Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja SIA "K2 Ventum" (reģistrācijas Nr. 40203344430, juridiskā adrese: Brīvības gatve 310 - 80, Rīga, LV-1006) (turpmāk - Ierosinātājs) 2025. gada 31. oktobra iesnieguma Nr. V-25/K2V/33 "par paredzētās darbības akceptēšanu K2 Ventum vēja elektrostaciju parkam" pamata ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā" akceptu".
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Dienvidkurzemes novads, Kuldīgas novads
Norises laiks
22.12.2025. - 12.01.2026.
Informācija
Termiņš garāks par normatīvajos aktos noteikto minimumu, ņemot vērā daudzās gada nogales brīvdienas.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Natālija Slaidiņa (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
22.12.2025. 13:06
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Velga Vītola-Kļava
Plānotā VES teritorija atrodas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā, kur šāda būvniecība nav pieļaujama:
– Aizsargjoslu likuma 36. pants neparedz vēja elektrostacijas kā pieļaujamu infrastruktūru piekrastes aizsargjoslā.
– Apgalvojums, ka Aizsargjoslu likums nav piemērojams jaunāka likuma dēļ, ir juridiski nepamatots.
– Aizsargjoslu likums ir speciālā norma konkrētai teritorijai, un tai ir prioritāte pār vispārējiem enerģētikas regulējumiem.
VES būvniecība piekrastes aizsargjoslā ir aizliegta, un MK akcepts šādai iecerei būtu tiešā pretrunā likumam.
– Aizsargjoslu likuma 36. pants neparedz vēja elektrostacijas kā pieļaujamu infrastruktūru piekrastes aizsargjoslā.
– Apgalvojums, ka Aizsargjoslu likums nav piemērojams jaunāka likuma dēļ, ir juridiski nepamatots.
– Aizsargjoslu likums ir speciālā norma konkrētai teritorijai, un tai ir prioritāte pār vispārējiem enerģētikas regulējumiem.
VES būvniecība piekrastes aizsargjoslā ir aizliegta, un MK akcepts šādai iecerei būtu tiešā pretrunā likumam.
11.01.2026. 19:42
cilvēks
Kategoriski iebilstu pret jebkādu vēja parku celšanu jebkur tajā skaitā K2VENTUM. Man ir tiesības dzīvot vidē kas nekaitē manai veselībai un komfortam un kur netiek grauta daba un ietekmēts viss pārējais dzīvais. Vēja parkiem nav pilnīgi nekāda sakara ar zaļo enerģiju. Vide tiek grauta, nevis pasargāta.
11.01.2026. 19:42
Velga Vītola- Kļava
IVN 4. redakcija nav atkārtoti nodota sabiedriskajai apspriešanai, lai gan tajā veiktas būtiskas izmaiņas:
– Mainīts turbīnu skaits un izvietojums.
– Ieviesta jauna B alternatīva.
– Mainītas atmežošanas platības un ceļu risinājumi.
– Šādas izmaiņas kvalificējamas kā būtiskas, kas prasa atkārtotu apspriešanu saskaņā ar:
– Orhūsas konvenciju
– Direktīvu 2014/52/ES
– Likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
Atzinums pieņemts, rupji pārkāpjot sabiedrības līdzdalības principu, līdz ar to MK akcepts būtu prettiesisks.
– Mainīts turbīnu skaits un izvietojums.
– Ieviesta jauna B alternatīva.
– Mainītas atmežošanas platības un ceļu risinājumi.
– Šādas izmaiņas kvalificējamas kā būtiskas, kas prasa atkārtotu apspriešanu saskaņā ar:
– Orhūsas konvenciju
– Direktīvu 2014/52/ES
– Likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
Atzinums pieņemts, rupji pārkāpjot sabiedrības līdzdalības principu, līdz ar to MK akcepts būtu prettiesisks.
11.01.2026. 19:43
Fiziska persona
NEPATIESA INFORMĀCIJA EVA ATZINUMĀ
“K2 Ventum vēja elektrostaciju parka būvniecība un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novadā un Kuldīgas novadā, Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma, ceturtajā redakcijā ir nepatiesi norādīts (2.4.punkts), ka K2Ventum vēja parka būvniecības iecere atbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam un tiesību aktiem.
Pašlaik spēkā esošajā teritorijas plānojumā šī teritorija nav vēja parku būvniecībai atļautā zona, kā arī pašvaldība ir noraidījusi attīstītāja iesniegumu lokālplānojuma izstrādei.
❌ Enerģētikas un vides aģentūras atzinumā paustais ir nepatiess, kas norāda, ka šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs.
NEATBILSTĪBA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM
Vēja parka teritorijā piemērojami Pāvilostas novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – “TIAN”).
TIAN 303. punktā ir noteikts: “Vēja elektrostaciju ar maksimālo jaudu vairāk kā 20 kilovati plānošana un būvniecība, kā arī esošo izmantošana atļauta tikai teritorijas plānojuma grafiskās daļas noteiktajās vietās Lauku zemēs ar indeksiem LR – 5 un LR – 9.”
❌ K2 vēja parks neatrodas zemēs ar indeksiem LR – 5 un LR – 9, līdz ar to tā būvniecības iecere neatbilst TIAN, kas norāda, ka vēja parka teritorija ir pretrunā ar aktuālo teritorijas plānojumu, ka norāda, ka šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs
AIZSARGJOSLU LIKUMA NEIEVĒROŠANA
Absolūti liekākā daļa paredzētās vēja parka teritorijas atrodas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā.
Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā noteikti šādi ierobežojumi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā: “ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Sadalot zemes gabalu vairākos zemes gabalos, katra zemes gabala platība nedrīkst būt mazāka par trim hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemes gabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus paredz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā”.
VES navstarp Aizsargjoslu likuma 36.pantā norādītajām “infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvēm”. Līdz ar to VES būvniecība Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā, tajā skaitā 5 km ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, ir aizliegta.
EVA atzinumā tiek apgalvots, ka Aizsargjoslu likuma normas nav jāpiemēro, jo tās esot pretrunā jaunākam normatīvajam aktam – Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās
energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums
Aizsargjoslu likuma normas ir uzskatāmas par speciālajām normām, kuras attiecas uz noteiktām teritorijām ar īpašu regulējumu, un tām ir augstāks spēks par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu, kurš attiecas uz visu Latvijas teritoriju.
❌ Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
IVN ZIŅOJUMA APSPRIEŠANA
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.
❌ Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus. Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
SABIEDRĪBAS IEBILDUMI
Ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas.
❌ Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku. Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
IVN NORMU IEVĒROŠANA – DABA
Dabas aizsardzības pārvalde nav atbalstījusi projekta attīstītāja IVN paustā nosacījuma “Tiks ņemts vērā būvprojekta izstrādes laikā” izmantošanu. IVN Ziņojumam ir jāsniedz pamatota informācija par sagaidāmajām ietekmēm un jāparedz konkrēti pasākumi to mazināšanai un nevar atsaukties uz pasākumiem, kas tikai “tiks izvērtēti”, bet nav zināms, vai tiks ņemti vērā būvprojektā.
Dabas aizsardzības pārvalde nav guvusi pārliecību par to, vai un kādā apmērā plānots ievērot sugu un biotopu ekspertu atzinumos izvirzītās rekomendācijas un nosacījumus, lai varētu izdarīt secinājumu, ka Paredzētajai darbībai nebūs būtiskas ietekmes uz biotopiem un īpaši aizsargājamām vaskulāro augu sugām.
❌ Pašlaik valstī nepastāv nekāda regulējuma, kas noteiktu VES ietekmes apmēra nozīmīgumu, līdz ar to ir milzīga vieta interpretācijai, kas no pašreizējās pieredzes ar vēja attīstītājiem nebūs vērsta uz iedzīvotāju un dabas pasargāšanu. Šāda projekta MK akcepts varētu neatgriezeniski ietekmēt piekrastes biotopu un vaskulāro augu sugas.
ZEMES ĪPAŠNIEKU AKCEPTS
Vairākām ieceres teritoriju sarakstā iekļautām zemes vienībām nav ņemtas vērā Vispārīgo plānošanas noteikumu 163.punkta prasības. Iesniegumam nav pievienota informācija par zemes īpašnieku informēšanu par plānotajiem Teritorijas plānojuma grozījumiem, kā arī nav pievienota neviena zemes īpašnieka piekrišana lokālplānojuma izstrādei, lai izmainītu Teritorijas plānojumā noteiktās funkcionālās zonas no Mežu teritorijas (M) un Lauku teritorijas (L) uz jaunu indeksētu apakšzonu funkcionālajās zonās
Meža teritorija (M) un Lauku zemes (L), kurās tiktu pieļauta energoapgādes uzņēmuma apbūve,
ietverot vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanas iespējas, kā arī veikt no tā izrietošas izmaiņas.
