Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā" (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja SIA "Sunly Land Solar 2" (reģistrācijas numurs 40203403221, juridiskā adrese - Biroju iela 10, Lidosta “Rīga”, Mārupes pag., Mārupes nov., LV-1053, e-pasts info@sunly.lv) (turpmāk - Ierosinātājs) 2025. gada 3. novembra iesnieguma Nr. 3.2/2025/24 "Ministru kabineta lēmuma saņemšanai par vēja elektrostaciju parka "Kurzeme" būvniecības Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā akceptēšanu" pamata ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā" akceptu".
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Atvieglotās kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Kuldīgas novads, Saldus novads
Norises laiks
02.12.2025. - 16.12.2025.
Informācija
Termiņš saskaņā ar MK 15.10.2024. noteikumiem Nr. 639.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Natālija Slaidiņa (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
02.12.2025. 13:12
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Esmu PRET vēja parku būvniecibu Latvijā. Ir.pietiekoši daudz zinātnisku pētijumu par esošo parku kaitigo ietekmi uz cilvēku veselību un dabas bojāšanu un graušanu, lai kategoriski atteiktos no to būvniecibas.
11.12.2025. 20:55
Fiziska persona
Kategoriski PRET vēja parkiem Latvijā!
12.12.2025. 05:56
Kaspars Auziņš - Cilvèks
Esmu kategoriski pret vēja parku izbūvi Saldus novadā vismaz 10km attālumā no apdzīvotàm vietàm.
12.12.2025. 06:56
Tamāra Šiškina
Vai tiešām visam pāri ir bizness un nauda? Kādā Latvijā dzīvosim? Kādu atstāsim nākamajām paaudzēm? Aicinu visus Latvijas iedzīvotājus apvienoties cīņā pret vēja parku izbūvi visā Latvijā! Ja īstenos visus vēja parku projektus, cilvēkiem, dzīvniekiem, dabai uz šīs zemes nebūs vietas.
12.12.2025. 08:50
Uldis Čunčulis
Kategoriski pret anomālajiem vēja monstru
p o l i g o n i e m LATVIJĀ!!!!!!!!!!!!
Mums pilnībā pietiek elektrība no HESiem
un TECiem !!!!! Tas ir genocīds pret tautu ,jo krasi pazemināsies dzīves kvalitāte, krasi kritīsies nek .īpašuma cena , īpaši veselībai kaitīga infraskaņa , tā no gandrīz 300 m augstiem monstriem kā minimums nāves zonā ir 20 km,tiks bezjēdzīgi izcirsti meži un sabojāta daba. TĀ IR LIELĀKĀ A F Ē R A LATVIJĀ , kuru atbalsta bandītiskā, korumpētā Latvijas valdībā, vietējie iedzīvotāji tiek ignorēti , tā ir Latvijas izvarošana !!! Pasaulē ir sapratuši vēja fermu neekanomiskumu un bezjēdzību, tā nav zaļā enerģija !!!!!!
p o l i g o n i e m LATVIJĀ!!!!!!!!!!!!
Mums pilnībā pietiek elektrība no HESiem
un TECiem !!!!! Tas ir genocīds pret tautu ,jo krasi pazemināsies dzīves kvalitāte, krasi kritīsies nek .īpašuma cena , īpaši veselībai kaitīga infraskaņa , tā no gandrīz 300 m augstiem monstriem kā minimums nāves zonā ir 20 km,tiks bezjēdzīgi izcirsti meži un sabojāta daba. TĀ IR LIELĀKĀ A F Ē R A LATVIJĀ , kuru atbalsta bandītiskā, korumpētā Latvijas valdībā, vietējie iedzīvotāji tiek ignorēti , tā ir Latvijas izvarošana !!! Pasaulē ir sapratuši vēja fermu neekanomiskumu un bezjēdzību, tā nav zaļā enerģija !!!!!!
12.12.2025. 09:49
Fiziska persona
Iebilstu VES būvniecībai mūsu reģionā. Tas iedragā vides ekoloģisko sistēmu, bojā kopējo skatu un pamazina īpašumu vērtību, bet vietējais cilvēks nesaņem nekādu ekonomisku labumu.
12.12.2025. 10:33
Igors Šiškins
Esmu kategoriski pret VES būvniecību visā Latvijas teritorijā. Esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā.
12.12.2025. 12:18
Fiziska persona
Aizliedzu būvēt vēja turbīnas Latvijā. Ņemt vērā jaunākos pētījumus par to kaitējumu cilvēkiem, dzīvniekiem un videi 10-15km un vairāk rādiusā ap vēja turbīnām. Ņemt vērā tiesas lēmumus par šiem jautājumiem Eiropā un pasaulē. Ievērot Satversmi! Atsauces uz pētījumiem atrodamas https://www.dsgs-info.de/news/?fbclid=IwY2xjawOo1LZleHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZBAyMjIwMzkxNzg4MjAwODkyAAEeJJM6y6iVuML6f93-uOYsUKftI600h7GrNxJc3Aivm9-HZnYyow0wsazrQx4_aem_72XyrqB21MoDKLXHZ-xjZQ
12.12.2025. 12:59
Agita Galiņa - "Tīra mana Tēvu zeme"
Paredzētā darbība nav akceptējama. Par to liecina neskaitāmi pārkāpumi IVN procesā, normatīvā regulējuma nepilnības un tā piemērošanas formālums. Šeit tikai neliels ieskats konstatētajās problēmās un nepilnībās.
IVN likuma 14.2 panta pārkāpums – sabiedrības viedokļi nav pilnībā integrēti.
IVN likuma 14. panta 1. daļas pārkāpums – IVN jābalstās uz pilnīgiem datiem, nevis uz nākotnē paredzētu izpēti (infraskaņa, ģeoloģija, apraide).
Piesardzības principa (Vides aizsardzības likuma 7.pants) neievērošana – apzināti ignorēti trūkstoši dati par infraskaņu un kumulatīvajām ietekmēm.
Sabiedrības līdzdalības principa (Aarhus konvencijas 6.pants) neievērošana – reāla līdzdalība formāla, neliels dalībnieku skaits, viedokļu neiekļaušana.
DAP atzinuma daļēja izpilde – lēmuma pieņemšana pie nepabeigta ietekmes novērtējuma.
Drošības attālumi IVN ziņojumā nav vienoti un caurskatāmi. Tur, kur Beļģijas risku metodika sniedz neērtus rezultātus, tā tiek “atšķaidīta” ar teorētisku uzticēšanos sensoriem un rotora spārna garumu. Reāla iedzīvotāju drošības analīze publiskajā ārtelpā nav pilnībā veikta – tā ir aizvietota ar plānošanas 800 m normu un Excel tabulu fragmentiem.
Attiecībā par ietekmi uz iedzīvotāju veselību: troksnis / zemfrekvences troksnis / “infraskaņa” un mirgošana ir novērtēti formāli, it kā korekti pēc papīriem, taču ar nepārprotamām nepilnībām, selektīvu metodiku pielietošanu un ļoti vāju saikni ar reālu veselības aizsardzību. Piemēram, Vides troksnis (3.1.3) Metodika un robežvērtības. Tiek izmantoti MK noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” – rūpnieciskā trokšņa robežlielumi 55/50/45 dB(A) L diena/L vakars/L nakts individuālām dzīvojamām mājām u. c.;
Aprēķini veikti ar IMMI 2024, izmantojot MK 16 5.pielikumā paredzētās rūpnieciskā trokšņa metodes (faktiski ISO 9613–2 tipa modelēšana);
Kā papildus atsauces vērtība izmantota PVO rekomendētā robežvērtība 45 dB(A) Ldvn vēja elektrostacijām.
Neskatoties uz to, ka metodika atbilst Latvijas normatīvam (MK 16), IMMI ir standarta rīks un tiek vismaz pieminēta PVO 45 dB(A) robežvērtība, ne tikai “ļoti dāsnie” 55/50/45 dB, vērojamas virkne problēmas jeb nepilnības, un proti:
PVO robežvērtību reāla nepiemērošana:
- Ziņojumā atzīts, ka, īstenojot 2.A alternatīvu, 11 dzīvojamās teritorijās trokšņa līmenis pārsniegs PVO ieteikto 45 dB(A), taču šiem pārsniegumiem netiek piesaistīti obligāti ietekmi mazinoši pasākumi.
- 5.2.2 tabulā prasība par “klusāku modeli, lai sasniegtu PVO līmeni” ir tikai rekomendējoša (R), nevis obligāta (O). Tātad PVO tiek piesaukta, bet ne reāli ieviesta kā kritērijs;
- Netiek vērtētas īpašās skaņas raksturlieluma problēmas (amplitūdas modulācija, tonalitāte);
- MK 16 paredz korekciju tonālam troksnim (–5 dB atļautajam līmenim), ko EVA atzinumā skaidri atgādina, runājot par apakšstacijas troksni. Taču attiecībā uz vēja turbīnu troksni nekur nav precīzi izvērtēts, vai pastāv tonāli vai amplitūdas modulēti komponenti (klasiskais “sviš-š-š”), kas pēc PVO un citu valstu vadlīnijām būtiski palielina traucējumu risku, arī pie kopumā zema LAeq.
Rezultātā vērtē tikai “gludo vidējo dB(A)” un ignorē tieši to efektu, par kuru cilvēki visvairāk sūdzas.
- Netiek vērtēts kumulatīvs troksnis no citiem VES parkiem:
- 2.8. nodaļā ir uzskaitīti citi plānotie VES parki reģionā, tostarp ar ~250+ m turbīnām.
- 3.1.3.1. raksturo citu rūpniecisko trokšņa avotu esamību, bet netiek veikts pilnvērtīgs kumulatīvais trokšņa modelis (VES Kurzeme + citi esošie / plānotie VES).
- Vējparki tiek vērtēti izolēti, lai gan cilvēka ausis summē visus dB kopā.
- Būvdarbu troksnis vienkārši “izmests miskastē”, ignorēts. Atsaucoties uz MK 16 2.8. punktu, būvdarbu troksnis netiek kvantitatīvi vērtēts. Formāli pareizi, bet no cilvēku veselības viedokļa – intensīvi divu gadu būvdarbi ar smago tehniku netiek pat provizoriski modelēti attiecībā uz tuvākajām mājām.
Attiecībā uz Zemas frekvences troksni un “infraskaņu” (no 3.1.4):
Latvijā nav specifisku robežvērtību zemas frekvences troksnim, tāpēc izmantots Dānijas Vides un pārtikas ministrijas rīkojums Nr. 135, kas nosaka:
- novērtējamo joslu 10–160 Hz;
- iekštelpu robežvērtību LpALF ≤ 20 dB pie vēja ātruma 6 un 8 m/s (10 m augstumā);
- Aprēķini veikti visām 59 dzīvojamām ēkām 2 km rādiusā, izmantojot Dānijas formulu un korekcijas (ΔgLF, ΔLσ, ΔLa) un pieņemot zemāko iespējamo ēkas sienu izolāciju, kā noteikts dāņu metodikā.
Pozitīvi ir tas, ka zemfrekvences troksnis vispār ir vērtēts, kas nav standarts daudzos IVN. Tomēr konstatētas nopietnas nepilnības, un proti:
- Infraskaņa (<10 Hz) vispār netiek vērtēta, tā vietā IVN definē zemfrekvences diapazonu 10–160 Hz un atzīmē, ka robežvērtības noteiktas tieši šim intervālam. Sadaļā Sabiedrības jautājumi 48.–50. komentārā tieši tiek jautāts par infraskaņas pētījumiem un izplatību; atbilde ir “labojumi nav veikti” un tiek minēta atsauce uz esošo zemfrekvences aprēķinu. Tātad 0–10 Hz diapazons nav analizēts vispār, lai gan modernas 250+ m turbīnas tieši šajā zonā rada visizteiktāko enerģiju.
- Dānijas regulējums izmantots selektīvi (izvēlāmies saldāko drupaču).
Dānijas rīkojums Nr. 135 satur divus būtiskus elementus:
- āra A-svaroto trokšņa limitu (42–44 dB 8 m/s), iekštelpu zemas frekvences limitu 20 dB. IVN no tā paņem tikai 20 dB iekštelpu limitu, bet nepiemēro dāņu ārējos A-svērto trokšņu limitus;
- neievieš dāņu prasību, ka projekts kopumā nedrīkst pārsniegt šos limitus pie 6/8 m/s.
Tādējādi metodikas “mātesvalsts” regulējums tiek izmantots fragmentāri, un tas ir acīmredzams “cherry-picking”.
