Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Vēja elektrostaciju darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un apgrūtina to pārskatāmību, turklāt ir ietverti vispārīgos tiesību aktos, kas dažkārt ir pārāk vispārīgi vēja elektrostacijām, līdz ar to rada neizpratni piemērošanā un bažas par neizpildi. Turklāt vēja elektrostaciju ekspluatācija, neskatoties uz to, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tiek rūpīgi vērtēta ikvienas vēja elektrostacijas iespējamā ietekme uz cilvēku, viņa veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšana, iedzīvotāju vidū rada nepatiku un bažas par vēja turbīnu radīto troksni un mirgošanas efektu, kā arī par vēja elektrostaciju darbības uzraudzības trūkumu to dzīves ciklā, līdz ar to nepieciešams vienots tiesiskais regulējums uz šīm elektrostacijām atbilstošu, skaidru prasību definēšanai un to izpildes uzraudzībai.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veicināt cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu vēja elektrostacijas ekspluatāciju.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Enerģētika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
28.07.2026. - 12.08.2026.
Informācija
Kopš 2026. gada februāra Klimata un enerģētikas ministrija ir organizējusi tikšanās un diskusijas ar iedzīvotājiem un nozari. Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku iesaistīto pušu līdzdalību un panāktu sabalansētu regulējumu, Klimata un enerģētikas ministrija arī lūgusi publiski sniegt komentārus un priekšlikumus par noteikumu projekta sākotnējo redakciju (https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/kem-aicina-sniegt-viedokli-par-precizeto-ves-ekspluatacijas-noteikumu-projektu).
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Jebkurš iedzīvotājs, kura nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums, dzīvojamā māja vai tās daļa saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā – atrodas divu kilometru rādiusā no sauszemē esošas vēja elektrostacijas robežas
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Vēja elektroenerģijas ražotāji
Sagatavoja
Ilāna Garbere-Bule (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
28.07.2026. 18:21
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-1439/79
Leonīds Palms - Cēsu rajona Drustu pagasta zemnieku saimniecība "PĻAVNAS"
Iebildums pret projekta 13. un 14. punktu – nepietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa kontrolei.
Iebilstam pret projekta 13. un 14. punktā noteikto divu kilometru robežu, ciktāl tā tiek izmantota kā absolūts kritērijs tiesībām organizēt neatkarīgus trokšņa mērījumus un elektroenerģijas ražotāja trokšņa monitoringa pienākumam.
Projekta 13. punkts paredz tiesības organizēt neatkarīgus akreditētas laboratorijas trokšņa mērījumus nekustamā īpašuma īpašniekam, kura īpašums atrodas divu kilometru rādiusā no VES torņa ietekmējamā teritorijā. Savukārt 14. punkts paredz, ka 11. punktā noteiktais elektroenerģijas ražotāja trokšņa monitoringa pienākums nav attiecināms uz vēja parku, kas atrodas tālāk par diviem kilometriem no jebkuras novērtēšanas vietas.
Nav saprotams, kādēļ tieši 2 km noteikti kā absolūta robeža. VES trokšņa faktiskā uztveramība nav atkarīga tikai no attāluma. To var ietekmēt VES izmērs un skaņas jauda, vairāku VES summārā darbība, reljefs, novērtēšanas vietas augstums, vēja virziens un ātrums, kā arī citi skaņas izplatīšanās apstākļi.
Tas ir īpaši būtiski mūsdienu lielas jaudas VES un pauguraina reljefa gadījumā. Ja pastāv pamatotas pazīmes par iespējamu VES radītu trokšņa traucējumu, nav pamatoti liegt noteikumos paredzēto neatkarīgas pārbaudes mehānismu tikai tādēļ, ka konkrētais īpašums atrodas nedaudz tālāk par 2 km.
Turklāt projekta 10. punkts pamatoti paredz vērtēt vairāku VES radītā trokšņa summāro ietekmi. Tas vēl vairāk pamato nepieciešamību trokšņa kontroles iespēju sasaistīt ar faktisko vai prognozējamo ietekmi, nevis tikai ar vienotu ģeometrisku attālumu līdz vienas VES tornim.
Priekšlikums: svītrot projekta 13. punktā noteikto 2 km ierobežojumu tiesībām organizēt neatkarīgus trokšņa mērījumus vai papildināt punktu, paredzot šādas tiesības arī ārpus 2 km rādiusa, ja pastāv pamatotas pazīmes par VES radītu trokšņa ietekmi.
Attiecīgi precizēt arī 14. punktu, paredzot, ka attālums virs 2 km pats par sevi automātiski neatbrīvo elektroenerģijas ražotāju no trokšņa monitoringa pienākuma, ja konkrētās vietas apstākļi, vairāku VES summārā ietekme, saņemtās sūdzības vai citi objektīvi apstākļi norāda uz iespējamu VES trokšņa ietekmi.
Iebilstam pret projekta 13. un 14. punktā noteikto divu kilometru robežu, ciktāl tā tiek izmantota kā absolūts kritērijs tiesībām organizēt neatkarīgus trokšņa mērījumus un elektroenerģijas ražotāja trokšņa monitoringa pienākumam.
Projekta 13. punkts paredz tiesības organizēt neatkarīgus akreditētas laboratorijas trokšņa mērījumus nekustamā īpašuma īpašniekam, kura īpašums atrodas divu kilometru rādiusā no VES torņa ietekmējamā teritorijā. Savukārt 14. punkts paredz, ka 11. punktā noteiktais elektroenerģijas ražotāja trokšņa monitoringa pienākums nav attiecināms uz vēja parku, kas atrodas tālāk par diviem kilometriem no jebkuras novērtēšanas vietas.
Nav saprotams, kādēļ tieši 2 km noteikti kā absolūta robeža. VES trokšņa faktiskā uztveramība nav atkarīga tikai no attāluma. To var ietekmēt VES izmērs un skaņas jauda, vairāku VES summārā darbība, reljefs, novērtēšanas vietas augstums, vēja virziens un ātrums, kā arī citi skaņas izplatīšanās apstākļi.
Tas ir īpaši būtiski mūsdienu lielas jaudas VES un pauguraina reljefa gadījumā. Ja pastāv pamatotas pazīmes par iespējamu VES radītu trokšņa traucējumu, nav pamatoti liegt noteikumos paredzēto neatkarīgas pārbaudes mehānismu tikai tādēļ, ka konkrētais īpašums atrodas nedaudz tālāk par 2 km.
Turklāt projekta 10. punkts pamatoti paredz vērtēt vairāku VES radītā trokšņa summāro ietekmi. Tas vēl vairāk pamato nepieciešamību trokšņa kontroles iespēju sasaistīt ar faktisko vai prognozējamo ietekmi, nevis tikai ar vienotu ģeometrisku attālumu līdz vienas VES tornim.
Priekšlikums: svītrot projekta 13. punktā noteikto 2 km ierobežojumu tiesībām organizēt neatkarīgus trokšņa mērījumus vai papildināt punktu, paredzot šādas tiesības arī ārpus 2 km rādiusa, ja pastāv pamatotas pazīmes par VES radītu trokšņa ietekmi.
Attiecīgi precizēt arī 14. punktu, paredzot, ka attālums virs 2 km pats par sevi automātiski neatbrīvo elektroenerģijas ražotāju no trokšņa monitoringa pienākuma, ja konkrētās vietas apstākļi, vairāku VES summārā ietekme, saņemtās sūdzības vai citi objektīvi apstākļi norāda uz iespējamu VES trokšņa ietekmi.
12.08.2026. 10:16
26-TA-1439/80
Leonīds Palms - Cēsu rajona Drustu pagasta zemnieku saimniecība "PĻAVNAS"
Iebildums pret projekta 18. un 20. punktu kopsakarā ar 3.4. punktu – mirgošanas ietekmes aizsardzība nepamatoti aprobežota ar ēku telpām.
Iebilstam pret projekta 18. un 20. punktā paredzēto mirgošanas ietekmes regulējumu kopsakarā ar projekta 3.4. punktā ietverto “novērtēšanas vietas” definīciju.
Projekta 18. punkts paredz, ka pieļaujamais mirgošanas laiks novērtēšanas vietā nepārsniedz 8 stundas gadā un 30 minūtes dienā, savukārt 20. punkts nosaka, ka mirgošanas laiku vērtē novērtēšanas vietās divu kilometru rādiusā no VES torņa. Vienlaikus 3.4. punkts par novērtēšanas vietām tūrisma un atpūtas objektu gadījumā atzīst tūrisma un atpūtas ēku telpas.
Tādējādi regulējums nepietiekami aptver tūrisma un rekreācijas objektu ārtelpas, kurās cilvēki var uzturēties ilgstoši – telšu vietas, terases, āra nodarbību un atpūtas vietas un citas regulāri izmantotas rekreācijas zonas.
Lauku tūrisma un atpūtas pakalpojuma būtiska sastāvdaļa ir tieši atrašanās dabā un ārtelpā. Nav pamatoti, ka viena un tā paša tūrisma objekta viesis ir aizsargāts pret pārmērīgu VES radīto mirgošanu, atrodoties viesu nama telpā, bet šī aizsardzība nav nepārprotami nodrošināta, ja viņš ilgstoši uzturas šī paša objekta ierīkotā telšu vietā, terasē vai āra atpūtas vietā.
Salīdzinājumam Vācijas praksē VES periodiskā ēnojuma regulējums paredz 30 minūšu dienas robežvērtību un, vērtējot faktisko mirgošanas ilgumu ar meteoroloģiskos apstākļus ņemošu automātisku vadības sistēmu, 8 stundu gada robežvērtību. Ja robežvērtības tiek pārsniegtas, VES darbība attiecīgajos apstākļos ir ierobežojama.
Priekšlikums: precizēt projekta 18. un 20. punktu kopsakarā ar 3.4. punktu, nodrošinot, ka pieļaujamā mirgošanas laika prasības attiecas arī uz tūrisma mītņu, kempingu, atpūtas kompleksu un citu tūrisma un rekreācijas objektu teritorijās ierīkotām un regulāri izmantotām telšu vietām, terasēm, āra atpūtas un nodarbību vietām un citām vietām, kurās paredzēta ilgstoša cilvēku uzturēšanās.
Iebilstam pret projekta 18. un 20. punktā paredzēto mirgošanas ietekmes regulējumu kopsakarā ar projekta 3.4. punktā ietverto “novērtēšanas vietas” definīciju.
Projekta 18. punkts paredz, ka pieļaujamais mirgošanas laiks novērtēšanas vietā nepārsniedz 8 stundas gadā un 30 minūtes dienā, savukārt 20. punkts nosaka, ka mirgošanas laiku vērtē novērtēšanas vietās divu kilometru rādiusā no VES torņa. Vienlaikus 3.4. punkts par novērtēšanas vietām tūrisma un atpūtas objektu gadījumā atzīst tūrisma un atpūtas ēku telpas.
