Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja SIA "K2 Ventum" (reģistrācijas Nr. 40203344430, juridiskā adrese: Brīvības gatve 310 - 80, Rīga, LV-1006) (turpmāk - Ierosinātājs) 2025. gada 31. oktobra iesnieguma Nr. V-25/K2V/33 "par paredzētās darbības akceptēšanu K2 Ventum vēja elektrostaciju parkam" pamata ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" akceptu".
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Dienvidkurzemes novads, Kuldīgas novads
Norises laiks
22.12.2025. - 12.01.2026.
Informācija
Termiņš garāks par normatīvajos aktos noteikto minimumu, ņemot vērā daudzās gada nogales brīvdienas.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Natālija Slaidiņa (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
22.12.2025. 13:06
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Jevgeņijs Kalējs
Kategoriski iebilstu pret K2 Ventum vēja fermas būvniecību Dienvidkurzemes novadā!
10.01.2026. 16:38
Fiziska persona
Pieprasu ņemt vērā iedzīvotāju pausto viedokli PRET VES "K2 Ventum"!
10.01.2026. 17:05
Tīna Kukka
Iebilstu kategoriski PRET K2 Ventum, jo
* iedzīvotāju sūdzības par **trokšņu**, **ainavas** un **nekustamo īpašumu vērtības** ietekmi netiek pienācīgi ņemtas vērā, tās tiek izsmietas kā mazaktuālas no Palkavnieka puses 4.11.2025. Saeimas tautsaimniecības sēdē;
* attīstītāju nevēlēšanās uzņemties atbildību par infrastruktūras izmaiņām,
* ignorēta vietējo kopienu pretestība
* pašvaldībām nav, kas kompensētu to, ka vēja parks rada lokālu slogu, bet peļņa aizplūst citur - varēja vismaz piedāvāt kādu konkrētu labumu iedzīvotājiem
* nav izpētīti pēc fakta vietējo ģimeņu un kopienu ieguvumi un zaudējumi
* iedzīvotāju sūdzības par **trokšņu**, **ainavas** un **nekustamo īpašumu vērtības** ietekmi netiek pienācīgi ņemtas vērā, tās tiek izsmietas kā mazaktuālas no Palkavnieka puses 4.11.2025. Saeimas tautsaimniecības sēdē;
* attīstītāju nevēlēšanās uzņemties atbildību par infrastruktūras izmaiņām,
* ignorēta vietējo kopienu pretestība
* pašvaldībām nav, kas kompensētu to, ka vēja parks rada lokālu slogu, bet peļņa aizplūst citur - varēja vismaz piedāvāt kādu konkrētu labumu iedzīvotājiem
* nav izpētīti pēc fakta vietējo ģimeņu un kopienu ieguvumi un zaudējumi
10.01.2026. 18:08
Līga Ermsone
Iebilstu vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecibai Dienvidkurzemes novada
Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveidei Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Kā arī iebilstu šādu elektrostaciju parku būvniecībai jebkur citur Latvijas teritorijā. Mūsu zeme nav piemērota šādiem gigantiskiem vēja ģeneratoriem. Latvija ir maza, bet dabas daudzveidībā bagāta zeme. Mēs gadu no gada cīnāmies, lai neizzustu kāda reta un aizsargājama augu vai dzīvnieku suga. Šīs konstrukcijas nav dabai draudzīgas jau no pašiem pamatiem, es teiktu - tās pat ir iznīcinošas, veselību un dzīvību apdraudošas. Arī cilvēks ir dabas sastāvdaļa. Nedrīkst Latviju piesēt pilnu ar simtiem pasaulē lielākiem vēja ģeneratoriem. Par kādu cenu?
Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveidei Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Kā arī iebilstu šādu elektrostaciju parku būvniecībai jebkur citur Latvijas teritorijā. Mūsu zeme nav piemērota šādiem gigantiskiem vēja ģeneratoriem. Latvija ir maza, bet dabas daudzveidībā bagāta zeme. Mēs gadu no gada cīnāmies, lai neizzustu kāda reta un aizsargājama augu vai dzīvnieku suga. Šīs konstrukcijas nav dabai draudzīgas jau no pašiem pamatiem, es teiktu - tās pat ir iznīcinošas, veselību un dzīvību apdraudošas. Arī cilvēks ir dabas sastāvdaļa. Nedrīkst Latviju piesēt pilnu ar simtiem pasaulē lielākiem vēja ģeneratoriem. Par kādu cenu?
10.01.2026. 18:13
Fiziska persona
Esmu kategoriski PRET šā vēja parka būvniecību. Tas apdraud vietējo iedzīvotāju veselību un labbūtību.
10.01.2026. 18:34
Fiziska persona
Iebilstu!
10.01.2026. 18:39
Fiziska persona
KATEGORISKI IEBILSTU PRET VES BŪVNIECĪBU DIENVIDKURZEMĒ!!!!!!!
1. Pieprasu ņemt vērā iedzīvotāju pausto viedokli PRET VES "K2 Ventum" būvniecību. Viena komersanta intereses nevar būt augstākas par vietējo iedzīvotāju interesēm!
2. Realizējot VES "K2 Ventum" projektu, tiek pārkāptas iedzīvotāju pamattiesības uz īpašumu un labvēlīgu vidi (Latvijas Republikas Satversmes 105., 115.pants).
Jebkura komercdarbība ir saskaņojama ar pamatiedzīvotājiem un to vēlēšanos vai nevēlēšanos mainīt savus dzīves apstākļus.
3. VES projekta attīstītāju / valsts institūciju, ierēdņu, amatpersonu darbības, kuru rezultātā valsts iedzīvotājiem tiek uzspiests dzīvot vidē, kuras stāvoklis var pasliktināties, darbības, kas tiek veiktas bez iedzīvotāju akcepta, ir emocionāla un psiholoģiska VARDARBĪBA pret valsts iedzīvotājiem.
4. Parka būvniecības rezultātā ļoti cietīs tūrisma nozare, kas ir būtisks tieši vietējo iedzīvotāju un mazo uzņēmu ienākuma avots, daudziem vienīgais. Īpaši cietīs tieši dabas tūrisms. Ārzemju tūristu piesaiste tiks apgrūtināta, jo tieši Latvijas neskartā daba ir daudzu ceļotāju galamērķis.
1. Pieprasu ņemt vērā iedzīvotāju pausto viedokli PRET VES "K2 Ventum" būvniecību. Viena komersanta intereses nevar būt augstākas par vietējo iedzīvotāju interesēm!
2. Realizējot VES "K2 Ventum" projektu, tiek pārkāptas iedzīvotāju pamattiesības uz īpašumu un labvēlīgu vidi (Latvijas Republikas Satversmes 105., 115.pants).
Jebkura komercdarbība ir saskaņojama ar pamatiedzīvotājiem un to vēlēšanos vai nevēlēšanos mainīt savus dzīves apstākļus.
3. VES projekta attīstītāju / valsts institūciju, ierēdņu, amatpersonu darbības, kuru rezultātā valsts iedzīvotājiem tiek uzspiests dzīvot vidē, kuras stāvoklis var pasliktināties, darbības, kas tiek veiktas bez iedzīvotāju akcepta, ir emocionāla un psiholoģiska VARDARBĪBA pret valsts iedzīvotājiem.
4. Parka būvniecības rezultātā ļoti cietīs tūrisma nozare, kas ir būtisks tieši vietējo iedzīvotāju un mazo uzņēmu ienākuma avots, daudziem vienīgais. Īpaši cietīs tieši dabas tūrisms. Ārzemju tūristu piesaiste tiks apgrūtināta, jo tieši Latvijas neskartā daba ir daudzu ceļotāju galamērķis.