Nav nekādu LFN/infraskaņas mazināšanas pasākumu ekspluatācijas stadijā. Uz jautājumu: “kādi tehniskie risinājumi ir paredzēti infraskaņas mazināšanai?”, atbilde ir viena frāze: klusāks VES modelis. Papildus pētījumi nav un netiek veikti, un IVN tekstā nav ne monitoringplāna, ne ekspluatācijas ierobežojumu (piem., nakts režīmi noteiktos meteo apstākļos). No minētā izriet, ka zemfrekvenci aprēķina vienu reizi uz papīra, secina “zem 20 dB”, un pēc tam nekādas kontroles instrumentu nav. Tiek improvizēts ar uzsvaru, ka “sliktākais scenārijs” nav nemaz tik slikts. Aprēķini veikti pie vēja ātruma 6 un 8 m/s 10 m augstumā. Tas atbilst dāņu metodikai, taču nav analizēts, kas notiek stabilas atmosfēras / inversijas naktīs, un netiek modelēts, kā mainās LFN pie citiem vēja ātrumiem (reāliem darbības režīmiem). Līdz ar to “sliktākais scenārijs” nozīmē “sliktākais standardizētais dāņu scenārijs”, nevis reāli sliktākais iespējamais.
Nākamais ir Mirgošanas efekts (3.2), kura izvērtēšanai izmantota metodika IVN apraksta mirgošanas efektu un atzīmē, ka Latvijā nav saistoša normatīva šajā jomā. Normatīvais ietvars balstās uz Vācijas / Beļģijas / Zviedrijas praksi:
- ≤30 h/gadā “ģeometriskais sliktākais scenārijs”;
- ≤10 h/gadā “reālais scenārijs” ar saules spīdēšanas datiem;
- daudziem projektiem tiek piemērotas 8h/gadā un ≤ 30/min. dienā kā rekomendējošs slieksnis.
Izmantoti meteoroloģijas dati no Liepājas stacijas un specializēta modelēšanas programma (konkrētais nosaukums nav minēts, bet tipiski tas ir WindPRO / WAsP modulis). Iegūtie rezultāti 3.2.2–3.2.3 tabulās uzrāda, ka desmitiem dzīvojamo ēku piedzīvo mirgošanas ietekmi, un daļai no tām ir robežvērtību pārsniegumi gan gadā, gan dienā (pēc 8 h un 30 min/dienā kritērijiem).
Problēma ir tajā, ka robežvērtības tiek izmantotas kā “atskaites punkts”, nevis saistošs dizaina kritērijs. Tiek uzskaitīts, cik ēkas pārsniedz robežvērtības, bet netiek paredzēts obligāts nosacījums plānojumu pārveidot tā, lai pārsniegumu nebūtu. Risinājums tiek atstāts uz nākotnes “tehnoloģiskajiem risinājumiem” (automātiska VES apturēšana u. tml.), bez skaidriem saistošiem parametriem, kad un cik bieži turbīnas darbība jāpārtrauc.
Metodikas izmantošana nav pilnībā caurspīdīga, par ko liecina EVA atzinumā minētais - ziņojumā pat nav skaidri norādīts, kādu attālumu līdz ēkām modelis izmantoja un kā atspoguļots, kuras ēkas vispār vērtētas. Līdz ar to nav iespējams neatkarīgi pārbaudīt, vai nav “aizmirstas” kādas ēkas mazliet ārpus 2 km vai ar sarežģītāku ģeometriju.
Nav arī veselības riska analīzes. IVN aprobežojas ar tekstu, ka “pētījumu par tiešu veselības kaitējumu nav, bet mirgošana ir traucējošs faktors”, un tāpēc (teorētiski) novērtējama un mazināma. Netiek vērtēta iespējama ietekme uz jutīgām grupām (piem., fotoparoksismālās reakcijas, migrēnas pacienti), lai gan literatūrā ir diskusijas par mirgošanas frekvenču tuvināšanos bīstamām zonām.
Kopumā secināms, ka metodikas netiek lietotas nevis konsekventi un saskaņā ar to “mātesvalstu” regulējumu, bet gan pielietotas fragmentāri un selektīvi. Piemēram, MK 16 tiek izmantots formāli pareizi, bet bez papildus korekcijām (tonalitāte, amplitūdas modulācija), kuras pati normatīvā vide ļauj/ paredz, un bez reālas PVO 45 dB(A) ieviešanas.
Savukārt Dānijas rīkojums Nr. 135 zemas frekvences trokšņa jomā tiek izmantots tikai tiktāl, cik ērti:
- paņem limitu 20 dB (iekštelpās),
- paņem aprēķinu formulu un sienu izolācijas tabulas,
- nepaņem ārpolitikas ārējos LAeq limitus un pilno regulējuma struktūru (iekļaujot atļauto risku, uzraudzību, kontroles mehānismus).
Vācijas / Beļģijas / Zviedrijas mirgošanas kritēriji tiek citēti, uzmodelēti, bet nav saistoši dizaina līmenī – pārsniegumi tiek konstatēti un “atzīmēti”, nevis izslēgti ar obligātu prasību ieviest kontrolsistēmas vai mainīt izvietojumu.
No normatīvā “ķeksīša” viedokļa IVN troksnis / zemfrekvences troksnis / mirgošana ir aptverts: ir atsauces uz MK 16, PVO, Dānijas rīkojumu, Vācijas/Beļģijas/ Zviedrijas mirgošanas vadlīnijām. No veselības aizsardzības un metodiku konsekvences viedokļa:
- infraskaņa (<10 Hz) vispār nav vērtēta;
- Dānijas un citu valstu metodikas izmantotas selektīvi;
- pārsniegumi pret PVO un mirgošanas rekomendācijām tiek “atzīti”, bet ne novērsti ar obligātiem pasākumiem;
- nav skaidras ekspluatācijas stadijas kontroles un monitoringa sistēmas tieši šiem minētajiem faktoriem.
No minētā secināms, ka trokšņa/mirgošanas sadaļa nepilda IVN likuma mērķi nodrošināt cilvēku veselības aizsardzību, bet vairāk kalpo kā juridisks formālisms, lai varētu atzīmēt, ka “vērtēts ir”.
IVN likuma 14.2 panta pārkāpums – sabiedrības viedokļi nav pilnībā integrēti.
IVN likuma 14. panta 1. daļas pārkāpums – IVN jābalstās uz pilnīgiem datiem, nevis uz nākotnē paredzētu izpēti (infraskaņa, ģeoloģija, apraide).
Piesardzības principa (Vides aizsardzības likuma 7.pants) neievērošana – apzināti ignorēti trūkstoši dati par infraskaņu un kumulatīvajām ietekmēm.
Sabiedrības līdzdalības principa (Aarhus konvencijas 6.pants) neievērošana – reāla līdzdalība formāla, neliels dalībnieku skaits, viedokļu neiekļaušana.
DAP atzinuma daļēja izpilde – lēmuma pieņemšana pie nepabeigta ietekmes novērtējuma.
Drošības attālumi IVN ziņojumā nav vienoti un caurskatāmi. Tur, kur Beļģijas risku metodika sniedz neērtus rezultātus, tā tiek “atšķaidīta” ar teorētisku uzticēšanos sensoriem un rotora spārna garumu. Reāla iedzīvotāju drošības analīze publiskajā ārtelpā nav pilnībā veikta – tā ir aizvietota ar plānošanas 800 m normu un Excel tabulu fragmentiem.
Attiecībā par ietekmi uz iedzīvotāju veselību: troksnis / zemfrekvences troksnis / “infraskaņa” un mirgošana ir novērtēti formāli, it kā korekti pēc papīriem, taču ar nepārprotamām nepilnībām, selektīvu metodiku pielietošanu un ļoti vāju saikni ar reālu veselības aizsardzību. Piemēram, Vides troksnis (3.1.3) Metodika un robežvērtības. Tiek izmantoti MK noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” – rūpnieciskā trokšņa robežlielumi 55/50/45 dB(A) L diena/L vakars/L nakts individuālām dzīvojamām mājām u. c.;
Aprēķini veikti ar IMMI 2024, izmantojot MK 16 5.pielikumā paredzētās rūpnieciskā trokšņa metodes (faktiski ISO 9613–2 tipa modelēšana);
Kā papildus atsauces vērtība izmantota PVO rekomendētā robežvērtība 45 dB(A) Ldvn vēja elektrostacijām.
Neskatoties uz to, ka metodika atbilst Latvijas normatīvam (MK 16), IMMI ir standarta rīks un tiek vismaz pieminēta PVO 45 dB(A) robežvērtība, ne tikai “ļoti dāsnie” 55/50/45 dB, vērojamas virkne problēmas jeb nepilnības, un proti:
PVO robežvērtību reāla nepiemērošana:
- Ziņojumā atzīts, ka, īstenojot 2.A alternatīvu, 11 dzīvojamās teritorijās trokšņa līmenis pārsniegs PVO ieteikto 45 dB(A), taču šiem pārsniegumiem netiek piesaistīti obligāti ietekmi mazinoši pasākumi.
- 5.2.2 tabulā prasība par “klusāku modeli, lai sasniegtu PVO līmeni” ir tikai rekomendējoša (R), nevis obligāta (O). Tātad PVO tiek piesaukta, bet ne reāli ieviesta kā kritērijs;
- Netiek vērtētas īpašās skaņas raksturlieluma problēmas (amplitūdas modulācija, tonalitāte);
- MK 16 paredz korekciju tonālam troksnim (–5 dB atļautajam līmenim), ko EVA atzinumā skaidri atgādina, runājot par apakšstacijas troksni. Taču attiecībā uz vēja turbīnu troksni nekur nav precīzi izvērtēts, vai pastāv tonāli vai amplitūdas modulēti komponenti (klasiskais “sviš-š-š”), kas pēc PVO un citu valstu vadlīnijām būtiski palielina traucējumu risku, arī pie kopumā zema LAeq.
Rezultātā vērtē tikai “gludo vidējo dB(A)” un ignorē tieši to efektu, par kuru cilvēki visvairāk sūdzas.
- Netiek vērtēts kumulatīvs troksnis no citiem VES parkiem:
- 2.8. nodaļā ir uzskaitīti citi plānotie VES parki reģionā, tostarp ar ~250+ m turbīnām.
- 3.1.3.1. raksturo citu rūpniecisko trokšņa avotu esamību, bet netiek veikts pilnvērtīgs kumulatīvais trokšņa modelis (VES Kurzeme + citi esošie / plānotie VES).
- Vējparki tiek vērtēti izolēti, lai gan cilvēka ausis summē visus dB kopā.
- Būvdarbu troksnis vienkārši “izmests miskastē”, ignorēts. Atsaucoties uz MK 16 2.8. punktu, būvdarbu troksnis netiek kvantitatīvi vērtēts. Formāli pareizi, bet no cilvēku veselības viedokļa – intensīvi divu gadu būvdarbi ar smago tehniku netiek pat provizoriski modelēti attiecībā uz tuvākajām mājām.
Attiecībā uz Zemas frekvences troksni un “infraskaņu” (no 3.1.4):
Latvijā nav specifisku robežvērtību zemas frekvences troksnim, tāpēc izmantots Dānijas Vides un pārtikas ministrijas rīkojums Nr. 135, kas nosaka:
- novērtējamo joslu 10–160 Hz;
- iekštelpu robežvērtību LpALF ≤ 20 dB pie vēja ātruma 6 un 8 m/s (10 m augstumā);
- Aprēķini veikti visām 59 dzīvojamām ēkām 2 km rādiusā, izmantojot Dānijas formulu un korekcijas (ΔgLF, ΔLσ, ΔLa) un pieņemot zemāko iespējamo ēkas sienu izolāciju, kā noteikts dāņu metodikā.
Pozitīvi ir tas, ka zemfrekvences troksnis vispār ir vērtēts, kas nav standarts daudzos IVN. Tomēr konstatētas nopietnas nepilnības, un proti:
- Infraskaņa (<10 Hz) vispār netiek vērtēta, tā vietā IVN definē zemfrekvences diapazonu 10–160 Hz un atzīmē, ka robežvērtības noteiktas tieši šim intervālam. Sadaļā Sabiedrības jautājumi 48.–50. komentārā tieši tiek jautāts par infraskaņas pētījumiem un izplatību; atbilde ir “labojumi nav veikti” un tiek minēta atsauce uz esošo zemfrekvences aprēķinu. Tātad 0–10 Hz diapazons nav analizēts vispār, lai gan modernas 250+ m turbīnas tieši šajā zonā rada visizteiktāko enerģiju.
