Anotācija (ex-ante)

2022. gada 21. decembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 966 tika apstiprināts Pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023. gadam. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 1. pants nosaka, ka likumā paredzētais atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek sniegts Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta norises laikā.

Karadarbība Ukrainā vēl joprojām ir aktīva, uzbrukumi civiliedzīvotājiem un infrastruktūrai notiek visā Ukrainas teritorijā. Bruņotā konflikta intensificēšanās un tā būtiskas eskalācijas risks saglabājas augsts.  Ir sagaidāms, ka Krievijas Federācija, atsākoties ziemas periodam, turpinās savus centienus iznīcināt civilo infrastruktūru, tādejādi būtiski apgrūtinot primāro vajadzību nodrošināšanu civiliedzīvotājiem. Saskaņā ar Starptautiskās migrācijas organizācijas aprēķiniem uz 2023. gada 25. maiju Ukrainā bija 5, 1 miljons iekšēji pārvietotu personu[1]. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos aprēķiniem uz 2023. gada jūnija mēnesi Ukrainā bija 17 miljoni iedzīvotāju, kuriem nepieciešama steidzama humanitāra palīdzība.[2] Līdz ar to paredzams, ka droša atgriešanās Ukrainā 2024. gadā lielākajai daļai no Eiropas valstīs, tajā skaitā – Latvijā, izmitinātajiem pagaidu aizsardzības saņēmējiem nebūs iespējama. Eiropas Savienības dalībvalstīs kopā patvērumu raduši nepilni četri miljoni pagaidu aizsardzības saņēmēju. 

Ņemot vērā šā brīža ģeopolitisko situāciju Eiropā, 2023. gada 19.-20. oktobra Tieslietu un iekšlietu ministru padomē tika pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzības statusa pagarināšanu par vēl vienu kalendāro gadu - līdz 2025. gada 3. martam (2023/2409). 

2023. 9. novembrī Saeima 1. lasījumā pieņēma grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, paredzot uz vienu gadu pagarināt terminētos atbalsta pasākumus: normas, kas nosaka atlīdzību mājsaimniecībām par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, primāri sniedzamo atbalstu (izmitināšana un ēdināšana), zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju, kā arī atsevišķus pārejas noteikumu punktus. 

Pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem 2023. gadam darbība beigsies 2023. gada 31. decembrī. Lai saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju likumā šobrīd noteikto regulējumu un Saeimas AIKNK virzītajiem grozījumiem varētu Ukrainas civiliedzīvotājiem turpinātu sniegt tiem nepieciešamo atbalstu arī 2024. gadā,  nepieciešams izstrādāt atbalsta pasākumu klāstu un noteikt to īstenošanai nepieciešamos resursus. 

Pārskats par Ukrainas civiliedzīvotāju plūsmu Latvijā un sniegtajiem atbalsta pasākumiem 2023. gadā

Ministru kabineta 2022. gada 21. decemba rīkojums Nr. 966 noteica, ka plānā ietvertajiem atbalsta pasākumiem papildus no budžeta resora ""74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" atsevišķā programmā plānotā finansējuma, nepārsniedz 102 170 576 euro.
Uz 2023. gada 30. oktobri plāna īstenošanai pārdalītais finansējums bija 72 006 876 euro. Lielākā finansējuma daļa pārdalīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai kompensētu pašvaldībām radītos izdevumus. Lielākā daļa no 2023. gada pirmajos 7 mēnešos pašvaldībām kompensējamajiem izdevumiem bijusi par palīdzību sociālā atbalsta jomā (12 967 583,90), tam seko izdevumi par palīdzību izglītības jomā (3 362 670,28 ) un izmitināšanas jomā (2 855 561,26).

Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma 2023. gadā Latvijā saglabājās mērena un stabila. 2023. gadā līdz 30. oktobrim pašvaldībās atbalsta saņemšanai no jauna reģistrējās 6080 Ukrainas civiliedzīvotāji. Savukārt Fizisko personu reģistrā personas kods no jauna tika piešķirts 7081 Ukrainas civiliedzīvotājam. 

