kumulatīvā līmenī vai konkrētās jutīgās teritorijās. Līdz ar to aicinu saglabāt C kategorijas atļauju prasību.
Vēja elektrostaciju darbība un infrastruktūra rada potenciālu ietekmi uz:
trokšņu fonu un zemfrekvences vibrāciju emisijām,
ainavu un kultūrvēsturisko vidi,
bioloģisko daudzveidību (īpaši putniem un sikspārņiem),
zemes lietojumu un pieslēgumu infrastruktūru.
C kategorijas atļauju process, kaut arī vienkāršots salīdzinājumā ar B un A kategoriju, nodrošina:
iespēju izvērtēt ietekmi konkrētajā vietā,
sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību,
atbilstību piesardzības un preventīvajam principam, kas noteikts arī ES un Latvijas vides likumdošanā.
Uzskatu, ka vēja elektrostacijas nav automātiski klasificējamas kā “nepiesārņojošas”, un to darbības ietekme uz vidi var būt būtiska, īpaši kumulatīvā līmenī vai konkrētās jutīgās teritorijās. Līdz ar to aicinu saglabāt C kategorijas atļauju prasību.
07.08.2025. 11:25
Iveta Amatniece - IK "Maztomi"
Noteikt VES A vai B kategorijas piesarnojumu
07.08.2025. 11:26
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret Vēja Elektrostaciju (VES) statusa samazināšanu (likvidējot esošo C kategoriju) un pieprasu pieškirt tiem B vai A kategoriju.
Pamatojums : Latvijā paredzētas Veja Elektro stacijas ar augstumu virs 220 - 260 m. To tehniskie dati liecina par vairāku tonnu (!!!) dažādu argesīvu, cilvēkiem bīstamu ķīmisku šķidrumu klātbūtni šajos agregātos un to komponentēs.
Celtniecības projekti , kas tiek aprakstīti un attēloti Ietekmes uz Vidi Novertējuma dokumentos, neuzrāda jebkādus drošibas pasākumus , kas avāriju gadījumā novērsīs šo toksisko vielu nokļūšanu apkārtējā vidē/gruntī un ir acīmredzami, ka atbildīgās Valsts institūcijas nav atbildīgi izvērtējušas reālos draudus Videi un Latvijas pilsoņiem. Tas nav pieļaujami , ka šie toksiskie piesārņojuma draudi netiek vērtēti.
Vienlicīgi vēlos vērst uzmanību uz to, ka, neviens VES projekts neapraksta pasākumus , kas veicami ugunsgrēka gadījumā. Īpaši mežu teritorijās! Nav saskaņojumu ar Vietējo Pašvaldību Civilās Aizsardzības plāniem.
Pasaules pieredze, daudzie ugungrēku gadījumi (par daudz zemākiem VES agregatiem) reāli parāda to bīstamību .
250m augstās VES konstrukcijas stipra vēja gadījuma nav nodzēšamas ! Ugunsgrēka gadījumā VES degošie elementi un škidrumi stipra vēja gadījumā tiks aiznesti vairāku simtu metru attālumā.
VES attīstītāju nostāja ļaunprātīgā izvairīšanās no skaņošanas ar Valsts Glābšanas dienestu apliecina šo draudu tīšu ignoranci, kas nav pieļaujama.
Pieprasu atbildīgi un profesionāli izvērtēt šo lielizmēra VES tehnoloģijas draudu seku , avārijas gadījumā, izvērtēšanu un minimums C kategorijas piešķiršanu.
Pamatojums : Latvijā paredzētas Veja Elektro stacijas ar augstumu virs 220 - 260 m. To tehniskie dati liecina par vairāku tonnu (!!!) dažādu argesīvu, cilvēkiem bīstamu ķīmisku šķidrumu klātbūtni šajos agregātos un to komponentēs.
Celtniecības projekti , kas tiek aprakstīti un attēloti Ietekmes uz Vidi Novertējuma dokumentos, neuzrāda jebkādus drošibas pasākumus , kas avāriju gadījumā novērsīs šo toksisko vielu nokļūšanu apkārtējā vidē/gruntī un ir acīmredzami, ka atbildīgās Valsts institūcijas nav atbildīgi izvērtējušas reālos draudus Videi un Latvijas pilsoņiem. Tas nav pieļaujami , ka šie toksiskie piesārņojuma draudi netiek vērtēti.
Vienlicīgi vēlos vērst uzmanību uz to, ka, neviens VES projekts neapraksta pasākumus , kas veicami ugunsgrēka gadījumā. Īpaši mežu teritorijās! Nav saskaņojumu ar Vietējo Pašvaldību Civilās Aizsardzības plāniem.