- Dānijas regulējums izmantots selektīvi (izvēlāmies saldāko drupaču).
Dānijas rīkojums Nr. 135 satur divus būtiskus elementus:
- āra A-svaroto trokšņa limitu (42–44 dB 8 m/s), iekštelpu zemas frekvences limitu 20 dB. IVN no tā paņem tikai 20 dB iekštelpu limitu, bet nepiemēro dāņu ārējos A-svērto trokšņu limitus;
- neievieš dāņu prasību, ka projekts kopumā nedrīkst pārsniegt šos limitus pie 6/8 m/s.
Tādējādi metodikas “mātesvalsts” regulējums tiek izmantots fragmentāri, un tas ir acīmredzams “cherry-picking”.
Nav nekādu LFN/infraskaņas mazināšanas pasākumu ekspluatācijas stadijā. Uz jautājumu: “kādi tehniskie risinājumi ir paredzēti infraskaņas mazināšanai?”, atbilde ir viena frāze: klusāks VES modelis. Papildus pētījumi nav un netiek veikti, un IVN tekstā nav ne monitoringplāna, ne ekspluatācijas ierobežojumu (piem., nakts režīmi noteiktos meteo apstākļos). No minētā izriet, ka zemfrekvenci aprēķina vienu reizi uz papīra, secina “zem 20 dB”, un pēc tam nekādas kontroles instrumentu nav. Tiek improvizēts ar uzsvaru, ka “sliktākais scenārijs” nav nemaz tik slikts. Aprēķini veikti pie vēja ātruma 6 un 8 m/s 10 m augstumā. Tas atbilst dāņu metodikai, taču nav analizēts, kas notiek stabilas atmosfēras / inversijas naktīs, un netiek modelēts, kā mainās LFN pie citiem vēja ātrumiem (reāliem darbības režīmiem). Līdz ar to “sliktākais scenārijs” nozīmē “sliktākais standardizētais dāņu scenārijs”, nevis reāli sliktākais iespējamais.
Nākamais ir Mirgošanas efekts (3.2), kura izvērtēšanai izmantota metodika IVN apraksta mirgošanas efektu un atzīmē, ka Latvijā nav saistoša normatīva šajā jomā. Normatīvais ietvars balstās uz Vācijas / Beļģijas / Zviedrijas praksi:
- ≤30 h/gadā “ģeometriskais sliktākais scenārijs”;
- ≤10 h/gadā “reālais scenārijs” ar saules spīdēšanas datiem;
- daudziem projektiem tiek piemērotas 8h/gadā un ≤ 30/min. dienā kā rekomendējošs slieksnis.
Izmantoti meteoroloģijas dati no Liepājas stacijas un specializēta modelēšanas programma (konkrētais nosaukums nav minēts, bet tipiski tas ir WindPRO / WAsP modulis). Iegūtie rezultāti 3.2.2–3.2.3 tabulās uzrāda, ka desmitiem dzīvojamo ēku piedzīvo mirgošanas ietekmi, un daļai no tām ir robežvērtību pārsniegumi gan gadā, gan dienā (pēc 8 h un 30 min/dienā kritērijiem).
Problēma ir tajā, ka robežvērtības tiek izmantotas kā “atskaites punkts”, nevis saistošs dizaina kritērijs. Tiek uzskaitīts, cik ēkas pārsniedz robežvērtības, bet netiek paredzēts obligāts nosacījums plānojumu pārveidot tā, lai pārsniegumu nebūtu. Risinājums tiek atstāts uz nākotnes “tehnoloģiskajiem risinājumiem” (automātiska VES apturēšana u. tml.), bez skaidriem saistošiem parametriem, kad un cik bieži turbīnas darbība jāpārtrauc.
Metodikas izmantošana nav pilnībā caurspīdīga, par ko liecina EVA atzinumā minētais - ziņojumā pat nav skaidri norādīts, kādu attālumu līdz ēkām modelis izmantoja un kā atspoguļots, kuras ēkas vispār vērtētas. Līdz ar to nav iespējams neatkarīgi pārbaudīt, vai nav “aizmirstas” kādas ēkas mazliet ārpus 2 km vai ar sarežģītāku ģeometriju.
Nav arī veselības riska analīzes. IVN aprobežojas ar tekstu, ka “pētījumu par tiešu veselības kaitējumu nav, bet mirgošana ir traucējošs faktors”, un tāpēc (teorētiski) novērtējama un mazināma. Netiek vērtēta iespējama ietekme uz jutīgām grupām (piem., fotoparoksismālās reakcijas, migrēnas pacienti), lai gan literatūrā ir diskusijas par mirgošanas frekvenču tuvināšanos bīstamām zonām.
Kopumā secināms, ka metodikas netiek lietotas nevis konsekventi un saskaņā ar to “mātesvalstu” regulējumu, bet gan pielietotas fragmentāri un selektīvi. Piemēram, MK 16 tiek izmantots formāli pareizi, bet bez papildus korekcijām (tonalitāte, amplitūdas modulācija), kuras pati normatīvā vide ļauj/ paredz, un bez reālas PVO 45 dB(A) ieviešanas.
Savukārt Dānijas rīkojums Nr. 135 zemas frekvences trokšņa jomā tiek izmantots tikai tiktāl, cik ērti:
- paņem limitu 20 dB (iekštelpās),
- paņem aprēķinu formulu un sienu izolācijas tabulas,
- nepaņem ārpolitikas ārējos LAeq limitus un pilno regulējuma struktūru (iekļaujot atļauto risku, uzraudzību, kontroles mehānismus).
Vācijas / Beļģijas / Zviedrijas mirgošanas kritēriji tiek citēti, uzmodelēti, bet nav saistoši dizaina līmenī – pārsniegumi tiek konstatēti un “atzīmēti”, nevis izslēgti ar obligātu prasību ieviest kontrolsistēmas vai mainīt izvietojumu.
No normatīvā “ķeksīša” viedokļa IVN troksnis / zemfrekvences troksnis / mirgošana ir aptverts: ir atsauces uz MK 16, PVO, Dānijas rīkojumu, Vācijas/Beļģijas/ Zviedrijas mirgošanas vadlīnijām. No veselības aizsardzības un metodiku konsekvences viedokļa:
- infraskaņa (<10 Hz) vispār nav vērtēta;
- Dānijas un citu valstu metodikas izmantotas selektīvi;
- pārsniegumi pret PVO un mirgošanas rekomendācijām tiek “atzīti”, bet ne novērsti ar obligātiem pasākumiem;
- nav skaidras ekspluatācijas stadijas kontroles un monitoringa sistēmas tieši šiem minētajiem faktoriem.
No minētā secināms, ka trokšņa/mirgošanas sadaļa nepilda IVN likuma mērķi nodrošināt cilvēku veselības aizsardzību, bet vairāk kalpo kā juridisks formālisms, lai varētu atzīmēt, ka “vērtēts ir”.
12.12.2025. 13:44
Fiziska persona
Esmu PRET jebkuru VES būvniecību Latvijas skaistajā ainavā. Neviena argumentācija, kas dzirdēta no projektu bīd
itājiem, nav pārliecinājusi par šo monstru būvniecību. KATEGORISKI PRET!
12.12.2025. 14:20
Fiziska persona
Esmu kategoriski PRET elektroenerģijas ieguvi izmantojot vēja parkus, jo uzskatu, ka tie būtiski kaitē dabai, degradē ainavu un rada riskus cilvēku veselībai un pat dzīvībai. Šāda enerģijas ieguves metode, ir nerentabla, novecojusi un degradējoša. Gan šo projektu sākotnējā posmā, gan pašlaik sabiedrība tiek maldināta un, iespējams, pat apzināti dezinformēta. Iedzīvotāju būtiskie iebildumi un argumentētie viedokļi nav ņemti vērā. Daudzkārt ir savākti simtiem un pat tūkstošiem iedzīvotāju parakstu, apliecinot, ka sabiedrība savā novadā šādus objektus nevēlas. Atbalstu pauž tikai neliela daļa iedzīvotāju, kuriem ir finansiāla interese un vienlaikus nepietiekama informācija par šādu projektu ietekmi.
12.12.2025. 16:09
Fiziska persona
KATEGORISKI NORAIDU AKCEPTU!
12.12.2025. 17:43
Latvijas pilsonis
Iebilstu pret VES būvniecību. VES BŪVNIECĪBA LATVIJĀ IZNĪCINA VIDI, CILVĒKUS. Jums ir jāciena un jārespektē Latvijā dzīvojošo cilvēku izvēle. Ir jāsaudzē Latvijas iedzīvotāji un daba.
13.12.2025. 00:23
Civiliedzīvotājs, uzņēmējs un sabiedrības daļas pārstāvis.
Kategoriski iebilstu par tāda tipa un veida vēja ģeneratoru būvniecību Latvijā. Šīs afēras rezultātā tiek degradēta, gan vide, veidota negodīga konkurence, napildus korupcijas un ēnu ekonomika praktizēta un veicināta, tiek grauta gan ekonomiskā, gan juridiskā, gan fiziskā stabilitāte, drošība. Lstvijas tautai pilnīgi nekāda patiesā labuma nav no šāda veida zaļās afēras virzības. Ietekmes izvērtēšana nav objektīva un ir ciniska pret pamatiedzīvotājiem, neņemot vērā nedz viņu iebildumus, nedz tiesības, nedz kādas intereses.
13.12.2025. 13:27
Antra Rušmane
Esmu kategoriski pret vēja parkiem Latvijas teritorijā, jo vēja ģeneratoru celtniecība milzīgi daudz hektāru platībā iznīcinās Latvijas dabu- mežus, pļavas, purvus, putnus, abiniekus, zivis, kukaiņus- BITES, dzīvniekus, tajā skaita ar likumu aizsargātos augus, putnus, dzīvniekus, zivis, abiniekus, kukaiņus utt., dabas ainavas, Latvijas pilsoņu- iedzīvotāju mājvietas, īpašumus.
Vēja ģeneratori graujoši ietekmē cilvēku, dzīvnieku, putnu, kukaiņu- BIŠU, abinieku, zivju veselību- tas ir zinātniski pierādīts.
Latvijas tautsaimniecībai nav vajadzīgi šie, pašlaik tik intensīvi propogandētie milzīgā daudzuma vēja parki!!!
Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvija ir izvēlēta, kā izdevīga teritorija- Latvijas tautai nezināmiem biznesmeņiem, kuri realizēs savas savtīgās intereses un gūs peļņu!!!!
Uzceļot vēja ģeneratorus- milzīgi daudzos vēja parkus- tiks neatgriezeniski piegānīta, izkropļota Latvijas zeme, ainava, sagrauta ekosistēma.
Vēja parku vardarbīgā uzspiešana Latvijā ir jāaptur, tas ir noziegums pret Latvijas valsti- Latvijas dabu un Latvijas tautu.
Cilvēki, kuri propogandē šo svešzemju biznesmeņu intereses- vēja parku celtniecību Latvijā, ir jāsauc pie kriminālatbildības.
NĒ- VĒJA PARKIEM LATVIJĀ!!!!
Vēja ģeneratori graujoši ietekmē cilvēku, dzīvnieku, putnu, kukaiņu- BIŠU, abinieku, zivju veselību- tas ir zinātniski pierādīts.
Latvijas tautsaimniecībai nav vajadzīgi šie, pašlaik tik intensīvi propogandētie milzīgā daudzuma vēja parki!!!
Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvija ir izvēlēta, kā izdevīga teritorija- Latvijas tautai nezināmiem biznesmeņiem, kuri realizēs savas savtīgās intereses un gūs peļņu!!!!
Uzceļot vēja ģeneratorus- milzīgi daudzos vēja parkus- tiks neatgriezeniski piegānīta, izkropļota Latvijas zeme, ainava, sagrauta ekosistēma.
Vēja parku vardarbīgā uzspiešana Latvijā ir jāaptur, tas ir noziegums pret Latvijas valsti- Latvijas dabu un Latvijas tautu.
Cilvēki, kuri propogandē šo svešzemju biznesmeņu intereses- vēja parku celtniecību Latvijā, ir jāsauc pie kriminālatbildības.
NĒ- VĒJA PARKIEM LATVIJĀ!!!!
13.12.2025. 14:58
Zigmunds Žunda - Saldus novada iedzīvotājs
Vēja parki Latvijā tiek mēģināti ieviest bez atbilstoša sociālā, ekonomiskā, juridiskā un zinātniskā pamatojuma. To pierāda arī vēja parka “Kurzeme” ieceres izstrādes laikā sagatavotie dokumenti (ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojums).
