Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Pašreiz Vakcinācijas noteikumi neparedz iespēju personām, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, saņemt noteiktas valsts apmaksātās vakcīnas, izņemot valsts apmaksātu vakcināciju pieaugušajiem pret difteriju un stingumkrampjiem; nav normatīvā regulējuma, kas noteiktu, ka vakcinācijas veicējiem jābūt regulāri apmācītiem vakcinācijas jautājumos; vakcinācijas atteikuma veidlapā vecāki netiek rakstiski informēti par bērna nevakcinēšanas iespējamām sekām; vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā netiek ievadīti dati par vakcīnām, kas iegādātas par personu privātajiem vai apdrošinātāju finanšu līdzekļiem (komercvakcīnas).
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi turpināt pilnveidot vakcinācijas jomas regulējumu, kas pieļaus iepriekš nevakcinētu un nepārslimojušu jauniešu vakcināciju pret noteiktām vakcīnregulējamām infekcijas slimībām, pazeminās balstvakcinācijas vecumu masalu, masaliņu, epidēmiskā parotīta un vējbaku vakcīnas otrās devas saņemšanai, pilnveidos vakcinācijas atteikuma veidlapu, norādot uz iespējamām sekām, ja bērns netiek vakcinēts; ieviesīs obligātas apmācības vakcinācijas veicējiem par vakcinācijas jautājumiem; turpinās vakcinācijas datu digitalizāciju par veiktajām komercvakcinācijām; turpinās vakcinācijas organizatorisko jautājumu pilnveidi.
Politikas jomas
Sabiedrības veselība
Teritorija
Visa Latvijas teritorija
Norises laiks
02.01.2025. - 16.01.2025.
Informācija
Publiskās apspriešanas nodrošināšana atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25.augusta noteikumiem Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
Fiziskās personas
- personas, kas saņem vakcināciju
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību, jo tiek pilnveidots vakcinācijas process valstī, nodrošināta iespēja jauniešiem un riska grupu personām saņemt vakcīnas.
Juridiskās personas
- ģimenes ārsti, vakcinācijas (ārstniecības) iestādes; SPKC darbinieki, SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” darbinieki
Skaidrojums un ietekme
Ģimenes ārsti un ārstniecības iestādes, kas veic vakcināciju, vakcinēs arī jauniešus pret noteiktām vakcīnregulējamām infekcijas slimībām un riska grupas pret CPV.
Komercvakcinācijas iestādēm komercvakcinācijas dati būs jāievada vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.
SPKC darbinieki, kuri apkopo informāciju par vakcīnu izlietojumu.
Komercvakcinācijas iestādes, kas vakcinācijas datus ievadīs vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.
SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” darbinieki, kas no NVD pārņem vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas pārziņa funkciju.
Komercvakcinācijas iestādēm komercvakcinācijas dati būs jāievada vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.
SPKC darbinieki, kuri apkopo informāciju par vakcīnu izlietojumu.
Komercvakcinācijas iestādes, kas vakcinācijas datus ievadīs vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.
SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” darbinieki, kas no NVD pārņem vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas pārziņa funkciju.
Sagatavoja
Inga Liepiņa (VM)
Atbildīgā persona
Antra Valdmane (VM)
Izsludināšanas datums
02.01.2025. 18:07
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Cilvēks
Esmu pret šim obligātajām vakcinām bērniem,vienigi un tikai,to var izlemt vecāki !
13.01.2025. 00:28
Ieva Starca
IEBILSTU pret likumprojektā minētās kriminālatbildības piemērošanu bērna likumiskajiem pārstāvjiem/vecākiem.
Uzskatu, ka vakcinācijas neesamība nav izdalāma, kā vienīgais vainīgais faktors nevakcinēta indivīda veselības kaitējuma, letāla iznākuma gadījumā ar konkrētās vakcīnas regulējamu infekcijas saslimšanu. Iepriekš minētajā pastāv vairāku apstākļu kopums, t.sk. indivīda kopējais veselības stāvoklis, ārstēšanas uzsākšanas savlaicīgums, diagnostika, likumisko pārstāvju sadarbība ar ārstēšanas personām un vēlme pielietot speciālistu prāt atbilstošākās ārstēšanas metodes.
Uzskatu, ka vakcinācijas neesamība nav izdalāma, kā vienīgais vainīgais faktors nevakcinēta indivīda veselības kaitējuma, letāla iznākuma gadījumā ar konkrētās vakcīnas regulējamu infekcijas saslimšanu. Iepriekš minētajā pastāv vairāku apstākļu kopums, t.sk. indivīda kopējais veselības stāvoklis, ārstēšanas uzsākšanas savlaicīgums, diagnostika, likumisko pārstāvju sadarbība ar ārstēšanas personām un vēlme pielietot speciālistu prāt atbilstošākās ārstēšanas metodes.
13.01.2025. 00:29
Fiziska persona
Pret
13.01.2025. 00:30
Fiziska persona
Nepiekrītu, ka vakcinācija ir obligāta un, ka par šī noteikuma neizpildi iestājas atbildība! Vecākiem ir tiesības izlemt par medicīniskām manipulācijām ar viņu bērniem!
13.01.2025. 00:33
Fiziska persona
Esmu KATEGORISKI PRET šo likumprojektu!!
VECĀKI UN TIKAI VECĀKI ir tiesīgi BRĪVPRĀTĪGI izlemt par kādām izmaiņām vai "uzlabojumiem" viņa bērna dzīvē! Netaisos savu bērnu nodot valsts "aprūpē" un uzklausīt viņas padomus tā it kā viņai interesētu mūsu ģimenes,mūsu veselība un mūsu labklājība!!!!
VECĀKI UN TIKAI VECĀKI ir tiesīgi BRĪVPRĀTĪGI izlemt par kādām izmaiņām vai "uzlabojumiem" viņa bērna dzīvē! Netaisos savu bērnu nodot valsts "aprūpē" un uzklausīt viņas padomus tā it kā viņai interesētu mūsu ģimenes,mūsu veselība un mūsu labklājība!!!!
13.01.2025. 00:34
Inga Kļaviņa
Paklau, nu cik var! Pieprasu izmeklēt manu abu bērnu gadījumus, kad saņēmot potes, abām bija smagas blaknes un sodīt ārstus!!! Un brāļa nāves gadījumu pus gadu pēc gripas potes ar pēkšņas iedarbības vēzi! Jebkurā gadījumā skaļš NĒ šīm iedomām...
Vecāks ir tas , kas kopš dzimšanas brīža ir kopā ar savu bērnu, tikai Vecāks vislabāk zin, kas viņa bērnam ir nepieciešams.. un neviens cits. Ārsts nav blakus, nepazīst manu bērnu redzot to labi ja reizi, vai pàris reizes gadā un viņš nevar apgalvot, kas viņam nepieciešamas. Mēs neesam bioroboti, kam vajag ķīmiskos preperātus. Gribat iet pret vecākiem??? Kauna jums vienkārši nav. Cik pūles, nervu, laika prasīja ārstēšanās pēc pošu saņemšanas. Jūs gribat visus nogalināt, vai padarīt par dārzeņiem.. Farmai protams tādi ir ļoti izdevīgi. NĒ! Tikai pār manu līķi vēl kaut kas tiks iepotēts manam bērnam. Lietojam tikai dabas augu properātus un nekādas ķīmiskās zāles! NEKAD VAIRS!
Vecāks ir tas , kas kopš dzimšanas brīža ir kopā ar savu bērnu, tikai Vecāks vislabāk zin, kas viņa bērnam ir nepieciešams.. un neviens cits. Ārsts nav blakus, nepazīst manu bērnu redzot to labi ja reizi, vai pàris reizes gadā un viņš nevar apgalvot, kas viņam nepieciešamas. Mēs neesam bioroboti, kam vajag ķīmiskos preperātus. Gribat iet pret vecākiem??? Kauna jums vienkārši nav. Cik pūles, nervu, laika prasīja ārstēšanās pēc pošu saņemšanas. Jūs gribat visus nogalināt, vai padarīt par dārzeņiem.. Farmai protams tādi ir ļoti izdevīgi. NĒ! Tikai pār manu līķi vēl kaut kas tiks iepotēts manam bērnam. Lietojam tikai dabas augu properātus un nekādas ķīmiskās zāles! NEKAD VAIRS!
13.01.2025. 00:35
Fiziska persona
PRET! Katrs cilvēks, cilvēka ķermenis ir atšķirīgs! Izlemj vecāki vakcinēt vai nevakcinēt savus bērnus. Vecāki visu nosaka attiecībā uz saviem bērniem. Valstij nav tiesības ar manu bērnu ķermeņiem veikt eksperimentālas manipulācijas, jo zinātne visu laiku maldās, mainās arī ārstniecība, kļūdās arī ārstniecībā, vakcīnas kļūst neefektīvas, par to pasaulē runā. Medicīna ir mainīga zinātne, nepastāv 100% drošums, nav šobrīd pilnvērtīgas iespējas katram pacientam individuāli izvērtēt vai der vai neder vakcīna ar noteiktu ķīmisko sastāvu, nav šobrīd tādas analīzes, kas spēj katras vakcīnas riskus aptvert. Tādēļ pats cilvēks, katrs pats uzņemās savu risku.