Tādējādi regulējums nepietiekami aptver tūrisma un rekreācijas objektu ārtelpas, kurās cilvēki var uzturēties ilgstoši – telšu vietas, terases, āra nodarbību un atpūtas vietas un citas regulāri izmantotas rekreācijas zonas.
Lauku tūrisma un atpūtas pakalpojuma būtiska sastāvdaļa ir tieši atrašanās dabā un ārtelpā. Nav pamatoti, ka viena un tā paša tūrisma objekta viesis ir aizsargāts pret pārmērīgu VES radīto mirgošanu, atrodoties viesu nama telpā, bet šī aizsardzība nav nepārprotami nodrošināta, ja viņš ilgstoši uzturas šī paša objekta ierīkotā telšu vietā, terasē vai āra atpūtas vietā.
Salīdzinājumam Vācijas praksē VES periodiskā ēnojuma regulējums paredz 30 minūšu dienas robežvērtību un, vērtējot faktisko mirgošanas ilgumu ar meteoroloģiskos apstākļus ņemošu automātisku vadības sistēmu, 8 stundu gada robežvērtību. Ja robežvērtības tiek pārsniegtas, VES darbība attiecīgajos apstākļos ir ierobežojama.
Priekšlikums: precizēt projekta 18. un 20. punktu kopsakarā ar 3.4. punktu, nodrošinot, ka pieļaujamā mirgošanas laika prasības attiecas arī uz tūrisma mītņu, kempingu, atpūtas kompleksu un citu tūrisma un rekreācijas objektu teritorijās ierīkotām un regulāri izmantotām telšu vietām, terasēm, āra atpūtas un nodarbību vietām un citām vietām, kurās paredzēta ilgstoša cilvēku uzturēšanās.
12.08.2026. 10:19
26-TA-1439/81
Guntars Loba
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 10:21
26-TA-1439/82
Leonīds Palms - Cēsu rajona Drustu pagasta zemnieku saimniecība "PĻAVNAS"
Iebildums pret projekta 31. punktu – nepietiekams regulējums ledus krišanas un ledus izmešanas riskam cilvēku izmantotās teritorijās.
Iebilstam pret projekta 31. punktu, jo tajā paredzētā prasība aprīkot VES ar ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēmu pati par sevi nenodrošina pietiekamu regulējumu cilvēku drošībai teritorijās ap VES.
Apledojuma gadījumā ledus fragmenti var nokrist no VES konstrukcijām vai tikt izmesti no rotējošām lāpstiņām. Tādēļ būtisks ir ne tikai turbīnas tehniskais aprīkojums, bet arī konkrētās teritorijas ledus krišanas un ledus izmešanas riska novērtējums, ņemot vērā cilvēku faktisko atrašanos un pārvietošanos VES tuvumā.
Šis jautājums ir īpaši nozīmīgs vietās, kur jau pirms VES izbūves ir pastāvējusi tūrisma un rekreācijas infrastruktūra – pastaigu takas, telšu vietas, āra atpūtas vietas, ceļi un citas cilvēku regulāri izmantotas teritorijas.
ZS “Pļavnas” apsaimniekotajā atpūtas teritorijā jau gadiem pirms VES izbūves ir ierīkotas un viesu izmantotas pastaigu takas, no kurām atsevišķi posmi atrodas tikai dažu simtu metru attālumā no VES. Noteikumu projekts nesniedz skaidru atbildi, vai un kā šo teritoriju drošība tiks izvērtēta apledojuma apstākļos, kā viesu nama īpašniekam un tā viesiem būs iespējams noskaidrot, vai konkrētajā laikā pa šīm takām ir droši pārvietoties, un kam ir pienākums veikt nepieciešamos drošības pasākumus.
Nav samērīgi, ka pirms VES izbūves likumīgi izveidotas un ilgstoši izmantotas tūrisma un rekreācijas teritorijas pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas var kļūt sezonāli ierobežoti izmantojamas vai potenciāli nedrošas, bet noteikumi nenosaka skaidru VES operatora pienākumu izvērtēt un pārvaldīt šo risku.
Starptautiskajās IEA Wind TCP rekomendācijās ledus krišanas un ledus izmešanas risks tiek vērtēts ar konkrētajai vietai pielāgotu riska novērtējumu. Tajā ņem vērā ne tikai VES tehniskos parametrus, bet arī apledojuma apstākļus, vēju, ledus fragmentu īpašības, teritorijas izmantošanu un cilvēku ekspozīciju. IEA Wind rekomendācijas paredz arī riska mazināšanas pasākumu izvērtēšanu.
Turklāt IEA Wind materiālos norādīts, ka atsevišķās jurisdikcijās, tostarp Austrijā un Vācijā, atļauju izsniedzēji apledojuma laikā var prasīt VES sistemātisku apturēšanu, lai samazinātu risku cilvēkiem VES tuvumā.
Priekšlikums: papildināt projekta 31. punktu, nosakot, ka gadījumos, kad potenciālajā ledus krišanas vai ledus izmešanas ietekmes zonā atrodas dzīvojamās mājas, tūrisma mītnes, telšu vietas, pastaigu takas, ceļi vai citas cilvēku regulāri izmantotas teritorijas, elektroenerģijas ražotājam par saviem līdzekļiem jāveic konkrētajai vietai pielāgots ledus krišanas un ledus izmešanas riska novērtējums.
Riska novērtējumā jāņem vērā VES tehniskie parametri, vietējie apledojuma un meteoroloģiskie apstākļi, reljefs, teritorijas izmantošanas veids un cilvēku uzturēšanās intensitāte.
Ja novērtējums identificē cilvēku drošības risku, elektroenerģijas ražotājam jānodrošina atbilstoši riska mazināšanas pasākumi, tostarp automātiska VES apturēšana bīstamos apledojuma apstākļos, brīdinājuma sistēma un savlaicīga informācijas sniegšana tuvumā esošo īpašumu un tūrisma objektu īpašniekiem vai apsaimniekotājiem, kā arī nepieciešamības gadījumā drošības zonu noteikšana un piekļuves ierobežošana.
Iebilstam pret projekta 31. punktu, jo tajā paredzētā prasība aprīkot VES ar ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēmu pati par sevi nenodrošina pietiekamu regulējumu cilvēku drošībai teritorijās ap VES.
Apledojuma gadījumā ledus fragmenti var nokrist no VES konstrukcijām vai tikt izmesti no rotējošām lāpstiņām. Tādēļ būtisks ir ne tikai turbīnas tehniskais aprīkojums, bet arī konkrētās teritorijas ledus krišanas un ledus izmešanas riska novērtējums, ņemot vērā cilvēku faktisko atrašanos un pārvietošanos VES tuvumā.
Šis jautājums ir īpaši nozīmīgs vietās, kur jau pirms VES izbūves ir pastāvējusi tūrisma un rekreācijas infrastruktūra – pastaigu takas, telšu vietas, āra atpūtas vietas, ceļi un citas cilvēku regulāri izmantotas teritorijas.
ZS “Pļavnas” apsaimniekotajā atpūtas teritorijā jau gadiem pirms VES izbūves ir ierīkotas un viesu izmantotas pastaigu takas, no kurām atsevišķi posmi atrodas tikai dažu simtu metru attālumā no VES. Noteikumu projekts nesniedz skaidru atbildi, vai un kā šo teritoriju drošība tiks izvērtēta apledojuma apstākļos, kā viesu nama īpašniekam un tā viesiem būs iespējams noskaidrot, vai konkrētajā laikā pa šīm takām ir droši pārvietoties, un kam ir pienākums veikt nepieciešamos drošības pasākumus.
Nav samērīgi, ka pirms VES izbūves likumīgi izveidotas un ilgstoši izmantotas tūrisma un rekreācijas teritorijas pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas var kļūt sezonāli ierobežoti izmantojamas vai potenciāli nedrošas, bet noteikumi nenosaka skaidru VES operatora pienākumu izvērtēt un pārvaldīt šo risku.
Starptautiskajās IEA Wind TCP rekomendācijās ledus krišanas un ledus izmešanas risks tiek vērtēts ar konkrētajai vietai pielāgotu riska novērtējumu. Tajā ņem vērā ne tikai VES tehniskos parametrus, bet arī apledojuma apstākļus, vēju, ledus fragmentu īpašības, teritorijas izmantošanu un cilvēku ekspozīciju. IEA Wind rekomendācijas paredz arī riska mazināšanas pasākumu izvērtēšanu.
Turklāt IEA Wind materiālos norādīts, ka atsevišķās jurisdikcijās, tostarp Austrijā un Vācijā, atļauju izsniedzēji apledojuma laikā var prasīt VES sistemātisku apturēšanu, lai samazinātu risku cilvēkiem VES tuvumā.
Priekšlikums: papildināt projekta 31. punktu, nosakot, ka gadījumos, kad potenciālajā ledus krišanas vai ledus izmešanas ietekmes zonā atrodas dzīvojamās mājas, tūrisma mītnes, telšu vietas, pastaigu takas, ceļi vai citas cilvēku regulāri izmantotas teritorijas, elektroenerģijas ražotājam par saviem līdzekļiem jāveic konkrētajai vietai pielāgots ledus krišanas un ledus izmešanas riska novērtējums.
Riska novērtējumā jāņem vērā VES tehniskie parametri, vietējie apledojuma un meteoroloģiskie apstākļi, reljefs, teritorijas izmantošanas veids un cilvēku uzturēšanās intensitāte.
Ja novērtējums identificē cilvēku drošības risku, elektroenerģijas ražotājam jānodrošina atbilstoši riska mazināšanas pasākumi, tostarp automātiska VES apturēšana bīstamos apledojuma apstākļos, brīdinājuma sistēma un savlaicīga informācijas sniegšana tuvumā esošo īpašumu un tūrisma objektu īpašniekiem vai apsaimniekotājiem, kā arī nepieciešamības gadījumā drošības zonu noteikšana un piekļuves ierobežošana.
12.08.2026. 10:22
26-TA-1439/83
Leonīds Palms - Cēsu rajona Drustu pagasta zemnieku saimniecība "PĻAVNAS"
Iebildums pret projekta 36. punktu – nav skaidri nodrošināta VES ekspluatācijas rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšana tūrisma uzņēmumiem.
Iebilstam pret projekta 36. punkta redakciju, jo, lai gan tajā paredzēts elektroenerģijas ražotāja pienākums noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu par VES darbības rezultātā trešajām personām nodarīto zaudējumu atlīdzību, no noteikumu projekta nav saprotams, kādi zaudējumu veidi šajā regulējumā tiek aptverti un vai aizsardzība attiecas arī uz VES tuvumā jau pirms VES izbūves pastāvējušu uzņēmumu saimnieciskās darbības zaudējumiem.
Tas ir īpaši būtiski tūrisma un rekreācijas uzņēmumiem, kuru pakalpojuma būtiska sastāvdaļa ir ne tikai ēka, bet arī apkārtējās vides kvalitāte, klusums, ainava un iespēja droši izmantot āra teritoriju.