Es iebilstu pret paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā" akceptu, jo projekta IVN ziņojums ir sastādīts ar kļūdām un pieļaujot procedūras pārkāpumus.
1. Tāda līmeņa dokumentam, kas iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetam, būtu jābūt uzrakstītam labā valodā un bez kļūdām.
Piemēram, ir nepareiza dokumenta struktūra.
Nodaļa “Sociāli ekonomiskie aspekti” kā apakšnodaļa ir ievietota nodaļā “Vides stāvokļa raksturojums un paredzētās darbības ietekmes uz vidi izvērtējums”.
Vēl piemēram, teikums no ziņojuma 226. lappuses:
“Lai tiktu izvērtēta pozitīvā un negatīvā ietekme, būtiski faktori ir iedzīvotāju skaits, nodarbinātības līmenis, saimnieciskā aktivitāte, demogrāfija, uzņēmējdarbības rādītāji, ietekme uz tūrismu un rekreācijas iespējām, lauksaimniecība un citi aspekti.”
Kā zināms, demogrāfija ir zinātne, kas pēta iedzīvotāju sastāvu un tā izmaiņas. Iespējams, bija domāts “demogrāfisko procesu dinamika” vai “demogrāfisko procesu tendences”.
2. MK noteikumu 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 162. punkts nosaka: “Teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt teritorijas, kurās vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta.”
Skrundas novada Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (TIAN) 136.3. punkts, savukārt, norāda: “No lauku teritorijā esošām dzīvojamām mājām vēja parku izvieto ne tuvāk par attālumu, kas ir piecas reizes lielāks nekā vēja elektrostacijas maksimālais augstums.”
Tātad, vietējā pašvaldība ir noteikusi, ka teritorijā 1235m rādiusā ap jebkuru lauku māju VES (vēja elektrostaciju) būvniecība ir aizliegta.
5 X 247m (zemākā VES modeļa augstums)=1235m.
Apskatot ziņojuma 2.1.2. tabulu, redzams, ka vairākas stacijas ir ieplānotas aizlieguma zonā, piemēram, no mājām “Gaidupes” – 1094m attālumā, no “Sterķu” mājām – 923m.
Nav ievēroti arī citi Skrundas novada TIAN uzstādījumi:
“136.4. No ciemu un pilsētu teritorijās esošās vai plānotās blīvās dzīvojamās apbūves un publiskās apbūves vēja elektrostaciju izvieto ne tuvāk par 1 km, bet vēja parku – ne tuvāk par 2 km.
136.8. Ja vēja elektrostacija rada apēnojumu esošai apbūvei, tad jāsaņem attiecīgās ēkas īpašnieka rakstisks saskaņojums.
136.10. Vēja elektrostaciju novietojumu paredz, izstrādājot detālplānojumu.”
Pēdējam pieminētajam punktam līdzīga prasība ir ierakstīta arī Saldus novada TIAN.
Lai izietu no šīs prettiesiskās situācijas, attīstītājam ir jāizstrādā lokālplānojumi teritorijas plānojumu grozījumiem abos iesaistītajos novados.
Lokālplānokumu izstrāde ir uzsākta, bet ne turpināta, pabeigta un apstiprināta.
3. IVN ziņojuma ainavas un vizuālās ietekmes sadaļa nav izstrādāta atbilstošā kvalitātē.
Kustīgu (rotējošu) objektu vizualizācijai izmantota statisku objektu vizualizācijas metode – fotomontāža.
Nepieciešams ziņojumu papildināt ar video simulācijām no attiecīgajiem skatu punktiem.
Es iebilstu pret paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā" akceptu, jo projekta IVN ziņojums ir sastādīts ar kļūdām un pieļaujot procedūras pārkāpumus.
1. Tāda līmeņa dokumentam, kas iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetam, būtu jābūt uzrakstītam labā valodā un bez kļūdām.
Piemēram, ir nepareiza dokumenta struktūra.
Nodaļa “Sociāli ekonomiskie aspekti” kā apakšnodaļa ir ievietota nodaļā “Vides stāvokļa raksturojums un paredzētās darbības ietekmes uz vidi izvērtējums”.
Vēl piemēram, teikums no ziņojuma 226. lappuses:
“Lai tiktu izvērtēta pozitīvā un negatīvā ietekme, būtiski faktori ir iedzīvotāju skaits, nodarbinātības līmenis, saimnieciskā aktivitāte, demogrāfija, uzņēmējdarbības rādītāji, ietekme uz tūrismu un rekreācijas iespējām, lauksaimniecība un citi aspekti.”
Kā zināms, demogrāfija ir zinātne, kas pēta iedzīvotāju sastāvu un tā izmaiņas. Iespējams, bija domāts “demogrāfisko procesu dinamika” vai “demogrāfisko procesu tendences”.
2. MK noteikumu 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 162. punkts nosaka: “Teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt teritorijas, kurās vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta.”
Skrundas novada Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (TIAN) 136.3. punkts, savukārt, norāda: “No lauku teritorijā esošām dzīvojamām mājām vēja parku izvieto ne tuvāk par attālumu, kas ir piecas reizes lielāks nekā vēja elektrostacijas maksimālais augstums.”
Tātad, vietējā pašvaldība ir noteikusi, ka teritorijā 1235m rādiusā ap jebkuru lauku māju VES (vēja elektrostaciju) būvniecība ir aizliegta.
5 X 247m (zemākā VES modeļa augstums)=1235m.
Apskatot ziņojuma 2.1.2. tabulu, redzams, ka vairākas stacijas ir ieplānotas aizlieguma zonā, piemēram, no mājām “Gaidupes” – 1094m attālumā, no “Sterķu” mājām – 923m.
Nav ievēroti arī citi Skrundas novada TIAN uzstādījumi:
“136.4. No ciemu un pilsētu teritorijās esošās vai plānotās blīvās dzīvojamās apbūves un publiskās apbūves vēja elektrostaciju izvieto ne tuvāk par 1 km, bet vēja parku – ne tuvāk par 2 km.
136.8. Ja vēja elektrostacija rada apēnojumu esošai apbūvei, tad jāsaņem attiecīgās ēkas īpašnieka rakstisks saskaņojums.
136.10. Vēja elektrostaciju novietojumu paredz, izstrādājot detālplānojumu.”
Pēdējam pieminētajam punktam līdzīga prasība ir ierakstīta arī Saldus novada TIAN.
Lai izietu no šīs prettiesiskās situācijas, attīstītājam ir jāizstrādā lokālplānojumi teritorijas plānojumu grozījumiem abos iesaistītajos novados.
Lokālplānokumu izstrāde ir uzsākta, bet ne turpināta, pabeigta un apstiprināta.
3. IVN ziņojuma ainavas un vizuālās ietekmes sadaļa nav izstrādāta atbilstošā kvalitātē.
Kustīgu (rotējošu) objektu vizualizācijai izmantota statisku objektu vizualizācijas metode – fotomontāža.
Nepieciešams ziņojumu papildināt ar video simulācijām no attiecīgajiem skatu punktiem.
14.12.2025. 12:00
Fiziska persona
Esmu KATEGORISKI PRET Latvijas Dabas, visa dzīvā pamatu pamata iznīcināšanu. Vienīgie, kas no šī ārprāta iegūst ir šī likvidācijas "biznesa" īpašnieki un tiem pietuvinātie. "Neatkarīgie" piesaistītie eksperti pat elementāras lietas nespēj izskaidrot, bet apgalvo, ka pētījumi veikti saskaņā ar valdības pieņemtajiem likumiem un lēmumiem. Ir bijušas pietiekoši daudz tikšanās reizes, kad šie "speciālisti" cenšas izlocīties ar pamatīgiem meliem, vēl vairāk tajos sapinās, kad tiem uzdod vienkāršus jautājumus un izrādās, viņi ne tuvumā nav bijuši vietām, par kurām snieguši savas "atziņas". Tas arī izskaidro, šo "neatkarīgo" lēmuma rezultātu, kas normāli domājošam cilvēkam nav pieņemams. Gan varas pāŗstāvji, gan "eksperti" stāsta vienu un to pašu pasaku, cenšoties pārliecināt, ka tie vēja monstri nes Latvijai labumu. Jautājums....kādu? Ko Latvija iegūst, izcērtot mežus, kur kā sekas ir dzīvās radības sugu, izotopu strauja iznīcināšana? JAutājums, cik maksā tāds "eksperts", kurš stāv cilvēku priekšā un runā pilnīgi absurdas lietas, kam ar realitāti nav nekāda sakara. Priecēja, ka ELLES eksperts Oskars Beikulis, nespējot pretargumentēt cilvēku savāktos faktus un aprēķinus, bija spiests atzīt, ka vēja monstri ir ar paaugstinātu bīstamību. Kam tas vēl nav skaidrs? Tikai nāves biznesā iesaistītajiem! Viena monstra pamatam tiek iznīcināta dzīvā Zeme 4 skolas sporta laukumu izmērā, 6 m dziļumā. Nav jābūt speciālistam, lai saprastu, kas notiks ar gruntsūdeņiem, kas it tieši šajā dziļumā. Ja Saldus novadā Zemē taisās sagāzt 100-tiem tūkštošus tonnas betona un armatūras, tas ir iznīcināts regions. Dabiskā pāŗtikas ķēdes iznīcināšana, sākot ar baktērijām, beidzot ar lieljiem dzīvniekiem un putniem. 260+ metru augstunā, 200+ metru diametrā tītavas iznīcinās lidojošos gan putnus, gan kukaiņus. Mums stāstīja par sikspārņiem, kā rezukltātā to sugas strauji samazināsies, bet kas būs ar pārējiem?...Gājputni, stārķi, vanagi, ērgļi, pūces etc...tā tiek Saldus novads taisīts par kapsētu visam dzīvajam. No vēja monstra spārniem laika apstākļu iedarbībā liela teritorija būs piesārņota ar mikrošķiedru daļām. Kādi pasākumi paredzēti veikti monstru avāriju, degšanas gadījumā? Kas notiks ar simtien tonnu smēŗvielām, kas ir regulāri jamaina? Mēs esam šīs tehnologijas izpētījuši un jautājums, kāpēc citas valstis no tiem šobrīd cenšas atbrīvoties? Šis vēja generatoru "bizness" iznīcina ne tikai Dabu, dzīvo radību, gruntsūdeņus, to infraskaņas un zemās frekvences arī ir ieroči pret cilvēku, dzīvo radību. Kāpēc vietējie "eksperti" un "biznesa" ieviesēji spītīgi noklusē un melo par patiesajām, neatgriezeniskajām sekām, kuras Eiropas valstīs jau ir pierādītas tiesās un uzvarējuši cietuši...? Šīs zemes ekonomika strauji tiek iznīcināta. Cilvēkiem stāsta, cik lēta būs elektrība, bet klusē, cik maksās sabalansēšana, ar visām no tā izrietošajām sekām, kas cilvēkus dzīs nabadzībā. Vienkāršs veids, kā atņemt īpašumus. (Davosas pasaules ekonomikas forums. Klaus Švābs "4. industriālā revolūcija"...cilvēkam nepieder nekas...) Ir veikti daudzi pētījumi, aprēķini un NEVIENS neatspēko šo ārprātu. Šis ir plānveidīgs, atklāts visa veida karš pret Latvijas Zemi, cilvēkiem, dzīvo Dabu. Kam šī Zeme ir nodota, kādām vajadzībām, ja pašu varas ir sākušas karagājienu pret visu, kas ir šai Zemē? Es nevēlos dzīvo, zaļo Saldus novadu ar simtiem tūkstošiem tonnu betona un armatūras zemē, simtiem ha lauku, pārklāti ar saules paneļiem, izcirsti meži, iznīcināti ceļi un meli, meli, meli! Vai zemniekiem tika izskaidrotas visas reālās sekas? Nē! TIka piedāvāti nāves graši, bet ne vārda par neatgriezeniskajām sekām. Par ainavas izkropļošanu vispār nerunāsim! Kādiem "speciālistiem" tas ārprāts ir acij tīkams? Dzīvot starp monstriem, kuri iznicina pašu cilvēku. Gudrie paši zinās, kam tiek piedēvēti šie vārdi..."Meliem jābūt pietiekami lieliem un tie jāatkārto pietiekami bieži, lai cilvēki tiem sāktu ticēt". Es piesaucu lēmēju SirdsApziņas un skaidro saprātu beidzot aptvert, kādus lēmumus un, ar kādām sekām varat pieņemt vai nepieņemt. Uz spēles nav likts kāds nenozīmīgs vietējais projektiņš. Uz spēles jau ir likta dzīvība, dzīvības pamatu pamats...Jūs arī savus un savu bērnu, mazbērnu likteņus liekat uz spēles...tiem būs dzīvot savā senču Dzīvā Zemē vai plēsoņu "bizmesa" iznīcinātā, tukšā teritorijā. Mums stāsta ka klimats mainās, būs bads....tad paši lēmēji to arī realizē. Katram noziegumam ir vārds un uzvārds. Laiki mainās...Nekļūstiet par globālo noziedznieku līdzdarboņiem!
