Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Vēja elektrostaciju darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un apgrūtina to pārskatāmību, turklāt ir ietverti vispārīgos tiesību aktos, kas dažkārt ir pārāk vispārīgi vēja elektrostacijām, līdz ar to rada neizpratni piemērošanā un bažas par neizpildi. Turklāt vēja elektrostaciju ekspluatācija, neskatoties uz to, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tiek rūpīgi vērtēta ikvienas vēja elektrostacijas iespējamā ietekme uz cilvēku, viņa veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšana, iedzīvotāju vidū rada nepatiku un bažas par vēja turbīnu radīto troksni un mirgošanas efektu, kā arī par vēja elektrostaciju darbības uzraudzības trūkumu to dzīves ciklā, līdz ar to nepieciešams vienots tiesiskais regulējums uz šīm elektrostacijām atbilstošu, skaidru prasību definēšanai un to izpildes uzraudzībai.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veicināt cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu vēja elektrostacijas ekspluatāciju.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Enerģētika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
28.07.2026. - 12.08.2026.
Informācija
Kopš 2026. gada februāra Klimata un enerģētikas ministrija ir organizējusi tikšanās un diskusijas ar iedzīvotājiem un nozari. Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku iesaistīto pušu līdzdalību un panāktu sabalansētu regulējumu, Klimata un enerģētikas ministrija arī lūgusi publiski sniegt komentārus un priekšlikumus par noteikumu projekta sākotnējo redakciju (https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/kem-aicina-sniegt-viedokli-par-precizeto-ves-ekspluatacijas-noteikumu-projektu).
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Jebkurš iedzīvotājs, kura nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums, dzīvojamā māja vai tās daļa saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā – atrodas divu kilometru rādiusā no sauszemē esošas vēja elektrostacijas robežas
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Vēja elektroenerģijas ražotāji
Sagatavoja
Ilāna Garbere-Bule (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
28.07.2026. 18:21
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-1439/136
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 13:11
26-TA-1439/137
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret VES izbūvi Latvijā.
VES ietekme uz cilvēku veselību ir pētīta. Kā tas ir secināms no pieejamās informācijas, VES rada visnopietnāko apdraudējumu ne vien Latvijas kultūrvēsturiskajam mantojumam, ainavai un dabai, bet arī cilvēka veselībai un dzīvībai. Par to publiskajā telpā ir pausti viedokļi, informācija, pētījumi.
Tā, piemēram, zemāk minēti daži no avotiem, kuros pieejama informācija par kaitējumu, ko rada VES, tostarp, par to, cik tās graujoši iedarbojas uz cilvēka nervu sistēmu, sirds asinsvadu sistēmu un veselību kopumā:
1) Piemēram, vietnē windconcerns.com atradīsiet nelielu daļu pētījumu un kvalificētu speciālistu atzinumu un pieredzē balstītus secinājumus. Tostarp arī to, kādos attālumos no iedzīvotāju dzīvesvietām rodas nopietnas veselības problēmas.
2) Hitras mērījumi (HITRA, NORVĒĢIJA): 10 kilometrus no VES iedzīvotājiem radās veselības problēmas - diskomforta sajūta, atkārtoti un smagi miega un sirdsdarbības traucējumi sākās pēc jaunas VES atklāšanas. Pētījuma dalībnieku mājas atrodas ap 10 km attālumā no VES, taču infraskaņas intensitāte tajās pārsniedz nekaitīguma normas (20 dB); zemfrekvences skaņa un infraskaņa sasniedz arī ievērojamā attālumā esošas dzīvojamās telpas: https://docs.wind-watch.org/infrasound-in-two-houses-between-three-large-wind-turbine-facilities.pdf?fbclid=IwY2xjawQb7LFleHRuA2FlbQIxMABicmlkETFES0NqOFdncDlYeHB5TWhjc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHrwiYQsWUrPFSEYWfZqAL2gT9CvLVQgh2bcUuBdRPCcmFsy5eJte3hq1kN4m_aem_-IYDIAgR1_MtzKV9YAjgJQ[1]
3) Ursulas Maria Bellutas-Staecka (Ursula Maria Bellut-Staeck), pētījums: https://www.scirea.org/journal/PaperInformation?PaperID=12440&fbclid=IwY2xjawQb7OVleHRuA2FlbQIxMABicmlkETFES0NqOFdncDlYeHB5TWhjc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHn863cLWj5d7L8TfC5HcytZ8ZEEmBRdPCvFXfbgax56OEFrwWOUkmO78W2nx_aem_aorlYGgqDr3GLDErUB0d1A[2]
4) Tiesas lēmums Francijā. Tiesas ir atzinušas tiešu saikni starp Sommas reģiona (Francijā) iedzīvotājas trauksmes traucējumiem un VES tuvumu viņas mājām: https://www.facebook.com/share/p/1ZFkzZW9Ky/
Pašreizējais VES regulējums, kas atļauj būvēt VES mazāk kā 1 km no iedzīvotāju dzīvesvietām, ir klaja nerēķināšanās ar iedzīvotājiem, to dzīvību un veselību (un protams dabu un tās resursiem kopumā).