10.01.2026. 18:46
Liene Jansone
Kategoriski iebilstu pret K2 Ventum vēja fermas būvniecību Dienvidkurzemes novadā:
Vēja enerģijas attīstību regulējošās valsts tiesību normas šobrīd ir savstarpēji pretrunīgas un to interpretācija valsts pārvaldē ir nesaskaņota, tas rada nopietnu tiesisko nenoteiktību. Konstatējams apdraudējums pašvaldības autonomijai, proti, pašvaldības spējai īstenot likumā noteikto autonomo funkciju, ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanu.
Šādos apstākļos centrālā problēma ir valsts iestāžu kļūdainā normu piemērošana, piešķirot priekšroku Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam (turpmāk - Atvieglotās kārtības likumam) kā vispārīgam procesuālam regulējumam, ignorējot Aizsargjoslu likuma 36. pantu, kas ir speciālā norma, (lex specialis derogatlegi generali)princips piekrastes aizsardzībā.
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums) mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus.
Nav mazsvarīgi, ka ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas. Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku.
Vēja enerģijas attīstību regulējošās valsts tiesību normas šobrīd ir savstarpēji pretrunīgas un to interpretācija valsts pārvaldē ir nesaskaņota, tas rada nopietnu tiesisko nenoteiktību. Konstatējams apdraudējums pašvaldības autonomijai, proti, pašvaldības spējai īstenot likumā noteikto autonomo funkciju, ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanu.
Šādos apstākļos centrālā problēma ir valsts iestāžu kļūdainā normu piemērošana, piešķirot priekšroku Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam (turpmāk - Atvieglotās kārtības likumam) kā vispārīgam procesuālam regulējumam, ignorējot Aizsargjoslu likuma 36. pantu, kas ir speciālā norma, (lex specialis derogatlegi generali)princips piekrastes aizsardzībā.
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums) mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus.
Nav mazsvarīgi, ka ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas. Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku.
10.01.2026. 18:50
Liene Jansone
Kategoriski iebilstu pret K2 Ventum vēja fermas būvniecību Dienvidkurzemes novadā:
Vēja enerģijas attīstību regulējošās valsts tiesību normas šobrīd ir savstarpēji pretrunīgas un to interpretācija valsts pārvaldē ir nesaskaņota, tas rada nopietnu tiesisko nenoteiktību. Konstatējams apdraudējums pašvaldības autonomijai, proti, pašvaldības spējai īstenot likumā noteikto autonomo funkciju, ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanu.
Šādos apstākļos centrālā problēma ir valsts iestāžu kļūdainā normu piemērošana, piešķirot priekšroku Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam (turpmāk - Atvieglotās kārtības likumam) kā vispārīgam procesuālam regulējumam, ignorējot Aizsargjoslu likuma 36. pantu, kas ir speciālā norma, (lex specialis derogatlegi generali)princips piekrastes aizsardzībā.
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums) mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus.
Nav mazsvarīgi, ka ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas. Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku.
Vēja enerģijas attīstību regulējošās valsts tiesību normas šobrīd ir savstarpēji pretrunīgas un to interpretācija valsts pārvaldē ir nesaskaņota, tas rada nopietnu tiesisko nenoteiktību. Konstatējams apdraudējums pašvaldības autonomijai, proti, pašvaldības spējai īstenot likumā noteikto autonomo funkciju, ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanu.
Šādos apstākļos centrālā problēma ir valsts iestāžu kļūdainā normu piemērošana, piešķirot priekšroku Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam (turpmāk - Atvieglotās kārtības likumam) kā vispārīgam procesuālam regulējumam, ignorējot Aizsargjoslu likuma 36. pantu, kas ir speciālā norma, (lex specialis derogatlegi generali)princips piekrastes aizsardzībā.
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums) mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus.
Nav mazsvarīgi, ka ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas. Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku.
10.01.2026. 18:51
Liene Jansone
IEBILSTU!