Uz 2023. gada 30. oktobri pašvaldībās kā aktīvi bija reģistrēti 33 014 Ukrainas civiliedzīvotāji (Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta sniegšanai nepieciešamās informācijas reģistrs, UCASNIR ). Lielākā daļa no tiem ir sievietes - 62%, vīrieši - 38%. 27% no pašvaldībās reģistrētajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir nepilngadīgie.  
 
Uz 30. oktobri Fizisko personu reģistrā iekļauti 51 985  Ukrainas civiliedzīvotāji; 5669 personām anulēts ieraksts “Latvijas pagaidu aizsardzība” (galvenie iemesli: personas izceļojušas no Latvijas vai konstatēts, ka tās neatbilst Ukrainas civiliedzīvotāju statusam). 

Kopš kara sākuma Ukrainas civiliedzīvotājiem izsniegti 58 154 uzturēšanās un nodarbinātības tiesības apliecinoši dokumenti. Kopš 2023. gada 1. janvāra Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem tika izsniegtas ilgtermiņa vīzas vai kuriem izsniegto uzturēšanās atļauju derīguma termiņš ir beidzies, tiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas ar derīguma termiņu uz diviem gadiem. 2023. gadā izsniegtas 19 611 uzturēšanās atļaujas; lielākā daļa no tām (aptuveni ¾) tiek izsniegtas Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem jau iepriekš bijusi izsniegta D vīza vai uzturēšanās atļauja.

2023. gadā Latvijā caur ārējo robežu (robežšķērsošanas vietas ar Krieviju un Baltkrieviju, starptautiskā lidosta “Rīga”) ieceļojuši 95 074 Ukrainas pilsoņi. Aptuveni 80% ieceļo caur robežu ar Krievijas Federāciju. Lielākā daļa no viņiem Latvijas teritoriju šķērso tranzītā, lai atgrieztos Ukrainā vai dotos uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. 

Ar pašvaldību starpniecību uz 2023. gada 30. oktobri faktiski ir izmitināts 3141 Ukrainas civiliedzīvotājs; šobrīd pašvaldībās ir 666 brīvas izmitināšanas gultas vietas.  UCASNIR sistēmā šobrīd ir reģistrēti 947 Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu ietilps kādā no īpaši aizsargājamām 8 personu grupām un kurām izmitināšana pienākas arī pēc valsts apmaksātā izmitināšanas perioda beigām. 2023. gadā (uz 31. jūliju) pašvaldību pieprasītā kompensācija par izmitināšanas pakalpojumiem bija 2 855 561 euro, par ēdināšanu - 441 761 euro. Lielākā daļa no pašvaldību pieprasītajām kompensācijām ir par 8 īpašo personu grupu izmitināšanu. 

Kopš kara sākuma 2022. gada 24. februārī Latvijas sociālajos dienestos pēc palīdzības vērsušās 43 036 unikālas personas, līdz šim sociālajai palīdzībai izlietotais finansējums (uz 2023. gada 31. jūliju) ir 29 934 930 euro. 

2023. gada 27. oktobrī aktuālās darba tiesiskās attiecības ar 8 440 Ukrainas civiliedzīvotājiem 8891 darba vietā ir deklarējuši 3084 darba devēji. Šobrīd, uz 30. oktobri, Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē kā bezdarbnieki/ darba meklētāji ir  reģistrēti 1640 Ukrainas civiliedzīvotāji. Kopš kara sākuma vienreizējais pabalsts nodarbinātības/ pašnodarbinātības uzsākšanai izmaksāts 13 799 personām; aktīvos nodarbinātības pasākumos līdz šim iesaistīti 2 438 Ukrainas civiliedzīvotāji. 