VES ekspluatācijas ietekme uz šādu uzņēmumu var izpausties ne tikai kā tiešs īpašuma fizisks bojājums. Tā var izpausties arī kā iepriekš izveidotas rekreācijas infrastruktūras izmantošanas ierobežojumi, nepieciešamība ierobežot viesu piekļuvi atsevišķām teritorijām drošības apsvērumu dēļ, kā arī citi objektīvi konstatējami saimnieciskās darbības ierobežojumi.
ZS “Pļavnas” ir jau pirms tuvumā esošo VES izbūves pastāvošs lauku tūrisma un atpūtas uzņēmums. Viesu nama pakalpojuma neatņemama sastāvdaļa ir apkārtējā teritorija un tajā gadiem veidotā rekreācijas infrastruktūra. Tādēļ mums ir būtiski, lai normatīvais regulējums skaidri noteiktu, kā tiek aizsargāts jau pastāvošs uzņēmums gadījumā, ja pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas rodas objektīvi pierādāmi zaudējumi vai tiek ierobežota līdz tam likumīgi īstenota saimnieciskā darbība.
Īpaši būtiski tas ir kopsakarā ar projekta 31. punktu, kas paredz VES automātisku apturēšanu bīstamos apledojuma apstākļos, bet nenosaka kārtību gadījumiem, kad VES radītā riska dēļ var būt nepieciešams ierobežot trešo personu piekļuvi VES tuvumā esošām teritorijām. Ja VES ekspluatācijas radīta riska dēļ jau iepriekš pastāvoša tūrisma objekta teritorija vai tās daļa kļūst ierobežoti izmantojama, nav samērīgi šādas sekas un ar tām saistītos zaudējumus automātiski atstāt tūrisma uzņēmuma ziņā.
Vienlaikus uzskatām, ka normatīvajā regulējumā jānošķir subjektīva neapmierinātība ar ainavas izmaiņām no objektīvi pierādāmiem saimnieciskās darbības zaudējumiem. Tomēr arī pēdējiem ir nepieciešams skaidrs tiesiskais atlīdzināšanas mehānisms.
Priekšlikums: precizēt projekta 36. punktu vai papildināt noteikumu projektu ar regulējumu, kas skaidri nosaka VES operatora atbildību par trešajām personām radītiem objektīvi pierādāmiem zaudējumiem, tostarp gadījumos, kad VES ekspluatācijas radītā trokšņa, mirgošanas, drošības riska vai citu šo noteikumu regulēto ietekmju dēļ tiek ierobežota jau pirms VES izbūves likumīgi pastāvējuša tūrisma, rekreācijas vai cita uzņēmuma saimnieciskā darbība.
Paredzēt arī skaidru kārtību šādu zaudējumu konstatēšanai, cēloņsakarības izvērtēšanai un atlīdzināšanai, kā arī izvērtēt, vai 36. punktā paredzētajai obligātajai civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai jāaptver šādi pierādāmi trešo personu saimnieciskās darbības zaudējumi.
Iebilstam pret projekta 36. punkta redakciju, jo, lai gan tajā paredzēts elektroenerģijas ražotāja pienākums noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu par VES darbības rezultātā trešajām personām nodarīto zaudējumu atlīdzību, no noteikumu projekta nav saprotams, kādi zaudējumu veidi šajā regulējumā tiek aptverti un vai aizsardzība attiecas arī uz VES tuvumā jau pirms VES izbūves pastāvējušu uzņēmumu saimnieciskās darbības zaudējumiem.
Tas ir īpaši būtiski tūrisma un rekreācijas uzņēmumiem, kuru pakalpojuma būtiska sastāvdaļa ir ne tikai ēka, bet arī apkārtējās vides kvalitāte, klusums, ainava un iespēja droši izmantot āra teritoriju.
VES ekspluatācijas ietekme uz šādu uzņēmumu var izpausties ne tikai kā tiešs īpašuma fizisks bojājums. Tā var izpausties arī kā iepriekš izveidotas rekreācijas infrastruktūras izmantošanas ierobežojumi, nepieciešamība ierobežot viesu piekļuvi atsevišķām teritorijām drošības apsvērumu dēļ, kā arī citi objektīvi konstatējami saimnieciskās darbības ierobežojumi.
ZS “Pļavnas” ir jau pirms tuvumā esošo VES izbūves pastāvošs lauku tūrisma un atpūtas uzņēmums. Viesu nama pakalpojuma neatņemama sastāvdaļa ir apkārtējā teritorija un tajā gadiem veidotā rekreācijas infrastruktūra. Tādēļ mums ir būtiski, lai normatīvais regulējums skaidri noteiktu, kā tiek aizsargāts jau pastāvošs uzņēmums gadījumā, ja pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas rodas objektīvi pierādāmi zaudējumi vai tiek ierobežota līdz tam likumīgi īstenota saimnieciskā darbība.
Īpaši būtiski tas ir kopsakarā ar projekta 31. punktu, kas paredz VES automātisku apturēšanu bīstamos apledojuma apstākļos, bet nenosaka kārtību gadījumiem, kad VES radītā riska dēļ var būt nepieciešams ierobežot trešo personu piekļuvi VES tuvumā esošām teritorijām. Ja VES ekspluatācijas radīta riska dēļ jau iepriekš pastāvoša tūrisma objekta teritorija vai tās daļa kļūst ierobežoti izmantojama, nav samērīgi šādas sekas un ar tām saistītos zaudējumus automātiski atstāt tūrisma uzņēmuma ziņā.
Vienlaikus uzskatām, ka normatīvajā regulējumā jānošķir subjektīva neapmierinātība ar ainavas izmaiņām no objektīvi pierādāmiem saimnieciskās darbības zaudējumiem. Tomēr arī pēdējiem ir nepieciešams skaidrs tiesiskais atlīdzināšanas mehānisms.
Priekšlikums: precizēt projekta 36. punktu vai papildināt noteikumu projektu ar regulējumu, kas skaidri nosaka VES operatora atbildību par trešajām personām radītiem objektīvi pierādāmiem zaudējumiem, tostarp gadījumos, kad VES ekspluatācijas radītā trokšņa, mirgošanas, drošības riska vai citu šo noteikumu regulēto ietekmju dēļ tiek ierobežota jau pirms VES izbūves likumīgi pastāvējuša tūrisma, rekreācijas vai cita uzņēmuma saimnieciskā darbība.
Paredzēt arī skaidru kārtību šādu zaudējumu konstatēšanai, cēloņsakarības izvērtēšanai un atlīdzināšanai, kā arī izvērtēt, vai 36. punktā paredzētajai obligātajai civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai jāaptver šādi pierādāmi trešo personu saimnieciskās darbības zaudējumi.
12.08.2026. 10:26
26-TA-1439/84
Aldis Vanadziņš
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms. Noteikumu projekts un tā anotācija deklarē, ka regulējums attiecas tikai un vienīgi uz ekspluatācijas fāzi, pilnībā nodalot to no Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) un būvniecības procesiem. Šāda pieeja ir tiesiski kļūdaina un netaisnīga pret iedzīvotājiem. Radot atsevišķus ekspluatācijas noteikumus, kas nav integrēti vienotā "Vēja enerģētikas likumā" vai vienotā IVN reformā, valsts pieļauj situāciju, kurā iedzīvotāji tiek nostādīti fakta priekšā – vēja parks jau ir uzbūvēts, neatgriezeniski sabojājot dzīves vidi un ainavu, un tikai tad tiek uzsākta reālās ietekmes mērīšana.
Aicinu apturēt noteikumu projekta virzību līdz brīdim, kad tiek izstrādāti grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Būvniecības likumā, nodrošinot, ka ekspluatācijas kontroles mehānismi ir tieši, juridiski saistoši sasaistīti ar IVN izsniegšanas kritērijiem (piemēram, nosakot, ka teorētisko IVN modeļu kļūdas gadījumā būvatļauja tiek anulēta, nevis tikai piemērots administratīvais sods).
Aicinu apturēt noteikumu projekta virzību līdz brīdim, kad tiek izstrādāti grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Būvniecības likumā, nodrošinot, ka ekspluatācijas kontroles mehānismi ir tieši, juridiski saistoši sasaistīti ar IVN izsniegšanas kritērijiem (piemēram, nosakot, ka teorētisko IVN modeļu kļūdas gadījumā būvatļauja tiek anulēta, nevis tikai piemērots administratīvais sods).
12.08.2026. 10:29
26-TA-1439/85
Leonīds Palms - Cēsu rajona Drustu pagasta zemnieku saimniecība "PĻAVNAS"
Iebildums pret projekta 34. un 35. punktu – nepietiekami noteikta tuvumā esošo personu un publiski izmantotu teritoriju aizsardzība avāriju gadījumos.
Iebilstam pret projekta 34. un 35. punktu, jo tajos nav pietiekami konkrēti noteikts pienākums civilās aizsardzības un avāriju riska plānošanā izvērtēt VES tuvumā esošās dzīvojamās, tūrisma un rekreācijas teritorijas un nodrošināt šo teritoriju īpašnieku, apsaimniekotāju un lietotāju savlaicīgu informēšanu par iespējamiem riskiem un nepieciešamo rīcību.
Projekta 34. punkts paredz, ka elektroenerģijas ražotājs, kura VES kopējā jauda pārsniedz 100 MW, izstrādā civilās aizsardzības plānu un saskaņo to ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Savukārt 35. punkts VES ar kopējo jaudu zem 100 MW paredz drošības pārvaldības sistēmu un avāriju riska izvērtēšanas un novēršanas pasākumu plānu.
Tomēr neatkarīgi no vēja parka kopējās jaudas avārijas vai cita drošības apdraudējuma sekas var skart cilvēkus, kas dzīvo, strādā vai atpūšas VES tuvumā. Īpaši būtiski tas ir vietās, kur atrodas tūrisma mītnes, kempingi, pastaigu takas, āra atpūtas vietas, publiski ceļi vai citas teritorijas, kurās regulāri uzturas cilvēki, kuri nav VES operatora darbinieki.
Tūrisma objektos situācija ir specifiska arī tādēļ, ka teritorijā regulāri uzturas viesi, kuri var nebūt informēti par VES tehniskajiem riskiem un rīcību avārijas vai cita apdraudējuma gadījumā. Tādēļ tūrisma objekta apsaimniekotājam ir nepieciešama savlaicīga informācija par operatora identificētajiem riskiem, drošības zonām un rīcību ārkārtas situācijās.
Šis jautājums ir saistīts arī ar projekta 31. punktu, kas paredz ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēmu un automātisku VES apturēšanu bīstamos apstākļos. Ja tiek identificēts apdraudējums, kas var skart ārpus VES teritorijas esošus cilvēkus, noteikumos būtu jābūt skaidram mehānismam, kā par šo apdraudējumu tiek informētas potenciāli skartās personas un tuvumā esošo tūrisma vai rekreācijas objektu apsaimniekotāji.
