Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027. gadam starpposma ietekmes izvērtējums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Tiesību akta pabeigšanas komentārs
Informatīvais ziņojums precizēts un izskatīts MK sēdē.
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Informatīvais ziņojums „Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums” izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 „Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 44.punktu, kas paredz, ka starpposma izvērtējumu noformē informatīva ziņojuma veidā.
Šis starpposma ietekmes izvērtējums sniedz pārskatu par Plāna īstenošanas progresu un tā ietekmi uz ceļu satiksmes drošību līdz 2025.gadam. Izvērtējumā tiek analizēti galvenie rīcības virzieni, kas noteikti Plānā, un to īstenošanas rezultāti, kā arī identificēti izaicinājumi un iespējas turpmākai ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.
Šis starpposma ietekmes izvērtējums sniedz pārskatu par Plāna īstenošanas progresu un tā ietekmi uz ceļu satiksmes drošību līdz 2025.gadam. Izvērtējumā tiek analizēti galvenie rīcības virzieni, kas noteikti Plānā, un to īstenošanas rezultāti, kā arī identificēti izaicinājumi un iespējas turpmākai ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.
Mērķa apraksts
Izvērtējuma mērķis ir nodrošināt informāciju par Plāna īstenošanas efektivitāti un sniegt rekomendācijas turpmākai rīcībai, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Tas ietver ceļu satiksmes negadījumu statistikas analīzi, ceļu infrastruktūras stāvokļa novērtējumu, kā arī ceļu satiksmes dalībnieku uzvedības izmaiņu analīzi.
Politikas jomas
Autosatiksmes politika; Transporta politika; Transporta un sakaru politika
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
15.08.2024. - 30.08.2024.
Informācija
Publiskās apspriešanas laikā sabiedrības locekļiem iespēja sniegt viedokli par Informatīvo ziņojumu
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ceļu satiksmes dalībnieki, sabiedrība kopumā
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ceļu satiksmes dalībnieki, sabiedrība kopumā
Sagatavoja
Elīna Saule (SAM)
Atbildīgā persona
Ligita Austrupe (SAM)
Izsludināšanas datums
22.08.2024. 14:55
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Noteikti pret!
Jau šī brīža esošajā situācijā satiksme brauc zem atļautā ātruma it īpaši vidējā ātruma kontroles zonās. Ar šādiem nosacījumiem beigās vispār brauks 20 kmh zem ierobežojuma, lai tik nesoda. Tas vēl vairāk provocēs uz apdzīšanu, kas radīs vēl vairāk bīstamu situāciju. Jāveic kvalitatīvāka braucēju apmācība, lai nodrošinātu, ka neveic bīstamus manevrus uz ceļiem. Citās valstīs mirstība uz ceļiem ir krietni zemāka, lai gan ātrumi ir lielāki un policija neraksta sodus visiem pēc kārtas par ātrumu.
Kā parasti, Latvijā grib turēt roku uz pulsa visiem un sodīt par visu iespējamo.
Jau šī brīža esošajā situācijā satiksme brauc zem atļautā ātruma it īpaši vidējā ātruma kontroles zonās. Ar šādiem nosacījumiem beigās vispār brauks 20 kmh zem ierobežojuma, lai tik nesoda. Tas vēl vairāk provocēs uz apdzīšanu, kas radīs vēl vairāk bīstamu situāciju. Jāveic kvalitatīvāka braucēju apmācība, lai nodrošinātu, ka neveic bīstamus manevrus uz ceļiem. Citās valstīs mirstība uz ceļiem ir krietni zemāka, lai gan ātrumi ir lielāki un policija neraksta sodus visiem pēc kārtas par ātrumu.
Kā parasti, Latvijā grib turēt roku uz pulsa visiem un sodīt par visu iespējamo.
28.08.2024. 09:54
Veronika Morozova
Es iebilstu, jo 10 km/s nav izšķirošais ātrums jebkurā situācijā. Visi avarijas (crash test) testi tiek veikti ar ātrumu 50 km/s, 40 km/s vai 60 km/s būtību nemaina. Būtiski būtu pieverst valdības uzmanību faktam, ka gan Igaunijas valsts ceļi, gan Lietuvas valsts ceļi starp lielām pilsētām paliek par daudzjoslu autobaņiem, kas vairo ceļu satiksmes drošību.