14.12.2025. 21:04
Elīna Apine
Iebilstu pret VES celtniecību Latvijā. Nav pieņemams tik liels dabas bojājums.
14.12.2025. 21:19
Fiziska persona
Iebilstu pret VES “Kurzeme” akceptu, jo IVN pats atzīst, ka Latvijā nav specifisku normatīvu zemfrekvences/infraskaņas izvērtējumam, un balstās uz ārvalstu pieeju, kas aptver tikai 10–160 Hz (Dānijas regulējums; IVN PDF lpp. 50). Tas nozīmē, ka 0–10 Hz (infraskaņas zemākais diapazons) praksē paliek ārpus izvērtējuma ietvara. Vienlaikus IVN atsaucas uz PVO rekomendēto 45 dB(A) Ldvn vēja turbīnu troksnim, bet norāda, ka tā ir rekomendācija (IVN PDF lpp. 50), nevis Latvijā saistošs kritērijs.
Lūdzu MK neakceptēt darbību, kamēr nav MK noteikumu ar vienotām robežvērtībām, monitoringu un rīcības algoritmiem (tostarp zemākajās frekvencēs).
Zagšana zagšanas galā ir jāizbeidz!
Zagšana zagšanas galā ir jāizbeidz!
14.12.2025. 21:19
Lita Ventiņa
1.Iebilstu pret VES “Kurzeme” akceptu, jo IVN pats atzīst, ka Latvijā nav specifisku normatīvu zemfrekvences/infraskaņas izvērtējumam, un balstās uz ārvalstu pieeju, kas aptver tikai 10–160 Hz (Dānijas regulējums; IVN PDF lpp. 50). Tas nozīmē, ka 0–10 Hz (infraskaņas zemākais diapazons) praksē paliek ārpus izvērtējuma ietvara. Vienlaikus IVN atsaucas uz PVO rekomendēto 45 dB(A) Ldvn vēja turbīnu troksnim, bet norāda, ka tā ir rekomendācija (IVN PDF lpp. 50), nevis Latvijā saistošs kritērijs.
Lūdzu MK neakceptēt darbību, kamēr nav MK noteikumu ar vienotām robežvērtībām, monitoringu un rīcības algoritmiem (tostarp zemākajās frekvencēs)
2.Iebilstu, jo IVN norāda: Latvijā nav normatīvo aktu, kas nosaka mirgošanas (shadow flicker) novērtēšanu un pieļaujamo līmeni (IVN PDF lpp. 60). IVN pats atzīst, ka daudzviet robežvērtības ir vadlīnijās un visbiežāk balstās Vācijas pieejā, minot biežāk lietotās robežas: 30 h/gadā (sliktākais scenārijs) un 8 h/gadā (reālais scenārijs) (IVN PDF lpp. 60).
Mirgošanas ietekmju izvērtējumā IVN atzīst pārsniegumu iespējamību, taču ietekmju novēršana lielā mērā tiek risināta kā “vēlāk realizējams tehnisks pasākums”, nevis kā obligāta prasība ar skaidri definētiem sliekšņiem, algoritmiem, monitoringu un atbildību. Bez saistoša Latvijas regulējuma un obligātas kontroles sistēmas nav pārliecības, ka ietekme tiks konsekventi novērsta ekspluatācijā.
Lūdzu MK neakceptēt projektu, kamēr nav noteiktas saistošas robežvērtības, automātiskās apturēšanas režīmi, monitorings un uzraudzības atbildīb
3.Iebilstu, jo IVN, runājot par iedzīvotāju drošību, paredz, ka līdz pašvaldības ceļiem drošības attālumu var samazināt līdz 86 m, ja tiek ieviesti tehniskie risinājumi (IVN PDF lpp. 216) apledojuma novēršanai. Vienlaikus IVN rāda, ka ledus gabalu aizmešanas aprēķinātais attālums var sasniegt 316 m (IVN PDF lpp. 215), un pats atzīst, ka pieņēmumi balstīti arī uz Nīderlandes kontekstu, kur apledojums tiek pieņemts kā reta parādība (vidēji 2 dienas gadā) (IVN PDF lpp. 210).
Latvijas klimatā šādi pieņēmumi var nebūt pietiekami pamatoti, un 86 m līdz publiskai infrastruktūrai ir pārāk maz. Bez tam IVN ziņojums nepilnīgi vērtē riskus publiskajā ārtelpā, proti, vietās, kur iedzīvotāji un apmeklētāji uzturas ārpus ēkām un valsts autoceļiem. Meži, lauksaimniecības zemes, meža ceļi, rekreācijas teritorijas un citas brīvi pieejamas teritorijas VES tiešā tuvumā netiek analizētas kā risku skartas teritorijas, lai gan šajās vietās praktiski uzturas cilvēki (mednieki, mežstrādnieki, sēņotāji, sportotāji u. c.).
Lūdzu MK neakceptēt vai noteikt, ka minimālais attālums līdz ceļiem nevar tikt samazināts bez pilna kvantitatīva riska novērtējuma un atteices gadījumu analīzes.
Iebilstu, jo IVN paredz 13 113–19 271 kravas automašīnu reisus būvniecības procesā (2.4.1 tabula; IVN PDF lpp. 37), un norāda, ka piekļuve notiks pa P107, pašvaldības un LVM ceļiem (IVN PDF lpp. 11). Tajā pašā laikā IVN tieši pasaka, ka precīzs transportēšanas maršruts šobrīd nav zināms un tiks noteikts tikai būvdarbu organizācijas plānā (IVN PDF lpp. 56).
Tas nozīmē, ka sabiedrība un pašvaldība IVN stadijā nevar reāli izvērtēt, kurus ceļus un apdzīvotās vietas smagais transports skars, un kā tiks novērsti bojājumi un satiksmes drošības riski. Sabiedrība jau šobrīd saskarās ar ļoti negatīvu pieredzi, kad IVN procesā nepietiekami izvērtētas ietekmes un nepietiekami noteikti ierobežojumi šo ietekmju ierobežošanai, uzsākot VES būvniecības procesu, noved pie ceļu sabrukšanas, iedzīvotāju mobilitātes apdraudēšanas un finansiāliem riskiem, kas saistīti ar ceļu labošanu un uzturēšanu.
Lūdzu MK neakceptēt projektu, kamēr nav publiski zināms maršruts un saistošas garantijas ceļu atjaunošanai.
4.Iebilstu, jo IVN kumulatīvās ietekmes izvērtējumā uz putniem kā kritēriju izmanto līdz 5 km attālumu, un secina, ka 5 km rādiusā nav ne esošu, ne citu IVN procesā esošu VES projektu (IVN PDF lpp. 127). Šāds 5 km pieņēmums ir ļoti šaurs un var neaptvert reālo situāciju migrācijas un barošanās teritoriju mērogā, kā arī neietver projektus, kas vēl nav IVN stadijā vai nav iekļauti izmantotajā sarakstā.
Bez tam ornitologu atzinums izsmeļoši apraksta konkrētas putnu aizsardzībai paredzētās STOP-ON-DEMAND sistēmas (PProTecBird, DDTBird, IdentiFlight, BBirdSentinel, SafeWind) un pat iesaka planētājputnus aprīkot ar GPS raidītājiem, bet IVN ziņojumā aprobežojas ar vispārīgu formulējumu “detektēšanas iekārtas” un “SOD sistēmas”, bez saistoša tehniskā standarta (piem., noteikta detekcijas attāluma, precizitātes, reaģēšanas laika), kas nozīmē, ka VES būvētājs var izvēlēties lētākā un ne tik efektīvās iekārtas un putnu aizsardzība netiks nodrošināta. Tāpat IVN ziņojumā un turbīnu izvietošanas nosacījumos nav ieviesti ornitologu rekomendētie 1000-3000 m attālumi no aizsargājamo putnu ligzdošanas vietām (mazais ērglis, piemēram)
Lūdzu MK neakceptēt plānoto darbību, kamēr nav veikts plašāks kumulatīvās ietekmes novērtējums (ne tikai 5 km robežās) un novērtēts kopējais risks putniem reģiona VES projektu kontekstā.
5.Iebilstu, jo IVN norāda, ka pēc ekspluatācijas beigām vēja parks var tikt demontēts vai pārbūvēts (repowering), un “šobrīd nav iespējams prognozēt”, kurš risinājums tiks izvēlēts (IVN PDF lpp. 45). Uz sabiedrības jautājumiem par to, kādas finansiālās garantijas nodrošina rekultivāciju, IVN ziņojuma izstrādātājs norāda, ka “labojumi ziņojumā netiek veikti”, un atsaucas uz vispārīgu principu, ka izmaksas būšot jāsedz parka īpašniekam un ka attiecīgi nosacījumi paredzēti apbūves tiesību līgumos ar zemes īpašniekiem. Šīs atbildes nesatur informāciju par konkrētiem finanšu nodrošinājuma instrumentiem (piem., banku garantijas, depozīti, apdrošināšana vai fondi), kā arī neparedz mehānismu gadījumiem, kad operators vairs nav maksātspējīgs vai beidzis pastāvēt.
Tas nozīmē, ka nav skaidra, saistoša demontāžas un teritorijas pilnīgas rekultivācijas plāna ar termiņiem, apjomu un finanšu garantijām.
Bez finanšu nodrošinājuma pastāv risks, ka pēc 25–30 gadiem izmaksas vai nepabeigtas saistības var tikt pārliktas uz publisko sektoru.
Lūdzu MK neakceptēt projektu, kamēr nav MK noteikumu par demontāžu/rekultivāciju un obligāts finanšu nodrošinājums (depozīts/garantija/fonds).
Lūdzu MK neakceptēt darbību, kamēr nav MK noteikumu ar vienotām robežvērtībām, monitoringu un rīcības algoritmiem (tostarp zemākajās frekvencēs)
2.Iebilstu, jo IVN norāda: Latvijā nav normatīvo aktu, kas nosaka mirgošanas (shadow flicker) novērtēšanu un pieļaujamo līmeni (IVN PDF lpp. 60). IVN pats atzīst, ka daudzviet robežvērtības ir vadlīnijās un visbiežāk balstās Vācijas pieejā, minot biežāk lietotās robežas: 30 h/gadā (sliktākais scenārijs) un 8 h/gadā (reālais scenārijs) (IVN PDF lpp. 60).
Mirgošanas ietekmju izvērtējumā IVN atzīst pārsniegumu iespējamību, taču ietekmju novēršana lielā mērā tiek risināta kā “vēlāk realizējams tehnisks pasākums”, nevis kā obligāta prasība ar skaidri definētiem sliekšņiem, algoritmiem, monitoringu un atbildību. Bez saistoša Latvijas regulējuma un obligātas kontroles sistēmas nav pārliecības, ka ietekme tiks konsekventi novērsta ekspluatācijā.
Lūdzu MK neakceptēt projektu, kamēr nav noteiktas saistošas robežvērtības, automātiskās apturēšanas režīmi, monitorings un uzraudzības atbildīb
3.Iebilstu, jo IVN, runājot par iedzīvotāju drošību, paredz, ka līdz pašvaldības ceļiem drošības attālumu var samazināt līdz 86 m, ja tiek ieviesti tehniskie risinājumi (IVN PDF lpp. 216) apledojuma novēršanai. Vienlaikus IVN rāda, ka ledus gabalu aizmešanas aprēķinātais attālums var sasniegt 316 m (IVN PDF lpp. 215), un pats atzīst, ka pieņēmumi balstīti arī uz Nīderlandes kontekstu, kur apledojums tiek pieņemts kā reta parādība (vidēji 2 dienas gadā) (IVN PDF lpp. 210).
Latvijas klimatā šādi pieņēmumi var nebūt pietiekami pamatoti, un 86 m līdz publiskai infrastruktūrai ir pārāk maz. Bez tam IVN ziņojums nepilnīgi vērtē riskus publiskajā ārtelpā, proti, vietās, kur iedzīvotāji un apmeklētāji uzturas ārpus ēkām un valsts autoceļiem. Meži, lauksaimniecības zemes, meža ceļi, rekreācijas teritorijas un citas brīvi pieejamas teritorijas VES tiešā tuvumā netiek analizētas kā risku skartas teritorijas, lai gan šajās vietās praktiski uzturas cilvēki (mednieki, mežstrādnieki, sēņotāji, sportotāji u. c.).