Pat tad, ja Latvijai būtu nepieciešamība pēc papildus elektroenerģijas avotiem - piekrītu Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres publiski paustajam viedoklim (19.01.2026), ar kuru viņa vērsusies pie Ministru prezidentes un atbildīgajiem nozaru ministriem: "Latvijai, (...) būtu jāfokusējas uz ilgtermiņa enerģētikas risinājumiem un inovācijām, nevis uz tehnoloģijām, no kurām daļa citu valstu jau atkāpjas, izvērtējot to radītās vides un sociālās sekas.": https://www.delfi.lv/898102/versijas/120103084/inese-vaidere-neatrisinati-konflikti-veja-parku-lemumos-apdraud-latvijas-drosibu?fbclid=IwdGRzaAPcE6xjbGNrA9wTlGV4dG4DYWVtAjExAHNydGMGYXBwX2lkDDM1MDY4NTUzMTcyOAABHhxZexs3BS85TpQCFw3pQMpV0H5u7dF1Og711i7Nyx6QVL39sWvOWOGCEyT4_aem_Sr4TsdUbW6HXO3EZ6UCMBw&sfnsn=wa
Enerģētikas jomas profesionāļi - enerģētiķi ir nosūtījuši atklātu vēstuli, kas adresēta Valsts Prezidentam Edgaram Rinkevičam, Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, Ministru Prezidentei Evikai Siliņai un Latvijas sabiedrībai. Tajā pausts satraukums par enerģētikas stratēģiju un izteikts lūgums to pārstrādāt: https://www.la.lv/energetikas-eksperti-nosutijusi-atklatu-vestuli-rinkevicam-mierinai-un-silinai-planotas-energetikas-strategijas-istenosana-var-radit-loti-nelabveligas-sekas Vēstulē norādīts, ka šāda stratēģijas īstenošana var radīt ļoti nelabvēlīgas sekas – cita starpā, var (..) “ievērojami samazināt visas energosaimniecības drošību, jo pie tik neprognozējamām VES un SES jaudu svārstībām var tikt automātiski atslēgtas pat “bāzes” elektrostacijas, izraisot plaša mēroga enerģētikas krīzi”.
Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ir vienas no cilvēka pamattiesībām, kas nostiprinātas LR Satversmē (115.pantā), un valstij ir uzlikts pienākums aizsargāt vidi, sniegt informāciju par tās stāvokli un rūpēties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Šobrīd notiek pretējais – valsts amatpersonas īsteno stratēģiju, kas vērsta uz minēto pamattiesību prettiesisku atņemšanu un vides tiesībās nostiprinātā piesardzības principa pārkāpšanu.[3] Valsts amatpersonas klaji ignorē iedzīvotāju kategoriskos iebildumus pret VES būvniecību, tādējādi pārkāpjot Satversmes 1. pantu (Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika) un 2.pantu (Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai).
Kategoriski iebilstu pret VES izbūvi Latvijā, tai skaitā un jo īpaši VES būvniecību attālumā, kas ir tuvāk par 30 km no dzīvojamām mājām, apdzīvotām vietām, kā arī dabas resursu (tostarp un jo īpaši mežu) iznīcināšanu.
[1] https://www.facebook.com/share/p/183s7e4gVw/
[2] https://www.facebook.com/share/p/183s7e4gVw/
[3] Piesardzības principa jēga ir atturēties no paredzētās darbības gadījumā, ja ir pamatotas aizdomas (bet nav pilnīga skaidrība) par negatīvu ietekmi. Respektīvi, neskaidrā situācijā, ja nav zināms, ka kāda noteikta negatīva ietekme nebūs, no darbības ir jāatturas (princips skaidrots, cita starpā - 15.08.2016. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumā lietā nr. SKA-930/2016).
VES ietekme uz cilvēku veselību ir pētīta. Kā tas ir secināms no pieejamās informācijas, VES rada visnopietnāko apdraudējumu ne vien Latvijas kultūrvēsturiskajam mantojumam, ainavai un dabai, bet arī cilvēka veselībai un dzīvībai. Par to publiskajā telpā ir pausti viedokļi, informācija, pētījumi.
Tā, piemēram, zemāk minēti daži no avotiem, kuros pieejama informācija par kaitējumu, ko rada VES, tostarp, par to, cik tās graujoši iedarbojas uz cilvēka nervu sistēmu, sirds asinsvadu sistēmu un veselību kopumā:
1) Piemēram, vietnē windconcerns.com atradīsiet nelielu daļu pētījumu un kvalificētu speciālistu atzinumu un pieredzē balstītus secinājumus. Tostarp arī to, kādos attālumos no iedzīvotāju dzīvesvietām rodas nopietnas veselības problēmas.