28.08.2024. 10:09
Uldis Čodars
Iebilstu. Iniciatīva ir apsveicama, bet nerisina cēloņus satiksmē. CSDD un SM būtu jāstrādā nevis pie sodu palielināšanas stratēģijām,
bet pie sabiedrības domas attīstības un informatīvām kampaņām par satiksmes kultūru un tās uzlabošanu.
1) Auto spidometrs nav sertificēta mērierīce, un tā no rūpnīcas nāk ar +/- kļūdu. nebūs iespējams realistiski nodrošināt precīzu ātrumu.
2) Bīstamākais auto satiksmē ir - pārgalvība, nevis ātrums, vai apdzīsāna utt.
3) Rūpīgi neapsverot ieteikmi uz satiksmi kopumā, šāds normatīvo aktu regulējums radīs daudz nopietnākas problēmas nekā būs ieguvums sabiedrībai.
bet pie sabiedrības domas attīstības un informatīvām kampaņām par satiksmes kultūru un tās uzlabošanu.
1) Auto spidometrs nav sertificēta mērierīce, un tā no rūpnīcas nāk ar +/- kļūdu. nebūs iespējams realistiski nodrošināt precīzu ātrumu.
2) Bīstamākais auto satiksmē ir - pārgalvība, nevis ātrums, vai apdzīsāna utt.
3) Rūpīgi neapsverot ieteikmi uz satiksmi kopumā, šāds normatīvo aktu regulējums radīs daudz nopietnākas problēmas nekā būs ieguvums sabiedrībai.
28.08.2024. 10:09
Fiziska persona
Pret sodu palielināšanu.
28.08.2024. 10:14
Fiziska persona
Pilnīgi un noteikti nepiekrītu!
28.08.2024. 10:17
Fiziska persona
Iebilstu.
Nepieciešams izvairīties no likuma pieņemšanas par sodiem par ātruma pārsniegšanu no pirmā kilometra vairāku iemeslu dēļ:
Nepieciešams izvairīties no likuma pieņemšanas par sodiem par ātruma pārsniegšanu no pirmā kilometra vairāku iemeslu dēļ:
1: Ja sodi tiktu piemēroti no pirmā pārsniegtā kilometra, tas radītu neproporcionālu pieeju sodiem, jo neliels ātruma pārsniegums (piemēram, 1-5 km/h virs atļautā ātruma) ne vienmēr rada būtisku drošības apdraudējumu. Nepieciešams diferencēt starp minimālu un būtisku pārkāpumu, lai nodrošinātu taisnīgumu.
2: Ātruma mērīšanas ierīcēm ir noteikta kļūda, un neliels ātruma pārsniegums var būt saistīts ar mērīšanas neprecizitāti. Pieņemot likumu par sodiem no pirmā kilometra, būtu riskanti balstīties uz datiem, kas var nebūt pilnīgi precīzi.
3. Šīs likums palielinātu administratīvo slogu tiesu sistēmai un ceļu satiksmes uzraudzības iestādēm, jo būtu jāapstrādā liels skaits nelielu pārkāpumu. Tas novestu pie resursu izšķērdēšanas, kas varētu tikt izmantoti nopietnāku pārkāpumu novēršanai.
4. Fokusa pārbīde no smagiem pārkāpumiem: Koncentrējoties uz minimālu ātruma pārsniegšanu, var tikt novērsta uzmanība no bīstamākiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, piemēram, braukšanas apreibinošo vielu ietekmē vai rupjas ātruma pārsniegšanas. Prioritātei vajadzētu būt cīņai ar bīstamākajiem pārkāpumiem, kas tieši apdraud cilvēku dzīvības.
28.08.2024. 10:19
Uldis Eihe
Esmu pret!
28.08.2024. 10:25
Fiziska persona
Iepazīstoties ar izvērtējumu, secināju:
Pēc statistikas (1.tabula – 9., 10.lpp.) visvairāk bojāgājušo CSN ir reģistrēti, kad iesaistīta kravas automašīna vai motobraucēji, šajās pozīcijās vislielākais pieaugums. Motobraucēji pēc pieredzes lielākoties brauc vieni, tad viņi riskē pārsvarā ar savu dzīvību, savukārt kravas automašīnu vadītāju izraisītās avārijas ir vairāk pamatotas ar transportlīdzekļa masu un gabarītiem, nevis ātrumu. Tādējādi pamatot ātruma ierobežošanu ar statistiku nav adekvāti, samērīgi un loģiski.