Priekšlikums: papildināt projekta 34. un 35. punktu, nosakot, ka neatkarīgi no vēja parka kopējās jaudas civilās aizsardzības plānā vai avāriju riska izvērtēšanas un novēršanas pasākumu plānā obligāti:
- identificē VES tuvumā esošās dzīvojamās mājas, tūrisma mītnes, kempingus, publiski vai komerciāli izmantotas pastaigu takas, āra atpūtas vietas, ceļus un citas cilvēku regulāri izmantotas teritorijas;
- izvērtē iespējamo avāriju un citu drošības apdraudējumu ietekmi uz šīm teritorijām;
- nosaka nepieciešamās drošības zonas un rīcību apdraudējuma gadījumā;
- paredz operatīvu informēšanas kārtību potenciāli skarto īpašumu un tūrisma vai rekreācijas objektu īpašniekiem un apsaimniekotājiem;
- ja nepieciešams, paredz sadarbības kārtību cilvēku brīdināšanai, piekļuves ierobežošanai un evakuācijai.
Iebilstam pret projekta 34. un 35. punktu, jo tajos nav pietiekami konkrēti noteikts pienākums civilās aizsardzības un avāriju riska plānošanā izvērtēt VES tuvumā esošās dzīvojamās, tūrisma un rekreācijas teritorijas un nodrošināt šo teritoriju īpašnieku, apsaimniekotāju un lietotāju savlaicīgu informēšanu par iespējamiem riskiem un nepieciešamo rīcību.
Projekta 34. punkts paredz, ka elektroenerģijas ražotājs, kura VES kopējā jauda pārsniedz 100 MW, izstrādā civilās aizsardzības plānu un saskaņo to ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Savukārt 35. punkts VES ar kopējo jaudu zem 100 MW paredz drošības pārvaldības sistēmu un avāriju riska izvērtēšanas un novēršanas pasākumu plānu.
Tomēr neatkarīgi no vēja parka kopējās jaudas avārijas vai cita drošības apdraudējuma sekas var skart cilvēkus, kas dzīvo, strādā vai atpūšas VES tuvumā. Īpaši būtiski tas ir vietās, kur atrodas tūrisma mītnes, kempingi, pastaigu takas, āra atpūtas vietas, publiski ceļi vai citas teritorijas, kurās regulāri uzturas cilvēki, kuri nav VES operatora darbinieki.
Tūrisma objektos situācija ir specifiska arī tādēļ, ka teritorijā regulāri uzturas viesi, kuri var nebūt informēti par VES tehniskajiem riskiem un rīcību avārijas vai cita apdraudējuma gadījumā. Tādēļ tūrisma objekta apsaimniekotājam ir nepieciešama savlaicīga informācija par operatora identificētajiem riskiem, drošības zonām un rīcību ārkārtas situācijās.
Šis jautājums ir saistīts arī ar projekta 31. punktu, kas paredz ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēmu un automātisku VES apturēšanu bīstamos apstākļos. Ja tiek identificēts apdraudējums, kas var skart ārpus VES teritorijas esošus cilvēkus, noteikumos būtu jābūt skaidram mehānismam, kā par šo apdraudējumu tiek informētas potenciāli skartās personas un tuvumā esošo tūrisma vai rekreācijas objektu apsaimniekotāji.
Priekšlikums: papildināt projekta 34. un 35. punktu, nosakot, ka neatkarīgi no vēja parka kopējās jaudas civilās aizsardzības plānā vai avāriju riska izvērtēšanas un novēršanas pasākumu plānā obligāti:
- identificē VES tuvumā esošās dzīvojamās mājas, tūrisma mītnes, kempingus, publiski vai komerciāli izmantotas pastaigu takas, āra atpūtas vietas, ceļus un citas cilvēku regulāri izmantotas teritorijas;
- izvērtē iespējamo avāriju un citu drošības apdraudējumu ietekmi uz šīm teritorijām;
- nosaka nepieciešamās drošības zonas un rīcību apdraudējuma gadījumā;
- paredz operatīvu informēšanas kārtību potenciāli skarto īpašumu un tūrisma vai rekreācijas objektu īpašniekiem un apsaimniekotājiem;
- ja nepieciešams, paredz sadarbības kārtību cilvēku brīdināšanai, piekļuves ierobežošanai un evakuācijai.
12.08.2026. 10:30
26-TA-1439/86
Leonīds Palms - Cēsu rajona Drustu pagasta zemnieku saimniecība "PĻAVNAS"
Iebildums pret projekta 6. punktu – 45 dB(A) robežlieluma pieļaušana VES nominālās jaudas režīmā.
Iebilstam pret projekta 6. punkta redakciju, kas, no vienas puses, nosaka, ka VES radītais vides trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt dienas, vakara un nakts trokšņa rādītāju 40 dB(A), bet, no otras puses, paredz, ka VES radītais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis pie nominālās jaudas drīkst sasniegt 45 dB(A).
No noteikumu projekta nav pietiekami skaidri saprotams, kā abi šie robežlielumi savstarpēji piemērojami un kādēļ pie VES nominālās jaudas tiek pieļauts par 5 dB augstāks trokšņa līmenis.
Īpaši būtiski tas ir nakts periodā. Ja noteikumu mērķis ir nodrošināt 40 dB(A) robežlielumu arī naktī, noteikumu tekstam nepārprotami jānovērš iespēja 45 dB(A) nosacījumu pie nominālās jaudas interpretēt kā atkāpi no nakts periodam paredzētā aizsardzības līmeņa.
Salīdzinājumam Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūras vadlīnijās VES trokšņa līmenim pie dzīvojamām mājām saglabāts 40 dBA orientieris. Savukārt Dānijā VES trokšņa robežlielumi ir diferencēti atkarībā no teritorijas un vēja ātruma: dzīvojamās un vasarnīcu teritorijās tie ir 37 dB pie 6 m/s un 39 dB pie 8 m/s, bet pie dzīvojamām mājām atklātā lauku teritorijā – attiecīgi 42 un 44 dB.
Šie piemēri parāda, ka citās valstīs VES trokšņa regulējumā tiek izmantota diferencēta pieeja, ņemot vērā aizsargājamās teritorijas raksturu un/vai vēja apstākļus. Tādēļ Latvijas projektā paredzētajai iespējai pie nominālās jaudas piemērot 45 dB(A) nepieciešams skaidrs zinātnisks un veselības aizsardzībā balstīts pamatojums, kā arī nepārprotama piemērošanas kārtība.
Turklāt projekta 10. punkts paredz vērtēt vairāku VES radītā trokšņa summāro ietekmi, kas ir īpaši nozīmīgi vēja parku gadījumā.
Priekšlikums: svītrot projekta 6. punktā paredzēto 45 dB(A) robežlielumu pie VES nominālās jaudas un saglabāt 40 dB(A) robežlielumu neatkarīgi no VES darbības režīma.
Ja 45 dB(A) robežlielumu pie nominālās jaudas paredzēts saglabāt, lūdzam noteikumu projektā un anotācijā nepārprotami noteikt tā savstarpējo piemērošanu ar 40 dB(A) dienas, vakara un nakts trokšņa rādītājiem un sniegt konkrētu zinātnisku un veselības aizsardzībā balstītu pamatojumu tieši 45 dB(A) robežlieluma izvēlei.
Tāpat lūdzam izvērtēt diferencētu trokšņa robežlielumu noteikšanu teritorijām, kuru pamatfunkcija ir dzīvošana, tūrisms un rekreācija un kurās zems apkārtējās vides trokšņa līmenis ir būtiska dzīves un atpūtas vides kvalitāte.
Iebilstam pret projekta 6. punkta redakciju, kas, no vienas puses, nosaka, ka VES radītais vides trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt dienas, vakara un nakts trokšņa rādītāju 40 dB(A), bet, no otras puses, paredz, ka VES radītais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis pie nominālās jaudas drīkst sasniegt 45 dB(A).
No noteikumu projekta nav pietiekami skaidri saprotams, kā abi šie robežlielumi savstarpēji piemērojami un kādēļ pie VES nominālās jaudas tiek pieļauts par 5 dB augstāks trokšņa līmenis.
Īpaši būtiski tas ir nakts periodā. Ja noteikumu mērķis ir nodrošināt 40 dB(A) robežlielumu arī naktī, noteikumu tekstam nepārprotami jānovērš iespēja 45 dB(A) nosacījumu pie nominālās jaudas interpretēt kā atkāpi no nakts periodam paredzētā aizsardzības līmeņa.
Salīdzinājumam Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūras vadlīnijās VES trokšņa līmenim pie dzīvojamām mājām saglabāts 40 dBA orientieris. Savukārt Dānijā VES trokšņa robežlielumi ir diferencēti atkarībā no teritorijas un vēja ātruma: dzīvojamās un vasarnīcu teritorijās tie ir 37 dB pie 6 m/s un 39 dB pie 8 m/s, bet pie dzīvojamām mājām atklātā lauku teritorijā – attiecīgi 42 un 44 dB.
Šie piemēri parāda, ka citās valstīs VES trokšņa regulējumā tiek izmantota diferencēta pieeja, ņemot vērā aizsargājamās teritorijas raksturu un/vai vēja apstākļus. Tādēļ Latvijas projektā paredzētajai iespējai pie nominālās jaudas piemērot 45 dB(A) nepieciešams skaidrs zinātnisks un veselības aizsardzībā balstīts pamatojums, kā arī nepārprotama piemērošanas kārtība.
Turklāt projekta 10. punkts paredz vērtēt vairāku VES radītā trokšņa summāro ietekmi, kas ir īpaši nozīmīgi vēja parku gadījumā.
Priekšlikums: svītrot projekta 6. punktā paredzēto 45 dB(A) robežlielumu pie VES nominālās jaudas un saglabāt 40 dB(A) robežlielumu neatkarīgi no VES darbības režīma.
Ja 45 dB(A) robežlielumu pie nominālās jaudas paredzēts saglabāt, lūdzam noteikumu projektā un anotācijā nepārprotami noteikt tā savstarpējo piemērošanu ar 40 dB(A) dienas, vakara un nakts trokšņa rādītājiem un sniegt konkrētu zinātnisku un veselības aizsardzībā balstītu pamatojumu tieši 45 dB(A) robežlieluma izvēlei.
Tāpat lūdzam izvērtēt diferencētu trokšņa robežlielumu noteikšanu teritorijām, kuru pamatfunkcija ir dzīvošana, tūrisms un rekreācija un kurās zems apkārtējās vides trokšņa līmenis ir būtiska dzīves un atpūtas vides kvalitāte.
12.08.2026. 10:33
26-TA-1439/88
Leonīds Palms - Cēsu rajona Drustu pagasta zemnieku saimniecība "PĻAVNAS"
Iebildums – nav pietiekami izvērtēta VES ekspluatācijas ietekme uz jau pastāvošu tūrisma un rekreācijas uzņēmējdarbību.