1. Pieprasu ņemt vērā iedzīvotāju pausto viedokli PRET VES "K2 Ventum"! Viena komersanta intereses nevar būt augstākas par citu 100...1000... iedzīvotāju interesēm!
2. Realizējot VES "K2 Ventum" projektu, tiek pārkāptas iedzīvotāju pamattiesības uz īpašumu un labvēlīgu vidi (Latvijas Republikas Satversmes 105., 115.pants).
Jebkura komercdarbība ir saskaņojama ar pamatiedzīvotājiem un to vēlēšanos vai nevēlēšanos mainīt savus dzīves apstākļus.
Pat tie zemju īpašnieki, kuri iznomā zemi VES būvniecībai, klaji pārkāpj Satversmē noteiktās citu zemju īpašnieku tiesības, jo jebkādas darbības, kas var pasliktināt vidi citiem iedzīvotājiem, ir Satversmes pārkapums!
3. VES projekta attīstītāju / valsts institūciju, ierēdņu, amatpersonu darbības, kuru rezultātā valsts iedzīvotājiem tiek uzspiests dzīvot vidē, kuras stāvoklis var pasliktināties, darbības, kas tiek veiktas bez iedzīvotāju akcepta, ir emocionāla un psiholoģiska VARDARBĪBA pret valsts iedzīvotājiem.
4. Par VARDARBĪBU pret iedzīvotājiem ir paredzēta kriminālatbildība!
5. Neakceptēju VES "K2 Ventum" būvniecību!
1. Pieprasu ņemt vērā iedzīvotāju pausto viedokli PRET VES "K2 Ventum"! Viena komersanta intereses nevar būt augstākas par citu 100...1000... iedzīvotāju interesēm!
2. Realizējot VES "K2 Ventum" projektu, tiek pārkāptas iedzīvotāju pamattiesības uz īpašumu un labvēlīgu vidi (Latvijas Republikas Satversmes 105., 115.pants).
Jebkura komercdarbība ir saskaņojama ar pamatiedzīvotājiem un to vēlēšanos vai nevēlēšanos mainīt savus dzīves apstākļus.
Pat tie zemju īpašnieki, kuri iznomā zemi VES būvniecībai, klaji pārkāpj Satversmē noteiktās citu zemju īpašnieku tiesības, jo jebkādas darbības, kas var pasliktināt vidi citiem iedzīvotājiem, ir Satversmes pārkapums!
3. VES projekta attīstītāju / valsts institūciju, ierēdņu, amatpersonu darbības, kuru rezultātā valsts iedzīvotājiem tiek uzspiests dzīvot vidē, kuras stāvoklis var pasliktināties, darbības, kas tiek veiktas bez iedzīvotāju akcepta, ir emocionāla un psiholoģiska VARDARBĪBA pret valsts iedzīvotājiem.
4. Par VARDARBĪBU pret iedzīvotājiem ir paredzēta kriminālatbildība!
5. Neakceptēju VES "K2 Ventum" būvniecību!
10.01.2026. 19:01
Liene Jansone
IEBILSTU!
1. Pieprasu ņemt vērā iedzīvotāju pausto viedokli PRET VES "K2 Ventum"! Viena komersanta intereses nevar būt augstākas par citu 100...1000... iedzīvotāju interesēm!
2. Realizējot VES "K2 Ventum" projektu, tiek pārkāptas iedzīvotāju pamattiesības uz īpašumu un labvēlīgu vidi (Latvijas Republikas Satversmes 105., 115.pants).
Jebkura komercdarbība ir saskaņojama ar pamatiedzīvotājiem un to vēlēšanos vai nevēlēšanos mainīt savus dzīves apstākļus.
Pat tie zemju īpašnieki, kuri iznomā zemi VES būvniecībai, klaji pārkāpj Satversmē noteiktās citu zemju īpašnieku tiesības, jo jebkādas darbības, kas var pasliktināt vidi citiem iedzīvotājiem, ir Satversmes pārkapums!