❌ Ierosinātājam akcepta saņemšanai jāiesniedz zemes īpašnieku piekrišana lokālplānojuma izstrādei, lai izmanītu funkcionālās zonas ar iespēju būvēt vēja elektrostacijas. Bez zemes īpašnieku piekrišanas MK akcepts ir prettiesisks!
“K2 Ventum vēja elektrostaciju parka būvniecība un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novadā un Kuldīgas novadā, Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma, ceturtajā redakcijā ir nepatiesi norādīts (2.4.punkts), ka K2Ventum vēja parka būvniecības iecere atbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam un tiesību aktiem.
Pašlaik spēkā esošajā teritorijas plānojumā šī teritorija nav vēja parku būvniecībai atļautā zona, kā arī pašvaldība ir noraidījusi attīstītāja iesniegumu lokālplānojuma izstrādei.
❌ Enerģētikas un vides aģentūras atzinumā paustais ir nepatiess, kas norāda, ka šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs.
NEATBILSTĪBA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM
Vēja parka teritorijā piemērojami Pāvilostas novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – “TIAN”).
TIAN 303. punktā ir noteikts: “Vēja elektrostaciju ar maksimālo jaudu vairāk kā 20 kilovati plānošana un būvniecība, kā arī esošo izmantošana atļauta tikai teritorijas plānojuma grafiskās daļas noteiktajās vietās Lauku zemēs ar indeksiem LR – 5 un LR – 9.”
❌ K2 vēja parks neatrodas zemēs ar indeksiem LR – 5 un LR – 9, līdz ar to tā būvniecības iecere neatbilst TIAN, kas norāda, ka vēja parka teritorija ir pretrunā ar aktuālo teritorijas plānojumu, ka norāda, ka šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs
AIZSARGJOSLU LIKUMA NEIEVĒROŠANA
Absolūti liekākā daļa paredzētās vēja parka teritorijas atrodas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā.
Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā noteikti šādi ierobežojumi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā: “ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Sadalot zemes gabalu vairākos zemes gabalos, katra zemes gabala platība nedrīkst būt mazāka par trim hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemes gabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus paredz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā”.
VES navstarp Aizsargjoslu likuma 36.pantā norādītajām “infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvēm”. Līdz ar to VES būvniecība Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā, tajā skaitā 5 km ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, ir aizliegta.
EVA atzinumā tiek apgalvots, ka Aizsargjoslu likuma normas nav jāpiemēro, jo tās esot pretrunā jaunākam normatīvajam aktam – Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās
energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums
Aizsargjoslu likuma normas ir uzskatāmas par speciālajām normām, kuras attiecas uz noteiktām teritorijām ar īpašu regulējumu, un tām ir augstāks spēks par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu, kurš attiecas uz visu Latvijas teritoriju.
❌ Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
IVN ZIŅOJUMA APSPRIEŠANA
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.
❌ Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus. Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
SABIEDRĪBAS IEBILDUMI
Ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas.
❌ Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku. Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
IVN NORMU IEVĒROŠANA – DABA
Dabas aizsardzības pārvalde nav atbalstījusi projekta attīstītāja IVN paustā nosacījuma “Tiks ņemts vērā būvprojekta izstrādes laikā” izmantošanu. IVN Ziņojumam ir jāsniedz pamatota informācija par sagaidāmajām ietekmēm un jāparedz konkrēti pasākumi to mazināšanai un nevar atsaukties uz pasākumiem, kas tikai “tiks izvērtēti”, bet nav zināms, vai tiks ņemti vērā būvprojektā.
Dabas aizsardzības pārvalde nav guvusi pārliecību par to, vai un kādā apmērā plānots ievērot sugu un biotopu ekspertu atzinumos izvirzītās rekomendācijas un nosacījumus, lai varētu izdarīt secinājumu, ka Paredzētajai darbībai nebūs būtiskas ietekmes uz biotopiem un īpaši aizsargājamām vaskulāro augu sugām.
❌ Pašlaik valstī nepastāv nekāda regulējuma, kas noteiktu VES ietekmes apmēra nozīmīgumu, līdz ar to ir milzīga vieta interpretācijai, kas no pašreizējās pieredzes ar vēja attīstītājiem nebūs vērsta uz iedzīvotāju un dabas pasargāšanu. Šāda projekta MK akcepts varētu neatgriezeniski ietekmēt piekrastes biotopu un vaskulāro augu sugas.
ZEMES ĪPAŠNIEKU AKCEPTS
Vairākām ieceres teritoriju sarakstā iekļautām zemes vienībām nav ņemtas vērā Vispārīgo plānošanas noteikumu 163.punkta prasības. Iesniegumam nav pievienota informācija par zemes īpašnieku informēšanu par plānotajiem Teritorijas plānojuma grozījumiem, kā arī nav pievienota neviena zemes īpašnieka piekrišana lokālplānojuma izstrādei, lai izmainītu Teritorijas plānojumā noteiktās funkcionālās zonas no Mežu teritorijas (M) un Lauku teritorijas (L) uz jaunu indeksētu apakšzonu funkcionālajās zonās
Meža teritorija (M) un Lauku zemes (L), kurās tiktu pieļauta energoapgādes uzņēmuma apbūve,
ietverot vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanas iespējas, kā arī veikt no tā izrietošas izmaiņas.
❌ Ierosinātājam akcepta saņemšanai jāiesniedz zemes īpašnieku piekrišana lokālplānojuma izstrādei, lai izmanītu funkcionālās zonas ar iespēju būvēt vēja elektrostacijas. Bez zemes īpašnieku piekrišanas MK akcepts ir prettiesisks!
11.01.2026. 19:45
Privātpersona
Iebilstu PRET paredzētās Vēja elektrostaciju parka izbūves. Šī izbūve kaitē Latvijas cilvēkam, dzīvniekiem un dabai. Nav pieļaujama Latvijas dabas iznīcināšana tādā apjomā, bioloģiskas daudzveidības iznīcināšana, kā vārdā tas notiek?
11.01.2026. 19:47
Fiziska persona
1. K2 Ventum vēja elektrostaciju parka būvniecība un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novadā un Kuldīgas novadā, Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma, ceturtajā redakcijā ir nepatiesi norādīts (2.4.punkts), ka K2Ventum vēja parka būvniecības iecere atbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam un tiesību aktiem.
Pašlaik spēkā esošajā teritorijas plānojumā šī teritorija nav vēja parku būvniecībai atļautā zona, kā arī pašvaldība ir noraidījusi attīstītāja iesniegumu lokālplānojuma izstrādei.
2. Absolūti liekākā daļa paredzētās vēja parka teritorijas atrodas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā.
Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā noteikti šādi ierobežojumi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā: “ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Sadalot zemes gabalu vairākos zemes gabalos, katra zemes gabala platība nedrīkst būt mazāka par trim hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemes gabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus paredz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā”.
VES navstarp Aizsargjoslu likuma 36.pantā norādītajām “infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvēm”. Līdz ar to VES būvniecība Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā, tajā skaitā 5 km ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, ir aizliegta.
EVA atzinumā tiek apgalvots, ka Aizsargjoslu likuma normas nav jāpiemēro, jo tās esot pretrunā jaunākam normatīvajam aktam – Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās
energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums
Aizsargjoslu likuma normas ir uzskatāmas par speciālajām normām, kuras attiecas uz noteiktām teritorijām ar īpašu regulējumu, un tām ir augstāks spēks par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu, kurš attiecas uz visu Latvijas teritoriju. Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
3. Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus. Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
4. Dabas aizsardzības pārvalde nav atbalstījusi projekta attīstītāja IVN paustā nosacījuma “Tiks ņemts vērā būvprojekta izstrādes laikā” izmantošanu. IVN Ziņojumam ir jāsniedz pamatota informācija par sagaidāmajām ietekmēm un jāparedz konkrēti pasākumi to mazināšanai un nevar atsaukties uz pasākumiem, kas tikai “tiks izvērtēti”, bet nav zināms, vai tiks ņemti vērā būvprojektā.
Dabas aizsardzības pārvalde nav guvusi pārliecību par to, vai un kādā apmērā plānots ievērot sugu un biotopu ekspertu atzinumos izvirzītās rekomendācijas un nosacījumus, lai varētu izdarīt secinājumu, ka Paredzētajai darbībai nebūs būtiskas ietekmes uz biotopiem un īpaši aizsargājamām vaskulāro augu sugām.
