Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.1082 1. un 2.pielikumā norādīto darbību sarakstus nepieciešams pārskatīt un aktualizēt, lai izpildītu Ministru kabineta doto uzdevumu, kā arī tādu apsvērumu dēļ kā tehnoloģiju attīstība, jaunu nozaru parādīšanās, rūpniecības pārmaiņas, zinātniskie atklājumi, vides un sabiedrības vajadzību izmaiņas un administratīvā efektivitāte. MK noteikumu Nr.1082 3., 5. un 6. pielikumā daļa no esošās informācijas vairs nav aktuāla, to nepieciešams precizēt, lai mazinātu administratīvo slogu gan Dienestam, gan operatoriem. MK noteikumu 6.pielikumā ir atsauce uz konkrētas formas atļaujas veidlapu, kuras lietošana apgrūtina atļauju izsniegšanas procesu Dienestam.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumu grozījumu projekta mērķis ir izpildīt Ministru kabineta doto uzdevumu, aktualizēt A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību sarakstus, izslēgt atsevišķas darbības no B un C sarakstiem, noteikt pieļaujamos robežsliekšņus, vienkāršot esošajos sarakstos norādītās darbības, kā arī vienkāršot iesniegumos atļaujas saņemšanai norādāmo informāciju (3.pielikums un 5.pielikums) un atļaujā norādāmo informāciju (6.pielikums).
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
-
Norises laiks
29.07.2025. - 12.08.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja iesniegt rakstiskus priekšlikumus.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Iveta Kurzemniece (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
29.07.2025. 12:14
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Juris Valmiers
Iebilstu vēja spārniem
05.08.2025. 20:49
Iveta Bērziņa - Cilvēks
Iebilstu un pieprasu:
*Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
*Veikt vides ietekmes novērtējumu;
*Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
*Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
*Veikt vides ietekmes novērtējumu;
*Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
05.08.2025. 20:56
Iveta Lūka
Iebilstu un pieprasu:
*Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
*Veikt vides ietekmes novērtējumu;
*Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
*Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
*Veikt vides ietekmes novērtējumu;
*Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
05.08.2025. 21:05
Iveta Čivčiša - "Attīstības centrs Arvikas"
Iebildums par Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par piesārņojošo darbību kategorijām”. Projekta ID/ Uzdevuma numurs 25-TA-1776.
Kategoriski iebilstu pret plānoto grozījumu, ar kuru vēja elektrostacijas (VES) tiek pilnībā izslēgtas no piesārņojošo darbību kategoriju saraksta.
Šāds lēmums ir nepamatots un pretrunā ar sabiedrības un vides ilgtermiņa interesēm, kā arī lobē un atvieglo ralizēt nelielas grupas biznesa interses, mēktiecīgi iznīcinot vides vērtības un ainavu. Pieprasu vēja elektrostacijas klasificēt vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, bet A kategorijā iekļaut lielus un/vai ekoloģiski jutīgās teritorijās izvietotus projektus, kur to ietekme uz vidi ir ievērojami lielāka.
Pamatojums:
1. Kaitējums videi un bioloģiskajai daudzveidībai:
- Vēja turbīnas izraisa putnu un sikspārņu mirstību, traucē migrācijas ceļus, ietekmē meža un lauksaimniecības dzīvotnes.
- Projekti ietekmē ainavu, ūdens režīmus, augsni un kopējo bioloģisko daudzveidību.
- Infrastruktūras izbūve rada biotopu fragmentāciju un ainavas vizuālu degradāciju.
2. Cilvēku veselības un dzīves kvalitātes apdraudējums:
- VES rada troksni, vibrācijas, mirgojošas ēnas, infraskaņu, kas kombinācijā var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.
- Latvijā plānotie turbīnu augstumi (250–270 m) ievērojami palielina šo ietekmi. Jāņem vērā arī reljefa specifika, kas veicina trokšņu tālāku izplatību.
- Latvijas viensētu kultūra nozīmē, ka pat attālākas būves var skart vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši apdzīvotās vietās.
3. Ekonomiskās sekas un vides riski:
- Vēja turbīnas satur videi kaitīgas vielas: reduktoru eļļas, hidrauliskos šķidrumus, sēra heksafluorīdu u.c., kuru noplūdes gadījumā iespējama gruntsūdeņu un augsnes piesārņošana.
- Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās.
4. Nepieciešamība pēc sabiedrības kontroles un atbildības mehānismiem:
- Šobrīd sabiedrības iespējas ietekmēt VES izbūvi ir nepietiekamas. Atstāšana ārpus jebkādas kategorijas izslēdz sabiedrības līdzdalību vispār.
- Ir jānodrošina obligāts VES ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana tikai pēc tam, kad saņemts identificējams konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas.
- Nepieciešams noteikt projekta depozītu sistēmu, lai garantētu pilnīgu VES demontāžu pēc to ekspluatācijas termiņa beigām.
- Attīstītājiem jābūt civilās atbildības apdrošināšanai uz visu projekta vērtību, lai nodrošinātu kompensāciju iespējamās vides vai īpašuma bojājumu gadījumā.
PIEPRASU:
1. Noteikt vēja elektrostacijas vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, un A kategorijā iekļaut lielus vai ekoloģiski jutīgos reģionos esošus projektus.
2. Nodrošināt pilnu un obligātu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja vien nav saņemts konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas (ar identificēšanos).
3. Atjaunot sabiedrības kontroles mehānismus pār VES izbūvi.
4. Noteikt obligātu projektu depozīta sistēmu, kas nodrošina pilnu VES demontāžu un vides atjaunošanu pēc projekta beigām.
5. Noteikt obligātu attīstītāja civiltiesisko atbildību (CT apdrošināšanu) uz pilnu projekta summu.
Šāda regulējuma ieviešana nodrošinās, ka atjaunojamās enerģijas attīstība Latvijā notiek atbildīgi, pārskatāmi un saskaņā ar vides aizsardzības principiem, vienlaikus respektējot vietējo kopienu tiesības un sabiedrības intereses.
Kategoriski iebilstu pret plānoto grozījumu, ar kuru vēja elektrostacijas (VES) tiek pilnībā izslēgtas no piesārņojošo darbību kategoriju saraksta.
Šāds lēmums ir nepamatots un pretrunā ar sabiedrības un vides ilgtermiņa interesēm, kā arī lobē un atvieglo ralizēt nelielas grupas biznesa interses, mēktiecīgi iznīcinot vides vērtības un ainavu. Pieprasu vēja elektrostacijas klasificēt vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, bet A kategorijā iekļaut lielus un/vai ekoloģiski jutīgās teritorijās izvietotus projektus, kur to ietekme uz vidi ir ievērojami lielāka.
Pamatojums:
1. Kaitējums videi un bioloģiskajai daudzveidībai:
- Vēja turbīnas izraisa putnu un sikspārņu mirstību, traucē migrācijas ceļus, ietekmē meža un lauksaimniecības dzīvotnes.
- Projekti ietekmē ainavu, ūdens režīmus, augsni un kopējo bioloģisko daudzveidību.
- Infrastruktūras izbūve rada biotopu fragmentāciju un ainavas vizuālu degradāciju.
2. Cilvēku veselības un dzīves kvalitātes apdraudējums:
- VES rada troksni, vibrācijas, mirgojošas ēnas, infraskaņu, kas kombinācijā var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.
- Latvijā plānotie turbīnu augstumi (250–270 m) ievērojami palielina šo ietekmi. Jāņem vērā arī reljefa specifika, kas veicina trokšņu tālāku izplatību.
- Latvijas viensētu kultūra nozīmē, ka pat attālākas būves var skart vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši apdzīvotās vietās.
3. Ekonomiskās sekas un vides riski:
- Vēja turbīnas satur videi kaitīgas vielas: reduktoru eļļas, hidrauliskos šķidrumus, sēra heksafluorīdu u.c., kuru noplūdes gadījumā iespējama gruntsūdeņu un augsnes piesārņošana.
- Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās.
4. Nepieciešamība pēc sabiedrības kontroles un atbildības mehānismiem:
- Šobrīd sabiedrības iespējas ietekmēt VES izbūvi ir nepietiekamas. Atstāšana ārpus jebkādas kategorijas izslēdz sabiedrības līdzdalību vispār.
- Ir jānodrošina obligāts VES ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana tikai pēc tam, kad saņemts identificējams konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas.
- Nepieciešams noteikt projekta depozītu sistēmu, lai garantētu pilnīgu VES demontāžu pēc to ekspluatācijas termiņa beigām.
- Attīstītājiem jābūt civilās atbildības apdrošināšanai uz visu projekta vērtību, lai nodrošinātu kompensāciju iespējamās vides vai īpašuma bojājumu gadījumā.