Balstīties uz citu ES valstu pieredzi un praksi par ātruma pārsniegšanas sodu apmēru ir nekorekti, jo Latvijā nav tāda līmeņa ceļu infrastruktūra (sakārtoti ceļu segumi, nemaz nerunājot par “autobāņiem, izveidotas gājēju un velojoslas, bieži pat nav ceļu horizontālu apzīmējumu ceļa satiksmes organizēšanai), lai varētu piemērot sodus pēc līdzīgas sistēmas. Jebkurā no ziņojumā minētajām valstīm ir labas kvalitātes ceļi arī ārpus lielajām pilsētām, bet Latvijā lielākā daļa labo ceļu ir ap galvaspilsētu.
Plānā paredzēto pasākumu izpildes novērtējuma tabulā liela daļa pasākumu ir orientēta uz izglītošanu, kas ir pamanāma un vitāli nepieciešama, kā arī uz CP ikdienas darbu. Šajā 4.1.daļā ir tikai vienā rindā minēts par sodu politikas maiņu, norādot, ka nepieciešamas stingrākas prasības tieši agresīvajiem braucējiem un regulāriem pārkāpējiem.
4.3.daļai būtu jābūt visaptverošai, galvenajai un primārajai, jo nevis sodu sistēmai ir jāliek uzsvars, bet sakārtotai infrastruktūrai, lai tās trūkums nenoved pie transportlīdzekļu pastiprināta nolietojuma, nedrošām un bīstamām situācijām uz ceļa mijiedarbībā ar citiem vadītājiem un gājējiem un palielinātas autoplūsmas ātruma ierobežojumu dēļ, radot sastrēgumus.
Priekšlikumi:
Atcelt 7.tabulas Augstas prioritātes 1.pasākumu “paredzot monetāru (naudas) sodu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h”, jo nav pierādīta tieša korelācija starp ātrumu un visiem transportlīdzekļu veidiem, lai visiem piemērotu vienādu šādu normu;
Visas “Ilgtermiņa prioritātes” (C) pārcelt uz sadaļu “Augsta prioritāte” (A)
Noslēgumā: ziņojumā ir teikts, ka “Ātruma ierobežojumu efektivitāte ir atkarīga no satiksmes dalībnieku uzmanīgas un likumpaklausīgas uzvedības…”. No vadītāja var prasīt likumpaklausīgu uzvedību, ja valsts ir nodrošinājusi apstākļus drošai satiksmei, jo, kā secināms no ziņojuma, ātruma ierobežošana ir tikai viens no faktoriem. Tad varbūt sāksim ar sakārtotiem ceļiem, izglītotiem gājējiem/velosipēdistiem (kas dzird satiksmi un attiecīgi spēj reaģēt), un neaiztiksim autovadītājus, kas cer, ka arī turpmāk varēs piedalīties adekvātā satiksmē ar iespēju apdzīt “bremzētājus”.
Paldies, ja izlasījāt un iepazināties!
Pēc statistikas (1.tabula – 9., 10.lpp.) visvairāk bojāgājušo CSN ir reģistrēti, kad iesaistīta kravas automašīna vai motobraucēji, šajās pozīcijās vislielākais pieaugums. Motobraucēji pēc pieredzes lielākoties brauc vieni, tad viņi riskē pārsvarā ar savu dzīvību, savukārt kravas automašīnu vadītāju izraisītās avārijas ir vairāk pamatotas ar transportlīdzekļa masu un gabarītiem, nevis ātrumu. Tādējādi pamatot ātruma ierobežošanu ar statistiku nav adekvāti, samērīgi un loģiski.
Balstīties uz citu ES valstu pieredzi un praksi par ātruma pārsniegšanas sodu apmēru ir nekorekti, jo Latvijā nav tāda līmeņa ceļu infrastruktūra (sakārtoti ceļu segumi, nemaz nerunājot par “autobāņiem, izveidotas gājēju un velojoslas, bieži pat nav ceļu horizontālu apzīmējumu ceļa satiksmes organizēšanai), lai varētu piemērot sodus pēc līdzīgas sistēmas. Jebkurā no ziņojumā minētajām valstīm ir labas kvalitātes ceļi arī ārpus lielajām pilsētām, bet Latvijā lielākā daļa labo ceļu ir ap galvaspilsētu.
Plānā paredzēto pasākumu izpildes novērtējuma tabulā liela daļa pasākumu ir orientēta uz izglītošanu, kas ir pamanāma un vitāli nepieciešama, kā arī uz CP ikdienas darbu. Šajā 4.1.daļā ir tikai vienā rindā minēts par sodu politikas maiņu, norādot, ka nepieciešamas stingrākas prasības tieši agresīvajiem braucējiem un regulāriem pārkāpējiem.