Pašlaik valstī nepastāv nekāda regulējuma, kas noteiktu VES ietekmes apmēra nozīmīgumu, līdz ar to ir milzīga vieta interpretācijai, kas no pašreizējās pieredzes ar vēja attīstītājiem nebūs vērsta uz iedzīvotāju un dabas pasargāšanu. Šāda projekta MK akcepts varētu neatgriezeniski ietekmēt piekrastes biotopu un vaskulāro augu sugas.
5.IVN ietvaros modelētie trokšņa un zemfrekvences trokšņa rezultāti, kā arī mirgošanas rādījumi vairākās viensētās būtiski pārsniedz izmantotos robežlielumus.
Tā kā Latvijā nepastāv šo parametru ierobežojošo normatīvu un kontroles mehānismu ierosinātāja solījumi tos ievērot nerada paļāvību. Neesoši normatīvi zemas frekvences trokšņa novērtējumā apdraud iedzīvotājus no vēja parka radītām veselības problēmām.
Kā to pierāda starptautiski pētījumi, vēja parku attīstītāji nenodrošina patiesās trokšņa fiziskās sajūtas novērtējumu. IVN zemas frekevnces torksnis tiek novērtēts neatbilstošā fizikālā skalā.
Latvijā nav definēts konkrēts mehānisms iedzīvotāju komunikācijai ar izstrādātāju trokšņa līmeņu pārsniegšanas gadījumā. MK akcepts šāda veida projektiem rada apdraudējumu sabiedrības veselībai.
6. Sabiedrības attieksme pret ieceri ir bijusi viena no visskaļākajām Latvijā. Absolūtais vairākums Sakas pagasta un Pāvilostas iedzīvotāju, viesu un ieinteresēto publiski ar balsi vai vārdu izteikuši savus argumentus PRET ieceres realizāciju:
Atklāto vēstuli Prezidentam 2024.gadā parakstīja 444 iedzīvotāji, lūdzot apstādināt ieceres turpmāku virzību;
Pāvilostas tūrisma biedrības aptaujā 791 respondents norādīja, ka Pāvilostas pievilcība tiks apdraudēta, ja projekts tiks realizēts;
Pirmās redakcijas sabiedriskajā apspriešana piedalījās 213 dalībnieki, no kuriem visi (izņemot ar projekta attīstītājiem saistītās personas) piecēlās kājās paužot savu attieksmi PRET ieceri;
Iesniegumu PRET k2Ventum 3. redakciju 2025.gadā parakstīja 318 vietējo iedzīvotāju;
Konferencei 2025.gada februāri pietiecās vairāk kā 150 klausītāji;
Manabalss iniciatīva «Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām» 2025.gadā savāca 10 170 parakstus tādejādi aizstāvot Aizsargjoslu likumā noteiktās normas.
k2Ventum 3.redakcijas sabiedriskā apspriešanā piedalījās klātienē un attālināti piedalījās 689 cilvēki
MK akcepts šim projektam pieviltu tūkstošiem šīs valsts iedzīvotāju, kas jūt draudus par savām mājām, mīļāko vasaras galamērķi kā arī Latvijas bagātību. Nevienā no IVN stadijām šī apjoma sabiedriskā iesaiste NAV novērtēta. Uz sabiedrības jautājumiem NAV atbildēts pēc būtības. Sabiedrība ir maldinātā, mānīta, uzpirkta un ietekmēta, lai tikai attīstītājs iegūtu labvēlīgu lēmumu.
Pašlaik spēkā esošajā teritorijas plānojumā šī teritorija nav vēja parku būvniecībai atļautā zona, kā arī pašvaldība ir noraidījusi attīstītāja iesniegumu lokālplānojuma izstrādei.
2. Absolūti liekākā daļa paredzētās vēja parka teritorijas atrodas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā.
Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā noteikti šādi ierobežojumi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā: “ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Sadalot zemes gabalu vairākos zemes gabalos, katra zemes gabala platība nedrīkst būt mazāka par trim hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemes gabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus paredz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā”.
VES navstarp Aizsargjoslu likuma 36.pantā norādītajām “infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvēm”. Līdz ar to VES būvniecība Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā, tajā skaitā 5 km ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, ir aizliegta.
EVA atzinumā tiek apgalvots, ka Aizsargjoslu likuma normas nav jāpiemēro, jo tās esot pretrunā jaunākam normatīvajam aktam – Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās
energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums
Aizsargjoslu likuma normas ir uzskatāmas par speciālajām normām, kuras attiecas uz noteiktām teritorijām ar īpašu regulējumu, un tām ir augstāks spēks par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu, kurš attiecas uz visu Latvijas teritoriju. Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
3. Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus. Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
4. Dabas aizsardzības pārvalde nav atbalstījusi projekta attīstītāja IVN paustā nosacījuma “Tiks ņemts vērā būvprojekta izstrādes laikā” izmantošanu. IVN Ziņojumam ir jāsniedz pamatota informācija par sagaidāmajām ietekmēm un jāparedz konkrēti pasākumi to mazināšanai un nevar atsaukties uz pasākumiem, kas tikai “tiks izvērtēti”, bet nav zināms, vai tiks ņemti vērā būvprojektā.
Dabas aizsardzības pārvalde nav guvusi pārliecību par to, vai un kādā apmērā plānots ievērot sugu un biotopu ekspertu atzinumos izvirzītās rekomendācijas un nosacījumus, lai varētu izdarīt secinājumu, ka Paredzētajai darbībai nebūs būtiskas ietekmes uz biotopiem un īpaši aizsargājamām vaskulāro augu sugām.
Pašlaik valstī nepastāv nekāda regulējuma, kas noteiktu VES ietekmes apmēra nozīmīgumu, līdz ar to ir milzīga vieta interpretācijai, kas no pašreizējās pieredzes ar vēja attīstītājiem nebūs vērsta uz iedzīvotāju un dabas pasargāšanu. Šāda projekta MK akcepts varētu neatgriezeniski ietekmēt piekrastes biotopu un vaskulāro augu sugas.
5.IVN ietvaros modelētie trokšņa un zemfrekvences trokšņa rezultāti, kā arī mirgošanas rādījumi vairākās viensētās būtiski pārsniedz izmantotos robežlielumus.
Tā kā Latvijā nepastāv šo parametru ierobežojošo normatīvu un kontroles mehānismu ierosinātāja solījumi tos ievērot nerada paļāvību. Neesoši normatīvi zemas frekvences trokšņa novērtējumā apdraud iedzīvotājus no vēja parka radītām veselības problēmām.
Kā to pierāda starptautiski pētījumi, vēja parku attīstītāji nenodrošina patiesās trokšņa fiziskās sajūtas novērtējumu. IVN zemas frekevnces torksnis tiek novērtēts neatbilstošā fizikālā skalā.
Latvijā nav definēts konkrēts mehānisms iedzīvotāju komunikācijai ar izstrādātāju trokšņa līmeņu pārsniegšanas gadījumā. MK akcepts šāda veida projektiem rada apdraudējumu sabiedrības veselībai.
6. Sabiedrības attieksme pret ieceri ir bijusi viena no visskaļākajām Latvijā. Absolūtais vairākums Sakas pagasta un Pāvilostas iedzīvotāju, viesu un ieinteresēto publiski ar balsi vai vārdu izteikuši savus argumentus PRET ieceres realizāciju:
Atklāto vēstuli Prezidentam 2024.gadā parakstīja 444 iedzīvotāji, lūdzot apstādināt ieceres turpmāku virzību;
Pāvilostas tūrisma biedrības aptaujā 791 respondents norādīja, ka Pāvilostas pievilcība tiks apdraudēta, ja projekts tiks realizēts;
Pirmās redakcijas sabiedriskajā apspriešana piedalījās 213 dalībnieki, no kuriem visi (izņemot ar projekta attīstītājiem saistītās personas) piecēlās kājās paužot savu attieksmi PRET ieceri;
Iesniegumu PRET k2Ventum 3. redakciju 2025.gadā parakstīja 318 vietējo iedzīvotāju;
Konferencei 2025.gada februāri pietiecās vairāk kā 150 klausītāji;
Manabalss iniciatīva «Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām» 2025.gadā savāca 10 170 parakstus tādejādi aizstāvot Aizsargjoslu likumā noteiktās normas.
k2Ventum 3.redakcijas sabiedriskā apspriešanā piedalījās klātienē un attālināti piedalījās 689 cilvēki
MK akcepts šim projektam pieviltu tūkstošiem šīs valsts iedzīvotāju, kas jūt draudus par savām mājām, mīļāko vasaras galamērķi kā arī Latvijas bagātību. Nevienā no IVN stadijām šī apjoma sabiedriskā iesaiste NAV novērtēta. Uz sabiedrības jautājumiem NAV atbildēts pēc būtības. Sabiedrība ir maldinātā, mānīta, uzpirkta un ietekmēta, lai tikai attīstītājs iegūtu labvēlīgu lēmumu.
