Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Vēja elektrostaciju darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un apgrūtina to pārskatāmību, turklāt ir ietverti vispārīgos tiesību aktos, kas dažkārt ir pārāk vispārīgi vēja elektrostacijām, līdz ar to rada neizpratni piemērošanā un bažas par neizpildi. Turklāt vēja elektrostaciju ekspluatācija, neskatoties uz to, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tiek rūpīgi vērtēta ikvienas vēja elektrostacijas iespējamā ietekme uz cilvēku, viņa veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšana, iedzīvotāju vidū rada nepatiku un bažas par vēja turbīnu radīto troksni un mirgošanas efektu, kā arī par vēja elektrostaciju darbības uzraudzības trūkumu to dzīves ciklā, līdz ar to nepieciešams vienots tiesiskais regulējums uz šīm elektrostacijām atbilstošu, skaidru prasību definēšanai un to izpildes uzraudzībai.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veicināt cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu vēja elektrostacijas ekspluatāciju.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Enerģētika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
28.07.2026. - 12.08.2026.
Informācija
Kopš 2026. gada februāra Klimata un enerģētikas ministrija ir organizējusi tikšanās un diskusijas ar iedzīvotājiem un nozari. Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku iesaistīto pušu līdzdalību un panāktu sabalansētu regulējumu, Klimata un enerģētikas ministrija arī lūgusi publiski sniegt komentārus un priekšlikumus par noteikumu projekta sākotnējo redakciju (https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/kem-aicina-sniegt-viedokli-par-precizeto-ves-ekspluatacijas-noteikumu-projektu).
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Jebkurš iedzīvotājs, kura nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums, dzīvojamā māja vai tās daļa saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā – atrodas divu kilometru rādiusā no sauszemē esošas vēja elektrostacijas robežas
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Vēja elektroenerģijas ražotāji
Sagatavoja
Ilāna Garbere-Bule (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
28.07.2026. 18:21
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-1439/164
Ilze Mauriņa
Iebildums: Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam tikai pēc turbīnu uzbūvēšanas un par saviem līdzekļiem jāpierāda, ka teorētiskā prognoze nav apstiprinājusies.
12.08.2026. 15:17
26-TA-1439/165
Ilze Mauriņa
Iebildums: Ietekmējamās teritorijas nedrīkst noteikt tikai pēc kadastra ieraksta. Jāaizsargā arī skolas, pirmsskolas iestādes un citas jutīgu personu uzturēšanās vietas.
12.08.2026. 15:18
26-TA-1439/166
Ilze Mauriņa
Iebildums: Monitoringa dati jāpublicē savlaicīgi, nevis tikai nākamā gada pārskatā. Būtiska apdraudējuma gadījumā jābūt iespējai nekavējoties apturēt darbību.
12.08.2026. 15:19
26-TA-1439/167
Ilze Mauriņa
Iebildums: Šī ir amatperonu apzināta noziedzīga rīcība, lai aizbēgtu no turbīnu MAX piesārņojuma novērtējuma! Piesārņojumu skaņas diapazonā vairāk rada turbīnu spārnu šķērsvirziena kustības (~320km/h) radītais troksnis, bet tie MW pulsē garenvirzienā! Garenvirzienā infraskaņas piesārņojums izplatās 20-40km! Tai skaitā normatīviem neatbilstošs pārsniedz 5km attālumu no turbīnas! Ņemot vērā, ka turbīna netiek uzstādīta viena, bet vesels "parks", tad jābūt arī inerferences novērtējumam! Tāpat jāņem vērā valdošo vēju ietekmi uz skaņas, infraskaņas izplatību vidē, kas to aiznes daudz tālāk, nekā tas notiktu pretvēja gadījumā!!!
12.08.2026. 15:21
26-TA-1439/168
Ilze Mauriņa
Iebildums par 3.6. punktu – zemas frekvences trokšņa definīcija un infraskaņas diapazona neiekļaušana
Situācijas analīze
Noteikumu projekta 3.6. punktā zemas frekvences troksnis definēts kā “A-izsvarotā skaņas spiediena līmeņa summārā vērtība (dB(A)) 1/3 oktāvu frekvenču joslās no 10 līdz 160 Hz”.
Iebilstam pret šādu regulējumu, ciktāl tas nozīmē, ka vēja elektrostaciju ekspluatācijas novērtēšanā pilnībā netiek aptverts frekvenču diapazons zem 10 Hz.
10–160 Hz nav universāli piemērojama visa zemo frekvenču un infraskaņas diapazona robeža, bet gan konkrētās zemas frekvences trokšņa novērtēšanas metodikās izmantots diapazons. Starptautiskajā praksē zemas frekvences troksnis un infraskaņa var tikt nodalīti un vērtēti atsevišķi.
Būtiski, ka starptautiskais standarts ISO 7196:1995 “Acoustics — Frequency-weighting characteristic for infrasound measurements” nosaka G-frekvenču svēruma raksturlielumu infraskaņas mērījumiem un ir paredzēts skaņai vai troksnim, kura spektrs pilnībā vai daļēji atrodas 1–20 Hz frekvenču diapazonā. ISO norāda, ka standarts 2022. gadā atkārtoti pārskatīts un apstiprināts kā spēkā esošs.
Tādējādi noteikumu projektā paredzētais 10–160 Hz diapazons neaptver visu infraskaņas diapazonu un no ekspluatācijas novērtējuma pilnībā izslēdz frekvences no 1 līdz 10 Hz.
Arī Dānijas Vides aizsardzības aģentūras pieeja, uz kuru praksē mēdz atsaukties saistībā ar zemas frekvences trokšņa novērtēšanu, nenozīmē, ka infraskaņa zem 10 Hz netiek atzīta vai vērtēta. Dānijas Vides aizsardzības aģentūra atsevišķi nosaka zemas frekvences trokšņa līmeni 10–160 Hz diapazonā un atsevišķi – G-svērto infraskaņas līmeni. Tādējādi 10–160 Hz diapazona izmantošana zemas frekvences trokšņa novērtēšanai pati par sevi nav pamatojums frekvenču zem 10 Hz pilnīgai izslēgšanai no Latvijas vēja elektrostaciju ekspluatācijas regulējuma.
Šis jautājums tika aktualizēts arī vietējo kopienu un KEM klātienes tikšanās laikā un atkārtoti iesniegts ministrijai rakstiski, norādot uz nepieciešamību ekspluatācijas monitoringā aptvert arī infraskaņas diapazonu zem 10 Hz.
Priekšlikums
Papildināt noteikumu projektu, paredzot vēja elektrostaciju ekspluatācijas laikā arī infraskaņas novērtēšanu frekvenču diapazonā zem 10 Hz, aptverot vismaz 1–10 Hz diapazonu, atbilstoši piemērojamai infraskaņas mērījumu metodikai.
Attiecīgi precizēt 3.6. punktu un turpmākos noteikumu punktus par trokšņa novērtēšanu un monitoringu, skaidri nodalot:
– zemas frekvences trokšņa novērtēšanu 10–160 Hz diapazonā;
– infraskaņas novērtēšanu arī frekvencēs zem 10 Hz.
Ja KEM neparedz infraskaņas zem 10 Hz monitoringa iekļaušanu regulējumā, lūdzam anotācijā sniegt konkrētu zinātnisku un metodisku pamatojumu, kādēļ frekvenču diapazons 1–10 Hz tiek pilnībā izslēgts no vēja elektrostaciju ekspluatācijas uzraudzības, īpaši ņemot vērā, ka pastāv starptautiski atzīta infraskaņas mērījumu metodika.
Pamatojums
Vēja elektrostaciju ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt faktiskās akustiskās ietekmes objektīvai un pilnvērtīgai novērtēšanai, nevis tikai viena izvēlēta frekvenču intervāla kontrolei.
Ja regulējumā tiek ieviesta īpaša zemas frekvences trokšņa novērtēšana, nav pamatoti bez atsevišķa zinātniska un metodiska pamatojuma pilnībā izslēgt no uzraudzības infraskaņas diapazonu zem 10 Hz.
Šāda pieeja nodrošinātu pilnīgāku vēja elektrostaciju radītās akustiskās ietekmes novērtēšanu un novērstu vietējo kopienu pamatotas bažas, ka daļa no zemākā frekvenču diapazona vēja elektrostaciju ekspluatācijas laikā vispār netiek kontrolēta.
Atsauces:
ISO 7196:1995, Acoustics — Frequency-weighting characteristic for infrasound measurements, International Organization for Standardization. Standarts nosaka G-frekvenču svērumu skaņai vai troksnim, kura spektrs pilnībā vai daļēji atrodas 1–20 Hz diapazonā.
Danish Environmental Protection Agency, Recommended noise limits – Low frequency noise, infrasound and vibrations. Dānijas regulējumā atsevišķi noteikts zemas frekvences trokšņa līmenis 10–160 Hz diapazonā un G-svērtais infraskaņas līmenis.
Situācijas analīze
Noteikumu projekta 3.6. punktā zemas frekvences troksnis definēts kā “A-izsvarotā skaņas spiediena līmeņa summārā vērtība (dB(A)) 1/3 oktāvu frekvenču joslās no 10 līdz 160 Hz”.
Iebilstam pret šādu regulējumu, ciktāl tas nozīmē, ka vēja elektrostaciju ekspluatācijas novērtēšanā pilnībā netiek aptverts frekvenču diapazons zem 10 Hz.
10–160 Hz nav universāli piemērojama visa zemo frekvenču un infraskaņas diapazona robeža, bet gan konkrētās zemas frekvences trokšņa novērtēšanas metodikās izmantots diapazons. Starptautiskajā praksē zemas frekvences troksnis un infraskaņa var tikt nodalīti un vērtēti atsevišķi.
Būtiski, ka starptautiskais standarts ISO 7196:1995 “Acoustics — Frequency-weighting characteristic for infrasound measurements” nosaka G-frekvenču svēruma raksturlielumu infraskaņas mērījumiem un ir paredzēts skaņai vai troksnim, kura spektrs pilnībā vai daļēji atrodas 1–20 Hz frekvenču diapazonā. ISO norāda, ka standarts 2022. gadā atkārtoti pārskatīts un apstiprināts kā spēkā esošs.
Tādējādi noteikumu projektā paredzētais 10–160 Hz diapazons neaptver visu infraskaņas diapazonu un no ekspluatācijas novērtējuma pilnībā izslēdz frekvences no 1 līdz 10 Hz.
Arī Dānijas Vides aizsardzības aģentūras pieeja, uz kuru praksē mēdz atsaukties saistībā ar zemas frekvences trokšņa novērtēšanu, nenozīmē, ka infraskaņa zem 10 Hz netiek atzīta vai vērtēta. Dānijas Vides aizsardzības aģentūra atsevišķi nosaka zemas frekvences trokšņa līmeni 10–160 Hz diapazonā un atsevišķi – G-svērto infraskaņas līmeni. Tādējādi 10–160 Hz diapazona izmantošana zemas frekvences trokšņa novērtēšanai pati par sevi nav pamatojums frekvenču zem 10 Hz pilnīgai izslēgšanai no Latvijas vēja elektrostaciju ekspluatācijas regulējuma.
Šis jautājums tika aktualizēts arī vietējo kopienu un KEM klātienes tikšanās laikā un atkārtoti iesniegts ministrijai rakstiski, norādot uz nepieciešamību ekspluatācijas monitoringā aptvert arī infraskaņas diapazonu zem 10 Hz.
Priekšlikums
Papildināt noteikumu projektu, paredzot vēja elektrostaciju ekspluatācijas laikā arī infraskaņas novērtēšanu frekvenču diapazonā zem 10 Hz, aptverot vismaz 1–10 Hz diapazonu, atbilstoši piemērojamai infraskaņas mērījumu metodikai.
Attiecīgi precizēt 3.6. punktu un turpmākos noteikumu punktus par trokšņa novērtēšanu un monitoringu, skaidri nodalot:
– zemas frekvences trokšņa novērtēšanu 10–160 Hz diapazonā;
– infraskaņas novērtēšanu arī frekvencēs zem 10 Hz.
Ja KEM neparedz infraskaņas zem 10 Hz monitoringa iekļaušanu regulējumā, lūdzam anotācijā sniegt konkrētu zinātnisku un metodisku pamatojumu, kādēļ frekvenču diapazons 1–10 Hz tiek pilnībā izslēgts no vēja elektrostaciju ekspluatācijas uzraudzības, īpaši ņemot vērā, ka pastāv starptautiski atzīta infraskaņas mērījumu metodika.
Pamatojums
Vēja elektrostaciju ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt faktiskās akustiskās ietekmes objektīvai un pilnvērtīgai novērtēšanai, nevis tikai viena izvēlēta frekvenču intervāla kontrolei.
Ja regulējumā tiek ieviesta īpaša zemas frekvences trokšņa novērtēšana, nav pamatoti bez atsevišķa zinātniska un metodiska pamatojuma pilnībā izslēgt no uzraudzības infraskaņas diapazonu zem 10 Hz.
Šāda pieeja nodrošinātu pilnīgāku vēja elektrostaciju radītās akustiskās ietekmes novērtēšanu un novērstu vietējo kopienu pamatotas bažas, ka daļa no zemākā frekvenču diapazona vēja elektrostaciju ekspluatācijas laikā vispār netiek kontrolēta.