Iebilstam pret noteikumu projektu, jo tajā nav pietiekami izvērtēta un regulēta VES ekspluatācijas ietekme uz jau pirms VES izbūves pastāvējušiem tūrisma un rekreācijas uzņēmumiem.
Noteikumu projekta 2. punktā noteikts, ka tā mērķis ir veicināt cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu VES ekspluatāciju. Tomēr projekta regulējums lielā mērā koncentrējas uz dzīvojamo un citu ēku telpām, lai gan tūrisma un rekreācijas pakalpojuma būtiska daļa var tikt sniegta ārpus ēkām. Piemēram, projekta 3.4. punktā tūrisma un atpūtas objektu gadījumā par novērtēšanas vietu noteiktas tūrisma un atpūtas ēku telpas.
Lauku tūrisma uzņēmuma pakalpojuma būtiska sastāvdaļa ir ne tikai nakšņošanas telpas, bet arī apkārtējās vides kvalitāte, klusums, ainava, pastaigu takas, telšu vietas, āra nodarbību un atpūtas vietas un iespēja viesiem uzturēties dabā.
Īpaši būtiska ir situācija, kad tūrisma vai rekreācijas uzņēmums un tā infrastruktūra ir pastāvējusi jau ilgstoši pirms VES izbūves. Šāds uzņēmums savu saimniecisko darbību, infrastruktūru un ieguldījumus ir veidojis konkrētās vietas dabas, ainavas un rekreācijas kvalitātē, bet pēc VES izbūves var tikt pakļauts ietekmei, kuru uzņēmums pats nav radījis un nevar kontrolēt.
ZS “Pļavnas” gadījumā tūrisma un rekreācijas darbība un ar to saistītā infrastruktūra ir izveidota pirms tuvumā esošo VES izbūves. Viesu nama teritorijā un tās apkārtnē jau iepriekš ir izmantotas pastaigu takas un citas āra atpūtas vietas. Turklāt jau VES izbūves un ainavas izmaiņu laikā esam saņēmuši viesu mutiski izteiktas negatīvas reakcijas, un viesi savos sociālajos tīklos ir publicējuši negatīvu vērtējumu par VES radītajām ainavas izmaiņām.
Šo apstākli neminam kā pierādījumu konkrētam ekonomiskā zaudējuma apmēram, bet gan kā praktisku piemēru tam, ka VES ietekme uz tūrisma pakalpojuma pievilcību nav tikai teorētiska un tādēļ būtu izvērtējama regulējuma izstrādes procesā.
Noteikumu projektā ir paredzēti detalizēti mehānismi trokšņa, zemas frekvences trokšņa, mirgošanas, dabas aizsardzības un tehniskās drošības ietekmes mazināšanai. Tomēr nav izveidots līdzvērtīgs mehānisms, kā tiek izvērtēta šo ietekmju kopējā ietekme uz jau pastāvošu tūrisma un rekreācijas uzņēmumu darbību un kā tiek risinātas situācijas, kurās VES ekspluatācijas rezultātā objektīvi samazinās iepriekš izveidotas tūrisma infrastruktūras izmantošanas iespējas vai rodas pierādāmi saimnieciskās darbības zaudējumi.
Priekšlikums: pirms noteikumu projekta pieņemšanas veikt atsevišķu ietekmes izvērtējumu par VES ekspluatācijas iespējamo ietekmi uz jau pastāvošiem tūrisma un rekreācijas uzņēmumiem, īpaši tiem, kas atrodas VES tuvumā un kuru pakalpojuma būtiska sastāvdaļa ir klusums, ainava un āra rekreācijas teritoriju izmantošana.
Pamatojoties uz šo izvērtējumu, noteikumu projektā paredzēt īpašu aizsardzības mehānismu jau pirms VES izbūves pastāvējušiem tūrisma un rekreācijas objektiem, tostarp attiecībā uz to āra teritorijām, un izvērtēt kompensācijas mehānisma nepieciešamību gadījumos, kad VES ekspluatācijas rezultātā tiek objektīvi ierobežota iepriekš likumīgi īstenota saimnieciskā darbība vai rodas pierādāmi ekonomiskie zaudējumi.
Iebilstam pret noteikumu projektu, jo tajā nav pietiekami izvērtēta un regulēta VES ekspluatācijas ietekme uz jau pirms VES izbūves pastāvējušiem tūrisma un rekreācijas uzņēmumiem.
Noteikumu projekta 2. punktā noteikts, ka tā mērķis ir veicināt cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu VES ekspluatāciju. Tomēr projekta regulējums lielā mērā koncentrējas uz dzīvojamo un citu ēku telpām, lai gan tūrisma un rekreācijas pakalpojuma būtiska daļa var tikt sniegta ārpus ēkām. Piemēram, projekta 3.4. punktā tūrisma un atpūtas objektu gadījumā par novērtēšanas vietu noteiktas tūrisma un atpūtas ēku telpas.
Lauku tūrisma uzņēmuma pakalpojuma būtiska sastāvdaļa ir ne tikai nakšņošanas telpas, bet arī apkārtējās vides kvalitāte, klusums, ainava, pastaigu takas, telšu vietas, āra nodarbību un atpūtas vietas un iespēja viesiem uzturēties dabā.
Īpaši būtiska ir situācija, kad tūrisma vai rekreācijas uzņēmums un tā infrastruktūra ir pastāvējusi jau ilgstoši pirms VES izbūves. Šāds uzņēmums savu saimniecisko darbību, infrastruktūru un ieguldījumus ir veidojis konkrētās vietas dabas, ainavas un rekreācijas kvalitātē, bet pēc VES izbūves var tikt pakļauts ietekmei, kuru uzņēmums pats nav radījis un nevar kontrolēt.
ZS “Pļavnas” gadījumā tūrisma un rekreācijas darbība un ar to saistītā infrastruktūra ir izveidota pirms tuvumā esošo VES izbūves. Viesu nama teritorijā un tās apkārtnē jau iepriekš ir izmantotas pastaigu takas un citas āra atpūtas vietas. Turklāt jau VES izbūves un ainavas izmaiņu laikā esam saņēmuši viesu mutiski izteiktas negatīvas reakcijas, un viesi savos sociālajos tīklos ir publicējuši negatīvu vērtējumu par VES radītajām ainavas izmaiņām.
Šo apstākli neminam kā pierādījumu konkrētam ekonomiskā zaudējuma apmēram, bet gan kā praktisku piemēru tam, ka VES ietekme uz tūrisma pakalpojuma pievilcību nav tikai teorētiska un tādēļ būtu izvērtējama regulējuma izstrādes procesā.
Noteikumu projektā ir paredzēti detalizēti mehānismi trokšņa, zemas frekvences trokšņa, mirgošanas, dabas aizsardzības un tehniskās drošības ietekmes mazināšanai. Tomēr nav izveidots līdzvērtīgs mehānisms, kā tiek izvērtēta šo ietekmju kopējā ietekme uz jau pastāvošu tūrisma un rekreācijas uzņēmumu darbību un kā tiek risinātas situācijas, kurās VES ekspluatācijas rezultātā objektīvi samazinās iepriekš izveidotas tūrisma infrastruktūras izmantošanas iespējas vai rodas pierādāmi saimnieciskās darbības zaudējumi.
Priekšlikums: pirms noteikumu projekta pieņemšanas veikt atsevišķu ietekmes izvērtējumu par VES ekspluatācijas iespējamo ietekmi uz jau pastāvošiem tūrisma un rekreācijas uzņēmumiem, īpaši tiem, kas atrodas VES tuvumā un kuru pakalpojuma būtiska sastāvdaļa ir klusums, ainava un āra rekreācijas teritoriju izmantošana.
Pamatojoties uz šo izvērtējumu, noteikumu projektā paredzēt īpašu aizsardzības mehānismu jau pirms VES izbūves pastāvējušiem tūrisma un rekreācijas objektiem, tostarp attiecībā uz to āra teritorijām, un izvērtēt kompensācijas mehānisma nepieciešamību gadījumos, kad VES ekspluatācijas rezultātā tiek objektīvi ierobežota iepriekš likumīgi īstenota saimnieciskā darbība vai rodas pierādāmi ekonomiskie zaudējumi.
12.08.2026. 10:35
26-TA-1439/89
Leonīds Palms - Cēsu rajona Drustu pagasta zemnieku saimniecība "PĻAVNAS"
Iebildums pret projekta 21. punktu – aizsardzība paredzēta jaunām ēkām, bet ne tūrisma un rekreācijas ārtelpām.
Iebilstam pret projekta 21. punkta redakciju, jo tajā aizsardzības mehānisms pēc VES nodošanas ekspluatācijā ir paredzēts jaunai ēkai, kas kvalificējama kā novērtēšanas vieta, bet nav paredzēts līdzvērtīgs mehānisms tūrisma un rekreācijas objekta āra teritorijām, kurās cilvēki regulāri un ilgstoši uzturas.
Projekta 21. punkts paredz, ka gadījumā, ja pēc VES nodošanas ekspluatācijā divu kilometru rādiusā tiek uzbūvēta un nodota ekspluatācijā jauna ēka, kas kvalificējama kā novērtēšanas vieta, elektroenerģijas ražotājam 30 dienu laikā jānodrošina 18. punktā noteiktās mirgošanas prasības ievērošana. Savukārt projekta 3.4. punktā novērtēšanas vieta definēta kā dzīvojamo māju, sociālās un veselības aprūpes iestāžu, kultūras iestāžu, tūrisma un atpūtas ēku telpas.
Šāda pieeja nepietiekami ņem vērā tūrisma un rekreācijas pakalpojumu specifiku. Lauku tūrisma objektā cilvēku ilgstošai uzturēšanās vietai nav obligāti jābūt ēkas telpai. Tā var būt oficiāli ierīkota telšu vai kempinga vieta, terase, āra nodarbību vieta vai cita pastāvīgi izmantota rekreācijas zona.
Nav saprotams, kādēļ cilvēkam, kurš uzturas jaunā tūrisma ēkā, tiek nodrošināta aizsardzība pret pārmērīgu VES radīto mirgošanu, bet cilvēkam, kurš tajā pašā teritorijā ilgstoši uzturas ierīkotā telšu vai citā āra rekreācijas vietā, līdzvērtīga aizsardzība noteikumu projektā nav nepārprotami paredzēta.
Turklāt šāds regulējums var radīt nevienlīdzīgu situāciju arī uzņēmējdarbībā: VES tuvumā pēc tās nodošanas ekspluatācijā uzbūvēta tūrisma ēka var iegūt noteikumos paredzētu aizsardzību, kamēr jau ilgstoši pastāvoša un likumīgi izmantota tūrisma objekta āra rekreācijas infrastruktūra šajā mehānismā var netikt ietverta.
Priekšlikums: papildināt projekta 21. punktu kopsakarā ar 3.4. punktu, paredzot līdzvērtīgu aizsardzības mehānismu arī tūrisma un rekreācijas objektu teritorijās esošām likumīgi ierīkotām un regulāri izmantotām telšu un kempinga vietām, āra atpūtas un nodarbību vietām un citām teritorijām, kurās paredzēta ilgstoša cilvēku uzturēšanās.