11.01.2026. 19:49
Velga Vītola - Kļava
IVN ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi, kas izteikti par IVN ziņojuma 3. redakciju, jo:
– sabiedrības iebildumi nav analizēti, ne pieņemti, ne noraidīti ar argumentētu pamatojumu;
– tas ir tiešā pretrunā likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 15. pantam un Ministru kabineta noteikumiem Nr.18;
– sabiedrības līdzdalība līdz ar to nav nodrošināta atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, IVN process ir procedurāli un materiāltiesiski nepilnīgs, un uz tā pamata pieņemt lēmumu nav tiesiski pieļaujami.
– sabiedrības iebildumi nav analizēti, ne pieņemti, ne noraidīti ar argumentētu pamatojumu;
– tas ir tiešā pretrunā likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 15. pantam un Ministru kabineta noteikumiem Nr.18;
– sabiedrības līdzdalība līdz ar to nav nodrošināta atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, IVN process ir procedurāli un materiāltiesiski nepilnīgs, un uz tā pamata pieņemt lēmumu nav tiesiski pieļaujami.
11.01.2026. 19:50
Velga Vītola-Kļava
IVN ziņojumā nav pierādīts, ka plānotā darbība neradīs būtisku ietekmi uz biotopiem un īpaši aizsargājamām sugām, jo:
– Dabas aizsardzības pārvalde nav atbalstījusi pieeju, ka ietekmes novēršanas pasākumi “tiks ņemti vērā būvprojekta izstrādes stadijā”;
– IVN mērķis ir savlaicīgi identificēt, izvērtēt un paredzēt ietekmes uz vidi, kā arī noteikt konkrētus pasākumus to novēršanai vai mazināšanai, nevis atlikt šo izvērtējumu uz turpmākām projekta stadijām;
– Latvijā nepastāv normatīvi noteikti vēja elektrostaciju ietekmes nozīmīguma sliekšņi, kas liedz objektīvi un pārbaudāmi izvērtēt plānotās darbības ietekmi uz biotopiem un aizsargājamām sugām.
Līdz ar to nav iespējams izdarīt tiesiski pamatotu secinājumu, ka plānotajai darbībai nebūs būtiskas ietekmes uz piekrastes dabas vērtībām, un Ministru kabineta akcepts šādai iecerei nav pieļaujams.
– Dabas aizsardzības pārvalde nav atbalstījusi pieeju, ka ietekmes novēršanas pasākumi “tiks ņemti vērā būvprojekta izstrādes stadijā”;
– IVN mērķis ir savlaicīgi identificēt, izvērtēt un paredzēt ietekmes uz vidi, kā arī noteikt konkrētus pasākumus to novēršanai vai mazināšanai, nevis atlikt šo izvērtējumu uz turpmākām projekta stadijām;
– Latvijā nepastāv normatīvi noteikti vēja elektrostaciju ietekmes nozīmīguma sliekšņi, kas liedz objektīvi un pārbaudāmi izvērtēt plānotās darbības ietekmi uz biotopiem un aizsargājamām sugām.
Līdz ar to nav iespējams izdarīt tiesiski pamatotu secinājumu, ka plānotajai darbībai nebūs būtiskas ietekmes uz piekrastes dabas vērtībām, un Ministru kabineta akcepts šādai iecerei nav pieļaujams.
11.01.2026. 19:55
Ieva Ancāne
Kategoriski iebilstu pret K2 Ventum vēja fermas būvniecību Dienvidkurzemes novadā:
Vēja enerģijas attīstību regulējošās valsts tiesību normas šobrīd ir savstarpēji pretrunīgas un to interpretācija valsts pārvaldē ir nesaskaņota, tas rada nopietnu tiesisko nenoteiktību. Konstatējams apdraudējums pašvaldības autonomijai, proti, pašvaldības spējai īstenot likumā noteikto autonomo funkciju, ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanu.
Šādos apstākļos centrālā problēma ir valsts iestāžu kļūdainā normu piemērošana, piešķirot priekšroku Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam (turpmāk - Atvieglotās kārtības likumam) kā vispārīgam procesuālam regulējumam, ignorējot Aizsargjoslu likuma 36. pantu, kas ir speciālā norma, (lex specialis derogatlegi generali)princips piekrastes aizsardzībā.
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums) mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus.
Nav mazsvarīgi, ka ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas. Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku.
Vēja enerģijas attīstību regulējošās valsts tiesību normas šobrīd ir savstarpēji pretrunīgas un to interpretācija valsts pārvaldē ir nesaskaņota, tas rada nopietnu tiesisko nenoteiktību. Konstatējams apdraudējums pašvaldības autonomijai, proti, pašvaldības spējai īstenot likumā noteikto autonomo funkciju, ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanu.
Šādos apstākļos centrālā problēma ir valsts iestāžu kļūdainā normu piemērošana, piešķirot priekšroku Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam (turpmāk - Atvieglotās kārtības likumam) kā vispārīgam procesuālam regulējumam, ignorējot Aizsargjoslu likuma 36. pantu, kas ir speciālā norma, (lex specialis derogatlegi generali)princips piekrastes aizsardzībā.
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums) mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus.
Nav mazsvarīgi, ka ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas. Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku.
11.01.2026. 19:58
Velga Vītola - Kļava
IVN dokumentācijā nav sniegta informācija par visu tieši skarto, tostarp piegulošo, zemes īpašnieku informēšanu un iesaisti, kā arī nav pievienotas viņu piekrišanas lokālplānojuma izstrādei. Līdz ar to nav konstatējams, ka plānotās darbības īstenošanai ir izpildīti normatīvajos aktos noteiktie priekšnoteikumi, un ieceres apstiprināšana nav tiesiski pieļaujama.
11.01.2026. 20:05
Fiziska persona
Iebilstu!
11.01.2026. 20:06
Velga Vītola-Kļava
Plānotā vēja elektrostaciju parka ietvaros piemērojamā 800 m aizsargjosla rada būtiskus ierobežojumus piegulošo zemes īpašumu izmantošanai.
Šo ierobežojumu rezultātā tiek liegtas vai būtiski ierobežotas nākotnes apbūves iespējas, kā arī samazināta īpašumu izmantošanas un attīstības iespējamība. Faktiski tas nozīmē netiešu īpašuma vērtības samazinājumu, nenodrošinot atbilstošu kompensācijas mehānismu.
Šāds ierobežojums nav samērīgs un neatbilst Satversmē nostiprinātajām īpašuma tiesībām, līdz ar to Ministru kabineta akcepts radītu nesamērīgu pamattiesību ierobežojumu.
Šo ierobežojumu rezultātā tiek liegtas vai būtiski ierobežotas nākotnes apbūves iespējas, kā arī samazināta īpašumu izmantošanas un attīstības iespējamība. Faktiski tas nozīmē netiešu īpašuma vērtības samazinājumu, nenodrošinot atbilstošu kompensācijas mehānismu.
Šāds ierobežojums nav samērīgs un neatbilst Satversmē nostiprinātajām īpašuma tiesībām, līdz ar to Ministru kabineta akcepts radītu nesamērīgu pamattiesību ierobežojumu.
11.01.2026. 20:07
Velga Vītola-Kļava
VN ietvaros sniegtais trokšņa, zemfrekvences trokšņa un ēnu mirgošanas ietekmes izvērtējums nenodrošina pienācīgu cilvēka veselības aizsardzību.
Latvijā nav noteikti skaidri normatīvie ierobežojumi un efektīvi uzraudzības mehānismi attiecībā uz zemfrekvences troksni un mirgošanas ietekmi, līdz ar to nav iespējams nodrošināt šo ietekmju kontroli praksē. IVN izvērtējumā izmantotās metodikas neļauj objektīvi novērtēt faktiskās ietekmes uz iedzīvotāju veselību.
Ņemot vērā minēto, plānotās darbības apstiprināšana rada pamatotu risku sabiedrības veselībai un nav uzskatāma par tiesiski pieļaujamu.
Latvijā nav noteikti skaidri normatīvie ierobežojumi un efektīvi uzraudzības mehānismi attiecībā uz zemfrekvences troksni un mirgošanas ietekmi, līdz ar to nav iespējams nodrošināt šo ietekmju kontroli praksē. IVN izvērtējumā izmantotās metodikas neļauj objektīvi novērtēt faktiskās ietekmes uz iedzīvotāju veselību.
Ņemot vērā minēto, plānotās darbības apstiprināšana rada pamatotu risku sabiedrības veselībai un nav uzskatāma par tiesiski pieļaujamu.