PIEPRASU:
1. Noteikt vēja elektrostacijas vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, un A kategorijā iekļaut lielus vai ekoloģiski jutīgos reģionos esošus projektus.
2. Nodrošināt pilnu un obligātu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja vien nav saņemts konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas (ar identificēšanos).
3. Atjaunot sabiedrības kontroles mehānismus pār VES izbūvi.
4. Noteikt obligātu projektu depozīta sistēmu, kas nodrošina pilnu VES demontāžu un vides atjaunošanu pēc projekta beigām.
5. Noteikt obligātu attīstītāja civiltiesisko atbildību (CT apdrošināšanu) uz pilnu projekta summu.
Šāda regulējuma ieviešana nodrošinās, ka atjaunojamās enerģijas attīstība Latvijā notiek atbildīgi, pārskatāmi un saskaņā ar vides aizsardzības principiem, vienlaikus respektējot vietējo kopienu tiesības un sabiedrības intereses.
05.08.2025. 21:06
Fiziska persona
Kategoriski iebildu!
05.08.2025. 21:09
Evija Birkmane - Fiziska persona / vietējās kopienas pārstāve
Iebildums par Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par piesārņojošo darbību kategorijām”. Projekta ID/ Uzdevuma numurs 25-TA-1776.
Kategoriski iebilstu pret plānoto grozījumu, ar kuru vēja elektrostacijas (VES) tiek pilnībā izslēgtas no piesārņojošo darbību kategoriju saraksta.
Šāds lēmums ir nepamatots un pretrunā ar sabiedrības un vides ilgtermiņa interesēm. Tieši pretēji — pieprasu vēja elektrostacijas klasificēt vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, bet A kategorijā iekļaut lielus un/vai ekoloģiski jutīgās teritorijās izvietotus projektus, kur to ietekme uz vidi ir ievērojami lielāka.
Pamatojums:
1. Kaitējums videi un bioloģiskajai daudzveidībai:
- Vēja turbīnas izraisa putnu un sikspārņu mirstību, traucē migrācijas ceļus, ietekmē meža un lauksaimniecības dzīvotnes.
- Projekti ietekmē ainavu, ūdens režīmus, augsni un kopējo bioloģisko daudzveidību.
- Infrastruktūras izbūve rada biotopu fragmentāciju un ainavas vizuālu degradāciju.
2. Cilvēku veselības un dzīves kvalitātes apdraudējums:
- VES rada troksni, vibrācijas, mirgojošas ēnas, infraskaņu, kas kombinācijā var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.
- Latvijā plānotie turbīnu augstumi (250–270 m) ievērojami palielina šo ietekmi. Jāņem vērā arī reljefa specifika, kas veicina trokšņu tālāku izplatību.
- Latvijas viensētu kultūra nozīmē, ka pat attālākas būves var skart vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši apdzīvotās vietās.
3. Ekonomiskās sekas un vides riski:
- Vēja turbīnas satur videi kaitīgas vielas: reduktoru eļļas, hidrauliskos šķidrumus, sēra heksafluorīdu u.c., kuru noplūdes gadījumā iespējama gruntsūdeņu un augsnes piesārņošana.
- Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās.
4. Nepieciešamība pēc sabiedrības kontroles un atbildības mehānismiem:
- Šobrīd sabiedrības iespējas ietekmēt VES izbūvi ir nepietiekamas. Atstāšana ārpus jebkādas kategorijas izslēdz sabiedrības līdzdalību vispār.
- Ir jānodrošina obligāts VES ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana tikai pēc tam, kad saņemts identificējams konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas.
- Nepieciešams noteikt projekta depozītu sistēmu, lai garantētu pilnīgu VES demontāžu pēc to ekspluatācijas termiņa beigām.
- Attīstītājiem jābūt civilās atbildības apdrošināšanai uz visu projekta vērtību, lai nodrošinātu kompensāciju iespējamās vides vai īpašuma bojājumu gadījumā.
PIEPRASU:
1. Noteikt vēja elektrostacijas vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, un A kategorijā iekļaut lielus vai ekoloģiski jutīgos reģionos esošus projektus.
2. Nodrošināt pilnu un obligātu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja vien nav saņemts konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas (ar identificēšanos).
3. Atjaunot sabiedrības kontroles mehānismus pār VES izbūvi.
4. Noteikt obligātu projektu depozīta sistēmu, kas nodrošina pilnu VES demontāžu un vides atjaunošanu pēc projekta beigām.
5. Noteikt obligātu attīstītāja civiltiesisko atbildību (CT apdrošināšanu) uz pilnu projekta summu.
Šāda regulējuma ieviešana nodrošinās, ka atjaunojamās enerģijas attīstība Latvijā notiek atbildīgi, pārskatāmi un saskaņā ar vides aizsardzības principiem, vienlaikus respektējot vietējo kopienu tiesības un sabiedrības intereses.
Evija Birkmane
Informācija sagatavota Tukuma novada Irlavas, Zemītes, Zantes, Jaunsātu un Viesatas pagastu vietējās kopienas vārdā
Kategoriski iebilstu pret plānoto grozījumu, ar kuru vēja elektrostacijas (VES) tiek pilnībā izslēgtas no piesārņojošo darbību kategoriju saraksta.
Šāds lēmums ir nepamatots un pretrunā ar sabiedrības un vides ilgtermiņa interesēm. Tieši pretēji — pieprasu vēja elektrostacijas klasificēt vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, bet A kategorijā iekļaut lielus un/vai ekoloģiski jutīgās teritorijās izvietotus projektus, kur to ietekme uz vidi ir ievērojami lielāka.
Pamatojums:
1. Kaitējums videi un bioloģiskajai daudzveidībai:
- Vēja turbīnas izraisa putnu un sikspārņu mirstību, traucē migrācijas ceļus, ietekmē meža un lauksaimniecības dzīvotnes.
- Projekti ietekmē ainavu, ūdens režīmus, augsni un kopējo bioloģisko daudzveidību.
- Infrastruktūras izbūve rada biotopu fragmentāciju un ainavas vizuālu degradāciju.
2. Cilvēku veselības un dzīves kvalitātes apdraudējums:
- VES rada troksni, vibrācijas, mirgojošas ēnas, infraskaņu, kas kombinācijā var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.
- Latvijā plānotie turbīnu augstumi (250–270 m) ievērojami palielina šo ietekmi. Jāņem vērā arī reljefa specifika, kas veicina trokšņu tālāku izplatību.
- Latvijas viensētu kultūra nozīmē, ka pat attālākas būves var skart vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši apdzīvotās vietās.
3. Ekonomiskās sekas un vides riski:
- Vēja turbīnas satur videi kaitīgas vielas: reduktoru eļļas, hidrauliskos šķidrumus, sēra heksafluorīdu u.c., kuru noplūdes gadījumā iespējama gruntsūdeņu un augsnes piesārņošana.
- Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās.
4. Nepieciešamība pēc sabiedrības kontroles un atbildības mehānismiem:
- Šobrīd sabiedrības iespējas ietekmēt VES izbūvi ir nepietiekamas. Atstāšana ārpus jebkādas kategorijas izslēdz sabiedrības līdzdalību vispār.
- Ir jānodrošina obligāts VES ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana tikai pēc tam, kad saņemts identificējams konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas.
- Nepieciešams noteikt projekta depozītu sistēmu, lai garantētu pilnīgu VES demontāžu pēc to ekspluatācijas termiņa beigām.
- Attīstītājiem jābūt civilās atbildības apdrošināšanai uz visu projekta vērtību, lai nodrošinātu kompensāciju iespējamās vides vai īpašuma bojājumu gadījumā.
PIEPRASU:
1. Noteikt vēja elektrostacijas vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, un A kategorijā iekļaut lielus vai ekoloģiski jutīgos reģionos esošus projektus.
2. Nodrošināt pilnu un obligātu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja vien nav saņemts konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas (ar identificēšanos).
3. Atjaunot sabiedrības kontroles mehānismus pār VES izbūvi.
4. Noteikt obligātu projektu depozīta sistēmu, kas nodrošina pilnu VES demontāžu un vides atjaunošanu pēc projekta beigām.
5. Noteikt obligātu attīstītāja civiltiesisko atbildību (CT apdrošināšanu) uz pilnu projekta summu.
Šāda regulējuma ieviešana nodrošinās, ka atjaunojamās enerģijas attīstība Latvijā notiek atbildīgi, pārskatāmi un saskaņā ar vides aizsardzības principiem, vienlaikus respektējot vietējo kopienu tiesības un sabiedrības intereses.