Vienlaikus lūdzam nodrošināt, ka šāda aizsardzība attiecas ne tikai uz rekreācijas vietām, kas izveidotas pēc VES nodošanas ekspluatācijā, bet arī uz jau pirms VES izbūves pastāvējušām un likumīgi izmantotām tūrisma un rekreācijas vietām.
Iebilstam pret projekta 21. punkta redakciju, jo tajā aizsardzības mehānisms pēc VES nodošanas ekspluatācijā ir paredzēts jaunai ēkai, kas kvalificējama kā novērtēšanas vieta, bet nav paredzēts līdzvērtīgs mehānisms tūrisma un rekreācijas objekta āra teritorijām, kurās cilvēki regulāri un ilgstoši uzturas.
Projekta 21. punkts paredz, ka gadījumā, ja pēc VES nodošanas ekspluatācijā divu kilometru rādiusā tiek uzbūvēta un nodota ekspluatācijā jauna ēka, kas kvalificējama kā novērtēšanas vieta, elektroenerģijas ražotājam 30 dienu laikā jānodrošina 18. punktā noteiktās mirgošanas prasības ievērošana. Savukārt projekta 3.4. punktā novērtēšanas vieta definēta kā dzīvojamo māju, sociālās un veselības aprūpes iestāžu, kultūras iestāžu, tūrisma un atpūtas ēku telpas.
Šāda pieeja nepietiekami ņem vērā tūrisma un rekreācijas pakalpojumu specifiku. Lauku tūrisma objektā cilvēku ilgstošai uzturēšanās vietai nav obligāti jābūt ēkas telpai. Tā var būt oficiāli ierīkota telšu vai kempinga vieta, terase, āra nodarbību vieta vai cita pastāvīgi izmantota rekreācijas zona.
Nav saprotams, kādēļ cilvēkam, kurš uzturas jaunā tūrisma ēkā, tiek nodrošināta aizsardzība pret pārmērīgu VES radīto mirgošanu, bet cilvēkam, kurš tajā pašā teritorijā ilgstoši uzturas ierīkotā telšu vai citā āra rekreācijas vietā, līdzvērtīga aizsardzība noteikumu projektā nav nepārprotami paredzēta.
Turklāt šāds regulējums var radīt nevienlīdzīgu situāciju arī uzņēmējdarbībā: VES tuvumā pēc tās nodošanas ekspluatācijā uzbūvēta tūrisma ēka var iegūt noteikumos paredzētu aizsardzību, kamēr jau ilgstoši pastāvoša un likumīgi izmantota tūrisma objekta āra rekreācijas infrastruktūra šajā mehānismā var netikt ietverta.
Priekšlikums: papildināt projekta 21. punktu kopsakarā ar 3.4. punktu, paredzot līdzvērtīgu aizsardzības mehānismu arī tūrisma un rekreācijas objektu teritorijās esošām likumīgi ierīkotām un regulāri izmantotām telšu un kempinga vietām, āra atpūtas un nodarbību vietām un citām teritorijām, kurās paredzēta ilgstoša cilvēku uzturēšanās.
Vienlaikus lūdzam nodrošināt, ka šāda aizsardzība attiecas ne tikai uz rekreācijas vietām, kas izveidotas pēc VES nodošanas ekspluatācijā, bet arī uz jau pirms VES izbūves pastāvējušām un likumīgi izmantotām tūrisma un rekreācijas vietām.
12.08.2026. 10:37
26-TA-1439/91
Agnese Neija - "Sēlijas kultūras projekti"
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst
12.08.2026. 10:40
26-TA-1439/92
Agnese Ērkšķe
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 10:50
26-TA-1439/93
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 10:55
26-TA-1439/94
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 10:56
26-TA-1439/95
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 10:57
26-TA-1439/96
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 11:00
26-TA-1439/97
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 11:02
26-TA-1439/98
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju. Noteikumos noteiktais mērķis ir deklaratīvs un noteikumos nav ietevrta mērķi nodrošinoša darbība. Noteikumi nenodrošina pietiekamu preventīvu, objektīvi pārbaudāmu, un iedzīvotājiem reāli pieejamu aizsardzības mehānismu. Šobrīd VES ekspluatācijas regulējuma mērķis ir tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet nav par risku nepieļaušanu.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka potenciālā kaitējuma radītājs pārliek atbildības slogu par mērījumiem uz iedzīvotājiem un iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts uzraudzību. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta. Atgādinu, ka Satversme garantē ikviena tiesības uz drošu un veselībai nekaitīgu vidi. Ja valsts ar normatīvo aktu pieļauj risku, tai arī jākontrolē šie riski, vai jānodrošina kontrole lai riska radītājs nodrošina drošu vidi.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties. Monitoringa organizēšana, ko veic pats elektroenerģijas ražotājs, rada interešu konflikta/objektivitātes risku.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka potenciālā kaitējuma radītājs pārliek atbildības slogu par mērījumiem uz iedzīvotājiem un iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts uzraudzību. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta. Atgādinu, ka Satversme garantē ikviena tiesības uz drošu un veselībai nekaitīgu vidi. Ja valsts ar normatīvo aktu pieļauj risku, tai arī jākontrolē šie riski, vai jānodrošina kontrole lai riska radītājs nodrošina drošu vidi.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties. Monitoringa organizēšana, ko veic pats elektroenerģijas ražotājs, rada interešu konflikta/objektivitātes risku.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
12.08.2026. 11:03
26-TA-1439/99
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras.
12.08.2026. 11:13
26-TA-1439/101
Armands Kaļišuks
Šobrīd noteikumi sarakstīti "vienos vārtos", atstājot mūs, iedzīvotājus, praktiski beztiesiskā situācijā. Šajā projektā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts.
Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei.
Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem.
Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam.
Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama.
Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts.
Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei.
Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem.
Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam.
Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama.
Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 11:21
26-TA-1439/102
Ivars Kuklis
Pamatojoties uz noteikumu projektu, kurā pieļaujamais mirgošanas laiks ir līdz 8 stundām gadā un 30 minūtēm dienā, kā arī noteikti trokšņu robežlielumi dzīvojamo māju tuvumā, var sagatavot šādus iebildumus, īpaši uzsverot situāciju, kad vēja elektrostacijas tiek plānotas pie dzīvojamām mājām un teritorijās, kur tiek ganīti gaļas liellopi.
Iebildumi par mirgošanu
Nav izvērtēta ietekme uz lauksaimniecības dzīvniekiem
Noteikumu projekts regulē mirgošanas ietekmi tikai uz cilvēkiem un novērtēšanas vietām ēkās, taču nav paredzēts izvērtēt rotējošo lāpstiņu radītās ēnu mirgošanas ietekmi uz lauksaimniecības dzīvniekiem, tostarp gaļas liellopiem. Dzīvnieku reakcija uz periodisku gaismas un ēnu maiņu var izraisīt stresu, trauksmi, ganīšanās paradumu maiņu un produktivitātes samazināšanos.
Pārāk augsts pieļaujamais mirgošanas ilgums
Pieļaujamais mirgošanas laiks līdz 8 stundām gadā un 30 minūtēm dienā var būt būtisks traucējums lauku viensētu iedzīvotājiem, kuri lielu dienas daļu pavada ārpus telpām. Praksē ietekme tiek izjusta ne tikai telpās, bet arī pagalmos, dārzos, saimniecības ēkās un ganībās.
Netiek vērtēta ietekme ārpus dzīvojamām ēkām
Mirgošanas novērtēšana paredzēta galvenokārt novērtēšanas vietās, kas saistītas ar ēkām, bet lauku saimniecībās liela saimnieciskās darbības daļa notiek ārpus telpām. Tas rada nepilnīgu ietekmes novērtējumu.
Iebildumi par troksni
Trokšņa robežvērtības neņem vērā lauku vides specifiku
Noteikumu projektā paredzētais 40 dB(A) trokšņa līmenis dienā, vakarā un naktī var būt pieļaujams pilsētvidē, taču klusās lauku teritorijās tas būtiski pārsniedz dabisko fona troksni. Tādēļ iedzīvotāji vēja turbīnu radīto skaņu uztvers īpaši izteikti.
Nepietiekami izvērtēta zemas frekvences trokšņa ietekme
Lai gan projektā noteikts zemas frekvences trokšņa ierobežojums, nav analizēta ilgstošas iedarbības ietekme uz cilvēkiem un lauksaimniecības dzīvniekiem. Liellopi ir jutīgi pret pastāvīgu vibrāciju un zemas frekvences skaņu, kas var ietekmēt to uzvedību un labturību.
Nav paredzēta dzīvnieku labturības uzraudzība
Projekts paredz trokšņa monitoringu cilvēku dzīvesvietās, bet neparedz nevienu prasību monitorēt ietekmi uz mājlopiem vai izvērtēt dzīvnieku veselības un uzvedības izmaiņas pēc vēja parka darbības uzsākšanas.
Priekšlikumi
Pirms vēja elektrostaciju ekspluatācijas atļaujas izsniegšanas veikt neatkarīgu ietekmes novērtējumu uz gaļas liellopu ganāmpulkiem.
Samazināt pieļaujamo mirgošanas laiku teritorijās, kur atrodas dzīvojamās mājas un aktīvas lopkopības saimniecības.
Noteikt papildu aizsargattālumu starp vēja elektrostacijām un ganībām vai lopkopības saimniecībām.
Ieviest pienākumu veikt dzīvnieku labturības monitoringu pirmajos ekspluatācijas gados.
Paredzēt iedzīvotāju un saimniecību tiesības pieprasīt papildu trokšņa un mirgošanas mērījumus bez finansiāla riska gadījumos, kad konstatētas pamatotas sūdzības.
Iebildumi par mirgošanu
Nav izvērtēta ietekme uz lauksaimniecības dzīvniekiem
Noteikumu projekts regulē mirgošanas ietekmi tikai uz cilvēkiem un novērtēšanas vietām ēkās, taču nav paredzēts izvērtēt rotējošo lāpstiņu radītās ēnu mirgošanas ietekmi uz lauksaimniecības dzīvniekiem, tostarp gaļas liellopiem. Dzīvnieku reakcija uz periodisku gaismas un ēnu maiņu var izraisīt stresu, trauksmi, ganīšanās paradumu maiņu un produktivitātes samazināšanos.
Pārāk augsts pieļaujamais mirgošanas ilgums
Pieļaujamais mirgošanas laiks līdz 8 stundām gadā un 30 minūtēm dienā var būt būtisks traucējums lauku viensētu iedzīvotājiem, kuri lielu dienas daļu pavada ārpus telpām. Praksē ietekme tiek izjusta ne tikai telpās, bet arī pagalmos, dārzos, saimniecības ēkās un ganībās.