11.01.2026. 20:08
Velga Vītola - Kļava
Sabiedrības attieksme pret plānoto vēja elektrostaciju parka ieceri ir bijusi konsekventi un dokumentēti negatīva, ko apliecina plaša sabiedrības līdzdalība sabiedriskajās apspriešanās, iesniegumos, aptaujās, kolektīvās iniciatīvās un publiskās aktivitātēs.
Tomēr IVN procesā šāda mēroga sabiedrības pretestība nav izvērtēta pēc būtības, un uz sabiedrības izteiktajiem iebildumiem nav sniegtas argumentētas atbildes.
Līdz ar to plānotās darbības apstiprināšana ignorētu sabiedrības viedokli un grautu sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesam.
Tomēr IVN procesā šāda mēroga sabiedrības pretestība nav izvērtēta pēc būtības, un uz sabiedrības izteiktajiem iebildumiem nav sniegtas argumentētas atbildes.
Līdz ar to plānotās darbības apstiprināšana ignorētu sabiedrības viedokli un grautu sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesam.
11.01.2026. 20:09
Kristīne Nabokina
Labdien! Es kategoriski iebilstu pret Ziemupes mežu izciršanu un K2 Ventum vēja elektrostaciju parka būvniecību! Tas apdraud dabas liegumu "Ziemupe", "Grīņu dabas rezervātu" un vietējos iedzīvotājus. Šajā apkārtnē piekrastes daļā ir ļoti augsta putnu biezība, turbīnu rotēšana un troksnis var būtiski kaitēt putnu migrācijai un ligzdošanai! Meža izciršana aizsargjoslā veicinās krasta nobrukumu un straujākas klimata izmaiņas.
NEPATIESA INFORMĀCIJA EVA ATZINUMĀ
“K2 Ventum vēja elektrostaciju parka būvniecība un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novadā un Kuldīgas novadā, Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma, ceturtajā redakcijā ir nepatiesi norādīts (2.4.punkts), ka K2Ventum vēja parka būvniecības iecere atbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam un tiesību aktiem.
Pašlaik spēkā esošajā teritorijas plānojumā šī teritorija nav vēja parku būvniecībai atļautā zona, kā arī pašvaldība ir noraidījusi attīstītāja iesniegumu lokālplānojuma izstrādei.
Enerģētikas un vides aģentūras atzinumā paustais ir nepatiess, kas norāda, ka šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs.
NEATBILSTĪBA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM
Vēja parka teritorijā piemērojami Pāvilostas novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – “TIAN”).
TIAN 303. punktā ir noteikts: “Vēja elektrostaciju ar maksimālo jaudu vairāk kā 20 kilovati plānošana un būvniecība, kā arī esošo izmantošana atļauta tikai teritorijas plānojuma grafiskās daļas noteiktajās vietās Lauku zemēs ar indeksiem LR – 5 un LR – 9.”
K2 vēja parks neatrodas zemēs ar indeksiem LR – 5 un LR – 9, līdz ar to tā būvniecības iecere neatbilst TIAN, kas norāda, ka vēja parka teritorija ir pretrunā ar aktuālo teritorijas plānojumu, ka norāda, ka šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs
AIZSARGJOSLU LIKUMA NEIEVĒROŠANA
Absolūti liekākā daļa paredzētās vēja parka teritorijas atrodas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā.
Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā noteikti šādi ierobežojumi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā: “ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Sadalot zemes gabalu vairākos zemes gabalos, katra zemes gabala platība nedrīkst būt mazāka par trim hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemes gabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus paredz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā”.
VES nav starp Aizsargjoslu likuma 36.pantā norādītajām “infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvēm”. Līdz ar to VES būvniecība Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā, tajā skaitā 5 km ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, ir aizliegta.
EVA atzinumā tiek apgalvots, ka Aizsargjoslu likuma normas nav jāpiemēro, jo tās esot pretrunā jaunākam normatīvajam aktam – Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās
energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums
Aizsargjoslu likuma normas ir uzskatāmas par speciālajām normām, kuras attiecas uz noteiktām teritorijām ar īpašu regulējumu, un tām ir augstāks spēks par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu, kurš attiecas uz visu Latvijas teritoriju.
Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
IVN ZIŅOJUMA APSPRIEŠANA
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.
Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus. Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
SABIEDRĪBAS IEBILDUMI
Ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas.
Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku. Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
IVN NORMU IEVĒROŠANA – DABA
Dabas aizsardzības pārvalde nav atbalstījusi projekta attīstītāja IVN paustā nosacījuma “Tiks ņemts vērā būvprojekta izstrādes laikā” izmantošanu. IVN Ziņojumam ir jāsniedz pamatota informācija par sagaidāmajām ietekmēm un jāparedz konkrēti pasākumi to mazināšanai un nevar atsaukties uz pasākumiem, kas tikai “tiks izvērtēti”, bet nav zināms, vai tiks ņemti vērā būvprojektā.
Dabas aizsardzības pārvalde nav guvusi pārliecību par to, vai un kādā apmērā plānots ievērot sugu un biotopu ekspertu atzinumos izvirzītās rekomendācijas un nosacījumus, lai varētu izdarīt secinājumu, ka Paredzētajai darbībai nebūs būtiskas ietekmes uz biotopiem un īpaši aizsargājamām vaskulāro augu sugām.
Pašlaik valstī nepastāv nekāda regulējuma, kas noteiktu VES ietekmes apmēra nozīmīgumu, līdz ar to ir milzīga vieta interpretācijai, kas no pašreizējās pieredzes ar vēja attīstītājiem nebūs vērsta uz iedzīvotāju un dabas pasargāšanu. Šāda projekta MK akcepts varētu neatgriezeniski ietekmēt piekrastes biotopu un vaskulāro augu sugas.
ZEMES ĪPAŠNIEKU AKCEPTS
Vairākām ieceres teritoriju sarakstā iekļautām zemes vienībām nav ņemtas vērā Vispārīgo plānošanas noteikumu 163.punkta prasības. Iesniegumam nav pievienota informācija par zemes īpašnieku informēšanu par plānotajiem Teritorijas plānojuma grozījumiem, kā arī nav pievienota neviena zemes īpašnieka piekrišana lokālplānojuma izstrādei, lai izmainītu Teritorijas plānojumā noteiktās funkcionālās zonas no Mežu teritorijas (M) un Lauku teritorijas (L) uz jaunu indeksētu apakšzonu funkcionālajās zonās
Meža teritorija (M) un Lauku zemes (L), kurās tiktu pieļauta energoapgādes uzņēmuma apbūve,
ietverot vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanas iespējas, kā arī veikt no tā izrietošas izmaiņas.
Ierosinātājam akcepta saņemšanai jāiesniedz zemes īpašnieku piekrišana lokālplānojuma izstrādei, lai izmanītu funkcionālās zonas ar iespēju būvēt vēja elektrostacijas. Bez zemes īpašnieku piekrišanas MK akcepts ir prettiesisks!
APGRŪTINĀJUMS ZEMJU ĪPAŠNIEKIEM
MK Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiNr.240 paredz vēja elektrostaciju izbūvi ne tuvāk kā 800m no dzīvojamās apbūves līdz vēja elektrostacijām ar jaudu virs 2MW. Ja noteikumu norma tiek piemērota, tad rodas situācija, izvietojot vēja elektrostaciju uz zemes īpašnieka robežas, ievērojot 800m attālumu, daļa īpašuma ir apgrūtināta un nekāda turpmākā dzīvojamā apbūve šajā teritorijā nav pieļaujama. Tā vēja elektrostacijas izbūve pārkāpj Satversmē nodefinētās tiesības uz īpašumu un tā izmantošanas tiesības.
k2Ventum projekta kontekstā šādi ir 6 māju īpašnieki, no kuriem dažiem apgrūtinātās zemes joslas platums ir gandrīz 300m.
Projekta MK akcepts rada būtisku Satversmē nodefinēto tiesību pārkāpumu!
IVN NORMU IEVĒROŠANA – CILVĒKA VESELĪBA
IVN ietvaros modelētie trokšņa un zemfrekvences trokšņa rezultāti, kā arī mirgošanas rādījumi vairākās viensētās būtiski pārsniedz izmantotos robežlielumus.
Tā kā Latvijā nepastāv šo parametru ierobežojošo normatīvu un kontroles mehānismu ierosinātāja solījumi tos ievērot, tas nerada paļāvību. Neesoši normatīvi zemas frekvences trokšņa novērtējumā apdraud iedzīvotājus no vēja parka radītām veselības problēmām.
Kā to pierāda starptautiski pētījumi, vēja parku attīstītāji nenodrošina patiesās trokšņa fiziskās sajūtas novērtējumu. IVN zemas frekvences torksnis tiek novērtēts neatbilstošā fizikālā skalā.