4.3.daļai būtu jābūt visaptverošai, galvenajai un primārajai, jo nevis sodu sistēmai ir jāliek uzsvars, bet sakārtotai infrastruktūrai, lai tās trūkums nenoved pie transportlīdzekļu pastiprināta nolietojuma, nedrošām un bīstamām situācijām uz ceļa mijiedarbībā ar citiem vadītājiem un gājējiem un palielinātas autoplūsmas ātruma ierobežojumu dēļ, radot sastrēgumus.
Priekšlikumi:
Atcelt 7.tabulas Augstas prioritātes 1.pasākumu “paredzot monetāru (naudas) sodu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h”, jo nav pierādīta tieša korelācija starp ātrumu un visiem transportlīdzekļu veidiem, lai visiem piemērotu vienādu šādu normu;
Visas “Ilgtermiņa prioritātes” (C) pārcelt uz sadaļu “Augsta prioritāte” (A)
Noslēgumā: ziņojumā ir teikts, ka “Ātruma ierobežojumu efektivitāte ir atkarīga no satiksmes dalībnieku uzmanīgas un likumpaklausīgas uzvedības…”. No vadītāja var prasīt likumpaklausīgu uzvedību, ja valsts ir nodrošinājusi apstākļus drošai satiksmei, jo, kā secināms no ziņojuma, ātruma ierobežošana ir tikai viens no faktoriem. Tad varbūt sāksim ar sakārtotiem ceļiem, izglītotiem gājējiem/velosipēdistiem (kas dzird satiksmi un attiecīgi spēj reaģēt), un neaiztiksim autovadītājus, kas cer, ka arī turpmāk varēs piedalīties adekvātā satiksmē ar iespēju apdzīt “bremzētājus”.
Paldies, ja izlasījāt un iepazināties!
28.08.2024. 10:46
Inita Volāne
Iebilstu.
Satiksmes drošība tiks apdraudēta vēl vairāk, jo autovadītājs būs spiests regulāri ieskatīties spidometrā, lai koncentrētu visu uzmanību uz ceļa.
Bailēs no soda, atļautā ātruma vietā daudzi brauks stipri lēnāk, tādējādi radot vēl lielākus sastrēgumus un avārijas situācijas.
Satiksmes drošība tiks apdraudēta vēl vairāk, jo autovadītājs būs spiests regulāri ieskatīties spidometrā, lai koncentrētu visu uzmanību uz ceļa.
Bailēs no soda, atļautā ātruma vietā daudzi brauks stipri lēnāk, tādējādi radot vēl lielākus sastrēgumus un avārijas situācijas.
28.08.2024. 10:50
Fiziska persona
Ne auto ātruma skala ( analogā) , ne mēritājierīces ( radars) nevar būt uzskatāmi par drošu un precīzu līdzekli, tā kā jebkurai ierīcei ir kļūdas varbūtība! Pieņemtais likums tādējādi nebūs tiesisks!
Kā viens no iebildumu autoriem minēja- ātrumu ietekmē arī riepu izmērs utt
Kā viens no iebildumu autoriem minēja- ātrumu ietekmē arī riepu izmērs utt
28.08.2024. 10:53
Kaspars Purmalis
Šī iniciatīva panāks to, ka fotoradari, kā arī vidējā ātruma kontoles radari regulāri tiks ļaunprātīgi bojāti. Tad ir absurds, nē- idiotisms- 1km/h pārsniegšanu sodīt. Piedodiet, bet idejas autors ir pilnīgs kaku galva.
28.08.2024. 10:54
Fiziska persona
Jāskatās uz spidometru vairāk,kā uz ceļu,vai jābrauc krietni lēnāk,kas apgrūtinās satiksmi un drošību,jo daudziem būs vēlme apdzīt.
28.08.2024. 11:03
Fiziska persona
iebilstu!
28.08.2024. 11:04
Fiziska persona
Iebilstu, jo ir nepieciešama droša un dinamiska satiksme, kurā transporta līdzekļa vadītājs ir vērsis visu savu uzmanību ceļam.
Tad arī nebūs nepieciešami lieki manevri, kā apdzīšana.
Un problēma neuzmanīgai auto vadīšanai ir arī dažādu ierīču izmantošana braukšanas laikā - uzmanība ir novērsta un neapzināti tiek nevajadzīgi samazināts braukšanas ātrums.