2) Hitras mērījumi (HITRA, NORVĒĢIJA): 10 kilometrus no VES iedzīvotājiem radās veselības problēmas - diskomforta sajūta, atkārtoti un smagi miega un sirdsdarbības traucējumi sākās pēc jaunas VES atklāšanas. Pētījuma dalībnieku mājas atrodas ap 10 km attālumā no VES, taču infraskaņas intensitāte tajās pārsniedz nekaitīguma normas (20 dB); zemfrekvences skaņa un infraskaņa sasniedz arī ievērojamā attālumā esošas dzīvojamās telpas: https://docs.wind-watch.org/infrasound-in-two-houses-between-three-large-wind-turbine-facilities.pdf?fbclid=IwY2xjawQb7LFleHRuA2FlbQIxMABicmlkETFES0NqOFdncDlYeHB5TWhjc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHrwiYQsWUrPFSEYWfZqAL2gT9CvLVQgh2bcUuBdRPCcmFsy5eJte3hq1kN4m_aem_-IYDIAgR1_MtzKV9YAjgJQ[1]
3) Ursulas Maria Bellutas-Staecka (Ursula Maria Bellut-Staeck), pētījums: https://www.scirea.org/journal/PaperInformation?PaperID=12440&fbclid=IwY2xjawQb7OVleHRuA2FlbQIxMABicmlkETFES0NqOFdncDlYeHB5TWhjc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHn863cLWj5d7L8TfC5HcytZ8ZEEmBRdPCvFXfbgax56OEFrwWOUkmO78W2nx_aem_aorlYGgqDr3GLDErUB0d1A[2]
4) Tiesas lēmums Francijā. Tiesas ir atzinušas tiešu saikni starp Sommas reģiona (Francijā) iedzīvotājas trauksmes traucējumiem un VES tuvumu viņas mājām: https://www.facebook.com/share/p/1ZFkzZW9Ky/
Pašreizējais VES regulējums, kas atļauj būvēt VES mazāk kā 1 km no iedzīvotāju dzīvesvietām, ir klaja nerēķināšanās ar iedzīvotājiem, to dzīvību un veselību (un protams dabu un tās resursiem kopumā).
Pat tad, ja Latvijai būtu nepieciešamība pēc papildus elektroenerģijas avotiem - piekrītu Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres publiski paustajam viedoklim (19.01.2026), ar kuru viņa vērsusies pie Ministru prezidentes un atbildīgajiem nozaru ministriem: "Latvijai, (...) būtu jāfokusējas uz ilgtermiņa enerģētikas risinājumiem un inovācijām, nevis uz tehnoloģijām, no kurām daļa citu valstu jau atkāpjas, izvērtējot to radītās vides un sociālās sekas.": https://www.delfi.lv/898102/versijas/120103084/inese-vaidere-neatrisinati-konflikti-veja-parku-lemumos-apdraud-latvijas-drosibu?fbclid=IwdGRzaAPcE6xjbGNrA9wTlGV4dG4DYWVtAjExAHNydGMGYXBwX2lkDDM1MDY4NTUzMTcyOAABHhxZexs3BS85TpQCFw3pQMpV0H5u7dF1Og711i7Nyx6QVL39sWvOWOGCEyT4_aem_Sr4TsdUbW6HXO3EZ6UCMBw&sfnsn=wa
Enerģētikas jomas profesionāļi - enerģētiķi ir nosūtījuši atklātu vēstuli, kas adresēta Valsts Prezidentam Edgaram Rinkevičam, Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, Ministru Prezidentei Evikai Siliņai un Latvijas sabiedrībai. Tajā pausts satraukums par enerģētikas stratēģiju un izteikts lūgums to pārstrādāt: https://www.la.lv/energetikas-eksperti-nosutijusi-atklatu-vestuli-rinkevicam-mierinai-un-silinai-planotas-energetikas-strategijas-istenosana-var-radit-loti-nelabveligas-sekas Vēstulē norādīts, ka šāda stratēģijas īstenošana var radīt ļoti nelabvēlīgas sekas – cita starpā, var (..) “ievērojami samazināt visas energosaimniecības drošību, jo pie tik neprognozējamām VES un SES jaudu svārstībām var tikt automātiski atslēgtas pat “bāzes” elektrostacijas, izraisot plaša mēroga enerģētikas krīzi”.
Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ir vienas no cilvēka pamattiesībām, kas nostiprinātas LR Satversmē (115.pantā), un valstij ir uzlikts pienākums aizsargāt vidi, sniegt informāciju par tās stāvokli un rūpēties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Šobrīd notiek pretējais – valsts amatpersonas īsteno stratēģiju, kas vērsta uz minēto pamattiesību prettiesisku atņemšanu un vides tiesībās nostiprinātā piesardzības principa pārkāpšanu.[3] Valsts amatpersonas klaji ignorē iedzīvotāju kategoriskos iebildumus pret VES būvniecību, tādējādi pārkāpjot Satversmes 1. pantu (Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika) un 2.pantu (Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai).
Kategoriski iebilstu pret VES izbūvi Latvijā, tai skaitā un jo īpaši VES būvniecību attālumā, kas ir tuvāk par 30 km no dzīvojamām mājām, apdzīvotām vietām, kā arī dabas resursu (tostarp un jo īpaši mežu) iznīcināšanu.
[1] https://www.facebook.com/share/p/183s7e4gVw/
[2] https://www.facebook.com/share/p/183s7e4gVw/
[3] Piesardzības principa jēga ir atturēties no paredzētās darbības gadījumā, ja ir pamatotas aizdomas (bet nav pilnīga skaidrība) par negatīvu ietekmi. Respektīvi, neskaidrā situācijā, ja nav zināms, ka kāda noteikta negatīva ietekme nebūs, no darbības ir jāatturas (princips skaidrots, cita starpā - 15.08.2016. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumā lietā nr. SKA-930/2016).
12.08.2026. 13:12
26-TA-1439/138
Ilze Ferstere
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 13:12
26-TA-1439/139
Dainis Kreicbergs
Iebilstu pret noteikumu projektu pašreizējā redakcijā, ciktāl tas nenodrošina pietiekamu un savstarpēji konsekventu to personu veselības, drošības un īpašuma tiesību aizsardzību, kuru īpašumus ietekmē vēja elektrostaciju ekspluatācija.
Pirmkārt, projekta 3.3.6. punkts aizsardzību ārpus noteiktajām dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijām faktiski sasaista ar to, ka uz zemes vienības jau atrodas dzīvojamā apbūve. Šāds kritērijs nav pietiekams. Dzīvojamā ēka var vēl nebūt fiziski uzbūvēta, lai gan spēkā esošais teritorijas plānojums dzīvojamo apbūvi pieļauj un īpašnieks jau ir ieguvis konkrētās būvniecības īstenošanas tiesisko pamatu — būvatļauju, akceptētu paskaidrojuma rakstu vai paziņojis par būvniecību. Personas tiesību aizsardzību nedrīkst padarīt atkarīgu tikai no tā, kura būve — VES vai dzīvojamā ēka — tehniski ātrāk uzbūvēta un nodota ekspluatācijā. Dzīvojamās ēkas vēlāka nodošana ekspluatācijā pati par sevi nenozīmē, ka arī tiesības šo ēku būvēt radušās vēlāk.
Tādēļ 3.3.6. punkts papildināms, aizsargājot arī teritorijas, kurās dzīvojamā apbūve ir tiesiski atļauta, un jo īpaši gadījumus, kad pirms VES nodošanas ekspluatācijā konkrētai dzīvojamās ēkas būvniecībai jau iegūts normatīvajos aktos paredzētais būvniecības īstenošanas tiesiskais pamats. VES nodošana ekspluatācijā nedrīkst ar atpakaļejošu efektu atņemt vai faktiski padarīt neīstenojamas agrāk tiesiski iegūtas citas personas apbūves tiesības.
Otrkārt, projekta 21. punkts paredz, ka pēc VES nodošanas ekspluatācijā vēlāk uzbūvētai jaunai ēkai operatoram jānodrošina mirgošanas prasību ievērošana. Nav saprotama tiesiska vai faktiska pamata šādas ēkas aizsardzību aprobežot tikai ar mirgošanu. Ja dzīvojamā ēka ir likumīgi uzbūvēta, tās iedzīvotājiem jābūt nodrošinātam tādam pašam aizsardzības līmenim pret VES radīto vides troksni un zemas frekvences troksni kā jebkuras citas dzīvojamās ēkas iedzīvotājiem. Tādēļ 21. punkts papildināms ar pienākumu pēc šādas ēkas nodošanas ekspluatācijā pārbaudīt arī trokšņa un zemas frekvences trokšņa prasību ievērošanu un nepieciešamības gadījumā piemērot VES darbības ierobežojumus.