Latvijā nav definēts konkrēts mehānisms iedzīvotāju komunikācijai ar izstrādātāju trokšņa līmeņu pārsniegšanas gadījumā. MK akcepts šāda veida projektiem rada apdraudējumu sabiedrības veselībai.
SABIEDRĪBAS NOSKAŅA ATTIECĪBĀ UZ PLĀNOTO DARBĪBU
Sabiedrības attieksme pret ieceri ir bijusi viena no visskaļākajām Latvijā. Absolūtais vairākums Sakas pagasta un Pāvilostas iedzīvotāju, viesu un ieinteresēto publiski ar balsi vai vārdu izteikuši savus argumentus PRET ieceres realizāciju:
Atklāto vēstuli Prezidentam 2024.gadā parakstīja 444 iedzīvotāji, lūdzot apstādināt ieceres turpmāku virzību;
Pāvilostas tūrisma biedrības aptaujā 791 respondents norādīja, ka Pāvilostas pievilcība tiks apdraudēta, ja projekts tiks realizēts;
Pirmās redakcijas sabiedriskajā apspriešana piedalījās 213 dalībnieki, no kuriem visi (izņemot ar projekta attīstītājiem saistītās personas) piecēlās kājās paužot savu attieksmi PRET ieceri;
Iesniegumu PRET k2Ventum 3. redakciju 2025.gadā parakstīja 318 vietējo iedzīvotāju;
Konferencei 2025.gada februāri pietiecās vairāk kā 150 klausītāji;
Manabalss iniciatīva «Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām» 2025.gadā savāca 10 170 parakstus tādejādi aizstāvot Aizsargjoslu likumā noteiktās normas.
k2Ventum 3.redakcijas sabiedriskā apspriešanā piedalījās klātienē un attālināti piedalījās 689 cilvēki
MK akcepts šim projektam pieviltu tūkstošiem šīs valsts iedzīvotāju, kas jūt draudus par savām mājām, mīļāko vasaras galamērķi, kā arī Latvijas bagātību. Nevienā no IVN stadijām šī apjoma sabiedriskā iesaiste NAV novērtēta. Uz sabiedrības jautājumiem NAV atbildēts pēc būtības. Sabiedrība ir maldināta, mānīta, uzpirkta un ietekmēta, lai tikai attīstītājs iegūtu labvēlīgu lēmumu.
Iebilstu pret K2 Ventum vēja parka ieceri!
Kristīne Nabokina
NEPATIESA INFORMĀCIJA EVA ATZINUMĀ
“K2 Ventum vēja elektrostaciju parka būvniecība un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novadā un Kuldīgas novadā, Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma, ceturtajā redakcijā ir nepatiesi norādīts (2.4.punkts), ka K2Ventum vēja parka būvniecības iecere atbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam un tiesību aktiem.
Pašlaik spēkā esošajā teritorijas plānojumā šī teritorija nav vēja parku būvniecībai atļautā zona, kā arī pašvaldība ir noraidījusi attīstītāja iesniegumu lokālplānojuma izstrādei.
Enerģētikas un vides aģentūras atzinumā paustais ir nepatiess, kas norāda, ka šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs.
NEATBILSTĪBA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM
Vēja parka teritorijā piemērojami Pāvilostas novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – “TIAN”).
TIAN 303. punktā ir noteikts: “Vēja elektrostaciju ar maksimālo jaudu vairāk kā 20 kilovati plānošana un būvniecība, kā arī esošo izmantošana atļauta tikai teritorijas plānojuma grafiskās daļas noteiktajās vietās Lauku zemēs ar indeksiem LR – 5 un LR – 9.”
K2 vēja parks neatrodas zemēs ar indeksiem LR – 5 un LR – 9, līdz ar to tā būvniecības iecere neatbilst TIAN, kas norāda, ka vēja parka teritorija ir pretrunā ar aktuālo teritorijas plānojumu, ka norāda, ka šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs
AIZSARGJOSLU LIKUMA NEIEVĒROŠANA
Absolūti liekākā daļa paredzētās vēja parka teritorijas atrodas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā.
Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā noteikti šādi ierobežojumi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā: “ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Sadalot zemes gabalu vairākos zemes gabalos, katra zemes gabala platība nedrīkst būt mazāka par trim hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemes gabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus paredz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā”.
VES nav starp Aizsargjoslu likuma 36.pantā norādītajām “infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvēm”. Līdz ar to VES būvniecība Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā, tajā skaitā 5 km ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, ir aizliegta.
EVA atzinumā tiek apgalvots, ka Aizsargjoslu likuma normas nav jāpiemēro, jo tās esot pretrunā jaunākam normatīvajam aktam – Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās
energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums
Aizsargjoslu likuma normas ir uzskatāmas par speciālajām normām, kuras attiecas uz noteiktām teritorijām ar īpašu regulējumu, un tām ir augstāks spēks par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu, kurš attiecas uz visu Latvijas teritoriju.
Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
IVN ZIŅOJUMA APSPRIEŠANA
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.
Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus. Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
SABIEDRĪBAS IEBILDUMI
Ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas.
Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku. Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
IVN NORMU IEVĒROŠANA – DABA
Dabas aizsardzības pārvalde nav atbalstījusi projekta attīstītāja IVN paustā nosacījuma “Tiks ņemts vērā būvprojekta izstrādes laikā” izmantošanu. IVN Ziņojumam ir jāsniedz pamatota informācija par sagaidāmajām ietekmēm un jāparedz konkrēti pasākumi to mazināšanai un nevar atsaukties uz pasākumiem, kas tikai “tiks izvērtēti”, bet nav zināms, vai tiks ņemti vērā būvprojektā.
Dabas aizsardzības pārvalde nav guvusi pārliecību par to, vai un kādā apmērā plānots ievērot sugu un biotopu ekspertu atzinumos izvirzītās rekomendācijas un nosacījumus, lai varētu izdarīt secinājumu, ka Paredzētajai darbībai nebūs būtiskas ietekmes uz biotopiem un īpaši aizsargājamām vaskulāro augu sugām.
Pašlaik valstī nepastāv nekāda regulējuma, kas noteiktu VES ietekmes apmēra nozīmīgumu, līdz ar to ir milzīga vieta interpretācijai, kas no pašreizējās pieredzes ar vēja attīstītājiem nebūs vērsta uz iedzīvotāju un dabas pasargāšanu. Šāda projekta MK akcepts varētu neatgriezeniski ietekmēt piekrastes biotopu un vaskulāro augu sugas.
ZEMES ĪPAŠNIEKU AKCEPTS
Vairākām ieceres teritoriju sarakstā iekļautām zemes vienībām nav ņemtas vērā Vispārīgo plānošanas noteikumu 163.punkta prasības. Iesniegumam nav pievienota informācija par zemes īpašnieku informēšanu par plānotajiem Teritorijas plānojuma grozījumiem, kā arī nav pievienota neviena zemes īpašnieka piekrišana lokālplānojuma izstrādei, lai izmainītu Teritorijas plānojumā noteiktās funkcionālās zonas no Mežu teritorijas (M) un Lauku teritorijas (L) uz jaunu indeksētu apakšzonu funkcionālajās zonās
Meža teritorija (M) un Lauku zemes (L), kurās tiktu pieļauta energoapgādes uzņēmuma apbūve,
ietverot vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanas iespējas, kā arī veikt no tā izrietošas izmaiņas.
Ierosinātājam akcepta saņemšanai jāiesniedz zemes īpašnieku piekrišana lokālplānojuma izstrādei, lai izmanītu funkcionālās zonas ar iespēju būvēt vēja elektrostacijas. Bez zemes īpašnieku piekrišanas MK akcepts ir prettiesisks!
APGRŪTINĀJUMS ZEMJU ĪPAŠNIEKIEM
MK Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiNr.240 paredz vēja elektrostaciju izbūvi ne tuvāk kā 800m no dzīvojamās apbūves līdz vēja elektrostacijām ar jaudu virs 2MW. Ja noteikumu norma tiek piemērota, tad rodas situācija, izvietojot vēja elektrostaciju uz zemes īpašnieka robežas, ievērojot 800m attālumu, daļa īpašuma ir apgrūtināta un nekāda turpmākā dzīvojamā apbūve šajā teritorijā nav pieļaujama. Tā vēja elektrostacijas izbūve pārkāpj Satversmē nodefinētās tiesības uz īpašumu un tā izmantošanas tiesības.
k2Ventum projekta kontekstā šādi ir 6 māju īpašnieki, no kuriem dažiem apgrūtinātās zemes joslas platums ir gandrīz 300m.