Atsauces:
ISO 7196:1995, Acoustics — Frequency-weighting characteristic for infrasound measurements, International Organization for Standardization. Standarts nosaka G-frekvenču svērumu skaņai vai troksnim, kura spektrs pilnībā vai daļēji atrodas 1–20 Hz diapazonā.
Danish Environmental Protection Agency, Recommended noise limits – Low frequency noise, infrasound and vibrations. Dānijas regulējumā atsevišķi noteikts zemas frekvences trokšņa līmenis 10–160 Hz diapazonā un G-svērtais infraskaņas līmenis.
12.08.2026. 15:22
26-TA-1439/169
Ilze Mauriņa
Iebildums par 6. punktu – dienas, vakara un nakts trokšņa rādītāju piemērošana
Situācijas analīze
Noteikumu projekta 6. punktā noteikts, ka vēja elektrostaciju radītais vides trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt dienas, vakara un nakts trokšņa rādītāju 40 dB(A), savukārt vēja elektrostaciju radītais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis pie nominālās jaudas nedrīkst pārsniegt 45 dB(A).
Atbalstām atsevišķas nakts trokšņa prasības noteikšanu, tomēr saglabājas būtiska neskaidrība par 40 dB(A) rādītāja praktisko piemērošanu.
Šis jautājums tika īpaši pārrunāts arī vietējo kopienu pārstāvju un KEM klātienes tikšanās laikā.
Galvenās bažas ir saistītas ar trokšņa vidējo rādītāju izmantošanu. Vēja elektrostaciju radītais troksnis nav konstants – tas mainās atkarībā no vēja ātruma un virziena, atmosfēras apstākļiem, turbīnas darbības režīma un citiem faktoriem.
Tādēļ iespējama situācija, kad daļu nakts vēja elektrostacija nedarbojas vai darbojas ar nelielu jaudu un trokšņa līmenis ir zems, bet citā nakts periodā pie konkrētiem meteoroloģiskajiem apstākļiem trokšņa līmenis ir būtiski augstāks. Ja atbilstība 40 dB(A) robežlielumam tiek vērtēta tikai pēc visa nakts perioda vidējā rādītāja, paaugstināta trokšņa periodi var tikt kompensēti ar klusākiem periodiem.
Rezultātā aprēķinātais nakts rādītājs var formāli atbilst 40 dB(A) prasībai, lai gan atsevišķos un cilvēka miegam būtiskos nakts periodos faktiskā trokšņa ietekme ir ievērojami lielāka.
Noteikumu projekta 6. punktā paredzētais papildu 45 dB(A) ierobežojums pie nominālās jaudas šo jautājumu pilnībā neatrisina, jo paaugstināts trokšņa līmenis var rasties arī citos turbīnas darbības režīmos un konkrētu meteoroloģisko apstākļu kombinācijās.
Priekšlikums
Precizēt noteikumu projektu un tā anotāciju, nepārprotami nosakot, kā praktiski tiek vērtēta atbilstība 40 dB(A) dienas, vakara un īpaši nakts trokšņa robežlielumam.
Trokšņa novērtēšanas sistēmai jānodrošina, ka paaugstināta trokšņa epizodes netiek “izlīdzinātas” ar periodiem, kuros vēja elektrostacija nedarbojas, darbojas ar samazinātu jaudu vai meteoroloģisko apstākļu dēļ tās radītais troksnis konkrētajā novērtēšanas vietā ir būtiski zemāks.
Papildus ilgtermiņa vai perioda vidējiem trokšņa rādītājiem nepieciešams paredzēt tādu novērtēšanas metodiku un rādītājus, kas ļauj identificēt un izvērtēt arī paaugstināta trokšņa epizodes, īpaši nakts laikā.
Anotācijā nepieciešams skaidri izskaidrot:
– kāds tieši laika periods tiek izmantots 40 dB(A) nakts trokšņa rādītāja aprēķināšanai;
– kā tiek vērtētas īslaicīgas un atkārtotas paaugstināta trokšņa epizodes;
– kā tiek novērsta situācija, kad periodi, kuros VES nedarbojas vai darbojas ar mazu jaudu, matemātiski samazina kopējo trokšņa rādītāju;
– kā 40 dB(A) trokšņa rādītājs praktiski mijiedarbojas ar 45 dB(A) skaņas spiediena līmeņa ierobežojumu pie nominālās jaudas.
Pamatojums
Nakts trokšņa regulējuma mērķim jābūt cilvēku miega, veselības un dzīves kvalitātes aizsardzībai, nevis tikai formālai atbilstībai vidējam matemātiskam rādītājam.
Vēja elektrostaciju trokšņa mainīgā rakstura dēļ īpaši būtiski ir nodrošināt, lai novērtēšanas metodika atspoguļotu faktiskos apstākļus tajos periodos, kad ietekme uz cilvēkiem ir vislielākā.
Pretējā gadījumā iespējama situācija, kurā normatīvais robežlielums formāli tiek ievērots, bet regulējuma mērķis – cilvēku veselības un dzīves kvalitātes aizsardzība – praksē netiek sasniegts.
Situācijas analīze
Noteikumu projekta 6. punktā noteikts, ka vēja elektrostaciju radītais vides trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt dienas, vakara un nakts trokšņa rādītāju 40 dB(A), savukārt vēja elektrostaciju radītais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis pie nominālās jaudas nedrīkst pārsniegt 45 dB(A).
Atbalstām atsevišķas nakts trokšņa prasības noteikšanu, tomēr saglabājas būtiska neskaidrība par 40 dB(A) rādītāja praktisko piemērošanu.
Šis jautājums tika īpaši pārrunāts arī vietējo kopienu pārstāvju un KEM klātienes tikšanās laikā.
Galvenās bažas ir saistītas ar trokšņa vidējo rādītāju izmantošanu. Vēja elektrostaciju radītais troksnis nav konstants – tas mainās atkarībā no vēja ātruma un virziena, atmosfēras apstākļiem, turbīnas darbības režīma un citiem faktoriem.
Tādēļ iespējama situācija, kad daļu nakts vēja elektrostacija nedarbojas vai darbojas ar nelielu jaudu un trokšņa līmenis ir zems, bet citā nakts periodā pie konkrētiem meteoroloģiskajiem apstākļiem trokšņa līmenis ir būtiski augstāks. Ja atbilstība 40 dB(A) robežlielumam tiek vērtēta tikai pēc visa nakts perioda vidējā rādītāja, paaugstināta trokšņa periodi var tikt kompensēti ar klusākiem periodiem.
Rezultātā aprēķinātais nakts rādītājs var formāli atbilst 40 dB(A) prasībai, lai gan atsevišķos un cilvēka miegam būtiskos nakts periodos faktiskā trokšņa ietekme ir ievērojami lielāka.
Noteikumu projekta 6. punktā paredzētais papildu 45 dB(A) ierobežojums pie nominālās jaudas šo jautājumu pilnībā neatrisina, jo paaugstināts trokšņa līmenis var rasties arī citos turbīnas darbības režīmos un konkrētu meteoroloģisko apstākļu kombinācijās.
Priekšlikums
Precizēt noteikumu projektu un tā anotāciju, nepārprotami nosakot, kā praktiski tiek vērtēta atbilstība 40 dB(A) dienas, vakara un īpaši nakts trokšņa robežlielumam.
Trokšņa novērtēšanas sistēmai jānodrošina, ka paaugstināta trokšņa epizodes netiek “izlīdzinātas” ar periodiem, kuros vēja elektrostacija nedarbojas, darbojas ar samazinātu jaudu vai meteoroloģisko apstākļu dēļ tās radītais troksnis konkrētajā novērtēšanas vietā ir būtiski zemāks.
Papildus ilgtermiņa vai perioda vidējiem trokšņa rādītājiem nepieciešams paredzēt tādu novērtēšanas metodiku un rādītājus, kas ļauj identificēt un izvērtēt arī paaugstināta trokšņa epizodes, īpaši nakts laikā.
Anotācijā nepieciešams skaidri izskaidrot:
– kāds tieši laika periods tiek izmantots 40 dB(A) nakts trokšņa rādītāja aprēķināšanai;
– kā tiek vērtētas īslaicīgas un atkārtotas paaugstināta trokšņa epizodes;
– kā tiek novērsta situācija, kad periodi, kuros VES nedarbojas vai darbojas ar mazu jaudu, matemātiski samazina kopējo trokšņa rādītāju;
– kā 40 dB(A) trokšņa rādītājs praktiski mijiedarbojas ar 45 dB(A) skaņas spiediena līmeņa ierobežojumu pie nominālās jaudas.
Pamatojums
Nakts trokšņa regulējuma mērķim jābūt cilvēku miega, veselības un dzīves kvalitātes aizsardzībai, nevis tikai formālai atbilstībai vidējam matemātiskam rādītājam.
Vēja elektrostaciju trokšņa mainīgā rakstura dēļ īpaši būtiski ir nodrošināt, lai novērtēšanas metodika atspoguļotu faktiskos apstākļus tajos periodos, kad ietekme uz cilvēkiem ir vislielākā.
Pretējā gadījumā iespējama situācija, kurā normatīvais robežlielums formāli tiek ievērots, bet regulējuma mērķis – cilvēku veselības un dzīves kvalitātes aizsardzība – praksē netiek sasniegts.
12.08.2026. 15:23
26-TA-1439/170
Ilze Mauriņa
Iebildums par 26. un 27. punktu – vienoti meteoroloģiskie un kalendārie kritēriji nevar aizstāt konkrētās vietas izpēti un faktiskās ietekmes monitoringu
Situācijas analīze
Iebilstu pret tādu regulējumu, kurā sikspārņu aizsardzībai visām VES tiek piemēroti vienādi kalendārā perioda un meteoroloģisko apstākļu kritēriji, neparedzot pietiekami skaidru mehānismu to pielāgošanai konkrētās teritorijas faktiskajai situācijai.
Sikspārņu aktivitāti un sadursmju risku nenosaka tikai datums kalendārā, gaisa temperatūra, vēja ātrums vai nokrišņu daudzums. To ietekmē arī konkrētās teritorijas ainavas struktūra, sugu sastāvs, barošanās vietas, migrācijas ceļi un citi vietējie apstākļi.
Uz šo problēmu savā TAP atzinumā tieši norāda arī Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrība, kas apvieno Dabas aizsardzības pārvaldes sertificētus sikspārņu ekspertus un sadarbībā ar DAP izstrādājusi “Vadlīnijas vēja elektrostaciju ietekmes novērtēšanai uz sikspārņiem”. Biedrība norāda, ka nav lietderīgi visām VES noteikt vienotus ekspluatācijas kritērijus attiecībā uz vēja ātrumu, temperatūru, nokrišņiem vai kalendāro periodu, jo sikspārņu aktivitāte un sadursmju risks dažādās teritorijās būtiski atšķiras un kritēriji var būt atšķirīgi pat divām salīdzinoši netālu esošām VES.
Tas rada jautājumu, vai noteikumu projektā paredzētā vienotā kombinācija — konkrēts kalendārais periods, noteikta temperatūra, vēja ātrums un nokrišņu daudzums — nevar radīt arī nepamatotu “drošības prezumpciju” ārpus šiem nosacījumiem.
Piemēram, ja konkrētajā teritorijā nozīmīga sikspārņu aktivitāte faktiski saglabājas ārpus noteikumos paredzētā kalendārā perioda vai pie meteoroloģiskajiem apstākļiem, kas nedaudz pārsniedz noteikumos ierakstīto robežvērtību, aizsardzības nepieciešamība no tā nepazūd.
Tādēļ regulējumam jānodrošina, ka noteikumos paredzētie vispārīgie kritēriji ir minimālais aizsardzības līmenis, nevis maksimālā robeža, ārpus kuras papildu aizsardzības pasākumus vairs nevar noteikt.
Īpaši būtiska ir faktiskās ietekmes pārbaude ekspluatācijas laikā
Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrība savā atzinumā norāda vēl uz būtiskāku problēmu — priekšizpētes monitorings ļauj prognozēt iespējamo sikspārņu mirstības risku, taču nevar pilnībā paredzēt faktisko VES ietekmi pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Tādēļ biedrība ierosina noteikt obligātu sikspārņu mirstības monitoringu pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas un, balstoties uz tā rezultātiem, nepieciešamības gadījumā precizēt ekspluatācijas ierobežojumus.
Šis princips manā ieskatā ir īpaši būtisks.
Arī šeit pastāv tā pati problēma, uz kuru norādīju saistībā ar putnu aizsardzību: starp sākotnējās izpētes veikšanu un VES ekspluatācijas uzsākšanu var paiet ievērojams laiks, un sākotnējā izpēte pati par sevi nevar garantēt, ka faktiskā situācija ekspluatācijas laikā būs identiska prognozētajai.
Tādēļ ekspluatācijas noteikumiem jābūt balstītiem adaptīvās pārvaldības principā: sākotnēji nosaka aizsardzības pasākumus, pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas pārbauda to faktisko efektivitāti un, ja dati parāda lielāku ietekmi nekā prognozēts, ekspluatācijas ierobežojumus pastiprina.