Evija Birkmane
Informācija sagatavota Tukuma novada Irlavas, Zemītes, Zantes, Jaunsātu un Viesatas pagastu vietējās kopienas vārdā
05.08.2025. 21:11
Einārs Lociks
ir Ļoti kategoriska nostāja attiecībā uz šo Klajāko muļķību
kamēr personiski lēmumi laukkopībā ir Pamatīgi jāizsver no visām pusēm, jo īpaši uz vides ietekmi ilgtermiņā, šeit tas vnk NETIEK darīts
absolūti kategoriski gribu, lai
- VES ir noteiktas kā A vai B kategorijas piesārņojoša darbība;
- tiek veikts vides ietekmes novērtējums(-i) ILGTERMIŅĀ, nevis kladzināšana par kārtējo sociāli populāro tēmu- ar laiku tā pati vēstures mēslaine, kurā ir dzīvu simpātisku jauko būtņu dedzināšana & mūrēšana sienās, diršana biksēs un nemagāšanās. Šī Muļķība nozags ne tikai naudu, bet neatgriezeniski sabojās vidi- pat tehniskas kļūdas nevajag
kamēr personiski lēmumi laukkopībā ir Pamatīgi jāizsver no visām pusēm, jo īpaši uz vides ietekmi ilgtermiņā, šeit tas vnk NETIEK darīts
absolūti kategoriski gribu, lai
- VES ir noteiktas kā A vai B kategorijas piesārņojoša darbība;
- tiek veikts vides ietekmes novērtējums(-i) ILGTERMIŅĀ, nevis kladzināšana par kārtējo sociāli populāro tēmu- ar laiku tā pati vēstures mēslaine, kurā ir dzīvu simpātisku jauko būtņu dedzināšana & mūrēšana sienās, diršana biksēs un nemagāšanās. Šī Muļķība nozags ne tikai naudu, bet neatgriezeniski sabojās vidi- pat tehniskas kļūdas nevajag
05.08.2025. 21:12
Gatis Birkmanis - Fiziska persona
Iebildums par Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par piesārņojošo darbību kategorijām”. Projekta ID/ Uzdevuma numurs 25-TA-1776.
Kategoriski iebilstu pret plānoto grozījumu, ar kuru vēja elektrostacijas (VES) tiek pilnībā izslēgtas no piesārņojošo darbību kategoriju saraksta.
Šāds lēmums ir nepamatots un pretrunā ar sabiedrības un vides ilgtermiņa interesēm. Tieši pretēji — pieprasu vēja elektrostacijas klasificēt vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, bet A kategorijā iekļaut lielus un/vai ekoloģiski jutīgās teritorijās izvietotus projektus, kur to ietekme uz vidi ir ievērojami lielāka.
Pamatojums:
1. Kaitējums videi un bioloģiskajai daudzveidībai:
- Vēja turbīnas izraisa putnu un sikspārņu mirstību, traucē migrācijas ceļus, ietekmē meža un lauksaimniecības dzīvotnes.
- Projekti ietekmē ainavu, ūdens režīmus, augsni un kopējo bioloģisko daudzveidību.
- Infrastruktūras izbūve rada biotopu fragmentāciju un ainavas vizuālu degradāciju.
2. Cilvēku veselības un dzīves kvalitātes apdraudējums:
- VES rada troksni, vibrācijas, mirgojošas ēnas, infraskaņu, kas kombinācijā var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.
- Latvijā plānotie turbīnu augstumi (250–270 m) ievērojami palielina šo ietekmi. Jāņem vērā arī reljefa specifika, kas veicina trokšņu tālāku izplatību.
- Latvijas viensētu kultūra nozīmē, ka pat attālākas būves var skart vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši apdzīvotās vietās.
3. Ekonomiskās sekas un vides riski:
- Vēja turbīnas satur videi kaitīgas vielas: reduktoru eļļas, hidrauliskos šķidrumus, sēra heksafluorīdu u.c., kuru noplūdes gadījumā iespējama gruntsūdeņu un augsnes piesārņošana.
- Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās.
4. Nepieciešamība pēc sabiedrības kontroles un atbildības mehānismiem:
- Šobrīd sabiedrības iespējas ietekmēt VES izbūvi ir nepietiekamas. Atstāšana ārpus jebkādas kategorijas izslēdz sabiedrības līdzdalību vispār.
- Ir jānodrošina obligāts VES ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana tikai pēc tam, kad saņemts identificējams konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas.
- Nepieciešams noteikt projekta depozītu sistēmu, lai garantētu pilnīgu VES demontāžu pēc to ekspluatācijas termiņa beigām.
- Attīstītājiem jābūt civilās atbildības apdrošināšanai uz visu projekta vērtību, lai nodrošinātu kompensāciju iespējamās vides vai īpašuma bojājumu gadījumā.
PIEPRASU:
1. Noteikt vēja elektrostacijas vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, un A kategorijā iekļaut lielus vai ekoloģiski jutīgos reģionos esošus projektus.
2. Nodrošināt pilnu un obligātu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja vien nav saņemts konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas (ar identificēšanos).
3. Atjaunot sabiedrības kontroles mehānismus pār VES izbūvi.
4. Noteikt obligātu projektu depozīta sistēmu, kas nodrošina pilnu VES demontāžu un vides atjaunošanu pēc projekta beigām.
5. Noteikt obligātu attīstītāja civiltiesisko atbildību (CT apdrošināšanu) uz pilnu projekta summu.
Šāda regulējuma ieviešana nodrošinās, ka atjaunojamās enerģijas attīstība Latvijā notiek atbildīgi, pārskatāmi un saskaņā ar vides aizsardzības principiem, vienlaikus respektējot vietējo kopienu tiesības un sabiedrības intereses.
Kategoriski iebilstu pret plānoto grozījumu, ar kuru vēja elektrostacijas (VES) tiek pilnībā izslēgtas no piesārņojošo darbību kategoriju saraksta.
Šāds lēmums ir nepamatots un pretrunā ar sabiedrības un vides ilgtermiņa interesēm. Tieši pretēji — pieprasu vēja elektrostacijas klasificēt vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, bet A kategorijā iekļaut lielus un/vai ekoloģiski jutīgās teritorijās izvietotus projektus, kur to ietekme uz vidi ir ievērojami lielāka.
Pamatojums:
1. Kaitējums videi un bioloģiskajai daudzveidībai:
- Vēja turbīnas izraisa putnu un sikspārņu mirstību, traucē migrācijas ceļus, ietekmē meža un lauksaimniecības dzīvotnes.
- Projekti ietekmē ainavu, ūdens režīmus, augsni un kopējo bioloģisko daudzveidību.
- Infrastruktūras izbūve rada biotopu fragmentāciju un ainavas vizuālu degradāciju.
2. Cilvēku veselības un dzīves kvalitātes apdraudējums:
- VES rada troksni, vibrācijas, mirgojošas ēnas, infraskaņu, kas kombinācijā var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.
- Latvijā plānotie turbīnu augstumi (250–270 m) ievērojami palielina šo ietekmi. Jāņem vērā arī reljefa specifika, kas veicina trokšņu tālāku izplatību.
- Latvijas viensētu kultūra nozīmē, ka pat attālākas būves var skart vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši apdzīvotās vietās.
3. Ekonomiskās sekas un vides riski:
- Vēja turbīnas satur videi kaitīgas vielas: reduktoru eļļas, hidrauliskos šķidrumus, sēra heksafluorīdu u.c., kuru noplūdes gadījumā iespējama gruntsūdeņu un augsnes piesārņošana.
- Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās.
4. Nepieciešamība pēc sabiedrības kontroles un atbildības mehānismiem:
- Šobrīd sabiedrības iespējas ietekmēt VES izbūvi ir nepietiekamas. Atstāšana ārpus jebkādas kategorijas izslēdz sabiedrības līdzdalību vispār.
- Ir jānodrošina obligāts VES ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana tikai pēc tam, kad saņemts identificējams konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas.
- Nepieciešams noteikt projekta depozītu sistēmu, lai garantētu pilnīgu VES demontāžu pēc to ekspluatācijas termiņa beigām.
- Attīstītājiem jābūt civilās atbildības apdrošināšanai uz visu projekta vērtību, lai nodrošinātu kompensāciju iespējamās vides vai īpašuma bojājumu gadījumā.
PIEPRASU:
1. Noteikt vēja elektrostacijas vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, un A kategorijā iekļaut lielus vai ekoloģiski jutīgos reģionos esošus projektus.
2. Nodrošināt pilnu un obligātu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja vien nav saņemts konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas (ar identificēšanos).
3. Atjaunot sabiedrības kontroles mehānismus pār VES izbūvi.
4. Noteikt obligātu projektu depozīta sistēmu, kas nodrošina pilnu VES demontāžu un vides atjaunošanu pēc projekta beigām.