Nekas attīstītā sabiedrībā nav jāuzspiež ar varu!
Ja valsts nesasniedz brīvprātīgu 75%vakcinācijas barjeru, kur sabiedrība iegūst labvēlīgu imunitāti pret bīstamu slimību, valsts izglīto sabiedrību par vakcīnu nepieciešamību, nevis draud, met cietumā, atņem tiesības, biedē un traumē sabiedrību, sašķeļ sabiedrību.
Ja nē, ja par maniem bērniem sāk sveši cilvēki izlemt un uzņemties atbildību, tad es kā māte bērnus vispār vairs nedzemdēšu tādā valstī . Pārvākšos uz citu cilvēcīgāku valsti.
Kā sabiedrība mēs augam un attīstāmies , tur ,kur ir dziļa izpratne un pieņemšana, tur ,kur ir ieklausīšanās pretējā ,nevis vienpusējs uzskats, virziens un uzspiešana! Mācāmies un paņemam piemēru no attīstītām valstīm, kāda tur ir attieksme pret pilsoņiem un sabiedrību kopumā!
Nekas attīstītā sabiedrībā nav jāuzspiež ar varu!
Ja valsts nesasniedz brīvprātīgu 75%vakcinācijas barjeru, kur sabiedrība iegūst labvēlīgu imunitāti pret bīstamu slimību, valsts izglīto sabiedrību par vakcīnu nepieciešamību, nevis draud, met cietumā, atņem tiesības, biedē un traumē sabiedrību, sašķeļ sabiedrību.
Ja nē, ja par maniem bērniem sāk sveši cilvēki izlemt un uzņemties atbildību, tad es kā māte bērnus vispār vairs nedzemdēšu tādā valstī . Pārvākšos uz citu cilvēcīgāku valsti.
Kā sabiedrība mēs augam un attīstāmies , tur ,kur ir dziļa izpratne un pieņemšana, tur ,kur ir ieklausīšanās pretējā ,nevis vienpusējs uzskats, virziens un uzspiešana! Mācāmies un paņemam piemēru no attīstītām valstīm, kāda tur ir attieksme pret pilsoņiem un sabiedrību kopumā!
13.01.2025. 00:40
Fiziska persona
Iebilstu,jo tad arī vakcīnas ražotājiem un ārstiem jaatbild par blaknēm,taču to saistību pierādīt faktiski nav iespējams.Otrkārt,katrs bērns ir individuāls ar saviem veselības rādītājiem,daudziem nav ieteicams veikt vakcināciju kaut kādā periodā un tad vecāks uzreiz būs vainīgs.Aprūpes nepildīšanu var noteikt tikai pēc sekām,nevis hipotētiski par nevakcinēšanu,kas nav radījusi reālas sekas.Treškārt bērnu viedoklis vakcīnēšas sakarā varētu arī tikts ņemtš vērā no 12 gadiem kad pāriet uz pieaugušo zāļu lietošanu. Pie tam jāprecizē varbūt ar kādām vakcīnàm,tās kuras jau ir testēšanu izgājušas,nevis eksperimentālas.
13.01.2025. 00:43
Fiziska persona
KATEGORISKI iebilstu pret šīm izmaiņām!!!!!!!!!!
Vakcinēties vai nevakcinēties ir IR TIKAI UN VIENĪGI PERSONISKS LĒMUMS, vakcinēt bērnu vai nevakcinēt IR TIKAI UN VIENĪGI VECĀKU LĒMUMS un par to nedrīkst iestāties kriminālatbildība, jo, kā pierādījusi prakse: neviens - ne ministrs, ne ģimenes ārsts vai cits ārstējošais personāls, kurš pierunājis vecākus vakcinēt bērnus, vakcinēties pašiem vai piespiedis to darīt, nekad un nekādos apstākļos nav bijis gatavs uzņemties atbildību par sekām, ko nodarījusi vakcinācija bērnam vai pašam pieaugušajam.
Vienīgās izmaiņas, ko iekļaut likumā, ir šādas:
1. Jebkurš ģimenes ārsts, ārsts, medicīniskā persona, slimnīcas, medicīnas iestādes personāls u.c., kas uzspiež vakcinēt bērnu/pieaugušo un draud ar kriminālatbildību vecākiem vai bērnam, ir saucams pie kriminālatbildības.
2. Bērnu vakcinēšana ir TIKAI UN VIENĪGI AR VECĀKU ZIŅU BRĪVPRATĪGA un vecāku sodīšana par nevakcinēšanu ir nelikumīga.
3. Vakcinēšana ir TIKAI UN VIENĪGI BRĪVPRATĪGA.
4. Vakcinācijas atteikumu papildināt ar šādu informāciju - vakcinācijas atteikums satur pielikumu ar ārsta un veselības ministra pašrocīgu parakstu, ka viņš uzņemas pilnu fizisko, materiālo, morālo atbildību par jebkurām blaknēm, kas var izrietēt no vakcinācijas. Šim pielikumam jābūt divos eksemplāros - viens pacienta kartiņā, otrs pacientam glabāšanā. Pierunāšanu/piespiešanu vakcinēties pielīdzināt noziedzīgam nodarījumam un nostiprināt Krimināllikumā.
Vakcinēties vai nevakcinēties ir IR TIKAI UN VIENĪGI PERSONISKS LĒMUMS, vakcinēt bērnu vai nevakcinēt IR TIKAI UN VIENĪGI VECĀKU LĒMUMS un par to nedrīkst iestāties kriminālatbildība, jo, kā pierādījusi prakse: neviens - ne ministrs, ne ģimenes ārsts vai cits ārstējošais personāls, kurš pierunājis vecākus vakcinēt bērnus, vakcinēties pašiem vai piespiedis to darīt, nekad un nekādos apstākļos nav bijis gatavs uzņemties atbildību par sekām, ko nodarījusi vakcinācija bērnam vai pašam pieaugušajam.
Vienīgās izmaiņas, ko iekļaut likumā, ir šādas:
1. Jebkurš ģimenes ārsts, ārsts, medicīniskā persona, slimnīcas, medicīnas iestādes personāls u.c., kas uzspiež vakcinēt bērnu/pieaugušo un draud ar kriminālatbildību vecākiem vai bērnam, ir saucams pie kriminālatbildības.
2. Bērnu vakcinēšana ir TIKAI UN VIENĪGI AR VECĀKU ZIŅU BRĪVPRATĪGA un vecāku sodīšana par nevakcinēšanu ir nelikumīga.
3. Vakcinēšana ir TIKAI UN VIENĪGI BRĪVPRATĪGA.
4. Vakcinācijas atteikumu papildināt ar šādu informāciju - vakcinācijas atteikums satur pielikumu ar ārsta un veselības ministra pašrocīgu parakstu, ka viņš uzņemas pilnu fizisko, materiālo, morālo atbildību par jebkurām blaknēm, kas var izrietēt no vakcinācijas. Šim pielikumam jābūt divos eksemplāros - viens pacienta kartiņā, otrs pacientam glabāšanā. Pierunāšanu/piespiešanu vakcinēties pielīdzināt noziedzīgam nodarījumam un nostiprināt Krimināllikumā.
13.01.2025. 00:47
Fiziska persona
Pret
13.01.2025. 00:48
Fiziska persona
Esmu kategoriski PRET!
13.01.2025. 00:53
Baiba Straševska
Kategoriski PRET!
13.01.2025. 00:53
Fiziska persona
Esmu PRET izmaiņam!!!
13.01.2025. 00:54
Fiziska persona
Esmu kategoriski PRET! Vakcinācijai jābūt brīvprātīgai. Ievērosim cilvēktiesības. Cilvēks pieder sev pats un nevienam nav tiesības piespiedu kārtā ,un vēl draudot ar kriminālatbildību, atņemt lemt par savu un sava bērna veselību. Ja uzliek kriminālatbildību vecākiem, tāda pati kriminālatbildība jāuzņemas medicīnas personālam un valstij, kurš to liek darīt piespiedu kārtā. Pirms piespiedu kārtā vakcinēt ir jābūt rūpīgai veselības pārbaudei pirms un tad pēc ,it īpaši, ja rodas blaknes. Visam jābūt dokumentētam. Visām zālēm tai skaitā vakcīnām ir blaknes līdz pat letālam iznākumam. Mēs vairs nedzīvojam viduslaikos, kur slimību izplatība bija netīrība, žurku un prusaku lielais daudzums. Tāpat zāļu dažādība un daudzums bija ļoti niecīgs salīdzinājumā ar mūsdienām. Pareiza pieeja ir godīga sabiedrības informēšana, izglītošana, bez manipulējošām darbībām pasniegt visu informāciju. Gan pozitīvo, gan negatīvo un ļaut cilvēkam pašam izlemt kā viņam labāk rīkoties.