Arī Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrība norāda, ka starptautiskajā praksē tiek izmantota šāda adaptīvās pārvaldības pieeja, kur ekspluatācijas ierobežojumus pilnveido atbilstoši monitoringa rezultātiem.
Priekšlikums
Pārskatīt 26. un 27. punkta savstarpējo regulējumu, nosakot, ka vispārīgie kalendārie un meteoroloģiskie kritēriji ir minimālās sikspārņu aizsardzības prasības, kuras konkrētai VES vai VES grupai var pastiprināt atbilstoši konkrētās teritorijas izpētes un ekspluatācijas monitoringa rezultātiem.
Konkrētie VES darbības ierobežojumi nosakāmi, ņemot vērā:
– konkrētajā teritorijā konstatētās sikspārņu sugas un to aktivitāti;
– teritorijas nozīmi sikspārņu barošanās, vairošanās un migrācijas laikā;
– konkrētās vietas ainavas struktūru;
– sikspārņu aktivitātes saistību ar faktiskajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem;
– pirms būvniecības veiktā monitoringa rezultātus;
– pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas iegūtos faktiskās mirstības un aktivitātes monitoringa datus.
Papildus noteikumos nepieciešams paredzēt obligātu VES radītās sikspārņu mirstības monitoringu pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas pēc Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinātas metodikas.
Pamatojoties uz monitoringa rezultātiem, Dabas aizsardzības pārvaldei jābūt tiesībām un pienākumam nepieciešamības gadījumā precizēt vai pastiprināt VES ekspluatācijas ierobežojumus.
Monitoringu nevajadzētu automātiski pārtraukt pēc iepriekš noteikta laika perioda. Tā turpināšanai jābūt saistītai ar pierādījumiem par aizsardzības pasākumu faktisko efektivitāti.
Šajā ziņā atbalstu Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrības priekšlikumā ietverto principu, ka monitorings turpināms līdz brīdim, kad monitoringa rezultāti apliecina ekspluatācijas ierobežojumu efektivitāti un atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par monitoringa beigšanu. Biedrība savā pamatojumā kā pietiekamas pārliecības kritēriju min vismaz divus gadus pēc kārtas bez pieļaujamā mirstības līmeņa pārsniegšanas.
Pamatojums
Ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis formālai iepriekš noteiktu meteoroloģisko kritēriju ievērošanai, bet izmērāmam dabas aizsardzības rezultātam.
Ja faktiskās ekspluatācijas dati parāda, ka pie noteiktajiem ierobežojumiem sikspārņu bojāeja joprojām ir būtiska, ekspluatācijas nosacījumiem jābūt koriģējamiem neatkarīgi no tā, vai operators formāli ir ievērojis sākotnēji noteikto vēja ātruma, temperatūras, nokrišņu un kalendārā perioda kombināciju.
Šāda pieeja ļautu vienlaikus izvairīties arī no pretējas problēmas — nepamatoti stingriem ierobežojumiem vietās vai apstākļos, kuros faktiskie monitoringa dati apliecina zemu risku.
Tādējādi regulējums būtu balstīts nevis universālā pieņēmumā par visu Latvijas VES vienādiem apstākļiem, bet konkrētās teritorijas datos un pēc VES uzbūvēšanas izmērītajā faktiskajā ietekmē.
Situācijas analīze
Iebilstu pret tādu regulējumu, kurā sikspārņu aizsardzībai visām VES tiek piemēroti vienādi kalendārā perioda un meteoroloģisko apstākļu kritēriji, neparedzot pietiekami skaidru mehānismu to pielāgošanai konkrētās teritorijas faktiskajai situācijai.
Sikspārņu aktivitāti un sadursmju risku nenosaka tikai datums kalendārā, gaisa temperatūra, vēja ātrums vai nokrišņu daudzums. To ietekmē arī konkrētās teritorijas ainavas struktūra, sugu sastāvs, barošanās vietas, migrācijas ceļi un citi vietējie apstākļi.
Uz šo problēmu savā TAP atzinumā tieši norāda arī Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrība, kas apvieno Dabas aizsardzības pārvaldes sertificētus sikspārņu ekspertus un sadarbībā ar DAP izstrādājusi “Vadlīnijas vēja elektrostaciju ietekmes novērtēšanai uz sikspārņiem”. Biedrība norāda, ka nav lietderīgi visām VES noteikt vienotus ekspluatācijas kritērijus attiecībā uz vēja ātrumu, temperatūru, nokrišņiem vai kalendāro periodu, jo sikspārņu aktivitāte un sadursmju risks dažādās teritorijās būtiski atšķiras un kritēriji var būt atšķirīgi pat divām salīdzinoši netālu esošām VES.
Tas rada jautājumu, vai noteikumu projektā paredzētā vienotā kombinācija — konkrēts kalendārais periods, noteikta temperatūra, vēja ātrums un nokrišņu daudzums — nevar radīt arī nepamatotu “drošības prezumpciju” ārpus šiem nosacījumiem.
Piemēram, ja konkrētajā teritorijā nozīmīga sikspārņu aktivitāte faktiski saglabājas ārpus noteikumos paredzētā kalendārā perioda vai pie meteoroloģiskajiem apstākļiem, kas nedaudz pārsniedz noteikumos ierakstīto robežvērtību, aizsardzības nepieciešamība no tā nepazūd.
Tādēļ regulējumam jānodrošina, ka noteikumos paredzētie vispārīgie kritēriji ir minimālais aizsardzības līmenis, nevis maksimālā robeža, ārpus kuras papildu aizsardzības pasākumus vairs nevar noteikt.
Īpaši būtiska ir faktiskās ietekmes pārbaude ekspluatācijas laikā
Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrība savā atzinumā norāda vēl uz būtiskāku problēmu — priekšizpētes monitorings ļauj prognozēt iespējamo sikspārņu mirstības risku, taču nevar pilnībā paredzēt faktisko VES ietekmi pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Tādēļ biedrība ierosina noteikt obligātu sikspārņu mirstības monitoringu pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas un, balstoties uz tā rezultātiem, nepieciešamības gadījumā precizēt ekspluatācijas ierobežojumus.
Šis princips manā ieskatā ir īpaši būtisks.
Arī šeit pastāv tā pati problēma, uz kuru norādīju saistībā ar putnu aizsardzību: starp sākotnējās izpētes veikšanu un VES ekspluatācijas uzsākšanu var paiet ievērojams laiks, un sākotnējā izpēte pati par sevi nevar garantēt, ka faktiskā situācija ekspluatācijas laikā būs identiska prognozētajai.
Tādēļ ekspluatācijas noteikumiem jābūt balstītiem adaptīvās pārvaldības principā: sākotnēji nosaka aizsardzības pasākumus, pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas pārbauda to faktisko efektivitāti un, ja dati parāda lielāku ietekmi nekā prognozēts, ekspluatācijas ierobežojumus pastiprina.
Arī Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrība norāda, ka starptautiskajā praksē tiek izmantota šāda adaptīvās pārvaldības pieeja, kur ekspluatācijas ierobežojumus pilnveido atbilstoši monitoringa rezultātiem.
Priekšlikums
Pārskatīt 26. un 27. punkta savstarpējo regulējumu, nosakot, ka vispārīgie kalendārie un meteoroloģiskie kritēriji ir minimālās sikspārņu aizsardzības prasības, kuras konkrētai VES vai VES grupai var pastiprināt atbilstoši konkrētās teritorijas izpētes un ekspluatācijas monitoringa rezultātiem.
Konkrētie VES darbības ierobežojumi nosakāmi, ņemot vērā:
– konkrētajā teritorijā konstatētās sikspārņu sugas un to aktivitāti;
– teritorijas nozīmi sikspārņu barošanās, vairošanās un migrācijas laikā;
– konkrētās vietas ainavas struktūru;
– sikspārņu aktivitātes saistību ar faktiskajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem;
– pirms būvniecības veiktā monitoringa rezultātus;
– pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas iegūtos faktiskās mirstības un aktivitātes monitoringa datus.
Papildus noteikumos nepieciešams paredzēt obligātu VES radītās sikspārņu mirstības monitoringu pēc VES ekspluatācijas uzsākšanas pēc Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinātas metodikas.
Pamatojoties uz monitoringa rezultātiem, Dabas aizsardzības pārvaldei jābūt tiesībām un pienākumam nepieciešamības gadījumā precizēt vai pastiprināt VES ekspluatācijas ierobežojumus.
Monitoringu nevajadzētu automātiski pārtraukt pēc iepriekš noteikta laika perioda. Tā turpināšanai jābūt saistītai ar pierādījumiem par aizsardzības pasākumu faktisko efektivitāti.
Šajā ziņā atbalstu Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrības priekšlikumā ietverto principu, ka monitorings turpināms līdz brīdim, kad monitoringa rezultāti apliecina ekspluatācijas ierobežojumu efektivitāti un atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par monitoringa beigšanu. Biedrība savā pamatojumā kā pietiekamas pārliecības kritēriju min vismaz divus gadus pēc kārtas bez pieļaujamā mirstības līmeņa pārsniegšanas.
Pamatojums
Ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis formālai iepriekš noteiktu meteoroloģisko kritēriju ievērošanai, bet izmērāmam dabas aizsardzības rezultātam.
Ja faktiskās ekspluatācijas dati parāda, ka pie noteiktajiem ierobežojumiem sikspārņu bojāeja joprojām ir būtiska, ekspluatācijas nosacījumiem jābūt koriģējamiem neatkarīgi no tā, vai operators formāli ir ievērojis sākotnēji noteikto vēja ātruma, temperatūras, nokrišņu un kalendārā perioda kombināciju.
Šāda pieeja ļautu vienlaikus izvairīties arī no pretējas problēmas — nepamatoti stingriem ierobežojumiem vietās vai apstākļos, kuros faktiskie monitoringa dati apliecina zemu risku.
Tādējādi regulējums būtu balstīts nevis universālā pieņēmumā par visu Latvijas VES vienādiem apstākļiem, bet konkrētās teritorijas datos un pēc VES uzbūvēšanas izmērītajā faktiskajā ietekmē.
12.08.2026. 15:24
26-TA-1439/171
Ilze Mauriņa
Iebildums par 14. punktu – nepamatota atteikšanās no trokšņa monitoringa, ja novērtēšanas vieta atrodas tālāk par 2 km
Situācijas analīze
Noteikumu projekta 14. punkts paredz:
“Šo noteikumu 11. punkts nav attiecināms uz elektroenerģijas ražotāju, kura vēja parks atrodas tālāk par diviem kilometriem no jebkuras novērtēšanas vietas.”
Iebilstu pret šādu absolūtu 2 km robežu, pēc kuras elektroenerģijas ražotājs tiek pilnībā atbrīvots no 11. punktā paredzētā trokšņa monitoringa.
Noteikumu projekta 6. un 7. punktā noteiktajiem vides trokšņa un zemas frekvences trokšņa robežlielumiem nav noteikts, ka tie būtu jāievēro tikai līdz 2 km attālumam no VES. Tādēļ manā ieskatā nav konsekventi noteikt obligātus trokšņa robežlielumus, bet vienlaikus pilnībā atcelt regulāru ekspluatācijas monitoringu, tiklīdz novērtēšanas vieta atrodas nedaudz tālāk par 2 km.
Nav saprotams, kādēļ, piemēram, dzīvojamai mājai 1,9 km attālumā ekspluatācijas monitorings tiek uzskatīts par nepieciešamu, bet pie 2,1 km attāluma tas vairs nav nepieciešams neatkarīgi no VES skaita, to jaudas, izvietojuma un faktiskās trokšņa ietekmes.
Īpaši būtisks šis jautājums ir vairāku VES summārās ietekmes gadījumā.
Noteikumu projekta 10. punkts tieši nosaka, ka gadījumā, ja trokšņa piesārņojumu rada vairākas VES, jānosaka un jāvērtē summārā vēja elektrostaciju radītā trokšņa ietekme.
Līdz ar to attālums līdz vienai VES pats par sevi nevar raksturot faktisko trokšņa ietekmi konkrētajā dzīvojamā vietā.
Var pastāvēt situācija, kad neviena atsevišķa VES neatrodas tuvāk par 2 km no dzīvojamās mājas, taču māju no vairākām debespusēm ieskauj vairākas VES vai VES grupas. Šādā gadījumā katra atsevišķā VES var atrasties, piemēram, 2,1–3 km vai lielākā attālumā, bet konkrētajā dzīvojamā vietā vienlaikus pastāv vairāku VES summārā trokšņa ietekme.
Šāda situācija var būt īpaši nozīmīga pie noteikta vēja virziena, tostarp valdošo vai trokšņa izplatībai nelabvēlīgāko vēju apstākļos, kad konkrēto dzīvojamo vietu var ietekmēt vairākas attiecīgajā virzienā izvietotas VES.
Tādēļ apstāklis, ka katra atsevišķā VES atrodas vairāk nekā 2 km attālumā, pats par sevi nepierāda, ka konkrētajā dzīvojamā vietā nepastāv būtiska vai pārbaudāma VES radītā summārā trokšņa ietekme.
Piemēram, dzīvojamā māja var atrasties situācijā, kur tuvākā VES ir 2,1 km attālumā, bet vairākas citas VES atrodas 2,2–3 km attālumā dažādās debespusēs. Šādā situācijā 14. punkta piemērošanas rezultātā ekspluatācijas monitorings varētu nebūt nepieciešams vispār, lai gan māju faktiski ietekmē nevis viena, bet vairākas VES un noteikumu projekta 10. punkts tieši prasa vērtēt to summāro trokšņa ietekmi.