Pasaules pieredze, daudzie ugungrēku gadījumi (par daudz zemākiem VES agregatiem) reāli parāda to bīstamību .
250m augstās VES konstrukcijas stipra vēja gadījuma nav nodzēšamas ! Ugunsgrēka gadījumā VES degošie elementi un škidrumi stipra vēja gadījumā tiks aiznesti vairāku simtu metru attālumā.
VES attīstītāju nostāja ļaunprātīgā izvairīšanās no skaņošanas ar Valsts Glābšanas dienestu apliecina šo draudu tīšu ignoranci, kas nav pieļaujama.
Pieprasu atbildīgi un profesionāli izvērtēt šo lielizmēra VES tehnoloģijas draudu seku , avārijas gadījumā, izvērtēšanu un minimums C kategorijas piešķiršanu.
07.08.2025. 11:50
Fiziska persona
Iebilstu. Obligāta A un/vai B kategoriju izvērtējuma piemērošana.
07.08.2025. 12:09
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
Iebilst un kategoriski pieprasu, lai
VES iekļautu kā k;a A un B PIESĀRŅOJUMA DARBĪBU;
Veikt neatkarīgu vides ekspertu novērtējumu;
Atjaunot Sabiedrības (nodokļu maksātāji un pamatiedzīvotāji) kontroli pār VES izbūvi.
VES iekļautu kā k;a A un B PIESĀRŅOJUMA DARBĪBU;
Veikt neatkarīgu vides ekspertu novērtējumu;
Atjaunot Sabiedrības (nodokļu maksātāji un pamatiedzīvotāji) kontroli pār VES izbūvi.
07.08.2025. 12:22
Fiziska persona
Noteikt VES kā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību
Veikt vides ietekmes novērtējumu
Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi
Veikt vides ietekmes novērtējumu
Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi
07.08.2025. 12:24
Liene Beiere
- Noteikt VES kā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību
- Veikt vides ietekmes novērtējumu
- Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi
07.08.2025. 12:29
Fiziska persona
Iebilstu pret vēja parķiem. Tie ir kaitīgi ekologijai un iznīcina zemi un dabu.
07.08.2025. 12:42
Fiziska persona
Priekšlikums:
*Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
*Veikt vides ietekmes novērtējumu;
*Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
07.08.2025. 12:44
Gatis Ziediņš - "SAULGOZES D" SIA
Noteikt VES kā A un B vides piesārņojošo darbību.
Noteikt ka jebkuram VES obligāti jāveic vides ietekmes novērtējums, kurā jāņem vērā skaņas, vibrācijas, mirguļošanas un citu izraisīto blakusefektu ietekme uz cilvēka veselību un dzīvo dabu, kā arī apkārtējo ainavu.
Noteikt ka jebkuram VES obligāti jāveic vides ietekmes novērtējums, kurā jāņem vērā skaņas, vibrācijas, mirguļošanas un citu izraisīto blakusefektu ietekme uz cilvēka veselību un dzīvo dabu, kā arī apkārtējo ainavu.
07.08.2025. 13:08
Sanita Salmane
Visi valdības "uzlabojumi" ir pret tautas gribu! Esmu kategoriski pret vēja parku attīstīšanu Latvijā svešu valstu vajadzībām! Formulējumi ir samudžināti un juceklīgi, lai vienkāršo cilvēku sajauktu! Mans Nē-vēja parkiem! Jā-dabiskai ainavai un cilvēku veselības uzturēšanai Latvijas dabā!
07.08.2025. 13:41
Fiziska persona
Palielināt uz B kategoriju piesārņojošas atļaujas līmeni vēja parkiem un vēja elektroģenerātoriem sākot ar uzstādīšans augstumu virs 50m uz iekārtas ģenerēšanas jaudu virs 500kW. Vēju parku dzīves cikla piesārņojums salīdzināmi augts visā dzīves cikla periodā. Eļļu un smērvielu emisijas, noplūdes riski, kā arī dabai nodarītais kaitējums attiecībā uz putnu migrāciju, meža zvēru populācijas pārvietošanos no apvidus, kur uzstādītas vēja turbīnas. Vēja parki veido degradētu vidi Latvijas lauku ainaviski saglabājamā apvidū. Samazina zemes īpašuma tirgus vērtību.
07.08.2025. 13:44
Privātpersona
Izsaku iebildumus pret ieceri atcelt C kategorijas piesārņojošās darbības atļauju prasību vēja elektrostaciju un/vai vēja parku izbūvei. Lai arī vēja enerģija ir būtisks elements pārejā uz klimatneitrālu enerģētiku, tas nenozīmē, ka šī darbība ir pilnībā bez ietekmes uz vidi.