13.01.2025. 00:55
Fiziska persona
1. Krimināllikuma (Latvija) un "ultima ratio" princips
Kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma sistēmu ir pēdējais (t.s. "ultima ratio") sankciju līdzeklis un piemērojams tikai tad, ja citi, maigāki pasākumi ir nepietiekami sabiedrības interešu aizsardzībai (Krimināllikuma 2. pants, 7. pants). Medicīniskās aprūpes (tostarp vakcinācijas) jautājumi galvenokārt risināmi veselības politikā, administratīvās un civiltiesiskās atbildības līmenī, nevis krimināltiesiskā ceļā, jo tas nesamērīgi ierobežo personu pamattiesības.
2. Satversmes principi par brīvību, privāto dzīvi un ģimenes autonomiju
Latvijas Republikas Satversmes 94. pants aizsargā personas brīvību, bet 96. pants – privātās dzīves neaizskaramību. Valsts iejaukšanās vecāku lēmumos par bērna ārstēšanu pieskaras šo pamattiesību kodolam. Satversmes 110. pants nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta ģimeni, bet 111. pants – ka valsts aizsargā cilvēku veselību. Tomēr jebkāds piespiedu pasākums (kriminālsods) jāvērtē proporcionalitātes gaismā, lai netiktu pārkāpta tiesiskā līdzsvara prasība starp sabiedrības interesēm un indivīdu tiesībām. Satversmes 116. pants paredz, ka personas tiesības uz privāto dzīvi drīkst ierobežot tikai svarīgu sabiedrības interešu labad, ja ierobežojums ir samērīgs. Kriminālatbildība par nevakcinēšanu nevar būt samērīgs risinājums, ja nav pierādīts, ka mērenāki līdzekļi (izglītība, konsultācijas, administratīvais regulējums) jau ir izsmelti vai tiešām nav iedarbīgi.
3. Eiropas Savienības hartas un ECT (Eiropas Cilvēktiesību tiesas) standarti
ES Pamattiesību hartas 3. pants (Cilvēka integritātes tiesības) un 35. pants (Veselības aprūpe) prasa, lai medicīniskie pasākumi tiktu veikti, pilnībā respektējot personas ķermeņa un prāta neaizskaramību, kā arī brīvprātīgu, informētu piekrišanu. Kriminālsods par atteikšanos no vakcinācijas samazina šo brīvprātības elementu līdz minimumam. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants par privātās dzīves neaizskaramību interpretēts tā, ka veselības aprūpē nepieciešami proporcionāli un "vismazāk ierobežojoši" pasākumi. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atkārtoti uzsvērusi, ka valsts, pirms izmanto stingras sankcijas, jānodrošina pietiekams informācijas un atbalsta mehānisms.
4. Bērnu tiesību un interešu princips
ANO Konvencija par bērna tiesībām (3. pants) liek primāri ņemt vērā bērna vislabākās intereses. Vecāku iespējamā sodīšana ar kriminālatbildību tieši skar bērna ikdienu (vientuļš vecāks, ģimenes ienākumi, psiholoģiskā labklājība). Kriminālprocess pats par sevi bērnam var radīt pastiprinātu traumatismu un ģimenes nestabilitāti, kas bērna interesēm ir krietni kaitīgāk nekā tas, ka vecāks medicīnisku motīvu vai nepilnīgas informācijas dēļ atteicies no vakcīnas.
5. Sabiedrības veselības politika un valsts pienākums nodrošināt drošības mehānismus
Latvijas un ES regulējums medicīnā paredz, ka, pirms uzliekot pilsoņiem pārmērīgas sankcijas, valstij pašai jānodrošina:
pietiekama un caurskatāma informācija par vakcīnu drošumu un efektivitāti,
kompensāciju mehānisms iespējamo blakņu gadījumā (Medicīniskās kļūdas likumi, civiltiesiskās atbildības regulējums, farmakovigilance),
reālas iespējas veikt papildu izmeklējumus un konsultācijas, ja vecākiem ir pamatotas bažas.
Ja šie mehānismi nav izveidoti vai praksē nedarbojas, bet paralēli paredz kriminālsodu, tad valsts nesamērīgi pārceļ atbildību uz vecākiem, nevis nodrošina kvalitatīvu veselības aprūpes sistēmu.
6. Nepietiekama efektivitāte, iespējama pretēja ietekme
Kriminālatbildības draudi faktiski veicina kauna un bailes sabiedrībā, kavē atklātu sarunu ar mediķiem un var padziļināt sabiedrības sašķeltību. Eiropas tiesu prakse rāda, ka veselības politikas mērķu sasniegšanai daudz efektīvākas ir brīvprātīgas motivācijas, izglītošanas un atbalsta programmas, nevis draudi ieslodzīt vecākus. Valsts izvirzītās intereses – panākt augstu vakcinācijas aptveri – var panākt ar iekļaujošākām metodēm, ne ar krimināltiesībām.
7. Tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas jautājums
Šāda norma nesamērīgi ietekmē sociāli neaizsargātākos vecākus: tiem var nebūt resursu un zināšanu, lai analizētu datus vai algotu neatkarīgus speciālistus, kas pārbaudītu riska faktorus. Rezultātā lielākās ciešanās nonāks sociāli mazāk aizsargātie, kamēr informētāka un turīgāka sabiedrības daļa atradīs veidus (privātās konsultācijas, "ārsta atbrīvojumi" utt.), lai izvairītos no tiešas konfrontācijas ar krimināllikumu.
Ieteikumi (Risinājumi)
- Nodrošināt izglītojošu un līdzestības veicinošu pieeju, nevis represiju. Stiprināt sabiedrības izpratni par vakcīnu drošību un nepieciešamību; radīt vietējos kopienu centrus, kur vecāki var vērsties ar jautājumiem, saņemt neatkarīgu ārstu konsultācijas.
- Izveidot caurspīdīgu valsts kompensāciju un atbalsta mehānismu gadījumiem, ja konstatētas nopietnas vakcīnu blakusparādības. Ar skaidriem kritērijiem, saprātīgu pierādīšanas slieksni.
- Uzlabot individuālās veselības pārbaudes: pieejami papildu izmeklējumi (valsts apmaksāti) gadījumos, ja bērnam ir aizdomas par hroniskām slimībām, alerģijām vai citiem riska faktoriem.
- Veidot administratīvas (nevis krimināltiesiskas) motivējošas sankcijas, ja tiešām nepieciešams stingrāks spiediens (piemēram, obligātās konsultācijas ar infektologu, nevis cietumsods).
- Cieši sekot proporcionalitātes principam: tikai tad, ja konkrētā situācija iezīmē smagu vecāku nolaidību (ar skaidru kaitējumu bērnam), apsvērt citus sodus atbilstoši bērnu aizsardzības un ģimenes tiesību regulējumiem, bet ne visaptverošu kriminālatbildību.
Kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma sistēmu ir pēdējais (t.s. "ultima ratio") sankciju līdzeklis un piemērojams tikai tad, ja citi, maigāki pasākumi ir nepietiekami sabiedrības interešu aizsardzībai (Krimināllikuma 2. pants, 7. pants). Medicīniskās aprūpes (tostarp vakcinācijas) jautājumi galvenokārt risināmi veselības politikā, administratīvās un civiltiesiskās atbildības līmenī, nevis krimināltiesiskā ceļā, jo tas nesamērīgi ierobežo personu pamattiesības.
2. Satversmes principi par brīvību, privāto dzīvi un ģimenes autonomiju
Latvijas Republikas Satversmes 94. pants aizsargā personas brīvību, bet 96. pants – privātās dzīves neaizskaramību. Valsts iejaukšanās vecāku lēmumos par bērna ārstēšanu pieskaras šo pamattiesību kodolam. Satversmes 110. pants nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta ģimeni, bet 111. pants – ka valsts aizsargā cilvēku veselību. Tomēr jebkāds piespiedu pasākums (kriminālsods) jāvērtē proporcionalitātes gaismā, lai netiktu pārkāpta tiesiskā līdzsvara prasība starp sabiedrības interesēm un indivīdu tiesībām. Satversmes 116. pants paredz, ka personas tiesības uz privāto dzīvi drīkst ierobežot tikai svarīgu sabiedrības interešu labad, ja ierobežojums ir samērīgs. Kriminālatbildība par nevakcinēšanu nevar būt samērīgs risinājums, ja nav pierādīts, ka mērenāki līdzekļi (izglītība, konsultācijas, administratīvais regulējums) jau ir izsmelti vai tiešām nav iedarbīgi.
3. Eiropas Savienības hartas un ECT (Eiropas Cilvēktiesību tiesas) standarti
ES Pamattiesību hartas 3. pants (Cilvēka integritātes tiesības) un 35. pants (Veselības aprūpe) prasa, lai medicīniskie pasākumi tiktu veikti, pilnībā respektējot personas ķermeņa un prāta neaizskaramību, kā arī brīvprātīgu, informētu piekrišanu. Kriminālsods par atteikšanos no vakcinācijas samazina šo brīvprātības elementu līdz minimumam. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants par privātās dzīves neaizskaramību interpretēts tā, ka veselības aprūpē nepieciešami proporcionāli un "vismazāk ierobežojoši" pasākumi. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atkārtoti uzsvērusi, ka valsts, pirms izmanto stingras sankcijas, jānodrošina pietiekams informācijas un atbalsta mehānisms.