Treškārt, nav pietiekami atrisināta zemas frekvences trokšņa un infraskaņas faktiskā kontrole. Projekta regulējums nedrīkst radīt situāciju, kurā objektīva instrumentāla pārbaude ir atkarīga tikai no tā, vai inspektors konkrētajā pārbaudes brīdī subjektīvi dzird VES radīto troksni. Troksnis ir mainīgs atkarībā no VES darbības režīma, vēja virziena, meteoroloģiskajiem apstākļiem un diennakts laika. Īpaši zemas frekvences trokšņa un infraskaņas gadījumā subjektīva dzirdamība nevar būt vienīgais priekšnoteikums mērījumu veikšanai. Regulējumam jānodrošina objektīvi mērījumi reprezentatīvos apstākļos un jānovērš nepamatota finansiālā riska pārlikšana uz iedzīvotāju, kurš lūdz pārbaudīt iespējamu VES radīto robežlielumu pārsniegumu.
Ceturtkārt, projekta drošības prasības nav pietiekami konkrētas attiecībā uz mehānisko avāriju sekām ārpus pašas VES atrašanās zemes vienības. Ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēmas esamība ir nepieciešama, taču tā pati par sevi neatrisina jautājumu par ledus krišanas vai izmešanas iespējamo teritoriju, sabiedrības brīdināšanu un piekļuves ierobežošanu bīstamos apstākļos. Tāpat noteikumos nepieciešams tieši paredzēt VES torņa vai rotora konstrukcijas bojājuma vai sabrukuma, rotora lāpstiņas vai tās fragmenta atdalīšanās, atlūzu izmešanas un ugunsgrēka scenāriju izvērtēšanu.
Nav pieļaujama situācija, kurā VES radītais mehāniskais vai ugunsdrošības risks faktiski tiek novirzīts uz kaimiņa īpašumu, bet kaimiņa vienīgais aizsardzības līdzeklis ir zaudējumu atlīdzināšana pēc negadījuma. Drošības regulējuma pamatā jābūt preventīvai riska novēršanai.
Tādēļ katrai VES vai vēja parkam atbilstoši tā faktiskajiem tehniskajiem parametriem, augstumam, rotora izmēram, novietojumam un apkārtējās teritorijas izmantošanai jāveic objektam specifisks ledus krišanas un izmešanas, konstrukcijas sabrukuma, lāpstiņas vai tās fragmentu atdalīšanās un ugunsgrēka riska izvērtējums. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, jānosaka nepieciešamās drošības zonas, VES automātiskas apturēšanas nosacījumi, sabiedrības brīdināšanas kārtība un piekļuves ierobežojumi paaugstināta riska apstākļos. Šiem riskiem un rīcībai to iestāšanās gadījumā jābūt ietvertiem arī avāriju riska izvērtēšanas un novēršanas pasākumu plānā neatkarīgi no tā, vai vēja parka kopējā jauda pārsniedz 100 MW.
Piektkārt, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pienākums ir atbalstāms, taču ar formālu apdrošināšanas polises esamību nepietiek. Noteikumos jāparedz apdrošinājuma minimālā apmēra vai tā noteikšanas kritēriji, ņemot vērā VES izmērus, jaudu, atrašanās vietu, apkārtējās apbūves un zemes izmantošanu, kā arī iespējamo kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai, īpašumam un videi.
Kopumā regulējumam jābalstās principā, ka VES attīstīšana un ekspluatācija pati par sevi nepiešķir operatoram tiesisku prioritāti pār trešo personu iepriekš likumīgi iegūtām īpašuma izmantošanas un būvniecības tiesībām. Komercdarbība ir īstenojama tā, lai tās radītā ietekme un drošības risks netiktu nepamatoti pārlikts uz blakus esošo zemju īpašniekiem.
Lūdzu precizēt noteikumu projekta 3.3.6., 12., 13., 21., 31., 35. un 36. punktu atbilstoši iepriekš minētajam, nodrošinot:
– agrāk tiesiski iegūtu dzīvojamās apbūves tiesību aizsardzību;
– vienādu aizsardzību pret mirgošanu, vides troksni un zemas frekvences troksni arī vēlāk ekspluatācijā nodotām likumīgām dzīvojamām ēkām;
– objektīvu un iedzīvotājam faktiski pieejamu trokšņa un zemas frekvences trokšņa kontroli;
– objektam specifisku ledus izmešanas, konstrukcijas sabrukuma, lāpstiņu vai to fragmentu atdalīšanās un ugunsgrēka riska izvērtējumu;
– preventīvas drošības zonas, brīdināšanas un VES darbības apturēšanas mehānismus;
– pietiekamu civiltiesiskās atbildības apdrošinājumu trešajām personām iespējami nodarītā kaitējuma segšanai.