Tieši šādās situācijās ekspluatācijas monitorings ir būtisks, jo tas ļauj pārbaudīt, vai pirms VES izbūves modelētā vairāku VES summārā ietekme atbilst faktiskajai situācijai pēc visu VES darbības uzsākšanas.
Automātiska atbrīvošana no monitoringa tikai attāluma dēļ var radīt pretēju rezultātu 10. punktā noteiktajai prasībai vērtēt summāro VES radītā trokšņa ietekmi.
Papildus 14. punkta formulējums rada neskaidrību par to, no kā tieši tiek noteikts 2 km attālums.
13. punktā ir nepārprotami lietots formulējums par divu kilometru rādiusu “no vēja elektrostacijas torņa”, savukārt 14. punktā noteikts, ka “vēja parks atrodas tālāk par diviem kilometriem”.
Nav skaidrs, vai šajā gadījumā 2 km attālums nosakāms no tuvākās VES torņa, no vēja parka teritorijas vai robežas, no kāda cita vēja parka elementa.
Šī neskaidrība ir īpaši būtiska saistībā ar manu atsevišķo iebildumu par noteikumu projekta 3.5. punktā piedāvāto “vēja parka” definīciju. Ja vēja parks tiek definēts pēc VES funkcionālās saistības un kopīga pieslēguma, nevis nepārprotama telpiska kritērija, formulējums “vēja parks atrodas tālāk par diviem kilometriem” nenodrošina viennozīmīgu 14. punkta piemērošanu.
Manā ieskatā monitoringa nepieciešamība jānosaka pēc prognozētās un faktiskās trokšņa ietekmes, nevis tikai pēc ģeometriska 2 km attāluma.
Ja aprēķini vai IVN liecina, ka konkrētajā novērtēšanas vietā VES vai vairāku VES summārais trokšņa līmenis var pietuvoties noteiktajiem robežlielumiem, nav pamata atteikties no ekspluatācijas monitoringa tikai tādēļ, ka tuvākā VES atrodas vairāk nekā 2 km attālumā.
Priekšlikums
Svītrot 14. punktu pašreizējā redakcijā un monitoringa nepieciešamību sasaistīt ar faktisko un prognozēto VES radīto trokšņa ietekmi.
Ja KEM uzskata par nepieciešamu paredzēt gadījumus, kuros elektroenerģijas ražotāju var atbrīvot no regulāra trokšņa monitoringa, šādam izņēmumam jābūt balstītam objektīvā ietekmes novērtējumā, nevis tikai 2 km attāluma kritērijā.
Atbrīvojumu no monitoringa būtu pieļaujams piemērot tikai tad, ja ar trokšņa aprēķiniem un sākotnējiem ekspluatācijas mērījumiem ir objektīvi pierādīts, ka konkrētajās novērtēšanas vietās arī nelabvēlīgākajos normālas ekspluatācijas apstākļos nepastāv trokšņa robežlielumu pārsnieguma risks.
Šādā novērtējumā jāņem vērā vismaz:
– visu konkrēto novērtēšanas vietu ietekmējošo VES skaits un izvietojums;
– attālums līdz šīm VES;
– VES izvietojums dažādās debespusēs attiecībā pret dzīvojamo apbūvi;
– visu VES summārā trokšņa ietekme;
– VES faktiskie darbības režīmi un skaņas jauda;
– valdošie un trokšņa izplatībai nelabvēlīgākie vēja virzieni;
– citi meteoroloģiskie un vietējie apstākļi, kas var ietekmēt trokšņa izplatīšanos.
Lūdzu arī anotācijā sniegt konkrētu zinātnisku un metodisku pamatojumu tieši 2 km robežas izvēlei un izskaidrot, kā ir secināts, ka aiz šīs robežas ekspluatācijas trokšņa monitorings vairs nav nepieciešams arī situācijās, kad konkrēto novērtēšanas vietu vienlaikus ietekmē vairākas VES.
Vienlaikus nepieciešams precizēt 14. punkta formulējumu, nepārprotami nosakot, no kāda objekta vai punkta tiek mērīts tajā minētais 2 km attālums.
Pamatojums
Attālums no VES ir tikai viens no faktoriem, kas nosaka trokšņa ietekmi.
VES skaits, izvietojums, skaņas jauda, darbības režīms, vairāku VES summārā ietekme, meteoroloģiskie apstākļi un vietējie apstākļi var būtiski ietekmēt faktisko trokšņa līmeni konkrētajā novērtēšanas vietā.
Īpaši būtiski tas ir situācijās, kad dzīvojamā māja atrodas starp vairākām VES vai VES grupām un katra no tām atsevišķi atrodas vairāk nekā 2 km attālumā, taču dzīvojamo vietu faktiski ietekmē vairāku VES kopums.
Šādā situācijā automātiska atteikšanās no ekspluatācijas monitoringa tikai tādēļ, ka nav nevienas VES 2 km robežās, neņem vērā paša noteikumu projekta 10. punktā nostiprināto summārās trokšņa ietekmes principu.
Ja noteikumu mērķis ir cilvēku veselībai un dzīves kvalitātei droša VES ekspluatācija, uzraudzības mehānismam jābalstās faktiskajā ietekmē un objektīvi pārbaudāmos datos, nevis tikai vienā ģeometriskā attāluma kritērijā.
Situācijas analīze
Noteikumu projekta 14. punkts paredz:
“Šo noteikumu 11. punkts nav attiecināms uz elektroenerģijas ražotāju, kura vēja parks atrodas tālāk par diviem kilometriem no jebkuras novērtēšanas vietas.”
Iebilstu pret šādu absolūtu 2 km robežu, pēc kuras elektroenerģijas ražotājs tiek pilnībā atbrīvots no 11. punktā paredzētā trokšņa monitoringa.
Noteikumu projekta 6. un 7. punktā noteiktajiem vides trokšņa un zemas frekvences trokšņa robežlielumiem nav noteikts, ka tie būtu jāievēro tikai līdz 2 km attālumam no VES. Tādēļ manā ieskatā nav konsekventi noteikt obligātus trokšņa robežlielumus, bet vienlaikus pilnībā atcelt regulāru ekspluatācijas monitoringu, tiklīdz novērtēšanas vieta atrodas nedaudz tālāk par 2 km.
Nav saprotams, kādēļ, piemēram, dzīvojamai mājai 1,9 km attālumā ekspluatācijas monitorings tiek uzskatīts par nepieciešamu, bet pie 2,1 km attāluma tas vairs nav nepieciešams neatkarīgi no VES skaita, to jaudas, izvietojuma un faktiskās trokšņa ietekmes.
Īpaši būtisks šis jautājums ir vairāku VES summārās ietekmes gadījumā.
Noteikumu projekta 10. punkts tieši nosaka, ka gadījumā, ja trokšņa piesārņojumu rada vairākas VES, jānosaka un jāvērtē summārā vēja elektrostaciju radītā trokšņa ietekme.
Līdz ar to attālums līdz vienai VES pats par sevi nevar raksturot faktisko trokšņa ietekmi konkrētajā dzīvojamā vietā.
Var pastāvēt situācija, kad neviena atsevišķa VES neatrodas tuvāk par 2 km no dzīvojamās mājas, taču māju no vairākām debespusēm ieskauj vairākas VES vai VES grupas. Šādā gadījumā katra atsevišķā VES var atrasties, piemēram, 2,1–3 km vai lielākā attālumā, bet konkrētajā dzīvojamā vietā vienlaikus pastāv vairāku VES summārā trokšņa ietekme.
Šāda situācija var būt īpaši nozīmīga pie noteikta vēja virziena, tostarp valdošo vai trokšņa izplatībai nelabvēlīgāko vēju apstākļos, kad konkrēto dzīvojamo vietu var ietekmēt vairākas attiecīgajā virzienā izvietotas VES.
Tādēļ apstāklis, ka katra atsevišķā VES atrodas vairāk nekā 2 km attālumā, pats par sevi nepierāda, ka konkrētajā dzīvojamā vietā nepastāv būtiska vai pārbaudāma VES radītā summārā trokšņa ietekme.
Piemēram, dzīvojamā māja var atrasties situācijā, kur tuvākā VES ir 2,1 km attālumā, bet vairākas citas VES atrodas 2,2–3 km attālumā dažādās debespusēs. Šādā situācijā 14. punkta piemērošanas rezultātā ekspluatācijas monitorings varētu nebūt nepieciešams vispār, lai gan māju faktiski ietekmē nevis viena, bet vairākas VES un noteikumu projekta 10. punkts tieši prasa vērtēt to summāro trokšņa ietekmi.
Tieši šādās situācijās ekspluatācijas monitorings ir būtisks, jo tas ļauj pārbaudīt, vai pirms VES izbūves modelētā vairāku VES summārā ietekme atbilst faktiskajai situācijai pēc visu VES darbības uzsākšanas.
Automātiska atbrīvošana no monitoringa tikai attāluma dēļ var radīt pretēju rezultātu 10. punktā noteiktajai prasībai vērtēt summāro VES radītā trokšņa ietekmi.
Papildus 14. punkta formulējums rada neskaidrību par to, no kā tieši tiek noteikts 2 km attālums.
13. punktā ir nepārprotami lietots formulējums par divu kilometru rādiusu “no vēja elektrostacijas torņa”, savukārt 14. punktā noteikts, ka “vēja parks atrodas tālāk par diviem kilometriem”.
Nav skaidrs, vai šajā gadījumā 2 km attālums nosakāms no tuvākās VES torņa, no vēja parka teritorijas vai robežas, no kāda cita vēja parka elementa.
Šī neskaidrība ir īpaši būtiska saistībā ar manu atsevišķo iebildumu par noteikumu projekta 3.5. punktā piedāvāto “vēja parka” definīciju. Ja vēja parks tiek definēts pēc VES funkcionālās saistības un kopīga pieslēguma, nevis nepārprotama telpiska kritērija, formulējums “vēja parks atrodas tālāk par diviem kilometriem” nenodrošina viennozīmīgu 14. punkta piemērošanu.
Manā ieskatā monitoringa nepieciešamība jānosaka pēc prognozētās un faktiskās trokšņa ietekmes, nevis tikai pēc ģeometriska 2 km attāluma.
Ja aprēķini vai IVN liecina, ka konkrētajā novērtēšanas vietā VES vai vairāku VES summārais trokšņa līmenis var pietuvoties noteiktajiem robežlielumiem, nav pamata atteikties no ekspluatācijas monitoringa tikai tādēļ, ka tuvākā VES atrodas vairāk nekā 2 km attālumā.
Priekšlikums
Svītrot 14. punktu pašreizējā redakcijā un monitoringa nepieciešamību sasaistīt ar faktisko un prognozēto VES radīto trokšņa ietekmi.
Ja KEM uzskata par nepieciešamu paredzēt gadījumus, kuros elektroenerģijas ražotāju var atbrīvot no regulāra trokšņa monitoringa, šādam izņēmumam jābūt balstītam objektīvā ietekmes novērtējumā, nevis tikai 2 km attāluma kritērijā.
Atbrīvojumu no monitoringa būtu pieļaujams piemērot tikai tad, ja ar trokšņa aprēķiniem un sākotnējiem ekspluatācijas mērījumiem ir objektīvi pierādīts, ka konkrētajās novērtēšanas vietās arī nelabvēlīgākajos normālas ekspluatācijas apstākļos nepastāv trokšņa robežlielumu pārsnieguma risks.
Šādā novērtējumā jāņem vērā vismaz:
– visu konkrēto novērtēšanas vietu ietekmējošo VES skaits un izvietojums;
– attālums līdz šīm VES;
– VES izvietojums dažādās debespusēs attiecībā pret dzīvojamo apbūvi;
– visu VES summārā trokšņa ietekme;
– VES faktiskie darbības režīmi un skaņas jauda;
– valdošie un trokšņa izplatībai nelabvēlīgākie vēja virzieni;
– citi meteoroloģiskie un vietējie apstākļi, kas var ietekmēt trokšņa izplatīšanos.
Lūdzu arī anotācijā sniegt konkrētu zinātnisku un metodisku pamatojumu tieši 2 km robežas izvēlei un izskaidrot, kā ir secināts, ka aiz šīs robežas ekspluatācijas trokšņa monitorings vairs nav nepieciešams arī situācijās, kad konkrēto novērtēšanas vietu vienlaikus ietekmē vairākas VES.
Vienlaikus nepieciešams precizēt 14. punkta formulējumu, nepārprotami nosakot, no kāda objekta vai punkta tiek mērīts tajā minētais 2 km attālums.
Pamatojums
Attālums no VES ir tikai viens no faktoriem, kas nosaka trokšņa ietekmi.
VES skaits, izvietojums, skaņas jauda, darbības režīms, vairāku VES summārā ietekme, meteoroloģiskie apstākļi un vietējie apstākļi var būtiski ietekmēt faktisko trokšņa līmeni konkrētajā novērtēšanas vietā.