4. Bērnu tiesību un interešu princips
ANO Konvencija par bērna tiesībām (3. pants) liek primāri ņemt vērā bērna vislabākās intereses. Vecāku iespējamā sodīšana ar kriminālatbildību tieši skar bērna ikdienu (vientuļš vecāks, ģimenes ienākumi, psiholoģiskā labklājība). Kriminālprocess pats par sevi bērnam var radīt pastiprinātu traumatismu un ģimenes nestabilitāti, kas bērna interesēm ir krietni kaitīgāk nekā tas, ka vecāks medicīnisku motīvu vai nepilnīgas informācijas dēļ atteicies no vakcīnas.
5. Sabiedrības veselības politika un valsts pienākums nodrošināt drošības mehānismus
Latvijas un ES regulējums medicīnā paredz, ka, pirms uzliekot pilsoņiem pārmērīgas sankcijas, valstij pašai jānodrošina:
pietiekama un caurskatāma informācija par vakcīnu drošumu un efektivitāti,
kompensāciju mehānisms iespējamo blakņu gadījumā (Medicīniskās kļūdas likumi, civiltiesiskās atbildības regulējums, farmakovigilance),
reālas iespējas veikt papildu izmeklējumus un konsultācijas, ja vecākiem ir pamatotas bažas.
Ja šie mehānismi nav izveidoti vai praksē nedarbojas, bet paralēli paredz kriminālsodu, tad valsts nesamērīgi pārceļ atbildību uz vecākiem, nevis nodrošina kvalitatīvu veselības aprūpes sistēmu.
6. Nepietiekama efektivitāte, iespējama pretēja ietekme
Kriminālatbildības draudi faktiski veicina kauna un bailes sabiedrībā, kavē atklātu sarunu ar mediķiem un var padziļināt sabiedrības sašķeltību. Eiropas tiesu prakse rāda, ka veselības politikas mērķu sasniegšanai daudz efektīvākas ir brīvprātīgas motivācijas, izglītošanas un atbalsta programmas, nevis draudi ieslodzīt vecākus. Valsts izvirzītās intereses – panākt augstu vakcinācijas aptveri – var panākt ar iekļaujošākām metodēm, ne ar krimināltiesībām.
7. Tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas jautājums
Šāda norma nesamērīgi ietekmē sociāli neaizsargātākos vecākus: tiem var nebūt resursu un zināšanu, lai analizētu datus vai algotu neatkarīgus speciālistus, kas pārbaudītu riska faktorus. Rezultātā lielākās ciešanās nonāks sociāli mazāk aizsargātie, kamēr informētāka un turīgāka sabiedrības daļa atradīs veidus (privātās konsultācijas, "ārsta atbrīvojumi" utt.), lai izvairītos no tiešas konfrontācijas ar krimināllikumu.
Ieteikumi (Risinājumi)
- Nodrošināt izglītojošu un līdzestības veicinošu pieeju, nevis represiju. Stiprināt sabiedrības izpratni par vakcīnu drošību un nepieciešamību; radīt vietējos kopienu centrus, kur vecāki var vērsties ar jautājumiem, saņemt neatkarīgu ārstu konsultācijas.
- Izveidot caurspīdīgu valsts kompensāciju un atbalsta mehānismu gadījumiem, ja konstatētas nopietnas vakcīnu blakusparādības. Ar skaidriem kritērijiem, saprātīgu pierādīšanas slieksni.
- Uzlabot individuālās veselības pārbaudes: pieejami papildu izmeklējumi (valsts apmaksāti) gadījumos, ja bērnam ir aizdomas par hroniskām slimībām, alerģijām vai citiem riska faktoriem.
- Veidot administratīvas (nevis krimināltiesiskas) motivējošas sankcijas, ja tiešām nepieciešams stingrāks spiediens (piemēram, obligātās konsultācijas ar infektologu, nevis cietumsods).
- Cieši sekot proporcionalitātes principam: tikai tad, ja konkrētā situācija iezīmē smagu vecāku nolaidību (ar skaidru kaitējumu bērnam), apsvērt citus sodus atbilstoši bērnu aizsardzības un ģimenes tiesību regulējumiem, bet ne visaptverošu kriminālatbildību.
13.01.2025. 00:56
Fiziska persona
PRET šādiem noteikumiem un to grozījumiem, un mēģinājumu vakcināciju uzspiest gan pieaugušajiem gan bērniem.
Joprojām sabiedrībai pietiekoši netiek atklāti vai pat noklusēti vakcinācijas riski, sekas, ietekme uz veselību, citu slimību rašanos vai saasināšanos un mirstības pieaugumu.
PAR: Vakcinācijai jābūt brīvprātīgai - gan pieaugušajiem, gan bērniem.
PRET: "Epidēmijas vai tās draudu gadījumā veselības ministrs ir tiesīgs izdot rīkojumu par atsevišķu iedzīvotāju grupu obligātu vakcināciju neparedzētos gadījumos". Tas nav un nevar būt pamatojums obligātai vakcinācijai.
PRET: "14 gadu vecumu sasniedzis pacients ir tiesīgs patstāvīgi lemt par savu ārstniecību. No 14 gadu vecuma nepilngadīga pacienta vakcinācija ir pieļaujama, ja saņemta pacienta piekrišana." Šajā vecumā bērni vēl ir viegli ietekmējami, iebiedējami, tāpēc nevar objektīvi novērtēt savu izvēli.
PRET: "Ar šo es apliecinu, ka apzinos, ka vakcinācijas neveikšana rada riskus bērnam smagi saslimt ar infekcijas slimību, tādējādi apdraudot bērna veselību vai dzīvību un attīstību nākotnē. Tādējādi vakcinācijas neveikšanu var uzskatīt par bērna aprūpes pienākuma neveikšanu.
Apzinos, ja bērna nevakcinēšanai būs sekas, kas ietekmēs bērna veselību vai dzīvību, man var iestāties kriminālatbildība."
PRET šādu tikai vienpusēju vakcinācijas ietekmes atspoguļojumu: "Pilnīgi, objektīvi un skaidri informēt darbiniekus par inficēšanās risku, slimības sekām, vakcinācijas drošību un efektivitāti, kā arī darbinieku tiesībām un pienākumiem jautājumos, kas saistīti ar vakcināciju";
PAR: ja šādi noteikumi vispār pastāv, tad noteikt ārstniecības personām un jebkuram, kas saistīts ar vakcinēšanu: "Pilnīgi, objektīvi un skaidri informēt personas, kas ir izvēlējušās vakcinēties, par sekām, kas var iestāties vakcinācijas rezultātā, par ar vakcinēšanos saistītajiem riskiem (zināmiem, neparedzamiem), par iespējamu individuālu un neparedzamu ķermeņa reakciju uz vakcīnu gan īstermiņā gan ilgtermiņā, kas var īslaicīgi vai neatgriezeniski ietekmēt veselību vai pat izraisīt nāvi. Vakcinācija nav absolūta garantija tam, ka cilvēks nesaslims vai neinficēts citus."
Joprojām sabiedrībai pietiekoši netiek atklāti vai pat noklusēti vakcinācijas riski, sekas, ietekme uz veselību, citu slimību rašanos vai saasināšanos un mirstības pieaugumu.
PAR: Vakcinācijai jābūt brīvprātīgai - gan pieaugušajiem, gan bērniem.
PRET: "Epidēmijas vai tās draudu gadījumā veselības ministrs ir tiesīgs izdot rīkojumu par atsevišķu iedzīvotāju grupu obligātu vakcināciju neparedzētos gadījumos". Tas nav un nevar būt pamatojums obligātai vakcinācijai.
PRET: "14 gadu vecumu sasniedzis pacients ir tiesīgs patstāvīgi lemt par savu ārstniecību. No 14 gadu vecuma nepilngadīga pacienta vakcinācija ir pieļaujama, ja saņemta pacienta piekrišana." Šajā vecumā bērni vēl ir viegli ietekmējami, iebiedējami, tāpēc nevar objektīvi novērtēt savu izvēli.
PRET: "Ar šo es apliecinu, ka apzinos, ka vakcinācijas neveikšana rada riskus bērnam smagi saslimt ar infekcijas slimību, tādējādi apdraudot bērna veselību vai dzīvību un attīstību nākotnē. Tādējādi vakcinācijas neveikšanu var uzskatīt par bērna aprūpes pienākuma neveikšanu.
Apzinos, ja bērna nevakcinēšanai būs sekas, kas ietekmēs bērna veselību vai dzīvību, man var iestāties kriminālatbildība."
PRET šādu tikai vienpusēju vakcinācijas ietekmes atspoguļojumu: "Pilnīgi, objektīvi un skaidri informēt darbiniekus par inficēšanās risku, slimības sekām, vakcinācijas drošību un efektivitāti, kā arī darbinieku tiesībām un pienākumiem jautājumos, kas saistīti ar vakcināciju";
PAR: ja šādi noteikumi vispār pastāv, tad noteikt ārstniecības personām un jebkuram, kas saistīts ar vakcinēšanu: "Pilnīgi, objektīvi un skaidri informēt personas, kas ir izvēlējušās vakcinēties, par sekām, kas var iestāties vakcinācijas rezultātā, par ar vakcinēšanos saistītajiem riskiem (zināmiem, neparedzamiem), par iespējamu individuālu un neparedzamu ķermeņa reakciju uz vakcīnu gan īstermiņā gan ilgtermiņā, kas var īslaicīgi vai neatgriezeniski ietekmēt veselību vai pat izraisīt nāvi. Vakcinācija nav absolūta garantija tam, ka cilvēks nesaslims vai neinficēts citus."