Projekta MK akcepts rada būtisku Satversmē nodefinēto tiesību pārkāpumu!
IVN NORMU IEVĒROŠANA – CILVĒKA VESELĪBA
IVN ietvaros modelētie trokšņa un zemfrekvences trokšņa rezultāti, kā arī mirgošanas rādījumi vairākās viensētās būtiski pārsniedz izmantotos robežlielumus.
Tā kā Latvijā nepastāv šo parametru ierobežojošo normatīvu un kontroles mehānismu ierosinātāja solījumi tos ievērot, tas nerada paļāvību. Neesoši normatīvi zemas frekvences trokšņa novērtējumā apdraud iedzīvotājus no vēja parka radītām veselības problēmām.
Kā to pierāda starptautiski pētījumi, vēja parku attīstītāji nenodrošina patiesās trokšņa fiziskās sajūtas novērtējumu. IVN zemas frekvences torksnis tiek novērtēts neatbilstošā fizikālā skalā.
Latvijā nav definēts konkrēts mehānisms iedzīvotāju komunikācijai ar izstrādātāju trokšņa līmeņu pārsniegšanas gadījumā. MK akcepts šāda veida projektiem rada apdraudējumu sabiedrības veselībai.
SABIEDRĪBAS NOSKAŅA ATTIECĪBĀ UZ PLĀNOTO DARBĪBU
Sabiedrības attieksme pret ieceri ir bijusi viena no visskaļākajām Latvijā. Absolūtais vairākums Sakas pagasta un Pāvilostas iedzīvotāju, viesu un ieinteresēto publiski ar balsi vai vārdu izteikuši savus argumentus PRET ieceres realizāciju:
Atklāto vēstuli Prezidentam 2024.gadā parakstīja 444 iedzīvotāji, lūdzot apstādināt ieceres turpmāku virzību;
Pāvilostas tūrisma biedrības aptaujā 791 respondents norādīja, ka Pāvilostas pievilcība tiks apdraudēta, ja projekts tiks realizēts;
Pirmās redakcijas sabiedriskajā apspriešana piedalījās 213 dalībnieki, no kuriem visi (izņemot ar projekta attīstītājiem saistītās personas) piecēlās kājās paužot savu attieksmi PRET ieceri;
Iesniegumu PRET k2Ventum 3. redakciju 2025.gadā parakstīja 318 vietējo iedzīvotāju;
Konferencei 2025.gada februāri pietiecās vairāk kā 150 klausītāji;
Manabalss iniciatīva «Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām» 2025.gadā savāca 10 170 parakstus tādejādi aizstāvot Aizsargjoslu likumā noteiktās normas.
k2Ventum 3.redakcijas sabiedriskā apspriešanā piedalījās klātienē un attālināti piedalījās 689 cilvēki
MK akcepts šim projektam pieviltu tūkstošiem šīs valsts iedzīvotāju, kas jūt draudus par savām mājām, mīļāko vasaras galamērķi, kā arī Latvijas bagātību. Nevienā no IVN stadijām šī apjoma sabiedriskā iesaiste NAV novērtēta. Uz sabiedrības jautājumiem NAV atbildēts pēc būtības. Sabiedrība ir maldināta, mānīta, uzpirkta un ietekmēta, lai tikai attīstītājs iegūtu labvēlīgu lēmumu.
Iebilstu pret K2 Ventum vēja parka ieceri!
Kristīne Nabokina
11.01.2026. 20:09
Agita Kuļikovska
PRASĪJUMS
Lūdzu Ministru kabinetu noraidīt rīkojuma projektu par K2 Ventum vēja elektrostaciju parka būvniecības akceptēšanu.
Alternatīvi, ja MK uzskata akceptēšanu par iespējamu, pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams:
Saņemt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinumu par projekta nacionālās drošības risku
Saņemt AS "Latvenergo" valdes lēmumu par nesadarbošanos ar KF saistītiem uzņēmumiem
Veikt atkārtotu sabiedrisko apspriešanu par IVN 4. redakciju
Izvērtēt visus sabiedrības iebildumus pēc būtībasPRASĪJUMS
Lūdzu Ministru kabinetu noraidīt rīkojuma projektu par K2 Ventum vēja elektrostaciju parka būvniecības akceptēšanu.
Alternatīvi, ja MK uzskata akceptēšanu par iespējamu, pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams:
Saņemt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinumu par projekta nacionālās drošības risku
Saņemt AS "Latvenergo" valdes lēmumu par nesadarbošanos ar KF saistītiem uzņēmumiem
Veikt atkārtotu sabiedrisko apspriešanu par IVN 4. redakciju
Lūdzu Ministru kabinetu noraidīt rīkojuma projektu par K2 Ventum vēja elektrostaciju parka būvniecības akceptēšanu.
Alternatīvi, ja MK uzskata akceptēšanu par iespējamu, pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams:
Saņemt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinumu par projekta nacionālās drošības risku
Saņemt AS "Latvenergo" valdes lēmumu par nesadarbošanos ar KF saistītiem uzņēmumiem
Veikt atkārtotu sabiedrisko apspriešanu par IVN 4. redakciju
Izvērtēt visus sabiedrības iebildumus pēc būtībasPRASĪJUMS
Lūdzu Ministru kabinetu noraidīt rīkojuma projektu par K2 Ventum vēja elektrostaciju parka būvniecības akceptēšanu.
Alternatīvi, ja MK uzskata akceptēšanu par iespējamu, pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams:
Saņemt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinumu par projekta nacionālās drošības risku
Saņemt AS "Latvenergo" valdes lēmumu par nesadarbošanos ar KF saistītiem uzņēmumiem
Veikt atkārtotu sabiedrisko apspriešanu par IVN 4. redakciju
11.01.2026. 20:13
Fiziska persona
Esmu principiāli PRET un pievienojos visiem iepriekš minētiem iebildumiem !
11.01.2026. 20:29
Fiziska persona
Pieprasu noraidīt projektu 25- TA-2896 pilniba!
Pēc MK. Noteikumiem Nr711. (12.11.2024) grozījumiem MK.Nr 240 noteiktās robežlīnijas, kuras bija noteiktas zemajiem 70m mazāku jaudu ģenerātoriem VES>2MW, attālums līdz dzīvojamām ēkām vismaz 800m, taču jaunās paaudzes ģenerātoriem, kuru augstums ir ap 250-300m, jauda VES>50MW, attālums nav izmainīts. Eiropas valstīs noteiktai standarts:(10H) ģenerātora augstākais punkts x10. Latvijā līdz šim nav izstrādātas augstajām vēja turbīnām robežlīnijas.
ESMU PAR EKOLOĢISKU VIDI!
Pēc MK. Noteikumiem Nr711. (12.11.2024) grozījumiem MK.Nr 240 noteiktās robežlīnijas, kuras bija noteiktas zemajiem 70m mazāku jaudu ģenerātoriem VES>2MW, attālums līdz dzīvojamām ēkām vismaz 800m, taču jaunās paaudzes ģenerātoriem, kuru augstums ir ap 250-300m, jauda VES>50MW, attālums nav izmainīts. Eiropas valstīs noteiktai standarts:(10H) ģenerātora augstākais punkts x10. Latvijā līdz šim nav izstrādātas augstajām vēja turbīnām robežlīnijas.
ESMU PAR EKOLOĢISKU VIDI!
11.01.2026. 20:33
Fiziska persona
Iebildums pret K2 Ventum vēja parka būvniecības ieceri
Iebilstu pret K2 Ventum vēja elektrostaciju parka būvniecības ieceri, jo ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma ceturtajā redakcijā (2.4. punkts) ir nepatiesi norādīts, ka iecere atbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam un normatīvajiem aktiem.
Attiecīgā teritorija saskaņā ar spēkā esošo teritorijas plānojumu nav paredzēta vēja parku būvniecībai, turklāt pašvaldība ir noraidījusi attīstītāja iesniegumu lokālplānojuma izstrādei. Līdz ar to arī Enerģētikas un vides aģentūras atzinumā paustais par ieceres atbilstību ir uzskatāms par nepamatotu, un jebkāds MK akcepts šādai iecerei būtu pretlikumīgs.
Saskaņā ar Pāvilostas novada teritorijas plānojuma 2012.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (TIAN) 303. punktu vēja elektrostaciju ar jaudu virs 20 kW būvniecība ir atļauta tikai Lauku zemēs ar indeksiem LR–5 un LR–9, kurās attiecīgā iecere neatrodas.
Vienlaikus uzsveru, ka kopumā atbalstu vēja enerģijas attīstību, taču tai jānotiek stingri ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus un teritorijas plānošanas dokumentus.