Lūdzu MK neakceptēt vai noteikt, ka minimālais attālums līdz ceļiem nevar tikt samazināts bez pilna kvantitatīva riska novērtējuma un atteices gadījumu analīzes.
Iebilstu, jo IVN paredz 13 113–19 271 kravas automašīnu reisus būvniecības procesā (2.4.1 tabula; IVN PDF lpp. 37), un norāda, ka piekļuve notiks pa P107, pašvaldības un LVM ceļiem (IVN PDF lpp. 11). Tajā pašā laikā IVN tieši pasaka, ka precīzs transportēšanas maršruts šobrīd nav zināms un tiks noteikts tikai būvdarbu organizācijas plānā (IVN PDF lpp. 56).
Tas nozīmē, ka sabiedrība un pašvaldība IVN stadijā nevar reāli izvērtēt, kurus ceļus un apdzīvotās vietas smagais transports skars, un kā tiks novērsti bojājumi un satiksmes drošības riski. Sabiedrība jau šobrīd saskarās ar ļoti negatīvu pieredzi, kad IVN procesā nepietiekami izvērtētas ietekmes un nepietiekami noteikti ierobežojumi šo ietekmju ierobežošanai, uzsākot VES būvniecības procesu, noved pie ceļu sabrukšanas, iedzīvotāju mobilitātes apdraudēšanas un finansiāliem riskiem, kas saistīti ar ceļu labošanu un uzturēšanu.
Lūdzu MK neakceptēt projektu, kamēr nav publiski zināms maršruts un saistošas garantijas ceļu atjaunošanai.
4.Iebilstu, jo IVN kumulatīvās ietekmes izvērtējumā uz putniem kā kritēriju izmanto līdz 5 km attālumu, un secina, ka 5 km rādiusā nav ne esošu, ne citu IVN procesā esošu VES projektu (IVN PDF lpp. 127). Šāds 5 km pieņēmums ir ļoti šaurs un var neaptvert reālo situāciju migrācijas un barošanās teritoriju mērogā, kā arī neietver projektus, kas vēl nav IVN stadijā vai nav iekļauti izmantotajā sarakstā.
Bez tam ornitologu atzinums izsmeļoši apraksta konkrētas putnu aizsardzībai paredzētās STOP-ON-DEMAND sistēmas (PProTecBird, DDTBird, IdentiFlight, BBirdSentinel, SafeWind) un pat iesaka planētājputnus aprīkot ar GPS raidītājiem, bet IVN ziņojumā aprobežojas ar vispārīgu formulējumu “detektēšanas iekārtas” un “SOD sistēmas”, bez saistoša tehniskā standarta (piem., noteikta detekcijas attāluma, precizitātes, reaģēšanas laika), kas nozīmē, ka VES būvētājs var izvēlēties lētākā un ne tik efektīvās iekārtas un putnu aizsardzība netiks nodrošināta. Tāpat IVN ziņojumā un turbīnu izvietošanas nosacījumos nav ieviesti ornitologu rekomendētie 1000-3000 m attālumi no aizsargājamo putnu ligzdošanas vietām (mazais ērglis, piemēram)
Lūdzu MK neakceptēt plānoto darbību, kamēr nav veikts plašāks kumulatīvās ietekmes novērtējums (ne tikai 5 km robežās) un novērtēts kopējais risks putniem reģiona VES projektu kontekstā.
5.Iebilstu, jo IVN norāda, ka pēc ekspluatācijas beigām vēja parks var tikt demontēts vai pārbūvēts (repowering), un “šobrīd nav iespējams prognozēt”, kurš risinājums tiks izvēlēts (IVN PDF lpp. 45). Uz sabiedrības jautājumiem par to, kādas finansiālās garantijas nodrošina rekultivāciju, IVN ziņojuma izstrādātājs norāda, ka “labojumi ziņojumā netiek veikti”, un atsaucas uz vispārīgu principu, ka izmaksas būšot jāsedz parka īpašniekam un ka attiecīgi nosacījumi paredzēti apbūves tiesību līgumos ar zemes īpašniekiem. Šīs atbildes nesatur informāciju par konkrētiem finanšu nodrošinājuma instrumentiem (piem., banku garantijas, depozīti, apdrošināšana vai fondi), kā arī neparedz mehānismu gadījumiem, kad operators vairs nav maksātspējīgs vai beidzis pastāvēt.
Tas nozīmē, ka nav skaidra, saistoša demontāžas un teritorijas pilnīgas rekultivācijas plāna ar termiņiem, apjomu un finanšu garantijām.
Bez finanšu nodrošinājuma pastāv risks, ka pēc 25–30 gadiem izmaksas vai nepabeigtas saistības var tikt pārliktas uz publisko sektoru.
Lūdzu MK neakceptēt projektu, kamēr nav MK noteikumu par demontāžu/rekultivāciju un obligāts finanšu nodrošinājums (depozīts/garantija/fonds).
14.12.2025. 21:29
Fiziska persona
Paredzētā darbība nav akceptējama. Par to liecina neskaitāmi pārkāpumi IVN procesā, normatīvā regulējuma nepilnības un tā piemērošanas formālums. Šeit tikai neliels ieskats konstatētajās problēmās un nepilnībās.
IVN likuma 14.2 panta pārkāpums – sabiedrības viedokļi nav pilnībā integrēti.
IVN likuma 14. panta 1. daļas pārkāpums – IVN jābalstās uz pilnīgiem datiem, nevis uz nākotnē paredzētu izpēti (infraskaņa, ģeoloģija, apraide).
Piesardzības principa (Vides aizsardzības likuma 7.pants) neievērošana – apzināti ignorēti trūkstoši dati par infraskaņu un kumulatīvajām ietekmēm.
Sabiedrības līdzdalības principa (Aarhus konvencijas 6.pants) neievērošana – reāla līdzdalība formāla, neliels dalībnieku skaits, viedokļu neiekļaušana.
DAP atzinuma daļēja izpilde – lēmuma pieņemšana pie nepabeigta ietekmes novērtējuma.
Drošības attālumi IVN ziņojumā nav vienoti un caurskatāmi. Tur, kur Beļģijas risku metodika sniedz neērtus rezultātus, tā tiek “atšķaidīta” ar teorētisku uzticēšanos sensoriem un rotora spārna garumu. Reāla iedzīvotāju drošības analīze publiskajā ārtelpā nav pilnībā veikta – tā ir aizvietota ar plānošanas 800 m normu un Excel tabulu fragmentiem.
Attiecībā par ietekmi uz iedzīvotāju veselību: troksnis / zemfrekvences troksnis / “infraskaņa” un mirgošana ir novērtēti formāli, it kā korekti pēc papīriem, taču ar nepārprotamām nepilnībām, selektīvu metodiku pielietošanu un ļoti vāju saikni ar reālu veselības aizsardzību. Piemēram, Vides troksnis (3.1.3) Metodika un robežvērtības. Tiek izmantoti MK noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” – rūpnieciskā trokšņa robežlielumi 55/50/45 dB(A) L diena/L vakars/L nakts individuālām dzīvojamām mājām u. c.;
Aprēķini veikti ar IMMI 2024, izmantojot MK 16 5.pielikumā paredzētās rūpnieciskā trokšņa metodes (faktiski ISO 9613–2 tipa modelēšana);
Kā papildus atsauces vērtība izmantota PVO rekomendētā robežvērtība 45 dB(A) Ldvn vēja elektrostacijām.
Neskatoties uz to, ka metodika atbilst Latvijas normatīvam (MK 16), IMMI ir standarta rīks un tiek vismaz pieminēta PVO 45 dB(A) robežvērtība, ne tikai “ļoti dāsnie” 55/50/45 dB, vērojamas virkne problēmas jeb nepilnības, un proti:
PVO robežvērtību reāla nepiemērošana:
- Ziņojumā atzīts, ka, īstenojot 2.A alternatīvu, 11 dzīvojamās teritorijās trokšņa līmenis pārsniegs PVO ieteikto 45 dB(A), taču šiem pārsniegumiem netiek piesaistīti obligāti ietekmi mazinoši pasākumi.
- 5.2.2 tabulā prasība par “klusāku modeli, lai sasniegtu PVO līmeni” ir tikai rekomendējoša (R), nevis obligāta (O). Tātad PVO tiek piesaukta, bet ne reāli ieviesta kā kritērijs;
- Netiek vērtētas īpašās skaņas raksturlieluma problēmas (amplitūdas modulācija, tonalitāte);
- MK 16 paredz korekciju tonālam troksnim (–5 dB atļautajam līmenim), ko EVA atzinumā skaidri atgādina, runājot par apakšstacijas troksni. Taču attiecībā uz vēja turbīnu troksni nekur nav precīzi izvērtēts, vai pastāv tonāli vai amplitūdas modulēti komponenti (klasiskais “sviš-š-š”), kas pēc PVO un citu valstu vadlīnijām būtiski palielina traucējumu risku, arī pie kopumā zema LAeq.
Rezultātā vērtē tikai “gludo vidējo dB(A)” un ignorē tieši to efektu, par kuru cilvēki visvairāk sūdzas.
- Netiek vērtēts kumulatīvs troksnis no citiem VES parkiem:
- 2.8. nodaļā ir uzskaitīti citi plānotie VES parki reģionā, tostarp ar ~250+ m turbīnām.
- 3.1.3.1. raksturo citu rūpniecisko trokšņa avotu esamību, bet netiek veikts pilnvērtīgs kumulatīvais trokšņa modelis (VES Kurzeme + citi esošie / plānotie VES).
- Vējparki tiek vērtēti izolēti, lai gan cilvēka ausis summē visus dB kopā.
- Būvdarbu troksnis vienkārši “izmests miskastē”, ignorēts. Atsaucoties uz MK 16 2.8. punktu, būvdarbu troksnis netiek kvantitatīvi vērtēts. Formāli pareizi, bet no cilvēku veselības viedokļa – intensīvi divu gadu būvdarbi ar smago tehniku netiek pat provizoriski modelēti attiecībā uz tuvākajām mājām.
Attiecībā uz Zemas frekvences troksni un “infraskaņu” (no 3.1.4):
Latvijā nav specifisku robežvērtību zemas frekvences troksnim, tāpēc izmantots Dānijas Vides un pārtikas ministrijas rīkojums Nr. 135, kas nosaka:
- novērtējamo joslu 10–160 Hz;
- iekštelpu robežvērtību LpALF ≤ 20 dB pie vēja ātruma 6 un 8 m/s (10 m augstumā);
- Aprēķini veikti visām 59 dzīvojamām ēkām 2 km rādiusā, izmantojot Dānijas formulu un korekcijas (ΔgLF, ΔLσ, ΔLa) un pieņemot zemāko iespējamo ēkas sienu izolāciju, kā noteikts dāņu metodikā.
Pozitīvi ir tas, ka zemfrekvences troksnis vispār ir vērtēts, kas nav standarts daudzos IVN. Tomēr konstatētas nopietnas nepilnības, un proti:
- Infraskaņa (<10 Hz) vispār netiek vērtēta, tā vietā IVN definē zemfrekvences diapazonu 10–160 Hz un atzīmē, ka robežvērtības noteiktas tieši šim intervālam. Sadaļā Sabiedrības jautājumi 48.–50. komentārā tieši tiek jautāts par infraskaņas pētījumiem un izplatību; atbilde ir “labojumi nav veikti” un tiek minēta atsauce uz esošo zemfrekvences aprēķinu. Tātad 0–10 Hz diapazons nav analizēts vispār, lai gan modernas 250+ m turbīnas tieši šajā zonā rada visizteiktāko enerģiju.
- Dānijas regulējums izmantots selektīvi (izvēlāmies saldāko drupaču).
Dānijas rīkojums Nr. 135 satur divus būtiskus elementus:
- āra A-svaroto trokšņa limitu (42–44 dB 8 m/s), iekštelpu zemas frekvences limitu 20 dB. IVN no tā paņem tikai 20 dB iekštelpu limitu, bet nepiemēro dāņu ārējos A-svērto trokšņu limitus;
- neievieš dāņu prasību, ka projekts kopumā nedrīkst pārsniegt šos limitus pie 6/8 m/s.
Tādējādi metodikas “mātesvalsts” regulējums tiek izmantots fragmentāri, un tas ir acīmredzams “cherry-picking”.