13.01.2025. 00:56
Fiziska persona
Esmu PRET obligātu bērnu vakcināciju un PRET šiem MK Nr.330 grozījumiem. Esmu PAR kriminālatbildību katram ārstam un medpersonālam kā arī pašam Veselības ministram par vakcīnu obligātu uzspiešanu ar viltu un meliem par to nekaitīgumu.
13.01.2025. 00:58
Ainars Senkēvičs
Esmu PRET šīm izmaiņām. Vakcinēt bērnu vai nevakcinēt tā IR TIKAI UN VIENĪGI VECĀKU DARĪŠANA. Iesaku iekļaut sekojošus punktus šajos noteikumos.
1. Ja ģimenes ārsts vai jebkurš mediķis vai no slimnīcas personāls spiež vakcinēt bērnu/pieaugušo un draud ar to, kas būs par nevakcinēšanos ļaut bērnu vecākiem/jebkurai fiziskai personai saukt pie atbildības iesniedzot iesniegumu prasību tiesā/prokuratūrā.
2. Bērnu vakcinēšana ir TIKAI UN VIENĪGI AR VECĀKU ZIŅU BRĪVPRĀTĪGA un vecāku sodīšana par nevakcinēšanu ir nelikumīga.
3. Vakcinēšana ir TIKAI UN VIENĪGI BRĪVPRĀTĪGA.
1. Ja ģimenes ārsts vai jebkurš mediķis vai no slimnīcas personāls spiež vakcinēt bērnu/pieaugušo un draud ar to, kas būs par nevakcinēšanos ļaut bērnu vecākiem/jebkurai fiziskai personai saukt pie atbildības iesniedzot iesniegumu prasību tiesā/prokuratūrā.
2. Bērnu vakcinēšana ir TIKAI UN VIENĪGI AR VECĀKU ZIŅU BRĪVPRĀTĪGA un vecāku sodīšana par nevakcinēšanu ir nelikumīga.
3. Vakcinēšana ir TIKAI UN VIENĪGI BRĪVPRĀTĪGA.
13.01.2025. 01:02
Grigorijs Grundštoks
PRET, KATEGORISKI PRET, VISPĀR TAS NAV PIEĻAUJAMI. Bez brīdinājumiem, bez iedzīvotāju viedokļa. Galīgi galvu saspiedāt? potējiet savus bērnus paši, es neparko nepiekritīšu un neļaušu.
PRET, PRET, PRET.
PRET, PRET, PRET.
13.01.2025. 01:03
Mārtiņš Ate
Es uzskatu, ka šāda piespiedu rīcība ir pretrunā ar vecāku tiesībām, bērnu aizsardzības principiem un pat Latvijas Satversmi.
Pirmkārt, Latvijas Satversmes 111. pants garantē katram cilvēkam tiesības uz veselību un medicīniskās palīdzības minimumu. Tas ietver arī tiesības pieņemt pašiem informētus lēmumus par savu un savu bērnu veselību. Vakcinācija, it īpaši izmantojot jaunās tehnoloģijas, piemēram, mRNA vakcīnas, ir nopietns medicīnisks solis, kas var ietekmēt katra indivīda veselību dažādi. Šī iemesla dēļ to piespiest būtu nepareizi un nelikumīgi.
Otrkārt, starptautiskie dokumenti, tostarp ANO Konvencija par bērna tiesībām, uzsver, ka bērniem ir tiesības uz drošu vidi un veselības aizsardzību, taču tas nedrīkst notikt, ignorējot vecāku tiesības un bērna individuālās vajadzības. Eiropas Savienības regulas un cilvēktiesību principi arī uzsver, ka medicīniskām manipulācijām jābūt balstītām uz brīvprātību un pilnīgu informētību.
Treškārt, mRNA vakcīnu plaša pielietošana rada daudz jautājumu. Šīs tehnoloģijas ir jaunas, un to ilgtermiņa ietekme uz veselību vēl nav pilnībā izpētīta. Ir bijuši gadījumi, kad pēc vakcinācijas tiek konstatētas blakusparādības, piemēram, iekaisumi vai autoimūnas reakcijas. Vai tiešām ir ētiski uzspiest bērniem medicīnisku procedūru ar iespējamām sekām, īpaši, ja bērniem ir ārkārtīgi zems risks no slimībām, pret kurām viņus vakcinē?
Mani bērni nav vakcinēti, un mēs izlaidām arī COVID-19 vakcīnu. Šis lēmums nebija viegls, taču tas bija pārdomāts. Es rūpīgi pētīju informāciju, runāju ar ārstiem un konsultējos ar citiem vecākiem. Es esmu pārliecināts, ka vecākiem ir tiesības aizstāvēt savus bērnus no piespiedu medicīniskas iejaukšanās, it īpaši tādas, kurai ir zināmi riski un nezināmi ilgtermiņa efekti.
Es iestājos par brīvību izvēlēties, par caurspīdīgu informāciju un atbildīgu pieeju bērnu veselības aizsardzībai. Mūsu bērnu nākotne ir mūsu rokās, un neviens valdības lēmums nedrīkst apdraudēt viņu tiesības un drošību.
Tāpat obligāti jānem vērā arvien biežāk dzirdam par bažām, ka vakcinācija bērniem var būt saistīta ar nevēlamām sekām, un daži statistikas dati rada pamatotus jautājumus. Piemēram, Eiropā pēdējo gadu laikā autismu diagnosticēto bērnu skaits ir ievērojami pieaudzis. 1980. gados autisma izplatība bija aptuveni 1 no 10 000 bērniem, savukārt šodien tā ir 1 no 36 bērniem. Lai gan šo pieaugumu var daļēji saistīt ar uzlabotu diagnostiku, nevar ignorēt arī iespējamo saistību ar smagajiem metāliem un citiem toksīniem, kas atrodamas vakcīnās.
Dažas vakcīnas satur sastāvdaļas, piemēram, alumīniju un dzīvsudrabu (tiomersālu), kuras izmanto kā konservantus un adjuvantus. Alumīnijs, kas stimulē imūnreakciju, ir neirotoksisks un uzkrājas organismā, īpaši bērniem, kuru smadzenes vēl attīstās. Dzīvsudrabs ir labi zināms nervu sistēmas toksīns, un pat ļoti mazas devas var radīt kaitējumu. Šādu vielu klātbūtne vakcīnās rada jautājumus par ilgtermiņa sekām uz bērnu veselību, it īpaši, ja bērnam tiek ievadītas vairākas vakcīnas vienlaicīgi vai īsā laika posmā.
Turklāt ir svarīgi saprast, ka medicīnas industrija ir ne tikai veselības aprūpes, bet arī biznesa nozare. Lielās farmācijas korporācijas, piemēram, Pfizer, Moderna un citas, darbojas kā publiski tirgoti uzņēmumi, kuru mērķis ir nodrošināt peļņu saviem akcionāriem. Tas nozīmē, ka lēmumus bieži nosaka ekonomiskas intereses, nevis tīra rūpe par sabiedrības veselību. Piemēram, daudzi zina par precedentu, kur farmācijas uzņēmumi ir tikuši pieķerti un sodīti par slēptu blakusparādību datu izplatīšanu vai produktu reklamēšanu, nesniedzot pilnīgu informāciju. Šādos apstākļos, kad zāles kļūst par korporāciju peļņas avotu, piespiedu vakcinācijas politika šķiet neētiska un bīstama.
Es personīgi nepiekrītu šādu korporatīvo produktu piespiedu lietošanai, jo uzskatu, ka tas apdraud mūsu brīvību un veselību. Es neuzticos lielajiem zīmoliem arī citās jomās – es neēdu Kellogg’s vai Nestlé produktus, jo uzskatu, ka tie prioritizē peļņu pār kvalitāti un veselīgumu. Vakcīnas nav izņēmums.
Neuzskatu, ka pašreizējā sistēmā, kur prioritāte ir investoru peļņa, var droši apgalvot, ka jebkurš medicīnisks produkts ir simtprocentīgi drošs. Es aicinu cilvēkus būt kritiskiem, pētīt pieejamo informāciju un iestāties par savām tiesībām pieņemt informētus un brīvprātīgus lēmumus par savu un savu bērnu veselību. Mūsu ķermeņi un bērni nav eksperimentu objekti vai korporāciju peļņas rīki.