Īpaši būtiski tas ir situācijās, kad dzīvojamā māja atrodas starp vairākām VES vai VES grupām un katra no tām atsevišķi atrodas vairāk nekā 2 km attālumā, taču dzīvojamo vietu faktiski ietekmē vairāku VES kopums.
Šādā situācijā automātiska atteikšanās no ekspluatācijas monitoringa tikai tādēļ, ka nav nevienas VES 2 km robežās, neņem vērā paša noteikumu projekta 10. punktā nostiprināto summārās trokšņa ietekmes principu.
Ja noteikumu mērķis ir cilvēku veselībai un dzīves kvalitātei droša VES ekspluatācija, uzraudzības mehānismam jābalstās faktiskajā ietekmē un objektīvi pārbaudāmos datos, nevis tikai vienā ģeometriskā attāluma kritērijā.
12.08.2026. 15:25
26-TA-1439/172
Ilze Mauriņa
Iebildums par 25. punktu – aizsardzības pasākumus nedrīkst piemērot tikai pēc nozīmīgas putnu bojāejas konstatēšanas
Situācijas analīze
Noteikumu projekta 25. punkts paredz, ka Dabas aizsardzības pārvalde var lemt par 24. punktā minēto iekārtu detektējamo sugu saraksta pārskatīšanu, ja ekspluatācijas monitoringa rezultāti liecina par nozīmīgu citu kritiski apdraudētu un stipri apdraudētu putnu sugu bojāeju vēja parkā.
Iebilstu pret regulējumu, kurā papildu aizsardzības pasākumu piemērošanas priekšnoteikums faktiski ir jau notikusi “nozīmīga” putnu bojāeja.
Manā ieskatā dabas aizsardzības regulējumam primāri jābūt preventīvam.
Ja ekspluatācijas monitoringa dati, aktuālie dabas dati, kompetenta sugu eksperta atzinums vai citi objektīvi dati liecina par būtisku sadursmju vai bojāejas risku, aizsardzības pasākumiem jābūt piemērojamiem pirms tam, kad šis risks jau materializējies nozīmīgā aizsargājamo putnu bojāejā.
Īpaši nesamērīgs šāds nosacījums ir attiecībā uz kritiski apdraudētām un stipri apdraudētām sugām. Šādu sugu gadījumā arī neliels bojāgājušo īpatņu skaits konkrētos apstākļos var būt būtisks, un regulējumam nevajadzētu paredzēt principu, ka vispirms jāsasniedz nenoteikts “nozīmīgas bojāejas” slieksnis un tikai pēc tam iespējams pārskatīt aizsardzības pasākumus.
Turklāt noteikumu projektā nav skaidri definēts, kas 25. punkta izpratnē ir “nozīmīga bojāeja”.
Nav saprotams, vai nozīmīgums tiek noteikts pēc bojāgājušo īpatņu absolūtā skaita, konkrētās sugas populācijas lieluma, aizsardzības statusa, bojāejas regularitātes, konkrētā vēja parka ietekmes vai citiem kritērijiem.
Ja šis slieksnis nav iepriekš objektīvi un skaitliski nosakāms, pastāv risks, ka aizsardzības pasākumi tiek piemēroti novēloti.
Atsevišķi iebilstu pret konstrukciju, kurā Dabas aizsardzības pārvalde, lemjot par detektējamo sugu saraksta pārskatīšanu, uzklausa elektroenerģijas ražotāja viedokli par izvēlētās tehnoloģijas tehniskajām iespējām.
Operatora viedokļa uzklausīšana pati par sevi nav problemātiska, taču jau uzstādītās tehnoloģijas ierobežojumi nedrīkst noteikt aizsargājamās sugas aizsardzības līmeni.
Ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēts, ka konkrētai sugai pastāv būtisks sadursmju risks, bet operatora sākotnēji izvēlētā tehnoloģija šo sugu nespēj identificēt, risinājumam nevajadzētu būt atteikumam šo sugu aizsargāt tikai tādēļ, ka esošajai sistēmai nav attiecīgu tehnisko iespēju.
Šādā gadījumā jāvērtē sistēmas papildināšana vai nomaiņa, cits tehniskais risinājums vai atbilstoši VES darbības ierobežojumi.
Pretējā gadījumā var rasties situācija, kurā aizsardzības prasību faktisko apjomu nosaka nevis dabas aizsardzības nepieciešamība, bet operatora iepriekš izvēlētās tehnoloģijas iespējas.
Papildus lūdzu pārskatīt 25. punktā paredzēto iespēju noteikt pasākumus ietekmes “mazināšanai vai kompensēšanai”.
Ja tehniski iespējams novērst vai būtiski samazināt aizsargājamas putnu sugas bojāeju, primāri jāpiemēro pasākumi bojāejas novēršanai.
Kompensējošiem pasākumiem nevajadzētu kļūt par alternatīvu tehniski iespējamiem preventīviem pasākumiem situācijā, kad ekspluatācijas laikā jau konstatēts būtisks sadursmju risks vai putnu bojāeja.
Priekšlikums
Pārskatīt 25. punktu, paredzot, ka Dabas aizsardzības pārvalde lemj par detektējamo sugu saraksta pārskatīšanu vai citiem obligātiem aizsardzības pasākumiem ne tikai pēc nozīmīgas putnu bojāejas konstatēšanas, bet arī tad, ja monitoringa rezultāti, aktuālie dabas dati, kompetenta sugu eksperta atzinums vai citi objektīvi dati liecina par būtisku sadursmju vai bojāejas risku.
Aizstāt formulējumu “var lemt” ar tādu regulējumu, kas paredz Dabas aizsardzības pārvaldes pienākumu rīkoties, ja ir sasniegti noteikti riska vai faktiskās ietekmes kritēriji.
Noteikumos vai tiem piemērojamā monitoringa metodikā nepieciešams skaidri noteikt kritērijus, pēc kuriem tiek vērtēta bojāejas vai sadursmju riska būtiskuma pakāpe.
Operatora izvēlētās tehnoloģijas tehniskās iespējas var tikt ņemtas vērā, izvēloties konkrēto risinājumu, taču tās nedrīkst ierobežot nepieciešamo dabas aizsardzības līmeni.
Ja esošā tehnoloģija nespēj nodrošināt nepieciešamo aizsardzību, jāparedz iespēja noteikt pienākumu to papildināt vai aizstāt, piemērot citus tehniskos risinājumus vai noteikt VES darbības ierobežojumus.
Vienlaikus noteikt aizsardzības pasākumu prioritāti:
ietekmes novēršana → ietekmes samazināšana → tikai tad, ja ietekmi objektīvi nav iespējams novērst vai pietiekami samazināt, kompensējoši pasākumi.
Pamatojums
Ekspluatācijas regulējumam jāspēj reaģēt uz jaunu informāciju un faktisko situāciju dabā, pirms ir radīts neatgriezenisks kaitējums.
Tas ir īpaši būtiski kritiski apdraudētu un stipri apdraudētu sugu gadījumā.
Manā ieskatā nav pietiekami izveidot mehānismu, kas sāk darboties tikai pēc tam, kad monitorings jau apliecina “nozīmīgu” šo sugu bojāeju.
Šāds regulējums pēc būtības ir reaģējošs, nevis preventīvs.
Tāpat dabas aizsardzības prasību apjomu nedrīkst noteikt operatora sākotnēji izvēlētās tehnoloģijas ierobežojumi. Tehnoloģijai jābūt pielāgotai nepieciešamajam aizsardzības līmenim, nevis aizsardzības līmenim – pieejamajai tehnoloģijai.
Situācijas analīze
Noteikumu projekta 25. punkts paredz, ka Dabas aizsardzības pārvalde var lemt par 24. punktā minēto iekārtu detektējamo sugu saraksta pārskatīšanu, ja ekspluatācijas monitoringa rezultāti liecina par nozīmīgu citu kritiski apdraudētu un stipri apdraudētu putnu sugu bojāeju vēja parkā.
Iebilstu pret regulējumu, kurā papildu aizsardzības pasākumu piemērošanas priekšnoteikums faktiski ir jau notikusi “nozīmīga” putnu bojāeja.
Manā ieskatā dabas aizsardzības regulējumam primāri jābūt preventīvam.
Ja ekspluatācijas monitoringa dati, aktuālie dabas dati, kompetenta sugu eksperta atzinums vai citi objektīvi dati liecina par būtisku sadursmju vai bojāejas risku, aizsardzības pasākumiem jābūt piemērojamiem pirms tam, kad šis risks jau materializējies nozīmīgā aizsargājamo putnu bojāejā.
Īpaši nesamērīgs šāds nosacījums ir attiecībā uz kritiski apdraudētām un stipri apdraudētām sugām. Šādu sugu gadījumā arī neliels bojāgājušo īpatņu skaits konkrētos apstākļos var būt būtisks, un regulējumam nevajadzētu paredzēt principu, ka vispirms jāsasniedz nenoteikts “nozīmīgas bojāejas” slieksnis un tikai pēc tam iespējams pārskatīt aizsardzības pasākumus.
Turklāt noteikumu projektā nav skaidri definēts, kas 25. punkta izpratnē ir “nozīmīga bojāeja”.
Nav saprotams, vai nozīmīgums tiek noteikts pēc bojāgājušo īpatņu absolūtā skaita, konkrētās sugas populācijas lieluma, aizsardzības statusa, bojāejas regularitātes, konkrētā vēja parka ietekmes vai citiem kritērijiem.
Ja šis slieksnis nav iepriekš objektīvi un skaitliski nosakāms, pastāv risks, ka aizsardzības pasākumi tiek piemēroti novēloti.
Atsevišķi iebilstu pret konstrukciju, kurā Dabas aizsardzības pārvalde, lemjot par detektējamo sugu saraksta pārskatīšanu, uzklausa elektroenerģijas ražotāja viedokli par izvēlētās tehnoloģijas tehniskajām iespējām.
Operatora viedokļa uzklausīšana pati par sevi nav problemātiska, taču jau uzstādītās tehnoloģijas ierobežojumi nedrīkst noteikt aizsargājamās sugas aizsardzības līmeni.
Ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēts, ka konkrētai sugai pastāv būtisks sadursmju risks, bet operatora sākotnēji izvēlētā tehnoloģija šo sugu nespēj identificēt, risinājumam nevajadzētu būt atteikumam šo sugu aizsargāt tikai tādēļ, ka esošajai sistēmai nav attiecīgu tehnisko iespēju.
Šādā gadījumā jāvērtē sistēmas papildināšana vai nomaiņa, cits tehniskais risinājums vai atbilstoši VES darbības ierobežojumi.
Pretējā gadījumā var rasties situācija, kurā aizsardzības prasību faktisko apjomu nosaka nevis dabas aizsardzības nepieciešamība, bet operatora iepriekš izvēlētās tehnoloģijas iespējas.
Papildus lūdzu pārskatīt 25. punktā paredzēto iespēju noteikt pasākumus ietekmes “mazināšanai vai kompensēšanai”.
Ja tehniski iespējams novērst vai būtiski samazināt aizsargājamas putnu sugas bojāeju, primāri jāpiemēro pasākumi bojāejas novēršanai.
Kompensējošiem pasākumiem nevajadzētu kļūt par alternatīvu tehniski iespējamiem preventīviem pasākumiem situācijā, kad ekspluatācijas laikā jau konstatēts būtisks sadursmju risks vai putnu bojāeja.
Priekšlikums
Pārskatīt 25. punktu, paredzot, ka Dabas aizsardzības pārvalde lemj par detektējamo sugu saraksta pārskatīšanu vai citiem obligātiem aizsardzības pasākumiem ne tikai pēc nozīmīgas putnu bojāejas konstatēšanas, bet arī tad, ja monitoringa rezultāti, aktuālie dabas dati, kompetenta sugu eksperta atzinums vai citi objektīvi dati liecina par būtisku sadursmju vai bojāejas risku.
Aizstāt formulējumu “var lemt” ar tādu regulējumu, kas paredz Dabas aizsardzības pārvaldes pienākumu rīkoties, ja ir sasniegti noteikti riska vai faktiskās ietekmes kritēriji.
Noteikumos vai tiem piemērojamā monitoringa metodikā nepieciešams skaidri noteikt kritērijus, pēc kuriem tiek vērtēta bojāejas vai sadursmju riska būtiskuma pakāpe.
Operatora izvēlētās tehnoloģijas tehniskās iespējas var tikt ņemtas vērā, izvēloties konkrēto risinājumu, taču tās nedrīkst ierobežot nepieciešamo dabas aizsardzības līmeni.
Ja esošā tehnoloģija nespēj nodrošināt nepieciešamo aizsardzību, jāparedz iespēja noteikt pienākumu to papildināt vai aizstāt, piemērot citus tehniskos risinājumus vai noteikt VES darbības ierobežojumus.
Vienlaikus noteikt aizsardzības pasākumu prioritāti:
ietekmes novēršana → ietekmes samazināšana → tikai tad, ja ietekmi objektīvi nav iespējams novērst vai pietiekami samazināt, kompensējoši pasākumi.
Pamatojums
Ekspluatācijas regulējumam jāspēj reaģēt uz jaunu informāciju un faktisko situāciju dabā, pirms ir radīts neatgriezenisks kaitējums.
Tas ir īpaši būtiski kritiski apdraudētu un stipri apdraudētu sugu gadījumā.