Nav nekādu LFN/infraskaņas mazināšanas pasākumu ekspluatācijas stadijā. Uz jautājumu: “kādi tehniskie risinājumi ir paredzēti infraskaņas mazināšanai?”, atbilde ir viena frāze: klusāks VES modelis. Papildus pētījumi nav un netiek veikti, un IVN tekstā nav ne monitoringplāna, ne ekspluatācijas ierobežojumu (piem., nakts režīmi noteiktos meteo apstākļos). No minētā izriet, ka zemfrekvenci aprēķina vienu reizi uz papīra, secina “zem 20 dB”, un pēc tam nekādas kontroles instrumentu nav. Tiek improvizēts ar uzsvaru, ka “sliktākais scenārijs” nav nemaz tik slikts. Aprēķini veikti pie vēja ātruma 6 un 8 m/s 10 m augstumā. Tas atbilst dāņu metodikai, taču nav analizēts, kas notiek stabilas atmosfēras / inversijas naktīs, un netiek modelēts, kā mainās LFN pie citiem vēja ātrumiem (reāliem darbības režīmiem). Līdz ar to “sliktākais scenārijs” nozīmē “sliktākais standardizētais dāņu scenārijs”, nevis reāli sliktākais iespējamais.
Nākamais ir Mirgošanas efekts (3.2), kura izvērtēšanai izmantota metodika IVN apraksta mirgošanas efektu un atzīmē, ka Latvijā nav saistoša normatīva šajā jomā. Normatīvais ietvars balstās uz Vācijas / Beļģijas / Zviedrijas praksi:
- ≤30 h/gadā “ģeometriskais sliktākais scenārijs”;
- ≤10 h/gadā “reālais scenārijs” ar saules spīdēšanas datiem;
- daudziem projektiem tiek piemērotas 8h/gadā un ≤ 30/min. dienā kā rekomendējošs slieksnis.
Izmantoti meteoroloģijas dati no Liepājas stacijas un specializēta modelēšanas programma (konkrētais nosaukums nav minēts, bet tipiski tas ir WindPRO / WAsP modulis). Iegūtie rezultāti 3.2.2–3.2.3 tabulās uzrāda, ka desmitiem dzīvojamo ēku piedzīvo mirgošanas ietekmi, un daļai no tām ir robežvērtību pārsniegumi gan gadā, gan dienā (pēc 8 h un 30 min/dienā kritērijiem).
Problēma ir tajā, ka robežvērtības tiek izmantotas kā “atskaites punkts”, nevis saistošs dizaina kritērijs. Tiek uzskaitīts, cik ēkas pārsniedz robežvērtības, bet netiek paredzēts obligāts nosacījums plānojumu pārveidot tā, lai pārsniegumu nebūtu. Risinājums tiek atstāts uz nākotnes “tehnoloģiskajiem risinājumiem” (automātiska VES apturēšana u. tml.), bez skaidriem saistošiem parametriem, kad un cik bieži turbīnas darbība jāpārtrauc.
Metodikas izmantošana nav pilnībā caurspīdīga, par ko liecina EVA atzinumā minētais - ziņojumā pat nav skaidri norādīts, kādu attālumu līdz ēkām modelis izmantoja un kā atspoguļots, kuras ēkas vispār vērtētas. Līdz ar to nav iespējams neatkarīgi pārbaudīt, vai nav “aizmirstas” kādas ēkas mazliet ārpus 2 km vai ar sarežģītāku ģeometriju.
Nav arī veselības riska analīzes. IVN aprobežojas ar tekstu, ka “pētījumu par tiešu veselības kaitējumu nav, bet mirgošana ir traucējošs faktors”, un tāpēc (teorētiski) novērtējama un mazināma. Netiek vērtēta iespējama ietekme uz jutīgām grupām (piem., fotoparoksismālās reakcijas, migrēnas pacienti), lai gan literatūrā ir diskusijas par mirgošanas frekvenču tuvināšanos bīstamām zonām.
Kopumā secināms, ka metodikas netiek lietotas nevis konsekventi un saskaņā ar to “mātesvalstu” regulējumu, bet gan pielietotas fragmentāri un selektīvi. Piemēram, MK 16 tiek izmantots formāli pareizi, bet bez papildus korekcijām (tonalitāte, amplitūdas modulācija), kuras pati normatīvā vide ļauj/ paredz, un bez reālas PVO 45 dB(A) ieviešanas.
Savukārt Dānijas rīkojums Nr. 135 zemas frekvences trokšņa jomā tiek izmantots tikai tiktāl, cik ērti:
- paņem limitu 20 dB (iekštelpās),
- paņem aprēķinu formulu un sienu izolācijas tabulas,
- nepaņem ārpolitikas ārējos LAeq limitus un pilno regulējuma struktūru (iekļaujot atļauto risku, uzraudzību, kontroles mehānismus).
Vācijas / Beļģijas / Zviedrijas mirgošanas kritēriji tiek citēti, uzmodelēti, bet nav saistoši dizaina līmenī – pārsniegumi tiek konstatēti un “atzīmēti”, nevis izslēgti ar obligātu prasību ieviest kontrolsistēmas vai mainīt izvietojumu.
No normatīvā “ķeksīša” viedokļa IVN troksnis / zemfrekvences troksnis / mirgošana ir aptverts: ir atsauces uz MK 16, PVO, Dānijas rīkojumu, Vācijas/Beļģijas/ Zviedrijas mirgošanas vadlīnijām. No veselības aizsardzības un metodiku konsekvences viedokļa:
- infraskaņa (<10 Hz) vispār nav vērtēta;
- Dānijas un citu valstu metodikas izmantotas selektīvi;
- pārsniegumi pret PVO un mirgošanas rekomendācijām tiek “atzīti”, bet ne novērsti ar obligātiem pasākumiem;
- nav skaidras ekspluatācijas stadijas kontroles un monitoringa sistēmas tieši šiem minētajiem faktoriem.
No minētā secināms, ka trokšņa/mirgošanas sadaļa nepilda IVN likuma mērķi nodrošināt cilvēku veselības aizsardzību, bet vairāk kalpo kā juridisks formālisms, lai varētu atzīmēt, ka “vērtēts ir”.
IVN likuma 14.2 panta pārkāpums – sabiedrības viedokļi nav pilnībā integrēti.
IVN likuma 14. panta 1. daļas pārkāpums – IVN jābalstās uz pilnīgiem datiem, nevis uz nākotnē paredzētu izpēti (infraskaņa, ģeoloģija, apraide).
Piesardzības principa (Vides aizsardzības likuma 7.pants) neievērošana – apzināti ignorēti trūkstoši dati par infraskaņu un kumulatīvajām ietekmēm.
Sabiedrības līdzdalības principa (Aarhus konvencijas 6.pants) neievērošana – reāla līdzdalība formāla, neliels dalībnieku skaits, viedokļu neiekļaušana.
DAP atzinuma daļēja izpilde – lēmuma pieņemšana pie nepabeigta ietekmes novērtējuma.
Drošības attālumi IVN ziņojumā nav vienoti un caurskatāmi. Tur, kur Beļģijas risku metodika sniedz neērtus rezultātus, tā tiek “atšķaidīta” ar teorētisku uzticēšanos sensoriem un rotora spārna garumu. Reāla iedzīvotāju drošības analīze publiskajā ārtelpā nav pilnībā veikta – tā ir aizvietota ar plānošanas 800 m normu un Excel tabulu fragmentiem.
Attiecībā par ietekmi uz iedzīvotāju veselību: troksnis / zemfrekvences troksnis / “infraskaņa” un mirgošana ir novērtēti formāli, it kā korekti pēc papīriem, taču ar nepārprotamām nepilnībām, selektīvu metodiku pielietošanu un ļoti vāju saikni ar reālu veselības aizsardzību. Piemēram, Vides troksnis (3.1.3) Metodika un robežvērtības. Tiek izmantoti MK noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” – rūpnieciskā trokšņa robežlielumi 55/50/45 dB(A) L diena/L vakars/L nakts individuālām dzīvojamām mājām u. c.;
Aprēķini veikti ar IMMI 2024, izmantojot MK 16 5.pielikumā paredzētās rūpnieciskā trokšņa metodes (faktiski ISO 9613–2 tipa modelēšana);
Kā papildus atsauces vērtība izmantota PVO rekomendētā robežvērtība 45 dB(A) Ldvn vēja elektrostacijām.
Neskatoties uz to, ka metodika atbilst Latvijas normatīvam (MK 16), IMMI ir standarta rīks un tiek vismaz pieminēta PVO 45 dB(A) robežvērtība, ne tikai “ļoti dāsnie” 55/50/45 dB, vērojamas virkne problēmas jeb nepilnības, un proti:
PVO robežvērtību reāla nepiemērošana:
- Ziņojumā atzīts, ka, īstenojot 2.A alternatīvu, 11 dzīvojamās teritorijās trokšņa līmenis pārsniegs PVO ieteikto 45 dB(A), taču šiem pārsniegumiem netiek piesaistīti obligāti ietekmi mazinoši pasākumi.
- 5.2.2 tabulā prasība par “klusāku modeli, lai sasniegtu PVO līmeni” ir tikai rekomendējoša (R), nevis obligāta (O). Tātad PVO tiek piesaukta, bet ne reāli ieviesta kā kritērijs;
- Netiek vērtētas īpašās skaņas raksturlieluma problēmas (amplitūdas modulācija, tonalitāte);
- MK 16 paredz korekciju tonālam troksnim (–5 dB atļautajam līmenim), ko EVA atzinumā skaidri atgādina, runājot par apakšstacijas troksni. Taču attiecībā uz vēja turbīnu troksni nekur nav precīzi izvērtēts, vai pastāv tonāli vai amplitūdas modulēti komponenti (klasiskais “sviš-š-š”), kas pēc PVO un citu valstu vadlīnijām būtiski palielina traucējumu risku, arī pie kopumā zema LAeq.
Rezultātā vērtē tikai “gludo vidējo dB(A)” un ignorē tieši to efektu, par kuru cilvēki visvairāk sūdzas.
- Netiek vērtēts kumulatīvs troksnis no citiem VES parkiem:
- 2.8. nodaļā ir uzskaitīti citi plānotie VES parki reģionā, tostarp ar ~250+ m turbīnām.
- 3.1.3.1. raksturo citu rūpniecisko trokšņa avotu esamību, bet netiek veikts pilnvērtīgs kumulatīvais trokšņa modelis (VES Kurzeme + citi esošie / plānotie VES).
- Vējparki tiek vērtēti izolēti, lai gan cilvēka ausis summē visus dB kopā.
- Būvdarbu troksnis vienkārši “izmests miskastē”, ignorēts. Atsaucoties uz MK 16 2.8. punktu, būvdarbu troksnis netiek kvantitatīvi vērtēts. Formāli pareizi, bet no cilvēku veselības viedokļa – intensīvi divu gadu būvdarbi ar smago tehniku netiek pat provizoriski modelēti attiecībā uz tuvākajām mājām.
Attiecībā uz Zemas frekvences troksni un “infraskaņu” (no 3.1.4):
Latvijā nav specifisku robežvērtību zemas frekvences troksnim, tāpēc izmantots Dānijas Vides un pārtikas ministrijas rīkojums Nr. 135, kas nosaka:
- novērtējamo joslu 10–160 Hz;
- iekštelpu robežvērtību LpALF ≤ 20 dB pie vēja ātruma 6 un 8 m/s (10 m augstumā);
- Aprēķini veikti visām 59 dzīvojamām ēkām 2 km rādiusā, izmantojot Dānijas formulu un korekcijas (ΔgLF, ΔLσ, ΔLa) un pieņemot zemāko iespējamo ēkas sienu izolāciju, kā noteikts dāņu metodikā.
Pozitīvi ir tas, ka zemfrekvences troksnis vispār ir vērtēts, kas nav standarts daudzos IVN. Tomēr konstatētas nopietnas nepilnības, un proti:
- Infraskaņa (<10 Hz) vispār netiek vērtēta, tā vietā IVN definē zemfrekvences diapazonu 10–160 Hz un atzīmē, ka robežvērtības noteiktas tieši šim intervālam. Sadaļā Sabiedrības jautājumi 48.–50. komentārā tieši tiek jautāts par infraskaņas pētījumiem un izplatību; atbilde ir “labojumi nav veikti” un tiek minēta atsauce uz esošo zemfrekvences aprēķinu. Tātad 0–10 Hz diapazons nav analizēts vispār, lai gan modernas 250+ m turbīnas tieši šajā zonā rada visizteiktāko enerģiju.