Vakcinācijas piespiedu politika, manuprāt, ir ne tikai pretrunā ar cilvēku pamattiesībām, bet arī jāuztver kā krimināla darbība, kas lobē nelielu skaitu globālu korporāciju intereses. Kad piecas lielās farmācijas kompānijas, piemēram, Pfizer, Moderna, Johnson & Johnson un citas, gūst milzīgu peļņu no obligātās vakcinācijas programmām, to vairs nevar saukt par sabiedrības veselības interešu aizstāvību. Tā ir tīra korporatīvā lobēšana, kas ignorē indivīdu tiesības uz informētu izvēli un aizsargā tikai uzņēmumu investoru intereses.
Šāda rīcība, manuprāt, ir jāsauc pie kriminālatbildības. Personas veselībai būtu jābūt 100% ikviena indivīda jautājums, nevis privāto uzņēmumu uzspiesta lobija kompetencē acīmredzamai ne veselībai. Mēs redzam, kā farmācijas kompānijas izmanto savu politisko un finansiālo ietekmi, lai virzītu likumus, kas piespiež cilvēkus izmantot viņu produktus, pat ja par to drošību un nepieciešamību pastāv pamatotas šaubas. Tas ir skaidrs interešu konflikts, kas apdraud mūsu veselību un brīvību.
Es uzskatu, ka šāds farmācijas uzņēmumu lobijs ir neētisks un būtu jāuzskata par krimināli sodāmu. Jebkurai biznesa nozarei, īpaši tai, kas skar cilvēku veselību, ir jāatbild par savu rīcību, un likumdevējiem ir jāizvirza stingri nosacījumi, kas aizsargā sabiedrības intereses, nevis korporatīvo peļņu. Šobrīd mēs redzam, kā tiek uzspiesti medicīniski produkti, kas rada riskus un kuros trūkst ilgtermiņa pētījumu, vienlaikus ignorējot jebkādu individuālu piekrišanu.
Es uzskatu, ka valsts pienākums ir pasargāt savus pilsoņus no šāda veida piespiedu korporatīvās politikas. Mūsu bērnu un ģimeņu veselībai ir jābūt augstākai prioritātei nekā farmācijas uzņēmumu peļņai, un šādai masveida lobēšanai ir jābūt stingri regulētai un sodītai. Šobrīd notiekošais ir kliedzošs piemērs tam, kā uzņēmumi izmanto sabiedrības bailes un politisko sistēmu, lai uzspiestu savus produktus. Šāda rīcība nav pieļaujama, un tiem, kas ir atbildīgi, ir jānes atbildība.
Pirmkārt, Latvijas Satversmes 111. pants garantē katram cilvēkam tiesības uz veselību un medicīniskās palīdzības minimumu. Tas ietver arī tiesības pieņemt pašiem informētus lēmumus par savu un savu bērnu veselību. Vakcinācija, it īpaši izmantojot jaunās tehnoloģijas, piemēram, mRNA vakcīnas, ir nopietns medicīnisks solis, kas var ietekmēt katra indivīda veselību dažādi. Šī iemesla dēļ to piespiest būtu nepareizi un nelikumīgi.
Otrkārt, starptautiskie dokumenti, tostarp ANO Konvencija par bērna tiesībām, uzsver, ka bērniem ir tiesības uz drošu vidi un veselības aizsardzību, taču tas nedrīkst notikt, ignorējot vecāku tiesības un bērna individuālās vajadzības. Eiropas Savienības regulas un cilvēktiesību principi arī uzsver, ka medicīniskām manipulācijām jābūt balstītām uz brīvprātību un pilnīgu informētību.
Treškārt, mRNA vakcīnu plaša pielietošana rada daudz jautājumu. Šīs tehnoloģijas ir jaunas, un to ilgtermiņa ietekme uz veselību vēl nav pilnībā izpētīta. Ir bijuši gadījumi, kad pēc vakcinācijas tiek konstatētas blakusparādības, piemēram, iekaisumi vai autoimūnas reakcijas. Vai tiešām ir ētiski uzspiest bērniem medicīnisku procedūru ar iespējamām sekām, īpaši, ja bērniem ir ārkārtīgi zems risks no slimībām, pret kurām viņus vakcinē?
Mani bērni nav vakcinēti, un mēs izlaidām arī COVID-19 vakcīnu. Šis lēmums nebija viegls, taču tas bija pārdomāts. Es rūpīgi pētīju informāciju, runāju ar ārstiem un konsultējos ar citiem vecākiem. Es esmu pārliecināts, ka vecākiem ir tiesības aizstāvēt savus bērnus no piespiedu medicīniskas iejaukšanās, it īpaši tādas, kurai ir zināmi riski un nezināmi ilgtermiņa efekti.
Es iestājos par brīvību izvēlēties, par caurspīdīgu informāciju un atbildīgu pieeju bērnu veselības aizsardzībai. Mūsu bērnu nākotne ir mūsu rokās, un neviens valdības lēmums nedrīkst apdraudēt viņu tiesības un drošību.
Tāpat obligāti jānem vērā arvien biežāk dzirdam par bažām, ka vakcinācija bērniem var būt saistīta ar nevēlamām sekām, un daži statistikas dati rada pamatotus jautājumus. Piemēram, Eiropā pēdējo gadu laikā autismu diagnosticēto bērnu skaits ir ievērojami pieaudzis. 1980. gados autisma izplatība bija aptuveni 1 no 10 000 bērniem, savukārt šodien tā ir 1 no 36 bērniem. Lai gan šo pieaugumu var daļēji saistīt ar uzlabotu diagnostiku, nevar ignorēt arī iespējamo saistību ar smagajiem metāliem un citiem toksīniem, kas atrodamas vakcīnās.
Dažas vakcīnas satur sastāvdaļas, piemēram, alumīniju un dzīvsudrabu (tiomersālu), kuras izmanto kā konservantus un adjuvantus. Alumīnijs, kas stimulē imūnreakciju, ir neirotoksisks un uzkrājas organismā, īpaši bērniem, kuru smadzenes vēl attīstās. Dzīvsudrabs ir labi zināms nervu sistēmas toksīns, un pat ļoti mazas devas var radīt kaitējumu. Šādu vielu klātbūtne vakcīnās rada jautājumus par ilgtermiņa sekām uz bērnu veselību, it īpaši, ja bērnam tiek ievadītas vairākas vakcīnas vienlaicīgi vai īsā laika posmā.
Turklāt ir svarīgi saprast, ka medicīnas industrija ir ne tikai veselības aprūpes, bet arī biznesa nozare. Lielās farmācijas korporācijas, piemēram, Pfizer, Moderna un citas, darbojas kā publiski tirgoti uzņēmumi, kuru mērķis ir nodrošināt peļņu saviem akcionāriem. Tas nozīmē, ka lēmumus bieži nosaka ekonomiskas intereses, nevis tīra rūpe par sabiedrības veselību. Piemēram, daudzi zina par precedentu, kur farmācijas uzņēmumi ir tikuši pieķerti un sodīti par slēptu blakusparādību datu izplatīšanu vai produktu reklamēšanu, nesniedzot pilnīgu informāciju. Šādos apstākļos, kad zāles kļūst par korporāciju peļņas avotu, piespiedu vakcinācijas politika šķiet neētiska un bīstama.
Es personīgi nepiekrītu šādu korporatīvo produktu piespiedu lietošanai, jo uzskatu, ka tas apdraud mūsu brīvību un veselību. Es neuzticos lielajiem zīmoliem arī citās jomās – es neēdu Kellogg’s vai Nestlé produktus, jo uzskatu, ka tie prioritizē peļņu pār kvalitāti un veselīgumu. Vakcīnas nav izņēmums.
Neuzskatu, ka pašreizējā sistēmā, kur prioritāte ir investoru peļņa, var droši apgalvot, ka jebkurš medicīnisks produkts ir simtprocentīgi drošs. Es aicinu cilvēkus būt kritiskiem, pētīt pieejamo informāciju un iestāties par savām tiesībām pieņemt informētus un brīvprātīgus lēmumus par savu un savu bērnu veselību. Mūsu ķermeņi un bērni nav eksperimentu objekti vai korporāciju peļņas rīki.
Vakcinācijas piespiedu politika, manuprāt, ir ne tikai pretrunā ar cilvēku pamattiesībām, bet arī jāuztver kā krimināla darbība, kas lobē nelielu skaitu globālu korporāciju intereses. Kad piecas lielās farmācijas kompānijas, piemēram, Pfizer, Moderna, Johnson & Johnson un citas, gūst milzīgu peļņu no obligātās vakcinācijas programmām, to vairs nevar saukt par sabiedrības veselības interešu aizstāvību. Tā ir tīra korporatīvā lobēšana, kas ignorē indivīdu tiesības uz informētu izvēli un aizsargā tikai uzņēmumu investoru intereses.
Šāda rīcība, manuprāt, ir jāsauc pie kriminālatbildības. Personas veselībai būtu jābūt 100% ikviena indivīda jautājums, nevis privāto uzņēmumu uzspiesta lobija kompetencē acīmredzamai ne veselībai. Mēs redzam, kā farmācijas kompānijas izmanto savu politisko un finansiālo ietekmi, lai virzītu likumus, kas piespiež cilvēkus izmantot viņu produktus, pat ja par to drošību un nepieciešamību pastāv pamatotas šaubas. Tas ir skaidrs interešu konflikts, kas apdraud mūsu veselību un brīvību.