Manā ieskatā nav pietiekami izveidot mehānismu, kas sāk darboties tikai pēc tam, kad monitorings jau apliecina “nozīmīgu” šo sugu bojāeju.
Šāds regulējums pēc būtības ir reaģējošs, nevis preventīvs.
Tāpat dabas aizsardzības prasību apjomu nedrīkst noteikt operatora sākotnēji izvēlētās tehnoloģijas ierobežojumi. Tehnoloģijai jābūt pielāgotai nepieciešamajam aizsardzības līmenim, nevis aizsardzības līmenim – pieejamajai tehnoloģijai.
12.08.2026. 15:27
26-TA-1439/173
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebildums: Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam jāsedz trokšņa mērījumu izmaksas, ja pārbaudes brīdī robežlieluma pārsniegums netiek konstatēts. Trokšņa līmeni būtiski ietekmē vēja virziens, ātrums, meteoroloģiskie apstākļi un VES darba režīms. Iedzīvotājam nav iespējams iepriekš garantēt, ka tieši pārbaudes laikā tiks fiksēti apstākļi, par kuriem iesniegta sūdzība. Šāda prasība rada finansiālu šķērsli iedzīvotāja tiesībām prasīt valsts kontroli. Pamatotas sūdzības gadījumā mērījumu izmaksas jāsedz VES operatoram vai valstij neatkarīgi no konkrētā mērījuma rezultāta.
12.08.2026. 15:32
26-TA-1439/174
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebildums: Nav pietiekami pamatota 2 km robeža trokšņa un mirgošanas kontrolei. VES radītā ietekme nebeidzas pie administratīvi noteikta attāluma. To ietekmē turbīnas augstums un modelis, reljefs, apvidus, meteoroloģiskie apstākļi un vēja virziens. Ja iedzīvotājs ārpus 2 km zonas iesniedz pamatotu sūdzību par VES radītu troksni vai citu ietekmi, valstij jānodrošina iespēja šo ietekmi objektīvi pārbaudīt.
12.08.2026. 15:33
26-TA-1439/175
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebildums: Nepieciešams paplašināt aizsargājamo novērtēšanas vietu loku. Nav pieļaujams, ka aizsardzība ir atkarīga tikai no teritorijas plānojuma vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes izmantošanas veida. Novērtēšanas vietās nepārprotami jāiekļauj skolas, pirmsskolas izglītības iestādes un citas vietas, kurās regulāri un ilgstoši uzturas bērni un citas jutīgas sabiedrības grupas. Jāņem vērā arī ēkas un teritorijas faktiskā izmantošana.
12.08.2026. 15:34
26-TA-1439/176
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebildums: Pastāvīgā monitoringa datiem jābūt sabiedrībai savlaicīgi pieejamiem. Ja operators veic pastāvīgus trokšņa mērījumus un reģistrē VES darbības ierobežojumus, nav pietiekami šos datus iesniegt tikai gada pārskatā. Monitoringa rezultāti jāpublicē regulāri, saprātīgi īsā termiņā, bet par būtiskiem robežvērtību pārsniegumiem VVD jāsaņem informācija nekavējoties.
12.08.2026. 15:34
26-TA-1439/177
Fiziska persona
Aicinu iekļaut dokumentā sekojošus punktus:
26.a. Dabas aizsardzības pārvalde pirms jebkura VES projekta apstiprināšanas izstrādā sikspārņu pārvietošanās un migrācijas karti, kas pieejama sabiedrībai un tiek publicēta Dabas pārvaldes interneta vietnē. Nav pieļaujama VES būviecība sikspārņu uzturešanās un migrācijas vietās.
30.a. Dabas aizsardzības pārvalde izstrādā gājuputnu migrācijas ceļu kartes Latvijas teritorijā, kuras tiek publicētas/ir sabiedrībai pieejamas. Nav pieļaujam VES celtniecība gājputnu migrācijas ceļu tuvumā.
32.a. Elektroenerģijas ražotājam ir pienākums organizēt trešo personu veiktas pārbaudes attiecībā uz sastāvdaļām, no kurām ir saražota attiecīgā turbīna. Pābaudīt uz ES aizliegtajām vielām, t. sk. azbestu (tas atrasts lielā daļā Ķīnā ražoto turbīnu, piemēram, Zviedrijā.)
32.b. Elektroeneģijas ražotājam ir pienākums pirms uzstādīšanas veikt šīs ķīmiskās pārbaudes visās turbīnās. (Ķīnas ražotāji turbīnu dokumentācijā bieži neatklāj patiesību, krāpjas.)
14. punkts. Jāmaina 2 km uz 10 km.
12. punkts. Jāizņem laukā teikums: "Ja pārbaudes laikā Veselības inspekcija konstatē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtu radītais troksnis novērtēšanas vietā nav dzirdams, trokšņa mērījumus neveic."
Nevienā juridiskā dokumentā nedrīkst būt noteikums, kura izpilde ir subjektīvi atkarīga no kāda indivīda dzirdes vai subjektīvas skaņas uztveres. Mērījumi ir jāveic 100% gadījumos, neatkarīgi no mērītāju vai ierēdņu dzirdes asuma.
26.a. Dabas aizsardzības pārvalde pirms jebkura VES projekta apstiprināšanas izstrādā sikspārņu pārvietošanās un migrācijas karti, kas pieejama sabiedrībai un tiek publicēta Dabas pārvaldes interneta vietnē. Nav pieļaujama VES būviecība sikspārņu uzturešanās un migrācijas vietās.
30.a. Dabas aizsardzības pārvalde izstrādā gājuputnu migrācijas ceļu kartes Latvijas teritorijā, kuras tiek publicētas/ir sabiedrībai pieejamas. Nav pieļaujam VES celtniecība gājputnu migrācijas ceļu tuvumā.
32.a. Elektroenerģijas ražotājam ir pienākums organizēt trešo personu veiktas pārbaudes attiecībā uz sastāvdaļām, no kurām ir saražota attiecīgā turbīna. Pābaudīt uz ES aizliegtajām vielām, t. sk. azbestu (tas atrasts lielā daļā Ķīnā ražoto turbīnu, piemēram, Zviedrijā.)
32.b. Elektroeneģijas ražotājam ir pienākums pirms uzstādīšanas veikt šīs ķīmiskās pārbaudes visās turbīnās. (Ķīnas ražotāji turbīnu dokumentācijā bieži neatklāj patiesību, krāpjas.)
14. punkts. Jāmaina 2 km uz 10 km.
12. punkts. Jāizņem laukā teikums: "Ja pārbaudes laikā Veselības inspekcija konstatē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtu radītais troksnis novērtēšanas vietā nav dzirdams, trokšņa mērījumus neveic."
Nevienā juridiskā dokumentā nedrīkst būt noteikums, kura izpilde ir subjektīvi atkarīga no kāda indivīda dzirdes vai subjektīvas skaņas uztveres. Mērījumi ir jāveic 100% gadījumos, neatkarīgi no mērītāju vai ierēdņu dzirdes asuma.
12.08.2026. 15:35
26-TA-1439/178
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu!
1)Regulējuma galvenā problēma: noteikumiem būtu jānodrošina preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājam reāli pieejams aizsardzības minimums, bet tas nav izdarīts pašreizējā redakcijā!
2)Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam tikai pēc turbīnu uzbūvēšanas un par saviem līdzekļiem jāpierāda, ka teorētiskā prognoze nav apstiprinājusies.
3)Ietekmējamās teritorijas nedrīkst noteikt tikai pēc kadastra ieraksta. Jāaizsargā arī skolas, pirmsskolas iestādes un citas jutīgu personu uzturēšanās vietas.
4)Monitoringa dati jāpublicē savlaicīgi, nevis tikai nākamā gada pārskatā. Būtiska apdraudējuma gadījumā jābūt iespējai nekavējoties apturēt darbību.
1)Regulējuma galvenā problēma: noteikumiem būtu jānodrošina preventīvs, objektīvi pārbaudāms un iedzīvotājam reāli pieejams aizsardzības minimums, bet tas nav izdarīts pašreizējā redakcijā!
2)Nav pieļaujams, ka iedzīvotājam tikai pēc turbīnu uzbūvēšanas un par saviem līdzekļiem jāpierāda, ka teorētiskā prognoze nav apstiprinājusies.
3)Ietekmējamās teritorijas nedrīkst noteikt tikai pēc kadastra ieraksta. Jāaizsargā arī skolas, pirmsskolas iestādes un citas jutīgu personu uzturēšanās vietas.
4)Monitoringa dati jāpublicē savlaicīgi, nevis tikai nākamā gada pārskatā. Būtiska apdraudējuma gadījumā jābūt iespējai nekavējoties apturēt darbību.
12.08.2026. 15:36
26-TA-1439/179
Fiziska persona
Iebilstu
12.08.2026. 15:38
26-TA-1439/180
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu: Būtiska apdraudējuma gadījumā jāparedz iespēja VES darbību nekavējoties ierobežot vai apturēt. Brīdinājums nevar būt obligāts starpposms gadījumos, kad konstatētais pārkāpums var radīt būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, dabai vai drošībai.
12.08.2026. 15:39
26-TA-1439/181
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu: Dabas aizsardzības regulējumam jābūt preventīvam. Putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus nedrīkst balstīt tikai uz IVN laikā konstatēto. Jāparedz mehānisms nekavējoties noteikt papildu darbības ierobežojumus, ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta iepriekš neprognozēta ietekme uz aizsargājamām sugām. Nav pieņemams princips, ka vispirms jānotiek būtiskai putnu bojāejai un tikai pēc tam tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi.
12.08.2026. 15:39
26-TA-1439/182
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu: Kumulatīvās ietekmes izvērtēšana reizi piecos gados nav pietiekama. Vismaz pirmajos VES parka ekspluatācijas gados ietekme uz aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām jāvērtē katru gadu, lai iespējamu būtisku ietekmi varētu konstatēt un novērst savlaicīgi.
12.08.2026. 15:42
26-TA-1439/183
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu: Civilās aizsardzības prasības nedrīkst būt balstītas tikai uz 100 MW slieksni. Parka radīto risku nenosaka tikai tā nominālā jauda. Tas atkarīgs arī no turbīnu skaita, izmēra un augstuma, izvietojuma, attāluma līdz dzīvojamām un publiskām teritorijām, ceļiem un citas infrastruktūras. Tādēļ prasība izstrādāt ar VUGD saskaņotu civilās aizsardzības plānu nosakāma atbilstoši objektīvam riska novērtējumam, nevis tikai kopējai uzstādītajai jaudai.
12.08.2026. 15:43
26-TA-1439/184
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu:
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
Aicinu noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
12.08.2026. 15:43
26-TA-1439/187
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Pieprasu: noteikumos nostiprināt principu, ka VES operatoram ir pienākums pierādīt un ar objektīviem monitoringa datiem pastāvīgi apliecināt savas darbības atbilstību prasībām. Nav pieļaujams regulējums, kurā pēc VES uzbūvēšanas pierādīšanas pienākums un finansiālais risks faktiski tiek pārlikts uz ietekmētajiem iedzīvotājiem.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
rūpīgi ejot cauri publiskotajai noteikumu redakcijai, redzam ko nepatīkamu - liela daļa no pārrunātā un arī rakstiski iesniegtā nav ņemta vērā vai ir ņemta vērā tikai daļēji.
Vēl vairāk - ir parādījušies jauni formulējumi un definīcijas, kas atsevišķos gadījumos nevis ievieš skaidrību, bet rada vēl plašākas interpretācijas iespējas.
Un te vairs nav runa tikai par vienu konkrētu vēja parku Tukuma novadā. Šie būs noteikumi, pēc kuriem turpmāk Latvijā ekspluatēs vēja elektrostacijas.
Kā mērīs troksni?
Ko darīs, ja cilvēks naktīs to reāli dzirdēs, bet pārbaudes dienā pūtīs cits vējš?
Kā vērtēs vairāku apkārt esošu VES kopējo ietekmi?
Kas notiks, ja pēc vairākiem gadiem atklāsies jauna aizsargājama putna ligzda?
Kā kontrolēs ēnu mirgošanu, nakts gaismas, tehnisko drošību?
Kas vispār normatīvajos aktos būs uzskatāms par “vēja parku” un no kurienes tiks mērīti noteiktie attālumi?
Tie nav sīkumi. No formulējumiem, kurus pieņems tagad, būs atkarīgs tas, kā šīs prasības pēc tam varēs piemērot un kontrolēt praksē.
VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai reaģēt uz jau notikušu kaitējumu, bet savlaicīgi to novērst.
rūpīgi ejot cauri publiskotajai noteikumu redakcijai, redzam ko nepatīkamu - liela daļa no pārrunātā un arī rakstiski iesniegtā nav ņemta vērā vai ir ņemta vērā tikai daļēji.
Vēl vairāk - ir parādījušies jauni formulējumi un definīcijas, kas atsevišķos gadījumos nevis ievieš skaidrību, bet rada vēl plašākas interpretācijas iespējas.
Un te vairs nav runa tikai par vienu konkrētu vēja parku Tukuma novadā. Šie būs noteikumi, pēc kuriem turpmāk Latvijā ekspluatēs vēja elektrostacijas.
Kā mērīs troksni?