3. VES projekta attīstītāju / valsts institūciju, ierēdņu, amatpersonu darbības, kuru rezultātā valsts iedzīvotājiem tiek uzspiests dzīvot vidē, kuras stāvoklis var pasliktināties, darbības, kas tiek veiktas bez iedzīvotāju akcepta, ir emocionāla un psiholoģiska VARDARBĪBA pret valsts iedzīvotājiem.
4. Par VARDARBĪBU pret iedzīvotājiem ir paredzēta kriminālatbildība!
5. Neakceptēju VES "K2 Ventum" būvniecību!
1. Pieprasu ņemt vērā iedzīvotāju pausto viedokli PRET VES "K2 Ventum"! Viena komersanta intereses nevar būt augstākas par citu 100...1000... iedzīvotāju interesēm!
2. Realizējot VES "K2 Ventum" projektu, tiek pārkāptas iedzīvotāju pamattiesības uz īpašumu un labvēlīgu vidi (Latvijas Republikas Satversmes 105., 115.pants).
Jebkura komercdarbība ir saskaņojama ar pamatiedzīvotājiem un to vēlēšanos vai nevēlēšanos mainīt savus dzīves apstākļus.
Pat tie zemju īpašnieki, kuri iznomā zemi VES būvniecībai, klaji pārkāpj Satversmē noteiktās citu zemju īpašnieku tiesības, jo jebkādas darbības, kas var pasliktināt vidi citiem iedzīvotājiem, ir Satversmes pārkapums!
3. VES projekta attīstītāju / valsts institūciju, ierēdņu, amatpersonu darbības, kuru rezultātā valsts iedzīvotājiem tiek uzspiests dzīvot vidē, kuras stāvoklis var pasliktināties, darbības, kas tiek veiktas bez iedzīvotāju akcepta, ir emocionāla un psiholoģiska VARDARBĪBA pret valsts iedzīvotājiem.
4. Par VARDARBĪBU pret iedzīvotājiem ir paredzēta kriminālatbildība!
5. Neakceptēju VES "K2 Ventum" būvniecību!
10.01.2026. 19:13
Nadežda Gičko
Pašlaik spēkā esošajā teritorijas plānojumā šī teritorija nav vēja parku būvniecībai atļautā zona, kā arī pašvaldība ir noraidījusi attīstītāja iesniegumu lokālplānojuma izstrādei.
Latvijā nav definēts konkrēts mehānisms iedzīvotāju komunikācijai ar izstrādātāju trokšņa līmeņu pārsniegšanas gadījumā. MK akcepts šāda veida projektiem rada apdraudējumu sabiedrības veselībai.
Latvijā nav definēts konkrēts mehānisms iedzīvotāju komunikācijai ar izstrādātāju trokšņa līmeņu pārsniegšanas gadījumā. MK akcepts šāda veida projektiem rada apdraudējumu sabiedrības veselībai.
10.01.2026. 19:25
Armands Sanders
MK Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiNr.240 paredz vēja elektrostaciju izbūvi ne tuvāk kā 800m no dzīvojamās apbūves līdz vēja elektrostacijām ar jaudu virs 2MW. Ja noteikumu norma tiek piemērota, tad rodas situācija, izvietojot vēja elektrostaciju uz zemes īpašnieka robežas, ievērojot 800m attālumu, daļa īpašuma ir apgrūtināta un nekāda turpmākā dzīvojamā apbūve šajā teritorijā nav pieļaujama. Tā vēja elektrostacijas izbūve pārkāpj Satversmē nodefinētās tiesības uz īpašumu un tā izmantošanas tiesības.
10.01.2026. 19:30
Gerda Andrejeva
IVN ietvaros modelētie trokšņa un zemfrekvences trokšņa rezultāti, kā arī mirgošanas rādījumi vairākās viensētās būtiski pārsniedz izmantotos robežlielumus.