- Dānijas regulējums izmantots selektīvi (izvēlāmies saldāko drupaču).
Dānijas rīkojums Nr. 135 satur divus būtiskus elementus:
- āra A-svaroto trokšņa limitu (42–44 dB 8 m/s), iekštelpu zemas frekvences limitu 20 dB. IVN no tā paņem tikai 20 dB iekštelpu limitu, bet nepiemēro dāņu ārējos A-svērto trokšņu limitus;
- neievieš dāņu prasību, ka projekts kopumā nedrīkst pārsniegt šos limitus pie 6/8 m/s.
Tādējādi metodikas “mātesvalsts” regulējums tiek izmantots fragmentāri, un tas ir acīmredzams “cherry-picking”.
Nav nekādu LFN/infraskaņas mazināšanas pasākumu ekspluatācijas stadijā. Uz jautājumu: “kādi tehniskie risinājumi ir paredzēti infraskaņas mazināšanai?”, atbilde ir viena frāze: klusāks VES modelis. Papildus pētījumi nav un netiek veikti, un IVN tekstā nav ne monitoringplāna, ne ekspluatācijas ierobežojumu (piem., nakts režīmi noteiktos meteo apstākļos). No minētā izriet, ka zemfrekvenci aprēķina vienu reizi uz papīra, secina “zem 20 dB”, un pēc tam nekādas kontroles instrumentu nav. Tiek improvizēts ar uzsvaru, ka “sliktākais scenārijs” nav nemaz tik slikts. Aprēķini veikti pie vēja ātruma 6 un 8 m/s 10 m augstumā. Tas atbilst dāņu metodikai, taču nav analizēts, kas notiek stabilas atmosfēras / inversijas naktīs, un netiek modelēts, kā mainās LFN pie citiem vēja ātrumiem (reāliem darbības režīmiem). Līdz ar to “sliktākais scenārijs” nozīmē “sliktākais standardizētais dāņu scenārijs”, nevis reāli sliktākais iespējamais.
Nākamais ir Mirgošanas efekts (3.2), kura izvērtēšanai izmantota metodika IVN apraksta mirgošanas efektu un atzīmē, ka Latvijā nav saistoša normatīva šajā jomā. Normatīvais ietvars balstās uz Vācijas / Beļģijas / Zviedrijas praksi:
- ≤30 h/gadā “ģeometriskais sliktākais scenārijs”;
- ≤10 h/gadā “reālais scenārijs” ar saules spīdēšanas datiem;
- daudziem projektiem tiek piemērotas 8h/gadā un ≤ 30/min. dienā kā rekomendējošs slieksnis.
Izmantoti meteoroloģijas dati no Liepājas stacijas un specializēta modelēšanas programma (konkrētais nosaukums nav minēts, bet tipiski tas ir WindPRO / WAsP modulis). Iegūtie rezultāti 3.2.2–3.2.3 tabulās uzrāda, ka desmitiem dzīvojamo ēku piedzīvo mirgošanas ietekmi, un daļai no tām ir robežvērtību pārsniegumi gan gadā, gan dienā (pēc 8 h un 30 min/dienā kritērijiem).
Problēma ir tajā, ka robežvērtības tiek izmantotas kā “atskaites punkts”, nevis saistošs dizaina kritērijs. Tiek uzskaitīts, cik ēkas pārsniedz robežvērtības, bet netiek paredzēts obligāts nosacījums plānojumu pārveidot tā, lai pārsniegumu nebūtu. Risinājums tiek atstāts uz nākotnes “tehnoloģiskajiem risinājumiem” (automātiska VES apturēšana u. tml.), bez skaidriem saistošiem parametriem, kad un cik bieži turbīnas darbība jāpārtrauc.
Metodikas izmantošana nav pilnībā caurspīdīga, par ko liecina EVA atzinumā minētais - ziņojumā pat nav skaidri norādīts, kādu attālumu līdz ēkām modelis izmantoja un kā atspoguļots, kuras ēkas vispār vērtētas. Līdz ar to nav iespējams neatkarīgi pārbaudīt, vai nav “aizmirstas” kādas ēkas mazliet ārpus 2 km vai ar sarežģītāku ģeometriju.
Nav arī veselības riska analīzes. IVN aprobežojas ar tekstu, ka “pētījumu par tiešu veselības kaitējumu nav, bet mirgošana ir traucējošs faktors”, un tāpēc (teorētiski) novērtējama un mazināma. Netiek vērtēta iespējama ietekme uz jutīgām grupām (piem., fotoparoksismālās reakcijas, migrēnas pacienti), lai gan literatūrā ir diskusijas par mirgošanas frekvenču tuvināšanos bīstamām zonām.
Kopumā secināms, ka metodikas netiek lietotas nevis konsekventi un saskaņā ar to “mātesvalstu” regulējumu, bet gan pielietotas fragmentāri un selektīvi. Piemēram, MK 16 tiek izmantots formāli pareizi, bet bez papildus korekcijām (tonalitāte, amplitūdas modulācija), kuras pati normatīvā vide ļauj/ paredz, un bez reālas PVO 45 dB(A) ieviešanas.
Savukārt Dānijas rīkojums Nr. 135 zemas frekvences trokšņa jomā tiek izmantots tikai tiktāl, cik ērti:
- paņem limitu 20 dB (iekštelpās),
- paņem aprēķinu formulu un sienu izolācijas tabulas,
- nepaņem ārpolitikas ārējos LAeq limitus un pilno regulējuma struktūru (iekļaujot atļauto risku, uzraudzību, kontroles mehānismus).
Vācijas / Beļģijas / Zviedrijas mirgošanas kritēriji tiek citēti, uzmodelēti, bet nav saistoši dizaina līmenī – pārsniegumi tiek konstatēti un “atzīmēti”, nevis izslēgti ar obligātu prasību ieviest kontrolsistēmas vai mainīt izvietojumu.
No normatīvā “ķeksīša” viedokļa IVN troksnis / zemfrekvences troksnis / mirgošana ir aptverts: ir atsauces uz MK 16, PVO, Dānijas rīkojumu, Vācijas/Beļģijas/ Zviedrijas mirgošanas vadlīnijām. No veselības aizsardzības un metodiku konsekvences viedokļa:
- infraskaņa (<10 Hz) vispār nav vērtēta;
- Dānijas un citu valstu metodikas izmantotas selektīvi;
- pārsniegumi pret PVO un mirgošanas rekomendācijām tiek “atzīti”, bet ne novērsti ar obligātiem pasākumiem;
- nav skaidras ekspluatācijas stadijas kontroles un monitoringa sistēmas tieši šiem minētajiem faktoriem.
No minētā secināms, ka trokšņa/mirgošanas sadaļa nepilda IVN likuma mērķi nodrošināt cilvēku veselības aizsardzību, bet vairāk kalpo kā juridisks formālisms, lai varētu atzīmēt, ka “vērtēts ir”.
14.12.2025. 22:08
Fiziska persona
Esmu PRET vēja parku būvniecību Latvijā tik lielos daudzumos un tik tuvu cilvēku un dzīvnieku, putnu mājām. Saražotā enerģija neatsvērs kaitējumu dabai, cilvēkiem un ainavai. Cilvēkam vajag dabu, lai atjaunotos, smeltos enerģiju un spēku. Ar vēja parkiem tiek izpostīta daba un tam sekos arī cilvēka slimības un bojāeja . Pietiek klanīties Briseles priekšā un ļaut izpostīt savu zemi !
Sabiedriskās apspriešanas ir formālas un informatīvas, cilvēku iebildumi netiek ņemti vērā.
Lūdzu MK apturēt šo vēja parku invāziju un atrast citus veidus kā palielināt enerģiju dabai un cilvēkiem saudzīgākā veidā.
Sabiedriskās apspriešanas ir formālas un informatīvas, cilvēku iebildumi netiek ņemti vērā.
Lūdzu MK apturēt šo vēja parku invāziju un atrast citus veidus kā palielināt enerģiju dabai un cilvēkiem saudzīgākā veidā.
14.12.2025. 22:42
Latvijas pilsone
PRET vēja stabiem Latvijā.
Mūsu dabai un cilvēkiem NAV jākalpo ārvalstu globālistu kabatām.
Lasiet pētījumus, kur Vācijā dabas aizsardzības iniciatīvā cīnās pret šo mežus iznīcinošo vājprātu.
https://naturschutz-initiative.de/aktuell/pressemitteilungen/ni-legt-widerspruch-gegen-windenergie-genehmigung-zollstock-ein/?fbclid=IwY2xjawOsA6pleHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZA80MDk5NjI2MjMwODU2MDkAAR5FXKKNGHDydnaoegf7USNryaNDV8V50PkydaN_DibldSGd1tWIWfT6fszzGw_aem_04uuR9AeEoes2_hQm9ayWg
Norvēģijā pašvaldības ziņo, ka solītie finansiālie labumi nepiepildās.
https://www.motvind.org/post/kommunene-f%C3%A5r-mindre-l%C3%B8fter-om-vindpenger-holder-ikke?fbclid=IwY2xjawOrXbtleHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZA80MDk5NjI2MjMwODU2MDkAAR4pLDM6saGSIDj8QeDQurqCPTJohGaW_ZCmau1z6EEUrB4FZVkRxu1ydWa8Jg_aem_pQ1DdNxFgc__N01SzxUsmQ
Lūdzu attopieties!
Sakārtojiet likuma normas, lai šī ir tiesiska valsts nevis "slaucama govs"!!!
Mūsu dabai un cilvēkiem NAV jākalpo ārvalstu globālistu kabatām.
Lasiet pētījumus, kur Vācijā dabas aizsardzības iniciatīvā cīnās pret šo mežus iznīcinošo vājprātu.
https://naturschutz-initiative.de/aktuell/pressemitteilungen/ni-legt-widerspruch-gegen-windenergie-genehmigung-zollstock-ein/?fbclid=IwY2xjawOsA6pleHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZA80MDk5NjI2MjMwODU2MDkAAR5FXKKNGHDydnaoegf7USNryaNDV8V50PkydaN_DibldSGd1tWIWfT6fszzGw_aem_04uuR9AeEoes2_hQm9ayWg
Norvēģijā pašvaldības ziņo, ka solītie finansiālie labumi nepiepildās.
https://www.motvind.org/post/kommunene-f%C3%A5r-mindre-l%C3%B8fter-om-vindpenger-holder-ikke?fbclid=IwY2xjawOrXbtleHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZA80MDk5NjI2MjMwODU2MDkAAR4pLDM6saGSIDj8QeDQurqCPTJohGaW_ZCmau1z6EEUrB4FZVkRxu1ydWa8Jg_aem_pQ1DdNxFgc__N01SzxUsmQ
Lūdzu attopieties!
Sakārtojiet likuma normas, lai šī ir tiesiska valsts nevis "slaucama govs"!!!
14.12.2025. 23:08
Aigars Bīlāns
Esmu pret visa veida vēja parkiem Latvijā jo
1. Tie degradē vidi
2. Neveicinās tūrismu
3.Rada zibšņus,ultraskaņu,troksni
4. Posta dabu
5. Veicinās cilvēku aizbraukšanu no Latvijas, jo tikai retais būs spējīgs dzīvot to tuvumā
6. Rada lielas šaubas ka uzstādītāji pēc ekspluatācijas beigām tos nojauks un utilizēs.
7. Nav ekanomiski pamatoti
8. Nav veikti pētījumi ar tik augstiem kādus grib uzstādīt.
9. Slogs par elektrības līdzsvarošanu gulsies uz Latvijas patērētājiem
utt.
1. Tie degradē vidi
2. Neveicinās tūrismu
3.Rada zibšņus,ultraskaņu,troksni
4. Posta dabu
5. Veicinās cilvēku aizbraukšanu no Latvijas, jo tikai retais būs spējīgs dzīvot to tuvumā
6. Rada lielas šaubas ka uzstādītāji pēc ekspluatācijas beigām tos nojauks un utilizēs.
7. Nav ekanomiski pamatoti
8. Nav veikti pētījumi ar tik augstiem kādus grib uzstādīt.
9. Slogs par elektrības līdzsvarošanu gulsies uz Latvijas patērētājiem
utt.
15.12.2025. 01:12
Fiziska persona
Esmu kategoriski pret vēja fermu būvniecību Latvijas zemē-tās degradēs vidi un radīs milzīgu kaitējumu -sākot no to ražošanas,transportēšanas un bei
15.12.2025. 03:29
Atlasīti 220 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25