Tad arī nebūs nepieciešami lieki manevri, kā apdzīšana.
Un problēma neuzmanīgai auto vadīšanai ir arī dažādu ierīču izmantošana braukšanas laikā - uzmanība ir novērsta un neapzināti tiek nevajadzīgi samazināts braukšanas ātrums.
28.08.2024. 11:19
Fiziska persona
Es nepiekrītu, daudzi sāks baidīties no soda un pārvietosies pilsētā ar mazāku ātrumu kas radīs vēl lielāku avāriju risku.
Es uzskatu ka nav jāsoda par pārsniegtu 1 km jo taču skatīsies visu laiku spidometra, ar domu kā neparsniegt to 1 km un apdraudēs citus ceļā vadītājus, labāk lai ir +-10 km vai vismaz +-5 km, nevis 1
28.08.2024. 11:20
Fiziska persona
Viennozīmīgi PRET!
28.08.2024. 11:38
Fiziska persona
Iebilstu!
Šādi satiksmes drošība tiks apdraudēta vēl vairāk, jo autovadītājs būs spiests regulāri ieskatīties spidometrā tā vietā, lai koncentrētu visu uzmanību uz ceļa.
Bailēs no soda, atļautā ātruma vietā daudzi brauks stipri lēnāk, tādējādi radot vēl lielākus sastrēgumus un avārijas situācijas.
Šādi satiksmes drošība tiks apdraudēta vēl vairāk, jo autovadītājs būs spiests regulāri ieskatīties spidometrā tā vietā, lai koncentrētu visu uzmanību uz ceļa.
Bailēs no soda, atļautā ātruma vietā daudzi brauks stipri lēnāk, tādējādi radot vēl lielākus sastrēgumus un avārijas situācijas.
28.08.2024. 11:41
Fiziska persona
Iebilstu,
daudz būtiskāka būtu policijas klātesamība, prevencija, tai skaitā kopējās visatļautības mazināšana - neskaitāmas mazas lietas, kas kopumā dotu daudz daudz lielāku efektu. Kopumā sodu sistēma, ka konkrēta summa par katru pārkāpto kilometru, kā Igaunijā man patiktu.
Māris
daudz būtiskāka būtu policijas klātesamība, prevencija, tai skaitā kopējās visatļautības mazināšana - neskaitāmas mazas lietas, kas kopumā dotu daudz daudz lielāku efektu. Kopumā sodu sistēma, ka konkrēta summa par katru pārkāpto kilometru, kā Igaunijā man patiktu.
Māris
28.08.2024. 11:44
Fiziska persona
Noteikti PRET sodīšanu no pirmā km/h!!
28.08.2024. 12:12
Fiziska persona
Labdien!
Esmu pret.
Esmu pret.
28.08.2024. 12:22
Fiziska persona
Nau,nopietni.
28.08.2024. 12:24
Fiziska persona
Sodi no pirmā pārkāptā kilometra liecina par pilnīgu analfabētismu ceļu drošibas jomā.Kā parasti ,likumus pieņem diletanti.
28.08.2024. 12:25
Fiziska persona
Uzskatu,ka šī ir aplama un lieka diskusija.Visiem ir labi zināms,ka avāriju skaitu nesamazinās tas,ka tiks palielināti sodi sākot no 1km. Avārijas rodas tåpēc,ka cilvēki veic pārgalvīgus manevrus(apdzīšana,apsteigšana,kreisie pagriezieni,izbraukšana no mazākas nozimes celiem)) Kartejo reizi problema tiks risināta ar sodien,nevis ar prevenciju vai problēmas izpēti.
28.08.2024. 12:27
privāt pers. un juridiska
Tas muļķim skaidrs, ka jauns veids, kā iekasēt, pildīt valsts kasi, kura var teikt ir tukša, lai piepildītu izsalkušās rīkles. Tad meklē veidus, kā aočakarēt tautu, grubēja pvn celt, tad samazina bezdarbnieku statusa mēnešus, ļoti negribīgi samazinās valsts tēriņus, cik sapratu, tie ir ap 400 milj. Latvija ir bedrē un būs lielākā
28.08.2024. 12:43
Artūrs Potapovs
Es esmu pret šo likumu. Problēma ir ne tikai ātrumā, bet arī ceļos. Vienjoslas ceļi ar lielu plūsmu - lūk, problēma.
28.08.2024. 12:51
Atlasīti 568 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25