Tā kā Latvijā nepastāv šo parametru ierobežojošo normatīvu un kontroles mehānismu ierosinātāja solījumi tos ievērot nerada paļāvību. Neesoši normatīvi zemas frekvences trokšņa novērtējumā apdraud iedzīvotājus no vēja parka radītām veselības problēmām.
Kā to pierāda starptautiski pētījumi, vēja parku attīstītāji nenodrošina patiesās trokšņa fiziskās sajūtas novērtējumu. IVN zemas frekevnces torksnis tiek novērtēts neatbilstošā fizikālā skalā.
10.01.2026. 19:34
Liene Jansone
Kategoriski esmu PRET VES "K2 Ventum" un pieprasu ņemt vērā iedzīvotāju pausto viedokli un atbilstošos likumdošanas aktus
10.01.2026. 19:35
Fiziska persona
Esmu pret
10.01.2026. 19:56
Fiziska persona
Esmu pret vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” būvniecību, jo šī iecere var radīt neatgriezenisku negatīvu ietekmi uz vietējo vidi, iedzīvotāju dzīves kvalitāti un pilsētas ilgtspējīgu attīstību. Liela mēroga industriālu objektu izvietošana šajā teritorijā būtiski mainītu ainavu un mazinātu tās dabisko un kultūrvēsturisko vērtību.
10.01.2026. 19:59
Fiziska persona
Esmu kategoriski PRET
10.01.2026. 20:00
Fiziska persona
Iebilstu kategoriski PRET VES ALOJA, jo
* iedzīvotāju sūdzības par **trokšņu**, **ainavas** un **nekustamo īpašumu vērtības** ietekmi netiek pienācīgi ņemtas vērā, tās tiek izsmietas kā mazaktuālas no Palkavnieka puses 4.11.2025. Saeimas tautsaimniecības sēdē;
* attīstītāju nevēlēšanās uzņemties atbildību par infrastruktūras izmaiņām,
* ignorēta vietējo kopienu pretestība
* pašvaldībām nav, kas kompensētu to, ka vēja parks rada lokālu slogu, bet peļņa aizplūst citur;
*nav izpētīti pēc fakta vietējo ģimeņu un kopienu ieguvumi un zaudējumi
* iedzīvotāju sūdzības par **trokšņu**, **ainavas** un **nekustamo īpašumu vērtības** ietekmi netiek pienācīgi ņemtas vērā, tās tiek izsmietas kā mazaktuālas no Palkavnieka puses 4.11.2025. Saeimas tautsaimniecības sēdē;
* attīstītāju nevēlēšanās uzņemties atbildību par infrastruktūras izmaiņām,
* ignorēta vietējo kopienu pretestība
* pašvaldībām nav, kas kompensētu to, ka vēja parks rada lokālu slogu, bet peļņa aizplūst citur;
*nav izpētīti pēc fakta vietējo ģimeņu un kopienu ieguvumi un zaudējumi
10.01.2026. 20:01
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret K2 Ventum vēja fermas būvniecību Dienvidkurzemes novadā:
Vēja enerģijas attīstību regulējošās valsts tiesību normas šobrīd ir savstarpēji pretrunīgas un to interpretācija valsts pārvaldē ir nesaskaņota, tas rada nopietnu tiesisko nenoteiktību. Konstatējams apdraudējums pašvaldības autonomijai, proti, pašvaldības spējai īstenot likumā noteikto autonomo funkciju, ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanu.
Šādos apstākļos centrālā problēma ir valsts iestāžu kļūdainā normu piemērošana, piešķirot priekšroku Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam (turpmāk - Atvieglotās kārtības likumam) kā vispārīgam procesuālam regulējumam, ignorējot Aizsargjoslu likuma 36. pantu, kas ir speciālā norma, (lex specialis derogatlegi generali)princips piekrastes aizsardzībā.
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums) mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus.
Nav mazsvarīgi, ka ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas. Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku.