Ko darīs, ja cilvēks naktīs to reāli dzirdēs, bet pārbaudes dienā pūtīs cits vējš?
Kā vērtēs vairāku apkārt esošu VES kopējo ietekmi?
Kas notiks, ja pēc vairākiem gadiem atklāsies jauna aizsargājama putna ligzda?
Kā kontrolēs ēnu mirgošanu, nakts gaismas, tehnisko drošību?
Kas vispār normatīvajos aktos būs uzskatāms par “vēja parku” un no kurienes tiks mērīti noteiktie attālumi?
Tie nav sīkumi. No formulējumiem, kurus pieņems tagad, būs atkarīgs tas, kā šīs prasības pēc tam varēs piemērot un kontrolēt praksē.
12.08.2026. 15:46
26-TA-1439/188
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Noteikumu projektā paredzēts prasīt VES aprīkot ar ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēmu, kas bīstamos apstākļos automātiski aptur darbību (31.punkts).
Tas ir nepieciešams, bet nepietiekams nosacījums.
Turbīnas apturēšana samazina ledus izsviešanas risku no rotējošiem spārniem, taču neatceļ ledus krišanas risku no stāvošas vai lēni rotējošas turbīnas.
Starptautiskajās rekomendācijās skaidri nodalīti divi procesi:
- ledus izsviešana: ledus atdalās no darbībā esošas, rotējošas turbīnas;
- ledus krišana: ledus atdalās no apturētas vai tukšgaitā esošas turbīnas.
Abos gadījumos jāvērtē cilvēku drošība.
Tāpēc noteikumos jābūt obligātai un vienotai metodikai, kas nosaka aprēķina scenārijus, izmantojamos meteoroloģiskos datus, ledus fragmentu krišanas nodeļu aprēķina parametrus. Ir jānorāda, kā aprēķina cilvēku ekspozīcijas riskus - gan individuālos, gan sabiedrības riskus, kāda aprēķina nenoteiktība jāpiemēro un kādas sekas iestājas, ja pieļaujamais risks tiek pārsniegts.
Jāvērtē arī konservatīvi stāvošas turbīnas scenāriji
Stāvošas turbīnas ledus krišanas aprēķinā nepietiek pieņemt, ka ledus gabals vertikāli nokritīs pie torņa.
Jāvērtē vairāki konservatīvi scenāriji, tostarp:
- ledus atdalās no spārnas gala, kas konkrētajā brīdī atrodas vistālāk no torņa pamata;
- spārna atrodas horizontālā vai citā nelabvēlīgā pozīcijā;
- ir liels vēja ātrums un nelabvēlīgs vēja virziens;
- vējš pūš ceļa, takas vai citas cilvēku izmantotas teritorijas virzienā;
- fragmentam ir dažāda masa, forma, frontālais laukums un gaisa pretestība;
- tiek ņemta vērā vēja ātruma maiņa ar augstumu;
- tiek vērtēta sānu nonese;
- tiek analizēts reljefs un meža koridori;
- rezultātam pievienota nenoteiktības un datu nepilnības rezerve.
Nevienu vienu scenāriju nevajadzētu pasludināt par absolūti maksimālo, pirms nav veikta visu būtisko parametru jutīguma analīze. Taču noteikumos jāprasa aprēķināt saprātīgi ticamos nelabvēlīgākos scenārijus, nevis tikai vidējo un operatoram izdevīgāko.
Drošības zonās jāņem vērā cilvēku plūsmas
Mežs nav “neapdzīvota teritorija” tikai tādēļ, ka tajā nav dzīvojamās mājas.
Latvijas mežus cilvēki izmanto rekreācijai un pastaigām, sēņošanai un ogošanai, medībām un sportam, mežsaimniecībai, kā arī lai vienkārši izbrauktu pa meža ceļiem līdz nākamam ciemam.
Drošības riska aprēķinā jāņem vērā ne tikai pastāvīgi dzīvojošie cilvēki, bet arī sezonālā un periodiskā cilvēku plūsma, transporta kustība, darba vietas, rekreācijas maršruti un teritorijas līdzšinējā izmantošana.
Nav pieļaujams, ka komersants izvieto turbīnu pie publiski izmantota meža ceļa, bet pēc tam ledus riska dēļ teritorija ziemā tiek faktiski slēgta cilvēkiem.
Pirmajam risinājumam jābūt pareizai turbīnas novietošanai, pietiekamam drošības attālumam vai noteiktam darbības režīmam. Pagaidu piekļuves ierobežojums konkrētos apledojuma apstākļos var būt papildu pasākums, bet tas nedrīkst kļūt par pastāvīgu kompensāciju sliktai vietas izvēlei.
Privāts enerģētikas projekts nedrīkst bez atlīdzības pārvērst publiski izmantotu meža daļu par pastāvīgu riska zonu.
Jāregulē ne tikai ledus
Pilnā drošības metodikā jāaptver arī atsevišķu spārnas daļu vai visas spārnas atdalīšanās, konstrukciju un torņa sabrukums, ugunsgrēki, zibens radīti bojājumi, citas elektroiekārtu avārijas ar un bez tehnisko šķidrumu noplūdes. Ir jāņem vērā glābšanas dienestu piekļuve un avārijas sekas blakus ceļiem, mežiem, ēkām un infrastruktūrai.
Drošības attālumu nevar noteikt tikai pēc parka jaudas megavatos. Arī vēja parks zem 100 MW var būt izvietots ļoti tuvu ceļam, mājām, mežam vai citai intensīvi izmantotai teritorijai.
Drošības plānam jābūt pārbaudītam, nevis tikai iesniegtam
Projektā paredzēts, ka mazākiem parkiem operators izstrādā avāriju riska izvērtēšanas un novēršanas pasākumu plānu un iesniedz to VVD.
Taču noteikumi galvenokārt paredz uzraudzīt plāna savlaicīgu iesniegšanu.
Dokumenta iesniegšana vēl nepierāda, ka iesniegtais plāns ir kvalitatīvs un darboties spējīgs krīzes situācijās - ka izmantota pareiza metodika, ka ievaddati ir ticami, ka noteiktās drošības zonas ir pietiekamas, ka glābšanas dienesti var praktiski rīkoties, ka sabiedrība tiks savlaicīgi brīdināta.
Nepieciešams neatkarīgs riska izvērtējuma audits, publiska riska karte, incidentu reģistrs un regulāras konkrētā parka praktiskās mācības ar VUGD, pašvaldību, ceļu uzturētājiem un citiem dienestiem.
Ja konstatēts tūlītējs vai būtisks apdraudējums, iestādei jābūt tiesībām darbību ierobežot nekavējoties. Nedrīkst vispirms izsniegt brīdinājumu un gaidīt, vai komersants noteiktajā termiņā tomēr saņemsies un novērsīs draudus sabiedrībai!
Ja valsts atsakās noteikt skaidru metodiku, drošības attālumu un rīcību krīzes situācijās faktiski nosaka katra projekta konsultants. Un tad mēs vairs nevaram runāt par valsts regulējumu.
Tas ir nepieciešams, bet nepietiekams nosacījums.
Turbīnas apturēšana samazina ledus izsviešanas risku no rotējošiem spārniem, taču neatceļ ledus krišanas risku no stāvošas vai lēni rotējošas turbīnas.
Starptautiskajās rekomendācijās skaidri nodalīti divi procesi:
- ledus izsviešana: ledus atdalās no darbībā esošas, rotējošas turbīnas;
- ledus krišana: ledus atdalās no apturētas vai tukšgaitā esošas turbīnas.
Abos gadījumos jāvērtē cilvēku drošība.
Tāpēc noteikumos jābūt obligātai un vienotai metodikai, kas nosaka aprēķina scenārijus, izmantojamos meteoroloģiskos datus, ledus fragmentu krišanas nodeļu aprēķina parametrus. Ir jānorāda, kā aprēķina cilvēku ekspozīcijas riskus - gan individuālos, gan sabiedrības riskus, kāda aprēķina nenoteiktība jāpiemēro un kādas sekas iestājas, ja pieļaujamais risks tiek pārsniegts.
Jāvērtē arī konservatīvi stāvošas turbīnas scenāriji
Stāvošas turbīnas ledus krišanas aprēķinā nepietiek pieņemt, ka ledus gabals vertikāli nokritīs pie torņa.
Jāvērtē vairāki konservatīvi scenāriji, tostarp:
- ledus atdalās no spārnas gala, kas konkrētajā brīdī atrodas vistālāk no torņa pamata;
- spārna atrodas horizontālā vai citā nelabvēlīgā pozīcijā;
- ir liels vēja ātrums un nelabvēlīgs vēja virziens;
- vējš pūš ceļa, takas vai citas cilvēku izmantotas teritorijas virzienā;
- fragmentam ir dažāda masa, forma, frontālais laukums un gaisa pretestība;
- tiek ņemta vērā vēja ātruma maiņa ar augstumu;
- tiek vērtēta sānu nonese;
- tiek analizēts reljefs un meža koridori;
- rezultātam pievienota nenoteiktības un datu nepilnības rezerve.
Nevienu vienu scenāriju nevajadzētu pasludināt par absolūti maksimālo, pirms nav veikta visu būtisko parametru jutīguma analīze. Taču noteikumos jāprasa aprēķināt saprātīgi ticamos nelabvēlīgākos scenārijus, nevis tikai vidējo un operatoram izdevīgāko.
Drošības zonās jāņem vērā cilvēku plūsmas
Mežs nav “neapdzīvota teritorija” tikai tādēļ, ka tajā nav dzīvojamās mājas.
Latvijas mežus cilvēki izmanto rekreācijai un pastaigām, sēņošanai un ogošanai, medībām un sportam, mežsaimniecībai, kā arī lai vienkārši izbrauktu pa meža ceļiem līdz nākamam ciemam.
Drošības riska aprēķinā jāņem vērā ne tikai pastāvīgi dzīvojošie cilvēki, bet arī sezonālā un periodiskā cilvēku plūsma, transporta kustība, darba vietas, rekreācijas maršruti un teritorijas līdzšinējā izmantošana.
Nav pieļaujams, ka komersants izvieto turbīnu pie publiski izmantota meža ceļa, bet pēc tam ledus riska dēļ teritorija ziemā tiek faktiski slēgta cilvēkiem.
Pirmajam risinājumam jābūt pareizai turbīnas novietošanai, pietiekamam drošības attālumam vai noteiktam darbības režīmam. Pagaidu piekļuves ierobežojums konkrētos apledojuma apstākļos var būt papildu pasākums, bet tas nedrīkst kļūt par pastāvīgu kompensāciju sliktai vietas izvēlei.
Privāts enerģētikas projekts nedrīkst bez atlīdzības pārvērst publiski izmantotu meža daļu par pastāvīgu riska zonu.
Jāregulē ne tikai ledus
Pilnā drošības metodikā jāaptver arī atsevišķu spārnas daļu vai visas spārnas atdalīšanās, konstrukciju un torņa sabrukums, ugunsgrēki, zibens radīti bojājumi, citas elektroiekārtu avārijas ar un bez tehnisko šķidrumu noplūdes. Ir jāņem vērā glābšanas dienestu piekļuve un avārijas sekas blakus ceļiem, mežiem, ēkām un infrastruktūrai.
Drošības attālumu nevar noteikt tikai pēc parka jaudas megavatos. Arī vēja parks zem 100 MW var būt izvietots ļoti tuvu ceļam, mājām, mežam vai citai intensīvi izmantotai teritorijai.
Drošības plānam jābūt pārbaudītam, nevis tikai iesniegtam
Projektā paredzēts, ka mazākiem parkiem operators izstrādā avāriju riska izvērtēšanas un novēršanas pasākumu plānu un iesniedz to VVD.
Taču noteikumi galvenokārt paredz uzraudzīt plāna savlaicīgu iesniegšanu.
Dokumenta iesniegšana vēl nepierāda, ka iesniegtais plāns ir kvalitatīvs un darboties spējīgs krīzes situācijās - ka izmantota pareiza metodika, ka ievaddati ir ticami, ka noteiktās drošības zonas ir pietiekamas, ka glābšanas dienesti var praktiski rīkoties, ka sabiedrība tiks savlaicīgi brīdināta.
Nepieciešams neatkarīgs riska izvērtējuma audits, publiska riska karte, incidentu reģistrs un regulāras konkrētā parka praktiskās mācības ar VUGD, pašvaldību, ceļu uzturētājiem un citiem dienestiem.
Ja konstatēts tūlītējs vai būtisks apdraudējums, iestādei jābūt tiesībām darbību ierobežot nekavējoties. Nedrīkst vispirms izsniegt brīdinājumu un gaidīt, vai komersants noteiktajā termiņā tomēr saņemsies un novērsīs draudus sabiedrībai!
Ja valsts atsakās noteikt skaidru metodiku, drošības attālumu un rīcību krīzes situācijās faktiski nosaka katra projekta konsultants. Un tad mēs vairs nevaram runāt par valsts regulējumu.