Pirmkārt, projekta 3.3.6. punkts aizsardzību ārpus noteiktajām dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijām faktiski sasaista ar to, ka uz zemes vienības jau atrodas dzīvojamā apbūve. Šāds kritērijs nav pietiekams. Dzīvojamā ēka var vēl nebūt fiziski uzbūvēta, lai gan spēkā esošais teritorijas plānojums dzīvojamo apbūvi pieļauj un īpašnieks jau ir ieguvis konkrētās būvniecības īstenošanas tiesisko pamatu — būvatļauju, akceptētu paskaidrojuma rakstu vai paziņojis par būvniecību. Personas tiesību aizsardzību nedrīkst padarīt atkarīgu tikai no tā, kura būve — VES vai dzīvojamā ēka — tehniski ātrāk uzbūvēta un nodota ekspluatācijā. Dzīvojamās ēkas vēlāka nodošana ekspluatācijā pati par sevi nenozīmē, ka arī tiesības šo ēku būvēt radušās vēlāk.
Tādēļ 3.3.6. punkts papildināms, aizsargājot arī teritorijas, kurās dzīvojamā apbūve ir tiesiski atļauta, un jo īpaši gadījumus, kad pirms VES nodošanas ekspluatācijā konkrētai dzīvojamās ēkas būvniecībai jau iegūts normatīvajos aktos paredzētais būvniecības īstenošanas tiesiskais pamats. VES nodošana ekspluatācijā nedrīkst ar atpakaļejošu efektu atņemt vai faktiski padarīt neīstenojamas agrāk tiesiski iegūtas citas personas apbūves tiesības.
Otrkārt, projekta 21. punkts paredz, ka pēc VES nodošanas ekspluatācijā vēlāk uzbūvētai jaunai ēkai operatoram jānodrošina mirgošanas prasību ievērošana. Nav saprotama tiesiska vai faktiska pamata šādas ēkas aizsardzību aprobežot tikai ar mirgošanu. Ja dzīvojamā ēka ir likumīgi uzbūvēta, tās iedzīvotājiem jābūt nodrošinātam tādam pašam aizsardzības līmenim pret VES radīto vides troksni un zemas frekvences troksni kā jebkuras citas dzīvojamās ēkas iedzīvotājiem. Tādēļ 21. punkts papildināms ar pienākumu pēc šādas ēkas nodošanas ekspluatācijā pārbaudīt arī trokšņa un zemas frekvences trokšņa prasību ievērošanu un nepieciešamības gadījumā piemērot VES darbības ierobežojumus.
Treškārt, nav pietiekami atrisināta zemas frekvences trokšņa un infraskaņas faktiskā kontrole. Projekta regulējums nedrīkst radīt situāciju, kurā objektīva instrumentāla pārbaude ir atkarīga tikai no tā, vai inspektors konkrētajā pārbaudes brīdī subjektīvi dzird VES radīto troksni. Troksnis ir mainīgs atkarībā no VES darbības režīma, vēja virziena, meteoroloģiskajiem apstākļiem un diennakts laika. Īpaši zemas frekvences trokšņa un infraskaņas gadījumā subjektīva dzirdamība nevar būt vienīgais priekšnoteikums mērījumu veikšanai. Regulējumam jānodrošina objektīvi mērījumi reprezentatīvos apstākļos un jānovērš nepamatota finansiālā riska pārlikšana uz iedzīvotāju, kurš lūdz pārbaudīt iespējamu VES radīto robežlielumu pārsniegumu.
Ceturtkārt, projekta drošības prasības nav pietiekami konkrētas attiecībā uz mehānisko avāriju sekām ārpus pašas VES atrašanās zemes vienības. Ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēmas esamība ir nepieciešama, taču tā pati par sevi neatrisina jautājumu par ledus krišanas vai izmešanas iespējamo teritoriju, sabiedrības brīdināšanu un piekļuves ierobežošanu bīstamos apstākļos. Tāpat noteikumos nepieciešams tieši paredzēt VES torņa vai rotora konstrukcijas bojājuma vai sabrukuma, rotora lāpstiņas vai tās fragmenta atdalīšanās, atlūzu izmešanas un ugunsgrēka scenāriju izvērtēšanu.
Nav pieļaujama situācija, kurā VES radītais mehāniskais vai ugunsdrošības risks faktiski tiek novirzīts uz kaimiņa īpašumu, bet kaimiņa vienīgais aizsardzības līdzeklis ir zaudējumu atlīdzināšana pēc negadījuma. Drošības regulējuma pamatā jābūt preventīvai riska novēršanai.
Tādēļ katrai VES vai vēja parkam atbilstoši tā faktiskajiem tehniskajiem parametriem, augstumam, rotora izmēram, novietojumam un apkārtējās teritorijas izmantošanai jāveic objektam specifisks ledus krišanas un izmešanas, konstrukcijas sabrukuma, lāpstiņas vai tās fragmentu atdalīšanās un ugunsgrēka riska izvērtējums. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, jānosaka nepieciešamās drošības zonas, VES automātiskas apturēšanas nosacījumi, sabiedrības brīdināšanas kārtība un piekļuves ierobežojumi paaugstināta riska apstākļos. Šiem riskiem un rīcībai to iestāšanās gadījumā jābūt ietvertiem arī avāriju riska izvērtēšanas un novēršanas pasākumu plānā neatkarīgi no tā, vai vēja parka kopējā jauda pārsniedz 100 MW.