Uz 2023. gada 30. oktobri Latvijas izglītības sistēmā izglītību ieguva 3876 bērni. No tiem: pirmsskolās - 1347, vispārējā izglītībā – 2439, profesionālajā izglītībā – 142 bērni; studējošos skaits – 532. 2023. gada laikā kopā pirmsskolas un vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā nodrošinātas 5325 Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības ieguves  iespējas.

Kopš kara sākuma kopā sniegta palīdzība 11 691 Ukrainas civiliedzīvotājam. Laikposmā no 2023.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.augustam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests izpildījis 983 izsaukumus pie Ukrainas civiliedzīvotājiem. Akcentējot plašāk izmantotos veselības aprūpes pakalpojumus, norādāms, ka laikposmā no 2023.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.augustam 19 810 epizodēs sniegta palīdzība primārajā veselības aprūpē, 11 208 epizodēs sniegta palīdzība sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpe, nodrošinot 62 793 manipulācijas.



[1] https://likumi.lv/ta/id/338308-par-pasakumu-planu-atbalsta-sniegsanai-ukrainas-civiliedzivotajiem-latvijas-republika-2023-nbsp-gadam

[2] https://likumi.lv/ta/id/330546-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likums
 

Pasākumu plāns 2024. gadam izstrādāts, ņemot vērā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto regulējumu un Saeimas AIKNK virzītos grozījumus tajā (Nr. 425/Lp14).  Tas nosaka septiņdesmit piecus valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un komersantu īstenojamos pasākumus desmit rīcības virzienos. Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek nodrošināta uzturēšanās un tiesības uz nodarbinātību apliecinošu dokumentu izsniegšana, informācijas sniegšanas pakalpojumi, primārais atbalsts izmitināšanai un ēdināšanai, sociālā palīdzība, finansiālā atbalsta pasākumi, piekļuve izglītībai un veselības aprūpei, ar nodarbinātības veicināšanu saistīti atbalsta pasākumi, valodas apmācības, kultūrorientācijas un citi integrācijas pasākumi, kā arī nodrošina nepilngadīgo bez vecāku pavadības ieceļojušo personu tiesību un interešu nodrošināšanu.  Ukrainas civiliedzīvotājiem iespējamā atbalsta apmērs vienam cilvēkam ir veidots, ievērojot pamatprincipu, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu/atbalsta apjoms nepārsniedz Latvijas iedzīvotājiem pieejamo atbalsta apmēru. Pasākumu plāns attiecas gan uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas jau uzturas Latvijas Republikā, gan uz tiem, kas ieceļos 2024. gadā. 

Pasākumu plānā iekļautos pasākumus turpina koordinēt un nepieciešamības gadījumā papildu pasākumus nosaka ar Ministru prezidenta 2022. gada 3. marta rīkojumu Nr. 2022/1.2.1.-68 "Par Civilās aizsardzības Operacionālo vadības centru" izveidotais Civilās aizsardzības Operacionālais vadības centrs, kuru vada Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs.

Balstoties uz datiem par Ukrainas civiliedzīvotāju ieceļošanu Latvijas Republikā 2023. gadā, plāna izstrādei un finanšu aprēķinu veikšanai tiek pieņemts, ka provizoriski 2024.gadā Latvijā no jauna ieradīsies aptuveni 12 000 Ukrainas civiliedzīvotāji. 

Plānā ietverto atbalsta pasākumu īstenošanai atbildīgo iestāžu kopējais aprēķinātais finanšu pieprasījums no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" atsevišķās programmas indikatīvi veido  80 882 175 euro. Ievērojot Veselības ministrijai plānotā finansējuma samazinājumu (10 882 175 euro), kopējais finansējums aprēķināts 70 000 000 euro apmērā. 

Atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” 69. panta pirmajai daļai budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 17.00.00 “Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai” noteikta apropriācija 70 000 000 euro apmērā. Likums paredz iespēju finanšu ministram palielināt apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" atsevišķā programmā plānotajam finansējumam, ja par to ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu ( nodokļu) komisija nav iebildusi par to.