12.08.2026. 15:52
26-TA-1439/189
Fiziska persona
Kā iedzīvotājs, kura dzīves vidi ietekmēs vēja elektrostaciju (VES) attīstība, izsaku šādus pamatotus iebildumus un priekšlikumus noteikumu projekta pilnveidošanai, lai nodrošinātu Satversmes 115. pantā garantētās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē:
1. Iebildums pret ietekmējamās teritorijas definīciju (3.3. punkts)
Noteikumu projekta 3.3.6. apakšpunkts ietekmējamās teritorijas statusu pārāk cieši sasaista ar Kadastra informācijas sistēmā fiksēto statusu ("apbūves zeme" vai "zeme zem pagalmiem"). Tas ir nepamatoti, jo lauku apvidos ir daudz likumīgi uzbūvētu un apdzīvotu māju, kas formāli neatbilst šai klasifikācijai, kā arī teritorijas, kurās saskaņā ar pašvaldības plānojumu dzīvojamā apbūve ir atļauta, bet vēl nav realizēta.
Priekšlikums: Izteikt 3.3.6. apakšpunktu jaunā redakcijā: “ārpus šo noteikumu 3.3.1.–3.3.5. apakšpunktā minētajām apbūves teritorijām esoša zemes vienība vai tās daļa, uz kuras atrodas likumīgi uzbūvēta dzīvojamā ēka, kā arī teritorija, kurā saskaņā ar spēkā esošo pašvaldības teritorijas plānojumu ir atļauta dzīvojamā apbūve”.
2. Iebildumi par iedzīvotāju tiesībām un finansiālo slogu (13. punkts)
Pašreizējais 13. punkts liedz iedzīvotājiem aiz 2 km robežas pasūtīt neatkarīgus mērījumus un pieprasīt operatoram tos apmaksāt pārkāpuma gadījumā. Ja robežlielumi tiek pārsniegti, attālumam nav juridiskas nozīmes. Tāpat 13. punkts uzliek iedzīvotājam finansiālu risku segt dārgus mērījumus, ja mērījumu veikšanas brīdī pārsniegums netiek fiksēts. Ņemot vērā trokšņa mainību atkarībā no laikapstākļiem, tā ir nesamērīga barjera tiesību aizsardzībai.
Priekšlikums: Svītrot 2 km ierobežojumu tiesībām organizēt neatkarīgus mērījumus. Noteikt, ka pamatotas sūdzības gadījumā pirmreizējus mērījumus organizē un apmaksā kompetentā iestāde vai operators kā paaugstinātas bīstamības objekta īpašnieks.
3. Iebildumi par troksni un mērījumu metodiku (12., 3.6., 6., 7. un 11. punkti)
Subjektīvais dzirdamības filtrs (12. punkts): Nav pieļaujams mērījumu veikšanu padarīt atkarīgu no tā, vai inspektors troksni "faktiski dzird". Tas neņem vērā zemas frekvences trokšņa specifiku un iedzīvotāju individuālo jutību.
Priekšlikums: Svītrot nosacījumu par faktisko dzirdamību; lēmumam par mērījumiem jābalstās sūdzības raksturā un objektīvos apstākļos.
Infraskaņas neiekļaušana (3.6. punkts): Pašreizējā 3.6. punkta definīcija zemas frekvences troksnim (10–160 Hz) pilnībā izslēdz infraskaņas diapazonu zem 10 Hz. Starptautiskie standarti (piemēram, ISO 7196:1995) un citu valstu (Dānijas) prakse paredz arī infraskaņas (1–20 Hz) vērtēšanu.
Priekšlikums: Papildināt noteikumus ar infraskaņas novērtēšanu diapazonā zem 10 Hz.
Trokšņa "izlīdzināšana" un rādītāji (6. un 7. punkti): Jānodrošina formulējums, kas nepieļautu 40 dB(A) nakts rādītāja matemātisku izlīdzināšanu ar klusākiem periodiem, maskējot traucējošas epizodes. Tāpat nav pamatots pieļautais 5 dB paaugstinājums pie nominālās jaudas.
Priekšlikums: Noteikt metodiku, kas ļauj identificēt un novērst paaugstināta trokšņa epizodes, nepieļaujot to matemātisku izlīdzināšanu.
Monitoringa punktu skaits (11. punkts): Viens punkts nespēj nodrošināt reprezentatīvu ainu par faktisko ietekmi plašos vēja parkos.
Priekšlikums: Noteikt, ka monitoringa punktu skaitu izvēlas atkarībā no parka lieluma, reljefa un iedzīvotāju izvietojuma.
4. Iebildumi par 2 km ierobežojuma nepietiekamību (14. un 20. punkti)
Monitoringa izņēmums (14. punkts): Noteikumu 14. punkts atbrīvo operatorus no monitoringa, ja parks atrodas tālāk par 2 km no jebkuras novērtēšanas vietas. Mūsdienu lieljaudas turbīnu (virs 250 m augstuma) radītā trokšņa un kumulatīvā efekta izplatība var pārsniegt šo ģeometrisko robežu.
Priekšlikums: Svītrot 14. punktu; monitoringa nepieciešamība jānosaka pēc prognozētās ietekmes un sūdzībām, nevis tikai pēc fiksēta attāluma.
Mirgošanas ietekmes zonas paplašināšana (20. punkts): Noteikumu 20. punkts ierobežo mirgošanas laika vērtēšanu tikai 2 km rādiusā. Fizikāli mirgošanas ietekme ir atkarīga no turbīnas augstuma un saules leņķa, kas lielām turbīnām var skart iedzīvotājus arī tālāk par 2 km.
Priekšlikums: Noteikt, ka mirgošanas ierobežošanas prasības attiecas uz jebkuru vietu, kur faktiski tiek konstatēta mirgošanas ietekme.
5. Priekšlikums par vienotu sūdzību izskatīšanas kārtību
Noteikumu projektā trūkst regulējuma par publiski izsekojamu sūdzību reģistrēšanas mehānismu.
Priekšlikums: Papildināt noteikumus ar punktu, kas uzliek operatoram pienākumu nodrošināt publisku kontaktinformāciju sūdzībām, reģistrēt tās un informēt iesniedzēju par rīcību 10 darbdienu laikā.
Secinājums: Noteikumu projekts pašreizējā redakcijā prioritāri aizstāv vēja parku attīstītāju intereses un administratīvā sloga samazināšanu uz iedzīvotāju veselības, tiesību un dzīves kvalitātes rēķina. Pieprasu projektu virzīt tālāk tikai pēc visu minēto punktu būtiskas pārstrādes.
1. Iebildums pret ietekmējamās teritorijas definīciju (3.3. punkts)
Noteikumu projekta 3.3.6. apakšpunkts ietekmējamās teritorijas statusu pārāk cieši sasaista ar Kadastra informācijas sistēmā fiksēto statusu ("apbūves zeme" vai "zeme zem pagalmiem"). Tas ir nepamatoti, jo lauku apvidos ir daudz likumīgi uzbūvētu un apdzīvotu māju, kas formāli neatbilst šai klasifikācijai, kā arī teritorijas, kurās saskaņā ar pašvaldības plānojumu dzīvojamā apbūve ir atļauta, bet vēl nav realizēta.
Priekšlikums: Izteikt 3.3.6. apakšpunktu jaunā redakcijā: “ārpus šo noteikumu 3.3.1.–3.3.5. apakšpunktā minētajām apbūves teritorijām esoša zemes vienība vai tās daļa, uz kuras atrodas likumīgi uzbūvēta dzīvojamā ēka, kā arī teritorija, kurā saskaņā ar spēkā esošo pašvaldības teritorijas plānojumu ir atļauta dzīvojamā apbūve”.
2. Iebildumi par iedzīvotāju tiesībām un finansiālo slogu (13. punkts)
Pašreizējais 13. punkts liedz iedzīvotājiem aiz 2 km robežas pasūtīt neatkarīgus mērījumus un pieprasīt operatoram tos apmaksāt pārkāpuma gadījumā. Ja robežlielumi tiek pārsniegti, attālumam nav juridiskas nozīmes. Tāpat 13. punkts uzliek iedzīvotājam finansiālu risku segt dārgus mērījumus, ja mērījumu veikšanas brīdī pārsniegums netiek fiksēts. Ņemot vērā trokšņa mainību atkarībā no laikapstākļiem, tā ir nesamērīga barjera tiesību aizsardzībai.
Priekšlikums: Svītrot 2 km ierobežojumu tiesībām organizēt neatkarīgus mērījumus. Noteikt, ka pamatotas sūdzības gadījumā pirmreizējus mērījumus organizē un apmaksā kompetentā iestāde vai operators kā paaugstinātas bīstamības objekta īpašnieks.
3. Iebildumi par troksni un mērījumu metodiku (12., 3.6., 6., 7. un 11. punkti)
Subjektīvais dzirdamības filtrs (12. punkts): Nav pieļaujams mērījumu veikšanu padarīt atkarīgu no tā, vai inspektors troksni "faktiski dzird". Tas neņem vērā zemas frekvences trokšņa specifiku un iedzīvotāju individuālo jutību.
Priekšlikums: Svītrot nosacījumu par faktisko dzirdamību; lēmumam par mērījumiem jābalstās sūdzības raksturā un objektīvos apstākļos.
Infraskaņas neiekļaušana (3.6. punkts): Pašreizējā 3.6. punkta definīcija zemas frekvences troksnim (10–160 Hz) pilnībā izslēdz infraskaņas diapazonu zem 10 Hz. Starptautiskie standarti (piemēram, ISO 7196:1995) un citu valstu (Dānijas) prakse paredz arī infraskaņas (1–20 Hz) vērtēšanu.
Priekšlikums: Papildināt noteikumus ar infraskaņas novērtēšanu diapazonā zem 10 Hz.
Trokšņa "izlīdzināšana" un rādītāji (6. un 7. punkti): Jānodrošina formulējums, kas nepieļautu 40 dB(A) nakts rādītāja matemātisku izlīdzināšanu ar klusākiem periodiem, maskējot traucējošas epizodes. Tāpat nav pamatots pieļautais 5 dB paaugstinājums pie nominālās jaudas.
Priekšlikums: Noteikt metodiku, kas ļauj identificēt un novērst paaugstināta trokšņa epizodes, nepieļaujot to matemātisku izlīdzināšanu.
Monitoringa punktu skaits (11. punkts): Viens punkts nespēj nodrošināt reprezentatīvu ainu par faktisko ietekmi plašos vēja parkos.
Priekšlikums: Noteikt, ka monitoringa punktu skaitu izvēlas atkarībā no parka lieluma, reljefa un iedzīvotāju izvietojuma.
4. Iebildumi par 2 km ierobežojuma nepietiekamību (14. un 20. punkti)
Monitoringa izņēmums (14. punkts): Noteikumu 14. punkts atbrīvo operatorus no monitoringa, ja parks atrodas tālāk par 2 km no jebkuras novērtēšanas vietas. Mūsdienu lieljaudas turbīnu (virs 250 m augstuma) radītā trokšņa un kumulatīvā efekta izplatība var pārsniegt šo ģeometrisko robežu.
Priekšlikums: Svītrot 14. punktu; monitoringa nepieciešamība jānosaka pēc prognozētās ietekmes un sūdzībām, nevis tikai pēc fiksēta attāluma.
Mirgošanas ietekmes zonas paplašināšana (20. punkts): Noteikumu 20. punkts ierobežo mirgošanas laika vērtēšanu tikai 2 km rādiusā. Fizikāli mirgošanas ietekme ir atkarīga no turbīnas augstuma un saules leņķa, kas lielām turbīnām var skart iedzīvotājus arī tālāk par 2 km.
Priekšlikums: Noteikt, ka mirgošanas ierobežošanas prasības attiecas uz jebkuru vietu, kur faktiski tiek konstatēta mirgošanas ietekme.
5. Priekšlikums par vienotu sūdzību izskatīšanas kārtību
Noteikumu projektā trūkst regulējuma par publiski izsekojamu sūdzību reģistrēšanas mehānismu.
Priekšlikums: Papildināt noteikumus ar punktu, kas uzliek operatoram pienākumu nodrošināt publisku kontaktinformāciju sūdzībām, reģistrēt tās un informēt iesniedzēju par rīcību 10 darbdienu laikā.
Secinājums: Noteikumu projekts pašreizējā redakcijā prioritāri aizstāv vēja parku attīstītāju intereses un administratīvā sloga samazināšanu uz iedzīvotāju veselības, tiesību un dzīves kvalitātes rēķina. Pieprasu projektu virzīt tālāk tikai pēc visu minēto punktu būtiskas pārstrādes.
12.08.2026. 15:53
26-TA-1439/190
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Šī ir amatperonu apzināta noziedzīga rīcība, lai aizbēgtu no turbīnu MAX piesārņojuma novērtējuma! Piesārņojumu skaņas diapazonā vairāk rada turbīnu spārnu šķērsvirziena kustības (~320km/h) radītais troksnis, bet tie MW pulsē garenvirzienā! Garenvirzienā infraskaņas piesārņojums izplatās 20-40km! Tai skaitā normatīviem neatbilstošs pārsniedz 5km attālumu no turbīnas! Ņemot vērā, ka turbīna netiek uzstādīta viena, bet vesels "parks", tad jābūt arī inerferences novērtējumam! Tāpat jāņem vērā valdošo vēju ietekmi uz skaņas, infraskaņas izplatību vidē, kas to aiznes daudz tālāk, nekā tas notiktu pretvēja gadījumā!!!
12.08.2026. 15:53
Atlasīti 274 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25