5. Noteikt obligātu attīstītāja civiltiesisko atbildību (CT apdrošināšanu) uz pilnu projekta summu.
Šāda regulējuma ieviešana nodrošinās, ka atjaunojamās enerģijas attīstība Latvijā notiek atbildīgi, pārskatāmi un saskaņā ar vides aizsardzības principiem, vienlaikus respektējot vietējo kopienu tiesības un sabiedrības intereses.
05.08.2025. 21:13
Studija visai ģimenei "NOTIKŠANAS"
Iebildums par Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par piesārņojošo darbību kategorijām”. Projekta ID/ Uzdevuma numurs 25-TA-1776.
Kategoriski iebilstu pret plānoto grozījumu, ar kuru vēja elektrostacijas (VES) tiek pilnībā izslēgtas no piesārņojošo darbību kategoriju saraksta.
Šāds lēmums ir nepamatots un pretrunā ar sabiedrības un vides ilgtermiņa interesēm. Tieši pretēji — pieprasu vēja elektrostacijas klasificēt vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, bet A kategorijā iekļaut lielus un/vai ekoloģiski jutīgās teritorijās izvietotus projektus, kur to ietekme uz vidi ir ievērojami lielāka.
Pamatojums:
1. Kaitējums videi un bioloģiskajai daudzveidībai:
- Vēja turbīnas izraisa putnu un sikspārņu mirstību, traucē migrācijas ceļus, ietekmē meža un lauksaimniecības dzīvotnes.
- Projekti ietekmē ainavu, ūdens režīmus, augsni un kopējo bioloģisko daudzveidību.
- Infrastruktūras izbūve rada biotopu fragmentāciju un ainavas vizuālu degradāciju.
2. Cilvēku veselības un dzīves kvalitātes apdraudējums:
- VES rada troksni, vibrācijas, mirgojošas ēnas, infraskaņu, kas kombinācijā var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.
- Latvijā plānotie turbīnu augstumi (250–270 m) ievērojami palielina šo ietekmi. Jāņem vērā arī reljefa specifika, kas veicina trokšņu tālāku izplatību.
- Latvijas viensētu kultūra nozīmē, ka pat attālākas būves var skart vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši apdzīvotās vietās.
3. Ekonomiskās sekas un vides riski:
- Vēja turbīnas satur videi kaitīgas vielas: reduktoru eļļas, hidrauliskos šķidrumus, sēra heksafluorīdu u.c., kuru noplūdes gadījumā iespējama gruntsūdeņu un augsnes piesārņošana.
- Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās.
4. Nepieciešamība pēc sabiedrības kontroles un atbildības mehānismiem:
- Šobrīd sabiedrības iespējas ietekmēt VES izbūvi ir nepietiekamas. Atstāšana ārpus jebkādas kategorijas izslēdz sabiedrības līdzdalību vispār.
- Ir jānodrošina obligāts VES ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana tikai pēc tam, kad saņemts identificējams konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas.
- Nepieciešams noteikt projekta depozītu sistēmu, lai garantētu pilnīgu VES demontāžu pēc to ekspluatācijas termiņa beigām.
- Attīstītājiem jābūt civilās atbildības apdrošināšanai uz visu projekta vērtību, lai nodrošinātu kompensāciju iespējamās vides vai īpašuma bojājumu gadījumā.
PIEPRASU:
1. Noteikt vēja elektrostacijas vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, un A kategorijā iekļaut lielus vai ekoloģiski jutīgos reģionos esošus projektus.
2. Nodrošināt pilnu un obligātu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja vien nav saņemts konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas (ar identificēšanos).
3. Atjaunot sabiedrības kontroles mehānismus pār VES izbūvi.
4. Noteikt obligātu projektu depozīta sistēmu, kas nodrošina pilnu VES demontāžu un vides atjaunošanu pēc projekta beigām.
5. Noteikt obligātu attīstītāja civiltiesisko atbildību (CT apdrošināšanu) uz pilnu projekta summu.
Šāda regulējuma ieviešana nodrošinās, ka atjaunojamās enerģijas attīstība Latvijā notiek atbildīgi, pārskatāmi un saskaņā ar vides aizsardzības principiem, vienlaikus respektējot vietējo kopienu tiesības un sabiedrības intereses.
Kategoriski iebilstu pret plānoto grozījumu, ar kuru vēja elektrostacijas (VES) tiek pilnībā izslēgtas no piesārņojošo darbību kategoriju saraksta.
Šāds lēmums ir nepamatots un pretrunā ar sabiedrības un vides ilgtermiņa interesēm. Tieši pretēji — pieprasu vēja elektrostacijas klasificēt vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, bet A kategorijā iekļaut lielus un/vai ekoloģiski jutīgās teritorijās izvietotus projektus, kur to ietekme uz vidi ir ievērojami lielāka.
Pamatojums:
1. Kaitējums videi un bioloģiskajai daudzveidībai:
- Vēja turbīnas izraisa putnu un sikspārņu mirstību, traucē migrācijas ceļus, ietekmē meža un lauksaimniecības dzīvotnes.
- Projekti ietekmē ainavu, ūdens režīmus, augsni un kopējo bioloģisko daudzveidību.
- Infrastruktūras izbūve rada biotopu fragmentāciju un ainavas vizuālu degradāciju.
2. Cilvēku veselības un dzīves kvalitātes apdraudējums:
- VES rada troksni, vibrācijas, mirgojošas ēnas, infraskaņu, kas kombinācijā var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.
- Latvijā plānotie turbīnu augstumi (250–270 m) ievērojami palielina šo ietekmi. Jāņem vērā arī reljefa specifika, kas veicina trokšņu tālāku izplatību.
- Latvijas viensētu kultūra nozīmē, ka pat attālākas būves var skart vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši apdzīvotās vietās.
3. Ekonomiskās sekas un vides riski:
- Vēja turbīnas satur videi kaitīgas vielas: reduktoru eļļas, hidrauliskos šķidrumus, sēra heksafluorīdu u.c., kuru noplūdes gadījumā iespējama gruntsūdeņu un augsnes piesārņošana.
- Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās.
4. Nepieciešamība pēc sabiedrības kontroles un atbildības mehānismiem:
- Šobrīd sabiedrības iespējas ietekmēt VES izbūvi ir nepietiekamas. Atstāšana ārpus jebkādas kategorijas izslēdz sabiedrības līdzdalību vispār.
- Ir jānodrošina obligāts VES ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana tikai pēc tam, kad saņemts identificējams konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas.
- Nepieciešams noteikt projekta depozītu sistēmu, lai garantētu pilnīgu VES demontāžu pēc to ekspluatācijas termiņa beigām.
- Attīstītājiem jābūt civilās atbildības apdrošināšanai uz visu projekta vērtību, lai nodrošinātu kompensāciju iespējamās vides vai īpašuma bojājumu gadījumā.
PIEPRASU:
1. Noteikt vēja elektrostacijas vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, un A kategorijā iekļaut lielus vai ekoloģiski jutīgos reģionos esošus projektus.
2. Nodrošināt pilnu un obligātu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja vien nav saņemts konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas (ar identificēšanos).
3. Atjaunot sabiedrības kontroles mehānismus pār VES izbūvi.
4. Noteikt obligātu projektu depozīta sistēmu, kas nodrošina pilnu VES demontāžu un vides atjaunošanu pēc projekta beigām.
5. Noteikt obligātu attīstītāja civiltiesisko atbildību (CT apdrošināšanu) uz pilnu projekta summu.
Šāda regulējuma ieviešana nodrošinās, ka atjaunojamās enerģijas attīstība Latvijā notiek atbildīgi, pārskatāmi un saskaņā ar vides aizsardzības principiem, vienlaikus respektējot vietējo kopienu tiesības un sabiedrības intereses.
05.08.2025. 21:16
Fiziska persona
Iebilstu VES neiekļaušanai piesārņojošo darbību sarakstā. Uzstādīšanas un apkalpošanas gaitā tiek degradēta vide; troksnis un vibrācija klasificējas kā piesārņojoša darbība
05.08.2025. 21:24
Artis Vītols - SIA REVISOR
Iebildums par Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par piesārņojošo darbību kategorijām”. Projekta ID/ Uzdevuma numurs 25-TA-1776.
Kategoriski iebilstu pret plānoto grozījumu, ar kuru vēja elektrostacijas (VES) tiek pilnībā izslēgtas no piesārņojošo darbību kategoriju saraksta.
Šāds lēmums ir nepamatots un pretrunā ar sabiedrības un vides ilgtermiņa interesēm. Tieši pretēji — pieprasu vēja elektrostacijas klasificēt vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, bet A kategorijā iekļaut lielus un/vai ekoloģiski jutīgās teritorijās izvietotus projektus, kur to ietekme uz vidi ir ievērojami lielāka.