Piektkārt, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pienākums ir atbalstāms, taču ar formālu apdrošināšanas polises esamību nepietiek. Noteikumos jāparedz apdrošinājuma minimālā apmēra vai tā noteikšanas kritēriji, ņemot vērā VES izmērus, jaudu, atrašanās vietu, apkārtējās apbūves un zemes izmantošanu, kā arī iespējamo kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai, īpašumam un videi.
Kopumā regulējumam jābalstās principā, ka VES attīstīšana un ekspluatācija pati par sevi nepiešķir operatoram tiesisku prioritāti pār trešo personu iepriekš likumīgi iegūtām īpašuma izmantošanas un būvniecības tiesībām. Komercdarbība ir īstenojama tā, lai tās radītā ietekme un drošības risks netiktu nepamatoti pārlikts uz blakus esošo zemju īpašniekiem.
Lūdzu precizēt noteikumu projekta 3.3.6., 12., 13., 21., 31., 35. un 36. punktu atbilstoši iepriekš minētajam, nodrošinot:
– agrāk tiesiski iegūtu dzīvojamās apbūves tiesību aizsardzību;
– vienādu aizsardzību pret mirgošanu, vides troksni un zemas frekvences troksni arī vēlāk ekspluatācijā nodotām likumīgām dzīvojamām ēkām;
– objektīvu un iedzīvotājam faktiski pieejamu trokšņa un zemas frekvences trokšņa kontroli;
– objektam specifisku ledus izmešanas, konstrukcijas sabrukuma, lāpstiņu vai to fragmentu atdalīšanās un ugunsgrēka riska izvērtējumu;
– preventīvas drošības zonas, brīdināšanas un VES darbības apturēšanas mehānismus;
– pietiekamu civiltiesiskās atbildības apdrošinājumu trešajām personām iespējami nodarītā kaitējuma segšanai.
12.08.2026. 13:14
26-TA-1439/140
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 13:19
26-TA-1439/141
Emīls Reinis Zariņš
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 13:20
26-TA-1439/142
Vivita Frīdenberga
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 13:20
26-TA-1439/143
Sondra Bērziņa
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 13:26
26-TA-1439/144
Fiziska persona
Papildināt 3.3.ietekmējamā teritorija: [..] ar mazciemu, jo tas ietver vairāku vēsturiski izveidojušos viensētu kopumu, ar blīvāku apdzīvotību, tādējādi ar intensīvāku ietekmi uz iedzīvotājiem.
Svītrot 12.punktā teikumu: “Ja pārbaudes laikā Veselības inspekcija konstatē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtu radītais troksnis novērtēšanas vietā nav dzirdams, trokšņa mērījumus neveic.”, jo objektivitātes nodrošināšanai subjektīvs mērījums ir izslēdzams pēc būtības. Tāpat šis būs pamats atsaukties uz gadījumiem, kad vēja elektrostacija nedarbojas.
Svītrot 14.punktu: “Šo noteikumu 11. punkts nav attiecināms uz elektroenerģijas ražotāju, kura vēja parks atrodas tālāk par divu kilometriem no jebkuras novērtēšanas vietas.”, jo vēja elektrostaciju radītais vides trokšņa līmenis jebkurā gadījumā nedrīkst pārsniegt pieļaujamo robežu, neatkarīgi no apdzīvotības ap vēja parku, tas ietekmē arī faunu un turklāt mērījumu paredzēts veikt tikai vienā punktā neatkarīgi no vēja parka lieluma.
Papildināt 15.punktu “, kā arī bez krāsu nolobījuma”. Jo sākotnēji jāizslēdz jebkāda piesārņojuma nonākšana vidē, turklāt ar paspirināto gaisa plūsmu piesārņojums (krāsu daļiņas) nonāk tālāk.
24. punktā papildināt ar vārdu “nekavējoties” (t.i. nekavējoties aptur vēja elektrostacijas darbību un svītrot vārdus “vai samazina darbības ātrumu”, jo nodrošinot drošu putnu pārlidojumu ir vajadzīga tūlītēja rīcība.
Aizstāt 30.punktā vārdus “reizi piecos gados“ ar vārdiem “reizi trijos gados“, jo vēja parki tik plašā mērogā ir jauna joma un potenciālie iespējamie riski, ja tādi būs ir identificējami biežāk kā reizi piecos gados.
Svītrot 12.punktā teikumu: “Ja pārbaudes laikā Veselības inspekcija konstatē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtu radītais troksnis novērtēšanas vietā nav dzirdams, trokšņa mērījumus neveic.”, jo objektivitātes nodrošināšanai subjektīvs mērījums ir izslēdzams pēc būtības. Tāpat šis būs pamats atsaukties uz gadījumiem, kad vēja elektrostacija nedarbojas.