11.01.2026. 20:40
Fiziska persona
Iebildumi par vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” būvniecību.
Esmu kategoriski pret vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” būvniecību Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveidi Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Uzskatu, ka plānotā darbība ir pretrunā ar dabas aizsardzības, ilgtspējīgas attīstības un piekrastes teritoriju saglabāšanas principiem. Tā radīs būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, nodarīs neatgriezenisku kaitējumu dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām, kā arī būtiski apdraudēs piekrastes reģionā īstenoto komercdarbību.
1.Negatīva ietekme uz cilvēku veselību un labbūtību
Kā norādīts projekta attīstītāja SIA “K2 Ventum” sagatavotajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, trokšņa līmeņa pārsniegums būs vismaz vienai mājsaimniecībai, bet vairākās mājsaimniecībās tiks pārsniegts ēnu mirgošanas ieteicamais maksimālais robežlielums (30 stundas gadā). Starptautiskajā judikatūrā šādi apstākļi atzīti par cilvēktiesību un īpašuma lietošanas ierobežojumu pamatu (piemēram, Webster un Rollo lieta, Īrija, 2024).
2. Īpašuma vērtības samazināšanās
Vēja elektrostaciju parka būvniecība būtiski ietekmēs nekustamo īpašumu tirgus vērtību, palēninot vai pat apturot darījumus reģionā. Gadījumos, kad īpašumi ir ieķīlāti kredītiestādēs, vērtības kritums var radīt papildu saistības vai prasību par aizdevuma pirmstermiņa atmaksu. Starptautiskie pētījumi rāda, ka vēja turbīnu redzamība tuvāk par diviem kilometriem var samazināt dzīvojamo īpašumu vērtību līdz pat 23 procentiem.
3. Ainavas degradācija un kultūrvēsturiskās vides izkropļošana
Projekta attīstītājs nav veicis atbilstošu ainavas vizuālās ietekmes izvērtējumu, kā to paredz Eiropas Savienības Direktīva 2011/92/ES un Latvijas normatīvie akti. Nav ņemta vērā vēja parka vizuālā ietekme uz piejūras kultūrainavu, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Vēja turbīnas būtiski mainīs esošo ainavas raksturu, tajā ieviešot vizuāli dominējošus industriālus elementus.
4. Aizsargājamo putnu sugu apdraudējums
Vēja parka teritorijā atrodas melnā stārķa (Ciconia nigra) ligzdošanas un barošanās vietas. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-323/17 (People Over Wind), pat iespējama kaitējuma gadījumā būvatļauja šādai darbībai nedrīkst tikt izsniegta.
5. Negatīva ietekme uz komercdarbību; darba vietu skaita samazināšanās
Dienvidkurzemes piekraste, īpaši Pāvilostas un Ulmales apkārtne, ir balstīta uz ilgtspējīgu un dabas tūrismu. Vietējie iedzīvotāji savos īpašumos ir izveidojuši viesu namus, viesnīcas, kempingus, SPA centrus, ēdināšanas iestādes, kā arī piedāvā aktīvās atpūtas un ūdenstūrisma pakalpojumus. Tūrisma nozare ir viens no svarīgākajiem vietējās ekonomikas balstiem, nodrošinot darbavietas dažādos ar to saistītos sektoros. Vēja turbīnu izvietošana piekrastes teritorijā būtiski samazinās reģiona pievilcību, tādējādi apdraudot tūrisma uzņēmējdarbības dzīvotspēju un iedzīvotāju iztikas avotus.
Esmu kategoriski pret vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” būvniecību Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveidi Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Uzskatu, ka plānotā darbība ir pretrunā ar dabas aizsardzības, ilgtspējīgas attīstības un piekrastes teritoriju saglabāšanas principiem. Tā radīs būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, nodarīs neatgriezenisku kaitējumu dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām, kā arī būtiski apdraudēs piekrastes reģionā īstenoto komercdarbību.
1.Negatīva ietekme uz cilvēku veselību un labbūtību
Kā norādīts projekta attīstītāja SIA “K2 Ventum” sagatavotajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, trokšņa līmeņa pārsniegums būs vismaz vienai mājsaimniecībai, bet vairākās mājsaimniecībās tiks pārsniegts ēnu mirgošanas ieteicamais maksimālais robežlielums (30 stundas gadā). Starptautiskajā judikatūrā šādi apstākļi atzīti par cilvēktiesību un īpašuma lietošanas ierobežojumu pamatu (piemēram, Webster un Rollo lieta, Īrija, 2024).
2. Īpašuma vērtības samazināšanās
Vēja elektrostaciju parka būvniecība būtiski ietekmēs nekustamo īpašumu tirgus vērtību, palēninot vai pat apturot darījumus reģionā. Gadījumos, kad īpašumi ir ieķīlāti kredītiestādēs, vērtības kritums var radīt papildu saistības vai prasību par aizdevuma pirmstermiņa atmaksu. Starptautiskie pētījumi rāda, ka vēja turbīnu redzamība tuvāk par diviem kilometriem var samazināt dzīvojamo īpašumu vērtību līdz pat 23 procentiem.
3. Ainavas degradācija un kultūrvēsturiskās vides izkropļošana
Projekta attīstītājs nav veicis atbilstošu ainavas vizuālās ietekmes izvērtējumu, kā to paredz Eiropas Savienības Direktīva 2011/92/ES un Latvijas normatīvie akti. Nav ņemta vērā vēja parka vizuālā ietekme uz piejūras kultūrainavu, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Vēja turbīnas būtiski mainīs esošo ainavas raksturu, tajā ieviešot vizuāli dominējošus industriālus elementus.
4. Aizsargājamo putnu sugu apdraudējums
Vēja parka teritorijā atrodas melnā stārķa (Ciconia nigra) ligzdošanas un barošanās vietas. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-323/17 (People Over Wind), pat iespējama kaitējuma gadījumā būvatļauja šādai darbībai nedrīkst tikt izsniegta.
5. Negatīva ietekme uz komercdarbību; darba vietu skaita samazināšanās
Dienvidkurzemes piekraste, īpaši Pāvilostas un Ulmales apkārtne, ir balstīta uz ilgtspējīgu un dabas tūrismu. Vietējie iedzīvotāji savos īpašumos ir izveidojuši viesu namus, viesnīcas, kempingus, SPA centrus, ēdināšanas iestādes, kā arī piedāvā aktīvās atpūtas un ūdenstūrisma pakalpojumus. Tūrisma nozare ir viens no svarīgākajiem vietējās ekonomikas balstiem, nodrošinot darbavietas dažādos ar to saistītos sektoros. Vēja turbīnu izvietošana piekrastes teritorijā būtiski samazinās reģiona pievilcību, tādējādi apdraudot tūrisma uzņēmējdarbības dzīvotspēju un iedzīvotāju iztikas avotus.
11.01.2026. 20:53
Inga Vīgante
Kategoriski iebilstu pret K2 Ventum vēja fermas būvniecību Dienvidkurzemes novadā.
11.01.2026. 20:58
Velga Vītola-Kļava
Ņemot vērā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā konstatētās būtiskās procedurālās un materiāltiesiskās nepilnības, kā arī šobrīd pastāvošo normatīvā regulējuma trūkumu attiecībā uz vēja elektrostaciju ietekmes izvērtēšanu, ierosinu Ministru kabinetam esošajā situācijā neapstiprināt vēja elektrostaciju parka K2Ventum ieceri.
11.01.2026. 21:05
Fiziska persona
Iebilstu!!!
11.01.2026. 21:07
Māris Vīgants
KATEGORISKI IEBILSTU PRET K2 VENTUM VĒJA FERMAS BŪVNIECĪBU DIENVIDKURZEMES NOVADĀ!
11.01.2026. 21:09
Mārtiņš Tēcis - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "M.TECIS"
Iebilstu un lūdzu noraidīt MK rīkojuma projektu par K2 Ventum akceptēšanu, pamatojoties uz nepieņemamu nacionālās drošības riska profilu un alternatīvu projektu pieejamību.
Aizsargjoslu likuma 36. panta 1. daļas 2. punkts neiekļauj VES atļauto būvju sarakstā piekrastes aizsargjoslā.
Atkārtota sabiedriskā apspriešana nav veikta - pārkāptas Orhūsas konvencijas 6. panta un Direktīvas 2014/52/ES prasības.
Aizsargjoslu likuma 36. panta 1. daļas 2. punkts neiekļauj VES atļauto būvju sarakstā piekrastes aizsargjoslā.
Atkārtota sabiedriskā apspriešana nav veikta - pārkāptas Orhūsas konvencijas 6. panta un Direktīvas 2014/52/ES prasības.
11.01.2026. 22:04
Atlasīti 325 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25