Pamatojums:
1. Kaitējums videi un bioloģiskajai daudzveidībai:
- Vēja turbīnas izraisa putnu un sikspārņu mirstību, traucē migrācijas ceļus, ietekmē meža un lauksaimniecības dzīvotnes.
- Projekti ietekmē ainavu, ūdens režīmus, augsni un kopējo bioloģisko daudzveidību.
- Infrastruktūras izbūve rada biotopu fragmentāciju un ainavas vizuālu degradāciju.
2. Cilvēku veselības un dzīves kvalitātes apdraudējums:
- VES rada troksni, vibrācijas, mirgojošas ēnas, infraskaņu, kas kombinācijā var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.
- Latvijā plānotie turbīnu augstumi (250–270 m) ievērojami palielina šo ietekmi. Jāņem vērā arī reljefa specifika, kas veicina trokšņu tālāku izplatību.
- Latvijas viensētu kultūra nozīmē, ka pat attālākas būves var skart vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši apdzīvotās vietās.
3. Ekonomiskās sekas un vides riski:
- Vēja turbīnas satur videi kaitīgas vielas: reduktoru eļļas, hidrauliskos šķidrumus, sēra heksafluorīdu u.c., kuru noplūdes gadījumā iespējama gruntsūdeņu un augsnes piesārņošana.
- Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās.
4. Nepieciešamība pēc sabiedrības kontroles un atbildības mehānismiem:
- Šobrīd sabiedrības iespējas ietekmēt VES izbūvi ir nepietiekamas. Atstāšana ārpus jebkādas kategorijas izslēdz sabiedrības līdzdalību vispār.
- Ir jānodrošina obligāts VES ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana tikai pēc tam, kad saņemts identificējams konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas.
- Nepieciešams noteikt projekta depozītu sistēmu, lai garantētu pilnīgu VES demontāžu pēc to ekspluatācijas termiņa beigām.
- Attīstītājiem jābūt civilās atbildības apdrošināšanai uz visu projekta vērtību, lai nodrošinātu kompensāciju iespējamās vides vai īpašuma bojājumu gadījumā.
PIEPRASU:
1. Noteikt vēja elektrostacijas vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, un A kategorijā iekļaut lielus vai ekoloģiski jutīgos reģionos esošus projektus.
2. Nodrošināt pilnu un obligātu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja vien nav saņemts konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas (ar identificēšanos).
3. Atjaunot sabiedrības kontroles mehānismus pār VES izbūvi.
4. Noteikt obligātu projektu depozīta sistēmu, kas nodrošina pilnu VES demontāžu un vides atjaunošanu pēc projekta beigām.
5. Noteikt obligātu attīstītāja civiltiesisko atbildību (CT apdrošināšanu) uz pilnu projekta summu.
Šāda regulējuma ieviešana nodrošinās, ka atjaunojamās enerģijas attīstība Latvijā notiek atbildīgi, pārskatāmi un saskaņā ar vides aizsardzības principiem, vienlaikus respektējot vietējo kopienu tiesības un sabiedrības intereses.
Kategoriski iebilstu pret plānoto grozījumu, ar kuru vēja elektrostacijas (VES) tiek pilnībā izslēgtas no piesārņojošo darbību kategoriju saraksta.
Šāds lēmums ir nepamatots un pretrunā ar sabiedrības un vides ilgtermiņa interesēm. Tieši pretēji — pieprasu vēja elektrostacijas klasificēt vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, bet A kategorijā iekļaut lielus un/vai ekoloģiski jutīgās teritorijās izvietotus projektus, kur to ietekme uz vidi ir ievērojami lielāka.
Pamatojums:
1. Kaitējums videi un bioloģiskajai daudzveidībai:
- Vēja turbīnas izraisa putnu un sikspārņu mirstību, traucē migrācijas ceļus, ietekmē meža un lauksaimniecības dzīvotnes.
- Projekti ietekmē ainavu, ūdens režīmus, augsni un kopējo bioloģisko daudzveidību.
- Infrastruktūras izbūve rada biotopu fragmentāciju un ainavas vizuālu degradāciju.
2. Cilvēku veselības un dzīves kvalitātes apdraudējums:
- VES rada troksni, vibrācijas, mirgojošas ēnas, infraskaņu, kas kombinācijā var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.
- Latvijā plānotie turbīnu augstumi (250–270 m) ievērojami palielina šo ietekmi. Jāņem vērā arī reljefa specifika, kas veicina trokšņu tālāku izplatību.
- Latvijas viensētu kultūra nozīmē, ka pat attālākas būves var skart vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši apdzīvotās vietās.
3. Ekonomiskās sekas un vides riski:
- Vēja turbīnas satur videi kaitīgas vielas: reduktoru eļļas, hidrauliskos šķidrumus, sēra heksafluorīdu u.c., kuru noplūdes gadījumā iespējama gruntsūdeņu un augsnes piesārņošana.
- Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās.
4. Nepieciešamība pēc sabiedrības kontroles un atbildības mehānismiem:
- Šobrīd sabiedrības iespējas ietekmēt VES izbūvi ir nepietiekamas. Atstāšana ārpus jebkādas kategorijas izslēdz sabiedrības līdzdalību vispār.
- Ir jānodrošina obligāts VES ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana tikai pēc tam, kad saņemts identificējams konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas.
- Nepieciešams noteikt projekta depozītu sistēmu, lai garantētu pilnīgu VES demontāžu pēc to ekspluatācijas termiņa beigām.
- Attīstītājiem jābūt civilās atbildības apdrošināšanai uz visu projekta vērtību, lai nodrošinātu kompensāciju iespējamās vides vai īpašuma bojājumu gadījumā.
PIEPRASU:
1. Noteikt vēja elektrostacijas vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, un A kategorijā iekļaut lielus vai ekoloģiski jutīgos reģionos esošus projektus.
2. Nodrošināt pilnu un obligātu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja vien nav saņemts konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas (ar identificēšanos).
3. Atjaunot sabiedrības kontroles mehānismus pār VES izbūvi.
4. Noteikt obligātu projektu depozīta sistēmu, kas nodrošina pilnu VES demontāžu un vides atjaunošanu pēc projekta beigām.
5. Noteikt obligātu attīstītāja civiltiesisko atbildību (CT apdrošināšanu) uz pilnu projekta summu.
Šāda regulējuma ieviešana nodrošinās, ka atjaunojamās enerģijas attīstība Latvijā notiek atbildīgi, pārskatāmi un saskaņā ar vides aizsardzības principiem, vienlaikus respektējot vietējo kopienu tiesības un sabiedrības intereses.
05.08.2025. 21:27
Pāvilostas iedzīvotāju kopiena
Vēja elektrostacijas vai elektrostaciju parki nav piesārņojoša darbība- šāda formulējuma piemērošana nav tiesiski pamatota, neatbilst likuma “Par piesārņojumu” mērķim un būtībai, kā arī rada potenciālus draudus videi un sabiedrības interesēm.
1. Neatbilstība likuma “Par piesārņojumu” definīcijām
Saskaņā ar spēkā esošo likuma “Par piesārņojumu” redakciju:
6. punkts: Piesārņojoša darbība — augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos.
7. punkts: Piesārņojums — cilvēka rīcības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi.
Šie kritēriji ir piemērojami vēja elektrostaciju darbībai, jo:
tās rada pastāvīgu troksni un vibrācijas, kas var ietekmēt cilvēku veselību;
rada draudus putnu, sikspārņu un citu dzīvnieku sugām, ietekmē biotopus;
to būvniecība prasa nozīmīgu augsnes un ainavas pārveidi, potenciāli radot piesārņojumu un bojājumus videi;
darbības notiek arī vietās, kur jau var būt eksistējošs piesārņojums, tādējādi veicinot tā izplatību.
2. Trokšņa, vibrāciju un vizuālā piesārņojuma ietekme
VES piemīt būtiski vides piesārņojuma aspekti:
Infraskaņas troksnis un vibrācijas – zema frekvence, kas var radīt miega traucējumus un psiholoģisku diskomfortu iedzīvotājiem.
Dzīvās dabas bojājumi – putni un sikspārņi ir īpaši apdraudēti turbīnu rotācijas dēļ.
Ainavas un kultūrvēsturisko teritoriju degradācija – īpaši, ja turbīnas tiek izvietotas piejūras teritorijās, tuvu apdzīvotām vietām un kultūrvēsturiskiem objektiem.
3 Normas piemērošana ļautu izvairīties no uzraudzības
Līdz ar šīs normas pieņemšanu, tiek radīta zona, kurā:
Vēja parki varētu tikt izvietoti bez pietiekamas vides kontroles;
Netiktu vērtēta trokšņa un vibrāciju ietekme uz apdzīvotām vietām;
Netiktu prasīta kontrole bioloģiski nozīmīgās teritorijās.