Netiek vērtēta ietekme ārpus dzīvojamām ēkām
Mirgošanas novērtēšana paredzēta galvenokārt novērtēšanas vietās, kas saistītas ar ēkām, bet lauku saimniecībās liela saimnieciskās darbības daļa notiek ārpus telpām. Tas rada nepilnīgu ietekmes novērtējumu.
Iebildumi par troksni
Trokšņa robežvērtības neņem vērā lauku vides specifiku
Noteikumu projektā paredzētais 40 dB(A) trokšņa līmenis dienā, vakarā un naktī var būt pieļaujams pilsētvidē, taču klusās lauku teritorijās tas būtiski pārsniedz dabisko fona troksni. Tādēļ iedzīvotāji vēja turbīnu radīto skaņu uztvers īpaši izteikti.
Nepietiekami izvērtēta zemas frekvences trokšņa ietekme
Lai gan projektā noteikts zemas frekvences trokšņa ierobežojums, nav analizēta ilgstošas iedarbības ietekme uz cilvēkiem un lauksaimniecības dzīvniekiem. Liellopi ir jutīgi pret pastāvīgu vibrāciju un zemas frekvences skaņu, kas var ietekmēt to uzvedību un labturību.
Nav paredzēta dzīvnieku labturības uzraudzība
Projekts paredz trokšņa monitoringu cilvēku dzīvesvietās, bet neparedz nevienu prasību monitorēt ietekmi uz mājlopiem vai izvērtēt dzīvnieku veselības un uzvedības izmaiņas pēc vēja parka darbības uzsākšanas.
Priekšlikumi
Pirms vēja elektrostaciju ekspluatācijas atļaujas izsniegšanas veikt neatkarīgu ietekmes novērtējumu uz gaļas liellopu ganāmpulkiem.
Samazināt pieļaujamo mirgošanas laiku teritorijās, kur atrodas dzīvojamās mājas un aktīvas lopkopības saimniecības.
Noteikt papildu aizsargattālumu starp vēja elektrostacijām un ganībām vai lopkopības saimniecībām.
Ieviest pienākumu veikt dzīvnieku labturības monitoringu pirmajos ekspluatācijas gados.
Paredzēt iedzīvotāju un saimniecību tiesības pieprasīt papildu trokšņa un mirgošanas mērījumus bez finansiāla riska gadījumos, kad konstatētas pamatotas sūdzības.
12.08.2026. 11:21
26-TA-1439/103
Fiziska persona
No mana īpašuma Launkalnes pagastā pašlaik ir redzamas 10 turbīnas, kas būtiski samazina īpašuma vērtību. Vēlos saprast mehānismu kā tas tiks kompensēts iedzīvotājiem, kuri investējuši savās mājās.
Tāpat pastāv virkne pētījumu, par vibrācijas ietekmi uz vidi, gruntsūdeņiem un cilvēku veselību un kā un kam šīs pretenzijas iesniedzamas.
Tāpat pastāv virkne pētījumu, par vibrācijas ietekmi uz vidi, gruntsūdeņiem un cilvēku veselību un kā un kam šīs pretenzijas iesniedzamas.
12.08.2026. 11:23
26-TA-1439/104
Dainis Dreimanis
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras.
Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras.
Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 11:23
26-TA-1439/106
Marika Zelča-Čerāne
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav pietiekami nodrošināts preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
VES ekspluatācijas regulējumam jābūt veidotam tā, lai operators pastāvīgi spētu apliecināt savas darbības atbilstību noteiktajām prasībām, nevis lai pēc VES izbūves pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiktu pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem.
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāuzņemas trokšņa mērījumu izmaksu risks.
Nav samērīgi, ka iedzīvotājam jāsedz akreditētas laboratorijas trokšņa mērījumu izmaksas, ja konkrētā mērījuma laikā robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts.
VES radītais troksnis nav nemainīgs. To būtiski ietekmē vēja virziens un ātrums, meteoroloģiskie apstākļi, turbīnu darba režīms un citi faktori. Iedzīvotājam nav iespējams nodrošināt, ka tieši pārbaudes brīdī atkārtosies apstākļi, kuros traucējošais troksnis iepriekš ticis novērots.
Šāda kārtība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja iespējai prasīt objektīvu valsts kontroli un var atturēt cilvēkus no sūdzību iesniegšanas.
Ja ir iesniegta pamatota sūdzība par iespējamu normatīvo prasību pārkāpumu, nepieciešamo kontroles mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no viena konkrēta mērījuma rezultāta. Jāparedz arī mehānisms atkārtotiem vai ilgstošiem mērījumiem gadījumos, kad sūdzībā norādītā ietekme ir periodiska un atkarīga no noteiktiem meteoroloģiskajiem vai ekspluatācijas apstākļiem.
2. Subjektīvs kritērijs “troksnis nav dzirdams” nedrīkst būt pamats atteikumam veikt instrumentālus mērījumus.
Nav pietiekami objektīvi noteikt, ka trokšņa mērījumus neveic, ja Veselības inspekcijas pārbaudes laikā VES troksnis konkrētajā vietā nav dzirdams.
Sūdzība var būt saistīta ar konkrētu vēja virzienu, nakts stundām, noteiktu turbīnu darba režīmu vai citiem apstākļiem, kas pārbaudes brīdī nepastāv. Vienreizējs subjektīvs novērojums nevar aizstāt objektīvus instrumentālus mērījumus.
Ja sūdzībā ir norādīti konkrēti apstākļi, kuros traucējums rodas, pārbaude jāorganizē tā, lai iespēju robežās šie apstākļi tiktu ņemti vērā, nepieciešamības gadījumā izmantojot ilgstošu vai atkārtotu monitoringu.
3. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža tiesībām uz trokšņa un mirgošanas ietekmes pārbaudi.
VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus raksturs, meteoroloģiskie apstākļi, vēja virziens un citi faktori.
Tādēļ 2 km attālums nedrīkst būt absolūta robeža, aiz kuras iedzīvotājam faktiski tiek liegta iespēja prasīt objektīvu VES radītās ietekmes pārbaudi.
Ja persona arī ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību un norāda uz objektīvi konstatējamu VES radītu troksni, mirgošanu vai citu regulējumā ietvertu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi pārbaudīt.
Attālums var būt viens no kritērijiem kontroles organizēšanā, bet tas nedrīkst automātiski izslēgt tiesības uz pārbaudi.
4. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku un ņemt vērā faktisko teritorijas izmantošanu.
Nav pieļaujams, ka cilvēku aizsardzība pret VES ietekmi ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā ēkas vai zemes izmantošanas veida.
Novērtēšanas vietu definīcijā nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni, kā arī citas jutīgas sabiedrības grupas.
Jāņem vērā arī ēku un teritoriju faktiskā izmantošana. Formāls ieraksts kadastrā pats par sevi nevar būt pietiekams pamats cilvēku veselības un dzīves kvalitātes aizsardzības apjoma noteikšanai.
5. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem.
Ja VES operators veic pastāvīgu trokšņa monitoringu, reģistrē VES darbības ierobežojumus, apturēšanas gadījumus vai citus būtiskus ekspluatācijas datus, nav pietiekami tos apkopot un iesniegt tikai gada pārskatā.
Sabiedrības un uzraugošo institūciju rīcībā informācijai jānonāk pietiekami savlaicīgi, lai uz iespējamiem pārkāpumiem varētu reaģēt tad, kad tie notiek, nevis vairākus mēnešus vēlāk.
Tādēļ regulāri monitoringa dati jāpublicē saprātīgi īsā termiņā, piemēram, reizi mēnesī vai ceturksnī, bet par būtiskiem robežlielumu pārsniegumiem, drošības incidentiem vai citiem nozīmīgiem pārkāpumiem Valsts vides dienestam informācija jāsaņem nekavējoties.
Sabiedrībai publicējamiem datiem jābūt saprotamā un praktiski izmantojamā formā.
6. Būtiska vai tūlītēja apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt.
Brīdinājums un termiņa noteikšana pārkāpuma novēršanai ir saprotama procedūra parastu administratīvu pārkāpumu gadījumā.
Tomēr brīdinājums nedrīkst būt obligāts starpposms situācijā, kad konstatētais pārkāpums rada vai var radīt tūlītēju un būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dzīvībai, videi, dabas vērtībām vai infrastruktūras drošībai.
Noteikumos jāparedz skaidras uzraugošās institūcijas tiesības šādā gadījumā nekavējoties noteikt VES darbības ierobežojumus vai darbības apturēšanu līdz apdraudējuma novēršanai.
7. Putnu un sikspārņu aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam, nevis tikai reaģējošam.
Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz ietekmes uz vidi novērtējuma laikā jau prognozēto ietekmi.
Ekspluatācijas laikā var parādīties tāda ietekme uz aizsargājamām sugām, kas pirms VES izbūves nav tikusi prognozēta vai nav bijusi pietiekami novērtēta.
Tādēļ noteikumos jāparedz skaidrs mehānisms, kas ļauj nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, apturēt atsevišķu turbīnu darbību noteiktos laika periodos vai veikt citus aizsardzības pasākumus, ja monitoringa dati liecina par iepriekš neprognozētu būtisku risku aizsargājamām sugām.
Papildu aizsardzības pasākumu piemērošana nedrīkst būt atkarīga tikai no tā, vai jau ir konstatēta nozīmīga aizsargājamo sugu bojāeja. Regulējuma mērķim jābūt kaitējumu novērst, nevis gaidīt, līdz tas jau sasniedzis būtisku apmēru.
8. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana tikai reizi piecos gados nav pietiekama.
Piecu gadu periods var būt nesamērīgi ilgs, īpaši VES parka darbības sākumposmā, kad praksē pirmo reizi iespējams novērtēt reālo ietekmi uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
Ja būtiska negatīva ietekme tiek konstatēta tikai pēc vairākiem gadiem, kaitējums līdz tam laikam var būt jau neatgriezenisks.
Tādēļ vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados kumulatīvā ietekme uz īpaši aizsargājamām un apdraudētām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu. Pēc sākotnējā perioda, ja monitoringa rezultāti neliecina par būtisku negatīvu ietekmi, izvērtējuma biežumu iespējams samazināt.
9. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW jaudas slieksni.
Ir saprotams, ka 100 MW slieksnis ir saistīts ar paaugstinātas bīstamības objektu regulējumu, tomēr VES parka faktisko risku nenosaka tikai kopējā uzstādītā jauda.
Risku var ietekmēt arī turbīnu skaits, to izmērs un augstums, savstarpējais izvietojums, attālums līdz dzīvojamām teritorijām, skolām un citām publiskām ēkām, valsts un pašvaldību ceļiem, elektrotīkliem un citai kritiskai infrastruktūrai, kā arī konkrētās vietas apstākļi.
Tādēļ papildus 100 MW kritērijam jāparedz iespēja prasīt ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu saskaņotu civilās aizsardzības plānu arī mazākas jaudas VES parkam, ja individuāls riska novērtējums liecina par paaugstinātu apdraudējumu.