Vēja enerģijas attīstību regulējošās valsts tiesību normas šobrīd ir savstarpēji pretrunīgas un to interpretācija valsts pārvaldē ir nesaskaņota, tas rada nopietnu tiesisko nenoteiktību. Konstatējams apdraudējums pašvaldības autonomijai, proti, pašvaldības spējai īstenot likumā noteikto autonomo funkciju, ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanu.
Šādos apstākļos centrālā problēma ir valsts iestāžu kļūdainā normu piemērošana, piešķirot priekšroku Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam (turpmāk - Atvieglotās kārtības likumam) kā vispārīgam procesuālam regulējumam, ignorējot Aizsargjoslu likuma 36. pantu, kas ir speciālā norma, (lex specialis derogatlegi generali)princips piekrastes aizsardzībā.
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums) mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus.
Nav mazsvarīgi, ka ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas. Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku.
10.01.2026. 20:02
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret K2 Ventum vēja fermas būvniecību Dienvidkurzemes novadā:
Vēja enerģijas attīstību regulējošās valsts tiesību normas šobrīd ir savstarpēji pretrunīgas un to interpretācija valsts pārvaldē ir nesaskaņota, tas rada nopietnu tiesisko nenoteiktību. Konstatējams apdraudējums pašvaldības autonomijai, proti, pašvaldības spējai īstenot likumā noteikto autonomo funkciju, ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanu.
Šādos apstākļos centrālā problēma ir valsts iestāžu kļūdainā normu piemērošana, piešķirot priekšroku Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam (turpmāk - Atvieglotās kārtības likumam) kā vispārīgam procesuālam regulējumam, ignorējot Aizsargjoslu likuma 36. pantu, kas ir speciālā norma, (lex specialis derogatlegi generali)princips piekrastes aizsardzībā.
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums) mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus.
Nav mazsvarīgi, ka ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas. Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku.
Vēja enerģijas attīstību regulējošās valsts tiesību normas šobrīd ir savstarpēji pretrunīgas un to interpretācija valsts pārvaldē ir nesaskaņota, tas rada nopietnu tiesisko nenoteiktību. Konstatējams apdraudējums pašvaldības autonomijai, proti, pašvaldības spējai īstenot likumā noteikto autonomo funkciju, ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanu.
Šādos apstākļos centrālā problēma ir valsts iestāžu kļūdainā normu piemērošana, piešķirot priekšroku Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam (turpmāk - Atvieglotās kārtības likumam) kā vispārīgam procesuālam regulējumam, ignorējot Aizsargjoslu likuma 36. pantu, kas ir speciālā norma, (lex specialis derogatlegi generali)princips piekrastes aizsardzībā.
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums) mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus.
Nav mazsvarīgi, ka ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas. Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku.
10.01.2026. 20:08
Fiziska persona
Esmu kategoriski pret vēja parku būvniecībai Dienvidkurzenes novada Sakas pagastā.
10.01.2026. 20:08
Fiziska persona
Esmu PRET šā vēja parka būvniecību, jo projekta attīstītājs nerēķinās ar vietējās sabiedrības viedokli. Uzskatu, ka šādu apjomīgu projektu var virzīt tikai tad, ja ir panākta abpusēja vienošanās starp attīstītāju un vietējo kopienu. Līdz šim projekta virzītājs nav ņēmis vērā vietējo iedzīvotāju argumentus un nav sniedzis pamatotus pierādījumus šāda mēroga projekta nepieciešamībai Latvijas ekonomikā, izņemot viņa privātas intereses.
10.01.2026. 20:09
Liene Straupe
Tie ir sabiedrībai nevajadzīgi, ekonomiski nepamatoti, vidi bojājoši.
10.01.2026. 20:11
Ingus Stasjuns
Esmu kategoriski pret vēja parku būvniecībai Dienvidkurzenes novada Sakas pagastā.
10.01.2026. 20:15
Atlasīti 325 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25