Es uzskatu, ka šāds farmācijas uzņēmumu lobijs ir neētisks un būtu jāuzskata par krimināli sodāmu. Jebkurai biznesa nozarei, īpaši tai, kas skar cilvēku veselību, ir jāatbild par savu rīcību, un likumdevējiem ir jāizvirza stingri nosacījumi, kas aizsargā sabiedrības intereses, nevis korporatīvo peļņu. Šobrīd mēs redzam, kā tiek uzspiesti medicīniski produkti, kas rada riskus un kuros trūkst ilgtermiņa pētījumu, vienlaikus ignorējot jebkādu individuālu piekrišanu.
Es uzskatu, ka valsts pienākums ir pasargāt savus pilsoņus no šāda veida piespiedu korporatīvās politikas. Mūsu bērnu un ģimeņu veselībai ir jābūt augstākai prioritātei nekā farmācijas uzņēmumu peļņai, un šādai masveida lobēšanai ir jābūt stingri regulētai un sodītai. Šobrīd notiekošais ir kliedzošs piemērs tam, kā uzņēmumi izmanto sabiedrības bailes un politisko sistēmu, lai uzspiestu savus produktus. Šāda rīcība nav pieļaujama, un tiem, kas ir atbildīgi, ir jānes atbildība.
13.01.2025. 01:15
Santa Melece
Pret
13.01.2025. 01:15
Mārtiņš Ate - Tauta, Zeme, Valstiskums
Esmu pret, jo uzskatu, ka šāda piespiedu rīcība ir pretrunā ar vecāku tiesībām, bērnu aizsardzības principiem un pat Latvijas Satversmi.
Pirmkārt, Latvijas Satversmes 111. pants garantē katram cilvēkam tiesības uz veselību un medicīniskās palīdzības minimumu. Tas ietver arī tiesības pieņemt pašiem informētus lēmumus par savu un savu bērnu veselību. Vakcinācija, it īpaši izmantojot jaunās tehnoloģijas, piemēram, mRNA vakcīnas, ir nopietns medicīnisks solis, kas var ietekmēt katra indivīda veselību dažādi. Šī iemesla dēļ to piespiest būtu nepareizi un nelikumīgi.
Otrkārt, starptautiskie dokumenti, tostarp ANO Konvencija par bērna tiesībām, uzsver, ka bērniem ir tiesības uz drošu vidi un veselības aizsardzību, taču tas nedrīkst notikt, ignorējot vecāku tiesības un bērna individuālās vajadzības. Eiropas Savienības regulas un cilvēktiesību principi arī uzsver, ka medicīniskām manipulācijām jābūt balstītām uz brīvprātību un pilnīgu informētību.
Treškārt, mRNA vakcīnu plaša pielietošana rada daudz jautājumu. Šīs tehnoloģijas ir jaunas, un to ilgtermiņa ietekme uz veselību vēl nav pilnībā izpētīta. Ir bijuši gadījumi, kad pēc vakcinācijas tiek konstatētas blakusparādības, piemēram, iekaisumi vai autoimūnas reakcijas. Vai tiešām ir ētiski uzspiest bērniem medicīnisku procedūru ar iespējamām sekām, īpaši, ja bērniem ir ārkārtīgi zems risks no slimībām, pret kurām viņus vakcinē?
Mani bērni nav vakcinēti, un mēs izlaidām arī COVID-19 vakcīnu. Šis lēmums nebija viegls, taču tas bija pārdomāts. Es rūpīgi pētīju informāciju, runāju ar ārstiem un konsultējos ar citiem vecākiem. Es esmu pārliecināts, ka vecākiem ir tiesības aizstāvēt savus bērnus no piespiedu medicīniskas iejaukšanās, it īpaši tādas, kurai ir zināmi riski un nezināmi ilgtermiņa efekti.
Es iestājos par brīvību izvēlēties, par caurspīdīgu informāciju un atbildīgu pieeju bērnu veselības aizsardzībai. Mūsu bērnu nākotne ir mūsu rokās, un neviens valdības lēmums nedrīkst apdraudēt viņu tiesības un drošību.
Nē, jo Arvien biežāk dzirdam par bažām, ka vakcinācija bērniem var būt saistīta ar nevēlamām sekām, un daži statistikas dati rada pamatotus jautājumus. Piemēram, Eiropā pēdējo gadu laikā autismu diagnosticēto bērnu skaits ir ievērojami pieaudzis. 1980. gados autisma izplatība bija aptuveni 1 no 10 000 bērniem, savukārt šodien tā ir 1 no 36 bērniem. Lai gan šo pieaugumu var daļēji saistīt ar uzlabotu diagnostiku, nevar ignorēt arī iespējamo saistību ar smagajiem metāliem un citiem toksīniem, kas atrodamas vakcīnās.
Dažas vakcīnas satur sastāvdaļas, piemēram, alumīniju un dzīvsudrabu (tiomersālu), kuras izmanto kā konservantus un adjuvantus. Alumīnijs, kas stimulē imūnreakciju, ir neirotoksisks un uzkrājas organismā, īpaši bērniem, kuru smadzenes vēl attīstās. Dzīvsudrabs ir labi zināms nervu sistēmas toksīns, un pat ļoti mazas devas var radīt kaitējumu. Šādu vielu klātbūtne vakcīnās rada jautājumus par ilgtermiņa sekām uz bērnu veselību, it īpaši, ja bērnam tiek ievadītas vairākas vakcīnas vienlaicīgi vai īsā laika posmā.
Turklāt ir svarīgi saprast, ka medicīnas industrija ir ne tikai veselības aprūpes, bet arī biznesa nozare. Lielās farmācijas korporācijas, piemēram, Pfizer, Moderna un citas, darbojas kā publiski tirgoti uzņēmumi, kuru mērķis ir nodrošināt peļņu saviem akcionāriem. Tas nozīmē, ka lēmumus bieži nosaka ekonomiskas intereses, nevis tīra rūpe par sabiedrības veselību. Piemēram, daudzi zina par precedentu, kur farmācijas uzņēmumi ir tikuši pieķerti un sodīti par slēptu blakusparādību datu izplatīšanu vai produktu reklamēšanu, nesniedzot pilnīgu informāciju. Šādos apstākļos, kad zāles kļūst par korporāciju peļņas avotu, piespiedu vakcinācijas politika šķiet neētiska un bīstama.
Es personīgi nepiekrītu šādu korporatīvo produktu piespiedu lietošanai, jo uzskatu, ka tas apdraud mūsu brīvību un veselību. Es neuzticos lielajiem zīmoliem arī citās jomās – es neēdu Kellogg’s vai Nestlé produktus, jo uzskatu, ka tie prioritizē peļņu pār kvalitāti un veselīgumu. Vakcīnas nav izņēmums.
Neuzskatu, ka pašreizējā sistēmā, kur prioritāte ir investoru peļņa, var droši apgalvot, ka jebkurš medicīnisks produkts ir simtprocentīgi drošs. Es aicinu cilvēkus būt kritiskiem, pētīt pieejamo informāciju un iestāties par savām tiesībām pieņemt informētus un brīvprātīgus lēmumus par savu un savu bērnu veselību. Mūsu ķermeņi un bērni nav eksperimentu objekti vai korporāciju peļņas rīki.
Vakcinācijas piespiedu politika, manuprāt, ir ne tikai pretrunā ar cilvēku pamattiesībām, bet arī jāuztver kā krimināla darbība, kas lobē nelielu skaitu globālu korporāciju intereses. Kad piecas lielās farmācijas kompānijas, piemēram, Pfizer, Moderna, Johnson & Johnson un citas, gūst milzīgu peļņu no obligātās vakcinācijas programmām, to vairs nevar saukt par sabiedrības veselības interešu aizstāvību. Tā ir tīra korporatīvā lobēšana, kas ignorē indivīdu tiesības uz informētu izvēli un aizsargā tikai uzņēmumu investoru intereses.
Šāda rīcība, manuprāt, ir jāsauc pie atbildības. Indivīda veselībai būtu jābūt katra indivīda tiesības, nevis privāto uzņēmumu kompetences lobēts valsts genocīds. Mēs redzam, kā farmācijas kompānijas izmanto savu politisko un finansiālo ietekmi, lai virzītu likumus, kas piespiež cilvēkus izmantot viņu produktus, pat ja par to drošību un nepieciešamību pastāv pamatotas šaubas. Tas ir skaidrs interešu konflikts, kas apdraud mūsu veselību un brīvību.
Es uzskatu, ka šāds farmācijas uzņēmumu lobijs ir neētisks un būtu jāuzskata par krimināli sodāmu. Jebkurai biznesa nozarei, īpaši tai, kas skar cilvēku veselību, ir jāatbild par savu rīcību, un likumdevējiem ir jāizvirza stingri nosacījumi, kas aizsargā sabiedrības intereses, nevis korporatīvo peļņu. Šobrīd mēs redzam, kā tiek uzspiesti medicīniski produkti, kas rada riskus un kuros trūkst ilgtermiņa pētījumu, vienlaikus ignorējot jebkādu individuālu piekrišanu.