Priekšlikumi:
Svītrot normu, kas nosaka, ka vēja elektrostacijas nav piesārņojoša darbība.
Noteikt VES kā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību
Nodrošināt, lai sabiedrība un pašvaldības būtu informētas un varētu kontrolēt procesus pirms jebkādu VES izpētes, plānošanas un būvniecības uzsākšanas.
1. Neatbilstība likuma “Par piesārņojumu” definīcijām
Saskaņā ar spēkā esošo likuma “Par piesārņojumu” redakciju:
6. punkts: Piesārņojoša darbība — augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos.
7. punkts: Piesārņojums — cilvēka rīcības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi.
Šie kritēriji ir piemērojami vēja elektrostaciju darbībai, jo:
tās rada pastāvīgu troksni un vibrācijas, kas var ietekmēt cilvēku veselību;
rada draudus putnu, sikspārņu un citu dzīvnieku sugām, ietekmē biotopus;
to būvniecība prasa nozīmīgu augsnes un ainavas pārveidi, potenciāli radot piesārņojumu un bojājumus videi;
darbības notiek arī vietās, kur jau var būt eksistējošs piesārņojums, tādējādi veicinot tā izplatību.
2. Trokšņa, vibrāciju un vizuālā piesārņojuma ietekme
VES piemīt būtiski vides piesārņojuma aspekti:
Infraskaņas troksnis un vibrācijas – zema frekvence, kas var radīt miega traucējumus un psiholoģisku diskomfortu iedzīvotājiem.
Dzīvās dabas bojājumi – putni un sikspārņi ir īpaši apdraudēti turbīnu rotācijas dēļ.
Ainavas un kultūrvēsturisko teritoriju degradācija – īpaši, ja turbīnas tiek izvietotas piejūras teritorijās, tuvu apdzīvotām vietām un kultūrvēsturiskiem objektiem.
3 Normas piemērošana ļautu izvairīties no uzraudzības
Līdz ar šīs normas pieņemšanu, tiek radīta zona, kurā:
Vēja parki varētu tikt izvietoti bez pietiekamas vides kontroles;
Netiktu vērtēta trokšņa un vibrāciju ietekme uz apdzīvotām vietām;
Netiktu prasīta kontrole bioloģiski nozīmīgās teritorijās.
Priekšlikumi:
Svītrot normu, kas nosaka, ka vēja elektrostacijas nav piesārņojoša darbība.
Noteikt VES kā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību
Nodrošināt, lai sabiedrība un pašvaldības būtu informētas un varētu kontrolēt procesus pirms jebkādu VES izpētes, plānošanas un būvniecības uzsākšanas.
05.08.2025. 21:33
Jana Romānova
Iebilstu VES neiekļaušanai piesārņojošo darbību sarakstā. Uzstādīšanas un apkalpošanas gaitā tiek degradēta vide; troksnis un vibrācija klasificējas kā piesārņojoša darbība.
05.08.2025. 21:39
Ilze Jansone
Iebilstu un pieprasu:
- Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
- Veikt vides ietekmes novērtējumu;
- Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
- Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
- Veikt vides ietekmes novērtējumu;
- Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
05.08.2025. 21:42
Ieva Vavilova
Kategoriski iebilstu pret plānoto grozījumu, ar kuru vēja elektrostacijas (VES) tiek pilnībā izslēgtas no piesārņojošo darbību kategoriju saraksta.
Šāds lēmums ir nepamatots un pretrunā ar sabiedrības un vides ilgtermiņa interesēm. Tieši pretēji — pieprasu vēja elektrostacijas klasificēt vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, bet A kategorijā iekļaut lielus un/vai ekoloģiski jutīgās teritorijās izvietotus projektus, kur to ietekme uz vidi ir ievērojami lielāka.
Pamatojums:
1. Kaitējums videi un bioloģiskajai daudzveidībai:
- Vēja turbīnas izraisa putnu un sikspārņu mirstību, traucē migrācijas ceļus, ietekmē meža un lauksaimniecības dzīvotnes.
- Projekti ietekmē ainavu, ūdens režīmus, augsni un kopējo bioloģisko daudzveidību.
- Infrastruktūras izbūve rada biotopu fragmentāciju un ainavas vizuālu degradāciju.
2. Cilvēku veselības un dzīves kvalitātes apdraudējums:
- VES rada troksni, vibrācijas, mirgojošas ēnas, infraskaņu, kas kombinācijā var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.
- Latvijā plānotie turbīnu augstumi (250–270 m) ievērojami palielina šo ietekmi. Jāņem vērā arī reljefa specifika, kas veicina trokšņu tālāku izplatību.
- Latvijas viensētu kultūra nozīmē, ka pat attālākas būves var skart vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši apdzīvotās vietās.
3. Ekonomiskās sekas un vides riski:
- Vēja turbīnas satur videi kaitīgas vielas: reduktoru eļļas, hidrauliskos šķidrumus, sēra heksafluorīdu u.c., kuru noplūdes gadījumā iespējama gruntsūdeņu un augsnes piesārņošana.
- Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās.
4. Nepieciešamība pēc sabiedrības kontroles un atbildības mehānismiem:
- Šobrīd sabiedrības iespējas ietekmēt VES izbūvi ir nepietiekamas. Atstāšana ārpus jebkādas kategorijas izslēdz sabiedrības līdzdalību vispār.
- Ir jānodrošina obligāts VES ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana tikai pēc tam, kad saņemts identificējams konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas.
- Nepieciešams noteikt projekta depozītu sistēmu, lai garantētu pilnīgu VES demontāžu pēc to ekspluatācijas termiņa beigām.
- Attīstītājiem jābūt civilās atbildības apdrošināšanai uz visu projekta vērtību, lai nodrošinātu kompensāciju iespējamās vides vai īpašuma bojājumu gadījumā.
PIEPRASU:
1. Noteikt vēja elektrostacijas vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, un A kategorijā iekļaut lielus vai ekoloģiski jutīgos reģionos esošus projektus.
2. Nodrošināt pilnu un obligātu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja vien nav saņemts konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas (ar identificēšanos).
3. Atjaunot sabiedrības kontroles mehānismus pār VES izbūvi.
4. Noteikt obligātu projektu depozīta sistēmu, kas nodrošina pilnu VES demontāžu un vides atjaunošanu pēc projekta beigām.
5. Noteikt obligātu attīstītāja civiltiesisko atbildību (CT apdrošināšanu) uz pilnu projekta summu.
Šāda regulējuma ieviešana nodrošinās, ka atjaunojamās enerģijas attīstība Latvijā notiek atbildīgi, pārskatāmi un saskaņā ar vides aizsardzības principiem, vienlaikus respektējot vietējo kopienu tiesības un sabiedrības intereses.
Šāds lēmums ir nepamatots un pretrunā ar sabiedrības un vides ilgtermiņa interesēm. Tieši pretēji — pieprasu vēja elektrostacijas klasificēt vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, bet A kategorijā iekļaut lielus un/vai ekoloģiski jutīgās teritorijās izvietotus projektus, kur to ietekme uz vidi ir ievērojami lielāka.
Pamatojums:
1. Kaitējums videi un bioloģiskajai daudzveidībai:
- Vēja turbīnas izraisa putnu un sikspārņu mirstību, traucē migrācijas ceļus, ietekmē meža un lauksaimniecības dzīvotnes.
- Projekti ietekmē ainavu, ūdens režīmus, augsni un kopējo bioloģisko daudzveidību.
- Infrastruktūras izbūve rada biotopu fragmentāciju un ainavas vizuālu degradāciju.
2. Cilvēku veselības un dzīves kvalitātes apdraudējums:
- VES rada troksni, vibrācijas, mirgojošas ēnas, infraskaņu, kas kombinācijā var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.
- Latvijā plānotie turbīnu augstumi (250–270 m) ievērojami palielina šo ietekmi. Jāņem vērā arī reljefa specifika, kas veicina trokšņu tālāku izplatību.
- Latvijas viensētu kultūra nozīmē, ka pat attālākas būves var skart vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši apdzīvotās vietās.
3. Ekonomiskās sekas un vides riski:
- Vēja turbīnas satur videi kaitīgas vielas: reduktoru eļļas, hidrauliskos šķidrumus, sēra heksafluorīdu u.c., kuru noplūdes gadījumā iespējama gruntsūdeņu un augsnes piesārņošana.
- Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās.
4. Nepieciešamība pēc sabiedrības kontroles un atbildības mehānismiem:
- Šobrīd sabiedrības iespējas ietekmēt VES izbūvi ir nepietiekamas. Atstāšana ārpus jebkādas kategorijas izslēdz sabiedrības līdzdalību vispār.