Vēja elektrostaciju darbība un infrastruktūra rada potenciālu ietekmi uz:
trokšņu fonu un zemfrekvences vibrāciju emisijām,
ainavu un kultūrvēsturisko vidi,
bioloģisko daudzveidību (īpaši putniem un sikspārņiem),
zemes lietojumu un pieslēgumu infrastruktūru.
C kategorijas atļauju process, kaut arī vienkāršots salīdzinājumā ar B un A kategoriju, nodrošina:
iespēju izvērtēt ietekmi konkrētajā vietā,
sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību,
atbilstību piesardzības un preventīvajam principam, kas noteikts arī ES un Latvijas vides likumdošanā.
Uzskatu, ka vēja elektrostacijas nav automātiski klasificējamas kā “nepiesārņojošas”, un to darbības ietekme uz vidi var būt būtiska, īpaši kumulatīvā līmenī vai konkrētās jutīgās teritorijās. Līdz ar to aicinu saglabāt C kategorijas atļauju prasību.
Vēja elektrostaciju darbība un infrastruktūra rada potenciālu ietekmi uz:
trokšņu fonu un zemfrekvences vibrāciju emisijām,
ainavu un kultūrvēsturisko vidi,
bioloģisko daudzveidību (īpaši putniem un sikspārņiem),
zemes lietojumu un pieslēgumu infrastruktūru.
C kategorijas atļauju process, kaut arī vienkāršots salīdzinājumā ar B un A kategoriju, nodrošina:
iespēju izvērtēt ietekmi konkrētajā vietā,
sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību,
atbilstību piesardzības un preventīvajam principam, kas noteikts arī ES un Latvijas vides likumdošanā.
Uzskatu, ka vēja elektrostacijas nav automātiski klasificējamas kā “nepiesārņojošas”, un to darbības ietekme uz vidi var būt būtiska, īpaši kumulatīvā līmenī vai konkrētās jutīgās teritorijās. Līdz ar to aicinu saglabāt C kategorijas atļauju prasību.
07.08.2025. 13:44
Fiziska persona
Pieprasu:
- Noteikt VES kā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību
- Veikt vides ietekmes novērtējumu
- Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
- Noteikt VES kā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību
- Veikt vides ietekmes novērtējumu
- Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
07.08.2025. 14:08
Fiziska persona
Izsaku iebildumus pret ieceri atcelt C kategorijas piesārņojošās darbības atļauju prasību vēja elektrostaciju un/vai vēja parku izbūvei. Lai arī vēja enerģija ir būtisks elements pārejā uz klimatneitrālu enerģētiku, tas nenozīmē, ka šī darbība ir pilnībā bez ietekmes uz vidi.
Vēja elektrostaciju darbība un infrastruktūra rada potenciālu ietekmi uz:
trokšņu fonu un zemfrekvences vibrāciju emisijām,
ainavu un kultūrvēsturisko vidi,
bioloģisko daudzveidību (īpaši putniem un sikspārņiem),
zemes lietojumu un pieslēgumu infrastruktūru.
C kategorijas atļauju process, kaut arī vienkāršots salīdzinājumā ar B un A kategoriju, nodrošina:
iespēju izvērtēt ietekmi konkrētajā vietā,
sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību,
atbilstību piesardzības un preventīvajam principam, kas noteikts arī ES un Latvijas vides likumdošanā.
Uzskatu, ka vēja elektrostacijas nav automātiski klasificējamas kā “nepiesārņojošas”, un to darbības ietekme uz vidi var būt būtiska, īpaši kumulatīvā līmenī vai konkrētās jutīgās teritorijās. Līdz ar to aicinu saglabāt C kategorijas atļauju prasību.
Vēja elektrostaciju darbība un infrastruktūra rada potenciālu ietekmi uz:
trokšņu fonu un zemfrekvences vibrāciju emisijām,
ainavu un kultūrvēsturisko vidi,
bioloģisko daudzveidību (īpaši putniem un sikspārņiem),
zemes lietojumu un pieslēgumu infrastruktūru.
C kategorijas atļauju process, kaut arī vienkāršots salīdzinājumā ar B un A kategoriju, nodrošina:
iespēju izvērtēt ietekmi konkrētajā vietā,
sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību,
atbilstību piesardzības un preventīvajam principam, kas noteikts arī ES un Latvijas vides likumdošanā.
Uzskatu, ka vēja elektrostacijas nav automātiski klasificējamas kā “nepiesārņojošas”, un to darbības ietekme uz vidi var būt būtiska, īpaši kumulatīvā līmenī vai konkrētās jutīgās teritorijās. Līdz ar to aicinu saglabāt C kategorijas atļauju prasību.
07.08.2025. 14:37
Atlasīti 706 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25