Es uzskatu, ka valsts pienākums ir pasargāt savus pilsoņus no šāda veida piespiedu korporatīvās politikas. Mūsu bērnu un ģimeņu veselībai ir jābūt augstākai prioritātei nekā farmācijas uzņēmumu peļņai, un šādai masveida lobēšanai ir jābūt stingri regulētai un sodītai. Šobrīd notiekošais ir kliedzošs piemērs tam, kā uzņēmumi izmanto sabiedrības bailes un politisko sistēmu, lai uzspiestu savus produktus. Šāda rīcība nav pieļaujama, un tiem, kas ir atbildīgi, ir jānes atbildība.
Pirmkārt, Latvijas Satversmes 111. pants garantē katram cilvēkam tiesības uz veselību un medicīniskās palīdzības minimumu. Tas ietver arī tiesības pieņemt pašiem informētus lēmumus par savu un savu bērnu veselību. Vakcinācija, it īpaši izmantojot jaunās tehnoloģijas, piemēram, mRNA vakcīnas, ir nopietns medicīnisks solis, kas var ietekmēt katra indivīda veselību dažādi. Šī iemesla dēļ to piespiest būtu nepareizi un nelikumīgi.
Otrkārt, starptautiskie dokumenti, tostarp ANO Konvencija par bērna tiesībām, uzsver, ka bērniem ir tiesības uz drošu vidi un veselības aizsardzību, taču tas nedrīkst notikt, ignorējot vecāku tiesības un bērna individuālās vajadzības. Eiropas Savienības regulas un cilvēktiesību principi arī uzsver, ka medicīniskām manipulācijām jābūt balstītām uz brīvprātību un pilnīgu informētību.
Treškārt, mRNA vakcīnu plaša pielietošana rada daudz jautājumu. Šīs tehnoloģijas ir jaunas, un to ilgtermiņa ietekme uz veselību vēl nav pilnībā izpētīta. Ir bijuši gadījumi, kad pēc vakcinācijas tiek konstatētas blakusparādības, piemēram, iekaisumi vai autoimūnas reakcijas. Vai tiešām ir ētiski uzspiest bērniem medicīnisku procedūru ar iespējamām sekām, īpaši, ja bērniem ir ārkārtīgi zems risks no slimībām, pret kurām viņus vakcinē?
Mani bērni nav vakcinēti, un mēs izlaidām arī COVID-19 vakcīnu. Šis lēmums nebija viegls, taču tas bija pārdomāts. Es rūpīgi pētīju informāciju, runāju ar ārstiem un konsultējos ar citiem vecākiem. Es esmu pārliecināts, ka vecākiem ir tiesības aizstāvēt savus bērnus no piespiedu medicīniskas iejaukšanās, it īpaši tādas, kurai ir zināmi riski un nezināmi ilgtermiņa efekti.
Es iestājos par brīvību izvēlēties, par caurspīdīgu informāciju un atbildīgu pieeju bērnu veselības aizsardzībai. Mūsu bērnu nākotne ir mūsu rokās, un neviens valdības lēmums nedrīkst apdraudēt viņu tiesības un drošību.
Nē, jo Arvien biežāk dzirdam par bažām, ka vakcinācija bērniem var būt saistīta ar nevēlamām sekām, un daži statistikas dati rada pamatotus jautājumus. Piemēram, Eiropā pēdējo gadu laikā autismu diagnosticēto bērnu skaits ir ievērojami pieaudzis. 1980. gados autisma izplatība bija aptuveni 1 no 10 000 bērniem, savukārt šodien tā ir 1 no 36 bērniem. Lai gan šo pieaugumu var daļēji saistīt ar uzlabotu diagnostiku, nevar ignorēt arī iespējamo saistību ar smagajiem metāliem un citiem toksīniem, kas atrodamas vakcīnās.
Dažas vakcīnas satur sastāvdaļas, piemēram, alumīniju un dzīvsudrabu (tiomersālu), kuras izmanto kā konservantus un adjuvantus. Alumīnijs, kas stimulē imūnreakciju, ir neirotoksisks un uzkrājas organismā, īpaši bērniem, kuru smadzenes vēl attīstās. Dzīvsudrabs ir labi zināms nervu sistēmas toksīns, un pat ļoti mazas devas var radīt kaitējumu. Šādu vielu klātbūtne vakcīnās rada jautājumus par ilgtermiņa sekām uz bērnu veselību, it īpaši, ja bērnam tiek ievadītas vairākas vakcīnas vienlaicīgi vai īsā laika posmā.
Turklāt ir svarīgi saprast, ka medicīnas industrija ir ne tikai veselības aprūpes, bet arī biznesa nozare. Lielās farmācijas korporācijas, piemēram, Pfizer, Moderna un citas, darbojas kā publiski tirgoti uzņēmumi, kuru mērķis ir nodrošināt peļņu saviem akcionāriem. Tas nozīmē, ka lēmumus bieži nosaka ekonomiskas intereses, nevis tīra rūpe par sabiedrības veselību. Piemēram, daudzi zina par precedentu, kur farmācijas uzņēmumi ir tikuši pieķerti un sodīti par slēptu blakusparādību datu izplatīšanu vai produktu reklamēšanu, nesniedzot pilnīgu informāciju. Šādos apstākļos, kad zāles kļūst par korporāciju peļņas avotu, piespiedu vakcinācijas politika šķiet neētiska un bīstama.
Es personīgi nepiekrītu šādu korporatīvo produktu piespiedu lietošanai, jo uzskatu, ka tas apdraud mūsu brīvību un veselību. Es neuzticos lielajiem zīmoliem arī citās jomās – es neēdu Kellogg’s vai Nestlé produktus, jo uzskatu, ka tie prioritizē peļņu pār kvalitāti un veselīgumu. Vakcīnas nav izņēmums.
Neuzskatu, ka pašreizējā sistēmā, kur prioritāte ir investoru peļņa, var droši apgalvot, ka jebkurš medicīnisks produkts ir simtprocentīgi drošs. Es aicinu cilvēkus būt kritiskiem, pētīt pieejamo informāciju un iestāties par savām tiesībām pieņemt informētus un brīvprātīgus lēmumus par savu un savu bērnu veselību. Mūsu ķermeņi un bērni nav eksperimentu objekti vai korporāciju peļņas rīki.
Vakcinācijas piespiedu politika, manuprāt, ir ne tikai pretrunā ar cilvēku pamattiesībām, bet arī jāuztver kā krimināla darbība, kas lobē nelielu skaitu globālu korporāciju intereses. Kad piecas lielās farmācijas kompānijas, piemēram, Pfizer, Moderna, Johnson & Johnson un citas, gūst milzīgu peļņu no obligātās vakcinācijas programmām, to vairs nevar saukt par sabiedrības veselības interešu aizstāvību. Tā ir tīra korporatīvā lobēšana, kas ignorē indivīdu tiesības uz informētu izvēli un aizsargā tikai uzņēmumu investoru intereses.
Šāda rīcība, manuprāt, ir jāsauc pie atbildības. Indivīda veselībai būtu jābūt katra indivīda tiesības, nevis privāto uzņēmumu kompetences lobēts valsts genocīds. Mēs redzam, kā farmācijas kompānijas izmanto savu politisko un finansiālo ietekmi, lai virzītu likumus, kas piespiež cilvēkus izmantot viņu produktus, pat ja par to drošību un nepieciešamību pastāv pamatotas šaubas. Tas ir skaidrs interešu konflikts, kas apdraud mūsu veselību un brīvību.
Es uzskatu, ka šāds farmācijas uzņēmumu lobijs ir neētisks un būtu jāuzskata par krimināli sodāmu. Jebkurai biznesa nozarei, īpaši tai, kas skar cilvēku veselību, ir jāatbild par savu rīcību, un likumdevējiem ir jāizvirza stingri nosacījumi, kas aizsargā sabiedrības intereses, nevis korporatīvo peļņu. Šobrīd mēs redzam, kā tiek uzspiesti medicīniski produkti, kas rada riskus un kuros trūkst ilgtermiņa pētījumu, vienlaikus ignorējot jebkādu individuālu piekrišanu.
Es uzskatu, ka valsts pienākums ir pasargāt savus pilsoņus no šāda veida piespiedu korporatīvās politikas. Mūsu bērnu un ģimeņu veselībai ir jābūt augstākai prioritātei nekā farmācijas uzņēmumu peļņai, un šādai masveida lobēšanai ir jābūt stingri regulētai un sodītai. Šobrīd notiekošais ir kliedzošs piemērs tam, kā uzņēmumi izmanto sabiedrības bailes un politisko sistēmu, lai uzspiestu savus produktus. Šāda rīcība nav pieļaujama, un tiem, kas ir atbildīgi, ir jānes atbildība.
13.01.2025. 01:22
Fiziska persona
Esmu PRET šo ārprātu!!!
13.01.2025. 01:28
Fiziska persona
Kategoriski PRET šo likumu! TAS IR CILVEKTIESĪBU PARKĀPUMS!
13.01.2025. 01:30
Iveta Kokoreviča
PRET
13.01.2025. 01:30
Atlasīti 10174 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25