- Ir jānodrošina obligāts VES ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana tikai pēc tam, kad saņemts identificējams konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas.
- Nepieciešams noteikt projekta depozītu sistēmu, lai garantētu pilnīgu VES demontāžu pēc to ekspluatācijas termiņa beigām.
- Attīstītājiem jābūt civilās atbildības apdrošināšanai uz visu projekta vērtību, lai nodrošinātu kompensāciju iespējamās vides vai īpašuma bojājumu gadījumā.
PIEPRASU:
1. Noteikt vēja elektrostacijas vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, un A kategorijā iekļaut lielus vai ekoloģiski jutīgos reģionos esošus projektus.
2. Nodrošināt pilnu un obligātu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja vien nav saņemts konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas (ar identificēšanos).
3. Atjaunot sabiedrības kontroles mehānismus pār VES izbūvi.
4. Noteikt obligātu projektu depozīta sistēmu, kas nodrošina pilnu VES demontāžu un vides atjaunošanu pēc projekta beigām.
5. Noteikt obligātu attīstītāja civiltiesisko atbildību (CT apdrošināšanu) uz pilnu projekta summu.
Šāda regulējuma ieviešana nodrošinās, ka atjaunojamās enerģijas attīstība Latvijā notiek atbildīgi, pārskatāmi un saskaņā ar vides aizsardzības principiem, vienlaikus respektējot vietējo kopienu tiesības un sabiedrības intereses.
05.08.2025. 21:45
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret VES neiekļaušanu piesārņojošo darbību sarakstā.
Šis noteikumu projekts parāda noteikumu projekta iesniedzēja vēlmi darboties pret Latvijas iedzīvotājiem, vēlmi piesārņot un neatgriezeniski sabojāt Latvijas dabu un cilvēku veselibu.
Šis noteikumu projekts parāda noteikumu projekta iesniedzēja vēlmi darboties pret Latvijas iedzīvotājiem, vēlmi piesārņot un neatgriezeniski sabojāt Latvijas dabu un cilvēku veselibu.
05.08.2025. 21:53
Fiziska persona
Esmu PRET grozījumiem likumprojektā. VES jābūt A un B vidi piesārņojošo faktoru sarakstā!
05.08.2025. 21:53
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret VES neiekļaušanai piesārņojošo darbību sarakstā. Uzstādīšanas,darbības un apkalpošanas gaitā tiek degradēta vide, VES radītais troksnis, infraskaņa un vibrācija klasificējas kā piesārņojoša darbība.
05.08.2025. 21:55
Laila Leja
Iebildums par Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par piesārņojošo darbību kategorijām”. Projekta ID/ Uzdevuma numurs 25-TA-1776.
Kategoriski iebilstu pret plānoto grozījumu, ar kuru vēja elektrostacijas (VES) tiek pilnībā izslēgtas no piesārņojošo darbību kategoriju saraksta.
Šāds lēmums ir nepamatots un pretrunā ar sabiedrības un vides ilgtermiņa interesēm. Tieši pretēji — pieprasu vēja elektrostacijas klasificēt vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, bet A kategorijā iekļaut lielus un/vai ekoloģiski jutīgās teritorijās izvietotus projektus, kur to ietekme uz vidi ir ievērojami lielāka.
Pamatojums:
1. Kaitējums videi un bioloģiskajai daudzveidībai:
- Vēja turbīnas izraisa putnu un sikspārņu mirstību, traucē migrācijas ceļus, ietekmē meža un lauksaimniecības dzīvotnes.
- Projekti ietekmē ainavu, ūdens režīmus, augsni un kopējo bioloģisko daudzveidību.
- Infrastruktūras izbūve rada biotopu fragmentāciju un ainavas vizuālu degradāciju.
2. Cilvēku veselības un dzīves kvalitātes apdraudējums:
- VES rada troksni, vibrācijas, mirgojošas ēnas, infraskaņu, kas kombinācijā var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.
- Latvijā plānotie turbīnu augstumi (250–270 m) ievērojami palielina šo ietekmi. Jāņem vērā arī reljefa specifika, kas veicina trokšņu tālāku izplatību.
- Latvijas viensētu kultūra nozīmē, ka pat attālākas būves var skart vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši apdzīvotās vietās.
3. Ekonomiskās sekas un vides riski:
- Vēja turbīnas satur videi kaitīgas vielas: reduktoru eļļas, hidrauliskos šķidrumus, sēra heksafluorīdu u.c., kuru noplūdes gadījumā iespējama gruntsūdeņu un augsnes piesārņošana.
- Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās.
4. Nepieciešamība pēc sabiedrības kontroles un atbildības mehānismiem:
- Šobrīd sabiedrības iespējas ietekmēt VES izbūvi ir nepietiekamas. Atstāšana ārpus jebkādas kategorijas izslēdz sabiedrības līdzdalību vispār.
- Ir jānodrošina obligāts VES ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana tikai pēc tam, kad saņemts identificējams konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas.
- Nepieciešams noteikt projekta depozītu sistēmu, lai garantētu pilnīgu VES demontāžu pēc to ekspluatācijas termiņa beigām.
- Attīstītājiem jābūt civilās atbildības apdrošināšanai uz visu projekta vērtību, lai nodrošinātu kompensāciju iespējamās vides vai īpašuma bojājumu gadījumā.
PIEPRASU:
1. Noteikt vēja elektrostacijas vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, un A kategorijā iekļaut lielus vai ekoloģiski jutīgos reģionos esošus projektus.
2. Nodrošināt pilnu un obligātu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja vien nav saņemts konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas (ar identificēšanos).
3. Atjaunot sabiedrības kontroles mehānismus pār VES izbūvi.
4. Noteikt obligātu projektu depozīta sistēmu, kas nodrošina pilnu VES demontāžu un vides atjaunošanu pēc projekta beigām.
5. Noteikt obligātu attīstītāja civiltiesisko atbildību (CT apdrošināšanu) uz pilnu projekta summu.
Šāda regulējuma ieviešana nodrošinās, ka atjaunojamās enerģijas attīstība Latvijā notiek atbildīgi, pārskatāmi un saskaņā ar vides aizsardzības principiem, vienlaikus respektējot vietējo kopienu tiesības un sabiedrības intereses.
Kategoriski iebilstu pret plānoto grozījumu, ar kuru vēja elektrostacijas (VES) tiek pilnībā izslēgtas no piesārņojošo darbību kategoriju saraksta.
Šāds lēmums ir nepamatots un pretrunā ar sabiedrības un vides ilgtermiņa interesēm. Tieši pretēji — pieprasu vēja elektrostacijas klasificēt vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, bet A kategorijā iekļaut lielus un/vai ekoloģiski jutīgās teritorijās izvietotus projektus, kur to ietekme uz vidi ir ievērojami lielāka.
Pamatojums:
1. Kaitējums videi un bioloģiskajai daudzveidībai:
- Vēja turbīnas izraisa putnu un sikspārņu mirstību, traucē migrācijas ceļus, ietekmē meža un lauksaimniecības dzīvotnes.
- Projekti ietekmē ainavu, ūdens režīmus, augsni un kopējo bioloģisko daudzveidību.
- Infrastruktūras izbūve rada biotopu fragmentāciju un ainavas vizuālu degradāciju.
2. Cilvēku veselības un dzīves kvalitātes apdraudējums:
- VES rada troksni, vibrācijas, mirgojošas ēnas, infraskaņu, kas kombinācijā var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.
- Latvijā plānotie turbīnu augstumi (250–270 m) ievērojami palielina šo ietekmi. Jāņem vērā arī reljefa specifika, kas veicina trokšņu tālāku izplatību.
- Latvijas viensētu kultūra nozīmē, ka pat attālākas būves var skart vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši apdzīvotās vietās.
3. Ekonomiskās sekas un vides riski:
- Vēja turbīnas satur videi kaitīgas vielas: reduktoru eļļas, hidrauliskos šķidrumus, sēra heksafluorīdu u.c., kuru noplūdes gadījumā iespējama gruntsūdeņu un augsnes piesārņošana.
- Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās.
4. Nepieciešamība pēc sabiedrības kontroles un atbildības mehānismiem:
- Šobrīd sabiedrības iespējas ietekmēt VES izbūvi ir nepietiekamas. Atstāšana ārpus jebkādas kategorijas izslēdz sabiedrības līdzdalību vispār.
- Ir jānodrošina obligāts VES ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana tikai pēc tam, kad saņemts identificējams konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas.
- Nepieciešams noteikt projekta depozītu sistēmu, lai garantētu pilnīgu VES demontāžu pēc to ekspluatācijas termiņa beigām.
- Attīstītājiem jābūt civilās atbildības apdrošināšanai uz visu projekta vērtību, lai nodrošinātu kompensāciju iespējamās vides vai īpašuma bojājumu gadījumā.