Civilās aizsardzības prasību apjomam jābūt atkarīgam no reālā riska, nevis tikai no viena nominālās jaudas rādītāja.
Noslēgumā
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums ne tikai projekta izstrādes un būvniecības stadijā, bet visā VES ekspluatācijas laikā ar objektīviem monitoringa datiem apliecināt darbības atbilstību noteiktajām vides, trokšņa, dabas aizsardzības un drošības prasībām.
Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt ne tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet pēc iespējas savlaicīgi identificēt riskus un kaitējumu novērst.
VES ekspluatācijas regulējumam jābūt veidotam tā, lai operators pastāvīgi spētu apliecināt savas darbības atbilstību noteiktajām prasībām, nevis lai pēc VES izbūves pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiktu pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem.
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāuzņemas trokšņa mērījumu izmaksu risks.
Nav samērīgi, ka iedzīvotājam jāsedz akreditētas laboratorijas trokšņa mērījumu izmaksas, ja konkrētā mērījuma laikā robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts.
VES radītais troksnis nav nemainīgs. To būtiski ietekmē vēja virziens un ātrums, meteoroloģiskie apstākļi, turbīnu darba režīms un citi faktori. Iedzīvotājam nav iespējams nodrošināt, ka tieši pārbaudes brīdī atkārtosies apstākļi, kuros traucējošais troksnis iepriekš ticis novērots.
Šāda kārtība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja iespējai prasīt objektīvu valsts kontroli un var atturēt cilvēkus no sūdzību iesniegšanas.
Ja ir iesniegta pamatota sūdzība par iespējamu normatīvo prasību pārkāpumu, nepieciešamo kontroles mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no viena konkrēta mērījuma rezultāta. Jāparedz arī mehānisms atkārtotiem vai ilgstošiem mērījumiem gadījumos, kad sūdzībā norādītā ietekme ir periodiska un atkarīga no noteiktiem meteoroloģiskajiem vai ekspluatācijas apstākļiem.
2. Subjektīvs kritērijs “troksnis nav dzirdams” nedrīkst būt pamats atteikumam veikt instrumentālus mērījumus.
Nav pietiekami objektīvi noteikt, ka trokšņa mērījumus neveic, ja Veselības inspekcijas pārbaudes laikā VES troksnis konkrētajā vietā nav dzirdams.
Sūdzība var būt saistīta ar konkrētu vēja virzienu, nakts stundām, noteiktu turbīnu darba režīmu vai citiem apstākļiem, kas pārbaudes brīdī nepastāv. Vienreizējs subjektīvs novērojums nevar aizstāt objektīvus instrumentālus mērījumus.
Ja sūdzībā ir norādīti konkrēti apstākļi, kuros traucējums rodas, pārbaude jāorganizē tā, lai iespēju robežās šie apstākļi tiktu ņemti vērā, nepieciešamības gadījumā izmantojot ilgstošu vai atkārtotu monitoringu.
3. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža tiesībām uz trokšņa un mirgošanas ietekmes pārbaudi.
VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus raksturs, meteoroloģiskie apstākļi, vēja virziens un citi faktori.
Tādēļ 2 km attālums nedrīkst būt absolūta robeža, aiz kuras iedzīvotājam faktiski tiek liegta iespēja prasīt objektīvu VES radītās ietekmes pārbaudi.
Ja persona arī ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību un norāda uz objektīvi konstatējamu VES radītu troksni, mirgošanu vai citu regulējumā ietvertu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi pārbaudīt.
Attālums var būt viens no kritērijiem kontroles organizēšanā, bet tas nedrīkst automātiski izslēgt tiesības uz pārbaudi.
4. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku un ņemt vērā faktisko teritorijas izmantošanu.
Nav pieļaujams, ka cilvēku aizsardzība pret VES ietekmi ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā ēkas vai zemes izmantošanas veida.
Novērtēšanas vietu definīcijā nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni, kā arī citas jutīgas sabiedrības grupas.
Jāņem vērā arī ēku un teritoriju faktiskā izmantošana. Formāls ieraksts kadastrā pats par sevi nevar būt pietiekams pamats cilvēku veselības un dzīves kvalitātes aizsardzības apjoma noteikšanai.
5. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem.
Ja VES operators veic pastāvīgu trokšņa monitoringu, reģistrē VES darbības ierobežojumus, apturēšanas gadījumus vai citus būtiskus ekspluatācijas datus, nav pietiekami tos apkopot un iesniegt tikai gada pārskatā.
Sabiedrības un uzraugošo institūciju rīcībā informācijai jānonāk pietiekami savlaicīgi, lai uz iespējamiem pārkāpumiem varētu reaģēt tad, kad tie notiek, nevis vairākus mēnešus vēlāk.
Tādēļ regulāri monitoringa dati jāpublicē saprātīgi īsā termiņā, piemēram, reizi mēnesī vai ceturksnī, bet par būtiskiem robežlielumu pārsniegumiem, drošības incidentiem vai citiem nozīmīgiem pārkāpumiem Valsts vides dienestam informācija jāsaņem nekavējoties.
Sabiedrībai publicējamiem datiem jābūt saprotamā un praktiski izmantojamā formā.
6. Būtiska vai tūlītēja apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt.
Brīdinājums un termiņa noteikšana pārkāpuma novēršanai ir saprotama procedūra parastu administratīvu pārkāpumu gadījumā.
Tomēr brīdinājums nedrīkst būt obligāts starpposms situācijā, kad konstatētais pārkāpums rada vai var radīt tūlītēju un būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dzīvībai, videi, dabas vērtībām vai infrastruktūras drošībai.
Noteikumos jāparedz skaidras uzraugošās institūcijas tiesības šādā gadījumā nekavējoties noteikt VES darbības ierobežojumus vai darbības apturēšanu līdz apdraudējuma novēršanai.
7. Putnu un sikspārņu aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam, nevis tikai reaģējošam.
Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz ietekmes uz vidi novērtējuma laikā jau prognozēto ietekmi.
Ekspluatācijas laikā var parādīties tāda ietekme uz aizsargājamām sugām, kas pirms VES izbūves nav tikusi prognozēta vai nav bijusi pietiekami novērtēta.
Tādēļ noteikumos jāparedz skaidrs mehānisms, kas ļauj nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, apturēt atsevišķu turbīnu darbību noteiktos laika periodos vai veikt citus aizsardzības pasākumus, ja monitoringa dati liecina par iepriekš neprognozētu būtisku risku aizsargājamām sugām.
Papildu aizsardzības pasākumu piemērošana nedrīkst būt atkarīga tikai no tā, vai jau ir konstatēta nozīmīga aizsargājamo sugu bojāeja. Regulējuma mērķim jābūt kaitējumu novērst, nevis gaidīt, līdz tas jau sasniedzis būtisku apmēru.
8. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana tikai reizi piecos gados nav pietiekama.
Piecu gadu periods var būt nesamērīgi ilgs, īpaši VES parka darbības sākumposmā, kad praksē pirmo reizi iespējams novērtēt reālo ietekmi uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
Ja būtiska negatīva ietekme tiek konstatēta tikai pēc vairākiem gadiem, kaitējums līdz tam laikam var būt jau neatgriezenisks.
Tādēļ vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados kumulatīvā ietekme uz īpaši aizsargājamām un apdraudētām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu. Pēc sākotnējā perioda, ja monitoringa rezultāti neliecina par būtisku negatīvu ietekmi, izvērtējuma biežumu iespējams samazināt.
9. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW jaudas slieksni.
Ir saprotams, ka 100 MW slieksnis ir saistīts ar paaugstinātas bīstamības objektu regulējumu, tomēr VES parka faktisko risku nenosaka tikai kopējā uzstādītā jauda.
Risku var ietekmēt arī turbīnu skaits, to izmērs un augstums, savstarpējais izvietojums, attālums līdz dzīvojamām teritorijām, skolām un citām publiskām ēkām, valsts un pašvaldību ceļiem, elektrotīkliem un citai kritiskai infrastruktūrai, kā arī konkrētās vietas apstākļi.
Tādēļ papildus 100 MW kritērijam jāparedz iespēja prasīt ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu saskaņotu civilās aizsardzības plānu arī mazākas jaudas VES parkam, ja individuāls riska novērtējums liecina par paaugstinātu apdraudējumu.
Civilās aizsardzības prasību apjomam jābūt atkarīgam no reālā riska, nevis tikai no viena nominālās jaudas rādītāja.
Noslēgumā
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums ne tikai projekta izstrādes un būvniecības stadijā, bet visā VES ekspluatācijas laikā ar objektīviem monitoringa datiem apliecināt darbības atbilstību noteiktajām vides, trokšņa, dabas aizsardzības un drošības prasībām.
Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt ne tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet pēc iespējas savlaicīgi identificēt riskus un kaitējumu novērst.
12.08.2026. 11:27
26-TA-1439/107
Egons Kļaviņš
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projektu “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” šodien redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, un pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmenis ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šī prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesības prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz operatoram vai neatkarīgi no VES mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonās pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, kas nodrošina iespēju šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas skolas vietās nepārprotami jāiekļaujas, pirmsskolas izglītības citas vietas, kurās ir citas iestādes un pastāvīgi uzturas un noteiktas sabiedrības grupas. Jāņem arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācijas pārbaudes.
5. Būtiska riska gadījumā jāparedz iespēja VES darbību ierobežot vai ierobežojums. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms, kad konstatētais pārkāpums var būt radīts apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu pasākumu aizsardzības nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā noteikto. Jāparedz mehānisms, kas nosaka papildu darbības pienākumus, un tās laikā tiek noteiktas iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānorāda būtiskii bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu novērst un novērst.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas ir atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām infrastruktūrām un publiskām teritorijām, ceļiem un citām. Tāpēc prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstības prasībām. Nav pieļaujams regulējums, pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušo kaitējumu, bet novērst to.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, un pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmenis ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šī prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesības prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz operatoram vai neatkarīgi no VES mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonās pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, kas nodrošina iespēju šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas skolas vietās nepārprotami jāiekļaujas, pirmsskolas izglītības citas vietas, kurās ir citas iestādes un pastāvīgi uzturas un noteiktas sabiedrības grupas. Jāņem arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācijas pārbaudes.
5. Būtiska riska gadījumā jāparedz iespēja VES darbību ierobežot vai ierobežojums. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms, kad konstatētais pārkāpums var būt radīts apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu pasākumu aizsardzības nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā noteikto. Jāparedz mehānisms, kas nosaka papildu darbības pienākumus, un tās laikā tiek noteiktas iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānorāda būtiskii bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu novērst un novērst.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas ir atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām infrastruktūrām un publiskām teritorijām, ceļiem un citām. Tāpēc prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstības prasībām. Nav pieļaujams regulējums, pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušo kaitējumu, bet novērst to.
12.08.2026. 11:28
Atlasīti 274 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25