Svītrot 14.punktu: “Šo noteikumu 11. punkts nav attiecināms uz elektroenerģijas ražotāju, kura vēja parks atrodas tālāk par divu kilometriem no jebkuras novērtēšanas vietas.”, jo vēja elektrostaciju radītais vides trokšņa līmenis jebkurā gadījumā nedrīkst pārsniegt pieļaujamo robežu, neatkarīgi no apdzīvotības ap vēja parku, tas ietekmē arī faunu un turklāt mērījumu paredzēts veikt tikai vienā punktā neatkarīgi no vēja parka lieluma.
Papildināt 15.punktu “, kā arī bez krāsu nolobījuma”. Jo sākotnēji jāizslēdz jebkāda piesārņojuma nonākšana vidē, turklāt ar paspirināto gaisa plūsmu piesārņojums (krāsu daļiņas) nonāk tālāk.
24. punktā papildināt ar vārdu “nekavējoties” (t.i. nekavējoties aptur vēja elektrostacijas darbību un svītrot vārdus “vai samazina darbības ātrumu”, jo nodrošinot drošu putnu pārlidojumu ir vajadzīga tūlītēja rīcība.
Aizstāt 30.punktā vārdus “reizi piecos gados“ ar vārdiem “reizi trijos gados“, jo vēja parki tik plašā mērogā ir jauna joma un potenciālie iespējamie riski, ja tādi būs ir identificējami biežāk kā reizi piecos gados.
12.08.2026. 13:33
26-TA-1439/145
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 13:34
26-TA-1439/146
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 13:42
26-TA-1439/147
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 13:52
26-TA-1439/148
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 13:55
26-TA-1439/149
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
12.08.2026. 14:03
26-TA-1439/151
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms. Tiek būtiski apdraudēta cilvēku veselība un labbūtība, dabas daudzveidība, mūsu valsts vērtīgās ainavas, dabas bagātības (gruntsūdeņu līmeņa padziļināšanās, piesārņojums..). Uzskatu par nepieņemamu civilizētai valstij šo projekta ieviešanas ( uzspiešanas) procesu.
12.08.2026. 14:19
26-TA-1439/153
Marika Raina Orola
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 14:30
26-TA-1439/154
Iveta Orola
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 14:34
26-TA-1439/155
Ineta Zēna
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 14:35
26-TA-1439/156
Alberts Orols
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 14:36
26-TA-1439/157
Fiziska persona
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 14:40
26-TA-1439/158
Ilze Baldiņa
Iebilstu pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” pašreizējo redakciju, jo tajā nav nodrošināts pietiekams preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājiem reāli pieejams aizsardzības mehānisms.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Īpaši iebilstu pret šādiem regulējuma aspektiem:
1. Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
2. Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
3. Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
4. Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
5. Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
6. Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
7. Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
8. Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 14:43
26-TA-1439/159
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu.
Vēja parku daudzveidīgā kaitīgā ietekme gan uz cilveku veselību, gan ekosistēmas labbūtību un ilgmūžību jau labu laiciņu citās pasaules valstīs ir zinātniski izpētīta un atzīta. Ņemot vērā iepriekšminēto, daudzās valstīs vēja parku būvniecība tiek ierobežota vai pilnībā apturēta, jo ikkatrai sevi cienošai valstij svarīgākais ir cilvēks, kas ir tās pamats un galvenā vērtība.
Vēja parku daudzveidīgā kaitīgā ietekme gan uz cilveku veselību, gan ekosistēmas labbūtību un ilgmūžību jau labu laiciņu citās pasaules valstīs ir zinātniski izpētīta un atzīta. Ņemot vērā iepriekšminēto, daudzās valstīs vēja parku būvniecība tiek ierobežota vai pilnībā apturēta, jo ikkatrai sevi cienošai valstij svarīgākais ir cilvēks, kas ir tās pamats un galvenā vērtība.
12.08.2026. 14:47
26-TA-1439/160
Fiziska persona
Piekrītu iebildumam.
12.08.2026. 14:53
26-TA-1439/162
Sanita Žeigure-Kaimiņa
Atbalstu priekšlikuma iesniedzējas
12.08.2026. 15:12
26-TA-1439/163
Ilze Mauriņa
Iebildums
Regulējuma galvenā problēma: noteikumiem būtu jānodrošina preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājam reāli pieejams aizsardzības minimums, bet tas nav izdarīts pašreizējā redakcijā!
Regulējuma galvenā problēma: noteikumiem būtu jānodrošina preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājam reāli pieejams aizsardzības minimums, bet tas nav izdarīts pašreizējā redakcijā!
12.08.2026. 15:16
Atlasīti 274 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25