PIEPRASU:
1. Noteikt vēja elektrostacijas vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, un A kategorijā iekļaut lielus vai ekoloģiski jutīgos reģionos esošus projektus.
2. Nodrošināt pilnu un obligātu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja vien nav saņemts konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas (ar identificēšanos).
3. Atjaunot sabiedrības kontroles mehānismus pār VES izbūvi.
4. Noteikt obligātu projektu depozīta sistēmu, kas nodrošina pilnu VES demontāžu un vides atjaunošanu pēc projekta beigām.
5. Noteikt obligātu attīstītāja civiltiesisko atbildību (CT apdrošināšanu) uz pilnu projekta summu.
Šāda regulējuma ieviešana nodrošinās, ka atjaunojamās enerģijas attīstība Latvijā notiek atbildīgi, pārskatāmi un saskaņā ar vides aizsardzības principiem, vienlaikus respektējot vietējo kopienu tiesības un sabiedrības intereses.
05.08.2025. 21:59
Fiziska persona
Iebildumi un priekšlikumi:
Noteikt VES kā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību
- Veikt vides ietekmes novērtējumu
- Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi
Noteikt VES kā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību
- Veikt vides ietekmes novērtējumu
- Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi
05.08.2025. 21:59
Fiziska persona
Iebilstu tam , ka tika veikti grozījumi un izņēma vēja parkus un vēja ģeneratorus kā bīstamus objektus. Proti, ir pierādīti to kaitīgumu uz vietējo iedzīvotāju veselību, dzīves kvalitāti, apkārtējos abu, floru un faunu. Iebilstu!!!!!
05.08.2025. 22:08
Fiziska persona
Kategoriski aizliedzu darboties pret savu iedzīvotāju interesēm: ar VES bojājot Latvijas dabu, cilvēku veselību.
Aizliedzu būvēt VES Latvijā!
Atgādinu, ka Latvijas Republikas Satversmes, 2. pants.nosaka: Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
Kategoriski iebilstu pret VES neiekļaušanai piesārņojošo darbību sarakstā. Uzstādīšanas,darbības un apkalpošanas gaitā tiek degradēta vide, VES radītais troksnis, infraskaņa un vibrācija klasificējas kā piesārņojoša darbība.
Latvija ir zaļa un dzīva zeme, un tādai tai ir jāpaliek. Būsim radoši un izdomāsim citus veidus, kā uzlabot TAUTAS labklājību veselīgā veidā, saglabājot dabu, mežus veselus, nevis radot iznīcību ar tik ļoti kaitīgām VES.
Tāpēc atkārtošos vēlreiz - KATEGORISKI AIZLIEDZU BŪVĒT VES UZ LATVIJAS ZEMES !
Aizliedzu būvēt VES Latvijā!
Atgādinu, ka Latvijas Republikas Satversmes, 2. pants.nosaka: Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
Kategoriski iebilstu pret VES neiekļaušanai piesārņojošo darbību sarakstā. Uzstādīšanas,darbības un apkalpošanas gaitā tiek degradēta vide, VES radītais troksnis, infraskaņa un vibrācija klasificējas kā piesārņojoša darbība.
Latvija ir zaļa un dzīva zeme, un tādai tai ir jāpaliek. Būsim radoši un izdomāsim citus veidus, kā uzlabot TAUTAS labklājību veselīgā veidā, saglabājot dabu, mežus veselus, nevis radot iznīcību ar tik ļoti kaitīgām VES.
Tāpēc atkārtošos vēlreiz - KATEGORISKI AIZLIEDZU BŪVĒT VES UZ LATVIJAS ZEMES !
05.08.2025. 22:09
Dārta Sedleniece - Fiziska persona
Iebilstu un pieprasu:
*Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
*Veikt vides ietekmes novērtējumu;
*Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
*Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
*Veikt vides ietekmes novērtējumu;
*Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
05.08.2025. 22:10
Juris Ozoliņš
Tas ir pilnīgi bezatbildīgi, jo Zem "zaļās enerģijas" reklāmām slēpjas tonnām videi bīstamu vielu:
600 litri reduktora eļļas
150 litri hidrauliskās eļļas
700 litri smērvielu
6000 litri transformatora eļļas
1350 litri dzesēšanas šķidruma
10 kg sēra heksafluorīda (viens no bīstamākajiem siltumnīcas gāzes savienojumiem – 23 500x spēcīgāks par CO₂!)
Noplūdes, tehniskie defekti, negadījumi = apdraudējums ūdenim, zemei, klimatam.
600 litri reduktora eļļas
150 litri hidrauliskās eļļas
700 litri smērvielu
6000 litri transformatora eļļas
1350 litri dzesēšanas šķidruma
10 kg sēra heksafluorīda (viens no bīstamākajiem siltumnīcas gāzes savienojumiem – 23 500x spēcīgāks par CO₂!)
Noplūdes, tehniskie defekti, negadījumi = apdraudējums ūdenim, zemei, klimatam.
05.08.2025. 22:13
Laura Vējkrīgere
Kategoriski iebilstu pret plānoto grozījumu, ar kuru vēja elektrostacijas (VES) tiek pilnībā izslēgtas no piesārņojošo darbību kategoriju saraksta.
Šāds lēmums ir nepamatots un pretrunā ar sabiedrības un vides ilgtermiņa interesēm. Tieši pretēji — pieprasu vēja elektrostacijas klasificēt vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, bet A kategorijā iekļaut lielus un/vai ekoloģiski jutīgās teritorijās izvietotus projektus, kur to ietekme uz vidi ir ievērojami lielāka.
Pamatojums:
1. Kaitējums videi un bioloģiskajai daudzveidībai:
- Vēja turbīnas izraisa putnu un sikspārņu mirstību, traucē migrācijas ceļus, ietekmē meža un lauksaimniecības dzīvotnes.
- Projekti ietekmē ainavu, ūdens režīmus, augsni un kopējo bioloģisko daudzveidību.
- Infrastruktūras izbūve rada biotopu fragmentāciju un ainavas vizuālu degradāciju.
2. Cilvēku veselības un dzīves kvalitātes apdraudējums:
- VES rada troksni, vibrācijas, mirgojošas ēnas, infraskaņu, kas kombinācijā var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.
- Latvijā plānotie turbīnu augstumi (250–270 m) ievērojami palielina šo ietekmi. Jāņem vērā arī reljefa specifika, kas veicina trokšņu tālāku izplatību.
- Latvijas viensētu kultūra nozīmē, ka pat attālākas būves var skart vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši apdzīvotās vietās.
3. Ekonomiskās sekas un vides riski:
- Vēja turbīnas satur videi kaitīgas vielas: reduktoru eļļas, hidrauliskos šķidrumus, sēra heksafluorīdu u.c., kuru noplūdes gadījumā iespējama gruntsūdeņu un augsnes piesārņošana.
- Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās.
4. Nepieciešamība pēc sabiedrības kontroles un atbildības mehānismiem:
- Šobrīd sabiedrības iespējas ietekmēt VES izbūvi ir nepietiekamas. Atstāšana ārpus jebkādas kategorijas izslēdz sabiedrības līdzdalību vispār.
- Ir jānodrošina obligāts VES ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana tikai pēc tam, kad saņemts identificējams konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas.
- Nepieciešams noteikt projekta depozītu sistēmu, lai garantētu pilnīgu VES demontāžu pēc to ekspluatācijas termiņa beigām.
- Attīstītājiem jābūt civilās atbildības apdrošināšanai uz visu projekta vērtību, lai nodrošinātu kompensāciju iespējamās vides vai īpašuma bojājumu gadījumā.
PIEPRASU:
1. Noteikt vēja elektrostacijas vismaz kā B kategorijas piesārņojošās darbības, un A kategorijā iekļaut lielus vai ekoloģiski jutīgos reģionos esošus projektus.
2. Nodrošināt pilnu un obligātu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja vien nav saņemts konceptuāls atbalsts no vietējās kopienas (ar identificēšanos).
3. Atjaunot sabiedrības kontroles mehānismus pār VES izbūvi.
4. Noteikt obligātu projektu depozīta sistēmu, kas nodrošina pilnu VES demontāžu un vides atjaunošanu pēc projekta beigām.
5. Noteikt obligātu attīstītāja civiltiesisko atbildību (CT apdrošināšanu) uz pilnu projekta summu.
Šāda regulējuma ieviešana nodrošinās, ka atjaunojamās enerģijas attīstība Latvijā notiek atbildīgi, pārskatāmi un saskaņā ar vides aizsardzības principiem, vienlaikus respektējot vietējo kopienu tiesības un sabiedrības intereses.
05.08.2025. 22:13
Atlasīti 706 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25